Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pušu 8. konferenci (8PK), kas notiks no 2006. gada 20. marta līdz 31. martam Kuritibā, Brazīlijā,

–   ņemot vērā Kartahenas protokola par biodrošību pušu 3. sanāksmi (3PS), kas notiek no 2006.gada 13. marta līdz 17. martam Kuritibā, Brazīlijā,

–   ņemot vērā 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā KBD ir lielākais pasaules mēroga nolīgums par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un regulē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī taisnīgu un līdzsvarotu ģenētisko resursu izmantošanas rezultātā iegūtā labuma sadalījumu un tā kā šo konvenciju ir parakstījušas 188 valstis, tostarp 25 ES dalībvalstis un Eiropas Kopiena;

B.   tā kā Kartahenas protokolā par biodrošību ir noteikti kopējie obligātie standarti attiecībā uz ģenētiski pārveidotu dzīvo organismu (PDzO) pārrobežu transportu un šo protokolu ir ratificējusi 131 valsts;

C.   tā kā bioloģiskā daudzveidība, tostarp ģenētiskā daudzveidība un sugu un ekosistēmu daudzveidība veido dzīvības pamatstruktūru un ir cilvēka veselības, dzīves kvalitātes un labklājības būtiskākais pamats un tai pašai par sevi piemīt dabiska vērtība;

D.   tā kā pastāv tieša saikne starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ar ekosistēmām saistīto pakalpojumu sniegšanu, kā, piemēram, pārtikas ražošana, ūdens attīrīšana, barības vielu aprite un klimata regulēšana; tā kā ir palielinājies dabas resursu patēriņa, dzīvotņu iznīcināšanas, klimata pārmaiņas, savvaļas sugu pārliecīgas izmantošanas un nelikumīgas tirdzniecības ar savvaļas dzīvniekiem un augiem intensitāte cilvēku vajadzībām un tas jau pašreiz ievērojami apgrūtina ekosistēmas pakalpojumu sniegšanu;

E.   tā kā KBD dalībvalstis, ar lēmumu CBD VI/26, un neatkarīgi no tā arī 2002. gada Johannesburgas pasaules mēroga augstākā līmeņa sanāksmes par noturīgu attīstību dalībnieki vienojās līdz 2010. gadam ievērojami samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu;

F.   tā kā Eiropas Kopiena pati ir uzņēmusies saistības līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

G.   tā kā ANO Ģenerālās Asamblejas 2004. gada 17.novembra rezolūcijā Nr. A/RES/59/25 ir pieprasīti "tūlītēji zinātniski pamatoti pasākumi katrā atsevišķā situācijā, tostarp profilakses principa piemērošana, postošu zvejošanas metožu pagaidu aizliegšana, tostarp grunts traļu izmantošanas, kam ir negatīva ietekme uz vārīgām jūras ekosistēmām, tostarp zemūdens kalniem, hidrotermālām plūsmām un auksto ūdeņu korāļiem, uz ko vairs neattiecas valsts līmeņa jurisdikcija, kamēr saskaņā ar starptautiskām tiesībām tiek pieņemti attiecīgi pasākumi, kas nodrošina saglabāšanu un pārvaldību";

H.   tā kā iepriekšējā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veiktās mežu resursu novērtēšanas (MRN 2005) rezultātā ir uzsvērts dramatisks pēdējo veco mežaudžu zudums ik gadu vairāk nekā 13 miljonu hektāru teritorijā visā pasaulē;

I.   tā kā no KBD 8PK dalībniekiem sagaida, ka tiks izvērtētas darba programmā par mežu bioloģisko daudzveidību iekļautās saistības, kā arī KBD lēmumi VI/22 un VI/28 attiecībā uz bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, patēriņu un tirdzniecību, ka arī tiesību aktu izpilde un politikas veidošana meža nozarē un pasākumi, kas ir vērsti pret nelegālu mežu izstrādi;

J.   tā kā KBD lēmuma V/5 III sadaļa, kas ir pieņemts šīs konvencijas dalībvalstu 5. konferencē 2000. gadā, nosaka moratoriju attiecībā uz lauka izmēģinājumiem un V–GURT tehnoloģijas (dažādu gēnu izmantošanas ierobežošanas tehnoloģijas) laišanu tirgū, kas ir paredzēta, lai novērstu lauku saimniecībās uzglabājamo sēklu dīgšanu, izmantojot sterilitāti stimulējošas gēnu konstrukcijas;

K.   tā kā gēnu inženierijas izmantošana sterilu stādu ražošanai liktu lauksaimniekiem katru gadu pirkt jaunas sēklas un tādējādi varētu apdraudēt pārtikas nekaitīgumu, it īpaši jaunattīstības valstīs, un tā kā šāda veida gēni varētu inficēt augļus, kas nav bijuši pakļauti gēnu manipulācijai, notiekot svešapputei vai nejaušai krustošanai;

1.   ir ļoti nobažījies par nemitīgo bioloģiskās daudzveidības zudumu un arvien pieaugošajām Eiropas Savienības no ekoloģiskā viedokļa "atstātajām pēdām", kas iespaido bioloģisko daudzveidību tālu aiz Eiropas Savienības robežām;

2.   aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu un demonstrēt savu pārliecību, vienojoties par konkrētiem pasākumiem un veicinot tos, lai savās valstīs un starptautiskajā arēnā sargātu bioloģisko daudzveidību;

3.   uzskata, ka nav izpildītas prasības par pasaules līmeņa moratoriju lauka izmēģinājumiem un V–GURT tehnoloģiju laišanai tirgū, cita starpā attiecībā uz ekoloģisko un sociāli ekonomisko ietekmi un iespējamo negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, pārtikas nekaitīgumu un cilvēku veselību;

4.   mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis:

5.   turklāt mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis paātrināt progresu, kas vajadzīgs Kopienas noteiktā mērķa sasniegšanai par bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu, iekļaujot politikā attīstības jomā un atbalsta politikā mērķus, kas ir noteikti KBD, it īpaši ierosinātajos uz atsevišķām valstīm un reģioniem attiecināmos ES stratēģiskos dokumentos, kā arī ES Dzīvotņu(2) un putnu(3) direktīvas īstenošanas un ar to saistītās Natura 2000 tīkla izveides radikālai uzlabošanai;

6.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstīm un valstīm, kas ratificējušas Kartahenas protokolu par biodrošību.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0300. (2) Padomes direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992, 7.lpp.). (3) Padomes direktīva 79/409/EEK (1979.gada 2.aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979, 1.lpp.).