Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1990. gada Transatlantijas Deklarāciju par EK un ASV attiecībām un 1995. gada jauno transatlantisko programmu,

–   ņemot vērā 2004. gada 16. un 17. decembra Briseles Eiropadomes secinājumus un īpaši iedaļas, kuru nosaukumi ir "Starptautiskā kārtība, kuras pamatā ir efektīva daudzpusība" un "Darbs ar partneriem",

–   ņemot vērā paziņojumus, kas tika sniegti pēc Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju, kā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidenta tikšanās 2005. gada 22. februārī Briselē,

–   ņemot vērā 2005. gada 20. jūnijā Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par transatlantiskajām attiecībām(1), kā arī iepriekšējās 2001. gada 17. maija(2), 2001. gada 13. decembra(3), 2002. gada 15. maija(4) un 2003. gada 19. jūnija(5) rezolūcijas, 2004. gada 10. marta ieteikumu Padomei par Gvantanamo apcietināto tiesībām uz taisnīgu tiesu(6), 2006. gada 16. februāra rezolūciju par Gvatanamo(7) un 2004. gada 22. aprīļa(8) un 2005. gada 13. janvāra(9) rezolūcijas,

–   ņemot vērā ASV kongresa Pārstāvju palātas Rezolūcijas projektu Nr. 77 par transatlantiskajām attiecībām, ko nolasīja 2005. gada 9. februārī,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 18. maija paziņojumu "Stiprākas ES/ASV partnerattiecības un lielākā mērā atvērts tirgus 21. gadsimtā" (KOM(2005)0196),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0173/2006),

A.   tā kā transatlantiskās partnerattiecības ir Eiropas Savienības ārējās darbības pamatā;

B.   tā kā transatlantisko partnerattiecību pamatā ir tādas kopējas pamatvērtības kā brīvība, demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības un ilgtspējīgas attīstības atbalstīšana; un tā kā, ikreiz pārskatot transatlantisko vērtību pamatus, šīs vērtības joprojām spēlēs galveno lomu; un tā kā ASV ir jāmudina pieņemt tādas ES veicinātas un atbalstītas vērtības, kā nāves soda aizliegums un Starptautiskās krimināltiesas aizsardzība (ICC);

C.   tā kā, neskatoties uz pašreizējo globālo risku un draudu samērā dažādo interpretāciju, ir nepieciešams pasaulē nodrošināt brīvību un demokrātiju un pievērst uzmanību tādām kopīgām globālām problēmām kā nabadzības izskaušana, attīstības veicināšana, nepieciešamība pēc globālās atbruņošanās, cilvēktiesību aizsardzība, veselības globāls apdraudējums, vides jautājumi un energoapgādes drošība, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošana, kā arī masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana;

D.   tā kā abu partneru interesēs ir saskaņoti stāties pretī kopīgiem draudiem un problēmām, balstoties uz pašreizējiem starptautiskiem līgumiem un starptautisko institūciju, īpaši ANO, ražīgu darbu saskaņā ar ANO Statūtiem;

E.   tā kā, paturot prātā abu partneru atbildību attiecībā uz starptautisko kārtību, svarīgi ir, lai viņu partnerattiecības būtu dibinātas uz stabilas, ilgtspējīgas un produktīvas sadarbības pamata;

F.   tā kā, cīnoties pret starptautisko terorismu, ir jāuzsver tas, cik svarīgi ir pilnībā ievērot starptautisko tiesību aktus un līgumus attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, un ir jāapzinās, cik nozīmīga ir diskusija, izvērtējot, vai ir atbilstīgi un nepieciešami starptautisko tiesību aktos iekļaut jaunus un daudz piemērotākus risinājumus, kas spēj labāk reaģēt uz starptautiskā terorisma problēmu, kā arī jaunus tiesiskos līdzekļus terorisma draudu apkarošanai, vienlaikus pilnībā ievērojot iepriekšminētās tiesības un brīvības;

G.   tā kā Eiropas drošības stratēģija skaidri parāda, ka kolektīvajai drošībai transatlantiskās partnerattiecības un NATO ir ļoti svarīgas;

H.   tā kā ES institūcijas, dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizācija un sabiedrība ir atkārtoti aicinājusi nekavējoties slēgt Gvantanamo līča jūras kara bāzes aizturēšanas centru, mudinot, lai pret visiem ieslodzītajiem izturētos atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību likumiem un lai viņus pēc iespējas ātrāk godīgā un atklātā tiesas sēdē uzklausītu kompetents, neatkarīgs un objektīvs tribunāls;

I.   tā kā ES un ASV veido pasaules lielāko divpusējo tirdzniecību (apmēram EUR 600 000 miljoni par precēm un pakalpojumiem 2003. gadā un (apmēram EUR 1 400 000 miljoni 2003. gadā) kompāniju kapitālieguldījumos, pateicoties transatlantiskajām komercattiecībām nodrošinot 14 miljonus darbavietu ES un ASV (saskaņā ar Komisijas datiem);

