Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ES līguma 2. panta pirmo ievilkumu,

–   ņemot vērā EK līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī 12. un 39. pantu,

–   ņemot vērā Pievienošanās līgumu, kas 2003. gada 16. aprīlī parakstīts starp ES–15 dalībvalstīm no vienas puses, un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku un Slovākijas Republiku no otras puses(turpmāk ‐ "Pievienošanās līgums")(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. februāra paziņojumu "Ziņojums par 2003. gada Pievienošanās līgumā noteikto pārejas pasākumu darbību (laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim)" (KOM(2006)0048),

–   ņemot vērā rezolūciju "Par brīvu darbaspēka apriti paplašinātajā Eiropas Savienībā", ko 2005. gada 5. un 6. decembra sanāksmē pieņēma Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (EAK) Izpildu komiteja,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0069/2006),

A.   tā kā brīva darbaspēka kustība ir viena no četrām EK līgumā noteiktajām pamatbrīvībām, kā arī ES–15 dalībvalstu un jauno dalībvalstu solidaritātes apliecinājums; tā kā personu pārvietošanās brīvība ir tiesības, kuras nevajadzētu izmantot, lai veicinātu personu un darba ņēmēju masveida pārvietošanos;

B.   tā kā Pievienošanās līgumā ir paredzēta iespēja noteikt trīs posmu (2 + 3 + 2 gadi) pārejas pasākumus brīvai darbaspēka kustībai;

C.   tā kā 12 no ES–15 dalībvalstīm 2004. gada maijā noteica zināmus ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai no astoņām jaunajām dalībvalstīm un, atbildot uz šo soli, trīs no jaunajām dalībvalstīm līdzīgi ierobežoja pārvietošanās brīvību; tā kā Vācija un Austrija izmantoja iespēju ierobežot brīvu pakalpojumu kustību atsevišķās nozarēs un piesaistīja šos ierobežojumus pārejas pasākumiem, kas noteikti brīvai darbaspēka kustībai;

D.   tā kā "status quo" klauzulā ir noteikts, ja kāda no ES–15 dalībvalstīm ar valsts tiesību aktiem pārejas posmā reglamentē piekļuvi savam darba tirgum, jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem tajā dalībvalstī nedrīkst piemērot stingrākus ierobežojumus par tiem, kuri bija spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā; tā kā šo noteikumu piemēro piekļuvei, kas nodrošināta saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai divpusējiem nolīgumiem;

E.   tā kā "status quo" klauzulā turklāt ir paredzēts, ka ES–15 dalībvalstīm šajā sakarā ir jāievēro priekšrocības noteikums(2), kurš paredz, ja darbs tiek piedāvāts personām, kuras nav ES–15 dalībvalstu pilsoņi, jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem ir priekšrocības tiesības attiecībā pret trešo valstu valstspiederīgajiem;

F.   tā kā ES ir jārisina globālas problēmas, tai skaitā ekonomisko partneru, piemēram, Ķīnas un Dienvidaustrumu Āzijas, pieaugošais spēks un Eiropas sabiedrības novecošana, kas galu galā varētu izraisīt sociālās nodrošināšanas sistēmu finansējuma sabrukumu; tā kā Eiropas Savienībai tāpēc ir īpaši svarīgi uzlabot konkurētspēju un radīt vairāk darbavietu, kā arī šajā nolūkā palielināt mobilitāti paplašinātajā teritorijā;

G.   tā kā Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai (2005–2008) ir nepārprotami norādīts, ka jāīsteno politika, kura veicina profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti, un tā kā nodarbinātības pamatnostādņu (2005.–2008. gadam)(3) 20. pamatnostādne ietver prasību saskaņā ar līgumiem novērst šķēršļus, kas ierobežo darba ņēmēju mobilitāti Eiropas Savienībā kopumā, lai uzlabotu darba tirgus pielāgošanās spēju;

H.   tā kā 2006. gads ir pasludināts par Eiropas Darbaspēka mobilitātes gadu;

I.   tā kā Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji(4), nosaka tiesisko regulējumu tam, lai ikvienai personai, kura ilgstoši un likumīgi uzturas kādā dalībvalstī, ļautu iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļauju, kas noteiktos apstākļos dotu iespēju strādāt kādā citā dalībvalstī;

J.   tā kā saskaņā ar Direktīvu 2003/109/EK pastāvīgi dzīvojošām trešo valstu personām attiecībā uz uzturēšanās tiesībām un piekļuvi ES–15 dalībvalstu darba tirgum atsevišķos gadījumos turklāt ir nodrošināts labvēlīgāks statuss nekā astoņu jauno dalībvalstu pilsoņiem; uzsverot, ka solidarizēšanās ar trešo valstu darba ņēmējiem nedrīkst diskriminēt jauno dalībvalstu darba ņēmējus;

K.   tā kā saskaņā ar paredzēto priekšrocības noteikumu ES–15 dalībvalstīm, piedāvājot darbu ne ES-15 valstspiederīgajiem, ir jānodrošina priekšroka jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem;<0} {0>the rules of procedure for the implementation of the preference rule as soon as possible, <}0{>un tā kā ir nepieciešams izstrādāt reglamentu, lai pēc iespējas drīz īstenotu priekšrocības noteikumu;<0}

L.   tā kā saskaņā ar Komisijas 2005. gada 21. decembra paziņojumu "Legālas migrācijas politikas plāns" (KOM(2005)0669) dalībvalstu darba tirgiem ir raksturīga strukturāla spriedze, ko apliecina tas, ka līdz ar augstu bezdarba līmeni vienlaikus pastāv ievērojams darbaspēka trūkums; tā kā, lai novērstu šo spriedzi, ir svarīgi īstenot pasākumus, kas nodrošinātu lielāku elastību un labāku aizsardzību, vairotu mobilitāti un uzlabotu darba tirgus pielāgošanās spēju;

M.   tā kā šīs strukturālās spriedzes dēļ, kura ietekmē Eiropas valstu ekonomiku, dažkārt ir grūti nodrošināt darbaspēka pieprasījumu atsevišķās nozarēs, izmantojot vienīgi valsts darba tirgus rezerves;

N.   tā kā migrācija no jaunajām dalībvalstīm labvēlīgi ietekmē to dalībvalstu ekonomiku, kuras ir atvērušas savu darba tirgu, jo šīs migrācijas rezultātā uzlabojas uzņēmumu konkurētspēja, samazinās nedeklarēts darbs, tā veicina ekonomisko izaugsmi, palīdz radīt vairāk jaunu darbavietu un palielina nodokļu ieņēmumus uzņēmējas valsts budžetā;

O.   tā kā ir jāņem vērā ne vien ES–15 dalībvalstu darba tirgu atvēršanas labvēlīgā ietekme, bet arī jāanalizē gan pozitīvā, gan negatīvā ekonomiskās migrācijas ietekme uz jaunajām dalībvalstīm;

P.   tā kā situācija, kurā jauno dalībvalstu darba ņēmējiem vairumā ES–15 dalībvalstu joprojām nav iespējams likumīgi strādāt, veicina nelegālo darbu, ēnu ekonomikas attīstību un darba ņēmēju ekspluatāciju;

Q.   tā kā migrācija ES ir politiski ļoti jūtīga tēma un tā kā šī iemesla dēļ ir svarīgi adekvāti informēt Eiropas pilsoņus par to, kādi ir brīvas darbaspēka kustības principi un kādas ir tās praktiskās un patiesās sekas ES;

R.   tā kā dati par migrāciju Kopienas teritorijā ir nepilnīgi un nav pietiekami standartizēti, pašlaik nav pieejami atbilstoši statistikas instrumenti, kas ļautu Eiropas institūcijām un dalībvalstīm pastāvīgi sekot galvenajām tendencēm un dažādiem apstākļiem paplašinātās ES darba tirgos;

S.   tā kā dalībvalstu apkopotie fragmentārie statistikas dati liecina, ka migrācija starp ES–15 dalībvalstīm būtiski pārsniedz migrāciju no jaunajām dalībvalstīm gan absolūtos skaitļos, gan procentos no darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita; tā kā migrācija no jaunajām dalībvalstīm krietni mazāk ietekmē ES–15 darba tirgus;

T.   tā kā dalībvalstu statistikas dati turklāt liecina, ka migrācijas plūsma no trešām valstīm apjoma ziņā būtiski pārsniedz migrāciju starp dalībvalstīm, gan starp ES–15 dalībvalstīm, gan starp paplašinātās ES dalībvalstīm;

U.   tā kā ir svarīgi nodrošināt atbilstību EK un valstu darba tiesību aktu prasībām un stingri nodrošināt to izpildi, lai pilsoņi uzticētos atvērtiem darba tirgiem;

V.   tā kā attiecīgo dalībvalstu lēmums atcelt pārejas režīma ierobežojumus būtu nepārprotams Rietumeiropas un Austrumeiropas pilsoņu solidaritātes apliecinājums, kuri nepieņemamu iemeslu dēļ daudzus gadu desmitus bijuši šķirti;

W.   tā kā katrai no ES–15 dalībvalstīm līdz 2006. gada 1. maijam ir oficiāli jāinformē Komisija par to, vai tās plāno saglabāt ierobežojumus vēl uz triju gadu papildu laikposmu;

X.   tā kā nozares sociālie partneri, īpaši EAK un Eiropas Rūpnieku un darba devēju konfederāciju savienība, ir nepārprotami pauduši atbalstu iespējami drīzai pārejas režīma spēkā esošo ierobežojumu atcelšanai,

1.   aicina dalībvalstis atcelt spēkā esošos pārejas pasākumus, jo nav vērojama spriedze to dalībvalstu darba tirgos, kuras ir devušas priekšroku atvērtam darba tirgum bez ierobežojumiem, un bailes no masveida migrācijas ir izrādījušās nepamatotas;

