Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai (EK), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 533/2004 (KOM(2005)0563 – C6-0406/2005 – 2005/0226(CNS))

P6_TA(2006)0001 A6-0002/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0563)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 181.a panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0406/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0002/2006),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par protokola noslēgšanu Tirdzniecības un sadarbības pamatnolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Ungārijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (10966/2005 - KOM(2005)0281 – C6-0303/2005 – 2005/0121(CNS))

P6_TA(2006)0002 A6-0398/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0281)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 57. panta 2. punktu, 71. pantu, 80. panta 2. punktu, 133. pantu, 181.a pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0303/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A6-0398/2005),

1.   atbalsta protokola noslēgšanu;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Korejas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu 2000/24/EK, lai pēc 2004. gada decembra cunami Indijas okeānā iekļautu Maldivu salas lēmumā ietverto valstu sarakstā (KOM(2005)0460 – C6-0319/2005 – 2005/0195(CNS))

P6_TA(2006)0003 A6-0407/2005

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0460)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 181. panta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0319/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0407/2005),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem (KOM(2005)0366 – C6-0249/2005 – 2005/0150(COD))

P6_TA(2006)0004 A6-0333/2005

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0366)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0249/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0333/2005),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 17. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006 par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. pantu 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto kārtību(2),

tā kā

(1)  Iekšzemes ūdensceļi ir svarīga Kopienas pārvadājumu tīklu sastāvdaļa un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu veicināšana ir viens no Kopējās pārvadājumu politikas mērķiem, gan no ekonomikas efektivitātes, gan no enerģijas patēriņa samazināšanas, gan no vides ietekmes uz pārvadājumiem viedokļa, kā tas ir minēts Komisijas (stratēģiskajā dokumentā) baltajā grāmatā par Eiropas pārvadājumu politiku līdz 2010. gadam: laiks pieņemt lēmumu.

(2)  Komisijai ir nepieciešama statistika par pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem, lai attīstītu un uzraudzītu kopējo pārvadājumu politiku, kā arī reģionu politikas un Eiropas komunikāciju tīklu pārvadājumu elementus.

(3)  Līdz šim statistikas dati par pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem tika vākti saskaņā ar Padomes 1980. gada 17. novembra Direktīvu 80/1119/EEK par statistikas pārskatiem attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem(3), kas vairs neatbilst šīs jomas pašreizējām prasībām. Tādēļ ir nepieciešams minēto direktīvu aizstāt ar jaunu tiesību aktu, lai paplašinātu darbības jomu un uzlabotu efektivitāti.

(4)  Statistikas dati par visiem Kopienas pārvadājumu veidiem ir jāvāc saskaņā ar vienotu koncepciju un standartiem, lai sasniegtu lielāko praktiski iespējamo salīdzināmību starp dažādiem pārvadājumu veidiem.

(5)  Iekšzemes ūdensceļu pārvadājumi nenotiek visās dalībvalstīs, un līdz ar to šīs regulas spēks attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kurās pastāv šāds pārvadājumu veids.

(6)  Tā kā dalībvalstu līmenī nevar pienācīgi sasniegt minēto darbību mērķi, proti, izveidot reģionālus standartus, kas ļautu radīt saskaņotu datu bāzi, un to daudz veiksmīgāk var panākt Kopienas līmenī, tad Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(7)  Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku(4) nodrošina pamatprincipu kopumu tiem noteikumiem, kas paredzēti šajā regulā.

(8)  Šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru izmantošanas kārtību(5).

(9)  Saskaņā ar minētā lēmuma 3. pantu konsultējās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom(6).

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka kopējus noteikumus attiecībā uz Kopienas statistikas pārskatu sagatavošanu par pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem.

2. pants

Darbības joma

1.  Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) statistikas pārskatus, kas attiecas uz pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem viņu teritorijā.

2.  Dalībvalstis, kuru vienā gadā pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču kopapjoms, kas ir vietēji, starpvalstu vai tranzīta pārvadājumi, pārsniedz vienu miljonu tonnu, iesniedz statistikas pārskatus saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, kurās neveic starpvalstu vai tranzīta pārvadājumus pa iekšējiem ūdensceļiem, bet kurās vienā gadā pa iekšējiem ūdensceļiem pārvadāto preču kopapjoms, kas ir iekšzemes pārvadājumi, pārsniedz vienu miljonu tonnu, iesniedz statistikas pārskatus saskaņā ar 4. panta 2. punktu.

4.  Šī regula neattiecas uz:

3. pants

Definīcijas

4. pants

Datu vākšana

1.  Datus vāc saskaņā ar tabulām, kas izklastītas A līdz D pielikumā.

2.   2. panta 3. punktā minētos gadījumos datus vāc saskaņā ar tabulām, kas izklastītas E pielikumā.

3.  Šajā regulā preces klasificē saskaņā ar F pielikumu.

5. pants

Datu nosūtīšana

1.  Pirmais novērošanas laika posms sākas 2007. gada 1. janvārī. Datu nosūtīšanu veic pēc iespējas ātrāk, taču ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc attiecīgā novērošanas laika posma beigām.

2.  Šīs regulas pirmo trīs piemērošanas gadu laikā saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru 1. punktā minēto pieļaujamo datu nosūtīšanas laika posmu var pagarināt. Maksimālais pieļaujamais nosūtīšanas laika posms pēc piešķirtā pagarinājuma nedrīkst pārsniegt astoņus mēnešus.

Pieļaujamā nosūtīšanas laika posma pagarinājumi ir noteikti G pielikumā.

6. pants

Datu izplatīšana

Kopienas statistiku, kas pamatojas uz 4. pantā minētajiem datiem, izplata ar līdzīgu regularitāti, kāda noteikta datu nosūtīšanai.

7. pants

Datu kvalitāte

1.  Komisija (Eurostat) saskaņā ar 10. panta 2. punktā noteikto procedūru sagatavo un publicē metodiskos norādījumus un kritērijus, kas nosaka vācamo datu kvalitāti.

2.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtāmo datu kvalitāti.

3.  Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti. Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu ar šādu informāciju un datiem, ko tā ir pieprasījusi, lai pārbaudītu nosūtīto datu kvalitāti.

8. pants

Īstenošanas ziņojums

9. pants

Īstenošanas pasākumi

10. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmuma 89/382/EEK, Euratom 1. pantu.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Pārejas noteikumi

1.  Dalībvalstis 2006. gada statistikas rezultātus iesniedz saskaņā ar Direktīvu 80/1119/EEK.

2.  Ar šo no 2007. gada 1. janvāra atceļ Direktīvu 80/1119/EEK.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

A PIELIKUMS

A1 tabula. Preču pārvadājumi, iedalot pēc preču veida (ikgadēji dati)

B PIELIKUMS

B1 tabula. Pārvadājumi, iedalot pēc kuģa valstspiederības un kuģa veida (ikgadēji dati)

B2 tabula. Kuģu satiksme (ikgadēji dati)

PIEZĪME: Tabulā B2 minēto datu nosūtīšana nav obligāta.