J.   tā kā stipras ekonomiskās savstarpējās atkarības kontekstā, kura izriet no iepriekš minētajām saitēm, Lisabonas Programma ir jāuztver kā mēģinājums padarīt Eiropas ekonomiku par augsti konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas savukārt dod labumu transatlantiskajām partnerattiecībām, veicinot kopējo tirgu izaugsmi;

K.   tā kā Amerikas Savienotās Valstis vienpusēji turpina uzspiest vīzu prasības pilsoņiem desmit ES dalībvalstīs, tostarp deviņām no desmit dalībvalstīm, kas 2004. gada 1. maijā pievienojās Eiropas Savienībai, tādējādi traucējot transatlantisko sadarbību, iedibinot nevienlīdzību starp ES pilsoņiem un mazinot uzticību pašas Eiropas Savienības vīzu kārtībai;

L.   tā kā abi partneri pašreiz ir galvenie palīdzības sniedzēji Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģiona valstīm, un ES dotācijām un aizdevumiem ik gadu piešķir apmēram EUR 3 000 miljonus, bet Savienotās Valstis - apmēram USD 2 200 000 miljonus, un tā kā demokrātiskas sabiedrības mierīgai attīstībai Tuvajos Austrumos, ievērojot cilvēktiesības un nodrošinot politisko plurālismu, ir jābūt gan Eiropas Savienības, gan Amerikas Savienoto Valstu galvenajam stratēģiskajam ārpolitikas mērķim un tā kā šī palīdzība ir labāk jāsaskaņo un jāvirza uz konflikta risināšanu, demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu;

M.   tā kā Austrijas prezidentūra uzsvēra nepieciešamību Parlamenta pārstāvjiem un Eiropas un Amerikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem plašāk iesaistīties transatlantiskajās partnerattiecībās,

ES un ASV partnerattiecību vispārējā struktūra

1.   uzsver nepieciešamību atjaunināt transatlantisko partnerattiecību pamatus, aizstājot pašreizējo Jauno transatlantisko programmu ar Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu, kas stāsies spēkā 2007. gadā; izsaka pārliecību, ka, vienīgi noslēdzot šādu nolīgumu, transatlantiskās partnerattiecības var būt stabilas institucionalizētas struktūras pamatā, dodot iespēju partneriem sasniegt to kopīgos mērķus daudz saskaņotākā un stabilākā veidā; uzskata, ka tikai šāds līgums ļaus pārstrukturēt dažādās un harmonizēt dažādās un nesaskaņotās esošās iniciatīvas un veicinās vitālo demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu no citu starptautisko dalībnieku puses;

2.   šajā sakarā mudina partnerus visos līmeņos uzsākt pilnīgu un vispusīgu Jaunās transatlantiskās programmas nepilnību, kļūdu un sasniegumu novērtēšanu, it īpaši attiecībā uz prioritāro darbību, kas iekļauta kopējā ES un ASV rīcības plānā, lai transatlantiskās partnerattiecības izveidotu uz daudz noteiktāka un konkrētāka pamata;

3.   tāpat uzsver gaidāmā 2006. gada jūnija ES un ASV sammita lielo nozīmi, lai bez kavēšanās un bez šķēršļiem līdz 2015. gadam pabeigtu transatlantiskā tirgus izveidošanu, ko atkārtoti ierosināja Parlaments, ASV Kongress un vadošās ieinteresētās politiskās, akadēmiskās un uzņēmēju aprindas;

4.   uzskata, ka šādas tālejošas iniciatīvas īstenošana ir ļoti vajadzīga, īpaši attiecībā uz ES un ASV ekonomisko attiecību padziļināšanu; uzsver nepieciešamību, lai transatlantiskās attiecības tiešā veidā sekmētu mērķu sasniegšanu, sakarā ar ES un ASV globālo un divpusējo interešu un vērtību īstenošanu;

5.   tāpēc uzskata, ka astoņas kopējās deklarācijas, ko pieņēma ES un ASV sammitā, kas notika 2005. gada 20. jūnijā Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, kā arī cita kopīgā darbība, kas varētu sekot, Transatlantisko partnerattiecību nolīguma paspārnē būs integrētākas un efektīvāk īstenojamas;

6.   šī paša iemesla dēļ uzskata, ka Komisijas 2005. gada 18. maija paziņojums, neskatoties uz tā virzību pareizajā virzienā, neliecināja par nepieciešamo pārliecību un apņēmību virzīt lietas tālāk uz priekšu un sasniegt transatlantisko partnerattiecību stiprināšanas galamērķi, noslēdzot Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu kā atbilstošu institucionālu un politisku sistēmu; tādēļ prasa Komisijai izstrādāt vēl vienu paziņojumu, uzsverot vajadzību pēc jautājuma aktualizēšanas;

