Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par Kopienas gaisa satiksmes dispečera licenci (10724/2/2005 – C6-0399/2005 – 2004/0146(COD))

P6_TA(2006)0059 A6-0007/2006

(Koplēmuma procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10724/2/2005 – C6-0399/2005),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0473)(2),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2005)0293)(3),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 67. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0007/2006),

1.   apstiprina kopējo nostāju;

2.   konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar kopējo nostāju;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK līguma 254. panta 1. punktu;

4.   uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un saskaņā ar ģenerālsekretāru nodrošināt, lai to publicētu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 320 E, 15.12.2005., 50. lpp. (2) OV vēl nav publicēts. (3) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānas konfrontāciju ar starptautisko sabiedrību

P6_TA(2006)0060 RC-B6-0096/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās 2005. gada 13. oktobra(1) un 2005. gada 17. novembra(2) rezolūcijas par Irānu,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2006. gada 30. un 31. janvāra secinājumus,

–   ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) valdes 2005. gada 24. septembra rezolūciju un 2006. gada 4. februāra rezolūciju par Drošības kontroles līguma, kas saistīts ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (NPT), īstenošanu Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā IAEA ģenerālsekretāra 2005. gada 2. septembra un 2005. gada 18. novembra ziņojumus par par Drošības kontroles līguma, kas saistīts ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (NPT), īstenošanu Irānas Islāma Republikā,

–   ņemot vērā 1968. gada Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, īpaši IV pantu, kurā noteikts, ka Līgums nav interpretējams tā, ka tas skar līgumslēdzēju pušu neatņemamās tiesības attīstīt atomenerģijas izpēti, ražošanu un izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem bez diskriminācijas un saskaņā ar Līguma I un II pantu,

–   ņemot vērā ES E3 valstu 2006. gada 13. janvāra paziņojumu un Apvienotās Karalistes ārlietu sekretāra Jack Straw paziņojumu pēc 2006. gada 30. janvāra Ķīnas, Francijas. Vācijas, Krievijas, Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministru un Eiropas Savienības Augstā pārstāvja sanāksmes Londonā,

–   ņemot vērā 2004. gada 15. novembra Parīzes Nolīgumu starp Irānas Islāma Republiku (Irānu) un Apvienoto Karalisti, Franciju un Vāciju (E3 valstis) un Irānas 2005. gada 1. augusta lēmumu atsākt urāna konversijas pasākumus, pārkāpjot Parīzes Nolīguma saistības,

–   ņemot vērā rezolūciju, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2006. gada 11. janvārī savā 60. sesijā par kodolatbruņošanās saistību izpildi, par kurām vienojās 1995. un 2000. gada Kodolieroču neizplatīšanas līguma slēdzējpušu pārskatīšanas konferencēs,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā prezidenta Mahmoud Ahmadinejad publiskajā paziņojumā ir noliegtas Izraēlas tiesības pastāvēt un holokausta realitāte;

B.   tā kā IAEA ģenerāldirektors Mohammed El Baradei vairākkārt ir paudis nopietnas bažas par daudziem gadījumiem un ir ziņojis, ka IAEA vēl nav noskaidrojusi dažus svarīgus jautājumus pēc divarpus gadu intensīvām inspekcijām un izmeklēšanas;

C.   tā kā Irāna 2005. gada 1. augustā nolēma atsākt urāna konversijas pasākumus, pārkāpjot Parīzes Nolīguma saistības, un, tā kā Irāna 2005. gada 8. augustā Isfahanas iekārtā atsāka urāna konversijas pasākumus un veica darbību, lai atsāktu urāna bagātināšanas pasākumus 2006. gada 10. janvārī;

D.   tā kā IAEA 2006. gada 4. februāra rezolūcijā konstatēts, ka nav pārliecības, ka Irānas kodolprogramma ir paredzēta vienīgi miermīlīgiem mērķiem un ka aģentūrai ir nepieciešama Irānas pilnīga pārredzamība, kura ir aizkavēta, lai varētu precizēt nenoskaidrotus jautājumus;

E.   tā kā IAEA atkārtoti ir paudusi bažas, ka joprojām nav saprotami vairāki Irānas kodolprogrammas aspekti, kas ir svarīgi saistībā ar kodolieroču neizplatīšanu;

F.   tā kā IAEA ir atkārtoti aicinājusi Irānu uz sadarbību ziņojumu ieteikumu izpildē un ir piedāvājusi dažādus risinājumus, tostarp urāna bagātināšanu Krievijā, tomēr Irāna nav parādījusi skaidru nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem;