2.   {0><}0{>iesaka dalībvalstīm, kas dod priekšroku pārejas posma pasākumu paplašināšanai, to darīt, pamatojoties uz nopietnu analīzi par draudiem, kādus tās darba tirgum rada katra jaunā dalībvalsts;<0}

3.   konstatē, ka pārejas posmi galvenokārt veicina nelegāla darba pieaugumu un viltus pašnodarbinātību un ka to rezultātā aizvien vairāk pieaugs reģionu līmenī jūtams algu samazinājums un netaisnīgi darba apstākļi, kā arī migrējošo darba ņēmēju diskriminācija un ekspluatācija;

4.   aicina dalībvalstis nodrošināt "status quo" klauzulas un priekšrocības noteikuma izpildi, saskaņā ar kuru, ja tiek piedāvāts darbs, jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem ir priekšrocības tiesības attiecībā pret trešo valstu valstspiederīgajiem;

5.   aicina Komisiju saskaņā ar EK līguma 226. pantu nekavējoties celt prasību Tiesā pret jebkuru dalībvalsti, kura nepilda pienākumus saskaņā ar EK līguma 12., 39. vai 42. pantu vai Pievienošanās līguma "status quo" klauzulu;

6.   pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis piemēro tiesību normas un administratīvus aktus, kuri, iespējams, brīvai darbaspēka apritei no jaunajām dalībvalstīm nosaka stingrākus ierobežojumus par tiem, kas bija spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā; secina, ka ierobežojumi, kas noteikti jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas strādāt ES–15 dalībvalstu darba tirgos, apjoma ziņā pārsniedz pārejas pasākumiem atļautos ierobežojumus;

7.   pauž nožēlu, ka ir dalībvalstis, kurās joprojām ir spēkā noteikumi vai administratīvās normas, ko darba ņēmēji var uzskatīt par diskriminējošām;

8.   aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt darba tiesību stingru piemērošanu, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES darba ņēmējiem, nodrošināt uzņēmumu godīgu konkurenci un novērst sociālo dempingu; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, ka migrējošie darba ņēmēji zina savas pamattiesības un pienākumus, īpaši attiecībā uz tiesību aktiem diskriminācijas novēršanai saskaņā ar EK līguma 13. pantu;

9.   mudina Komisiju un dalībvalstis intensīvāk strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pildīti spēkā esošie Kopienas tiesību akti, darba tiesību normas un jo īpaši 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā(5), pamatotas vajadzības gadījumā attiecīgi pastiprinot administratīvo sadarbību;

10.   aicina Komisiju veicināt dalībvalstu darba inspekciju pārrobežu sadarbību un izpētīt, vai ir iespējams izveidot šo dienestu Eiropas mēroga sadarbības tīklu (proti, sociālo lietu Eiropolu);

11.   aicina Komisiju, dalībvalstis, nozares sociālos partnerus un citas valsts un/vai privātā sektora specializētās institūcijas izstrādāt taisnīgu un pārredzamu kārtību, kas ļautu jauno dalībvalstu valstspiederīgajiem iegūt darbu pienācīgos darba, veselības un darba drošības apstākļos;

12.   aicina Komisiju un Padomi ne vēlāk kā līdz 2009. gada janvārim apkopot standartizētus statistikas datus par ES iekšējo migrāciju, izveidot sistēmu, kas ļautu pastāvīgi uzraudzīt darba ņēmēju migrāciju ES teritorijā, un nodrošināt šo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu;

13.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis rīkot plašai sabiedrībai paredzētu informācijas kampaņu, lai sniegtu pilsoņiem pilnīgāku informāciju par brīvas darbaspēka kustības principiem un sekām Eiropas Savienībā un lai palīdzētu apkarot diskrimināciju valstspiederības, rases dēļ un jebkura cita veida diskrimināciju, kas saskaņā ar EK līguma 13. pantu ir aizliegta;

14.   aicina ES–15 dalībvalstis saskaņā ar valstu tradīcijām un praksi pienācīgi konsultēties ar nozares sociālajiem partneriem, pirms tās pieņem lēmumu atcelt vai pagarināt pārejas pasākumus brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm;

15.   aicina dalībvalstis, kuras vēlas pagarināt pārejas pasākumu termiņu, jau nākamajā posmā radīt apstākļus, kas nodrošinātu, lai pārejas pasākumi vairs netiktu īstenoti pēc 2009. gada;

16.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem, pievienošanās un kandidātvalstu parlamentiem.

(1) OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp. (2) Pievienošanās akta 24. pantā minētais saraksts: Čehijas Republikai (sk. V pielikuma 14. punktu); Igaunijai (sk. VI pielikuma 14. punktu); Latvijai (sk. VII pielikuma 14. punktu); Lietuvai (sk. IX pielikuma 14. punktu); Ungārijai (sk. X pielikuma 14. punktu); Polijai (sk. XII pielikuma 14. punktu); Slovēnijai (sk. XIII pielikuma 14. punktu) un Slovākijai (sk. XIV pielikuma 14. punktu). (3) Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums 2005/600/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.). (4) OV L 16, 23.1.2004., 44. lpp. (5) OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.