Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju un it īpaši tās 14. pantu,

–   ņemot vērā 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un it īpaši tās 31. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un it īpaši tās 5. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1) un īpaši tās 1. un 18. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai(2), un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu(3),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm(4), tā saukto Dublina II,

–   ņemot vērā ES līguma 6. pantu un EK līguma 63. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācijas ES aizturēšanas centru apmeklējumi, pēdējais no kuriem bija Maltā, ir parādījuši, ka patvēruma meklētāju apstākļi apcietinājumā neatbilst starptautiski atzītiem standartiem un ka īpašas bažas ir par materiālajiem apstākļiem, kā arī neatbilstošu vai vispār neesošu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, medicīniskajai aprūpei, sociālajai un tiesiskajai palīdzībai;

B.  tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācija ieradās Maltā 2006. gada 24. martā, lai apmeklētu administratīvās aizturēšanas centrus, it īpaši Ħal Safi, Ħal Far un Lyster Barrack un lai imigrācijas jautājumos tiktos ar Maltas kompetento iestāžu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām;

C.   tā kā delegācijas locekļi apskatē ir konstatējuši attiecīgos faktus;

D.   tā kā patvēruma meklētāji Maltā tiek ievietoti administratīvās aizturēšanas centros;

E.   tā kā Maltas sala atrodas pie Eiropas Savienības dienvidu robežas, tā kā tā ir tikai 316 km2 liela sala ar 400 000 iedzīvotājiem un iedzīvotāju blīvumu 1200 cilvēku/km2 un tā kā acīmredzami ir ierobežota šīs salas spēja uzņemt un izmitināt daudzos imigrantus un patvēruma meklētājus, kuri regulāri izkāpj tās krastos;

F.   tā kā gada vidējais iebraucēju skaits Maltā sasniedz 45% no Maltā dzimušo skaita un tā kā viens iebraucējs Maltā attiecībā uz kopējo iedzīvotāju skaitu atbilst 140 iebraucējiem Itālijā, 150 Francijā un 205 Vācijā; tā kā 2005. gadā Maltā ieradās 1800 personas, kas atbilstu 252 000 Itālijā, 270 000 Francijā un 369 000 Vācijā;

G.   tā kā 1% Maltas budžeta tiek tērēts, lai risinātu šo situāciju, kas nākamajos mēnešos un gados tikai pasliktināsies; tā kā Malta nodarbina ievērojamu armijas un policijas daļu ‐ vairāk nekā 10% no kopējā skaita ‐, lai risinātu humanitāros jautājumus un lai pārvaldītu uzņemšanas un aizturēšanas centrus;

H.   tā kā Maltas sala nav ieradušos personu galapunkts, un viņi apgalvo, ka gribētu doties uz citām dalībvalstīm;

I.   tā kā Maltas iestādēm nav pietiekams skaits darbinieku, lai izskatītu patvēruma prasības pieņemamā termiņā;

J.   tā kā daļa to personu, kas ierodas Maltā, ir no valstīm, kurās ir kara stāvoklis, it īpaši no Āfrikas raga valstīm un Dārfūras, un tā kā viņus ir grūti nosūtīt atpakaļ uz mītnes valsti;

K.   tā kā uzturēšanās "atvērtajos centros" vienmēr ir labāka par īstajiem aizturēšanas centriem, kā to pierāda Seūtas un Meliļas pieredze;

L.   tā kā Maltas administratīvā prakse paredz, ka maksimālais aizturēšanas ilgums migrantiem ir 18 mēneši un 12 mēneši patvēruma meklētājiem, kuri gaida lēmumu;

M.   tā kā Maltas iedzīvotāji meklē Eiropas Savienībā solidaritātes un atbalsta izpausmes, kas līdz šim vēl nav saņemts;

N.   tā kā Eiropas Savienībai būtu jāiesaistās steidzami un ar visiem iespējamiem līdzekļiem, lai atbalstītu Maltas centienus kontrolēt migrācijas plūsmu, ko vēlētos arī Maltas attiecīgās iestādes;

O.   tā kā Eiropas Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Maltai un citām ES robežvalstīm, kurām ir līdzīgas grūtības;

P.   tā kā pievienošanās Eiropas Savienībai Maltai un citām valstīm nozīmē grūtības saistībā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 piemērošanu,

1.   noteikti uzskata, ka Maltai un citām dalībvalstīm jāievēro starptautisko tiesību saistības attiecībā uz patvēruma meklētājiem;

2.   atzīst grūtības, ar ko Malta ir saskārusies pēdējos gados migrācijas problēmu pārvaldībā;

3.   pauž solidaritāti ar Maltas iedzīvotājiem, patvēruma meklētājiem un aizturētajiem imigrantiem, Maltas iestādēm, policijai un bruņotajiem spēkiem, kam jārisina šī ievērojamā problēma, ņemot vērā Maltas izmērus un iedzīvotāju skaitu un to, ka migrantu un patvēruma meklētāju galapunkts nav Malta;

4.   atzinīgi vērtē Maltas iestāžu centienus nodrošināt pārredzamību, ļaujot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācijai un presei brīvi piekļūt administratīvās aizturēšanas centriem Maltā;

5.   pauž nožēlu par migrantu un patvēruma meklētāju nepieņemamajiem dzīves apstākļiem Maltas administratīvās aizturēšanas centros;

6.   aicina Maltas iestādes ievērojami samazināt migrantu aizturēšanas termiņu;

7.   pieprasa, lai Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un nevalstiskajām organizācijām būtu pilnīga piekļuve slēgtajiem aizturēšanas centriem; aicina kompetentās nevalstiskās organizācijas pastāvīgi uzturēties šajos centros, lai nodrošinātu medicīnisko un tiesisko palīdzību;

8.  uzstāj, lai dalībvalstis saskaņoti un konsekventi dotu piekļuvi patvēruma pieprasīšanas procedūrai un piemērotu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvu 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu(5), un lai patvēruma pieteikumi tiktu izskatīti ātri un efektīvi;

9.   aicina Maltas iestādes piemērot Direktīvu 2003/9/EK, it īpaši tos pantus, kas attiecas uz apstākļiem aizturēšanas centros;

10.   atbalsta lielāku Eiropas Savienības lomu to humanitāro problēmu risināšanā, kas saistītas ar migrācijas plūsmu un patvēruma meklētājiem;

11.   aicina Padomi pēc iespējas drīzāk sasaukt tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmi Maltā un steidzami un nekavējoties rīkoties, lai risinātu problēmas saistībā ar sagaidāmo nelegālo imigrantu skaita pieaugumu Maltā vasaras mēnešos, vienlaikus atrodot pašreizējo problēmu pienācīgu risinājumu;

12.   uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu izrādīt lielāku solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras pirmās cieš no migrācijas plūsmas uz ES, un aicina dalībvalstis uzņemt patvēruma meklētājus no Maltas un citām mazām valstīm, it īpaši izmantojot tehnisko palīdzību un līdzekļus, kas paredzēti ARGO programmā, Eiropas Bēgļu fondā, Eiropas Ārējo robežu fondā, Eiropas Integrācijas fondā un Eiropas Atpakaļnosūtīšanas fondā 2007.–2013. gadam;

13.   aicina Padomi un dalībvalstis sniegt Maltai praktisku palīdzību

14.   aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu izveidot ārkārtas fondu, ar kura palīdzību risinātu humanitārās krīzes dalībvalstīs un jaunajos fondos 2007.–2013. gadam ieviest ārkārtas mehānismus, kas ļautu sniegt finansiālu palīdzību ārkārtas situācijās;

15.   neatlaidīgi prasa Komisijai pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar iniciatīvu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 343/2003, tā saukto Dublina II, kura ir pretrunīga, jo dalībvalsts, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, ir pirmā piekļuves valsts, kā rezultātā ES dienvidu un austrumu valstīm tiek uzlikts neizpildāms pienākums, un ieviest līdzsvarotu mehānismu atbildības sadalē starp dalībvalstīm;

16.   uzsver Kopienas imigrācijas un patvēruma politikas nepieciešamību, kas pamatotos uz imigrācijas legālo kanālu atvēršanu un imigrantu pamattiesību aizsardzības kopīgu normu noteikšanu visā Eiropas Savienībā, kā tas noteikts Eiropadomes Tamperes sanāksmē 1999. gadā un apstiprināts Hāgas programmā;

17.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

(1) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp. (2) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp. (3) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp. (4) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp. (5) OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.