Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0228/2006

Debates :

PV 05/04/2006 - 15
CRE 05/04/2006 - 15

Balsojumi :

PV 06/04/2006 - 6.10

Pieņemtie teksti :


Pieņemtie teksti
PDF 205kWORD 52k
Ceturtdiena, 2006. gada 6. aprīlis - Strasbūra
Pasaules veselības diena
P6_TA(2006)0139RC-B6-0228/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Pasaules veselības dienu

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2006. gada 7. aprīlī notiekošo Pasaules veselības dienu, kas būs veltīta veselības aprūpes darbiniekiem,

–   ņemot vērā no 2006. līdz 2015. gadam notiekošo Veselības darbinieku desmitgadi, kura sāksies ar Pasaules veselības dienu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz ES stratēģiju rīcībai saistībā ar cilvēkresursu krīzi veselības nozarē jaunattīstības valstīs (KOM(2005)0642),

—  _ ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM),

–   ņemot vērā 2004. gada decembra Abujā notikušo augsta līmeņa forumu par Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) un tur pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 14. - 16. septembrī Ņujorkā notikušo 2005.gada Pasaules Samitu un tajā pieņemtos secinājumus par sasniegto progresu TAM īstenošanā,

—  _ ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku: "Eiropas Konsenss"(1),

–   ņemot vērā Pasaules Bankas veselības aprūpei veltīto ziņojumu "Palīdzība nabadzīgajiem ar veselības, uztura un iedzīvotāju pakalpojumiem ‐ kas darbojas, kas nē un kāpēc", kas tika publicēts 2005. gada 7. decembrī,

–   ņemot vērā HIV/AIDS problēmām veltīto paziņojumu par saistībām, ko 2001. gada jūnijā īpašā sēdē pieņēma ANO Ģenerālā asambleja (UNGASS), un tās turpmāko vispārējo pārskatu un 2006. gada jūnijā notiekošo augsta līmeņa sanāksmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā daudzās jaunattīstības valstīs ārkārtīgi trūkst veselības aprūpes darbinieku un notiek migrācija gan no vistrūcīgākajiem reģioniem, gan to iekšienē;

B.   tā kā veselības aprūpes nozarē nepieciešamo cilvēkresursu trūkst ne tikai jaunattīstības valstīs, bet arī Eiropas un visās citās pasaules valstīs, nemaz nerunājot par pandēmijas gadījumiem;

C.   tā kā attīstītajās valstīs, kurās novērojama sabiedrības novecošanās, pieaugošais veselības aprūpes darbinieku trūkums jo īpaši ir piesaistījis ārstus un medicīnas māsas no jaunattīstības valstīm, tādējādi vēl vairāk palielinot veselības aprūpes darbinieku trūkumu šajās valstīs;

D.   tā kā gan devējas valstis, gan saņēmējvalstis ir parakstījušas TAM, trīs no kuriem ir tieši saistīti ar medicīnu: samazināt bērnu mirstību, uzlabot mātes veselību, kā arī cīnīties pret HIV/AIDS, tuberkulozi, malāriju un citām slimībām;

E.   tā kā pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem ir viena no cilvēka pamattiesībām,

F.   tā kā HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija ir pasliktinājusi sabiedrības veselības līmeni kopumā, jo īpaši jaunattīstības valstīs, sevišķi postoši ietekmējot veselības aprūpes jomu, tostarp samazinot arī veselības aprūpes darbinieku skaitu;

G.   tā kā veselības aprūpes darbinieki attīstītajās valstīs, bet jo īpaši jaunattīstības valstīs, bieži ir pakļauti augstam riskam inficēties vai nonākt kontaktā ar indīgām vielām;

H.   tā kā jaunattīstības valstīs notiekošā karadarbība rada ārkārtīgi kritiskas situācijas, kurās nepieciešams liels skaits īpaši apmācītu veselības aprūpes darbinieku;

I.   tā kā veselības aprūpes darbinieku sagatavošana jaunattīstības valstīs bieži vien ir neatbilstoša politiskās gribas vai līdzekļu trūkuma dēļ;

