Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2004/2125(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0052/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0052/2006

Debates :

PV 03/04/2006 - 12
CRE 03/04/2006 - 12

Balsojumi :

PV 04/04/2006 - 8.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0122

Pieņemtie teksti
PDF 481kWORD 73k
Otrdiena, 2006. gada 4. aprīlis - Strasbūra
Piekļuve iestāžu dokumentiem
P6_TA(2006)0122A6-0052/2006
Rezolūcija
 Pielikums

Eiropas Parlamenta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par piekļuvi iestāžu dokumentiem (2004/2125(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro daļu,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā iestāžu ziņojumus par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1), un it īpaši ņemot vērā šīs regulas 17. panta 2. punktā paredzēto Komisijas pirmo trīsgadu ziņojumu par regulas īstenošanu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0052/2006),

A.   tā kā līdz ar Amsterdamas līguma ratifikāciju un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK īguma) 255. panta stāšanos spēkā pārredzamība ir kļuvusi par Eiropas Savienības pamatprincipu, kura mērķi ir stiprināt Eiropas Savienības iestāžu demokrātisko raksturu, dot iespēju pilsoņiem daudz ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošināt lielāku valsts pārvaldes leģitimitāti, kas panākama ar efektīvāku darbu un plašāku pārskatatbildību pilsoņu priekšā, kā arī, visbeidzot, ļaut savlaicīgāk atklāt problēmas vai kļūdas;

B.   tā kā Regulā (EK) Nr. 1049/2001 tikai daļēji ir īstenots EK līguma 225. pants, jo

   - netiešā likumdošanas definīcija (regulas 12. pants) ir pārāk vispārīga, un to var pārprast kā administratīvu darbību; turklāt minētajā regulā nav paredzēts noteikums, ka Padomei un Parlamentam tiesību akti ir jāapspriež un jāpieņem publiski vai ka līdztekus likumdošanas iniciatīvām nekavējoties pieejamiem jābūt arī dalībvalstu iesniegtajiem grozījumiem; jābūt pieejamiem arī visiem tiesību aktu sagatavošanas dokumentiem (neatkarīgi no tā, vai tos izstrādā iestāžu juridiskie dienesti), lai Parlaments, Padome un Komisija lēmumus var pieņemt uz vienlīdzīgiem pamatiem un koleģiālā sadarbībā; turklāt vēl nav panākta kopēja izpratne par prasībām attiecībā uz tiesību aktu publicēšanu "Oficiālajā Vēstnesī" vai "Oficiālā Vēstneša" organizatoriskajiem principiem (piemēram, par izdevuma elektronisko versiju),
   - nav skaidru noteikumu par piekļuvi administratīviem dokumentiem, tā saukto pārdomu laiku, tiesību aktu projektu labāku izstrādi, pilsoņu informēšanu attiecībā uz procedūru, kāda jāievēro katrai procesā iesaistītajai iestādei, kopīgiem dokumentu arhivēšanas noteikumiem vai priviliģētu piekļuvi personām ar īpašām piekļuves tiesībām,
   - ir acīm redzams, ka jānosaka, kādos apstākļus atsevišķus dokumentus pilnībā vai daļēji var klasificēt kā konfidenciālus, un ka vajadzīgi noteikumi, kas paredz šādu klasifikāciju regulāri pārskatīt; turklāt Eiropas Savienības pamatā esošajam demokrātijas principam neatbilst tas, ka Eiropas Parlamentam nav skaidra juridiska pamata, lai piekļūtu klasificētai ES informācijai, sevišķi gadījumos, kad arī dalībvalstu parlamentiem šāda piekļuve ir liegta vai ierobežota; jāizstrādā arī noteikums, kas nepieļautu, ka trešās valstis vai starptautiskas organizācijas Padomei vai Komisijai aizliedz dot atļauju Parlamentam piekļūt klasificētai informācijai,
   - administratīvais mehānisms (iestāžu reģistri, datu bāzes un citas IT lietotnes) vēl ir izmēģinājuma posmā, un visām trijām iestādēm nav kopējas pieejas; pat iestāžu savstarpējās procedūrās vēl nav panākta kopēja izpratne par to, kā pārvaldīt dažādus dokumentu veidus, kā tos kopīgi izmantot un uzglabāt; lai gan ir panākti atsevišķi uzlabojumi, joprojām skaidri ir jūtams iestāžu sadarbības trūkums, sevišķi attiecībā uz dokumentiem, kas saistīti ar iestāžu savstarpējām procedūrām, tāpēc tajos neorientējas ne tikai vienkāršie pilsoņi, bet arī profesionāļi, pētnieki un dalībvalstu parlamenti;

C.   tā kā, neraugoties uz to, ka Regulā (EK) Nr. 1049/2001 jau ir noteikts to pārskatīt pēc trijiem gadiem, un lai gan Parlaments vairākas reizes ir aicinājis Komisiju uzlabot un pastiprināt Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz pārredzamību, netiek gatavots neviens priekšlikums Parlamenta Reglamenta 39. panta 2. punkta nozīmē;

D.   tā kā grūtības piemērot Regulu zināmā mērā ir bijušas saistītas ar neatbilstīgu īstenošanu; tā kā Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir atklājies, ka jāprecizē un skaidrāki jāpadara daži minētās regulas noteikumi, it īpaši attiecībā uz dalībvalstu un trešo pušu izstrādātajiem dokumentiem, kā arī attiecībā uz izņēmumiem izmeklēšanas interesēs, juridisko konsultāciju un "pārdomu laiku";

E.   tā kā EK līguma 207. pantā minēto lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti labāk var nodrošināt pārredzamās un atklātās sarunās, kā arī iestādēm koleģiāli sadarbojoties, nevis slepenās sarunās Padomē; tāpēc paužot nožēlu, ka Padome 2005. gada 22. decembra secinājumos ir noteikusi, ka nevēlas mainīt savu Reglamentu un ministru līmeņa diskusijas padarīt pārredzamas visā likumdošanas procesā,

1.   prasa, lai Komisija 2006. gadā saskaņā ar EK līguma 255. pantu iesniedz likumdošanas priekšlikumu par "tiesībām piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kā arī par vispārējiem principiem un ierobežojumiem, kas reglamentē minētās piekļuves tiesības, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm", un lai šo priekšlikumu izstrādātu, iestādēm to apspriežot, un tajā ņemtu vērā turpmāk sīkāk izklāstītos ieteikumus;

2.   apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips, pilsoņu pamattiesības, tiesu prakse attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, it īpaši attiecībā uz tās 8. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu;

3.   uzskata, ka finansiālie izdevumi, kas rastos, īstenojot prasīto priekšlikumu, ir jāsedz no iestāžu pamatdarbības izmaksām, ka pārredzamības prasības nav nodalāmas no prasībām par to dokumentu izstrādi, pieņemšanu un izplatīšanu, kuru autori vai adresāti ir šīs iestādes;

4.   uzsver, ka jebkuri jauni noteikumi par piekļuvi dokumentiem ir jāpiemēro no dienas, kad šī grozītā regula stājas spēkā, un tāpēc tai nav atpakaļejoša spēka;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā pievienotos izvērstos ieteikumus Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


PIELIKUMS

IZVĒRSTI IETEIKUMI PAR PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par EK līguma 255. pantu un Regulu (EK) Nr. 1049/2001 no konstitucionālā viedokļa)

Komisijai jāpadara skaidrākas atsauces un apsvērumi Regulā (EK) Nr. 1049/2001, lai būtu pilnīgi nepārprotams, ka EK līguma 255. pants(1), kas ir šīs regulas juridiskais pamats,

   a) ir galvenais Līgumos noteiktais juridiskais pamats, lai īstenotu Eiropas Savienības pamatprincipus, kas minēti Eiropas Savienības līguma (ES līguma) 1. pantā, saskaņā ar kuru "(..) lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem", un ES līguma 6. pantā, saskaņā ar kuru "Savienība ir dibināta, ievērojot (..) demokrātijas (..) un tiesiskuma principu",
   b) ir galvenais juridiskais pamats attiecībā uz pārredzamību un konfidencialitāti visā Padomes, Komisijas un Parlamenta ("likumdošanas trijotnes") darbībā, šīm iestādēm rīkojoties saskaņā ar EK līgumu un ES līgumu,
   c) ir pareizi un pilnībā jāīsteno Eiropas Parlamenta(2), Komisijas(3) un Padomes(4) reglamentos,
   d) ir konsekventi jāpiemēro, kad iestādes pieņem lēmumu likumdevējas statusā (kā minēts EK līguma 207. pantā) vai īsteno ES un EK tiesību aktus (EK līguma 202. pants)(5), neatkarīgi no tā, kura iestāde darbojas likumdevējas statusā vai īsteno ieviešanas pilnvaras.

2. ieteikums (par normatīvu un nenormatīvu dokumentu jēdzienu)

Komisijai saskaņā ar viedokļiem, kas izteikti regulas 15. pantā paredzētās iestāžu komitejas diskusijā, un atbilstīgi 1. ieteikumā minētajiem principiem jāgroza Regula (EK) Nr. 1049/2001:

   a) no jauna definējot jēdzienu "normatīvi dokumenti", kas minētās regulas 12. panta 2. punktā pašreiz ir definēti kā dokumenti, kuri "(..) izdoti vai saņemti tādu tiesību aktu pieņemšanas procedūras laikā, kas dalībvalstīs vai dalībvalstīm ir juridiski saistoši", papildinot ar atsauci, ka [tiesību] akta jēdziens ir jāattiecina tikai uz sekundārajiem tiesību aktiem (ar tiešu juridisko pamatu Līgumos);

Attiecībā uz normatīvajiem dokumentiem piekļuve jānodrošina:

   - visiem sagatavošanas dokumentiem, kas saistīti ar norādīto lēmuma pieņemšanas procedūru; piekļuve ir jānodrošina, tiklīdz katra iestāde, kas piedalās lēmuma pieņemšanā, ir oficiāli iesniegusi šos dokumentus;
   - Parlamenta vai Padomes debašu ierakstiem, kad šīs iestādes pieņem lēmumu likumdevējas statusā, un debatēs apspriestajiem dokumentiem (ja tie nav klasificēti, sk. 3. ieteikumu turpmāk);
   - katras iniciatīvas vai oficiāla grozījuma autora identitātei;
   - attiecīgajai papildu informācijai vai dokumentiem, kuri saistīti ar iestāžu darba grupu sanāksmēm, kā arī dokumentiem, ko iesnieguši iestāžu (to skaitā juridisko dienestu) sekretariāti, ‐ gadījumos, kad šie dokumenti nav tikai administratīvi.

Grozītā regula jāizmanto arī kā juridiskais pamats, lai izstrādātu noteikumus, paraugprakses rokasgrāmatas un iestāžu nolīgumus, kuru mērķis ir uzlabot tiesību aktu izstrādi un nodrošināt tiesību aktu galīgo versiju pieejamību, piemēram, noteikumus par

   - tiesību aktu izstrādi,
   - to publicēšanu elektroniskā veidā "Oficiālajā Vēstnesī",
   - pamattekstu konsolidēšanu ar tiesību aktiem, kuros izdarīti to grozījumi, un
   - "Oficiālā Vēstneša" formāta noteikšanu, daudzvalodības īstenošanu un Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja uzdevumu noteikšanu;
   b) jēdziena "nenormatīvi dokumenti" definīcijā nosakot, ka tie ir dokumenti, kas attiecas uz tiesību aktu īstenošanas kārtību (neatkarīgi no iesaistītajām iestādēm), un dokumenti, kuri saistīti ar nesaistošu tiesību aktu pieņemšanas kārtību; tā kā minētie dokumenti ir administratīvi, ir jābūt iespējai piemērot tiem mazāk stingrus pārredzamības noteikumus.

Tāpēc iestādēm

   – ir jāpublisko procedūra, kas jāievēro attiecībā uz nenormatīviem dokumentiem, un skaidri jānosaka, kad un kā ieinteresētās puses var piedalīties attiecīgajā procedūrā, kā arī kad un kā dokumentiem var piekļūt,
   – arī skaidri jānorāda organizatoriskās struktūrvienības, kas iesaistītas administratīvās procedūrās, jānorāda, kā dokumentus glabā gan pagaidu, gan ilgstošā režīmā un kā tiem var piekļūt;
   c) jēdziena "reglamentējoši dokumenti"(6) definīcijā nosakot, ka tie ir dokumenti, kas saistīti ar tādu dokumentu pieņemšanas kārtību, kuri papildina vai groza tiesību aktu nebūtiskus elementus (kā noteikts a) apakšpunktā), neatkarīgi no tā, vai šos reglamentējošos dokumentus ir pieņēmusi Padome vai tā ir nodevusi šīs pilnvaras Komisijai; šiem dokumentiem jābūt pieejamiem mutatis mutandis ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro normatīvajiem dokumentiem (piemēram, piekļuve komitoloģijas procedūrām ir jānodrošina, tiklīdz pasākuma projektu oficiāli iesniedz komitejai); līdzīgā veidā jānodrošina arī piekļuve attiecīgajiem papildinošajiem dokumentiem (piemēram, komitejas darba kārtībām, protokoliem un balsojuma rezultātiem).

3. ieteikums (par dokumentiem, ar kuriem jārīkojas kā ar konfidenciāliem)

Ņemot vērā dalībvalstu paraugpraksi, Regula (EK) Nr. 1049/2001 ir jāgroza tādējādi, lai skaidri definētu, kas atbilstīgi EK līguma 255. pantam ir "ierobežojumi, kas saistīti ar sabiedrības vai privātām interesēm", kuri varētu kavēt vai liegt piekļuvi iestāžu dokumentiem vai attiecīgām to daļām; tāpēc minētajā regulā jāiekļauj noteikumi, kas

   a) nodrošina, ka politisko pamatlēmumu un tiesību aktu pieņemšanas pamatojumam jābūt publiski pieejamam neatkarīgi no ES darbības jomas; jāprecizē arī atšķirība starp nepieciešamību ievērot konfidencialitāti attiecībā uz, piemēram, drošības dienestu plānoto vai notiekošo operāciju norisi, no vienas puses, un pārskatatbildības un paveiktā kontroles prasībām, no otras puses,
   b) nodrošina, ka dokumentus ieraduma dēļ neklasificē kā konfidenciālus tikai tāpēc, ka tajos minēta tēma, kas ir svarīga no drošības viedokļa vai varētu tāda būt, un
   c) nodrošina pienācīgu Eiropas Parlamenta kontroli (demokrātisku parlamentāro pārbaudi).

Minētajā regulā ir arī skaidri jānosaka, ka divpusējie nolīgumi ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām nedrīkstētu liegt Padomei vai Komisijai dalīties konfidenciālā informācijā ar Eiropas Parlamentu (it īpaši, ja attiecīgie dokumenti dalībvalstu parlamentiem nav pieejami tāpēc, ka tie ir ES dokumenti).

4. ieteikums (par ES un dalībvalstu attiecībām saistībā ar informācijas un/vai dokumentu kopīgu izmantošanu)

Ņemot vērā EK līguma 296. pantā minēto principu, saskaņā ar kuru "dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tā atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu", regula ir jāgroza tā, lai

   a) sašaurinātu dalībvalstu tiesības ierobežot piekļuvi saviem dokumentiem un/vai grozījumiem likumdošanas un/vai reglamentējošās procedūrās,
   b) nodrošinātu pilnu pieeju informācijai, kas iesniegta Komisijai, izvērtējot EK vai ES tiesību aktu īstenošanu līdz brīdim, kad sākas jebkāda veida tiesvedība.

5. ieteikums (par to, kā praktiski nodrošināt pilsoņiem piekļuves iespējas)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta regulas pirmo četru gadu darbības laikā, Komisijai jāgroza minētā regula, izstrādājot atbilstīgu priekšlikumu, lai

   a) nodrošinātu skaidri un loģiski veidotu, vienotu piekļuves vietu, kurā var iegūt visus sagatavošanas dokumentus, kas attiecas uz likumdošanas vai reglamentējošu procedūru (sk. 2. ieteikumu),
   b) reorganizētu iestāžu reģistrus, papildinot tos ar kopīgu saskarni tādējādi, lai pilsonis un/vai lietotājs var atrast to pašu funkciju klāstu visos trijos reģistros,
   c) pieņemtu kopīgus noteikumus par dokumentu arhivēšanu, dublēšanās novēršanu un dažādu versiju autentiskuma nodrošināšanu,
   d) skaidri un vispusīgi iepazīstinātu ar darba gaitu iestādēs un atbilstīgos gadījumos ar vietām, kur dokumenti pieejami.

(1) EK līguma 255. pants. 1.    Jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, ko nosaka saskaņā ar 2. un 3. punktu.2.   Pamatojoties uz sabiedrības interesēm vai privātām interesēm, vispārējus principus un ierobežojumus, kas reglamentē minētās tiesības piekļūt dokumentiem, divos gados pēc Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā nosaka Padome saskaņā ar 251. pantā minēto procedūru.3.   Katra iepriekš minētā iestāde savā reglamentā paredz īpašus noteikumus par piekļuvi tās dokumentiem."
(2) EK līguma 199. pants. "Eiropas Parlaments ar vairākuma lēmumu pieņem Reglamentu."
(3) EK līguma 218. panta 2. punkts. "Komisija pieņem savu Reglamentu, lai nodrošinātu to, ka gan tā, gan tās struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo Līgumu. Tā nodrošina, ka Reglaments tiek publicēts."
(4) EK līguma 207. panta 3. punkts. "Padome pieņem savu Reglamentu.Lai piemērotu 255. panta 3. punktu, Padome šajā Reglamentā paredz nosacījumus, ar kādiem Padomes dokumenti ir pieejami atklātībai. Šā punkta sakarā Padome nosaka tos gadījumus, kuros jāuzskata, ka tā pieņem lēmumu likumdevējas statusā, lai šajos gadījumos dokumenti būtu brīvāk pieejami, tomēr nemazinot lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti. Kad Padome pieņem lēmumu likumdevējas statusā, balsojuma rezultātus un balsojuma skaidrojumus, kā arī protokolā ietvertos paziņojumus noteikti dara zināmus atklātībai."
(5) EK līguma 202. pants. "Lai nodrošinātu šajā Līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu, Padome saskaņā ar šo Līgumu – nodrošina dalībvalstu vispārējās ekonomikas politikas koordināciju;– ir tiesīga pieņemt lēmumus; – ar tās pieņemtiem tiesību aktiem pilnvaro Komisiju īstenot Padomes izstrādātus noteikumus. Padome var izvirzīt noteiktas prasības, kas attiecas uz šo pilnvaru īstenošanu. Īpašos gadījumos Padome var arī paturēt tiesības tieši īstenot izpildvaru. Šīm procedūrām jāsaskan ar principiem un noteikumiem, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma, saņēmusi Eiropas Parlamenta atzinumu, iepriekš pieņēmusi ar vienprātīgu lēmumu."
(6) Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma Nr. 1999/468/EK (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, 2. panta b) apakšpuntā ir noteikts, ka "(..) b) vispārēji pasākumi, kas ir paredzēti, lai piemērotu būtiskus pamataktu noteikumus, tostarp pasākumus attiecībā uz cilvēku veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku vai augu aizsardzību, būtu jāpieņem ar regulatīvu procedūru; ja pamatakts paredz, ka noteiktus nebūtiskus dokumenta noteikumus var precizēt vai atjaunināt ar ieviešanas procedūrām, šādus pasākumus pieņem ar regulatīvu procedūru;"

Juridisks paziņojums - Privātuma politika