Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada 18. decembrī pieņemto Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) Ministru konferences sestās sesijas deklarāciju(1),

–   ņemot vērā PTO Parlamentārās konferences Honkongas 2005. gada 12.–15. decembra un Briseles 2004. gada 24.–26. novembra Noslēguma deklarācijas,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos Sestajai PTO Ministru konferencei Honkongā(2),

–   ņemot vērā Padomes slēdzienus par PTO Dohas attīstības programmu (DAP) pēc Padomes 2005. gada 18. oktobra ārkārtas sanāksmes Luksemburgā tās Vispārējo jautājumu un ārējo attiecību sastāvā (13378/05),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma(3),

–   ņemot vērā PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmumu(4),

–   ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī pieņemto PTO Dohas ministru deklarāciju(5),

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, ko pieņēma 1999. gada 15. decembrī Trešajā PTO Ministru konferencē Sietlā(6), 2001. gada 13. decembra PTO sanāksmē Katarā(7) un 2003. gada 25. septembra Piektajā PTO Ministru konferencē Kankūnā(8),

–   ņemot vērā P. Sazerlenda ziņojumu "PTO nākotne – institucionālo problēmu risināšana jaunajā tūkstošgadē"(9),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 9. marta rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par vispārējās tarifa preferenču sistēmas piemērošanu(10),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus par ekonomikas un monetārajiem jautājumiem (A6-0051/2006),

A.   tā kā daudzpusējai tirdzniecības sistēmai ar daudzpusējiem noteikumiem, sodiem un domstarpību risināšanu tiesiskā ceļā jāveicina starptautiskās tirdzniecības godīgums, drošība, pārredzamība un stabilitāte, kā arī globalizācijas procesu labāka kontrole, galveno uzmanību veltot noturīgai attīstībai un cilvēktiesībām;

B.   tā kā 2001. gada 9. - 14. novembra Dohas Ministru konferencē (turpmāk - Dohas sarunu kārta) visiem PTO locekļiem tika uzticēta attīstības sarunu kārta, kuras galvenais mērķis ir veicināt tirdzniecības sistēmu, kas būtu godīgāka, vairāk orientēta uz attīstību un kuras pamatā būtu daudzpusēji noteikumi;

C.   tā kā Dohas sarunu kārtas sekmīga slēgšana, kas nodrošina reālu tirdzniecības liberalizāciju nākotnē un spēcīgākus daudzpusējos noteikumus, var būt svarīgs parametrs pasaules ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, attīstībai un nodarbinātībai, kā arī dod lielu ieguldījumu jaunattīstības valstu integrācijā pasaules ekonomikā;

D.   tā kā kopš Dohas sarunu kārtas uzsākšanas Eiropas Savienībai sarunās ir bijusi vadošā loma, un tā visās sarunu jomās, lauksaimniecību ieskaitot, ir iesniegusi pārliecinošus un būtiskus piedāvājumus, bet citas attīstītās valstis un progresīvās jaunattīstības valstis nav parādījušas šādu elastīgumu un nelokāmību;

E.   tā kā Dohas sarunu kārtas sekmīgs noslēgums, kas ved uz pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības turpmāko savstarpējo liberalizāciju, būs svarīga izaugsmes, Eiropas Savienības nodarbinātības konkurentspējas un Lisabonas stratēģijas sastāvdaļa;

F.   tā kā Honkongā tika noteikts, ka 2006. gada aprīlis ir jaunais termiņš, līdz kuram jāpanāk vienošanās par metodēm, bet 2006. gada jūlijs ir termiņš, kad jāiesniedz īstenošanas grafiku projekti;

G.   tā kā centieni, lai Dohas sarunu kārta iekļautos 2006. gada termiņā, nedrīkst negatīvi ietekmēt tālejoša un līdzsvarota iznākuma sasniegšanu, kas atspoguļotu attīstības mērķus, kuri ir ietverti Dohas ministru deklarācijā;

H.   tā kā, ja 2006. gadā sarunas nevarēs noslēgt, pastāv iespēja, ka Dohas sarunu kārta cietīs pilnīgu neveiksmi, kas savukārt vājinātu pašreizējās daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ticamību, un rezultātā to nomainītu divpusēji un reģionāli tirdzniecības nolīgumi, kas bieži akcentē nelīdzsvarotību starp attīstīto un jaunattīstības pasauli;

I.   tā kā Dohas sarunu kārtai ir jānodrošina attīstību veicinošs rezultāts visās sarunu jomās un īpaši jāievēro nabadzīgāko un neaizsargātāko jaunattīstības valstu intereses;

J.   tā kā jaunattīstības valstīs situācijas ir ļoti dažādas, un tām būtu gan jāuzņemas saistības, gan jāsaņem īpaša un diferencēta attieksme proporcionāli attīstības līmenim un vispārējai un nozaru konkurentspējai, bet vismazāk attīstītajām un neaizsargātajām valstīm nav jāpilda nekādas saistības;

K.   tā kā Eiropas Savienībai uz lauksaimniecības tirgus liberalizācijas lūgumiem ir jāreaģē tā, lai tiktu nodrošināta ilgtspējība, konkurentspēja un ES lauksaimniecības nozares daudzfunkcionālais raksturs;

L.   tā kā ir panākta vienošanās, ka lauksaimniecības eksporta subsīdiju likvidēšanas termiņš ir 2013. gads; tā kā iekšzemes atbalsta un tirgus pieejamības jomās līdzīgs progress nav sasniegts;

M.   tā kā ES ir pasaules lielākā lauksaimniecības produktu importētāja no jaunattīstības valstīm;

N.   tā kā ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai ir izšķiroša nozīme, un tai ir konkurences priekšrocība ražot daudzus augstas kvalitātes reģionālos produktus;

O.   tā kā nelauksaimniecības tirgus pieejamībai (AMNA) ir nozīmīgs tirgus kāpuma potenciāls gan ES, gan arī jaunattīstības valstīs, kur ievērojama to tirdzniecības daļa notiek ar rūpniecības precēm, un, tirgojoties ar citām jaunattīstības valstīm, tās saskaras ar augstām tarifu barjerām;

P.   tā kā tirgus pieejamībai traucē arī ievērojamas beztarifu barjeras;

Q.   tā kā pakalpojumu jomā pašreizējā sarunu metode nav devusi apmierinošus rezultātus; tā kā ES izvirzītais mērķis ir reāla turpmākā liberalizācija, kurai, saglabājot PTO dalībvalstu politiskos mērķus un tiesības regulēt sabiedriskos pakalpojumus, tomēr būtu jāņem vērā jaunattīstības valstu īpašās vajadzības;

R.   tā kā PTO tirdzniecības sekmēšanas, antidempinga un citu nosacījumu uzlabošana būtu izdevīga visiem PTO locekļiem, uzlabojot tiesisko noteiktību, pazeminot tirdzniecības darījumu izmaksas un novēršot aizskarošu vai protekcionistisku izmantošanu;

S.   tā kā globalizācijas procesu un PTO lomu bieži sagroza un pārprot, un PTO ir nepieciešama lielāka atbildība un pārskatāmība,

1.   atgādina, ka arī turpmāk saglabās savu daudzpusējo pieeju tirdzniecības politikai un atbalstīs PTO kā uz nosacījumiem pamatotas starptautiskas tirdzniecības garantu; norāda, ka neveiksmīgas daudzpusējās sarunas un pārbīde divpusējo/reģionālo nolīgumu virzienā novestu pie nevienmērīga liberalizācijas procesa un nevienmērīgas attīstības un tādējādi būtu kaitīgas, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm (VAV);

2.   pauž nožēlu par sarunu lēno virzību līdz šim un Honkongas Ministru konferences centienu jau iepriekš noteikto zemo līmeni; atzīmē, ka labu rezultātu sasniegšanu Dohas sarunu kārtā apdraud šis zemais centienu līmenis; aicina Komisiju sagatavot alternatīvo darbības plānu gadījumā, ja Dohas sarunas cieš neveiksmi; taču cer, ka Ministru deklarācija nobruģēs ceļu sekmīgam sarunu kārtas noslēgumam visās galvenajā jomās;

3.   uzskata – lai sekmētu kolektīvo progresu, visu galveno dalībnieku – ES, ASV un "jaunās ekonomikas" valstu – ieguldījumam ir jābūt lielākam; aicina PTO locekļus, īpaši attīstītās un progresīvās jaunattīstības valstis, uzsākt konstruktīvas sarunas, lai tādējādi nonāktu pie sekmīga noslēguma; īpaši vēršas pie Eiropas Savienības, lai tā izmantotu savu ietekmi šajās nākamo mēnešu neapšaubāmi sarežģītajās un grūtajās sarunās, un pasaules tirgus attiecības padarītu brīvākas un godīgākas;

4.   uzsver, ka situācijā, kad šīs sarunu kārtas laikā netika ievēroti daudzi izpildes termiņi, 2006. gadu kā sarunu kārtas noslēguma termiņu nedrīkst nokavēt;

5.   no jauna apstiprina savu lielo atbalstu attīstībai kā DAP galvenajam jautājumam; lai nodrošinātu, ka jaunā tirdzniecības sarunu kārta ir attīstības sarunu kārta, aicina attīstītās valstis, kā arī progresīvākās jaunattīstības valstis saskaņā ar Dohas deklarāciju īstenot lielus mērķus;

6.   pieprasa, lai sarunu kārta būtu vērsta ne tikai uz lauksaimniecības jautājumiem, un tāpēc galvenās sarunu jomas jāskata paralēli, saskaņā ar "vienotā pasākuma" jēdzienu un ar vienādi augstu ambīciju līmeni, un apņemšanos dot ieguldījumu attīstībā;

7.   atzinīgi vērtē organizācijas un pašapziņas līmeni, ko jaunattīstības valstis ir sasniegušas (īpaši G-90 un G-20);

8.   uzsver, ka Komisija lauksaimniecības sarunās ar PTO nedrīkst pārsniegt pašreizējās vienošanās par KLP, vai sarunu mandātu;

9.   uzskata, ka Komisijas pašreizējam piedāvājumam PTO Dohas attīstības programmā ir jāpaliek nosacījuma, un tai sarunu gaitā jāsaglabā iespēja to atsaukt, ja no citiem PTO partneriem netiks saņemti apmierinoši piedāvājumi;

10.   atgādina par nepieciešamību respektēt ES lauksaimniecības daudzfunkcionālo raksturu;

11.   atbalsta lauksaimnieku tiesības izmantot tradicionālās sēklas;

12.   atgādina, ka KLP 2003. gada reformas dēļ ES ir ievērojami samazinājusi tās vietējo atbalstu, kas sekmē tirdzniecības traucējumus, un lūdz, lai citi tirdzniecības partneri dotu konkrētu ieguldījumu šinī virzienā; atzinīgi vērtē Ministru deklarācijā paredzēto piespiedu "kastīšu pārvietošanu", kas nozīmē pienākumu pāriet uz vispārēju vietējā atbalsta samazinājumu, kas traucē tirdzniecībai;

13.   atceras Luksemburgas vienošanās par KLP reformu ietvaru un uzstāj par nepieciešamību definēt "zaļās kastītes" pasākumus, ieskaitot atdalīto atbalstu;

14.   uzsver svarīgo nozīmi, kas ES izteiktajam piedāvājumam ir eksporta atmaksājumu sistēmas likvidēšanā līdz 2013. gadam, un uzstāj, ka eksporta kredītu, valsts tirdzniecības uzņēmumu un pārtikas palīdzības jomā ir nepieciešams, lai paralēli darbotos pārējie PTO locekļi; uzsver, ka 2013. gads ir šā procesa beigu datums un prasa ievērojamu izdevumu daļu priekšlaicīgi samazināt pirmajā īstenošanas perioda pusē; atbalsta Komisijas viedokli, ka eksporta subsīdiju likvidēšanas nozīme ir jāizvērtē;

15.   atzinīgi vērtē ievērojamo progresu, kas ir panākts, vienojoties par pamatprincipiem, kuri nosaka jaunus sodus par pārtikas palīdzības sniegšanu, kas nav ārkārtas pasākums un kas veido eksporta subsīdiju slēpto veidu, un "drošības kastītes" radīšanu, lai bona fide atbrīvotu no ārkārtas palīdzības;

16.   ierosina veikt neatkarīgu auditu visu veidu starptautiskās tirdzniecības palīdzībai (eksporta kredīti, garantijas sistēmas, valsts uzņēmumi, pārtikas palīdzība utt.); ierosina, lai šāda audita mērķis būtu izšķirt humānos aspektus, kas būtu pakļauti sabiedriskajai uzraudzībai, un aspektus, kas deformē starptautiskās tirdzniecības konkurences nosacījumus un kas ir jāatmet.

17.   atzīst, ka pieeja tirgum ir svarīgs sarunu un KLP ieviešanas jautājums; ņemot to vērā uzskata, ka vispārēja muitas tarifu samazināšana ir jāvērtē saistībā ar visu PTO locekļu nostājām dažādos lauksaimniecības sarunu aspektos, un Eiropas Savienības centieniem saistībā ar iekšējo atbalstu un eksporta konkurenci, un šajā sakarā saglabājot iespēju piemērot vienādas prasības importētajiem un iekšienē ražotajiem produktiem;

18.   attiecībā uz tirgus pieejamību uzsver, ka ir jābūt nelielai elastības pakāpei, izmantojot gan tarifu samazināšanas formulu, gan jutīgo produktu statusa piesķiršanu, atzinīgi vērtē apzīmējumus "Īpašus produkts" un "Īpašs aizsardzības mehānisms", kas atbilst jaunattīstības valstu prasībām un dod tām manevrēšanas iespējas, lai aizsargātu savu nodrošinātību ar pārtiku, un zemnieku iztiku; šinī sakarībā atsaucas uz vienota īpašu rādītāju kopuma izveidi;

19.   atzinīgi vērtē attīstīto valstu nolīgumu par kokvilnas eksporta subsīdiju likvidēšanu 2006. gadā, bet uzsver, ka to jau prasīja nesenais PTO strīdu nolēmums un atzīmē, ka tie veido tikai mazu subsīdiju daļu, ko ASV piešķir saviem kokvilnas audzētājiem; tāpēc uzsver nozīmi, kāda pozitīvu rezultātu sasniegšanā ir tās vietējo subsīdiju samazināšanai un likvidēšanai; atzinīgi vērtē tādas tirgus pieejamības nodrošināšanu, kas ir brīva no muitas un tarifiem, eksportējot kokvilnu no VAV; taču atzīmē šīs vēlmes ierobežoto ietekmi; uzskata, ka šie pasākumi jāpapildina ar skarto ES reģionu zemnieku un rūpniecības strukturālā atbalsta reformas programmām un ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda, ANO Attīstības programmas un citu starptautisku organizāciju atbalsta pasākumiem jaunattīstības valstu attīstībai;

20.   lūdz Komisiju izvērtēt iespēju sarunās par lauksaimniecību ieviest "attīstības kastīti" VAV, lai tās varētu risināt nodrošinātības ar pārtikas un lauku rajonu nodarbinātības problēmas, kas ir galvenie nabadzības izskaušanas jautājumi;

21.   atzīmē nepieciešamību Eiropas Savienībai stiprināt savas saites ar valstīm, ar kurām tai ir kopējs redzējums par lauksaimniecību, it īpaši ar G10 un Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm (ACP); šajā sakarā uzskata, ka Kopienas tirgus atvēršana saskaņā ar nesenajām saistībām būtu pirmkārt un visbūtiskāk jāpiemēro VAV un ACP valstīm; uzsver, ka pilnībā jāapzinās problēmas, kas saistītas ar preferenciālo barjeru samazināšanu un no kurām šīs valstis iegūst;

22.   uzskata, ka visas koncesijas attīstības un vismazāk attīstītajām valstīm ir jāpiešķir ar nosacījumu, ka tās precīzi ievēros izcelsmes noteikumus un trīsstūra tirdzniecības novēršanas mehānismu

23.  pauž nožēlu par progresa trūkumu vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra izveidē, kā arī citu ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības paplašināšanā; atgādina, ka līdzsvarotam sarunu iznākumam šie faktori ir būtiski;

24.  aicina AMNA sarunās sasniegt labus rezultātus, garantējot jaunas reālas tirgus pieejamības iespējas, ieskaitot dienvidu-dienvidu tirdzniecību, būtiski samazinot uzliktās likmes, ņemot vērā īpašo un diferencēto režīmu, kas neaizsargātajām jaunattīstības valstīm ir nepieciešams; pieprasa, lai saikne starp AMA un AMNA ambīciju līmeņiem ietvertu piemēroto tiesību samazinājumu; aicina progresīvās jaunattīstības valstis proporcionāli attīstības līmenim uzņemties savu daļu atbildības, bet uzsver arī, ka iznākumam ir jāatspoguļo pieņemtais princips par nepilno savstarpību;

25.  atzinīgi vērtē vienošanos tarifu samazināšanai izmantot šveiciešu formulu, taču uzsver, ka šādas formulas saskaņojošo ietekmi nevajadzētu mazināt ar vairāku koeficientu noteikšanu; atbalsta nozaru iniciatīvu praktizēšanu ES eksporta interešu nozarēs;

26.  atzīst – lai panāktu vienošanos un sarunas slēgtu, joprojām ir daudz darāmā; uzsver arī, ka līdz 2006. gada 30. aprīlim ir jāpieņem smagi lēmumi par tarifu samazināšanas pasākumiem, ņemot vērā gan koeficientu skaitu, gan līmeni;

27.   atzīmē, ka ir stratēģiski svarīgi, lai visi tirdzniecības partneri atceltu savas nepamatotās beztarifu barjeras, jo tās traucē piekļūt tirgum un var darboties pretēji iespējamiem tarifu samazinājumu guvumiem, bet tomēr saglabātu nepieciešamo politiskās nostādnes telpu, lai aizsargātu jautājumus, kas nesaistās ar tirdzniecību; aicina pastiprināt centienus starptautiskās standartizācijas un savstarpējās atzīšanas veicināšanā; pauž nožēlu par progresa trūkumu šinī sakarā Honkongā;

28.   ir nobažījies par sarunu atlikšanu pakalpojumu jomā un aicina tās pastiprināt gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī, veltot pienācīgu uzmanību vāju un neaizsargātu tautsaimniecības nozaru interesēm un nevājinot to stāvokli, spiežot liberalizēt vēl citas pakalpojumu nozares; atzīmē, ka PTO pašreiz maina VVPT sarunu metodes struktūru; uzstāj, ka ir nepieciešams savlaicīgi novērtēt ietekmi; atzinīgi vērtē faktu, ka plurilaterālo pieprasījumu iesniegšanas termiņš 2006. gada februārī tika ievērots un uzskata to par pozitīvu zīmi sarunu turpmākai virzībai; vēlreiz atgādina, ka liberalizācijā nebūtu jāiekļauj sabiedriskie pamatpakalpojumi, kā veselības aprūpe, izglītība un audio-vizuālie pakalpojumi;

29.   pauž bažas par faktu, ka starpposma termiņi, lai sekmīgi noslēgtu sarunas par pakalpojumiem, nesaskan ar tiem, ko izstrādāja modalitāšu sagatavošanai un grafiku projektu iesniegšanai lauksaimniecībā un AMNA jomā, un ka šādi atšķirīgi termiņi varētu apgrūtināt līdzsvarota iznākuma sasniegšanu visās galvenajās jomās;

30.   pieprasa, lai ES turpina PTO uzsvērt pakalpojumu liberalizācijas un tirgus atvēršanas nozīmi, piemēram, finanšu, tūrisma un izplatīšanas nozarē, kas ir svarīgas Eiropas ekonomikas nozares;

31.   uzsver panākumus tirdzniecības, parādsaistību un finanšu kopsakarību izpētē un aicina Komisiju iekļaut tās daudzpusējās un divpusējās prasībās PTO tirdzniecības partneriem jaunas un uzlabotas VPTN finanšu pakalpojumu saistībā, lai tādējādi nodrošinātu, ka tirdzniecības liberalizācija, it īpaši, ja tā attiecas uz finanšu pakalpojumiem, iesaistītajām pusēm ir savstarpēji izdevīga;

32.   atzīmē, ka visi PTO locekļi bija vienisprātis, ka arī izstrādājot jaunos tiesību aktus, jāatrod risinājumi, kas vismazāk traucē tirgum, kā arī uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu šinī sakarā;

33.   atkārtoti atgādina, ka sarunu sekmīgam noslēgumam jāsniedz savs ieguldījums, nodrošinot konkrētus attīstības rezultātus visās sarunu jomās, īpaši skarot VAV intereses un nodrošinot 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, nabadzības izskaušanu, godīgāku globalizācijas labumu sadali, labāku tirgus pieejamību jaunattīstības valstīm un jaunattīstības valstu ekonomisko dažādošanu, nevājinot vistrauslākās šo valstu nozares;

34.   atzinīgi vērtē Honkongā pieņemto attīstības paketi, lai gan tā bija mazāka par cerēto; taču pauž nožēlu, ka VAV produkcijas pieeja attīstīto valstu tirgiem bez muitas tarifiem un kvotām neietver 3 % tarifa pozīciju, kur ietilpst daži būtiski nabadzīgo valstu produkti, un tas būtiski samazina VAV guvumu; aicina visas attīstītās un progresīvās jaunattīstības valstis ievērot ES iniciatīvu "Viss, izņemot ieročus", garantējot VAV tāda tirgus pieejamību, kas 100 % ir brīvs no muitas tarifiem un kvotām;

35.   pauž nožēlu par lēno progresu darbā ar nozīmīgo jautājumu par preferenču samazināšanos; uzskata, ka tirdzniecības preferenču samazināšanās un patēriņa preču cenu krituma problēmas arī būtu jāapspriež šajā sarunu kārtā; aicina Komisiju pēc ES/ĀKK esošo regulējumu sistēmas atcelšanas dot pozitīvu ieguldījumu iespējamo jauno risinājumu identificēšanā un ierosināšanā, gan divpusēji, gan daudzpusēji, lai stabilizētu patēriņa preču cenas;

36.   uzskata – lai gan īpašai un atšķirīgai pieejai ir jābūt PTO nolīgumu kompleksai sastāvdaļai, tālākā pakāpeniskā dienvidu-dienvidu tirgus atvēršana un rūpīgāka daudzpusējo nosacījumu ievērošana sekmēs jaunattīstības valstu attīstību un integrāciju globālajā ekonomikā;

37.   uzsver piemērotas tehniskās palīdzības nozīmi, lai tādējādi jaunattīstības valstis varētu formulēt savas tirgus intereses, efektīvi iesaistīties sarunās, izpildīt jaunos pienākumus, piemēroties reformām un līdz galam īstenot PTO nosacījumus; uzsver arī nepieciešamību veicināt vāju un neaizsargātu tautsaimniecību tirdzniecības integrēšanos valsts attīstības politikā un nabadzības samazināšanas stratēģijā, nekonkurējot ar citiem attīstības mērķiem; atbalsta "tirdzniecības palīdzības" palielināšanu jaunattīstības valstīm, kam ir nepieciešama palīdzība, lai izveidotu tādas jaudas, kuras ir nepieciešamas labuma gūšanai no tirgus pieejamības un tirdzniecības nosacījumiem ar mērķi to komercspēju un eksporta jaudu stiprināt, dažādojot to pamatprodukciju, un, ja nepieciešams, aizvietojot muitas izmantotos līdzekļus ar citiem finanšu resursiem;

38.   aicina Eiropas Savienību nodrošināt, ka Honkongā paziņoto papildu palīdzību tirdzniecībai finansē no jauniem resursiem, pievienojot tos finanšu plānam, un tā neietver citām attīstības iniciatīvām, piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai paredzētos resursus; tai pašā laikā aicina uz lielāku vienotību dažādu palīdzības sniedzēju starpā;

39.   atzinīgi vērtē PTO Vispārējās padomes 2005. gada 6. decembra lēmumu par TRIPS nolīgumu, kura mērķis ir uzlabot pieejamību zālēm jaunattīstības valstīs;

40.   atzinīgi vērtē progresu, kas sarunās par tirdzniecības veicināšanu ir sasniegts līdz šim, aicina noteikt daudzpusīgas maksājumu saistības, palielinot tiesisko paļāvību, īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu un viltošanas normām, vienkāršot un modernizēt tirdzniecības procedūras; uzsver, ka šinī jomā noteiktām grupām ir īpaši svarīgi sniegt tehnisko palīdzību;

41.   aicina sarunu dalībniekus no ES prasīt, lai PTO nostiprinātu Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecības aspektiem (TRIPS), kas nepieciešams, lai novērstu viltotu preču pārdošanu un ES patenttiesību pārkāpumus; uzsver, ka aizsargāt Eiropas intelektuālo īpašumu, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, joprojām ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas jārisina PTO; šajā kontekstā atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu no 2006. gada 1. aprīļa nosūtīt uz Pekinu par patentiem atbildīgu personu; uzsver, ka viltotu preču internalizācija negatīvi ietekmējusi nodokļu ieņēmumus attīstītajās valstīs, veicinājusi organizētās noziedzības finansēšanu starptautiskā līmenī, mazinājusi motivāciju izgudrot un ieviest jauninājumus visās valstīs, tādējādi apdraudot ES rūpniecību, kas veikusi nozīmīgus ieguldījumus augsto tehnoloģiju produktos un pakalpojumos;

42.   aicina Komisiju sarunās ar citiem tirdzniecības partneriem skaidri pateikt, ka ES nosoda regulāros PTO tiesību aktu pārkāpumus, īpaši attiecībā uz intelektuālo īpašumu, ražojumu pirātismu un beztarifu tirdzniecības šķēršļiem;

43.   aicina stiprināt kārtību attiecībā uz antidempinga un citiem tiesību aktiem, kas pieņemti nolūkā novērstu aizskarošus regresa prasījumus attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, saglabājot šo instrumentu likumīgo izmantošanu un efektivitāti;

44.   pieprasa, lai tiktu aizliegti visi dempinga veidi un lai to definētu kā eksportu par cenām zem vidējām pilnām ražošanas izmaksām, ņemot vērā visus augšupejošos un lejupejošos subsīdiju veidus, kā arī šķērssubsidēšanu;

45.   atzīmē nepieciešamību uzlabot vienotību un ciešāku tirdzniecības un vides tiesību un politisko sistēmu savstarpējo atbalstu; aicina uz progresu tirdzniecībā ar videi draudzīgām precēm un skaidrākiem nosacījumiem attiecībā uz PTO nosacījumu saistību ar daudzpusējiem vides nolīgumiem;

46.   uzsver, cik svarīgi ir ņemt vērā jautājumus, kas nesaistās ar tirdzniecību, piemēram, Dohas sarunu kārtas sociālos, vides un kultūras jautājumus;

47.   aicina Komisiju gaidāmajās sarunās pienācīgu uzmanību veltīt tādiem jautājumiem lauksaimniecības jomā, kas nesaistās ar tirdzniecību (proti, dzīvnieku labturība un vides jautājumi);

48.   uzsver, ka Eiropas lauksaimnieku konkurētspēja tiek būtiski ierobežota, kamēr vien importētajiem ražojumiem netiek piemērotas tās pašas normas, kas vietējiem ražojumiem;

49.   paturot prātā tirdzniecības sakaru sociālās dimensijas svarīgo nozīmi, pauž nožēlu, ka saikņu stiprināšana starp PTO un SDO ir atkal cietusi neveiksmi un nav atradusi izpausmes veidu ministru deklarācijā; pauž lielu pārliecību, ka standartiem modernajā tirdzniecībā ir liela nozīme; vēlreiz atgādina par savu ilggadīgo solījumu piešķirt SDO novērotājam PTO sanāksmēs novērotāja statusu un stingri atbalsta apvienotā SDO-PTO pastāvīgā foruma izveidošanu šinī jautājumā;

50.   vēlreiz atgādina par aicinājumu pilnīgi pārveidot PTO, lai tā labāk integrētos globālās vadības vispārējā struktūrā; aicina, lai tirdzniecības un attīstības jomā starptautiskās organizācijas, ieskaitot ANO organizācijas, kas atbild par humāno attīstību, veselību un vidi, būtu saskaņotākas un vienotākas, un aicina visas PTO dalībvalstis iesniegt skaidrus sadarbības palielināšanas norādījumus;

51.   atbalsta sarunas par domstarpību risināšanas mehānisma uzlabošanu, lai palielinātu efektivitāti un pārredzamību, jo mērķis ir arī kolēģijas sastāva noteikumu un procedūru uzlabošana, pievēršoties "sekvencēšanas" jautājumam, veicinot kompensēšanas mehānismu, vairojot trešo pušu tiesības un piešķirot aizturēšanas pilnvaras Apelācijas institūcijai, kā arī atvieglojot pieejamību jaunattīstības valstīm; ņemot vērā savos lēmumos likumdošanu vides, sabiedrības un cilvēktiesību jomā;

52.   uzsver, ka investīcijas, konkurence un pārredzamība attiecībā uz publiskajiem darījumiem joprojām ir tās svarīgās jomas, par kurām ir jārunā PTO;

53.   iesaka ES sarunu dalībniekiem PTO kontekstā sākt formulēt ES pozīciju enerģētikā, kas uzlabotu apgādes drošību un nostiprinātu tirgus jaudas enerģētikas jomā, paredzot industriālo izlietojumu enerģijas jomā, ieguldījumu veicināšanu jaunattīstības valstīs un tādas divējādu cenu politikas un citu eksporta ierobežojumu vai nodokļu atcelšanu, kas apdraud daudzu ES nozaru turpmāko pastāvēšanu;

54.   atgādina, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas Savienības un jaunattīstības valstu tautsaimniecības pamats, taču to izdzīvošana globālajā tirdzniecības sistēmā prasa skaidru privātā īpašuma definīciju, precīzu ienākumu robežu noteikšanu monopoliem un iepriekšminēto tiesību ieviešanu, lai mudinātu MVU ieguldīt pētniecībā un jauninājumos; ierosina ES tirdzniecības politikai mēģināt samazināt starptautiskās tirdzniecības un MVU ieguldījumu risku, ievērojami paplašinot tirgus pieejamību jaunattīstības valstīs un vienlaikus likvidējot tarifu un beztarifu šķēršļus šajās valstīs, atceļot ierobežojumus, kas kavē Eiropas komercdarbību (ieguldījumus, uzņēmumu dibināšanu, tiesības tirgoties), un izveidojot pastiprinātus PTO starpniecības mehānismus, lai ātri un efektīvi nokārtotu beztarifu šķēršļu jautājumus;

55.   ierosina īpašu uzsvaru likt uz ekonomisko un sociālo prognozēšanu, lai tādējādi kvantitatīvi un kvalitatīvi izmērītu starptautiskās tirdzniecības nolīgumu sasniegumu ekonomisko un sociālo ietekmi; uzskata, ka šis lēmumu pieņemšanas līdzeklis ir būtisks gan sarunām, gan nolīgumu ekonomisko seku paredzēšanai, kas ietekmē dalībvalstis un attiecīgās ekonomikas nozares;

56.   uzsver valsts un politiskā atbalsta nozīmi PTO daudzpusējas tirdzniecības sistēmas veicināšanā; atzīmē, ka uzņēmējsabiedrībām ir likumīgas intereses veidot tādu politiku, kas ietekmē viņu uzņēmējdarbību, un ka dažādu grupu, ieskaitot NVO, līdzdalība PTO darbībā ir izšķiroša; taču uzsver, ka korporatīvās un NVO prioritātes neproporcionāli ietekmē PTO politikas darba kārtību, un attiecībā uz galīgo dokumentu to nozīme varētu būt lielāka nekā tā ir demokrātiskā ceļā ievēlētajiem parlamentāriešiem; mudina Komisiju rūpīgi pārbaudīt uzņēmējsabiedrību un NVO lomu sarunu procesā; aicina uzlabot pārredzamību un samazināt korporatīvās un NVO privilēģijas; uzsver, ka pilsonisko sabiedrību ir nepieciešams vairāk informēt un plašāk ar to apspriesties; tādēļ atgādina par svarīgo devumu, ko parlamentārā dimensija var nodrošināt, nostiprinot PTO demokrātisko atbildību un pieejamību pilsoņiem;

57.   uzsver nepieciešamību veikt institucionālas reformas, lai tādējādi uzlabotu PTO darbu, pamatojoties arī uz iepriekš minētā P. Sazerlenda ziņojuma rekomendācijām;

58.   uzsver PTO Parlamentārās konferences darba nozīmi PTO demokrātiskās dimensijas stiprināšanā; taču atzīmē, ka PTO sarunās galīgā deklarācija nav pilnībā izskatīta; atzīmē ES sarunu dalībnieku centienus uzrunāt PTO Parlamentāro konferenci, bet pauž nožēlu, ka nav iesaistīti citi PTO sarunu dalībnieki;

59.   izsaka vēlēšanos dot pozitīvu ieguldījumu sarunu procesā, izmantojot deputātu plašos kontaktus ar darījumu partneriem tajās valstīs, ar kurām ES ir kopējas intereses;

60.   atzinīgi vērtē kopējo vienotības garu, kas piemīt trijām galvenajām ES institūcijām, kuras piedalījās Honkongas konferencē, un uzsver labumu, ko dod to ciešā sadarbība šajos izšķirošajos sarunu mēnešos; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai arī turpmāk, pēc Honkongas konferences, kā arī Ģenerālpadomes sanāksmes laikā Ženēvā Parlaments būtu pienācīgi iesaistīts un pilnībā informēts par ES stratēģiju un sarunu virzību;

61.   uzsver, cik svarīgi ir, lai Eiropas Parlaments būtu pārstāvēts visās PTO sanāksmēs, kurās tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi un kurās ir iesaistīti ministri, bet ne tikai oficiālajās ministru konferencēs; tādēļ pieprasa, lai nelielu Eiropas Parlamenta deputātu delegāciju jēgpilni iesaistītu Ženēvā rīkotajās sanāksmēs ar mērķi nodrošināt Honkongas deklarācijā noteikto termiņu ‐ 2006. gada 30. aprīļa un 31. jūlija ‐ ievērošanu; aicina Padomi iekļaut ielūgumā arī šādu Eiropas Parlamenta deputātu delegāciju, lai tā novērotāja statusā piedalītos vismaz vienā no 133 komiteju sanāksmēm, kas aprīļa beigās notiks Ženēvā; aicina Komisiju atbalstīt šo iniciatīvu un nodrošināt, lai Eiropas Parlamenta deputāti, uzturoties Ženēvā, saņemtu pienācīgu informāciju par sarunu gaitu;

62.   vēlreiz atgādina par PTO parlamentārās dimensijas nozīmi PTO sarunu un demokrātiskas likumības un caurredzamības stiprināšanā, jo parlamenta locekļi var veidot svarīgu saikni ar pilsoņiem, īpaši darbojoties kā informācijas avots un sniedzot atbildes uz jautājumiem; atzinīgi vērtē PTO Parlamentārās konferences Honkongas sesijas resultātus; aicina Komisiju un Padomi aktīvi atbalstīt Dohas sarunu kārtas noslēguma dokumenta atsauci, kas izceļ likumdevēju nozīmi tirdzniecības politikas veidošanā;

63.   uzdot tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu, pievienošanās dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem, PTO ģenerāldirektoram un Parlamentu savienības priekšsēdētājam.

(1) Dokumenta numurs 05-6248, dokumenta simbols WT/MIN(05)/DEC) (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0461 (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0182 (4) Dokumenta numurs 04-3297, dokumenta simbols WT/L/579 (5) Dokumenta numurs 01-5859, dokumenta simbols WT/MIN(01)/DEC/1 (6) OV C 296, 18.10.2000., 121. lpp. (7) OV C 177 E, 25.7.2002., 290. lpp. (8) OV C 77 E, 26.3.2004, 393. lpp. (9) Konsultatīvās padomes ziņojums ģenerāldirektoram Supachai-Panichpakdi, PTO, 2004. g. decembris (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0066