Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 1. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1);

–   ņemot vērā EK līguma 255. pantu, kas attiecas uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–   ņemot vērā EK līguma 195. un 207. pantu,

–   ņemot vērā Lākenas Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni(2),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2002. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē Seviļā pieņemtos prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 195. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6–0056/2006),

A.   tā kā EK līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pieņemt sūdzības no jebkura Eiropas Savienības pilsoņa par kļūdām Kopienas iestāžu vai institūciju darbībā;

B.   tā kā personas, kuras Eiropas ombudam iesniegušas sūdzību Nr. 2395/2003/GG, apgalvoja, ka Padomes sanāksmes, tai pildot likumdevējas lomu, neatbilst Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrās daļas prasībām un ir pieejamas vienīgi tiktāl, cik to paredz 2004. gada 22. martā grozītā Padomes 2002. gada 22. jūlija Reglamenta 8. un 9. pants(4);

C.   tā kā sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Padomes sanāksmēm, tai pildot likumdevējas lomu, ir jābūt atklātām, un tālab pieprasīja grozīt Padomes Reglamentu;

D.   tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. panta 2. punktu un grozītā Padomes Reglamenta 7. pantu Padome pilda likumdevējas lomu EK līguma 207. panta 3. punkta otrā teikuma nozīmē, pieņemdama noteikumus, kas ‐, pamatojoties uz attiecīgiem dibināšanas līgumu noteikumiem, ‐ ir juridiski saistoši visām dalībvalstīm vai visu dalībvalstu teritorijā, proti, regulas, direktīvas, pamatlēmumus vai lēmumus, izņemot pārrunas, kuru rezultātā tiek veikti iekšējie pasākumi, pieņemti administratīvi vai ar budžetu saistīti dokumenti, dokumenti, kuri attiecas uz iestāžu savstarpējām attiecībām vai uz starptautiskām attiecībām, vai dokumenti, kuriem nav saistoša spēka (piemēram, secinājumi, ieteikumi vai rezolūcijas);

E.   tā kā, ņemot vērā iepriekšminēto Padomes likumdevējas darbības definīciju, ar likumdošanu nesaistītas darbības apjoms proporcionāli ir krietni mazāks par Padomes likumdevējas darbības apjomu, un tā kā pārredzamībai tādēļ ir jābūt noteikumam, kas reglamentē Padomes sanāksmes, konfidencialitāti attiecīgā gadījumā piemērojot tikai ar likumdošanu nesaistītai darbībai;

F.   tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2. punktu ES "lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem";

G.   tā kā Padomes ģenerālsekretārs H. Solana, 2003. gada 19. novembrī atbildot uz sūdzības iesniedzēju atklāto vēstuli, paziņoja, ka jautājums par Padomes likumdošanas apspriežu nodošanu atklātībai ir guvis visnotaļ plašu atbalstu;

H.   tā kā Padome, atbildot ombudam, atzina, ka atklātības princips, kas cita starpā noteikts arī Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2.punktā, ir ļoti nozīmīgs;

I.   tā kā 2004. gadā grozītajā Reglamentā Padome paredzēja noteikumus, kas nodrošināja lielāku atklātību sanāksmēm, kurās tā pilda likumdevējas lomu;

J.   tā kā 2004. gada oktobrī dalībvalstis parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kurā nepārprotami noteikts, ka Padomes sanāksmēm, tai apspriežot tiesību aktu projektus un balsojot par tiem, jābūt atklātām;

K.   tā kā, atbildot uz konkrētiem ombuda jautājumiem, Padome neminēja šķēršļus, kas neļauj tai grozīt Reglamentu, kā to pieprasa sūdzības iesniedzēji, nedz arī principus vai augstāku interešu mērķus, kas dotu tai tiesības atteikties rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, bet apgalvoja, ka Reglamenta pieņemšana bijis politisks un organizatorisks jautājums, ko nācies izlemt pašai Padomei;

L.   tā kā 1997. gada ziņojumā(5) Eiropas ombuds pauda viedokli, ka valsts iestāde pieļauj kļūdu tad, ja nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu;

M.   tā kā ombuds secināja, ka Padome, atsacīdamās rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, pienācīgi nepamatojot šādu atteikumu, ir pieļāvusi kļūdu;

N.   tā kā ieteikuma projektā Padomei saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ombuds konstatēja, ka "Eiropas Savienības Padomei ir jāpārskata atteikums rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu"; tā kā īpašajā ziņojumā ombuds atkārtoja ieteikumu Padomei un ierosināja, lai Eiropas Parlaments apsver iespēju apstiprināt viņa ieteikumus rezolūcijas veidā;

