(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (12064/2/2005 – C6-0054/2006)(1),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0516)(3),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A6-0081/2006),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 126 E, 30.5.2006., 16. lpp. (2) OV C 124 E, 25.5.2006., 116. lpp. (3) OV vēl nav publicēts.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2),

tā kā:

(1)  Kopienas politika attiecībā uz vidi tiecas panākt augsta līmeņa aizsardzību, ievērojot to, ka dažādos Kopienas reģionos stāvoklis ir dažāds. Turklāt informācija, tostarp telpiskā informācija, ir vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu šo politiku un citas Kopienas politikas, kurās saskaņā ar Līguma 6. pantu ir jāiekļauj vides aizsardzības prasības. Lai panāktu šādu integrāciju, jāizveido koordinācija starp tiem, kuri lieto, un tiem, kuri sniedz informāciju, lai varētu kombinēt no dažādajām nozarēm saņemto informāciju un iegūtās zināšanas.

(2)  Sestā vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs )(3) prasa, lai tiktu darīts viss, lai nodrošinātu integrētu Kopienas vides politikas veidošanu, ņemot vērā vietējās un reģionālās atšķirības. Ir vairākas problēmas attiecībā uz tādas telpiskās informācijas pieejamību, kvalitāti, organizāciju, piekļuvi tai un tās kopīgu izmantošanu, kas vajadzīga, lai sasniegtu minētajā programmā izklāstītos mērķus.

(3)  Problēmas, kas skar telpiskās informācijas pieejamību, kvalitāti, organizāciju, piekļuvi tai un tās kopīgu izmantošanu, ir raksturīgas daudziem politikas un informācijas tematiem un tās ir sastopamas dažādos publisko iestāžu līmeņos. To atrisināšanai ir vajadzīgi pasākumi, kas aptver sadarbspējīgu telpisko datu un to pakalpojumu apmaiņu, kopīgu izmantošanu, piekļuvi tiem un to lietošanu dažādos publisko iestāžu līmeņos un dažādās nozarēs. Tāpēc būtu jāizveido telpiskās informācijas infrastruktūra Kopienā.

(4)  Telpiskās informācijas infrastruktūrai Eiropas Kopienā (INSPIRE) vajadzētu palīdzēt politikas izstrādē attiecībā uz politiku un darbībām, kas var tieši vai netieši ietekmēt vidi.

(5)  INSPIRE vajadzētu balstīt uz telpiskās informācijas infrastruktūrām, ko izveidojušas dalībvalstis, kas atbilst kopīgiem īstenošanas noteikumiem un ko papildina Kopienas līmeņa pasākumi. Ar šo pasākumu būtu palīdzību jāpanāk, ka telpiskās informācijas infrastruktūras, ko izveidojušas dalībvalstis, ir saderīgas un lietojamas Kopienas un pārrobežu kontekstā.

(6)  Telpiskās informācijas infrastruktūrām dalībvalstīs vajadzētu būt veidotām tā, lai nodrošinātu to, ka telpisko datu uzglabāšana, pieejamība un uzturēšana notiek vispiemērotākajā veidā; ka ir iespējams saskanīgi apvienot telpiskos datus no dažādiem avotiem Kopienā un ka tos var kopīgi izmantot vairāki lietotāji un vairākiem lietojumiem; ka vienā publisko iestāžu līmenī savāktus telpiskos datus ir iespējams kopīgi izmantot citām publiskām iestādēm; ka telpiskos datus dara pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kas pārmērīgi neierobežo to plašu lietošanu; ka ir viegli atrast pieejamos telpiskos datus, novērtēt to piemērotību attiecīgajam mērķim un uzzināt nosacījumus, kas piemērojami to lietošanai.

(7)  Pastāv daļēja savstarpēja pārklāšanās starp telpisko informāciju, uz ko attiecas šī direktīva, un informāciju, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(4). Šai direktīvai nevajadzētu skart Direktīvu 2003/4/EK.

(8)  Šai direktīvai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu(5), kuras mērķi papildina šīs direktīvas mērķus.

(9)  INSPIRE izveide būs ievērojama pievienotā vērtība attiecībā uz - un tā arī gūs labumu no - citām Kopienas iniciatīvām, piemēram, Padomes Regulas (EK) Nr. 876/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu "Galileo"(6) un Globālā monitoringa par vidi un drošību (GMES): GMES darbspējas izveidošana līdz 2008. gadam (Rīcības plāns (2004.-2008.)). Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izmantot no "Galileo" un GMES iegūtos datus, tiklīdz tie kļūst pieejami, jo īpaši tad, ja tie attiecas uz laika un telpas atsaucēm, kas saņemtas no "Galileo".

(10)  Daudzas iniciatīvas tiek īstenotas valsts un Kopienas līmenī, lai savāktu, saskaņotu vai organizētu telpiskās informācijas izplatīšanu vai lietošanu. Šādas iniciatīvas var būt noteiktas Kopienas tiesību aktos, piemēram, Komisijas Lēmumā 2000/479/EK (2000. gada 17. jūlijs) par Eiropas Piesārņojošo vielu emisiju reģistra (EPER) ieviešanu saskaņā ar 15. pantu Padomes Direktīvā 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2152/2003 (2003. gada 17. novembris) par mežu un vides mijiedarbības monitoringu Kopienā (Forest focus)(8) vai atbilstīgi Kopienas finansētām programmām (piemēram, CORINE zemes virsmas programma, Eiropas Transporta politikas informācijas sistēma), vai arī var izrietēt no iniciatīvām, kas tiek īstenotas valsts vai reģionu līmenī. Šī direktīva ne vien papildinās šādas iniciatīvas, piedāvājot sistēmu, kas nodrošinās to sadarbspēju, bet arī balstīsies uz esošo pieredzi un iniciatīvām, nevis atkārtos jau paveikto.

(11)  Šai direktīvai būtu jāattiecas uz telpiskajiem datiem, kuri atrodas publisko iestāžu rīcībā vai kurus to uzdevumā lieto, un uz to, kā publiskās iestādes izmanto telpiskos datus savu publisko uzdevumu veikšanai. Ievērojot konkrētus nosacījumus, tā tomēr būtu jāattiecina arī uz telpiskajiem datiem, kas ir tādu fizisku vai juridisku personu rīcībā, kuras nav publiskās iestādes, ja attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas to pieprasa.

(12)  Šajā direktīvā nebūtu jāparedz prasība vākt jaunus datus vai paziņot šādu informāciju Komisijai, jo šos jautājumus reglamentē citi ar vidi saistīti tiesību akti.

(13)  Valstu infrastruktūras būtu jāievieš pakāpeniski, un telpisko datu tematiem, uz ko attiecas šī direktīva, būtu attiecīgi jāpiešķir dažādi prioritāšu līmeņi. Tās ieviešot, būtu jāņem vērā tas, ciktāl telpiskie dati ir vajadzīgi plašam lietojumu klāstam dažādās politikas jomās, to Kopienas politikās paredzēto darbību prioritāte, kurās vajadzīgi saskaņoti telpiskie dati izmanto, un panākumi, kurus dalībvalstis guvušas, tos saskaņojot.

(14)  Laika un resursu zaudējums, meklējot esošos telpiskos datus vai konstatējot, vai tos var izmantot kādam konkrētam mērķim, ir galvenais šķērslis, kas kavē pieejamo datu pilnīgu izmantošanu. Tādēļ dalībvalstīm metadatu veidā jāsniedz pieejamo telpisko datu kopu un pakalpojumu apraksti.

(15)  Formātu un struktūru lielā dažādība, kādos telpiskie dati ir organizēti un kādos tiem piekļūst Kopienā, traucē efektīvi izstrādāt, ieviest, uzraudzīt un novērtēt Kopienas tiesību aktus, kas tieši vai netieši skar vidi, tādēļ jānosaka īstenošanas pasākumi, lai sekmētu no dažādiem avotiem iegūtu telpisko datu lietošanu dalībvalstīs. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā tā, lai telpisko datu kopas būtu sadarbspējīgas, un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jebkuri dati vai informācija, kas nepieciešama sadarbspējas nodrošināšanai ir pieejama ar nosacījumiem, kas neierobežo tās lietošana šim nolūkam.

(16)  Lai telpiskos datus varētu kopīgi izmantot dažādos publisko iestāžu līmeņos Kopienā, ir vajadzīgi tīkla pakalpojumi. Tiem būtu jānodrošina iespēja atrast, transformēt, apskatīt un lejupielādēt telpiskos datus, kā arī izsaukt telpiskos datus un elektroniskās komercijas pakalpojumus. Tīkla pakalpojumiem būtu jādarbojas saskaņā ar kopīgi saskaņotām specifikācijām un atbilstoši minimālajiem veiktspējas kritērijiem, lai nodrošinātu dalībvalstīs izveidoto infrastruktūru sadarbspēju. Dienestu tīklā būtu jāiekļauj arī tehniskā iespēja, lai publiskās iestādes varētu nodrošināt savu telpisko datu kopu un pakalpojumu pieejamību.

(17)  Konkrētas telpisko datu kopas un pakalpojumi, kas attiecas uz Kopienas politikām un kas tieši vai netieši skar vidi, atrodas trešo personu rīcībā, kuras tos pārvalda. Dalībvalstīm tāpēc būtu jāpiedāvā trešām personām iespēja dot ieguldījumu valsts infrastruktūru izveidē ar noteikumu, ka tas nepasliktinās to telpisko datu un to pakalpojumu saskaņotību un lietošanas vienkāršību, uz kuriem attiecas minētās infrastruktūras.

(18)  Dalībvalstu pieredze ir parādījusi, ka sekmīgas telpiskās informācijas infrastruktūras ieviešanas nolūkā ir svarīgi, lai neliels pakalpojumu skaits sabiedrībai būtu pieejams bez maksas. Tādēļ dalībvalstīm jānodrošina, lai vismaz pakalpojumi telpisko datu kopu meklēšanai un apskatei ir pieejami bez maksas.

(19)  Tīkla pakalpojumu sniegšana jāīsteno un jāpiemēro, pilnībā ievērojot principus, kas attiecas uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(9).

(20)  Lai sekmētu valsts infrastruktūru integrāciju INSPIRE, dalībvalstīm būtu jānodrošina piekļuve savām infrastruktūrām, izmantojot Kopienas ģeoportālu, kuru pārvalda Komisija, kā arī izmantojot piekļuves punktus, kurus tās nolemj pārvaldīt pašas.

(21)  Lai nodrošinātu no dažādiem publisko iestāžu līmeņiem saņemtas informācijas pieejamību, dalībvalstīm būtu jānovērš praktiski šķēršļi, ar kuriem šajā sakarā publiskās iestādes saskaras valsts, reģionu un pašvaldību līmenī, veicot savus uzdevumus, kas var tieši vai netieši ietekmēt vidi.

(22)  Publiskajām iestādēm ir vajadzīga netraucēta piekļuve attiecīgajām telpisko datu kopām un pakalpojumiem, pildot to iestāžu pienākumus. Šāda piekļuve var būt apdraudēta, ja tā ir atkarīga no atsevišķām ad hoc sarunām starp publiskajām iestādēm ikreiz, kad piekļuve ir vajadzīga. Dalībvalstīm būtu jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai novērstu šādus praktiskus šķēršļus datu kopīgai izmantošanai, paredzot, piemēram, iepriekšējas vienošanās publisko iestāžu starpā.

(23)  Mehānismos, ko izveido, lai valsts un citas valsts pārvaldes iestādes un fiziskas vai juridiskas personas, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pilda valsts pārvaldes funkcijas, varētu kopīgi izmantot telpisko datu kopas un pakalpojumus, jāņem vērā nepieciešamība aizsargāt publisko iestāžu finansiālo dzīvotspēju, jo īpaši to, kuru uzdevums ir rast ieņēmumus. Jebkurā gadījumā sedzamām izmaksām nevajadzētu pārsniegt iekasēšanas, ražošanas, pavairošanas un izplatīšanas izmaksas.

(24)  Šī direktīva neskar valsts sektora iestāžu īpašumā esošo intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu vai piederību.

(25)  Sistēmai, kas paredzēta telpisko datu kopīgai izmantošanai publiskajās iestādēs, kurām direktīva nosaka kopīgas izmantošanas pienākumu, jābūt neitrālai attiecībā uz šādām publiskajām iestādēm dalībvalstī, bet arī attiecībā uz šādām publiskajām iestādēm citās dalībvalstīs un Kopienas iestādēs. Tā kā Kopienas iestādēm un struktūrām bieži vien ir jāintegrē un jāizvērtē telpiskā informācija no visām dalībvalstīm, tām atbilstīgi saskaņotiem nosacījumiem būtu jāspēj piekļūt telpiskiem datiem un to pakalpojumiem un tos lietot.

(26)  Lai stimulētu pievienotās vērtības pakalpojumu izstrādi, ko veic trešās personas, gan publisko iestāžu, gan sabiedrības labā jāveicina piekļuve telpiskajiem datiem, kas plešas ārpus administratīvajām vai valstu robežām.

(27)  Lai efektīvi ieviestu telpiskās informācijas infrastruktūras, ir vajadzīga koordinācija no visu to iesaistīto dalībnieku puses, kuri ir ieinteresēti šādu infrastruktūru izveidē neatkarīgi no tā, vai tie būtu veicinātāji vai lietotāji. Tālab jāizveido attiecīgas koordinācijas struktūras, kurās ir iesaistīti dažādie pārvaldes līmeņi un kuras ņem vērā dalībvalstīs pastāvošo pilnvaru un atbildības sadali.

(28)  Lai varētu gūt labumu no sasniegumiem un informācijas struktūru faktiskās pieredzes, ir nepieciešams, lai pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu izstrādāti, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem un standartiem, ko Eiropas standartizācijas iestādes ir pieņēmušas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā(10).

(29)  Eiropas Vides aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1210/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko izveido Eiropas Vides aģentūru un Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu(11), Kopienas līmenī jāsniedz Kopienai objektīva, ticama un salīdzināma vides informācija, kā arī, cita starpā, tās mērķis ir uzlabot ar politiku saistītās vides informācijas plūsmu starp dalībvalstīm un Kopienas iestādēm; tai aktīvi būtu jāpiedalās šīs direktīvas īstenošanā.

(30)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(12) 34. punktu dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(31)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildu pilnvaru īstenošanas kārtību(13).

(32)  Sagatavojot lēmumus, kas saistīti ar šīs direktīvas īstenošanu un INSPIRE turpmāku attīstību, ir vajadzīga pastāvīga uzraudzība attiecībā uz šīs direktīvas īstenošanu un regulāri ziņojumi.

(33)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi - proti, izveidot INSPIRE - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, ievērojot starptautiskos aspektus un vispārēju vajadzību Kopienā koordinēt nosacījumus, lai piekļūtu telpiskai informācijai, veiktu tās apmaiņu un to kopīgi izmantotu, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1.  Šīs direktīvas mērķis ir paredzēt vispārīgus noteikumus, lai izveidotu Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (turpmāk - INSPIRE), nolūkā atbalstīt Kopienas vides politiku, kā arī politiku un darbības, kuras var ietekmēt vidi.

2.  INSPIRE pamatā ir telpiskās informācijas infrastruktūras, ko izveidojušas un pārvalda dalībvalstis.

2. pants

1.  Šī direktīva neskar Direktīvu 2003/4/EK, ja vien nav noteikts citādi.

2.  Šī direktīva neskar Direktīvu 2003/98/EK.