Ierosinātā Transatlantijas Partnerattiecību nolīguma politiskā dimensija: "kopīgas rīcības" izveidošana globālai un reģionālai sadarbībai

7.   atkārto viedokli, ka Transatlantisko partnerattiecību nolīgumam ir jāpaplašina esošā darba kārtība politikas, ekonomikas un drošības jomā, tiecoties pēc "kopīgas rīcības" globālās un reģionālās sadarbības jomā, ja uz spēles ir liktas abu partneru kopīgās intereses un vērtības; šai sakarībā atzinīgi vērtē astoņas kopīgās deklarācijas, ko sagatavoja pēdējā augstākā līmeņa tikšanās reizē Vašingtonā un kas precizē abu pušu visaktuālākās problēmas; atzinīgi vērtē arī diskusiju Pirmajā regulatīvās sadarbības forumā (2006. gada 26. janvārī) un Pirmās intelektuālā īpašuma darba grupas ietvaros (2006. gada 26. janvārī) un ar nepacietību gaida to turpinājumu triju mēnešu laikā; bet uzskata, ka attiecībā uz dažām problēmām būtu vēlama konkrētāka darbība, piemēram, neformāla dialoga izveidošana ES un ASV attiecīgo jomu ekspertiem ar mērķi noteikt, kādi pasākumi būtu vēlami īstermiņā un ilgtermiņā, lai atrisinātu šos jautājumus;

8.   iesaka arī sekmēt kopīgas nostādnes īstenošanu attiecībās ar citiem galvenajiem ģeopolitiskajiem dalībniekiem, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Japānu, Latīņameriku un Krieviju, sarunu ceļā atdzīvināt ieroču kontroles nolīgumus daudzpusējā un divpusējā līmenī, kopīgi darboties Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reformas jomā;

9.   mudina, lai ES un ASV sadarbības un tehniskās palīdzības un izpildes mācību koordinēšanā priekšroku dotu Ķīnai, Krievijai un Ukrainai;

10.   uzskata, ka ANO Statūtu parakstīšanas 60. gadadienas deklarācijā ietvertais atbalsts Apvienoto Nāciju sistēmai stiprinās rietumu vērtības pasaulē tikai tad, ja klātbūtnē novēršot daudzšķautņainos draudus un problēmas, konsekventi tiks ievēroti Deklarācijas un ANO Drošības padomes rezolūcijas noteikumi; šai sakarā atbalsta viedokli, ka pārredzamas, atbildīgas un reprezentatīvas valdības nostiprināšanās, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju ir stratēģiskas prioritātes un partneru morāla nepieciešamība, un tām ir jābūt partnerattiecību pamatā;

11.   mudina partnerus turpināt kopīgi rīkoties attiecībā uz saistībām, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem, kuri politikas galvenajās jomās veido efektīvas, daudzpusējas sistēmas pamatu abu partneru vispārējiem pienākumiem, kā tiem, kas attiecas uz Starptautisko Krimināltiesu, Kioto Protokolu par klimata pārmaiņām, Ženēvas Konvencijām, ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, tostarp nāves soda atcelšanu, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, organizētās noziedzības un kontrabandas apkarošanu, izdošanu, spīdzināšanu, nelikumīgu aizturēšanu un pārsūtīšanu, patvērumu, vīzām, emigrāciju, datu aizsardzību utt.; mudina partnerus ratificēt visus attiecīgos starptautiskos nolīgumus un pārvarēt pašreizējās atšķirības, kas rodas, analizējot, identificējot un nosakot politiku ceļā uz globālu sistēmu, kuras pamatā ir laba pārvalde un tiesiskums;

12.   pauž nožēlu, ka ASV administrācija joprojām atsakās veidot nozīmīgas starptautiskas partnerattiecības klimata pārmaiņu jomā, taču kā atturīgu soli uz priekšu vērtē ASV pausto vēlmi iesaistīties pamatīgā, uz nākotni vērstā dialogā, kā tika nolemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu 2005. gada decembra konferencē Monreālā; atzinīgi vērtē ASV likumdevēju iniciatīvu izveidot obligātu iekšzemes plānu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai ASV un to, ka aizvien lielāka nozīme tiek piešķirta cīņai pret klimata pārmaiņām, ko uzskatāmi apliecina galvenie iesaistītie ASV sabiedrības pārstāvji, kā štatu valdības, pilsētu mēri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņēmēju kopiena;

13.   uzskata – lai nodrošinātu enerģijas un izejmateriālu krājumu drošību, ir svarīgi izveidot kopēju stratēģiju, kuras pamatā, pirmkārt, būtu daudzpusīga politika, kas ir pieņemama lielākajiem patērētājiem, un, otrkārt, piegādes, ražošanas un transporta daudzveidības princips;

14.   mudina panākt ciešāku sadarbību kontaktgrupā par Kosovas galīgo statusu attiecībā uz ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības rezolūcijām, lai nostiprinātu mieru, drošību un stabilitāti plašākā Balkānu reģionā;

15.   mudina partnerus pastiprināt kopīgos centienus veicināt mieru, labklājību un progresu Tuvajos Austrumos, pamatojoties uz secīgām iniciatīvām, ko saskaņā ar Rīcības plānu uzņēmās "četrotne", katrā posmā nodrošinot pastāvīgu, spēcīgu "četrotnes" klātbūtni un augsta līmeņa dialogu; uzsver nozīmi, kas piešķirta kopīgai nostājai pret jaunievēlēto Palestīnas pašpārvaldi, neatlaidīgi pieprasot ievērot nevardarbības principu, atzīt Izraēlas valsti, kā arī akceptēt agrākos nolīgumus un saistības, tostarp Rīcības plānu; aicina Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi izvairīties no vienpusējas rīcības, kas varētu skart ar galīgā statusa noteikšanu saistītos jautājumus; mudina Palestīnas pašpārvaldi darīt visu iespējamo, lai izvairītos no terorisma aktiem, bet Izraēlu ‐ pārtraukt apmetņu ekspansiju un aizsargvaļņa būvēšanu uz Palestīnas zemes; uzskata, ka jaunievēlētajai Palestīnas pašpārvaldei ir svarīgi ievērot iepriekšminētos principus, ko 2006. gada 30. janvārī izvirzīja "četrotne", lai īstenotu galīgo mērķi, proti, divu demokrātisku valstu ‐ Izraēlas un Palestīnas ‐ miermīlīgu un drošu līdzāspastāvēšanu; atbalsta neseno "četrotnes" lēmumu apstiprināt starptautisku pagaidu mehānismu, kas nodrošina tiešu palīdzību Palestīnas iedzīvotājiem;

16.   iesaka veikt visus nepieciešamos pasākumus Libānas stabilitātes stiprināšanā, atbalstot šīs valsts institūcijas un tās demokrātisku pārvaldību; tādēļ uzskata, ka transatlantiskie partneri vai kādi citi ārēji dalībnieki nedrīkst neievērot Libānas pašas lēmējvaru;

17.   atbalsta partneru apņēmību strādāt ar Irākas varas iestādēm, ANO un citiem svarīgiem reģionāliem dalībniekiem, lai palīdzētu Irākai pēc konstitucionālajām un likumdošanas iestāžu vēlēšanām miera, stabilitātes un demokrātijas nodrošināšanā; pauž patiesas bažas par cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos;

18.   uzsver, ka, risinot Irānas kodolieroču jautājumu, partneriem ir cieši jāsadarbojas un jāievēro saskaņota ārpolitika attiecībā pret šo reģionu kopumā, koncentrējoties gan uz Irānas iedzīvotājiem, tās valdību, gan arī demokrātisko opozīciju; prasa Savienotajām Valstīm piedalīties pārrunās ar Irānu; pilnībā atbalsta ANO Drošības padomes prezidenta 2006. gada 29. marta paziņojumu un aicinājumu Irānai veikt pasākumus, lai apturētu visa veida urāna bagātināšanu, ko pieprasa Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras valde, un lai Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra pārbaudītu pārstrādes darbības, ieskaitot pētniecību un attīstību; atbalsta viedokli, ka šie pasākumi sekmēs risinājuma rašanu diplomātiskā sarunu ceļā un garantēs, ka Irānas kodolprogramma ir domāta tikai miermīlīgiem mērķiem; pilnībā atbalsta Berlīnē, 2006. gada 30. martā notikušās sanāksmes secinājumus un stingro aicinājumu Irānai starptautiskās problēmas risināt diplomātiskā ceļā, bet atgādina, ka sarunas jau ir ilgušas trīs gadus, tās nevar būt bezgalīgas un nevar vienkārši beigties ar izlīgšanas politiku; uzskata, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei jāparedz turpmāki pasākumi;

19.   iesaka ņemt vērā Irānas likumīgās drošības intereses, izveidojot visaptverošu reģionālās drošības sistēmu ar spēcīgu transatlantisko partneru atbalstu;

20.   pieprasa veikt saskaņotu rīcību attiecībā uz Ķīnu, īpaši sakarā ar nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atrast veidus, kā veicināt demokrātiju šajā valstī, mazināt saspringumu attiecībās ar to, sekmēt Taivānas līdzdalību pasaules forumā un veicināt dialogu starp Pekinas iestādēm un Dalai Lamu, lai Tibetas jautājumā panāktu konkrētu progresu;

21.   atbalsta ieteiktos pasākumus ar nolūku kopīgi veicināt miera, stabilitātes, labklājības un labas pārvaldības nostiprināšanos Āfrikā, kā arī īstenot dažādu starptautisku organizāciju centienus, kā, piemēram, G8 un Āfrikas Savienības darbības plāns, ES un Āfrikas Miera fonds vai ASV Globālo miera uzturēšanas operāciju iniciatīva; taču ierosina, lai priekšroku dotu ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai 2015. gadā, būtiski tiktu palielināta partneru attīstības palīdzību Āfrikai, īpaši izglītības un veselības jomās, kā arī atbalstīti starptautiskie palīdzības fondi, lai nabadzību izskaustu pilnībā; sagaida, ka Āfrikas valdības pildīs savu uzņemto saistību daļu un ievēros demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību principus, kā arī īstenos cīņu pret korupciju;

22.   uzskata, ka Eiropas Savienībai un ASV par politisku prioritāti būtu jānosaka ievērojama nabadzības samazināšana un atkārtoti jāapstiprina apņemšanās līdz 2015. gadam sasniegt ANO Tūkstošgades attīstības mērķus un iepriekš pausto apņemšanos 0,7 % no IKP veltīt palīdzībai attīstības jomā vēlākais 2020. gadā;

ES un ASV drošības un aizsardzības jautājumi

23.   uzsver, ka NATO, kā arī ES ārpolitikai un drošības politikai ir svarīga loma un to, ka NATO joprojām ir izšķirošā transatlantiskās stabilitātes un drošības uzturētāja; atkārtoti uzsver, ka NATO un ES spēku stiprināšana ir partneru interesēs un ka īpaši NATO, kā tādu politisko debašu forumam, kurā pastāv vienlīdzīgu locekļu īsta partnerība, būtu jāattīsta savs potenciāls, panākot starp profilakses, krīzes pārvarēšanas un militārā potenciāla instrumentiem racionālu līdzsvaru; tādēļ iesaka uzlabot pašreizējās attiecības drošības jautājumos starp NATO un Eiropas Savienību, tai pašā laikā respektējot abu organizāciju neatkarīgo raksturu; uzsver, ka principā jebkuru militāro intervenci saskaņā ar Statūtiem ir jāpilnvaro ANO;

24.   atzinīgi vērtē neseno ASV Aizsardzības autorizācijas aktu 2006. finanšu gadam, kas neietver noteikumu "Pērc amerikāņu ražojumus" attiecībā uz tankkuģu degvielas uzpildes iepirkumiem ASV gaisa spēkiem; taču atzīst, ka Eiropas aizsardzības uzņēmumiem vēl joprojām ir sarežģīti iekļūt Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības tirgū un apgūt ar aizsardzību saistītās tehnoloģijas Amerikas Savienotajās Valstīs, jo nav izveidota īsta transatlantiska "divvirzienu iela" aizsardzības rūpniecības nozarē; tādēļ uzskata, ka Eiropas Aizsardzības aģentūrai ir jāiesaka valstu aizsardzības iepirkuma aģentūrām ES vairāk orientēties uz pirkumu veikšanu Eiropā, lai stratēģiski pastiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko pamatu noteiktās nozarēs un lai atjaunotu līdzsvaru transatlantiskajā rūpnieciskajā sadarbībā aizsardzības nozarē;

25.   aicina turpināt apspriest kopīgu ātru reakciju (ieskaitot visa veida krīžu pārvarēšanu) uz pēkšņām un negaidītām politiskām izmaiņām valstīs, kurās var tikt skartas abiem partneriem kopīgas vērtības un būtiski svarīgas intereses;

26.   uzsver Eiropas pieaugošā militārā potenciāla nozīmību starptautiskajai drošībai un lai uzlabotu sadarbību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm politiskajā un militārajā jomā;

27.   atzinīgi vērtē abu partneru ieguldījumu, uzsver ANO Drošības padomes un citu ANO institūciju svarīgo lomu efektīvas globālās reakcijas izstrādāšanā uz galvenajiem starptautiskā miera un drošības draudiem, ko rada masu iznīcināšanas ieroči (MII) un to piegādes sistēmu izplatīšana, kā arī bezatbildīgs konvencionālo ieroču, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, eksports un izplatīšana; tādēļ uzsver vajadzību turpināt darbu pie neizplatīšanas režīma stiprināšanas, un mērķtiecīgs darbs jānodrošina attiecībā uz attiecīgo līgumu un konvenciju, jo īpaši Otavas Konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu, vispārināšanu, kā arī piederību Hāgas Rīcības kodeksam pret ballistisko raķešu izplatīšanu, ANO Rīcības programmas par kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem īstenošanas un Starptautiskā Ieroču tirdzniecības līguma noslēgšanas; mudina Amerikas Savienotās Valstis ratificēt Vispārēju kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu;

28.   iesaka pastiprināti strādāt, lai izveidotu jaunu starptautisko tiesību instrumentu, ar ko atbilstoši definēt terorismu, kā arī noteikt efektīvas un tiesiskas metodes, kuras starptautiskā sabiedrība izmantotu terorisma apkarošanai pilnīgā saskaņā ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