J.   tā kā, lai veselības aprūpes darbinieki jaunattīstības valstīs varētu efektīvi strādāt, viņiem ir nepieciešama atbilstīga infrastruktūra ar piemērotu tehnisko un farmaceitisko atbalstu;

K.   tā kā ilgstoša medicīniskā izglītība, kvalitātes nodrošināšana un medicīniskā aizsardzība ir būtiskas medicīnas jomā strādājošajiem jaunattīstības valstu veselības aprūpes darbiniekiem,

1.   atzinīgi vērtē augstāk minēto Komisijas paziņojumu un pilnībā atbalsta tās paziņojumu, ka "būs grūti panākt progresu TAM īstenošanā, ja netiks palielināti ieguldījumi veselības aprūpes darbiniekos", kā arī tās skaidro apņemšanos attīstības stratēģiju izstrādāšanā sadarboties ar jaunattīstības valstīm;

2.   tomēr pauž kritiku attiecība uz pretrunu starp Komisijas paziņoto apņemšanos uzlabot veselības aprūpi jaunattīstības valstīs un īstenot TAM un rezultātu izklāstu par attīstībai paredzēto līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes jomā; uzsver, ka, piemēram 2003. gadā tikai 5,2% no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem bija paredzēti ar veselību saistītiem izdevumiem, bet 2002. gadā ‐ tikai 4%;

3.   uzskata par ļoti nožēlojamām pazīmes, kas liecina, ka Komisija gatavojas ierosināt, lai no līdzekļiem, kas jaunajā sadarbībai attīstības jomā paredzētajā fondā atvēlēti attīstībai, tikai 6% piešķirtu cilvēku un sociālai attīstībai, kurā ietilpts ne tikai veselības aprūpe, HIV/AIDS, seksuālā un reproduktīvā veselība, bet arī citas sociālās attīstības programmas, tostarp bērnu, izglītības un dzimumu programmas;

4.   aicina Komisiju stingri ievērot Parlamenta ilgstošo prasību, lai sociālā sektora vajadzībām izlietotu 35% no attīstībai paredzētajiem līdzekļiem, un no kopējiem līdzekļiem 20% izlietotu pamata veselības aprūpei un pamatizglītībai;

5.   atzīst, ka steidzami ir jāsaskaņo donoru sniegtā palīdzība ‐ gan pašā ES, gan pasaules līmenī ‐ un piekrīt, ka no budžeta sniegts atbalsts, kas saistīts ar pietiekami skaidriem izpildes rādītājiem var būt efektīgs veids, kā uzlabot saskaņošanu un palielināt pārredzamību;

6.   aicina nodrošināt pietiekamu finansējumu reproduktīvās veselības projektiem un nosoda "globālā sprūda noteikumu" (Mehiko pilsētas politika), kas liedz ASV finansēt šādus projektus;

7.   atzīst, ka viens no galvenajiem šīs problemātiskās situācijas iemesliem jaunattīstības valstīs ir veselības aprūpes darbinieku migrācija, jo viņi tiek pieņemti darbā bagātākās valstīs (it īpaši ES un ASV), un aicina ES uzstāt, lai tiktu izstrādāts pasaules rīcības kodekss ētiskai pieņemšanai darbā;

8.   uzskata, ka pirmais solis šīs tendences apturēšanā ir attiecīgajās teritorijās strādājošiem veselības aprūpes darbiniekiem nodrošināt apmācību un labākus darba apstākļus, piedāvāt stimulus, lai iedrošinātu šos cilvēkus strādāt tur, kur viņi ir visvairāk nepieciešami, kā arī, ņemot vērā iespējamos pandēmijas draudus, piegādāt viņiem vakcīnas;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot attīstības politikas saskaņošanu, par ko tās parakstījās augstāk minētajā kopīgajā ziņojumā par attīstības politiku , nodrošinot, ka to piekoptā migrācijas politika nekaitē jaunattīstības valstu attīstībai, nabadzīgākajās valstīs aktīvi meklējot vadošos medicīnas darbiniekus;