G.   tā kā 2005. gada novembrī IAEA ģenerālsekretārs ziņoja, ka Irānas rīcībā ir dokuments attiecībā uz procedūras prasībām par UF6 samazināšanu mazos metāla daudzumos, kā arī par bagātinātā, dabīgā un noplicinātā metāliskā urāna liešanu un mehānisku apstrādi puslodes formās, kas saskaņā ar IAEA ziņojumu atbilst procesam, saistītam ar kodolieroču sastāvdaļu izgatavošanu;

H.   tā kā 2006. gada 30. janvārī Ķīnas, Francijas, Vācijas, Krievijas, Apvienotās Karalistes, ASV ārlietu ministri un ES Augstais pārstāvis vienojās, ka ārkārtas IAEA valdes sanāksmei jāsniedz ziņojums ANO Drošības padomei, vienlaikus atliekot jebkādu darbību līdz nākamām IAEA ģenerālsekretāra ziņojumam 2006. gada 6. marta sanāksmei un šajā sanāksmē pieņemtajai IAEA rezolūcijai;

I.   tā kā Irānas valdība 2006. gada 5. februārī paziņoja, ka tā izbeidz visa veida brīvprātīgu sadarbību ar IAEA un ka turpmāk netiks dota atļauja jebkādām turpmākām nepaziņotām IAEA inspekcijām Irānas kodolreaktoru zonās, kā tas atļauts saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma Papildprotokolu, kā arī 2006. gada 6. februārī paziņoja, ka no visām ražotnēm un kodoliekārtām tiks novāktas IAEA novērošanas kameras un aģentūras plombas;

J.   tā kā pēdējā NPT pārskatīšanas konferencē 2005. gadā neizdevās nostiprināt daudzpusēju iniciatīvu pret kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem;

K.   tā kā ES un Irānas attiecības ir bijušas balstītas uz trīspusēju pieeju, proti, sarunām par tirdzniecību un sadarbības nolīgumu, politisko dialogu un dialogu cilvēktiesību jomā, un tā kā politiskais dialogs ir bijis pārtraukts pašreizējās krīzes dēļ,

1.   atkārto, ka tas nosoda prezidenta Mahmoud Ahmadinejad draudošās piezīmes pret Izraēlu, kas nevieš uzticību Irānas valdības nodomiem pildīt miermīlīgu un konstruktīvu misiju Tuvos un Vidējos Austrumos; tā rezultātā kritizē prezidenta Mahmoud Ahmadinejad neseno tikšanos ar palestīniešu kustības "Islāma džihads" pārstāvjiem sava ceļojuma laikā uz Sīriju un prasa Irānai nekavējoties izbeigt visa veida atbalstu teroristiskajiem grupējumiem;

2.   pauž dziļas bažas sakarā ar Irānas varas iestāžu pašreizējo attieksmi pret valsts kodolprogrammu un īpaši par plombu novākšanu vairākām kodoliekārtām, kā arī par tās lēmumu atsākt ar bagātināšanu saistītus pasākumus;

3.   atbalsta IAEA 2006. gada 4. februāra rezolūciju, kurā Irāna kritizēta par aģentūras ieteikumu neievērošanu un uzsvērts, ka līdz ar to nav pārliecības, ka Irānas kodolprogramma ir paredzēta vienīgi miermīlīgiem mērķiem;

4.   atbalsta IAEA lēmumu tās 2006. gada 4. februāra rezolūcijā lūgt IAEA ģenerālsekretāru ziņot ANO Drošības padomē, kā arī sīkāk izstrādāt visus tos pieņemtos IAEA ziņojumus un rezolūcijas, kuri attiecas uz šo jautājumu;

5.   uzskata, ka saskaņā ar IAEA 2005. gada 24. septembra rezolūciju Irānai ir nepieciešams atkārtoti pilnībā un ilgstoši apturēt visu ar bagātināšanu saistīto darbību un otrreizējo pārstrādi, no jauna apsvērt ar smago ūdeni dzesināta pētniecības reaktora būvniecību, kā arī steidzami ratificēt un atsākt pilnībā īstenot Papildprotokolu, un kopumā īstenot pārredzamību, kā to prasa IAEA ģenerāldirektors;

6.   atkārtoti apgalvo, ka Irānai ir tiesības izstrādāt kodolprogrammu saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma IV pantu, un atbalsta E3 valstu (Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes) un citu starptautisku partneru iniciatīvas un priekšlikumus sadarbībai ar Irānu kodolenerģijas jomā miermīlīgiem nolūkiem; vienlaikus atkārto aicinājumu Irānas valdībai atturēties no jebkuriem draudiem attiecībā uz jebkuru valsti un darbībā ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas principus;

7.   uzskata, ka ANO Drošības padomes iesaistīšanai, kā to ieteica IAEA, ir jābūt nepieciešamam solim, lai novērtētu pašreizējo situāciju, un atbalsta Padomes secinājumus, kuros prasīts palielināt IAEA lomu; uzskata, ka ar to būtu jānovērš pašreizējā stāvokļa tālāka pasliktināšanās; aicina ES dalībvalstis cieši sadarboties ar IAEA un ANO iniciatīvu izstrādē;

8.   apgalvo, ka šo jautājumu ir jāatrisina saskaņā ar starptautisko tiesību aktu noteikumiem, un uzskata, ka šim nolūkam būs vajadzīga sadarbība ar IAEA un pārredzamības nodrošināšana no Irānas valdības puses; šajā kontekstā atbalsta ES 3 valstu saistības novērst kodolieroču izplatīšanu un aicina visas iesaistītās personas darīt visu iespējamo, lai panāktu pieņemamu risinājumu strīdam par kodolenerģiju pirms nākamā IAEA ģenerāldirektora ziņojuma 2006. gada 6. martā;

9.   uzsver, ka sadarbība ar ASV, Krieviju, Ķīnu un valstīm, kas nav pievienojušās iepriekš minētajam līgumam, ir svarīga, lai izvērtētu papildu koncepcijas, kuru mērķis ir panākt vispārēju vienošanos ar Irānu par kodoliekārtām un to izmantošanu, kā arī ir svarīgi ņemt vērā Irānas bažas par drošību;

10.   aicina Irānu nopietni apsvērt E3 valstu atbalstīto Krievijas priekšlikumu par urāna bagātināšanas procesu, kas dotu iespēju Irānai attīstīt kodolprogrammu daudzpusējā sistēmā; uzskata, ka šādu risinājumu jāņem vērā kā ieteikumu pašreizējo noteikumu uzlabošanai IAEA pārraudzībā attiecībā uz jebkuru ieinteresēto valsti, un aicina Eiropas Savienību atbalstīt priekšlikumus, tādus kā ANO augsta līmeņa speciālistu grupas priekšlikumi, lai panāktu urāna bagātināšanas daudzpusēju pārvaldību, piemēram, Tuvo un Vidējo Austrumu reģionā, IAEA pārraugot izplatību;

11.   pauž dziļu nožēlu, ka visi mēģinājumi 2005. gadā panākt progresu kodolatbruņošanās jomā, KNL pārskatīšana un augstākā līmeņa sanāksme par ANO reformu cietuši pilnīgu neveiksmi;

12.   atzinīgi vērtē IAEA ģenerālsekretāra un sekretariāta profesionālos un objektīvos centienus īstenot Drošības kontroles līgumu Irānā, uzsver, ka Drošības padomes iesaistīšanās neatbrīvo IAEA no pašreizējiem pienākumiem, un prasa Irānai atļaut turpināt pilnībā izmantot kontroles un inspekcijas iespējas;

13.   aicina Irānu izmantot iespējas, ko dod tās milzīgās enerģijas rezerves un valstī esošās speciālās tehnoloģijas zināšanas, lai veiktu ieguldījumus atjaunīgās enerģijas attīstībā un fosilās enerģijas modernai un racionālai izmantošanai;

14.   uzskata, ka nozīmīgs solis šī rajona valstu bažu par drošību mazināšanā būtu no masu iznīcināšanas ieročiem brīvas zonas izveidošana Tuvos un Vidējos Austrumos;

15.   aicina Komisiju īstenot visas darbības, kas ir paredzētas Eiropas Iniciatīvā demokrātijai un cilvēktiesībām, lai pastiprinātu kontaktus un sadarbību ar Irānas pilsonisko sabiedrību, neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un demokrātisko opozīciju, un turklāt kopā ar Eiropas Parlamentu atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu Irānā;

16.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irānas Islāma Republikas un citu šajā rezolūcijā minēto valstu valdībām un parlamentiem, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram un ANO ģenerālsekretāram.

(1) P6_TA(2005)0382. (2) P6_TA(2005)0441.