3. pants

Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad iestādes vai struktūras īsteno tiesu vai likumdošanas funkcijas, tās nav uzskatāmas par publiskām iestādēm šīs direktīvas nozīmē;

4. pants

1.  Šī direktīva attiecas uz telpisko datu kopām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.  Ja vairākas publiskās iestādes pārvalda vai to vārdā tiek pārvaldītas vairākas tās pašas telpisko datu kopas identiskas kopijas, šī direktīva attiecas tikai uz izejas versiju, no kuras šīs kopijas ir iegūtas.

3.  Šī direktīva attiecas arī uz telpisko datu pakalpojumiem saistībā ar datiem, kas ietilpst 1. punktā minēto telpisko datu kopā.

4.  Šajā direktīvā nav paredzēta prasība vākt jaunus telpiskos datus.

5.  Attiecībā uz telpisko datu kopām, kas atbilst 1. punkta c) apakšpunktā minētajam nosacījumam, taču intelektuālā īpašuma tiesības uz tām pieder trešai personai, saskaņā ar šo direktīvu publiskā iestāde var rīkoties vienīgi ar šīs trešās personas piekrišanu.

6.  Atkāpjoties no 1. punkta, šī direktīva attiecas uz tādu telpisko datu kopām, kuras pārvalda vai iestāžu vārdā pārvalda publiskā iestāde, kas dalībvalstī darbojas zemākajā pārvaldības līmenī, tikai tad, ja dalībvalstī pastāv noteikumi, kas prasa to vākšanu un izplatīšanu.

7.  Šīs direktīvas I, II un III pielikumā minēto telpisko datu tematus var pielāgot saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru, lai ņemtu vērā pieaugošo nepieciešamību pēc telpiskajiem datiem, atbalstot Kopienas politiku, kas ietekmē vidi.

II NODAĻA

METADATI

5. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina metadatu izveidošanu telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kas atbilst I, II un III pielikumā minētajiem tematiem, kā arī šo metadatu pastāvīgu atjaunināšanu.

2.  Metadatos iekļauj informāciju par šādām jomām:

3.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka metadati ir pilnīgi un pienācīgā kvalitātē, lai īstenotu 3. panta 6. punktā izklāstīto mērķi.

4.  Šā panta īstenošanas noteikumus pieņem līdz …(14) saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Minētajos noteikumos ņem vērā attiecīgos pastāvošos starptautiskos standartus un lietotāju prasības.

6. pants

III NODAĻA

TELPISKO DATU KOPU UN PAKALPOJUMU SADARBSPĒJA

7. pants

1.  Īstenošanas noteikumus, ar ko paredz tehniskus pasākumus telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspējai, un, ja iespējams, to saskaņošanai, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru. Izstrādājot īstenošanas noteikumus, ņem vērā attiecīgās lietotāju prasības, pastāvošās ierosmes un starptautiskos standartus telpisko datu kopu saskaņošanai, kā arī praktisko iespējamību un izmaksu un ieguvumu apsvērumus. Ja organizācijas, kas izveidotas saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem, ir pieņēmušas attiecīgus standartus, lai nodrošinātu telpisko datu kopu un pakalpojumu sadarbspēju vai saskaņošanu, šos standartus integrē, un vajadzības gadījumā šajā punktā minētajos īstenošanas noteikumos iekļauj norādi uz pašreizējiem tehniskiem līdzekļiem.

2.  Dalībvalstis pēc pieprasījuma sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju, lai tā saskaņā ar 1. punktu ņemtu vērā iespējamības, kā arī izmaksu un ieguvumu apsvērumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka visām tikko savākto vai atjaunināto telpisko datu kopām un atbilstīgajiem telpisko datu pakalpojumiem ir nodrošināta atbilstība 1. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem divos gados pēc to pieņemšanas un ka citām telpisko datu kopām un pakalpojumiem ir nodrošināta atbilstība īstenošanas noteikumiem septiņos gados pēc to pieņemšanas.

4.  Šā panta 1. punktā minētie īstenošanas noteikumi ietver telpisko objektu definīciju un klasifikāciju, kas attiecas uz telpisku datu kopām, kuras saistītas ar I, II un III pielikumā minētajām tēmām, kā arī nosaka veidu, kā šiem telpiskajiem datiem piekārto norādes par ģeogrāfisko novietojumu telpā.

5.  Dalībvalstu pārstāvji valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī citas fiziskas vai juridiskas personas, kurām, pamatojoties uz to lomu telpiskās informācijas infrastruktūrā, ir interese par attiecīgajiem telpiskajiem datiem, tostarp lietotāji, ražotāji, papildu vērtības pakalpojumu sniedzēji vai jebkāda cita koordinējoša iestāde saņem iespēju piedalīties sagatavošanas sarunās par 1. punktā minēto īstenošanas noteikumu saturu, pirms to ir izskatījusi 22. panta 1. punktā minētā komiteja.

8. pants

1.  Ja telpisko datu kopas atbilst vienam vai vairākiem I vai II pielikumā minētajiem tematiem, īstenošanas noteikumi, kas paredzēti 7. panta 1. punktā, atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.  Īstenošanas noteikumos aptver šādus telpisko datu aspektus:

3.  Īstenošanas noteikumus izstrādā tā, lai nodrošinātu saskaņu starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un to pašu atrašanās vietu, vai starp informācijas elementiem, kas attiecas uz vienu un pašu dažādos mērogos pārstāvētu objektu.

4.  Īstenošanas noteikumus izstrādā tā, lai no dažādām telpisko datu kopām iegūtā informācija būtu salīdzināma, ievērojot 7. panta 4. punktā un šā panta 2. punktā minētos aspektus.

9. pants

10. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura informācija, tostarp dati, kodi un tehniskās klasifikācijas, kas vajadzīgi 7. panta 1. punktā paredzēto īstenošanas noteikumu ievērošanai, ir pieejami publiskajām iestādēm vai trešām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas neierobežo tās lietošanu šim mērķim.

2.  Lai nodrošinātu to, ka telpiskie dati, kas attiecas uz kādu ģeogrāfisku objektu, kura atrašanās vieta sniedzas pāri divu vai vairāku dalībvalstu robežām, ir saskaņoti, dalībvalstis vajadzības gadījumā, savstarpēji vienojoties, lemj par šādu kopēju objektu attēlošanu un atrašanās vietu.

IV NODAĻA

TĪKLA PAKALPOJUMI

11. pants

1.  Dalībvalstis izveido un pārvalda tīklu turpmāk norādītajiem pakalpojumiem telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kuriem saskaņā ar šo direktīvu ir izveidoti metadati:

Attiecībā uz šiem pakalpojumiem ņem vērā lietotāja prasības, un tie ir viegli lietojami, pieejami sabiedrībai un piekļūstami, izmantojot internetu vai jebkuru citu pieejamu telekomunikācijas līdzekli.

2.  Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, ievieš vismaz šādu meklēšanas kritēriju kombināciju:

3.  Pārveidošanas pakalpojumus, kas minēti 1. punkta d) apakšpunktā, apvieno ar pārējiem šajā punktā minētajiem pakalpojumiem tā, lai visus šos pakalpojumus varētu pārvaldīt atbilstīgi 7. panta 1. punktā paredzētajiem īstenošanas noteikumiem.

12. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka publiskajām iestādēm ir tehniskās iespējas, lai savienotu iestāžu telpisko datu kopas un pakalpojumus ar 11. panta 1. punktā minēto tīklu. Šis pakalpojums turklāt ir pieejams pēc pieprasījuma trešām personām, kuru telpisko datu kopas un pakalpojumi atbilst īstenošanas noteikumiem, kas nosaka pienākumus, īpaši attiecībā uz metadatiem, tīkla pakalpojumiem un sadarbspēju.

13. pants

1.  Atkāpjoties no Direktīvas  2003/4/EK 4. panta 2. punkta un šīs direktīvas 11. panta 1. punkta, dalībvalstis var ierobežot sabiedrības piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem, izmantojot 11. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumus, vai 14. panta 3. punktā minētajiem elektroniskās komercijas pakalpojumiem, ja šāda piekļuve negatīvi ietekmē:

2.  Iemeslus 1. punktā paredzētajai piekļuves ierobežošanai skaidro ierobežojoši, katrā konkrētā gadījumā ņemot vērā sabiedrības intereses, kuru labā nodrošina piekļuvi. Katrā konkrētā gadījumā izvērtē sabiedrības intereses, kuru labā veic šādu piekļuvi, salīdzinot tās ar interesēm, saistībā ar kurām piekļuvi ierobežo vai tai piemēro nosacījumus. Dalībvalstis nedrīkst, pamatojoties uz 1. punkta a), d), e), f) un g) apakšpunktu, ierobežot piekļuvi informācijai par emisiju vidē.

3.  Šajā sakarā un 1. punkta e) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas Direktīvas 95/46/EK prasības.

14. pants

1.  Dalībvalstis nodrošina sabiedrības piekļuvi 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem bez maksas.

2.  Dati, kam nodrošināta piekļuve, izmantojot 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos skatīšanās pakalpojumus, var būt tādā formā, kas neļauj to atkārtotu lietošanu komerciāliem nolūkiem.

3.  Gadījumos, kad publiskās iestādes iekasē maksu par 11. panta 1. punkta c) vai e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem, dalībvalstis nodrošina pieeju elektroniskās komercijas pakalpojumiem. Uz šādiem pakalpojumiem var attiecināt atrunas vai klikšķ-atļaujas.

15. pants

1.  Komisija izveido un pārvalda INSPIRE ģeoportālu Kopienas līmenī.

2.  Dalībvalstis nodrošina piekļuvi 11. panta 1. punktā minētajiem pakalpojumiem, izmantojot INSPIRE ģeoportālu, kas minēts 1. punktā. Dalībvalstis var nodrošināt piekļuvi šiem pakalpojumiem, izmantojot arī savus piekļuves punktus.

16. pants

V NODAĻA

DATU KOPĪGA IZMANTOŠANA

17. pants

1.  Katra dalībvalsts pieņem pasākumus, lai 3. panta 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētās publiskās iestādes kopīgi izmantotu telpisko datu kopas un pakalpojumus. Minētie pasākumi ļauj šīm publiskajām iestādēm piekļūt telpisko datu kopām un pakalpojumiem, kā arī apmainīties ar šīm kopām un pakalpojumiem un lietot tos, lai veiktu publiskus uzdevumus, kas var ietekmēt vidi.

2.  Šā panta 1. punktā minētajos pasākumos neiekļauj nekādus ierobežojumus, kas varētu radīt šķēršļus telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai.

3.  Neskarot šā panta 2. punktu, dalībvalstis var atļaut publiskajām iestādēm, kas piegādā telpisko datu kopas un pakalpojumus, licencēt tos un/vai pieprasīt maksājumu no publiskajām iestādēm vai Kopienas iestādēm un struktūrām, kuras šos telpisko datu kopas un pakalpojumus lieto. Jebkurā gadījumā, ja tiek ņemta samaksa, kopējie ieņēmumie nepārsniedz savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētie pasākumi telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai ir pieejami citu dalībvalstu 3. panta 9. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām publiskajām iestādēm un Kopienas iestādēm un struktūrām, lai pildītu publiskos uzdevumus, kas var ietekmēt vidi.

5.  Šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētie pasākumi telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai ir pieejami - ar līdzvērtīgiem un ekvivalentiem nosacījumiem - struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuros Kopiena un dalībvalstis ir puses, lai tās pildītu uzdevumus, kas var ietekmēt vidi.

6.  Ja šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētie pasākumi telpisko datu kopu un pakalpojumu kopīgai izmantošanai ir pieejami saskaņā ar 4. un 5. punktu, šos pasākumus, neskarot 2. punktu, var papildināt ar valsts tiesību aktos paredzētiem nosacījumiem attiecībā uz to lietošanu.

7.  Atkāpjoties no šā panta, dalībvalstis var ierobežot kopīgu izmantošanu, ja tas var apdraudēt tiesiskumu, sabiedrisko drošību, valsts aizsardzību vai starptautiskās attiecības.

8.  Dalībvalstis nodrošina Kopienas iestādēm un struktūrām piekļuvi telpisko datu kopām un pakalpojumiem saskaņā ar saskaņotiem nosacījumiem. Īstenošanas noteikumus, kas reglamentē šādu piekļuvi, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

VI NODAĻA

KOORDINĒŠANA UN PAPILDU PASĀKUMI

18. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka dažādos pārvaldes līmeņos tiek norīkotas atbilstīgas struktūras un mehānism, lai koordinētu ieguldījumus, ko sniedz visas puses, kuras ir ieinteresētas to telpiskās informācijas infrastruktūrās.

Šīs struktūras koordinē ieguldījumus, ko sniedz, inter alia, lietotāji, ražotāji, papildu vērtības pakalpojumu sniedzēji un koordinējošās iestādes attiecībā uz piederīgu datu kopu identificēšanu, lietotāja vajadzībām, informācijas sniegšanu par esošo praksi, kā arī atsauksmēm par šīs direktīvas īstenošanu.

19. pants

1.  Komisija ir atbildīga par INSPIRE koordinēšanu Kopienas līmenī, un šajā sakarā tai palīdz attiecīgas organizācijas un jo īpaši Eiropas Vides aģentūra.

2.  Katra dalībvalsts norīko kontaktpunktu – parasti publisko iestādi - kas saistībā ar šo direktīvu ir atbildīga par sazināšanos ar Komisiju. Šo kontaktpunktu atbalstīs koordinācijas struktūra, ievērojot dalībvalstī pastāvošo pilnvaru un atbildības sadali.

20. pants

Šajā direktīvā minētie īstenošanas noteikumi ņem vērā standartus, ko Eiropas standartizācijas iestādes pieņēmušas saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK izklāstīto procedūru, kā arī starptautiskos standartus.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

1.  Dalībvalstis uzrauga savu telpisko datu infrastruktūru ieviešanu un lietošanu. Uzraudzības rezultātus tās dara pastāvīgi pieejamus Komisijai un sabiedrībai.

2.  Ne vēlāk kā … (19) dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu, kurā ietverts īss apraksts par:

3.  Ik pēc trīs gadiem un pirmo reizi ne vēlāk kā …(20) dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu, kurā sniedz atjauninātu informāciju saistībā ar 2. punktā minētajiem jautājumiem.

4.  Sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi šā panta īstenošanai, pieņem saskaņā ar 22. panta 2. punktā minēto procedūru.

22. pants

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

23. pants

Līdz …(21)* un pēc tam reizi sešos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kura pamatā ir, inter alia, ziņojumi no dalībvalstīm saskaņā ar 21. panta 2. un 3. punktu.

Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus Kopienas rīcībai.

24. pants

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz …(22)** izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

25. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

26. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Telpisko datu temati, kas minēti 6. panta a) apakšpunktā, 8. panta 1. punktā un 9. panta a) apakšpunktā

1.  Koordinātu atskaites sistēmas

Sistēmas viennozīmīgai telpiskās informācijas atskaišu norādīšanai telpā ar koordinātu kopu (x, y, z) un/vai platumu, garumu un augstumu, izmantojot ģeodēziskos horizontālos un vertikālos datus.

2.  Ģeogrāfisko koordinātu tīklu sistēmas

Saskaņots daudzpakāpju izšķiršanas koordinātu tīkls ar kopēju sākumpunktu un standartizētu tīkla šūnu atrašanās vietu un izmēru.

3.  Toponīmi

Rajonu, reģionu, apvidu, lielpilsētu, priekšpilsētu, pilsētu, apdzīvotu vietu vai jebkādu valsts mēroga vai vēsturiskas nozīmes ģeogrāfisku vai topogrāfisku objektu nosaukumi.

4.  Administratīvas vienības

Administratīvas vienības, kas sadala apgabalus, kuros dalībvalstīm ir jurisdikcija un/ vai kurā tās to īsteno, pašvaldību, reģionu un valsts pārvaldes nolūkā, kas sadalītas ar administratīvo robežu palīdzību.

5.  Adreses

Īpašumu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, pamatojoties uz adreses identifikatoriem; parasti tie ir ceļu nosaukumi, māju numuri, pasta indeksi.

6.  Kadastrālie zemes gabali

Teritorijas, kuras nosaka kadastrālie reģistri vai tiem līdzvērtīgas sistēmas.

7.  Transporta tīkli

Autoceļi, dzelzceļa, gaisa un ūdens transporta tīkli un ar tiem saistītā infrastruktūra. Tie ietver arī dažādu tīklu savienojumus. Tie ietver arī Eiropas transporta tīklu, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1692/96/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai(23) un minētā lēmuma turpmākajos grozījumos.

8.  Hidrogrāfija

Hidrogrāfijas elementi, tostarp jūras teritorijas un visas citas ūdenstilpnes un ar tiem saistītie elementi, tostarp upju baseini un apakšbaseini. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi definīcijām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(24), un tīklu veidā.

9.  Aizsargājamas teritorijas

Teritorijas, kas noteiktas vai pārvaldītas saistībā ar starptautiskiem, Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem, lai nodrošinātu īpašu dabas aizsardzības mērķu īstenošanu.

II PIELIKUMS

TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6. PANTA A) APAKŠPUNKTĀ, 8. PANTA 1. PUNKTĀ UN 9. PANTA B) APAKŠPUNKTĀ

1.  Augstums

Digitāli augstuma modeļi zemes, ledus un jūras virsmai. Tie ietver arī sauszemes reljefu, dziļumu un krasta līniju.

2.  Zemes segums

Zemes virsmas fiziskais un bioloģiskais segums, tostarp mākslīgu virsmu, lauksaimniecības teritoriju, mežu, (daļēji) dabisku platību, mitrzemju, ūdenstilpņu fiziskais un bioloģiskais segums.

3.  Ortogonālā fotogrāfiskā informācija

Zemes virsmas attēli ar piekārtotu norādi par ģeogrāfisko novietojumu telpā, kas saņemti no satelīta vai gaisā esošiem sensoriem.

4.  Ģeoloģija

Ģeoloģiskais stāvoklis, ko raksturo uzbūve un struktūra. Tostarp informācija par pamatiežiem, ūdens nesējslāņiem un ģeomorfoloģiju.

III PIELIKUMS

TELPISKO DATU TEMATI, KAS MINĒTI 6. PANTA B) APAKŠPUNKTĀ UN 9. PANTA B) APAKŠPUNKTĀ

1.  Statistikas vienības

Vienības, kuras izmanto statistikas informācijas izplatīšanā vai lietošanā.

2.  Ēkas

Ēku ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

3.  Augsne

Augsnes un tās apakškārtas stāvoklis, ko raksturo dziļums, faktūra, struktūra un daļiņu un organisko vielu saturs, akmeņainība, erozija un, attiecīgā gadījumā, vidējais slīpums un prognozējamā ūdens uzkrāšanas spēja.

4.  Zemes izmantošana

Teritorijas stāvoklis, ko raksturo tās pašreizējās un nākotnē plānotās funkcionālās izmantošanas dimensija vai sociāli ekonomiskais izmantošanas nolūks (piemēram, zeme dzīvojamiem namiem, rūpnieciskiem, komerciāliem, lauksaimniecības, mežniecības, atpūtas mērķiem).

5.  Cilvēku veselība un drošība

Dominējošo pataloģiju (alerģiju, vēža, elpošanas ceļu slimību, utt.) ģeogrāfiskā izplatība, informācija, kas norāda uz ietekmi uz veselību (biomarkeri, auglības mazināšana, epidēmijas) vai cilvēku labklājību (nogurumu, stresu, utt.), kas tieši (gaisa piesārņojums, ķīmiskās vielas, ozona slāņa noplicināšanās, trokšņi, utt.) vai netieši (pārtika, ģenētiski modificēti organismi, utt.) saistīta ar vides kvalitāti.

6.  Komunālie un valsts dienesti

Tas ietver tādu komunālo dienestu iekārtas kā kanalizācija, atkritumu apsaimniekošana, energoapgāde un ūdens apgāde, administratīvos un sociālos valsts dienestus, piemēram, valsts administrāciju, civilās aizsardzības novietnes, skolas un slimnīcas.

7.  Vides monitoringa iekārtas

Vides monitoringa iekārtu atrašanās vietas un pārvaldība, kas ietver emisiju, apkārtējās vides stāvokļa un citu ekosistēmas parametru (bioloģiskās daudzveidības, veģetācijas ekoloģisko apstākļu, utt.) novērošanu un mērīšanu, ko veic publiskās iestādes vai publisko iestāžu vārdā.

8.  Ražošanas un rūpniecības iekārtas

Rūpniecības ražošanas novietnes, tostarp iekārtas, kas iekļautas Padomes Direktīvā 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli(25), un iekārtas, ko izmanto ūdens ņemšanai, kalnrūpniecībā vai uzglabāšanai.

9.  Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas

Lauksaimniecības ierīces un ražošanas iekārtas (tostarp apūdeņošanas sistēmas, siltumnīcas un staļļi).

10.  Iedzīvotāju sadalījums - demogrāfija

Iedzīvotāju ģeogrāfiskais sadalījums, tostarp iedzīvotāju raksturojumi un darbības līmeņi, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām.

11.  Apgabala vadība/ierobežojumi/reglamentētas zonas un atskaites vienības.

Apgabali, ko apsaimnieko, reglamentē vai lieto, lai rakstītu atskaites Eiropas, valsts, reģiona un pašvaldība s līmenī. Tās ir izgāztuves, liegumi ap dzeramā ūdens avotiem, nitrātiem piesārņotas zonas, reglamentēti kuģu ceļi jūrā un lielos iekšzemes ūdeņos, atkritumu izgāšanas apgabali, zonas ar trokšņu ierobežojumiem, apgabali ar paaugstinātu radioaktivitāti, zonas, kurās atļauta ģeogrāfiskā izpēte un ieguve, upju baseinu apgabali, atskaites vienības un krasta zonas apsaimniekošanas apgabali.

12.  Dabas apdraudējuma zonas

Apgabali, kam raksturīgi dabas apdraudējumi (visas atmosfēriskās, hidroloģiskās, seismiskās, vulkāniskās parādības un dabiskie ugunsgrēki, kas sakarā ar atrašanās vietu, apjomu vai biežumu var nopietni skart sabiedrību), piemēram, plūdi, zemes nogruvumi un iegrimšana, lavīnas, mežu ugunsgrēki, zemestrīces un vulkānu izvirdumi.

13.  Atmosfēras apstākļi

Fizikālie atmosfēras apstākļi. Tie ietver telpiskos datus, kuru pamatā ir mērījumi vai modeļi, vai to kombinācija, kā arī norādes par to veikšanas vietu.

14.  Meteoroloģiski ģeogrāfiskie elementi

Laika apstākļi un to mērījumi; nokrišņi, temperatūra, iztvaikošana, vēja ātrums un virziens.

15.  Okeanogrāfiski ģeogrāfiskie elementi

Okeānu fizikālie apstākļi (straumes, sāļums, viļņu augstums, utt.).

16.  Jūru reģioni

Pēc noteiktām kopīgām iezīmēm izveidotos apgabalos un apakšapgabalos sadalītu jūru un sālsūdens ūdenstilpņu fiziskie stāvokļi.

17.  Bioģeogrāfiskie reģioni

Apgabali ar relatīvi viendabīgiem ekoloģiskiem apstākļiem un noteiktām kopīgam iezīmēm.

18.  Dzīvotnes un biotopi

Ģeogrāfiskie apgabali, kuros ir īpaši ekoloģiskie apstākļi, procesi, struktūra, un (dzīvības atbalsta) funkcijas, kas fiziski atbalsta organismus, kuri tajos dzīvo. Tie ietver pilnīgi un daļēji dabīgas sauszemes vai ūdens platības, ko raksturo ģeogrāfiski, abiotiski un biotiski faktori.

19.  Sugu izplatība

Dzīvnieku un augu sugu ģeogrāfiskais sadalījums, grupējot pēc koordinātu tīkla, reģiona, administratīvām vai citām analītiskām vienībām.

20.  Enerģijas resursi

Enerģijas resursi, tostarp ogļūdeņraži, ūdens enerģija, bioenerģija, saules enerģija, vēja enerģija, utt., attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu/ augstumu attiecībā uz resursu apmēru.

21.  Derīgo izrakteņu resursi

Derīgo izrakteņu resursi, tostarp metālu rūdas, rūpnieciski iegūstamie izrakteņi, utt., attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par dziļumu/ augstumu attiecībā uz resursu apmēru.

(1) OV C 221, 8.9.2005., 33. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija Nostāja (OV C 124 E, 25.5.2006., 116. lpp.), Padomes 2006. gada 23. janvāra Kopējā nostāja (OV C 126 E, 30.5.2006., 16. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. jūnija Nostāja. (3) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp. (4) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp. (5) OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp. (6) OV L 138, 28.5.2002., 1.lpp. (7) OV L 192, 28.7.2000., 36. lpp. (8) OV L 324, 11.12.2003., 1.lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.). (9) OV L 281, 23.11.1995., 31.lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (10) OV L 204, 21.7.1998., 37.lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu. (11) OV L 120, 11.5.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1641/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 1. lpp.). (12) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp. (13) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (14) * Vienu gadu pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (15) ** Trīs gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (16) *** Sešus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (17) * Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (18) ** Piecus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (19) * Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (20) * Seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (21) ** Septiņi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (22) *** Divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas. (23) OV L 228, 9.9.1996., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 884/2004/EK (OV L 167, 30.4.2004., 1. lpp.). (24) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.). (25) OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.