Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/2022(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0055/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0055/2006

Debates :

PV 22/03/2006 - 18
CRE 22/03/2006 - 18

Balsojumi :

PV 23/03/2006 - 11.8

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0109

Pieņemtie teksti
PDF 273kWORD 52k
Ceturtdiena, 2006. gada 23. marts - Brisele
Eiropas līgumtiesības un acquis pārskatīšana: turpmākā virzība
P6_TA(2006)0109A6-0055/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas līgumtiesībām un acquis pārskatīšanu: turpmākā virzība (2005/2022(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A6-0055/2006),

A.   tā kā, lai arī Eiropas līgumtiesību iniciatīva, kas izklāstīta Komisijas 2004. gada 11. oktobra paziņojumā (KOM(2004)0651) un par ko ziņots Komisijas pirmajā gada progresa ziņojumā (KOM(2005)0456), galvenokārt jāuzskata kā tiesību aktu labākas izstrādes iecere ES mērogā, nav nekādas skaidrības par tās praktisko rezultātu vai juridisko pamatu, uz kāda tiks pieņemts attiecīgais saistošais tiesību akts vai akti;

B.   tā kā, lai gan Komisija to neatzīst par savu mērķi, daudzi speciālisti un šajā projektā ieinteresētie ir pārliecināti, ka ilgtermiņā gala rezultāts būs Eiropas saistību kodekss vai pat izstrādāts pilnīgs Eiropas Civilkodekss un ka jebkurā gadījumā šis projekts ir īpaši nozīmīga iniciatīva, kas tiek izstrādāta civiltiesību jomā;

C.   tā kā šāda kodeksa ieceres un izstrādāšanas lēmums jāpieņem politiskām iestādēm, jo pats lēmums par šāda kodeksa nepieciešamību ir politisks, un tā teksts, lai gan ir juridiska rakstura, ietver sociālus un politiskus mērķus; tā kā nākotnē varētu būt pietiekama politiskā griba šādu kodeksu pieņemt, ir būtiski pašreizējo darbu veikt labi un ar pienācīgu politisko atdevi;

D.   tā kā, lai gan iniciatīva tās pašreizējā formā paredz tikai acquis racionalizāciju un sakārtošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā un fakultatīvu standartlīguma noteikumu izstrādāšanu, ir būtiski, ka politiskās iestādes šajā procesā iesaistās ar pienācīgu atdevi; šajā saistībā noderīga var būt nesenā Nīderlandes pieredze, pieņemot jauno civilkodeksu;

E.   tā kā, ja mērķis ir pārskatīt acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai palielinātu sabiedrības uzticību iekšējam tirgum, ir jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis;

F.   tā kā EK likumdevējai iestādei jābūt tiesīgai izdarīt grozījumus iniciatīvas galīgajā variantā un šai likumdevējai iestādei šis dokuments oficiāli jāpieņem;

G.   tā kā, ņemot vērā, ka spēkā esošais acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā ir Kopienas tiesību atsevišķa joma, kas atspoguļo EK likumdevēju centienus nodrošināt augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību saskaņā ar līgumiem, un, lai gan ir pašsaprotami, ka Eiropas līgumtiesību iniciatīvas virsuzdevums ir nodrošināt un attīstīt līgumtiesību vispārēju saskaņotību, tai nevajadzētu mazināt to vērtību nozīmi, kas ir pamatā spēkā esošajam acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā,

Pamatprincipi un mērķi

1.   atkārtoti pauž pārliecību, kas izteikta Parlamenta 1989. gada 26. maija(1), 1994. gada 6. maija(2), 2001. gada 15. novembra(3) un 2003. gada 2. septembra(4) rezolūcijās, ka vienots iekšējais tirgus nevar pilnvērtīgi darboties bez turpmākas civiltiesību saskaņošanas;

2.  Aicina Komisiju nekavējoties izmantot Eiropas līgumtiesību projekta izpētes grupas un kopējā modeļa (KM) tīkla(5) joprojām turpinošos darbu, lai iegūtos rezultātus izmantotu vispirms acquis civiltiesību jomā pārskatīšanai, un pēc tam Kopienas civiltiesību attīstībā.

Materiālo tiesību jautājumi

3.   stingri iesaka, lai plānoto kopējo modeli un paredzētās līgumtiesības neizstrādā tā, ka tiek vienpusēji atbalstīti kādas noteiktas ieinteresētās puses juridiskie darījumi;

4.   atgādina Komisijai, ka termins "uzņēmums" ietver ne tikai lielas sabiedrības, bet arī mazus, tostarp vienas personas uzņēmumus, kam bieži ir nepieciešami to vajadzībām īpaši pielāgoti līgumi, kuros ņemta vērā to relatīvā neaizsargātība, slēdzot līgumus ar lielām sabiedrībām;

5.   atzīmē, ka topošajam tiesību aktam jābūt piemērojamam ne tikai attiecībā uz sektora "uzņēmums–uzņēmums", bet arī sektora "uzņēmums–patērētājs" juridiskajiem darījumiem;

6.   aicina Komisiju vajadzības gadījumā nošķirt, kuras tiesību normas piemērojamas sektorā "uzņēmums–uzņēmums" un kuras ‐ sektorā "uzņēmums–patērētājs", un šo nošķiršanu veikt sistemātiski;

7.   uzsver, ka jāievēro līgumslēgšanas brīvības pamatprincips, jo īpaši sektorā "uzņēmums–uzņēmums";

8.   uzsver, ka līgumtiesību saskaņošanas procesā jāievēro Eiropas sociālais modelis;

9.   aicina ievērot tiesību tradīciju un sistēmu atšķirības;

10.   aicina Komisiju tās turpmākajos priekšlikumos pienācīgi un precīzi norādīt, kā šie priekšlikumi mijiedarbosies ar Kopienas kolīzijas normām un ar valstu tiesību sistēmām, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem par kolīziju gadījumos piemērojamā likuma pamatotību, imperatīvajām normām un lex fori ietekmi;

11.   atzīmē, ka pārāk sīki izstrādātas tiesību normas attiecībā uz atsevišķiem līgumtiesību aspektiem apdraud elastīgas rīcības iespējas, reaģējot uz juridisko apstākļu pārmaiņām, un līdz ar to atbalsta vispārēju noteikumu pieņemšanu, ietverot juridiskus jēdzienus, kas nav precīzi definēti, tādējādi tiesas iestādēm nodrošinot nepieciešamo lemšanas brīvību;

12.   prasa Komisijai veikt rūpīgu juridiskās un ekonomiskās ietekmes novērtējumu attiecībā uz visiem civiltiesību jomas normatīvajiem aktiem;

Procesuālie jautājumi

13.   atzinīgi vērtē Komisijas pirmo gada progresa ziņojumu un atbalsta tās pārdomāto un līdzsvaroto pieeju, pārskatot acquis patērētāju tiesību aizsardzības jomā;

14.   aicina visu Komisiju piedalīties šajā darbā, kurā galveno atbildību uzņemtos Tieslietu, brīvības, un drošības ģenerāldirektorāts un iesaistītos Iekšējā tirgus un pakalpojumu un Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāti, kā arī, ņemot vērā projekta nozīmi un apjomu, nodrošināt nepieciešamos materiālos resursus un cilvēkresursus;

15.   aicina Komisiju nekavējoties iesniegt skaidru likumdošanas plānu, norādot turpmākos juridiskos instrumentus, ar kuriem tā paredz īstenot izpētes grupu un KM tīkla darba rezultātus juridisku darījumu veikšanai;

16.   aicina Komisiju iesniegt Parlamentam oficiālu plānu par darba gaitā aizvien biežāku apspriežu organizēšanu ar Parlamentu un par izpētes grupu un KM tīkla darbības rezultātu pilnīgu īstenošanu;

17.   aicina Komisiju nodrošināt, ka tīkla darbības rezultāti tiek pienācīgi ievēroti izpētes grupu darbā;

18.   atbalsta Komisijas centienus panākt tiesību aktu labāku izstrādi, bet uzsver, ka izpētes darbam KM izstrādē jānotiek saskaņā ar EK likumdevējas iestādes skaidri noteiktām pamatnostādnēm;

19.   aicina Komisiju piedalīties izpētes un ieinteresēto pušu darbību izskaidrošanas darbā, izstrādājot organigrammu un/vai plūsmkarti, kurā skaidri norādītas visas iesaistītās dažādās grupas, darba grupas, puses utt., tādējādi norādot to nozīmi un stāvokli darba gaitā;

20.   uzskata par vēlamu, ka, pamatojoties uz izpētes grupu galīgo ziņojumu, Komisija izvērtēšanai Eiropas Parlamentā iesniedz vairākus tiesiskā regulējuma variantus un atgādina, ka KM galīgā variantā varēs pieņemt tikai pēc Parlamenta un Padomes politiskā apstiprinājuma saņemšanas;

21.   aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par izpētes grupu un tīkla darbības rezultātiem un darba gaitu, iesniedzot ziņojumus vismaz reizi ceturksnī;

22.   prasa ceturkšņa ziņojumos iekļaut vismaz šādu trīs veidu informāciju:

   a) līdz šim notikušo semināru svarīgāko rezultātu kopsavilkums,
   b) izpētes grupu atsauksmes un
   c) Komisijas paziņojums, kurā iekļauti priekšlikumi iegūto rezultātu ievērošanai turpmākajā darbā;

23.   aicina Komisiju pēc iespējas ciešāk sadarboties ar Parlamentu ikvienā KM izstrādes posmā; pauž viedokli, ka oficiāli jāapspriežas ar Parlamentu vispirms par KM struktūras projektu un pabeigšanas posmā attiecīgi par katru sadaļu vai nodaļu (atkarībā no struktūras galīgā varianta), pirms ar Parlamentu apspriežas par dokumenta galīgo variantu;

24.   aicina Komisiju apspriesties ar Parlamentu pirms jebkādu turpmāko plānošanas pasākumu veikšanas;

25.   aicina Komisiju praktisko interešu grupu pārstāvjiem ļaut ilgāk sagatavot un apspriest KM tīkla darba grupās izskatītos sarežģītos jautājumus;

26.   mudina organizācijas, kas interešu grupu vārdā darbojas KM tīklā, patstāvīgi izlemt, kuri pārstāvji piedalās sanāksmēs;

27.   uzdod Juridiskajai komitejai un komitejām, kurām lūgts sniegt atzinumus par Eiropas līgumtiesībām, pastāvīgi sekot Komisijas, izpētes grupu un tīkla darbam un vajadzības gadījumā sniegt atzinumus par Komisijas regulāri sniegtajiem rezultātiem;

28.   aicina katru Padomes prezidentūru sadarbībā ar Komisiju un Eiropas Parlamentu rīkot forumu, kurā iepazīstinātu ar procedūras izstrādi un rezultātiem, kā arī diskutētu par tiem;

29.   lai šim vērienīgajam ilgtermiņa projektam nodrošinātu pienācīgu redzamību un uzmanību, apņemas vispusīgi atspoguļot tā izstrādes gaitu pašā Parlamentā un attiecīgi iesaka izveidot parlamentāro projekta grupu, kurai jāpiešķir pietiekami resursi, lai šo ilgtermiņa projektu varētu realizēt šā Parlamenta pilnvaru laikā, un kurai jāatspoguļo komiteju ciešākas sadarbības procedūra;

o
o   o

30.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 158, 26.6.1989., 400. lpp.
(2) OV C 205, 25.7.1994., 518. lpp.
(3) OV C 140 E, 13.6.2002., 538. lpp.
(4) OV C 76 E, 25.3.2004., 95. lpp.
(5) Tīkls, kurā apvienojušies patērētājorganizāciju, rūpniecības, uzņēmējdarbības un advokatūras pārstāvji (KM tīkls).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika