(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0209)(1),

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 151. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0157/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0061/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru(2),

tā kā:

(1)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1419/1999/EK(3) noteica Kopienas rīcību pasākumam "Eiropas Kultūras pilsēta" no 2005. līdz 2019. gadam.

(2)  Veiktais pētījums par pasākuma "Eiropas Kultūras galvaspilsēta" sasniegtajiem rezultātiem līdz 2004. gadam liecina, ka pasākumam ir pozitīva ietekme – tam ir plaša rezonanse medijos, tas labvēlīgi ietekmē kultūras un tūrisma attīstību, un iedzīvotāji apzinās, cik svarīgi ir tas, ka ir izraudzīta viņu pilsēta; tomēr šī rīcība ir jāuzlabo, īpaši ņemot vērā tās ilgtermiņa ietekmi uz kultūras attīstību attiecīgajā pilsētā un reģionā.

(3)  Ļaujot pilsētām iesaistīt reģionus, kas atrodas ap tām, tostarp salas, var sasniegt plašāku sabiedrību un pastiprināt pasākuma ietekmi.

(4)  Pasākumā iesaistītās puses uzsvēra Lēmumā Nr. 1419/1999/EK noteiktā atlases procesa problēmas un ieteica uzraudzīt priekšlikumus, jo īpaši, lai veicinātu to Eiropas dimensiju, sekmēt konkurenci un no jauna definēt žūrijas lomu.

(5)  Ņemot vērā Eiropas kultūras galvaspilsētas nozīmību un rezonansi, nepieciešams radīt jauktu atlases procesu gan valsts, gan Eiropas līmenī un ieviest stingras uzraudzības un konsultāciju elementu, lai iesaistītu valstu komponentus un stiprinātu Eiropas dimensiju.

(6)  Pasākuma sagatavošanas posms saskaņā ar rīcības mērķiem ir ārkārtīgi nozīmīgs tā sekmīgai norisei.

(7)  Lai garantētu rīcības pievienoto vērtību Eiropas mērogā, pēc izvirzīšanas ir vajadzīgs uzraudzības posms, kurā, no vienas puses, uzrauga kultūras programmā noteikto kritēriju izpildi un, no otras puses, sniedz praktiskas konsultācijas un palīdzību.

(8)  Jāizveido žūrija sešu valstu un septiņu Eiropas ekspertu sastāvā; žūrija pilnā 13 ekspertu sastāvā ("atlases žūrija") pārraudzīs atlases posmu līdz pilsētas izraudzīšanai; tikai žūrijas septiņi Eiropas eksperti (kļūstot par "uzraudzības un konsultatīvo komiteju") pārraudzīs uzraudzības procesu un sniegs ieteikumus pilsētām uzraudzības posmā līdz pat pašam pasākumam.

(9)  Lai nodrošinātu kandidātpilsētas un izraudzītās pilsētas ar atbalstu un palīdzību, jānodrošina, lai darbotos Komisijas uzraudzīts un regulāri aktualizēts interneta portāls par tēmu "Eiropas kultūras galvaspilsētas" (pieteikšanās, atlase, īstenošana, sasaiste tīklā).

(10)  Ir svarīgi veicināt paraugprakses izplatīšanos, jo īpaši, lai nodrošinātu rīcības pievienoto vērtību Eiropas mērogā. Tādēļ jāsekmē iepriekšējo gadu oficiālo Eiropas kultūras galvaspilsētu tīklu pieredzes un paraugprakses konstruktīva nodošana nākamajām Eiropas kultūras galvaspilsētām, galvenokārt izmantojot pieredzes apmaiņu sagatavošanās posmā.

(11)  Ir svarīgi piešķirt balvu finansiāla atbalsta veidā par programmas kvalitāti rīcības mērķu un kritēriju ziņā un jo īpaši Eiropas mēroga pievienotās vērtības ziņā.

(12)  Lai nodrošinātu pasākuma "Eiropas kultūras galvaspilsēta" ilgtermiņa ietekmi, vēlams, lai iniciatīvu un no tās izrietošās struktūras un jaudas izmantotu par pamatu, veidojot attiecīgo pilsētu ilglaicīgu kultūras attīstības stratēģiju.

(13)  Lai sniegtu iespēju trešām valstīm piedalīties Eiropas kultūras iniciatīvās, jāizpēta "Kultūras mēnesis"(4) vai tamlīdzīga iniciatīva.

(14)  Šajā Lēmumā paredzētā izraudzīšanās procesa īstenošanai ir vajadzīgi seši gadi. Attiecīgo termiņu nevar ievērot 2011. un 2012. gadā, jo šis Lēmums stājas spēkā 2007. gadā. Minētajiem gadiem izraudzīšanās procesu paredz atbilstoši tam, kā noteikts Lēmumā Nr. 1419/1999/EK.

(15)  Skaidrības labad Lēmums Nr. 1419/1999/EK jāatceļ un jāaizstāj ar šo Lēmumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nosaka Kopienas rīcību ar nosaukumu "Eiropas Kultūras galvaspilsēta", lai uzsvērtu Eiropas kultūru bagātību un daudzveidību un to kopīgās iezīmes, kā arī lai veicinātu labāku savstarpēju pazīšanos Eiropas pilsoņu vidū.

2. pants

Iespēja izmantot rīcību

1.  Dalībvalstu un to valstu, kuras pievienojas Eiropas Savienībai pēc 2006. gada 31. decembra, pilsētas var secīgi tikt izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām uz vienu gadu pielikumā noteiktajā kārtībā.

2.  Izvirzīšana attiecas uz vienu pilsētu no katras dalībvalsts, kas minēta pielikumā norādītajā sarakstā.

Minētajā sarakstā norādīto hronoloģisko secību var grozīt, attiecīgajām dalībvalstīm savstarpēji vienojoties.

3. pants

Pieteikumi

1.  Katrā pieteikumā iekļauj Eiropas dimensijas kultūras programmu, kas galvenokārt balstās uz sadarbību kultūras jomā, atbilstoši Līguma 151. pantā noteiktajiem mērķiem un rīcībai.

2.  Pasākuma kultūras programmu īpaši izveido Eiropas Kultūras galvaspilsētas gadam, uzsverot Eiropas pievienoto vērtību saskaņā ar 4. punktā noteiktajiem kritērijiem.

3.  Programmai ir jābūt savienojamai ar katras dalībvalsts kultūras stratēģiju vai politiku un atbilstīgos gadījumos saskaņā ar dalībvalsts institūciju nolīgumiem ar reģionālajām kultūras stratēģijām ar noteikumu, ka šāda stratēģija vai politika nav vērsta uz to pilsētu skaita samazināšanu, kuras varētu uzskatīt par piemērotām kultūras galvaspilsētu kandidātēm saskaņā ar šo lēmumu.

4.  Programmas ilgums ir viens gads. Attiecīgi pamatotos gadījumos izraudzītās pilsētas var izvēlēties īsāku laika posmu.

Ir jāveido saikne starp vienā gadā izvirzīto pilsētu programmām.

Pilsētas var izvēlēties programmās iesaistīt apkārtējos reģionus.

4. pants

Pieteikšanās kritēriji

Kultūras programma, ko iedala divās kategorijās – "Eiropas dimensija" un "Pilsēta un pilsoņi" – atbilst šādiem kritērijiem:

5. pants

Pieteikumu iesniegšana

1.  Katra attiecīgā dalībvalsts publicē uzaicinājumu iesniegt pieteikumus ne vēlāk kā sešus gadus pirms minētā pasākuma sākuma.

Šajos uzaicinājumos iesniegt pieteikumus, kas adresēti attiecīgajām kandidātpilsētām, min šā lēmuma 4. pantā un Komisijas tīmekļa vietnē pieejamos norādījumos.

Termiņš priekšlikuma iesniegšanai atbilstoši katram uzaicinājumam iesniegt pieteikumus ir vēlākais desmit mēneši pēc publicēšanas.

Priekšlikumos, kurus saņem atbilstoši šiem uzaicinājumiem, ir izklāstītas programmas, kuras kandidātpilsētas plāno īstenot konkrētajā gadā.

2.  Attiecīgā dalībvalsts priekšlikumus paziņo Komisijai.

6. pants

Atlases žūrija

1.  Izveido atlases žūriju, lai novērtētu kandidātpilsētu priekšlikumus un ieteiktu izvirzīt vienu attiecīgās dalībvalsts pilsētu.

2.  Atlases žūrijā ir 13 locekļi. Septiņus no tiem nozīmē Eiropas Savienības iestādes: divus ‐ Eiropas Parlaments, divus ‐ Padome, divus ‐ Komisija un vienu ‐ Reģionu komiteja. Pārējos sešus nozīmē attiecīgā dalībvalsts, apspriežoties ar Eiropas Komisiju. Tad dalībvalsts formāli nozīmē atlases žūriju. Žūrija, kas sastāv no Parlamenta, Padomes, Komisijas un Reģionu komitejas izvirzītajām personām, izraugās priekšsēdētāju.

3.  Šie atlases žūrijas locekļi ir neatkarīgi eksperti, kuriem nav interešu konflikta attiecībā uz pilsētām, kuras atsaukušās uz uzaicinājumu iesniegt pieteikumus, bet kuriem ir nozīmīga pieredze un kompetence kultūras jomā, pilsētu kultūras attīstībā vai Eiropas kultūras galvaspilsētas organizēšanā.

Septiņus Eiropas Savienības iestāžu nozīmētos locekļus ieceļ uz trijiem gadiem. Komisija, atkāpjoties no šīm prasībām pirmajā gadā, kad šis lēmums ir spēkā, nozīmē divus ekspertus uz vienu gadu, Eiropas Parlaments nozīmē divus ekspertus uz diviem gadiem, Padome nozīmē divus ekspertus uz trijiem gadiem un Reģionu komiteja nozīmē vienu ekspertu uz trīs gadiem.

7. pants

Priekšatlase

1.  Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc 6. pantā minēto atlases žūriju ne vēlāk kā piecus gadus pirms pasākuma sākuma.

2.  Katra atlases žūrija novērtē to pilsētu priekšlikumus, kuras ir pieteikušās katrā uzaicinājumā iesniegt pieteikumus, izvērtējot priekšlikumus saskaņā ar 4. pantā noteiktajiem kritērijiem.

Tā vienojas par izraudzītajiem kandidātiem, kuri izvērtējami turpmāk, un sniedz ziņojumu par kandidātpilsētu priekšlikumiem un ieteikumus izraudzītajiem kandidātiem.

Tā iesniedz ziņojumu kompetentajai dalībvalstij un Komisijai. Katra attiecīgā dalībvalsts formāli apstiprina atlasīto kandidātu sarakstu, kas balstās uz atlases žūrijas ziņojumiem.

8. pants

Galīgā atlase

1.  Izraudzītās pilsētas pilnībā izstrādā priekšlikumu un pabeigto piedāvājumu nosūta attiecīgajām dalībvalstīm, kuras pēc tam to nosūta Komisijai.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts sasauc attiecīgo atlases žūriju galīgās atlases veikšanai deviņus mēnešus pēc priekšatlases sanāksmes.

Tā novērtē izvēlēto pilsētu programmas, kas grozītas saskaņā ar šīs rīcības kritērijiem un ieteikumiem, kurus priekšatlases sanāksmē sniedz žūrija.

Tā sniedz ziņojumu par atlasīto kandidātpilsētu programmām kopā ar ieteikumu vienu pilsētu izvirzīt par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Ziņojumā arī ietver ieteikumus izraudzītajai pilsētai attiecībā uz veikumu un attīstību, kas tai jāpaveic un jāsasniedz konkrētajā gadā, ja Padome to izvirza par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

Ziņojumu iesniedz attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. To publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

9. pants

Izvirzīšana

1.  Katra attiecīgā dalībvalsts izvirza vienu pilsētu par Eiropas Kultūras galvaspilsētu un dara to zināmu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā četrus gadus pirms pasākuma sākuma.

Līdz ar izvirzīšanu pamato uz atlases žūrijas ziņojumiem balstīto lēmumu.

Veicot izvirzīšanu, ņem vērā atlases žūrijas sniegtos ieteikumus.

2.  Eiropas Parlaments var nosūtīt Komisijai atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir saņemtas attiecīgo dalībvalstu nominācijas.

Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu, kas sagatavots, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu un pamatojumus, kas balstās uz atlases žūrijas ziņojumiem, oficiāli izvirza attiecīgās pilsētas par tā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētām, kuram tās ir izvirzītas.

10. pants

Uzraudzības un konsultatīvā komiteja

1.  Uzraudzības un konsultatīvo komiteju izveido, lai pārraudzītu rīcības mērķu un kritēriju īstenošanu, kā arī sniegtu galvaspilsētām atbalstu un norādes laikā no to izraudzīšanās līdz Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākuma norisei.

2.  Komiteja sastāv no septiņiem ekspertiem, kurus nozīmē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un Reģionu komiteja. Turklāt atbilstīgā dalībvalsts var nozīmēt novērotāju darbam šajā komitejā, saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

3.  Attiecīgās pilsētas iesniedz Komisijai progresa ziņojumus trīs mēnešus pirms Komitejas sanāksmes.

4.  Komisija sasauc komitejas un attiecīgās pilsētas pārstāvju sanāksmi. Komiteju sasauc divos gadījumos: lai sniegtu konsultācijas un lai novērtētu pasākuma sagatavošanas darbu gaitu, lai palīdzētu pilsētām sagatavot augstas kvalitātes programmu ar spēcīgu Eiropas dimensiju. Tās pirmajai sanāksmei jānotiek vismaz divus gadus pirms pasākuma norises; tās otrai sanāksmei jānotiek vismaz astoņus mēnešus pirms pasākuma.

5.  Pēc katras sanāksmes komiteja sagatavo ziņojumu par pasākuma sagatavošanās darbu stadiju un turpmāk veicamajiem soļiem. Ziņojumos īpašu vērību pievērš pasākuma radītajai Eiropas mēroga pievienotajai vērtībai saskaņā ar 4. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī atlases žūrijas un konsultatīvās komitejas ziņojumos minētajiem ieteikumiem.

6.  Ziņojumus nosūta Komisijai un atbilstīgajām pilsētām un dalībvalstīm. Tos publicē arī Komisijas tīmekļa vietnē.

11. pants

Balva

Pamatojoties uz uzraudzības un konsultatīvās komitejas ziņojumu pēc tās otrās sanāksmes astoņus mēnešus pirms pasākuma norises, saskaņā ar 10. panta 4. punktu, Komisija izraudzītajām pilsētām piešķir Melina Mercouri vārdā nosaukto balvu, ja tās atbilst 4. pantā minētajiem kritērijiem un ja tās ir ieviesušas atlases žūrijas, kā arī uzraudzības un konsultatīvās komitejas ieteikumus. Balvu piešķir naudas izteiksmē un pilnā apmērā ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgā gada sākuma.

12. pants

Vērtēšana

Komisija katru gadu nodrošina iepriekšējā gada pasākuma "Eiropas Kultūras galvaspilsēta" rezultātu ārēju un neatkarīgu novērtēšanu saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem rīcības mērķiem un kritērijiem.

Komisija sniedz ziņojumu par šo novērtējumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Reģionu komitejai līdz tā gada beigām, kas seko pasākumam "Eiropas Kultūras galvaspilsēta".

13. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 1419/1999/EK atceļ. Tomēr šo Lēmumu turpina piemērot to pilsētu gadījumā, kuras ir izraudzītas par kultūras galvaspilsētām 2007., 2008. un 2009. gadam.

14. pants

Pārejas noteikumi

1.  Pilsētas, kuras 2010. gadā izvirzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1419/1999/EK, ir pakļautas šā lēmuma 10. pantā minētajam uzraudzības procesam. Komisija, pamatojoties uz šā lēmuma 11. pantu, izraudzītajām pilsētām piešķir balvu.

2.  Atkāpjoties no 3. līdz 9. panta, 2011. un 2012. gadam par Eiropas kultūras galvaspilsētām izvirzītās pilsētas regulē šāda lēmuma procedūra:

1)  Dalībvalstu pilsētas izvirza par Eiropas kultūras galvaspilsētām, ievērojot secību, kāda noteikta pielikumā ietvertajā sarakstā.

2)  Katra dalībvalstis secīgi iesniedz informāciju par vienu vai vairākām izvirzītajām pilsētām Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Reģionu komitejai.

3)  Šīs izvirzītās pilsētas paziņo ne vēlāk kā četrus gadus pirms minētā pasākuma sākuma, un var pievienot attiecīgās dalībvalsts ieteikumu.

4)  Komisija ik gadu izveido atlases žūriju, kas ziņo par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām, kuras izvērtētas saskaņā ar šīs rīcības mērķiem un pazīmēm.

5)  Atlases žūrijā ir septiņas vadošas neatkarīgas personas, kuras ir eksperti kultūras jomā; divas no tām nozīmē Eiropas Parlaments, divas – Padome, divas – Komisija un vienu – Reģionu komiteja.

6)  Atlases žūrija sniedz ziņojumu Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei.

7)  Eiropas Parlaments var sniegt Komisijai atzinumu par kandidātpilsētu vai kandidātpilsētām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma saņemšanas.

8)  Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu, kas sagatavots, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu un atlases žūrijas ziņojumu, oficiāli izvirza attiecīgo pilsētu par tā gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, kuram tā nozīmēta.

3.  Atkāpjoties no 4. panta, Lēmuma Nr. 1419/1999/EK 3. pantā un II pielikumā minētos kritērijos, piemēro 2010., 2011. un 2012. gadam izvirzīto kultūras galvaspilsētu gadījumā, ja vien attiecīgā pilsēta neizvēlas izstrādāt savu programmu, pamatojoties uz 4. pantā minētajiem kritērijiem.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra, izņemot 5. pantu, kuru piemēro no tā datuma, kad stājas spēkā šis lēmums.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Secība, kādā izvirza Eiropas kultūras galvaspilsētu(5)

(1) 2005. gada 17. novembra lēmums (OV vēl nav publicēts). (2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. aprīļa nostāja. (3) OV L 166, 1.7.1999., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 649/2005/EK (OV L 117, 4.5.2005., 20. lpp.). (4) Padomes 1990. gada 18. maija Kultūras ministru sanāksmes secinājumi par "Eiropas kultūras galvaspilsētas" noteikšanu un Eiropas kultūras mēnesi (OV C 162, 3.7.1990., 1. lpp.). (5) Īrija bija pilnvarota izvirzīt Eiropas kultūras galvaspilsētu 2005. gadā, bet Grieķija ‐ 2006. gadā. (6) Saskaņā ar Lēmuma Nr. 1419/1999/EK nosacījumiem Rumānijas pilsētu Sibiu izraudzīja par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2007. gadam. (7) Atkarībā no pievienošanās ES Bulgārija piedalīsies pasākumā "Eiropas Kultūras galvaspilsēta" 2019. gadā.