10.   tomēr uzsver, ka labākais veids cīņai pret intelektuālā potenciāla aizplūšanu veselības nozarē ir nodrošināt karjeras iespējas vadošajiem veselības darbiniekiem, lai viņi paliktu savā mītnes zemē; aicina Komisiju, dalībvalstis un jaunattīstības valstu valdības ieguldīt līdzekļus vadošo veselības darbinieku apmācībā;

11.   aicina jaunattīstības valstis atjaunot savas nacionālās un pamata veselības aprūpes sistēmas un pakalpojumus un Eiropas Savienību atbalstīt šo procesu, sniedzot palīdzību cilvēcisko un institucionālo spēju un infrastruktūru stiprināšanai, tostarp medicīnas darbinieku darba apstākļu uzlabošanā, piemērota medicīniskā aprīkojuma piegādē un tehnoloģijas nodošanā;

12.   pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis dara visu iespējamo ar mērķi nodrošināt, ka veselības aprūpei paredzētie līdzekļi sasniedz jaunattīstības valstu sabiedrības nabadzīgākos slāņus; uzsver, ka steidzami jānodrošina pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem lauku teritorijās un attālos rajonos;

13.   mudina ES dalībvalstis padarīt vispārējo veselību un medicīnu par stratēģisku jomu un veikt noteiktus pasākumus, lai uzsvērtu prioritātes pētniecībā un attīstībā ar mērķi apmierināt pacientu vajadzības, it īpaši to pacientu, kuriem nav pieejama kvalitatīva veselības aprūpe;

14.   mudina ES nodrošināt, lai fundamentālajās zinātnēs un biomedicīnā panāktais progress novestu pie uzlabotas, drošas veselības aprūpes par pieņemamu cenu, kā arī visiem pacientiem, it īpaši nabadzībā dzīvojošajiem, nodrošinātu pieeju būtiskākajiem medikamentiem;

15.   aicina Komisiju un dalībvalstis veidot partnerības ar jaunattīstības valstu slimnīcām un veicināt sadarbību ar videokonferenču palīdzību, kas ļautu salīdzinoši mazām un attālām slimnīcām gūt labumu no citu valstu vai slimnīcu augsta līmeņa ekspertu zināšanām un ieteikumiem, un aktīvi atbalstīt primārās veselības aprūpes attīstību;

16.   aicina visās dalībvalstīs veikt efektīvu veselības jomā nodarbinātā darbaspēka plānošanu, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz to kaimiņiem, Āfrikas valstīm un citām ietekmētajām valstīm;

17.   aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt medicīnas izglītību jaunattīstības valstīs, kā arī nodrošināt tai pieeju studentiem no lauku teritorijām un attāliem rajoniem;

18.   uzskata, ka viena no ES prioritātēm, lai samazinātu veselības aprūpes nozares darbinieku trūkumu dažādās dalībvalstīs, ir saglabāt un palielināt ES veselības aprūpes darbinieku skaitu, izmantojot virkni tādu pasākumu, kā profesionālās mobilitātes veicināšanu ES, labāku darba apstākļu nodrošināšanu, palielinātu atbalstu, ieguldot vairāk līdzekļu apmācībā, kā arī izveidojot efektīvu stimulu shēmas, kuras tiktu pamatotas ar pētniecības, analīžu un apspriežu ar darbiniekiem rezultātiem;

19.   uzskata, ka ir būtiski visiem garantēt pieeju augstas kvalitātes un bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem;

20.  Uzsver, ka jāizstrādā iedarbīga vakcīna pret malāriju, un šo procesu var paātrināt ar starptautisku personālsabiedrību palīdzību, kurās sadarbotos privātie un valsts uzņēmumi;

21.   pauž atzinību un atbalstu to NVO darbam, kas jaunattīstības valstīm sniedz palīdzību un speciālās zināšanas veselības aprūpes jomā; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt šīs NVO;

22.   atgādina par drausmīgo stāvokli, kādā ir nokļuvušas piecas bulgāru medicīnas māsas un palestīniešu ārsts, kuriem Tripolē draud nāves sods;

23.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un visu jaunattīstības valstu vadību vadītājiem, un Pasaules Veselības Organizācijas ģenerālsekretāram Lee Jong-wook.

(1) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika