Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0189/2006

Debates :

PV 22/03/2006 - 12
CRE 22/03/2006 - 12

Balsojumi :

PV 23/03/2006 - 11.9
CRE 23/03/2006 - 11.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 435kWORD 85k
Ceturtdiena, 2006. gada 23. marts - Brisele
Energoapgādes drošība Eiropas Savienībā
P6_TA(2006)0110RC-B6-0189/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā energoapgādes drošību jāuzskata par būtisku priekšnoteikumu pasaules drošībai, un tai ir pieaugoša loma Eiropas Savienības vispārējā miera nodrošināšanā,

B.   tā kā Komisija ir pieņēmusi Zaļo grāmatu par ilgtspējīgiem, konkurētspējīgiem un drošiem enerģijas avotiem (KOM(2006)0105),

C.   tā kā ES enerģētikas politikai ir trīs galvenie mērķi: apgādes drošība, konkurētspēja un vides aizsardzība,

D.   tā kā 25 dalībvalstu Eiropas Savienības enerģijas atkarības līmenis ir 48 % (2002) un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz 71 %, ja netiks veikti papildu pasākumi, un tā kā energoapgādes noteiktība ir svarīgākais energoapgādes drošības nosacījums,

E.   tā kā imports sedz 76,6 % no ES naftas pieprasījuma, 53 % no tās gāzes pieprasījuma, 35,4 % no tās akmeņogļu pieprasījuma un gandrīz 100 % no tās urāna produktu pieprasījuma,

F.   tā kā primārās enerģijas patēriņš 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā 2005. gadā bija 1 700 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (mtne), no kurām 38 % bija nafta, 23 % gāze, 18 % akmeņogļu/cietais kurināmais, 15 % kodolenerģija un 6 % atjaunīgie enerģijas avoti (AEA),

G.   tā kā 2004. gadā enerģijas galapatēriņš 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā bija 28 % rūpniecības nozarē, 31 % transporta nozarē un 41 % celtniecībā,

H.   tā kā 25 dalībvalstu Eiropas Savienības bruto elektroenerģijas ražošana sastāv no 31 % kodolenerģijas, 25 % cietā kurināmā (pamatā akmeņoglēm), 18 % gāzes, 14 % atjaunīgajiem enerģijas avotiem un 5 % naftas,

I.   tā kā enerģijas galapatēriņa intensitāte 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā ir pakāpeniski samazinājusies tā, ka 2004. gadā bija vajadzīga tikai aptuveni 70 % no enerģijas, kuru 1980. gadā izmantoja vienai ražošanas vienībai, tā kā vispārējais primārās enerģijas patēriņš 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā pieaug aptuveni par 0,8 % gadā, kas ir līdzvērtīgs 0,5 % uz vienu iedzīvotāju tai pašā laika posmā,

J.   tā kā 59 % no 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā patērētās naftas 2004. gadā tikuši izlietoti transporta nozarē, 17 % celtniecībā, 16 % mērķiem, kas netika saistīti ar enerģijas izmantošanu, un 8 % rūpniecībā, tā kā Komisija paredz, ka enerģijas pieprasījums transporta nozarē līdz 2030. gadam pieaugs par vismaz 30 % un gaisa transporta nozarē šis pieaugums būs līdz 5 % gadā,

K.   tā kā 29 % no 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā patērētās naftas 2004. gadā tikuši izlietoti elektrības ražošanai un atlikušie 71 % mērķiem, kas nav saistīti ar enerģijas ražošanu (rūpniecība, sadzīve, u.c.),

L.   tā kā pieprasījums pēc akmeņoglēm ES ir mazinājies daudzu gadu garumā, atkarība no importa jau ir sasniegusi 35,4 % un aug attiecībā pret akmeņogļu patēriņu,

M.   tā kā trīspadsmit dalībvalstis iegūst elektrību, izmantojot kodolenerģiju, un dažas valstis ir paziņojušas par pakāpenisku kodolenerģijas nozares samazināšanas politiku,

N.   tā kā ES enerģētikas tirgus šobrīd nav integrēts un pietiekami konkurētspējīgs,

O.   tā kā ES ir noteikusi mērķi līdz 2010. gadam no 6 % līdz 12 % palielināt atjaunīgo enerģijas avotu (AEA) daļu enerģijas patēriņā un līdz 22,1 % palielināt AEA daļu elektrības ražošanā, tā kā šos mērķus var sasniegt, ja visas dalībvalstis attiecīgi pielāgo to politikas virzienus,

P.   tā kā Parlaments un Padome plāno pieņemt Direktīvu 2006/32/EK par par enerģijas gala patēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem, kas paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā darbības plānu kopums, ar kuru nosaka energotaupības stratēģijas nākamajiem deviņiem gadiem,

Q.   tā kā AEA galvenokārt ir vietējas izcelsmes un tos var izmantot visās nozarēs, t.i., elektrības ražošanā, apsildē un dzesēšanā, kā arī transporta nozarē,

R.   tā kā saskaņā ar pēdējo Eirobarometra aptauju par enerģiju gandrīz puse visu ES iedzīvotāju (48 %) uzskata, ka to valstu valdībām galveno uzmanību jāpievērš saules enerģijas izmantošanas attīstīšanai, kam seko pastiprināta jaunu enerģijas ieguves tehnoloģiju izpēte (41 %) un vēja enerģijas izmantošanas attīstīšana (31 %), savukārt kā mazāk svarīgus respondenti norādīja naftas atkarības mazināšanu (23 %) un kodolenerģijas izmantošanas attīstīšanu (12 %),

S.   tā kā ES jāizmanto tās milzīgais energotaupības potenciāls visās nozarēs, tostarp transporta nozarē, kā arī izstrādājot jaunus atjaunīgos enerģijas avotus un tehnoloģijas,

T.   tā kā enerģija ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai un sociālajai attīstībai, un energoapgādes traucējumi var radīti nestabilitāti un apdraudēt mieru,

U.   tā kā Krievijas un Alžīrijas vienošanās varētu būt pirmais solis "gāzes OPEC" izveidē (ņemot vērā, ka Krievija un Alžīrija ir vienas no lielākajām gāzes piegādātājām ES), kam varētu būt vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa ietekme uz gāzes cenām un apgādes drošību;

Vienota viedokļa izteikšana

1.   atzinīgi vērtē jauno Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un drošas enerģētikas politiku, tomēr atzīst, ka Zaļā grāmata neierosina jaunus mērķus un neizvirza konkrētus priekšlikumus, kas atbilstu nesenajiem aicinājumiem izstrādāt kopēju enerģētikas politiku; mudina Komisiju un Padomi nodrošināt ātru politikas procesu norisi, lai īstenotu ambiciozāku Eiropas enerģētikas politiku, tajā pēc iespējas ātrāk ietverot konkrētu rīcības plānu; pieprasa, lai šajā procesā pilnībā apspriestos ar Parlamentu;

2.   atzīst, ka Zaļajā grāmatā nav ietvertas būtiskas nozares, jo īpaši transports un aviācija, kas ir ļoti atkarīgas no importētajiem enerģijas avotiem; uzskata, ka Zaļā grāmata transporta jomā ir mazāk ambicioza nekā Komisijas galīgais ziņojums par CARS–21;

3.   atzīmē, ka nesenie Krievijas un tās kaimiņvalstu strīdi par gāzes cenām un nesenais jēlnaftas cenu pieaugums ir atklājis enerģijas piegādes un sadales jomas neaizsargātību; atzīmē, ka enerģētikas politika šaurākā izpratnē ir jāpiesaista ar ārlietu un drošības politikai; aicina Komisiju atbildēt aicinājumam izstrādāt kopēju enerģētikas politiku;

4.   aicina ES uzņemties iniciatīvu izveidot plašu sadarbības loku ar lielajām naftas un gāzes patērētājvalstīm – ASV, Japānu un lielajām jaunajām ekonomikām, piemēram, Indiju un Ķīnu – lai izstrādātu saprotamu un vispārēju stratēģiju, ar kuru organizētu pieprasījumu un apvienotu centienus energoražotāju oligopola izlīdzināšanai; uzstāj, ka ar šo stratēģiju arī jāveicina labākās energotaupības un efektivitātes tehnoloģijas un alternatīvo enerģijas avotu izmantošana;

5.   atzīst labu politisko attiecību svarīgumu ar ES partnervalstīm, kuras ir lielākās enerģijas piegādātājas, jo īpaši Norvēģiju, kas joprojām ir trešā lielākā naftas ieguvēja pasaulē, kas piedāvā stabilu energoapgādi un kurai ir pārbaudītas attiecības ar Krieviju enerģijas nozarē;

6.   piekrīt Padomes secinājumam, ka kopīgam viedoklim par apgādes drošības stratēģiju jāievēro dalībvalstu ģeogrāfiskās, ekonomiskās, reģionālās, klimatiskās un strukturālās atšķirības;

7.   aicina katru dalībvalsti izstrādāt perspektīvu enerģētikas plānu par vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa prognozēm attiecībā uz enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma pārvaldi un norādīt pasākumus, kurus tās plāno veikt, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu gan ar pašmāju enerģijas ražošanu, gan tās importu, nosakot pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara ietekmi attiecībā uz siltumnīcu gāzu emisiju;

8.   uzsver, ka aktīva demokrātisku reformu, pilsoniskās sabiedrības attīstības un sociālā progresa atbalsta politika enerģijas ražotājvalstīs un tranzītvalstīs sniegs būtisku ieguldījumu ilgtermiņa politiskajā stabilitātē, kas ir nepieciešama energoapgādes un izplatīšanas drošībai;

9.   aicina Komisiju un Padomi ierosināt starptautiski atzītu starpniecības sistēmu strīdu un domstarpību risināšanai energoapgādes un izplatīšanas jomā; uzskata, ka ES var uzsākt šādu procesu, izstrādājot starpniecības sistēmu kā daļu no tās kaimiņattiecību politikas kopā ar citām lielākajām energoapgādes valstīm, kā arī aktīvi sekmējot šīs starpniecības sistēmas izmantošanu pasaules mērogā; uzskata, ka ES ir jāizstrādā standartizēta pieeja starptautiskajai enerģijas izplatīšanas pārvaldei;

10.   uzsver, cik svarīgi ir jaunajā ES enerģētikas diplomātijā iekļaut konstruktīvu dialogu ar visām lielākajām enerģijas patērētājvalstīm, un jo īpaši jaunajām ekonomikām, par energoefektivitāti un enerģijas saglabāšanu, lai pakāpeniski ieviestu vienotas minimālās efektivitātes normas tādām vispārēja lietojuma precēm kā automašīnām, aparatūrai, plaša patēriņa elektronikai, biroja iekārtām un pasaules mērogā veicinātu vides apsvērumu iekļaušanu lēmumos par transportu un enerģiju;

11.   uzstāj, ka jāizstrādā jaunas stratēģijas, lai samazinātu iespēju, ka urāna un kodolatkritumus izmanto kodolieroču ražošanai un izplatīšanai; tāpēc mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis pilnībā atbalstīt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras priekšlikumus sadalīt skaldmateriāla piegādi kodolenerģijas ražošanai;

Solidaritāte Eiropas Savienībā

12.   uzsver, ka, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar infrastruktūras fizisko drošību, kā arī ar apgādes drošību, pastiprinātai dalībvalstu solidaritātei jābūt vienai no kopējas enerģētikas politikas būtiskām sastāvdaļām; turklāt uzskata, ka šāda pastiprināta solidaritāte ievērojami palielinātu ES spēju aizstāvēt tās kopējās enerģētiskās intereses starptautiskā līmenī;

13.   atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu, īpašu uzsvaru liekot uz sadarbību ar kaimiņvalstīm enerģētikas, tostarp transporta infrastruktūras, jomā, kurai jānodrošina īpašs finansiāls atbalsts; aicina iekļaut enerģētikas politiku rīcības plānā, ko pašreiz izstrādā saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku;

14.   aicina enerģētikas politikas īstenošanā valsts līmenī izmantot pieeju, kas pamatojas uz taisnīgumu un atbildību tā, lai pirms stratēģisku lēmumu pieņemšanas notiktu apspriešanās ar arī tām dalībvalstīm, kuras šie lēmumi varētu ietekmēt;

Labi funkcionējošs iekšējais tirgus

15.  stingri pieturas pie uzskata, ka apgādes drošības uzturēšanā būtiska nozīme ir pašreizējo ES noteikumu transponēšanai visās dalībvalstīs, lai panāktu pilnībā funkcionējošu elektrības un gāzes iekšējo tirgu nolūkā veicināt konkurētspēju, pārredzamību un enerģijas efektīvu izmantošanu;

16.   tāpēc pauž nopietnas bažas par izkropļojumiem iekšējā tirgū, kurus rada protekcionistisks atbalsts valstu tirgus līderiem, un mudina Komisiju garantēt iekšējā tirgus noteikumu pilnīgu īstenošanu, lai nodrošinātu godīgu un nediskriminējošu konkurenci un izvairītos no oligopolistisku enerģijas tirgu veidošanās;

17.   aicina Komisiju konstruktīvi reaģēt uz dominanci tirgū un tirgus traucējumiem, kas minēti Konkurences ģenerāldirektorāta 2006. gada 16. februārī iesniegtajā "nozares izpētē", un iesniegt jaunus priekšlikumus, kā novērst dominanci tirgū un tirgus traucējumus, norādot konkrētas darbības un instrumentus; aicina Eiropas un dalībvalstu konkurences iestādes ciešāk sadarboties, lai rastu saskaņotu un patiesi eiropeisku atbildi uz dalībvalstu pieaugošo patriotismu ekonomikas jomā;

18.   aicina Padomi piekrist Parlamenta nostājai par Eiropas enerģijas tīklu (TENs) prioritātēm, lai pabeigtu to trūkstošos posmus un tādējādi novērstu trūkumus, uzlabotu apgādes drošību un pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, vajadzības gadījumā atbalstot specifiskus projektus;

19.   mudina dalībvalstis izveidot ES iekšējo enerģijas tirgu, panākot līdzsvaru starp iekšējiem un ārējiem apgādes avotiem, nodrošinot valstu energosistēmu savietojamību un radot konkurētspējīgu vidi enerģētikai ar piegādātāju un izplatītāju funkciju nošķiršanas un vienlaicīgi izplatītāju konkurences nodrošināšanas palīdzību;

20.   uzskata, ka jau tagad aktīvi jāapsver Kioto konvencijas pamatnoteikumu attīstība laika posmam pēc 2012. gada, lai tirgus dalībnieki varētu ņemt vērā ogļu cenas svarīgākajās ieguldījumu programmās, atzīstot, ka darbaspēka un elektrības izmaksu paaugstināšanās jau ir radījusi izaicinājumu Eiropas konkurētspējai un izaugsmei;

Noturīgi enerģijas avoti

21.   mudina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus enerģētikas jomā un steidzami veikt plašus ieguldījumus patiesi energoefektīvā ekonomikā, lai ievērojami samazinātu mūsu atkarību no fosilā kurināmā un līdz 2020. gadam kļūtu par enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē; turklāt mudina Komisiju vienmēr uzstāt uz enerģijas saglabāšanas un efektīvas izmantošanas pamatlomu enerģētiskās atkarības mazināšanā;

22.   uzsver pašreizējo ievērojamo inovatīvo plaisu enerģētikas nozarē un aicina Komisiju izstrādāt ceļa karti, lai paātrinātu esošās paraugprakses un labāko tehnoloģiju iespiešanos tirgū tādās jomās kā apgaismojums, ierīces, biroja aprīkojums, plaša patēriņa elektronika, ēkas, automašīnas un decentralizēta elektroenerģijas ražošana, ar tādu instrumentu palīdzību kā valsts iepirkums un novatoriski finansēšanas mehānismi, piemēram, trešās puses līdzfinansējums;

23.   uzsver atjaunīgo enerģijas avotu un enerģijas efektīvas izmantošanas īpašo nozīmi Eiropas enerģētikas politikā attiecībā uz energoapgādi nākotnē; tāpēc prasa Komisijai un Padomei izstrādāt jaunus tālejošus mērķus laika posmam pēc 2012. gada, kā arī attiecīgus pasākumus, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu ātrāku attīstību; uzstāj, ka saskaņā ar Parlamenta lēmumu jābūt direktīvai par apkuri un dzesēšanu, kurā izmanto atjaunojamus enerģijas avotus, lai nodrošinātu atjaunojamo enerģijas avotu tālāku iespiešanos kurināmā nozares tirgū;

24.   atkārtoti pauž savu stingro atbalstu AEA, aicina dalībvalstis divkāršot centienus, lai sasniegtu mērķi līdz 2010. gadam nodrošināt, ka AEA veido 12% no kopējā enerģijas patēriņa un 22,1% no elektroenerģijas patēriņa, un atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta direktīva par elektroenerģijas iegūšanu no AEA un turpina apstiprināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/77/EK (2001. gada 27. septembris) par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus(1);

25.   atzinīgi vērtē Komisijas biomasas rīcības plānā izklāstītās jaunās iniciatīvas (KOM(2005)0628) un tās ES stratēģiju attiecībā uz biodegvielu (KOM(2006)0034) un aicina visas ES iestādes paātrināt savus centienus attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu potenciāla izmantošanu biodegvielas ražošanā, vienlaicīgi pienācīgu uzmanību pievēršot vides apsvērumiem;

26.   uzskata, ka Komisijai, sadarbojoties ar attiecīgās rūpniecības nozares pārstāvjiem, steidzami jāiesniedz priekšlikumi attiecībā uz ūdeņraža un kurināmā elementu izmantošanas paātrināšanu nolūkā panākt noturīgus ilgtermiņa uzlabojumus enerģijas efektīvā izmantošanā un saglabāšanā transporta nozarē; atzīmē, ka biomasa parastās sadegšanas ceļā var apmierināt daļu no ES enerģētiskajām vajadzībām; aicina Komisiju, ņemot vērā papildu ieņēmumus no lauksaimniecības un mežsaimniecības, īstenot intensifikācijas programmu pēc iespējas drīzākai ražošanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumu vākšanas, pirolīzes un saražotās gāzes izmantošanas organizēšanai;

27.   atzīst gāzes pieaugošo nozīmi, jo palielinās tās īpatsvars enerģijas kopapjomā, un nepieciešamību izmantot dažādas stratēģijas, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību, piemēram, būvējot SDG termināļus, uzglabāšanas iekārtas un jaunus cauruļvadus;

28.   uzskata kodolenerģiju par vienu no jautājumiem Eiropas politiskajās debatēs par dažādo enerģijas veidu kopumu; atzīst kodolenerģētikas kā enerģiju kopuma sastāvdaļas pašreizējo lomu dažās dalībvalstīs elektroapgādes drošības saglabāšanā, kā arī lai izvairītos no CO2 emisijām; uzskata, ka gadījumā, ja dažās dalībvalstīs kodolenerģijas nozīme saglabāsies arī turpmāk, lēmumus šajā jomā varēs pieņemt tikai attiecīgo dalībvalstu līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu;

29.   piekrīt Komisijas secinājumam, ka galvenā rīcības prioritāte jāpiešķir pieprasījuma pārvaldības pasākumiem nolūkā uzlabot enerģijas izmantošanas efektivitāti un samazināt patēriņu ar saglabāšanas palīdzību; tāpēc pauž dziļu nožēlu par kavēšanos ierosinājumu iesniegšanā attiecībā uz transporta nozari; atzīmē ekonomikas potenciālu, kas rastos, ietaupot vismaz 20% patērētās enerģijas, kā arī atzīmē, ka šis potenciāls palielināsies līdz ar enerģijas cenu pieaugumu, tehnoloģiskajiem uzlabojumiem un apjomradītiem ietaupījumiem;

30.   atzīmē, ka celtniecība, kurā izlieto vairāk nekā 40% no ES izlietotās enerģijas kopapjoma, ir vienīgā nozare ar tik lielu enerģijas patēriņu; turklāt atzīmē, ka pieaugošās enerģijas cenas ietekmē ne tikai visu ekonomiku kopumā, bet pirmām kārtām visus sociāli vismazāk nodrošinātos iedzīvotājus; mudina Komisiju un dalībvalstis ierosināt tādus saskaņotus pasākumus Eiropas ēku fonda atjaunināšanai, kuros būtu piedāvāti novatoriski, ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izstrādāti risinājumi attiecībā uz finansējumu;

31.   atzīst, ka pilsētu apkures un dzesēšanas tīklu attīstība ir viens no pamatveidiem, kā pastiprināt ēku energoapgādes drošību, jo tā pieļauj lielāku elastību kurināmā izmantošanā; atzīmē, ka kombinētā apkures un enerģijas ražošana un triģenerācija ir tehnoloģijas, kuras būtu jāveicina un kuras varētu ne tikai dod ieguldījumu AEA īpatsvara palielināšanā energoapgādē, bet arī uzlabot enerģijas izmantošanas efektivitāti; rūpnieciskā koģenerācija ir arī viens no pamatveidiem, kā samazināt enerģijas cenu svārstības attiecībā uz lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem;

Pētniecība un attīstība

32.   atzīst pieaugošo nozīmi, kāda ir ieguldījumiem pētniecības un attīstības jomā, izmantojot esošās un veicinot jaunas tehnoloģijas nolūkā saglabāt Eiropas pārākumu visjaunāko tehnoloģiju izmantošanā salīdzinājumā ar tās konkurentiem un radīt jaunas ilgtermiņā noturīgas darbavietas, saglabājot atbilstību Lisabonas programmai un nobruģējot ceļu Tūkstošgades attīstības 7. mērķa, kas attiecas uz vides ilgtspējību, sasniegšanai;

33.   atzīmē plašās iespējas turpmākiem uzlabojumiem atjaunīgo enerģijas avotu jomā un tāda pasaules tirgus attīstībai, kurš pamatojas uz jaunām, uz AEA balstītām, iekārtām un sistēmām, un aicina ES Septītās pētniecības pamatprogrammas pētniecībai un attīstībai ietvaros nodrošināt atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, kurām būtu piešķirti pietiekami līdzekļi, un palīdzēt MVU šajā jomā izmantot savu vadošo tehnoloģisko lomu, lai gūtu panākumus pasaules tirgū;

34.   atzīmē, ka visas prognozes liecina par to, ka ilgtermiņā arī turpmāk lielu daļu no elektroenerģijas saražos parastajās spēkstacijās, un tāpēc atbalsta pētniecības un attīstības veicināšanu šādu spēkstaciju efektivitātes un tās paaugstināšanas jomā;

35.   uzskata, ka zināšanām par kodolsintēzes tehnoloģiju un tās izmantošanu piemīt stratēģiska vērtība un ir jāturpina to attīstība ES;

36.   atzīmē, ka, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas enerģētikas jomā, naftas un gāzes sabiedrību īstenotajos pieaugošajos pētniecības un attīstības centienos būtu noderīgas arī brīvprātīgas vienošanās kā daļa no šo sabiedrību korporatīvajiem sociālajiem pienākumiem;

37.   prasa arī saskaņā ar Septīto pamatprogrammu īstenot pētniecību biomasas, visu atjaunīgās enerģijas avotu, tostarp viļņu un paisuma enerģijas un enerģijas uzglabāšanas, kā arī ogļu gazificēšanas tehnoloģijas jomā, lai samazinātu piesārņojošu vielu emisijas un izveidotu pasaules tirgu;

o
o   o

38.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika