Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 9. marta rezolūciju par Lisabonas stratēģijas termiņa vidusposma pārskatu(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumu "Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005–2008)" (KOM(2005)0141),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 20. jūlija paziņojumu "Kopīgi pasākumi izaugsmei un nodarbinātībai: Kopienas Lisabonas programma"(KOM(2005)0330),

–   ņemot vērā 25 dalībvalstu sagatavotās Lisabonas stratēģijas valsts līmeņa reformu programmas (DRP),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 25.janvāra progresa ziņojumu par izaugsmi un nodarbinātību,

–   ņemot vērā Lisabonas Eiropadomes prezidentūras 2000.gada 23.un 24.marta, Stokholmas Eiropadomes prezidentūras 2001.gada 23.un 24.marta, Barselonas Eiropadomes prezidentūras 2002. gada 15.un 16.marta, un Briseles Eiropadomes prezidentūras 2005. gada 22.un 23.marta un 2005.gada 15.un 16.decembra secinājumus,

–   ņemot vērā Hemptonkortas (Hampton Court) 2005.gada 27.oktobra neformālās valstu vadītāju sanāksmes rezultātus;

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

Vispārēji apsvērumi

1.   ar gandarījumu konstatē ‐ pārstrādājot Lisabonas stratēģiju, kā tika nolemts Eiropadomes pagājušā gada pavasara sanāksmē, visas dalībvalstis pēc savas ierosmes ir sagatavojušas valsts līmeņa rīcības plānus, kuros galvenā uzmanība ir pievērsta tādām prioritārām jomām kā pētniecība un attīstība, jauninājumi un izglītība; atkārtoti pauž gandarījumu par to, ka tādējādi ir precizēti pienākumi Eiropas un dalībvalstu līmenī, kā arī ir iegūta šīs sarežģītās stratēģiskās pieejas labāka kopēja izpratne;

2.   tomēr uzsver, ka DRP ir jāīsteno efektīvi un ātri; uzsver, ka ekonomikas izaugsmei cita starpā ir vajadzīga labvēlīga ekonomikas pamatsistēma; tāpēc pieprasa, lai dalībvalstis un Eiropas Savienība izvērtē, vai nodokļu sistēmas un pētniecības un rūpniecības politika nodrošina pareizos stimulus, un vienojas par saskaņotu Eiropas ieguldījumu stratēģiju, galveno uzmanību pievēršot Komisijas četrām piedāvātajām prioritātēm, to skaitā pētniecībai un attīstībai, jauninājumiem, izglītībai, mūžizglītībai un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanai;

3.   neatlaidīgi apgalvo, ka politiskās saistības šajās četrās Komisijas prioritārajās jomās nav saderīgas ar finanšu plānu (2007-2013), tāpēc krietni samazinās ierosināto izdevumu apjoms galvenajām Lisabonas stratēģijas programmām un budžeta izdevumu kategorijām;

DRP un Eiropas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija

4.   uzsver ‐ ir svarīgi pabeigt iekšējā tirgus izveidi, pilnībā izmantojot priekšrocības, ko sniedz četri tā pamatprincipi: kapitāla brīva kustība, brīva preču kustība, personu brīva kustība un pakalpojumu brīva aprite; šajā kontekstā uzsver, ka pakalpojumu direktīvas(2) pieņemšanai ir izšķiroša nozīme, lai atvērtu ES pakalpojumu plašo tirgu un lai palīdzētu veidot spēcīgu Eiropas ekonomiku un radīt ilgtermiņa darbavietas saskaņā ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju;

5.   uzskata, ka būtu kļūdaini likt uzsvaru tikai un vienīgi uz konkurētspēju un izaugsmi, jo tieši sociālais aspekts ir priekšnoteikums sabiedrības atbalstam Lisabonas stratēģijas īstenošanai;

6.   pauž pārliecību, ka pētniecība, jauninājumi, uzņēmējdarbības veicināšana, MVU konkurētspējas uzlabošana un atbilstošu transporta, energoresursu un telekomunikāciju tīklu izveide ir galvenie jēdzieni, pamatojoties uz kuriem Lisabonas stratēģija īstenojama reģionu un pašvaldību līmenī;

7.   uzskata, ka valsts finanšu ilgtermiņa stabilitāte un ilgtspējība ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijā nosprausto mērķu sasniegšanai; aicina ES apkopot sadrumstaloto Eiropas Savienības izaugsmes stratēģiju, veidojot vienotu, saskaņotu un vispārēju stratēģiju, lai Eiropas Savienība kļūtu par pasaules mēroga līderi jaunas paaudzes preču un ražošanas paņēmienu jomā, integrējot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un resursu efektīvas izmantošanas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai;

8.   atzinīgi vērtē to, ka daudzas dalībvalstis savos valsts rīcības plānos paredz plānus valsts un privātā sektora partnerībai vai nu pētniecībā, augstākajā izglītībā vai citās nozarēs;

9.   norāda uz iespējām, ko izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai piedāvā vides tehnoloģijas un ekojauninājumi, kas pasaules mērogā kļūst aizvien pieprasītāki, kā arī uz to, ka nodarbinātību pozitīvi ietekmē nodokļu nastas pārvietošana no darbaspēka uz izejvielu izmantošanu un vides degradāciju; pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis turpina pētīt šos sinerģijas procesus un samazina subsīdijas, kas var kaitēt videi;

10.   atzīmē dalībvalstu rīcības plānos ietverto atšķirīgo pieeju integrētajām pamatnostādnēm; uzskata, ka ir jāizveido dalībvalstu rīcības plāniem kopīga pamatstruktūra, kas nodrošinātu valsts līmenī piedāvāto pasākumu ietekmes kvalitatīvāku salīdzinošo analīzi un nodrošinātu atvērtu un konstruktīvu Eiropas mēroga dialogu par šo rīcības plānu izpildi;

11.   uzsver, ka novēlota rīcība vai bezdarbība vides problēmu risināšanas jomā, iespējams, veicinās izmaksu pieaugumu, negatīvi ietekmējot dzīves kvalitāti, kā arī nākamo paaudžu finansiālo slogu; tāpēc aicina Komisiju intensīvāk strādāt pie tā, lai identificētu un skaitliskā izteiksmē novērtētu maksu par bezdarbību dalībvalstu un Kopienas līmenī;

12.   uzskata, ka dalībvalsts parlaments ir īstā vieta, kur apspriest, leģitimēt un darīt zināmus valsts mērķus un veicināt atklātas debates, lai formulētu valsts rīcības plānu; aicina Eiropadomi un Komisiju kopīgi izstrādāt precīzu kārtību, kādā jānosaka vienkāršojami vai kodificējami tiesību akti; turklāt aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu stratēģijai, kas saskaņota ar Eiropas Parlamentu un kas noteiktu, kādā veidā un kurās jomās piemērojams kopējs regulējums un brīvprātīgas vienošanās;

13.   aicina dalībvalstis ātri un precīzi transponēt ES tiesību aktus un efektīvi īstenot DRP, tai skaitā savlaicīgi sniegt informāciju, lai Eiropas Parlaments varētu īstenot izpildes uzraudzību; uzskata, ka ir jāizvērtē šo pasākumu ietekme uz budžetu; pieprasa patiesi neatkarīgu ietekmes novērtējumu un ieinteresēto personu labāku savstarpējo konsultēšanos;

14.   uzsver nepieciešamību paātrināt ES tiesību aktu vienkāršošanu un konsolidāciju, kā arī pielikt lielākas pūles ES tiesību aktu uzlabošanā, ātrā transponēšanā un pareizā ieviešanā; aicina Komisiju kā prioritāru jautājumus apsvērt efektīvu 2003. gada Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanu ieviešanu, tostarp atbilstīga apspriešanās mehānisma ar ieinteresētām personām izveidi;

15.   atzinīgi vērtē institucionālās, ekonomikas un sociālās jomas dažādo pārstāvju pienākumu un pilnvaru precizēšanu Eiropas, valsts un reģionu līmenī un uzskata, ka izšķiroša nozīme ir šo dalībnieku augsti attīstītai piederības sajūtai, kā arī pārredzamībai un atbildībai; uzsver, ka stabila iestāžu sistēma ir pilsoņu pieaugošas uzticības pamats; uzskata, ka vajadzētu popularizēt veiksmīgāko pieredzi un īstenot tās apmaiņu, kā arī veicināt paraugpraksi; uzsver, ka ir būtiski gan noteikt precīzu laika grafiku izpildei un mērķu formulēšanai, gan izveidot efektīvu uzraudzības sistēmu; augstu vērtē godīgu konkurenci kā pozitīvu elementu, kas uzlabo Eiropas Savienības vispārējo konkurētspēju, vairo tās turību un pilnveido augstos sociālos standartus;

16.   uzskata, ka iekšējā tirgus un darba tirgus netraucētai darbībai 25 dalībvalstīs, nodrošinot sociālos un vides standartus, ir būtiska nozīme, lai atraisītu Eiropas Savienības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu; pieprasa, lai dalībvalstis cik vien ātri iespējams praksē īsteno darba ņēmēju un citu pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties ES teritorijā, vienlaikus apņēmīgi rīkojoties, lai sekmētu darba kvalitāti ikvienā jomā; būtisku nozīmi piešķir tam, lai tiek izstrādāti stingrāki pasākumi nabadzības izskaušanai un sociālās integrācijas veicināšanai;

17.   pauž nopietnas bažas par tām darbībām, ko veic arvien lielāks skaits dalībvalstu valdību, kuras cenšas pieņemt vai arī jau ir pieņēmušas pasākumus vietējo rūpniecības nozaru vai uzņēmumu aizsardzībai; uzskata, ka šie pasākumi ir uzbrukums iekšējā tirgus pamatprincipiem, jo tie rada šķēršļus tiesībām veikt uzņēmējdarbību citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī brīvai kapitāla apritei Kopienas teritorijā; aicina Komisiju noteiktāk un nepārprotamāk paust savu viedokli iekšējā tirgus aizsardzībai, tostarp enerģētikas un finanšu pakalpojumu jomā;

18.   turklāt uzskata, ka, atraisot MVU saimnieciskās darbības potenciālu, radīsies jaunas iespējas piesaistīt uzņēmējdarbībai jauniešus, stiprināt jauninājumu sistēmas un veicināt privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un attīstībā;

19.   pieprasa, lai Lisabonas stratēģijas DRP novērtējumā un izklāstā, kā arī ar Lisabonas stratēģiju saistītajos Komisijas un Padomes dokumentos tiek iekļauts koncentrēts indikatoru kopums ietekmes uz vidi novērtēšanai;

20.   atzīmē, ka šiem indikatoriem ir izšķiroša nozīme, ne tikai vērtējot ietekmi uz vidi, bet arī nodrošinot politikas īstenošanas uzraudzību valsts un Eiropas līmenī;

21.   uzskata, ka Eiropas Savienībai trūkst pamatinformācijas, kas vajadzīga, lai salīdzinātu tās vispārējo ekonomikas, vides un sociālo stāvokli ar attiecīgo situāciju citos reģionos un valstīs, un pieprasa, lai Komisija iesniedz priekšlikumus šādiem pārskatiem;

22.   aicina Komisiju nodrošināt, lai ES struktūrfondi tiek izmantoti atbilstoši Lisabonas stratēģijas prioritātēm, jo īpaši īstenot ES reģionu regulāru uzraudzību, sekojot tam, kā tiek īstenoti pasākumi Lisabonas stratēģijas mērķu izpildei, ja šī informācija un statistikas dati ļauj reģioniem noteikt efektīvu savstarpējās novērtēšanas kritēriju un tādējādi definēt paraugpraksi;

23.   atgādina, ka Eiropas transporta tīkla (TEN-T) izveidei būs ļoti svarīga nozīme, nodrošinot Lisabonas programmas mērķu izpildi, un ka šīs izaugsmes atbalstam ES steidzami ir vajadzīga efektīva, videi nekaitīga un ilgtspējīga transporta sistēma, kas ietver dzelzceļa, autoceļu, iekšzemes ūdensceļu un jūras satiksmes līnijas, kā arī ostas un lidostas; tāpēc aicina visas iesaistītās puses nodrošināt, lai Eiropas transporta tīkla izveide kļūst par realitāti;

24.   izsaka nožēlu par to, ka Eiropadome ir iecerējusi samazināt apropriācijas visas Eiropas tīklam, kuras Eiropas Parlaments pieprasīja iekļaut nākamajā Finanšu plānā; iesaka, izmantojot iespējas, ko piedāvā gaidāmā Galileo sistēmas uzsākšana, uzlabot elektronisko satiksmes plūsmas pārvaldību, kam būs vajadzīga pakāpeniska elektroniskās samaksas sistēmas ieviešana, novēršot sastrēgumus un lietotājiem liekot maksāt patieso cenu par mobilitāti;

Iedzīvotāju novecošana - demogrāfiskās problēmas

25.   atzīmē, ka lielāks paredzamais dzīves ilgumums sniedz mūsu sabiedrībai ne tikvien jaunas iespējas, bet var arī veicināt paaudžu savstarpējo spriedzi, ņemot vērā ar sociālo nodrošināšanu un pensiju sistēmu finansēšanu saistītās problēmas, ko rada saimnieciski neaktīvo iedzīvotāju skaita straujš pieaugums un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās vai ‐ labākajā gadījumā ‐ stabilizācija; atzīst, ka ikvienai dalībvalstij nāksies izdarīt pašai savu izvēli attiecībā uz sociālo nodrošināšanu un pensiju sistēmām; konstatē, ka lēna ekonomiskā izaugsme, pārmērīgs parādu apjoms un augsts bezdarba līmenis kļūs par šīs demogrāfiskās problēmas dramatisku akcentu; secina ‐ lai mazinātu demogrāfisko pārmaiņu negatīvās sekas, būtiska nozīme būs tam, ka tiek pilnībā īstenota Lisabonas stratēģija un tiek izveidota integrēta sabiedrība, kuras pamatā ir augsts nodarbinātības līmenis, augsts darba ražīgums, jauninājumi un veselības veicināšana;

26.   uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu rezultātā gan jauniešiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem būs nepieciešama spēcīgāka izglītības un sociālā infrastruktūra, tai skaitā plašākas iespējas mūžizglītībai, kā arī cenu ziņā pieejama bērnu aprūpe, medicīniskā aprūpe un veco ļaužu aprūpe; atgādina dalībvalstīm par saistībām, ko tās uzņēmās 2002. gada Barselonas Eiropadomē, proti, līdz 2010. gadam dalībvalstīm ir jānodrošina vietas dienas aprūpes iestādēs vairāk nekā 33 % bērnu, kas jaunāki par 3 gadiem, un 90 % pirmsskolas vecuma bērnu, kas vecāki par 3 gadiem;

27.   atgādina, ka sociālas valsts modernizēšana visā ES teritorijā ir obligāts politisks pienākums; neatlaidīgi apgalvo, ka ir tikpat svarīgi mūsu ekonomikas sociālo aspektu ‐ sociālās tiesības, aizsardzību un sociālo dialogu ‐ likt pamatā tam, kādā veidā mēs nodrošinām cilvēkiem iespēju ar ticību saviem spēkiem, nepiespiesti stāties pretī saimnieciskās dzīves pārmaiņām; apstiprina, ka reformām ir jābūt tādām, kas sekmē dinamisku un elastīgu ekonomiku, vienlaikus saglabājot nodrošinātas darba iespējas (elastīgu nodrošinājumu);

28.   uzskata, ka Eiropas sabiedrība nedrīkst palaist garām iespēju izmantot "vecāko pilsoņu" paaudzes zināšanas un prasmes; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt "darbīgas vecākās paaudzes stratēģiju", tai skaitā pasākumus, kas sekmētu šo cilvēku integrāciju, piemēram, veicinot strādājošo pakāpeniskāku aiziešanu pensijā; pieprasa, lai Komisija popularizē dalībvalstu paraugpraksi, kas saistīta ar gatavošanos aiziešanai pensijā un pāreju uz brīvi izvēlētām jaunas darbības jomām;

29.  Lisabonas mērķu sasniegšanai ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu apgūt tehnoloģiskos jauninājumus, izvairītos no savas neaizsargātības un sociālās atstumtības un palielinātu savu līdzdalību darba tirgū;

30.   aicina Komisiju atsākt tās jaunu darba vietu izveides stratēģiju, it īpaši aicinot dalībvalstis attīstīt vietējos ar Kopienu saistītos pakalpojumus, sociālos pakalpojumus, privātos pakalpojumus, kultūras pakalpojumus un ar vidi saistītas profesijas; uzskata, ka nebirokrātiskas iniciatīvas līdzīgi kā "pakalpojums-dokuments" Francijā varētu radīt daudzas jaunas darba vietas un patiesi izskaust nedeklarēto darbu;

31.   aicina dalībvalstis enerģiski rīkoties, lai noskaidrotu visus šķēršļus dzimstības pieaugumam, ieskaitot šķēršļus, kas nav saistīti ar darbavietām, piemēram, nodokļu politika, piekļuve mājokļu tirgum, kā arī bērnu aprūpe un veikalu darbalaiks; uzsver, ka jāveicina elastīga darba laika izmantošana, lai varētu apvienot darba un ģimenes dzīvi, ko nedrīkstētu uzskatīt par atteikšanos no karjeras, bet kas būtu brīva izvēle; uzsver, ka veselīga vide un veselības veicināšana parasti ir galvenās ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības sastāvdaļas;

32.   uzsver, ka neatkarīgi no sabiedrības novecošanās problēmas pastāv arī nopietna paaudžu solidaritātes problēma visās tajās dalībvalstīs, kas pašreizējo valsts izdevumu segšanai izmanto aizņēmumus; uzstāj, ka ilgtspējīgas attīstības jēdziens nozīmē arī to, ka netiek nepieļauta situāciju, kurā nākamajām paaudzēm ir uzlikts nepanesamu parādu slogs; uzsver nepieciešamību izstrādāt ilgtermiņa plānu, kas palīdzētu mums izvairīties no turpmākas jaunās un nākamo paaudžu noslogošanas ar pārmērīgiem finanšu parādiem;

33.   uzskata, ka ar demogrāfiskajām izmaiņām saistītie veselības aprūpes jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi un ka to risināšanā jāņem vērā gan cilvēciskais, gan finanšu aspekts; uzsver, ka sakarā ar sabiedrības novecošanos, pieaug pieprasījums pēc veselības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem; ir pārliecināts, ka ļoti svarīgi ir veikt ieguldījumus ilgtermiņa slimību novēršanai veltītos pasākumos; atgādina, ka, jo ilgāk cilvēkiem ir laba veselība, jo ilgāk tie var būt aktīvi un strādāt;

34.   uzskata, ka imigrācijas politikai jāveicina veiksmīga imigrantu ekonomiskā, sociālā un juridiskā integrācija ar mērķi mazināt Eiropas demogrāfiskās problēmas, tomēr atzīst, ka tas vien neatrisinās visus ar demogrāfijas izmaiņām saistītos jautājumus; uzskata, ka veiksmīga likumīgas imigrācijas politika ir atkarīga arī no tā, kā tiek īstenota vispusīga un visaptveroša pilnīgas integrācijas stratēģija, kurā ir iekļauti daudzi sociāli, ekonomiski un pilsoniski pasākumi, ievadprogrammas un valodas apmācība;

35.   norāda, ka imigrācijas politika, kas dod priekšroku kvalificētam darbaspēkam, arī pavājina to valstu ekonomiku, no kurienes nāk šie kvalificētie imigranti, un šāda darbaspēka kustība demogrāfisko izmaiņu radītajām problēmām var dot tikai īslaicīgu risinājumu; tomēr norāda, ka detalizēti jānovērtē tas, kā imigrācijas politika, kas dod priekšroku kvalificētam darbaspēkam, ietekmē šo imigrantu izcelsmes valstu ekonomiku;

Jauninājumi un pētniecība, intelektuāla īpašuma (IĪT) aizsardzība, mūžizglītība

36.   uzskata, ka jauninājumi ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem pārpilnības, izaugsmes un darba vietu radīšanai, tie stiprina Eiropas konkurētspēju un dod ieguldījumu vispārējā ilgtspējīgas attīstības politikā;

37.   uzskata, ka ES un dalībvalstu budžetos jāparedz līdzekļi Lisabonas stratēģijas prioritāšu pilnīgai īstenošanai, ievērojami pastiprinot Eiropas jauninājumu un pētniecības spējas un paplašinot mūžizglītību, kā arī iekļaujot jaunu finanšu instrumentu izmantošanu; tomēr pieprasa, lai šādas politikas koncentrētu uz vispārējām interesēm;

38.   mudina Komisiju uzsākt izmēģinājuma projektus pētniecības un attīstības jomā, kas ļautu izveidot Eiropas perspektīvu un attīstīt eiropeisku domāšanu šajā jomā;

39.   atzīmē, ka valsts sektors atpaliek no Lisabonas pētniecībai un attīstībai paredzēto mērķu īstenošanas un ka arī privātais sektors vēl ir tālu no tā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi pētniecībā un attīstībā investēt 2% no IKP; tādēļ aicina privāto sektoru palielināt centienus, lai sasniegtu savu daļu no 3% mērķa;

40.   atzīmē, ka jo īpaši vidējie uzņēmumi neveic pietiekami lielus ieguldījumus pētniecībā; aicina dalībvalstis divkāršot centienus, lai veicinātu jauninājumus vidējos uzņēmumos un arī 20 miljonos Eiropas mazo uzņēmumu, kas Eiropā ir galvenais ekonomiskās izaugsmes un darba vietu radīšanas virzitājspēks; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot MVU piekļuvi pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrāciju pasākumiem (RTD) veltītajai 7. pamatprogrammai (2007-2013) (7PP), lai stiprinātu MVU spējas radīt darba vietas;

41.   atzīmē, ka Eiropas atpalicību no Japānas un ASV pētniecības un attīstības jomā atspoguļo arī atšķirīgais privātajā sektorā nodarbināto pētnieku daudzums (ASV 80 %, Eiropā 50 %). aicina veikt pasākumus pētnieku mobilitātes palielināšanai un labākas infrastruktūras nodrošināšanai, lai vairāk studentu izvēlētos zinātnieka karjeru; uzsver, ka universitātēm jāspēj ieguldīt savu zinātību jaundibinātos uzņēmumos "start-ups" un jāpiesaista papildu resursi, izsniedzot patentus un licences (capital-building licensing);

42.   aicina veikt pasākumus, lai apgādātu ES universitātes ar iekārtām, kas atbilst augstākajiem pētniecības standartiem; stiprināt universitāšu sadarbību ar rūpniecības un saimniecības nozarēm; un nodrošināt pētniecības rezultātu labāku izziņošanu, izplatīšanu un pielietošanu;

43.   uzskata mūžizglītību par ārkārtīgi nepieciešamu. Lai nodrošināt ES rūpniecības konkurētspēju, jāpastiprina izglītības kvalitāte un apmācības sistēmas dažādiem dzīves posmiem, kā arī jāsekmē piekļuve augstākajai izglītībai; uzskata, ka izglītībai un apmācības sistēmām jāpievēršas tām nozarēm, kurās ES trūkst labi kvalificētu darbinieku, un jāreaģē uz vajadzībām un plaisu starp strauji mainīgo darba tirgu un tehnoloģisko sabiedrību;

44.   aicina dalībvalstis pirmām kārtām pievērsties skolu priekšlaicīgas pamešanas problēmai pamatskolas un vidusskolas līmenī un uzlabot izglītības un tālākizglītības nozarē piedāvāto; norāda uz lielām atšķirībām starp dalībvalstīm;

45.   uzskata, ka interneta lietotāju skaits pastāvīgi pieaug; uzskata, ka visiem Eiropas jauniešiem jābūt iespējai apgūt šos elektroniskos līdzekļus; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai līdz 2010.gadam katram Eiropas Savienības skolēnam ir pieejams dators, ka informātika ir pilnībā integrēta skolu mācību programmās un ka visās skolās tā tiek uzsākta un efektīvi pielietota;

46.   uzsver, ka ir jāpārveido pašreizējie tiesību akti attiecībā uz IĪT. Norāda, ka patenta reģistrēšanas izmaksas ES svārstās no EUR 37 500 līdz EUR 57 000, kamēr ASV šis pats process izmaksā apmēram EUR 10 000, un ka sarežģītās un ilgās patenta iegūšanas procedūras ir liels šķērslis MVU; aicina Komisiju nodrošināt IĪT atbilstīgu aizsardzību un pēc iespējas ātrāk iesniegt priekšlikumu dalībvalstu patenta likumu saskaņošanai, lai radītu lielāku juridisku noteiktību un veicinātu jauninājumus;

47.   pauž stingru atbalstu 1. pamatprogrammai konkurētspējai un jauninājumiem (2007-2013)(CIP) un uzsver, ka mērķi, pasākumi un finanšu līdzekļi nav atdalāmi no Lisabonas stratēģijas saistību pildīšanas; aicina Komisiju padarīt CIP par veiksmīgu ES jauninājumu politikas stūrakmeni; uzsver, ka jāpastiprina Eiropas Investīciju fonda pārvaldītie CIP finanšu instrumenti, lai palielinātu MVU finansējumu ar riska kapitālu un garantijām un tā darbībās iekļautu arī tehnoloģijas nodošanas finansēšanu. Uzsver to, ka Parlaments par galveno prioritāti Finanšu plānā ir noteicis jauninājumus, un tādēļ aicina Eiropadomi neignorēt šo nemainīgo apņemšanos;

48.   atzīmē, ka no 20 pasaules vadošajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem 19 atrodas ASV un viens Šveicē un ka ES nevar turpmāk atļauties atpalikt šajā nozarē. Aicina Komisiju subsidiaritātes principu attiecināt arī uz pētniecības jomu un atbalstīt visās dalībvalstīs veiktos fundamentālos pētījumus;

Enerģētikas politika

49.   uzskata, ka saskaņota un efektīva enerģētikas politika ir būtiski svarīga ekonomiskajai izaugsmei Eiropā un Eiropas pilsoņu ilgstošai pārticībai; jo īpaši atzīmē, ka enerģētikas drošība ir stratēģiska atbildība, ņemot vērā Eiropas atkarību no energoresursu importa no trešām valstīm; un uzstāj, ka jāveic pasākumi, lai nodrošinātu drošu ilgtermiņa līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu;

50.   piekrīt Hemptonkortas (Hampton Court) 2005.gada oktobra neformālās valstu vadītāju sanāksmes secinājumam, ka kopīgam viedoklim par apgādes drošības stratēģiju jāievēro dalībvalstu ģeogrāfiskās, ekonomiskās, reģionālās, klimatiskās un strukturālās atšķirības; jāveicina turpmāka tirgus atvēršana ES; jābūt saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņu saistībām enerģētikas nozarē; un jārada pievienotā vērtība atsevišķu dalībvalstu ieguldījumam;

51.   aicina Komisiju, ņemot vērā Hemptonkortas augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu prasīt, lai Komisija izstrādā uzlabotu Kopienas politiku enerģētikas jomā, paātrināt tās priekšlikumu projektu iesniegšanu par šo jautājumu; aicina Komisiju veikt mērķtiecīgākus pasākumus, lai nodrošinātu konkurētspējīgus, lētus un CO2 neemitējošus enerģijas avotus un videi nekaitīgu enerģijas apgādi, ieviešot pietiekamu dažādību, lai nepieļautu pārlieku atkarību no viena enerģijas veida;

52.   aicina Komisiju konstruktīvi reaģēt uz dominanci tirgū un tirgus traucējumiem, kas minēti Konkurences ģenerāldirektorāta 2006. gada 16. februārī iesniegtajā "nozares izpētē", un iesniegt jaunus priekšlikumus, kā novērst dominanci tirgū un tirgus traucējumus, norādot konkrētas darbības un instrumentus,

53.   tādēļ gaida 2006.gada pavasara Eiropadomes apspriešanos enerģētikas jautājumos, kurai jo īpaši jānodrošina konkrētas darbības enerģijas uzkrāšanas, enerģijas avotu efektivitātes un jomā un atjaunīgo enerģijas veidu turpmākas veicināšanas jomā, tādējādi veicinot siltumnīcas efektu radošo gāzu emisijas samazināšanas uzdevuma risināšanu, kas ir paredzēta Kioto Protokolā un pēc tā pieņemtajos dokumentos;

54.   uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām rada ekonomiskas un sociālas iespējas, kas var palīdzēt trešā Lisabonas pīlāra – ilgtspējīgas attīstības – stratēģijas atbalstam; uzskata, ka Kioto pamatprogrammas attīstībai pēc 2012. gada pašreiz ir vajadzīgs aktīvs risinājums, lai ļautu tirgus dalībniekiem ņemt vērā oglekļa cenas galvenajās investīciju programmās;

55.   uzstāj, ka pētniecībai, attīstībai un jauninājumiem enerģētikas jomā arī turpmāk jāpaliek par prioritāti; prasa, lai dalībvalstīm noteiktu ilgtermiņa saistības palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai un izveidot ES enerģētikas izpētes nozari; atzīst, ka, izmainot pieeju enerģijas izmantošanai, pašreizējam ES enerģijas patēriņam jāsamazinās par kādiem 20 %, protams, neizslēdzot nevienu metodi;

56.   tādēļ uzsver, ka ES jāiegulda ievērojami resursi, lai attīstītu tīrākas un daudz efektīvākas tehnoloģijas, tādas kā tīra oglekļa un CO2 sekvestrācija, jauni enerģijas avoti, un jāuzlabo kodoldrošība, tostarp meklējot tehnoloģiskos sasniegumus;

57.   tā kā Eiropas Savienībai piemīt augsts vēja enerģijas potenciāls, īpaši piekrastēs, kas pakļautas jūras vējiem, aicina Komisiju izvērtēt šo potenciālu

58.   atzīmē, ka "tīro ogļu" tehnoloģija var radīt ievērojamus energoefektivitātes ieguvumus, piesārņojošo emisiju samazināšanos, un visas pasaules tirgu jaunam aprīkojumam un sistēmām un aicina ražotājus un 7. Pētniecības pamatprogrammu panākt veiksmīgu "tīro ogļu" tehnoloģijas sistēmu demonstrāciju;

59.   aicina palielināt centienus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis esošos likumu aktus īsteno iekšējā enerģētikas tirgū un ka atjaunīgiem resursiem, elektrībai, ko iegūst no atjaunīgiem resursiem, biodegvielai un enerģijas efektivitātei noteiktie mērķi ir pilnībā sasniegti; atzinīgi vērtē iesniegto direktīvas projektu par energoefektivitāti un enerģētikas pakalpojumiem (KOM(2003)0739), un aicina to ātri īstenot visā ES;

60.   uzskata, ka palielinātas investīcijas tīrāku un daudz efektīvāku tehnoloģiju attīstībai ir svarīgas un ka ES varētu arī gūt lielu labumu, eksportējot šīs tehnoloģijas uz valstīm, kuru enerģijas patēriņa rādītāju palielināšanās piespiedīs tās ieguldīt ievērojamus līdzekļus efektivitātes uzlabošanā;

61.   aicina Komisiju un Padomi piedāvāt plaša spektra sadarbību enerģētikas politikas jomā visām valstīm, kas patērē lielus naftas un dabasgāzes apjomus, sākot ar ASV, Japānu, Ķīnu un Indiju; uzskata, ka šāda sadarbība varētu atvieglināt saspringumu attiecībā uz naftas un dabasgāzes cenām, it īpaši, ja labs rīcības kodekss ir paredzēts, ne tikai lai samazinātu sāncensību galvenajos rūpniecības reģionos, bet vienlaikus arī lai notiktu apmaiņa ar labākajām tehnoloģijām attiecībā uz taupīšanu, enerģiju un energoefektivitāti;

62.   atgādina, ka ES ir visā pasaulē atzītas zināšanas kodolenerģijas jomā, kas ir viens no veidiem, kā risināt enerģētiskās atkarības un klimata pārmaiņu problēmas; šīs zināšanas jo īpaši attiecas uz ražošanas iekārtu darbību un to kvalitāti, kā arī atbilstību vides prasībām ("uzņēmumu slēgšanas vides interesēs" – kā to sauc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras leksikā);

63.   atzīst kodolenerģētikas kā nozīmīgas enerģiju kopuma sastāvdaļas lomu elektroapgādes drošības saglabāšanā, kā arī lai izvairītos no aprēķinātajiem 312 miljoniem tonnu CO2 emisiju gadā (7% no siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām ES); saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem ES līdz 2020. gadam par 12% pieaugs CO2 emisijas, kas stipri atpaliek no Kioto 8% samazinājuma mērķa;

64.   izsaka pārliecību, ka ilgtermiņa enerģijas drošība nav iespējama bez ekonomiski un ekoloģiski pamatotas atjaunīgās enerģijas attīstības; aicina Komisiju izveidot tirgus darbībā pamatotus stimulus, lai atjaunīgās enerģijas veidi pēc iespējas drīz kļūtu rentabli; aicina Komisiju sekmēt arvien plašāku ūdeņraža lietošanu, jo tas ir videi nekaitīgs un ilgtspējīgs enerģijas avots, un tādējādi ilgtermiņā samazināt atkarību no politiski nestabilām eksporta valstīm; konstatē, ka atjaunīgās enerģijas avoti tehniski var nodrošināt ierobežotu daļu no energoapgādes;

65.   mudina Komisiju, vērtējot enerģētikas jautājumu, apsvērt to no dažādām perspektīvām, tādām kā dažādu enerģijas avotu vienlaicīga izmantošana, tirgus evolūcija, ieguldījumi, pētniecībai paredzētie līdzekļi, kā arī iespējas radīt un attīstīt sistēmu, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm;

66.   uzskata, ka savstarpējo sakaru trūkums starp dalībvalstu infrastruktūrām ir šķērslis vienotam tirgum, un aicina dalībvalstis pabeigt TEN programmā paredzētos enerģijas tīklus, lai risinātu šo problēmu; Valstu līmenī dalībvalstīm jānodrošina, ka elektroenerģijas ieguves stacijas ir vienmērīgi izvietotas to teritorijā un pēc iespējas tuvāk patēriņa punktiem;

67.   atzinīgi vērtē augstākā līmeņa grupas CARS21 integrēto pieeju jautājumam, kā arī tās izdarītos secinājumus un gaida, ka Komisija vadīsies pēc ceļu kartes, ko pieņēma, lai iesniegtu priekšlikumus tieši piesārņojošo emisiju, kas rodas no viegliem un lieljaudas transportlīdzekļiem, samazināšanai, it īpaši veicot ieguldījumus transportlīdzekļu tehnoloģijās, piemēram, hibrīdtransportlīdzekļu attīstībā, otrās paaudzes biodegvielu izmantošanā (ko iegūst no dažāda veida jēlmateriāliem); aicina dalībvalstis vadīties no Zviedrijas iniciatīvas un noteikt, ka visām uzpildes stacijām obligāti jāpārdod biodegviela;

68.   uzskata, ka ES lauksaimniecība varētu atrast jaunus tirgus, pateicoties kultūraugu veicināšanai, ko izmanto biokarburantu ražošanai, kas var dot netiešu ieguldījumu pārtikas nekaitīguma saglabāšanai Eiropā;

69.   vērš vienlīdz lielu uzmanību gan uz ES jau esošajiem piemēriem biomasas izmantošanā apkurei un elektroapgādei, kas uzsver alternatīvas iespējas un savstarpējo saistību starp enerģētiku, vidi un lauksaimniecību, maksimāli dodot labumu pilsoņiem un uzlabojot viņu dzīves kvalitāti, gan arī uz ekonomikas nozarēm, kas ir iekļautas ilgtspējīgas attīstības pamatprogrammā;

70.   uzsver, cik svarīgi ir pilnībā pabeigt tāda iekšējā tirgus izveidi, kurā pastāv labi funkcionējoša un nediskriminējoša konkurence, un panākt enerģijas tirgus liberalizāciju līdz 2007. gadam, kā par to ir vienojušās dalībvalstis;

o
o   o

71.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 320 E, 15.12.2005., 164. lpp. (2) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū projekts, 5.3.2004., (KOM(2004)0002).