29.   mudina Eiropas Savienību un Amerikas Savienotās Valstis turpināt sadarbību virzībā uz visaptverošu starptautisko nolīgumu sistēmu attiecībā uz masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, lai kopīgi atbalstītu Neizplatīšanas līgumu kā galveno kodolieroču izplatīšanas ierobežojošo elementu; izsaka nožēlu, ka šajā sakarā 2005. gada Neizplatīšanas līguma pārskata konferencē netika panākta kopēja nostāja, un ierosina veikt visu iespējamo, lai veicinātu ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1540(2004) pilnīgu īstenošanu; uzskata, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī Globālo partnerattiecību iniciatīva ir partneru kopīgās stratēģijas galvenās sastāvdaļas; šajā sakarā atbalsta IAEA priekšlikumu par urāna bagātināšanas daudzpusēju pārvaldību; turklāt uzsver, ka transatlantisko partnerattiecību kodolieroču valstīm jāiegulda nopietnāks darbs, lai izpildītu Neizplatīšanas līguma VI panta prasības;

30.   mudina iesaistītās puses divkāršot pūliņus, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots ķīmisko ieroču iznīcināšanas galīgais termiņš, kas saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju noteikts 2012. gadā, un it īpaši aicina nostiprināt Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas īstenoto pārbaudes sistēmu un piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus šīs organizācijas darbam; atgādina iesaistītajām pusēm, ka to pienākums ir nodrošināt Bioloģisko ieroču konvencijas sestās pārskatīšanas konferences veiksmīgu noslēgumu, kas notiks 2006. gada beigās, un aicina tās atbalstīt šai konvencijai pievienotu atbilstības uzraudzības protokolu;

31.   atbalsta viedokli, ka cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī nekontrolētu konvencionālo ieroču izplatīšanu ir abu partneru galvenie drošības uzdevumi; tāpēc atzinīgi vērtē abu partneru pieaugošo ieinteresētību sadarbības palielināšanā šinī jomā un ANO lomas atbalstīšanā abu problēmu risināšanā;

32.   tāpēc pauž dziļu nožēlu par neuzticību sakarā ar aizdomām par cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko ietver tā sauktā ārkārtas pārsūtīšana Eiropā; šinī sakarā atsaucas uz Eiropas Padomes oficiālo izmeklēšanu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 52. pantu un Eiropas Parlamenta pagaidu komitejas oficiālo izmeklēšanu, uz kuru ir dota atsauce 2005. gada 15. decembra rezolūcijā(10) un 2006. gada 18. janvāra lēmumā(11); aicina visas iesaistītās puses, Amerikas Savienotās Valstis ieskaitot, pilnā mērā sadarboties ar pagaidu komiteju;

33.   uzsver, ka partneriem vienmēr ir nepieciešams ievērot starptautiskās tiesības, ANO Statūtus un demokrātijas principus un nodrošināt, ka to valstu likumdošana un mehānismi šajā ziņā atbilst starptautiskajām cilvēktiesībām un it īpaši ANO Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem; uzskata, ka jebkura kopīga vai vienpusēja darbība, kas pilnībā nerespektē starptautiskās tiesības, vājinās veidu, kā rietumu sabiedrība tiek uztverta, padarot to ievainojamu un nedrošu savā cīņā pret terorismu un miera, stabilitātes un demokrātijas meklējumos;

34.   uzskata, ka ASV un ES interesēs ir izbeigt pašreizējo legālo "elles priekštelpu", kurā apcietinātie, kas Kempdeltā, Gvantanamo līča jūras kara bāzē, atrodas kopš ierašanās, garantēt viņiem tūlītēju piekļuvi tiesai un nodrošināt, ka kara noziegumos apsūdzētie saņem taisnīgu tiesu saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un atbilstoši starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem; uzsver, ka šim jautājumam ir jābūt nākamā ES un ASV sammita dienaskārtībā; vēlreiz aicina nekavējoties slēgt Gvantanamo aizturēšanas centru;

35.   pauž nožēlu, ka agrāk ASV Aizsardzības departaments nekad nav sankcionējis ad hoc EP un NATO Parlamentāras asamblejas delegācijas darba grupas apmeklējumu, ko pieprasīja 2004. gada sākumā; uzskata, ka šis apmeklējums pa šo laiku ir kļuvis nepieciešamāks kā jebkad un ierosina šo lūgumu iesniegt no jauna;

36.   aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas 2003. gada ES un ASV izdošanas un savstarpējās palīdzības līgumus, paātrināt ratifikācijas procesu; uzskata, ka tiesu iestāžu un policijas sadarbībā krimināltiesiskajos jautājumos jāpievērš uzmanība (ES pusei) ES un ASV Savstarpējās juridiskās palīdzības un personu izdošanas līguma transponēšanai;

37.   uzskata, ka vīzu režīms, ko pašlaik piemēro vienas vecās ES dalībvalsts un deviņām jauno ES dalībvalstu pilsoņiem, rada nepamatotu diskrimināciju starp veco un jauno ES dalībvalstu pilsoņiem; tāpēc mudina ASV paplašināt bezvīzu režīma programmu, piemērojot to visu ES dalībvalstu pilsoņiem, lai pret viņiem nekavējoties būtu nodrošināta vienlīdzīga, atklāta un taisnīga attieksme;

38.   uzskata, ka iniciatīva "Uzticības persona" ir brīvprātīga iniciatīva; tomēr atzīmē, ka tā varētu radīt grūtības ES datu aizsardzības jomā, jo īpaši pilsoņiem, kas izceļo uz ASV darba darīšanās vai kā tūristi; konstatē, ka attiecībā uz datu aizsardzību jānodrošina pienācīga pārraudzība paredzamajam Eiropas Kopienu Tiesas spriedumam pasažieru datu reģistra lietā(12), kā arī kopīga stratēģija surogātpasta, spiegprogrammu un ļaunprātīga izmantojuma programmu apkarošanai, tajā pašā laikā nostiprinot divpusēju sadarbību procesa izpildē un sadarbojoties ar visām iesaistītajām pusēm, lai palielinātu informētību trešajās valstīs par nepieciešamību apkarot surogātpastu;

39.   uzsver, ka ir nepieciešams paplašināt sadarbību Robežu drošības iniciatīvas jomā, lai izstrādātu īpašu izpildes iniciatīvu, kas palīdzētu veidot robežu drošības dienestu tīklus, veicinātu efektīvāku apmaiņu ar robežapsardzības metodēm un to konkrētu pielietojumu, apmaiņu ar informāciju un uzkrāto pieredzi, kā arī nodrošinātu konkrētus izpildes rezultātus, kas parādītu, kādā mērā ir mazinājusies viltojumu apkarošana;

40.   ierosina turpināt attīstīt sadarbību cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju un citām nepareizām darbībām, ieviešot Finanšu darbības uzdevumu grupas ieteikumus un ievērojot citus atbilstīgus sadarbības pamatprincipus;

41.   aicina ASV noteikt efektīvas procedūras, lai apstrīdētu personu iekļaušanu ASV sastādītajā par terorismu aizdomās turēto personu sarakstā, izdzēstu viņu vārdus no šā saraksta pēc tam, kad ir pierādīta viņu nevainība, un nodrošināt, lai rezultātā tām personām, kam ir tāds pats (vai līdzīgs uzvārds) kā personām, kas ir sarakstā, netiktu nodarīts kaitējums;

42.   aicina uz operatīvu sadarbību cīņā pret terorismu (jo īpaši attiecībā uz meklēšanā esošo personu sarakstu izveidošanu), pamatojoties uz līdzvērtību un savstarpīgumu, kā arī pasākumiem pret organizēto noziedzību, narkotiku kontrabandu, korupciju, kā arī uz sadarbību DNS datu apmaiņā caur Interpolu, kiberdrošības un kibernoziegumu politikas izstrādes un piemērošanas jomā, tostarp jautājumos attiecībā uz ražotāju un valdības sadarbības nozīmi, kritiskās informācijas infrastruktūras aizsardzību, interneta izmantošanu no teroristu puses, identitātes zādzības, elektronisko pierādījumu pieņemamību un bērnu pornogrāfijas apkarošanu internetā;

43.   taču atgādina, ka ES un ASV jebkura veida sadarbība vienmēr ir jāveic, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu, un atgādina ‐ pirms persona tiek izdota ASV, minētajai valstij ir jāgarantē, ka šī persona nesaņems nāvessodu; aicina transatlantiskos partnerus ievērot savstarpīguma principu, īstenojot tiesu iestāžu un policijas sadarbību;

44.   uzskata, ka ASV varas iestādēm, dalībvalstīm un Kopienas iestādēm un Eiropas Padomei jāsadarbojas ar Eiropas Parlamenta pagaidu komiteju jautājumā par Eiropas valstu iespējamo izmantošanu no CIP puses apcietināto transportēšanai un nelegālai aizturēšanai;

Partnerattiecību ekonomiskā un komerciālā dimensija un Transtlantiskā tirgus izveidošana līdz 2015. gadam

45.   uzskata, ka ierosinātā Transatlantiskā partnerattiecību nolīguma ietvaros ir jāveido ciešākas transatlantiskās ekonomiskās partnerattiecības, un tās ir jānoslēdz ar Transatlantisko aviācijas nolīgumu nevis jārīkojas pašreizējā neērtajā un dažreiz pretrunīgajā veidā;

46.   aicina Austrijas prezidentūru pielikt visas pūles, lai īstenotu Transatlantiskās ekonomiskās integrācijas veicināšanas deklarāciju, par kuru tika panākta vienošanās 2005. gada ES un ASV sammita laikā, dibinot augsta līmeņa reglamentējošas sadarbības un jauninājumu forumus, kā arī uzsākot kopīgus ES un ASV pētījumus, lai noteiktu atlikušos šķēršļus transatlantiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem un novērtētu iespējamos transatlantiskā tirgus izveidošanas plusus; paturot to prātā, ierosina izstrādāt sīku plānu, kur būtu norādīts precīzs darbības virziens un norādīti tā īstenošanas termiņi; šajā sakarā atzinīgi vērtē lēmumu, kas pieņemts 2005. gada novembrī pirmajā neoficiālajā ES un ASV ekonomikas ministriju sanāksmē par darba grupas izveidošanu labākai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, kas galveno uzmanību vērš uz sadarbības palielināšanu robežu šķērsošanas jomā, uz valsts un privātā sektora partnerību un koordinētu tehnisko palīdzību trešām valstīm;

47.   paralēli atsaucas uz savu 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par partnerattiecību ekonomiskajiem un tirdzniecības aspektiem(13);

48.   tādēļ mudina atjaunot Transatlantisko patērētāju dialogu un Transatlantisko vides dialogu, attīstot paraugprakses veselības, drošības un vides aizsardzības sekmēšanai, tādējādi veicinot daudz ilgtspējīgāku transatlantisko tirgu;

49.   aicina abu Atlantijas pušu līderus pastiprināt transatlantisko ekonomisko sadarbību, izveidojot agrīnas brīdinājuma sistēmas, kas darbotos agrīnā regulatīvo un likumdošanas procesu stadijā, precizētu problēmu un rastu tai risinājumu;

50.   nosoda Amerikas Savienoto Valstu ārpolitikai un ekonomikas un tirdzniecības ārpolitikai raksturīgo eksteritoriālo pieeju, tādu kā "Helms-Burton likums", "Torricelli likums" un ASV tirdzniecības līguma 301. iedaļa;

Partnerattiecību institucionālā struktūra

51.   atgādina – lai gan pēdējos gados partnerattiecību domstarpības par satura būtību nevis institucionāla rakstura domstarpības ir bijuši galvenie šķēršļi, ilgstošus sasniegumus nevar gūt bez institūcijām, kas ir gatavas virzīt uz priekšu progresu; šā iemesla dēļ uzsver stabilas institucionālās struktūras nozīmīgumu regulāru izpildorgānu koordinācijas un konsultāciju nodrošināšanā; tāpēc vēlreiz atgādina par nepieciešamību stiprināt transatlantisko partnerattiecību parlamentāro dimensiju, pārveidojot Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogu (TLD) Transatlantiskajā asamblejā, kas sastāda likumdevēju iestāžu sammitu grafikus ES un ASV sammitu sagatavošanās darbiem; turklāt uzskata, ka jāapsver ideja par jaunas, kopēji finansētas programmas uzsākšanu personāla, kas nodarbojas ar likumdošanas jautājumiem, apmaiņai;

52.   tāpēc atbalsta Austrijas prezidentūras ierosinājumu pilnīgāk iesaistīt parlamenta pārstāvjus un Eiropas un Amerikas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus partnerattiecību ikdienas pienākumu veikšanā; uzskata – lai parādītu, ka partnerattiecībām ir aktīvs atbalsts un vēlētie pārstāvji aktīvi darbojas, nākamā sammitā ir jāpiedalās Parlamenta priekšsēdētājam un ASV Kongresa vadībai;

53.   atzinīgi vērtē vēl sešu EP komiteju pārstāvju iekļaušanu Transtlantijas Likumdevēju iestāžu dialogā (TLD) un atbalsta pašreizējās pūles nodibināt Parlamentā agrīnā brīdinājuma sistēmu; visbeidzot, uzskata, ka EP 2007. gada budžetā ir jāparedz štata darba vieta Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, lai gan Parlaments, gan Transtlantijas Likumdevēju iestāžu dialogs varētu būt nepārtrauktā saskarē ar ASV Pārstāvju palātu un Senātu;

54.   atzinīgi vērtē 2005. gada jūnijā ES un ASV augstākā līmeņa tikšanās laikā apstiprināto 2005. gada darbības plānu un jo īpaši augsta līmeņa regulatīvas sadarbības foruma izveidošanu reglamentējoša dialoga veicināšanai;

55.   pieprasa, lai dialoga veidošanā par reglamentējošu sadarbību aktīvi iesaistītu ieinteresētās puses un likumdevējus;

o
o   o

56.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.

(1) OV C 124 E, 25.5.2006., 556. lpp. (2) OV C 34 E, 7.2.2002., 359. lpp. (3) OV C 177 E, 25.7.2002., 288. lpp. (4) OV C 180 E, 31.7.2003., 392. lpp. (5) OV C 69 E, 19.3.2004, 124. lpp. (6) OV C 102 E, 28.4.2004, 640. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0070. (8) OV C 104 E, 30.4.2004, 1043. lpp. (9) OV C 247 E, 6.10.2005, 151. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0529. (11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0012. (12) 2006. gada 30. maija Spriedums apvienotajā lietā C-317/04 Parliment v Council un C-318/04 Parliament v Commission. (13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0239.