O.   tā kā jo īpaši tad, ja Padome pieņem dokumentus "A" darba kārtībā, faktiskās debates un tiesību aktu sagatavošanas darbu jau ir veikusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) un Padome attiecīgos dokumentus vienīgi apstiprina;

P.   tā kā Padome pilda likumdevējas lomu, arī piedaloties samierināšanas komiteju sanāksmēs;

Q.   tā kā ministru atbildība un pienākums pret sabiedrību nosaka, ka dalībvalstu nostājai un balsojumam Padomē ir jābūt zināmiem sabiedrībai;

R.   tā kā abas ES likumdevējas iestādes joprojām strādā, pamatojoties uz daļēji atšķirīgu informācijas kopumu; tā kā Parlamenta rīcībā esošie dokumenti parasti ir atklāti, turpretim Padome bieži vien strādā gan ar slepeniem dokumentiem, gan slepenu informāciju, tostarp arī tad, ja tā izskata atsevišķus jautājumus, kuriem piemērojama koplēmuma procedūra;

S.   tā kā Apvienotās Karalistes prezidentūra, lai atbildētu uz ombuda ieteikumiem, iesniedza Padomei divus dažādus priekšlikumus, vienā no tiem paredzot grozīt Padomes Reglamentu, otrā ‐ vienīgi meklējot iespēju uzlabot pašreiz spēkā esošo noteikumu pārredzamību;

T.   tā kā Padome pēc tam izvēlējās neveikt grozījumus Reglamentā,

1.   atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu Padomei;

2.   atgādina, ka

3.   atgādina ‐ ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. pantā un Padomes Reglamentā noteikto likumdevēja darbības definīciju, pārredzamības princips ir nekavējoties jāpiemēro ne tikai Padomes un Parlamenta kopīgajām sanāksmēm, īstenojot koplēmuma procedūru, bet arī jebkurā citā gadījumā, kad ir iesaistīts Parlaments, tai skaitā vienkāršām konsultācijām, un gadījumā, kad Padome pieņem tiesību aktus, kuri var ietekmēt pilsoņu tiesības un brīvības, kā tas notiek, ja tiek pieņemti trešā pīlāra tiesību akti;

4.   pauž nožēlu, ka šajās jomās nav panākti uzlabojumi un ka Padome par šo jautājumu neko nav teikusi savos 2005. gada 22. decembra secinājumos;

5.   uzskata ‐ nav pieļaujams, ka ES nozīmīgākā likumdevēja iestāde joprojām rīko tikšanās aiz slēgtām durvīm, pildot likumdevējas lomu;

6.   norāda, ka principi, kas Eiropas Savienībā nodrošina pārvaldību vairākos līmeņos, ir labas pārvaldības principi: līdzdalība, pārredzamība, atbildība, efektivitāte un kohēzija;

7.   pauž viedokli, saskaņā ar kuru laikā, kad ES uzskata sevi par demokratizācijas un atbildības veicinātāju, Padomei ir jāreaģē uz parlamentu, pilsoniskās sabiedrības, kā arī plašas sabiedrības izteiktajiem aicinājumiem nodrošināt vairāk pārredzamības;

8.   uzskata, ka prasība rīkot likumdevēju iestāžu atklātas sanāksmes nav tikai principa jautājums, bet tā ir arī nepārprotami saistīta ar Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu centieniem pildīt pārbaudītāju pienākumu, kas tiem uzticēts kā Eiropas pilsoņu tieši vēlētiem pārstāvjiem;

9.   uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie spētu prasīt atbildību no savas valsts valdības un ministriem; pauž viedokli, ka to nav iespējams efektīvi īstenot, ja nav skaidrs, kā ministri ir darbojušies un balsojuši Padomē un kāda informācija ir viņu lēmumu pamatā;

10.   uzskata, ka nesenie notikumi, kas risinājās saistībā ar debatēm par Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu, nepārprotami liecina, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropas mēroga lēmumu pieņemšanas process ir atklātāks;

11.   uzskata, ka atklātas sanāksmes liktu Padomei strādāt gan pārredzamāk, gan ciešākā saistībā ar Eiropas pilsoņiem un vairotu sabiedrības uzticību Eiropas Savienības un tās pārstāvju darbam;

12.   ir pārliecināts, ka vairāk atklātības liktu dalībvalstu valdību ministriem uzņemties lielāku kopējo atbildību, stiprinātu Padomes lēmumu likumīgumu sabiedrības acīs un turklāt sekmētu un pastiprinātu sabiedrības diskusiju par Eiropas nozīmes jautājumiem;

13.   aicina Padomi turpmāk izdarīt grozījumus Reglamentā un mainīt darba metodes tā, lai sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, būtu atklātas un sabiedrībai pieejamas;

14.   uzskata, ka COREPER sanāksmes ir Padomes likumdošanas apspriežu būtiska sastāvdaļa un ka tādēļ šīm sanāksmēm piemērojami atklātības noteikumi; uzskata, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi ar oficiālu balsojumu, nevis tikai sniedzot apstiprinājumu;

15.   atgādina, ka Padome pilda likumdevējas lomu, arī piedaloties samierināšanas procesos;

16.   atzīmē, ka Padomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem sagatavotie dokumenti sabiedrībai pašlaik nav pieejami; uzsver, ka, izdarot grozījumus Reglamentā, Padomei skaidri jānorāda šādu dokumentu klasifikācija un hierarhija un jādara tie sabiedrībai pieejami;

17.   atzinīgi vērtē Padomes 2005. gada 22. decembra secinājumus kā soli pareizajā virzienā, bet pauž nožēlu, ka Padome nesekoja ombuda ieteikumam grozīt Reglamentu;

18.   atgādina, ka grozījumus Padomes Reglamentā iespējams veikt vienīgi tad, ja tos atbalsta trīspadsmit no divdesmit piecām dalībvalstīm;

19.   uzskata ‐ tā kā visu dalībvalstu valdības ir parakstījušas Eiropas Konstitucionālo līgumu, lēmumam grozīt Padomes Reglamentu nevajadzētu saskarties ar pretestību, jo visu dalībvalstu valdības politiski jau ir akceptējušas pašu principu;

20.   uzsver, ka Eiropas Parlaments ir pilnībā atbalstījis Eiropas Konstitucionālo līgumu un centienus nodrošināt tā stāšanos spēkā; uzsver, ka Padomes Reglamenta grozījumi nav jāuzskata par augstāk minētā Līguma pilnīgu vai daļēju aizstāšanu, bet par sen iekavētu pielāgošanos Eiropas realitātei un iestāžu vienlīdzībai Eiropas Savienības likumdošanas procesā;

21.   uzskata, ka Padomes sanāksmju pārraides metodes, kas izklāstītas 2005. gada 22. decembra secinājumos, nespēj garantēt vajadzīgo atklātību un ka obligāti ir nepieciešams, lai šīs sanāksmes ir faktiski pieejamas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

22.   aicina Padomi veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai padarītu sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, atklātas un sabiedrībai pieejamas; prasa, lai Padome turklāt nodrošina atklāto sanāksmju pārraidi, tostarp internetā, un savlaicīgi sniedz informāciju par šo sanāksmju datumiem, to darba kārtību un publicē to oficiālās stenogrammas;

23.   mudina Padomi pieņemt kopēju pieeju Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī apstiprinātā Eiropas Savienības Labas administratīvās prakses kodeksa īstenošanai(6);

24.   ierosina Padomei sākt īstenot izmēģinājuma projektu "pārredzamākas lēmumu pieņemšanas" jomā, kas ietvertu viena vai vairāku aktuālu likumdošanas jautājumu apspriešanu pilnībā atklātā un pieejamā Padomes sanāksmē, īpaši akcentējot īstenoto procedūru un pieņemto lēmumu skaidrojumu, lai pilsoņiem tos būtu vieglāk saprast;

25.   aicina Prezidentūru, Padomes un Komisijas locekļus šāda veida atklātām debatēm ierosināt jautājumus vai tēmas atbilstoši Padomes Reglamenta 8. panta 3. punktam;

26.   aicina Padomes priekšsēdētāju jautājumu par atklātu Padomes sanāksmju rīkošanu kā prioritāru iekļaut Eiropadomes darba kārtībā, kā arī 2006. gada 9. maijā uzņemties svinīgas saistības nekavējoties grozīt Padomes Reglamentu un līdz 2006. gada beigām, vienojoties ar Eiropas Parlamentu, pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

27.   aicina visas ieinteresētās puses izdarīt maksimālu spiedienu uz Padomi, lai pārliecinātu to sekot ombuda ieteikumam un izdarīt grozījumus Reglamentā;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (2) Eiropadomes 2001. gada 14. un 15. decembra sanāksmē Lākenā pieņemto prezidentūras secinājumu I pielikums. (3) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (4) OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp. (5) http://www.euro-ombudsman.eu.int/report97/pdf/en/rap97_en.pdf (6) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.