C PIELIKUMS

C1 tabula. Preču pārvadājumi konteineros, iedalot pēc preču veida (ikgadēji dati)

* Attiecas tikai uz iekrautiem konteineriem

D PIELIKUMS

D1 tabula. Pārvadājumi pēc kuģa valstspiederības (ceturkšņa dati)

D2 tabula. Pārvadājumi konteineros pēc kuģa valstspiederības (ceturkšņa dati)

* Attiecas tikai uz iekrautiem konteineriem

E PIELIKUMS

E1 tabula. Preču pārvadājumi (ikgadēji dati)

F PIELIKUMS

Preču nomenklatūra

NST-2000

G PIELIKUMS

Pieļaujamā nosūtīšanas laika posma pagarinājums (5. panta 2. punkts)

(1) OV vēl nav publicēts. (2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 17. janvāra Nostāja. (3) OV L 339, 15.12.1980., 30. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanas aktu. (4) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (6) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp. (7) * Trīs gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sieviešu un bērnu, kas ir neaizsargāti pret seksuālo izmantošanu, tirdzniecības apkarošanas stratēģijām (2004/2216(INI))

P6_TA(2006)0005 A6-0400/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1) un jo īpaši tās 5. panta trešo daļu, kurā ir norādīts, ka "cilvēku tirdzniecība ir aizliegta",

–   ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 4. un 5. pantu,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas un deklarācijas, jo īpaši 1979. gada Konvencijas par visa veida sieviešu diskriminācijas izskaušanu 5. un 6. pantu,

–   ņemot vērā ANO 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, kura attiecas uz bērnu aizsardzību pret visa veida ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu seksuāliem mērķiem, kā arī tiecas novērst bērnu nolaupīšanu, pārdošanu vai tirdzniecību,

–   ņemot vērā 2000. gada Palermo Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kurš papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret pārnacionālo organizēto noziedzību,

–   ņemot vērā 2002. gada 20. septembra Eiropas konferencē "Cilvēku tirdzniecības novēršana un apkarošana - globāls izaicinājums 21.gadsimtā" pieņemto Briseles Deklarāciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, kura aicina uz efektīvu un saskaņotu rīcību starp valsts un starptautiskā līmeņa attiecīgo jomu instancēm izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīs, un jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–   ņemot vērā 2002. gada 19. jūlija Padomes pamatlēmumu 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu(2),

–   ņemot vērā 2003. gada 22. decembra Padomes pamatlēmumu 2004/68/TI par bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu(3),

–   ņemot vērā 2004. gada 29. aprīļa Padomes Direktīvu 2004/81/EC par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju un kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm(4),

–   ņemot vērā ziņojumu, ko sniegusi 2003. gadā Eiropas Komisijas izveidotā Ekspertu grupa jautājumos par cilvēku tirdzniecību(5),

–   ņemot vērā 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes secinājumus, kas aicina cīnīties pret cilvēku tirdzniecības organizatoriem un uzsver nepieciešamību novērst visus cilvēku tirdzniecības veidus,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa: Tamperes programmas novērtējums un turpmākā ievirze" (KOM(2004)0401),

–   ņemot vērā 2000. gada 24. janvāra Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 293/2000/EC, ar kuru pieņem Kopienas rīcības programmu (Daphne programma) par preventīviem pasākumiem, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm(6),

–   ņemot vērā ANO 1995. gada septembrī pieņemto Pasaules sieviešu ceturtās konferences Pekinas deklarāciju,

–   ņemot vērā 2004. gada 4.un 5. novembra Briseles Eiropadomes secinājumus un pievienoto Hāgas programmu par brīvību, drošību un tiesiskumu, kurā Padomi un Komisiju aicina izstrādāt labas prakses, standartu un mehānismu plānu cīņai pret cilvēku tirdzniecību,

–   ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par cīņai pret cilvēku tirdzniecību, ko Ministru komiteja pieņēma 2005. gada 3. maijā,

–   ņemot vērā savu 2000. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Par jauniem pasākumiem cīņā pret sieviešu tirdzniecību"(7),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (KOM(2005)0514),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0400/2005),

A.   tā kā cilvēku tirdzniecība ir saistīta ar smagiem cilvēka pamattiesību pārkāpumiem un ar tādiem cietsirdīgas rīcības veidiem kā piespiešana, vardarbība, draudi, pazemošana, nolaupīšana, varmācība, seksuāla izmantošana, viltus vai krāpšana;

B.   atgādinot prezidējošās valsts vadītāja norādījumu Eiropas Parlamentam 2005. gada 23. jūnijā par to, ka katru gadu visā pasaulē par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst 600 000 līdz 800 000 cilvēku; tā kā Eiropas Savienībā katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst vairāk nekā 100 000 sieviešu;

C.   tā kā sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti pret šo organizētās noziedzības un mūsdienu verdzības veidu, ko pārvalda galvenokārt krimināli tīkli, un tāpēc viņiem ir lielāks risks kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem;

D.   tā kā viens no galvenajiem sieviešu un bērnu starptautiskās tirdzniecības priekšnotiekumiem ir vietējo prostitūcijas tirgu pastāvēšana, kuros dažām personām ir iespējams un ir vēlēšanās pārdot un pirkt sievietes un bērnus seksuālai izmantošanai; tā kā cilvēku tirgotāji sūta sievietes un bērnus galvenokārt no Dienvidu valstīm uz Ziemeļu valstīm un no Austrumiem uz Rietumiem – turp, kur ir lielāks pircēju pieprasījums;

E.   ņemot vērā to, ka tiecoties uz cilvēku tirdzniecības pilnīgu izskaušanu, Eiropas Savienībai būtu jānosaka pārredzami un reāli mērķi, piemēram, tirdzniecības upuru skaita samazināšana uz pusi tuvāko 10 gadu laikā; tā kā galvenajam mērķim tomēr jābūt pēc iespējas ātrākai pilnīgai šī ļoti smagā nozieguma veida un milzīgā cilvēktiesību pārkāpuma izskaušanai;

F.   tā kā Padomes un Komisijas Vīnes rīcības plāns par to, kā labāk īstenot Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi(8), aicina aktīvāk rīkoties, lai vienotos par kopējām definīcijām, uzdevumiem un sodiem iesākumā tādās atsevišķās jomās kā cilvēku tirdzniecība, jo īpaši sieviešu, pusaudžu un bērnu seksuālā izmantošana;

G.   tā kā bērnu un pusaudžu tirdzniecību nevar skatīt, pamatojoties uz tādiem pašiem kritērijiem kā sieviešu izmantošana un tirdzniecība, un tā kā tādēļ ir jāparedz īpaša pieeja, kas, no vienas puses, ir piemērota bērnu vajadzībām, un, no otras puses, – pusaudžu vajadzībām, kuru gadījumā, savukārt, ir nepieciešama atšķirīga pieeja nekā bērniem;

H.   tā kā, neskatoties uz to, ka ir pieņemts Padomes Pamatlēmums 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (ar kuru nosaka cilvēku tirdzniecības pamatelementus un tās kopēju definīciju visās Eiropas Savienības dalībvalstīs), dalībvalstīs piemērojamās sankcijas (jo īpaši tās, kuras attiecas uz sieviešu un bērnu seksuālo izmantošanu) joprojām nav harmonizētas;

I.   paturot prātā, ka, neraugoties uz ES līgumiem, daudziem jau pieņemtiem tiesību aktiem un daudziem politiskiem paziņojumiem, piemēram, 2002. gada Briseles paziņojumu, kuros cilvēku, īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības apkarošana ir uzvērta kā politikas prioritāte šajā jomā, joprojām nav jūtamu, vērā ņemamu panākumu; tā kā – gluži pretēji – cilvēku tirdzniecība ir visstraujāk augošā noziedzīgā darbība, salīdzinot ar citiem organizētās noziedzības veidiem;

J.   tā kā nepieciešams vērsties pret nelegālo tirdzniecību ne vien veicot atsevišķus pasākumus katrā dalībvalstī, bet arī pamatojoties uz visaptverošu un integrētu multidisciplināru pieeju Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī, kura ietver visu Eiropas Savienības valstu krimināltiesību kopējo elementu apkopošanu, jo īpaši attiecībā uz efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām;

K.   ņemot vērā cietušo personīgo apstākļu smagumu un viņu neaizsargātību, bet arī to, ka viņu ieguldījums ir nepieciešams, lai apsūdzētu noziedzīgās organizācijas un palīdzētu atrast un notvert tās vadītājus;

L.   tā kā galvenais šķērslis aktīvai rīcībai un politikai ir tas, ka nav pieņemta kopēja definīcija par to, kas ir sieviešu un bērnu nelegāla tirdzniecība, kā arī nepastāv kopējas vadlīnijas datu salīdzināšanai, pētīšanai un analīzei;

M.   tā kā bērnu un sieviešu nelegālā tirdzniecība ir starptautisks noziedzības veids, lai izveidotu efektīvu tās apkarošanas stratēģiju, nepieciešams:

N.   tā kā virtuālais sekss, jo īpaši kibersekss (virtuālais sekss internetā), veido jaunu augošu tirgu, un tā uzplaukuma rezultātā pastiprinās cilvēku tirdzniecība un tās apjoms, jo jaunās tehnoloģijas vienkāršo sieviešu un bērnu seksuālo izmantošanu;

1.   uzsver, ka izstrādājot un īstenojot novēršanas stratēģijas, ir svarīgi izmantot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, kā arī bērna vajadzībām atbilstošu pieeju;

2.   pauž nožēlu par to, ka cilvēku tirdzniecības apkarošanā līdz šim veiktie pasākumi nav ļāvuši samazināt seksuālajai verdzībai izmantoto sieviešu un bērnu skaitu; tieši pretēji uzskata, ka cilvēku tirdzniecība seksuāliem mērķiem ir tā noziedzīgā darbība, kas attīstās visātrāk, salīdzinot ar citiem organizētās noziedzības veidiem Eiropas Savienībā; uzsver, ka šobrīd steidzami ir jānosprauž skaidri un konkrēti mērķi, piemēram, turpmāko 10 gadu laikā par pusi samazināt cilvēku tirdzniecības upuru skaitu; vispārējais mērķis, protams, ir šo noziedzības veidu pēc iespējas ātrāk izskaust pilnībā;

3.   pauž nožēlu, ka saite starp cilvēku tirdzniecību un migrāciju, sociālo aizsardzību un attīstības politiku nav pietiekami atzīta, un aicina stingrāk saskaņot ārpolitiku attiecībā uz cilvēku tirdzniecību;

4.   aicina Komisiju un Padomi noteikt nepārprotamu juridisko pamatu jebkāda veida pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai, ieskaitot sieviešu tirdzniecību, un pieņemt lēmumu pilnīgi saskaņot Eiropas cilvēku tirdzniecības apkarošanas politiku, kā arī ar imigrāciju un patvērumu saistītās jomas, īpaši patvēruma tiesības saistībā ar vajāšanu un apspiešanu dzimuma dēļ;

5.   iesaka kopējo ES politiku vērst uz tiesiskā regulējuma un īstenošanas noteikumu izveidi, pretpasākumu, preventīvu pasākumu veikšanu, noziedzīgo nodarījumu izdarītāju kriminālvajāšanu un sodīšanu, kā arī uz upuru aizsardzību un atbalstu;

6.   uzsver nepieciešamību saskaņā ar ES kaimiņattiecību politiku, izveidot īpašus pret nelegālo tirdzniecību vērstus pasākumus; prasa steidzami piešķirt finansiālu palīdzību tādām kandidātvalstīm kā Bulgārijai un Rumānijai, lai tās varētu izveidot ilgtermiņa stratēģijas cilvēku tirdzniecības novēršanai;

7.   uzskata, ka dalībvalstu rīcībai ir jāatbilst to politiskajiem paziņojumiem, kā arī efektīvāk jātransponē attiecīgie Kopienas tiesību akti, īpaši uzlabojot operatīvo sadarbību, kā arī attiecīgās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu un Eurojust;

8.   uzsver, ka labākais veids, lai vērstos pret tādiem cilvēku tirdzniecībai labvēlīgiem faktoriem, kā nabadzība, sociālā atstumtība, bezdarbs, zems izglītības līmenis, korupcija, diskriminācija un vardarbība pret sievietēm, ir veicināt dzimumu līdztiesību visās ES politikas jomās un īstenot valstu tiesību aktus attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām;

9.   uzskata, ka pētījumi par cilvēku tirdzniecību, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību seksuāliem mērķiem (kādos apstākļos cilvēki var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem un kas ietekmē pieprasījumu pēc seksuāliem pakalpojumiem un sieviešu un bērnu izmantošanu), jāveic gan valstu, gan Kopienas līmenī; aicina dalībvalstis un Komisiju turpināt pētījumus par šiem jautājumiem, kā arī piešķirt nepieciešamo finansējumu no pieejamajām programmām, piemēram, Daphne; šo pētījumu rezultāti var veicināt atbilstīgas dzimumaudzināšanas programmas izveidi visās dalībvalstīs;

10.   vērš Komisijas un dalībvalstu uzmanību uz pētījuma rezultātiem, kuru Eiropas Parlaments uzsāka attiecībā uz dalībvalstu dažādu veidu tiesību aktiem par prostitūciju un to saikni ar sieviešu un bērnu tirdzniecību seksuāliem mērķiem (Transcrime, "Pētījums par valstu tiesību aktiem attiecībā uz prostitūciju un sieviešu un bērnu tirdzniecību"(9));

11.   uzsver, ka pirmais un galvenais uzdevums ir samazināt pieprasījumu ar līdzekļiem, kas ietver izglītojošus, juridiskus, sociālus un kultūras pasākumus;

12.   aicina dalībvalstis nopietni pievērsties problēmām, kuru cēlonis ir prostitūcija to teritorijā;

13.   aicina Padomi un Komisiju politiskajā dialogā ar trešajām valstīm sistemātiski iekļaut jautājumu par sieviešu un bērnu tirdzniecību, bet ja netiek panākti uzlabojumi vai šī valsts nav skaidri paudusi savu politisko gribu rīkoties, aicina veikt attiecīgus pasākumus, piemēram, ar trešajām valstīm noslēgto sadarbības un asociācijas nolīgumu cilvēktiesību un demokrātijas klauzulās uzskaitītos pasākumus;

14.   aicina dalībvalstis aktīvāk atbalstīt integrētu pieeju dzimumu līdztiesības jautājumiem un veicināt bērniem atbilstošas pieejas izvēli ES sadarbības, attīstības un nabadzības novēršanas programmās, un prasa, lai tādas starptautiskas organizācijas kā Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds un Pasaules tirdzniecības organizācija pirmkārt vērstu cīņu pret nabadzības feminizāciju un bērnu nabadzību;

15.   uzsver, ka ir svarīgi risināt problēmas, kas saistītas ar saikni starp cilvēku tirdzniecību un legālo un nelegālo imigrāciju, kā arī uzskatīt legālo migrāciju par veidu, kā novērst cilvēku tirdzniecību;

16.   norāda uz saikni starp seksuālo izmantošanu un darbaspēka izmantošanu mājsaimniecības pakalpojumu sniegšanai; uzsver, ka cilvēku tirgotāji izmanto to, ka bērni un pusaudži ir atkarīgi no pieaugušajiem, un viņu izmantošana nav tikai seksuāla, bet arī saistīta ar verdzību, nelegālu adopciju un piespiedu darbu; aicina veikt aktīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu visus noziegumus un nodarījumus;

17.   pauž nožēlu par to, ka nav analīzes par prostitūcijas pieprasījumu dalībvalstīs kā iespējamo cilvēku tirdzniecības izraisītāju; uzskata, ka Komisijai būtu jāveic vispusīgs pētījums par to, kā dalībvalstu tiesību akti prostitūcijas jomā ietekmē cilvēku tirdzniecības upuru skaitu;

18.   aicina dalībvalstis pārskatīt un/vai grozīt savu vīzu politiku, lai novērstu tās ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu aizsardzību pret ekspluatāciju; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai konsulātu darbinieki izcelsmes valstīs sadarbojas un veic pieredzes apmaiņu, kā arī to, lai šie darbinieki tiek apmācīti atpazīt tirdzniecības gadījumus, strādājot ar vīzu pieteikumiem; uzskata, ka šiem darbiniekiem arī jābūt apmācītiem sadarboties ar attiecīgajām NVO;

19.   aicina dalībvalstis izveidot valsts un starptautiskas palīdzības telefona līnijas, lai apkarotu sieviešu tirdzniecību, par kurām informētu, izmantojot informācijas kampaņas valsts un reģionālajā televīzijā; atbalsta prasību pēc palīdzības telefona bērniem, kuru vajadzētu izveidot kā vienotu starptautisku bezmaksas telefona numuru bērniem, un norāda uz Parlamenta deklarāciju par palīdzības tālruņu līnijām bērniem Eiropā saskaņā ar 116. pantu(10);

20.   prasa, lai šī piekoptā pazemojošā cilvēku pirkšanas un sieviešu un bērnu un izmantošanas prakse ir aktīvas un efektīvas kampaņas tēma šīs jomas Eiropas Savienības programmās; uzskata, ka šī kampaņa jāizsludina Komisijai un dalībvalstīm, ar pilnīgu Eiropas Parlamenta, kā arī citu Eiropas Savienības iestāžu pilnīgu atbalstu to kompetences jomās;

21.   aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami un atbilstošā viedā (tostarp, pieņemot tiesību aktus) vērsties pret tendenci izmantot jaunās tehnoloģijas, īpaši internetu informācijas izplatīšanai par to, kur atrast sievietes un bērnus seksuālai izmantošanai, kā arī pieprasījumus pēc šiem pakalpojumiem, kas izraisa cilvēku tirdzniecības pieaugumu;

22.   pauž nožēlu par pašreizējiem sarežģījumiem starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm attiecībā uz starptautisku līgumu un konvenciju ratifikāciju un īstenošanu;

23.   aicina Komisiju uzraudzīt pastāvošo cilvēku tirdzniecības novēršanas instrumentu īstenošanu un vienotu interpretāciju un uzsākt pētījumu par pastāvošajiem ES un starptautiskajiem juridiskajiem līdzekļiem un pasākumiem, kuri attiecas uz sieviešu un bērnu tirdzniecības apkarošanu;

24.   atzinīgi vērtē priekšlikumu, kas ietverts Eiropas Padomes konvencijā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu un kontroles mehānisma (GRETA) izveidi, lai nodrošinātu efektīvu tās noteikumu īstenošanu un uzsver, ka seksuālās izmantošanas apkarošanas stratēģijas īstenošanā ir nepieciešams stiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi un citām starptautiskām organizācijām; informē par to, ka tajā ir paredzēta iespēja sodīt klientus;

25.   neatlaidīgi aicina Komisiju sadarboties ar Eiropas Padomi un citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko migrācijas organizāciju, lai izstrādātu kopējas pamatnostādnes datu vākšanai, un iesaka, cik vien ātri iespējams, izveidot kopīgu centru kopēju definīciju izstrādei (cilvēku tirdzniecība, upuris u.c.), salīdzināmu homogēnu datu vākšanai, situācijas novērtēšanai un attīstīšanai, informācijas apmaiņai un saites novērtēšanai starp likumdošanas mērķiem, cilvēku tirdzniecības apkarošanas politiku un darbību un to patieso ietekmi;

26.   aicina Komisiju iesniegt neatkarīgu programmu Daphne un sekot, lai tā netiktu saistīta ar narkotiku apkarošanas programmu;

27.   pauž nožēlu par precīzu datu trūkumu attiecībā uz cilvēku tirdzniecības parādību Eiropā, kā arī par to, ka nedz Komisija, nedz Eiropols, nedz arī kāda cita ES iestāde nav varējusi publicēt precīzus skaitļus par cilvēku tirdzniecības apjomu visā ES, jo īpaši pauž nožēlu par datu trūkumu attiecībā uz neaizsargātākām grupām, piemēram, sievietēm un bērniem, kā arī par nespēju īstenot efektīvus pasākumus problēmas risināšanai;

28.   mudina dalībvalstis izveidot kontaktiestādes vai iecelt valsts referentus, kas vāktu informāciju par cilvēku tirdzniecību, veiktu tās apmaiņu, izplatīšanu un apstrādi, kā arī uzsver to, cik liela nozīme ir datu par dzimumu līdztiesību un salīdzināmu datu apkopošanai, neaizmirstot to, cik svarīgi ir saglabāt informācijas konfidencialitāti un nodrošināt NVO piekļuvi informācijai un datiem;

29.   aicina dalībvalstis izveidot un/vai pastiprināt izpratnes veidošanas kampaņas, kuru mērķis ir atbalstīt neaizsargātu sabiedrības locekļu informēšanu par briesmām un izglītošanu izcelsmes valstīs un brīdināt un informēt sabiedrību par šo problēmu, un mazināt pieprasījumu galamērķa valstīs; tādēļ aicina dalībvalstis atzīt, ka cilvēki, kas dodas darījumu braucienos, var palīdzēt cīņā pret cilvēku tirdzniecību, ja tos iesaista sabiedrības informēšanas procesā un mudina ziņot par redzēto; aicina dalībvalstis un jo īpaši Vāciju veikt atbilstošus pasākumus, lai 2006. gadā Pasaules futbola čempionāta laikā novērstu sieviešu tirdzniecību un piespiedu prostitūciju;

30.   mudina dalībvalstis izveidot kontaktu ar cilvēku tirdzniecības problēmu atspoguļojošiem plašsaziņas līdzekļiem, lai publiskotu jaunāko informāciju Eiropas Savienībā un ārpus tās;

31.   aicina Komisiju noteikt visā ES cilvēku tirdzniecības apkarošanas dienu ar starptautisku logo pret cilvēku tirdzniecību, lai paaugstinātu informētību par sieviešu un bērnu tirdzniecību un lai paaugstinātu sabiedrības modrību un informētību par šo tēmu, vēršoties pie sabiedrības ar vienu saskaņotu vēstījumu; uzskata, ka šī ES mēroga cilvēku tirdzniecības apkarošanas diena varētu notikt vienlaicīgi ar vispasaules kampaņu "Apturēsim cilvēku tirdzniecību" 2006. gada 25. martā;

32.  Uzsver nepieciešamību kompetentajām iestādēm nodrošināt sev kvalificētus darbiniekus, kas ir īpaši sagatavoti cilvēku tirdzniecības novēršanai, izmantojot visām iesaistītajām pusēm - policijai, tiesību aizsardzības iestādēm, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem, reprezentatīvām asociācijām, kas specializējušās sieviešu un bērnu un citu personu tirdzniecības novēršanā - kopīgas mācību programmas, izmantojot uz dzimumu balstītus instrumentus un prasmes;

33.   aicina dalībvalstis izveidot ārēju ekspertu grupu, lai palīdzētu policijai biežāk atklāt sieviešu tirdzniecību;

34.   uzsver finanšu resursu un konsultāciju dienestu sieviešu tirdzniecības jautājumos cilvēkresursu palielināšanas nozīmi un to nevalstisko organizāciju sadarbības intensifikāciju, kas darbojas šajā jomā;

35.   aicina dalībvalstis piemērot un nostiprināt tiesību aktus, lai intensificētu cilvēku tirgotāju, viņu līdzdalībnieku, interneta lappušu veidotāju, kurās piedāvāta starpniecības informācija cilvēku tirdzniecībai, personu, kas veicina, organizē, izmanto vai meklē nepilngadīgo (kas jādefinē visās dalībvalstīs vienādi, t.i. personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu) seksuālos pakalpojumus, un personu, kas mēģina uzsākt šādu nodarbošanos – fizisku un juridisku personu kriminālvajāšanu un sodīšanu (īpaši, paredzot atbilstošus, efektīvus un atturošus sodus), kā arī veikt kriminālvajāšanu par cilvēku tirdzniecībā iegūto līdzekļu legalizēšanu;

36.   aicina dalībvalstis pakļaut likumā paredzētajai kriminālvajāšanai personas, kas apzināti izmanto tādu prostitūtu pakalpojumus, kuras ar prostitūciju nenodarbojas brīvprātīgi;

37.   prasa dalībvalstīm uzsākt apmācības ofensīvu policijas skolās, sociālo zinātņu akadēmijās un skolās sieviešu tirdzniecības apkarošanai un lai iemācītos pieeju šim jautājumam;

38.   aicina dalībvalstis aktīvāk uzraudzīt nodarbinātības nodrošināšanu, lai novērstu iespēju organizēt starptautisku sieviešu tirdzniecību;

39.   aicina turpināt cīņu pret cilvēku tirdzniecībā iegūto līdzekļu legalizēšanu, nodrošinot, lai dalībvalstis piemēro Eiropas un starptautiskajā līmenī pieņemtos tekstus un vajadzības gadījumā paredzēt tiesību normu pastiprināšanu saistībā ar šo jautājumu;

40.   mudina dalībvalstis pēc iespējās ātrāk savos tiesību aktos transponēt Padomes direktīvu 2004/81/EK par trešo valstu pilsoņiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri, izdotajām uzturēšanās atļaujām;

41.   aicina dalībvalstis atbalstīt korporatīvās sociālās atbildības principu, kā arī valsts un privāta sektora partnerību, iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas preventīvo, reintegrācijas un koordinācijas stratēģiju īstenošanā; aicina visas Eiropas Savienības iestādes būt par pozitīvu piemēru citu valstu iestādēm un privātajam sektoram;

42.   aicina deputātus atbalstīt kampaņu "Cilvēki, kas dodas darījumu braucienos, pret cilvēku tirdzniecību", ko Parlaments aizsāka 2005. gada novembrī, jo ar šo vairākpušu iniciatīvu tiek mēģināts:

43.   aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk sazināties ar viesnīcu un tūrisma nozari, lai izveidotu labāku sadarbību saistībā ar šīs nozares sociālo atbildību, kā arī mudinātu nozari pieņemt ētikas kodeksu, kurā iekļautu tirdzniecību un prostitūciju, ja šāds kodekss vēl nav izveidots; uzskata, ka jāuzsver un jāatzīmē tādi labi ētikas kodeksu piemēri kā UNICEF finansētais ECPAT kodekss par bērnu seksuālu izmantošanu;

44.   aicina dalībvalstis novērst cilvēku tirdzniecības paplašināšanos un atjaunošanos, izveidot un īstenot programmas sieviešu un bērnu, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem sociālai iekļaušanai un rehabilitācijai, sadarbojoties ar pilnvarotajām iestādēm un asociācijām; paredzēt Eiropas reintegrācijas fonda izveidi; neatlaidīgi aicina dalībvalstis izveidot mikrokredīta pakalpojumus, lai sievietes varētu vieglāk iegūt finansiālu atbalstu;

45.   uzsver, ka personas, kas tikušas pakļautas seksuālai izmantošanai, jāuzskata par upuriem; ņemot vērā milzīgās grūtības, ar kurām viņas sakaras, lai izkļūtu no situācijas, gan Eiropas Savienībai, gan dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai viņas aizsargātu un atbalstītu, piemēram:

46.   aicina dalībvalstis pieņemt obligātus un saistošus pasākumus attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzību, jo tie ir nepieciešami, ja vēlamies saukt pie atbildības cilvēku tirgotājus;

47.   aicina dalībvalstis parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes konvenciju par cilvēku tirdzniecības apkarošanu;

48.   uzsver, ka līdz šim tikai Beļģija un Itālija ir noteikušas uzturēšanās tiesības sieviešu tirdzniecības upuriem pēc tiesas procesa pret cilvēku tirgotājiem, uzsver, ka būtu vēlams, lai mudinātu upurus sniegt liecības un sodītu vainīgos, piešķirt šādas uzturēšanās tiesības visās dalībvalstīs;

49.   mudina dalībvalstis ieviest speciālu uzturēšanās atļauju mehānismus šādiem īpašiem gadījumiem, lai ārzemju upuri, kuri nelegāli uzturas valstī, varētu izbēgt no vardarbības, un iesaka īstenot palīdzības un upuru integrācijas programmas, kas uzticētas sociālo dienestu struktūrām;

50.   prasa, lai visas dalībvalstis iekļauj valsts krimināltiesībās identisku tiesību normu, kurā, pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem standartiem un balstoties uz Palermo protokolu(11) un uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par bērnu tiesībām, noteikta skaidra juridiska bērnu tirdzniecības definīcija, ar mērķi novērst bērnu tirdzniecības uzskatīšanu par cilvēku tirdzniecības apakškategoriju;

51.   uzsver nepieciešamību steidzami izveidot un īstenot īpašu, no bērnu tiesībām izrietošu preventīvu programmu, balstītu uz sadarbību starp izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsti; un vērš uzmanību uz faktu, ka neeksistē saskanīga ES ārpolitika ārpuskopienas valstīs, no kurām nāk lielākā daļa bērnu, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri;

52.   prasa Komisijai iesniegt atbilstīgu tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Savienības rīcību bērnu prostitūcijas un cilvēku orgānu un audu tirdzniecības apkarošanā; atzīmē, ka bērni joprojām ir neaizsargāti, īpaši, ja viņus izmanto seksuāli, lai gan atbilstīgi pirmajam un trešajam ES pīlāram pieņemtie tiesību akti par cilvēku tirdzniecības apkarošanu jau ietver īpašas bērnu aizsardzības normas;

53.   aicina dalībvalstis un Kopienu ratificēt ANO Konvencijas par bērnu tiesībām 2000. gada 25. maija Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, kurš ir detalizētāks par Palermo protokolu, jo ietver arī noziegumus, kuri nav starptautiski un kuros nav iesaistītas kriminālas organizācijas, kā arī ietver cilvēka orgānu tirdzniecību un nelegālu adopciju;

54.   uzskata, ka bērni ir dalībnieku statusā jāiesaista šādā programmā un aicina dalībvalstis izveidot mācību programmas zēniem un meitenēm diskriminācijas novēršanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai;

55.   neatlaidīgi aicina Komisiju nodrošināt, lai valstu un reģionālajos stratēģiskajos dokumentos tiktu uzsvērta nepieciešamība nodrošināt dzimšanas reģistrāciju trešās valstīs;

56.   pauž nožēlu par taustāmu rezultātu trūkumu attiecībā uz to, ko līdz šim ir panākušas aģentūras un organizācijas Eiropas līmenī, īpaši par ierobežoto informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Eiropolu, kurš saskaņā ar Eiropola Konvencijas 2. panta 2. punktu(12), ES līgumu, Eiropadomes Tamperes sanāksmes prezidentūras secinājumiem un Hāgas programmu ir galvenais Eiropas instruments cilvēku tirdzniecības apkarošanā; pauž arī nožēlu, ka šajā jomā Eiropols ir sagatavojis tikai vienu analītisku dokumentu, neskatoties uz daudzajiem pētījumiem par konkrētiem noziegumiem;

57.   uzsver, ka Eiropolam cilvēku tirdzniecības apkarošana ir jāizvirza par vienu no svarīgākajām prioritātēm; uzskata, ka Eiropola finanšu un personāla resursi ir jāizmanto, lai paaugstinātu cilvēku tirdzniecības novēršanas efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz sieviešu un bērnu tirdzniecību un liela mēroga starptautiskās noziedzības apkarošanas efektivitāti;

58.   uzsver ciešās Eiropola personāla un tā cilvēku tirdzniecības apkarošanā kompetento starptautiskā līmeņa partneru sadarbības nozīmi (īpaši saistībā ar informācijas apmaiņu par noziedzīgajiem tīkliem, cilvēku tirdzniecības ceļiem un tirgotāju identitāti), lai uzlabotu tiesvedības efektivitāti;

59.   aicina Komisiju iesniegt katras dalībvalsts veikto pasākumu gada novērtējumu, tostarp vērtējumu par cilvēku tirdzniecības novēršanai izstrādāto tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu;

60.   aicina Komisiju un Padomi nodrošināt savas darbības saskaņotību un konsekvenci tādās starptautiskās organizācijās kā ANO, Eiropas Padome, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OCDE), Pekinas pārskata process, Eiropas Vidusjūras reģiona stabilitātes pakts, G8;

61.   aicina dalībvalstis īstenot vietējo iestāžu un drošības dienestu sadarbības programmas reģionos, kurus vissmagāk skāris bezdarbs, lai novērstu cilvēku tirdzniecību;

62.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 364, 18.12.2000, 1.lpp. (2) OV L 203, 1.08.2002., 1. lpp. (3) OV L 13, 20.1.2004., 44. lpp. (4) OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp. (5) Eiropas Komisija, Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāts, 2004. (6) OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp. (7) OV C 59, 23.2.2001., 307. lpp. (8) OV C 19, 23.1.1999., 1. lpp. (9) Pētījums par dalībvalstu normatīvajiem aktiem par prostitūciju un sieviešu un bērnu tirdzniecību (Transcrime, 2005) (10) Pieņemtie teksti, 17.1.2006., P6_TA-PROV(2006)0009. (11) Saskaņā ar Palermo protokolu bērnu tirdzniecība ir: "bērna pieņemšana darbā, pārvadāšana, tālāknodošana, izmitināšana vai saņemšana ar mērķi ekspluatēt valstī vai ārpus tās". (12) OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kopienas aviācijas ārējās politikas programmas attīstīšanu (2005/2084(INI))

P6_TA(2006)0006 A6-0403/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu" (KOM(2005)0079),

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 27. jūnija secinājumus par dokumentu "Attīstīt Kopienas aviācijas ārējās politikas programmu"(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0403/2005),

A.   tā kā aviācija ir nozare, kas joprojām attīstās, un tai ir liels ekonomikas potenciāls gan Eiropā, gan citur pasaulē;

B.   tā kā Eiropas Kopienu Tiesa ir nolēmusi, ka daži pašreizējie dalībvalstu noslēgtie divpusējie aviācijas līgumi ir pretrunā EK tiesībām, un tādēļ tie ir jāgroza;

C.   tā kā, noslēdzot aviācijas līgumus ar trešajām valstīm, Kopiena pilnībā var izmantot tās ekonomisko un politisko ietekmi, lai nepieļautu un novērstu diskrimināciju starp ES aviosabiedrībām;

D.   tā kā likumdošanas konverģence ir īpaši svarīga, un tas ir priekšnoteikums šādu līgumu slēgšanai, jo īpaši attiecībā uz drošuma, drošības, konkurences, valsts atbalsta, vides un darbinieku sociālo tiesību noteikumiem;

E.   tā kā līgumu slēgšanas sarunās Komisijai jāapkopo dalībvalstu un citu ieinteresēto pušu pieredze un informācija un jāiesaista tās pirms sarunām ar trešām valstīm, sarunu laikā un pēc tām;

Vispārējie principi

1.   atzīst aviācijas nozares starptautisko raksturu, ekonomisko nozīmi un nepārtraukto izaugsmi, kā arī nepieciešamību pārzināt šīs izaugsmes ietekmi uz gaisa satiksmes pārvaldību, drošību un vidi un līdz ar to nepieciešamību attīstīt kopējo aviācijas ārējo politiku;

2.   prasa izveidot saskaņotu stratēģiju, lai attīstītu kopējo aviācijas ārējo politiku un par tās priekšnoteikumu uzskata attiecīgos līgumus ar ASV, Krieviju un Ķīnu;

3.   atzīst nepieciešamību saskaņot pašreizējos divpusējos līgumus ar Kopienu tiesībām, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu, dalībvalstīm savstarpēji pielāgojoties, vai arī, vēlams, noslēdzot Kopienas līgumus saskaņā ar tā dēvēto horizontālo mandātu, izmantojot dalībvalstu un citu ieinteresēto pušu speciālās zināšanas un informāciju;

4.   uzsver, ka jāizvairās kavēt dalībvalstu tiesības apspriesties aktīvo sarunu laikā par Kopienas līgumiem;

5.   uzsver, ka divpusējie līgumi jāpielāgo pēc iespējas ātrāk, lai novērstu juridisku nenoteiktību;

6.   atgādina, ka sarunu sākšanu par Kopienas līgumiem, kas pēc būtības aizņem vairāk laika nekā horizontālas sarunas, var atbalstīt tikai tad, ja pastāv skaidra un saskaņota sarunu stratēģija;

7.   atzīst, ka šo pieeju var papildināt ar būtiskākām izmaiņām aviācijas ārējā politikā, no kā iegūtu Eiropas patērētāji un ES rūpniecība, pieņemot jaunus un perspektīvus līgumus starp Kopienu un trešām valstīm;

8.   uzskata, ka garu un ieilgušu sarunu gadījumā, ja partnervalstīm ir protekcionistiska attieksme, pastāv iespēja divpusēji saskaņot satiksmes veikšanas tiesības;

9.   pilnībā atbalsta šādu sarunu divkāršas un nedalāmas programmas principu, sasaistot tirgu atvēršanu ar likumdošanas konverģenci;

Tirgus atvēršana

10.   uzsver, ka jaunajiem nolīgumiem jābūt līdzsvarotiem attiecībā uz piekļuvi tirgum un tajos var iekļaut tādus jautājumus kā kabotāža, tiesības veikt uzņēmējdarbību, īpašumtiesības un uzraudzība, konkurences noteikumi un valsts atbalsts, taču tikai uz stingra savstarpīguma pamata;

11.   atzīst, ka, lai arī "atvērto debesu līgumi" ir vēlami, to slēgšana ne vienmēr var būt iespējama;

12.   atzīst, ja "atvērto debesu līguma" slēgšana nav iespējama, kā pagaidu risinājumam jādod priekšroka pašreizējo divpusējo režīmu turpināšanai;

13.   aicina Komisiju šādos gadījumos izstrādāt godīgu un pārredzamu mehānismu attiecībā uz satiksmes veikšanas tiesību piešķiršanu dalībvalstīm;

14.   aicina izstrādāt reālistisku sarunu programmu un sarunu valstis izvēlēties, pamatojoties uz skaidriem un stabiliem kritērijiem, un šo valstu ekonomikas un likumdošanas analīzi;

15.   ierosina šajos kritērijos iekļaut ekonomikas aspektus, piešķirot prioritāti valstīm, kuras ir būtiski nozīmīgas Eiropas tirgum, tādām kā ASV, Krievija un Ķīna, un arī ģeogrāfiskos aspektus, prioritāti piešķirot Eiropas tuvumā esošām valstīm, lai paplašinātu kopējo aviācijas telpu vai īstenotu jaunu kaimiņattiecību politiku;

Likumdošanas konverģence

16.   uzsver, ka tirgu atvēršanai vienmēr jānotiek pēc likumdošanas konverģences sasniegšanas un ka liberalizācijas līmenim jāatbilst līdzvērtīgu konkurences apstākļu līmenim;

Drošums un drošība

17.   atzīst, ka drošuma un drošības standarti ir ārkārtīgi būtiski pasažieriem, apkalpei un aviācijas nozarē kopumā un ka trešo valstu standarti ne vienmēr atbilst Eiropas Savienības standartiem; atzīmē, ka ES varētu būt līderis starptautiski atzītu standartu piemērošanā un ievērošanā pasaules mērogā;

18.   līdz ar to ierosina līgumos ar trešām valstīm iekļaut atsauces uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un ES noteikumiem un dalībvalstīm, divpusēji sadarbojoties un ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) starpniecību, palīdzēt trešām valstīm, kurās drošības līmenis nav pietiekami augsts, sasniegt šādu līmeni;

19.   lai panāktu drošības uzlabojumus īsā laikā, aicina Komisiju vēlākais līdz 2006. gada beigām ierosināt labākas procedūras saskaņā ar Direktīvu 2004/36/EK (Ārvalstu gaisa kuģu drošības novērtējuma direktīva)(2), lai uzraudzītu trešo valstu pārvadātāju gaisa kuģu drošību;

20.   aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai šajā jomā paplašinātu EASA pilnvaras;

21.   uzsver ES transporta drošības politikas attīstības nozīmi, kas jāietver aviācijas līgumu sarunu programmās;

Vide

22.   atzīst, ka aviācijas nozarei ir vairākas vidi negatīvi ietekmējošas iedarbības, konkrēti tā ir trokšņa avots un būtiski ietekmē klimata pārmaiņas, bet arī atzīst, ka lidostas un gaisa pārvadātāji jau ir ieguldījuši un turpinās ieguldīt ievērojamas pūles trokšņa un emisiju radītā piesārņojuma samazināšanā un novēršanā;

23.   šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par iespējamiem pasākumiem, lai samazinātu aviācijas nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām (KOM(2005)0459), un sagaida skaidru politikas virzienu noteikšanu, lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldību un lidostu ekspluatācijas procedūras, kā arī infrastruktūras apstākļus; kā arī sagaida citu pasākumu noteikšanu, tādu kā aviācijas iekļaušanu Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmā, ES un ārpuskopienas gaisa pārvadātājiem izvirzot vienādus nosacījumus;

Sociālā politika

24.   līdz ar to mudina Komisiju prasīt, lai jaunajos līgumos ieviestu atsauces uz attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem sociālo tiesību jomā, jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās ietvertos darba standartus (SDO 1930.-1999. g.), ESAO pamatnostādnes daudznacionālajiem uzņēmumiem (1976. g., pārskatīts 2000. g.) un Romas Konvenciju par līgumsaistībām piemērojamo likumu (1980. g.);

25.   prasa, lai Kopienas sociālās jomas tiesību aktus attiecinātu uz ES dalībvalstīs darbā pieņemtajiem un/vai strādājošajiem darbiniekiem, jo īpaši direktīvas par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu (2002/14/EK, 98/59/EK un 80/987/EEK), direktīvu par civilās aviācijas mobilo darba ņēmēju darba laika organizēšanu (2000/79/EK) un direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (96/71/EK);

Sarunu vešana

26.   uzsver, ka sarunām jānotiek ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, kurām ir nepieciešamās zināšanas un pieredze šādu sarunu vešanā;

27.   aicina Komisiju nodrošināt Eiropas Parlamentu un visas ieinteresētās personas ar pilnīgu informāciju un sniegt konsultācijas pirms sarunām un sarunu laikā, izveidojot saskaņotu konsultāciju plānu;

o
o   o

28.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 173, 13.7.2005., 1. lpp. (2) OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par attiecībām ar Krievijas Federāciju un Ķīnu gaisa satiksmes jomā (2005/2085(INI))

P6_TA(2006)0007 A6-0375/2005

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 45.  pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0375/2005),

Ķīna

1.   atzinīgi novērtē Komisijas vispārējo darbību attiecībā uz Ķīnas komerciālās aviācijas pašreizējo attīstību, modernizāciju un liberalizāciju;

2.   apliecina vēlmi noslēgt visaptverošu Eiropas Savienības gaisa satiksmes līgumu ar Ķīnu; taču uzskata, ka pirms visaptveroša līguma noslēgšanas jānoslēdz horizontāls līgums ar Eiropas Savienību, lai Ķīnas pašreizējie divpusējie gaisa satiksmes pakalpojumu līgumi ar atsevišķām dalībvalstīm atbilstu Eiropas Kopienu Tiesas spriedumam par "atvērtajām debesīm "("open skies")(1);

3.   atzīst, ka sarunas par šāda līguma noslēgšanu stiprinātu ES pozīcijas un būtu noderīgākas nozarē iesaistītajām personām un patērētājiem nekā vairāku tādu divpusēju līgumu pārskatīšana, kuri attiecas galvenokārt uz tiesībām veikt satiksmi;

4.   aicina Padomi, neaizkavējot Komisijas sarunu pilnvaru piešķiršanu, tās paplašināt, lai tās attiecinātu uz nepieciešamās lidostu un drošības infrastruktūras nodrošināšanu un uz gaisa satiksmes kontroli Ķīnas gaisa telpā, jo diemžēl pašreiz tā nav atbilstīga un rada šķēršļus aviācijas sakaru attīstībai;

5.   atzīmē teicamo darbu, ko Komisija veic sadarbībā ar Ķīnas partneriem, taču izsaka nožēlu, ka Eiropas Parlamentam nav bijuši pieejami to sarunu pilnvaru nosacījumi, kuras Komisija pašlaik lūdz Padomei attiecībā uz Ķīnu; pieprasa, lai Parlaments tiktu labāk iesaistīts sarunu procesā par līguma noslēgšanu, un cer, ka šo jautājumu atrisinās, jo ieguvējas būs visas ieinteresētās personas;

6.   uzstāj, lai bez kavēšanās tiktu īstenoti sarunu ar Ķīnu līdzsvarota noslēguma noteikumi par gaisa kravu pārvadājumiem, un, ja nepieciešams, lai to veic pirms sarunu pabeigšanas par pasažieru pārvadājumiem;

Krievija

7.   atzinīgi vērtē Komisijas attieksmi pret izaicinājumiem un iespējām, kuras Krievijas civilās aviācijas nozares attīstība un nostiprināšana sniedz Eiropas Savienībai;

8.   atbalsta Komisijas priekšlikumu, ka jānoslēdz visaptverošs aviācijas nolīgums, kas ir labākais veids minēto mērķu sasniegšanā un Eiropas Savienības sarunu pozīcijas nostiprināšanā attiecībā uz Krieviju; tomēr uzskata, ka atbilstīgi transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Padomes 2005. gada 27. un 28. jūnija secinājumiem par ārējām attiecībām aviācijas jomā nepieciešams vispirms pieņemt Kopienas noteikumus, lai uzsāktu Kopienas sarunas visaptveroša līguma noslēgšanai;

9.   atzīmē teicamo darbu, ko Komisija veic sadarbībā ar Krievijas partneriem, taču izsaka nožēlu, ka Eiropas Parlamentam nav bijuši pieejami to sarunu pilnvaru nosacījumi, kuras Komisija pašlaik lūdz Padomei attiecībā uz Krieviju; pieprasa, lai Parlaments tiktu labāk iesaistīts sarunu procesā par līguma noslēgšanu, un cer, ka šo jautājumu atrisinās, jo ieguvējas būs visas ieinteresētās personas;

10.   atzīmē, ka Krievijas pieprasītās pārlidojumu maksas ir starptautisko tiesību pārkāpums un ka tās lielākoties nav izmantotas gaisa satiksmes kontroles pārvaldes uzlabošanai, kā sākotnēji bija apsolīts, bet drīzāk Krievijas aviolīnijas atbalstam, tādējādi pārkāpjot konkurences tiesības;

11.   tomēr noteikti uzstāj, ka Komisija un Padome visaptverošu līgumu nedrīkst noslēgt, kamēr nav panākta tūlītēja un pilnīga Krievijas pārlidojumu maksas atcelšana;

12.   turklāt uzstāj, ka nedrīkst apstiprināt pašreizējā pārlidojumu maksas režīma aizvietošanu ar citu, grozītu pārlidojumu maksas shēmu;

13.   aicina Komisiju nenoslēgt līgumu par Krievijas Federācijas dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kamēr Krievija turpina pieprasīt maksu par Sibīrijas pārlidojumiem;

14.   šajā kontekstā aicina Komisiju novērtēt visus argumentus attiecībā uz modernizāciju, kapitālieguldījumiem un tehniskām prasībām Eiropas Savienības un Krievijas aviācijas nozaru sadarbības jomā un atšķirības to pārlidojumu maksas pieprasīšanā;

Ķīna un Krievija

15.   uzsver, ka sarunas gan ar Ķīnu, gan ar Krieviju var sekmīgi pabeigt tikai tad, ja šajā nozarē iesaistītās personas spēj darboties kā Komisijas padomdevējas un ir pilnībā informētas par šo sarunu gaitu un tajās ieņemamo nostāju;

16.   uzsver, ka nedrīkst piešķirt pilnvaras, kuras neparedz obligāti saistīt paplašinātu pieeju Ķīnas un Krievijas tirgiem ar "vienlīdzīgu spēles noteikumu" radīšanu, ko nodrošinātu, saskaņojot darbības standartus tādās jomās kā gaisa satiksmes kontrole un vadība, darbinieku apmācība un darbības esošie standarti, aviācijas drošība un drošums; uzstāj, ka jāpiemēro savstarpības princips;

o
o   o

17.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) 2002. gada 5. novembra spriedums, lieta C-476/98 Commission of the European Communities v Federal Republic of Germany [2002] ECR I-9855.

Eiropas Parlamenta deklarācija par pastiprinātas starptautiskās uzmanības pievēršanu lāču žults ieguvei Ķīnā

P6_TA(2006)0008 P6_DCL(2005)0052

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   apzinoties, ka pašlaik Ķīnā tiek izmantoti 7002 Āzijas melnie lāči (mēness lāči) lāču žults ieguvei; tā kā šī lāču suga ir apdraudēta, kā norādīts Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar savvaļas dzīvnieku un augu apdraudētajām sugām (CITES) I pielikumā;

B.   tā kā jaunu "humānu" metožu lietošana žults ieguvei Ķīnas lāču audzētavās joprojām ir saistīta ar lielām ciešanām un izraisa lāču bojāeju, pie kam vismaz viena jaunā metode tiešā veidā pārkāpj jaunos noteikumus;

C.   atzinīgi vērtējot, ka ievērojami ārsti, kas nodarbojas ar Ķīnas tradicionālo medicīnu, ir atzinuši un apliecinājuši, ka pastāv vismaz 54 dabiski ārstnieciskie līdzekļi, kā arī sintētiskie veidi, lai aizstātu lāču žulti;

D.   atzinīgi vērtējot Ķīnas valdības rīcību, kā rezultātā kopš 2000. gada ir slēgtas vairāk nekā 50 lāču audzētavas un atsavināti 188 lāči, nododot tos Āzijas Dzīvnieku fonda uzraudzībā;

E.   ņemot vērā nopietnas bažas, ko par šāda veida nežēlīgu un barbarisku attieksmi pauž starptautiskā sabiedrība, Ķīnas plašsaziņas līdzekļi, sabiedrība un varasiestādes,

1.   aicina Ķīnas varasiestādes 2008. gadā Pekinā paredzēto Olimpisko spēļu kontekstā ņemt vērā visas pasaules sabiedrības uzmanību par šo jautājumu, paužot skaidru attieksmi pret lāču audzēšanu un ierosinot visā valstī aizliegt lāču audzētavas, kā arī nosakot beigu termiņu lāču audzētavu darbībai;

2.   aicina Ķīnas varasiestādes sadarboties ar Āzijas Dzīvnieku fondu, lai paātrinātu visu lāču audzētavu slēgšanu, izmantojot programmas, kas izstrādātas sakarā ar nebrīvē turētajiem lāčiem, un kompensāciju izmaksāšanu fermeriem, kuru ienākumi tiešā veidā atkarīgi no lāču audzēšanas; aicina sadarboties ar Āzijas Dzīvnieku fondu, lai izstrādātu plašas izglītošanas programmas, veicinot atturēties no lāču žults patēriņa;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei, Komisijai, dalībvalstīm un kompetentām Ķīnas varasiestādēm.

Eiropas Parlamenta deklarācija par palīdzības tālruņu līnijām bērniem Eiropā

P6_TA(2006)0009 P6_DCL(2005)0050

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 116. pantu,

A.   tā kā Eiropas Savienība stiprina pilsoņu tiesības un īpaši jārūpējas par mazaizsargātākajām grupām, proti, bērniem;

B.   tā kā palīdzības tālruņu līnijas uzskatāmas par nozīmīgu palīdzību bērniem un 2003. gadā ir dokumentēti 123 000 tālruņu zvani saistībā ar mazgadīgo ļaunprātīgu izmantošanu un vardarbību pret mazgadīgajiem Eiropā;

C.   tā kā Starptautiskā palīdzības tālruņu līnija bērniem ir starptautisks tīkls, kas aptver 72 palīdzības tālruņu līnijas no visas pasaules un darbojas 30 Eiropas valstīs;

D.   tā kā bērniem jādod iespēja runāt ar kādu par viņu problēmām un saņemt palīdzību, meklējot problēmu risinājumu,

1.   iesaka:

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.