Eiropas Parlaments,

−   ņemot vērā Komisijas paziņojumu (KOM(2005)0607),

−   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību sadarbībai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Eiropas Savienībā (KOM(2005)0605),

−   ņemot vērā Līguma 152. pantu, kas nosaka Kopienas rīcību sabiedrības veselības jomā,

−   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 26. oktobra rezolūciju par stratēģiju gripas pandēmijas apkarošanai(1),

−   ņemot vērā starptautisko Donoru konferenci par putnu gripu un cilvēku gripu, kas notika 2006. gada 17. un 18. janvārī Pekinā, un šīs konferences deklarāciju,

−   ņemot vērā PVO globālo sagatavotības plānu gripas apkarošanai (dokuments WHO/CDS/CSR/GIP/2005.5),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6–0176/2006),

A.   tā kā pēdējā laikā ir palielinājusies inficēšanās ar putnu gripu gadījumu skaits un pieaug bažas par cilvēku upuru skaitu Āzijā, Āfrikā un arī Eiropas valstīs un tā kā ir jāvēršas pret šo slimību un tās izraisītājiem, kā arī jāpalīdz tām skartajām un apdraudētajām valstīm, kurām ir tāda vajadzība;

B.   tā kā gan paziņojuma par gatavību gripas pandēmijai un paziņojuma par labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību, galvenie jautājumi ir Komisijas koordinētā nacionālo plānu sagatavošana un pārbaude, valsts references laboratoriju uzraudzība un savstarpējā sadarbība, lai ātri atklātu pandēmijas vīrusa celmus, veiktu efektīvu izplatīšanās ierobežošanu, laikus saņemot informāciju, nekavējoties ziņotu par vīrusa atklāšanas gadījumiem, nodrošinātu palīdzību un saskaņotu dalībvalstu reakciju vīrusa izplatīšanās gadījumā, kā arī atbilstoši un laikus piegādātu vakcīnas un pretvīrusu zāles;

C.   tā kā, sagatavojot nacionālos plānus, jācenšas:

D.   tā kā dzīvnieku, it īpaši putnu populāciju inficēšanos ar gripu ir būtiski uzraudzīt, un to pieprasa Kopienas tiesību akti;

E.   tā kā pretvīrusu medikamenti ir medicīniskās profilakses un ārstniecības pamats līdz brīdim, kad būs pieejama vakcīna;

F.   tā kā Eiropas Savienībai vakcīnu izstrādei jāsniedz loģistikas un finansiāls atbalsts;

G.   tā kā ir jāveicina komunikācija ar un starp valstu iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselības uzraudzību, riska novērtējumu un monitoringu;

H.   tā kā ir jāpalielina sabiedrības informētība, veicot informācijas kampaņas, un tā kā ir arī svarīgi veikt papildinošas reformas saistītajos sektoros un mīkstināt sociālekonomisko ietekmi uz nabadzīgākajiem cilvēkiem un mājsaimniecībām;

I.   tā kā publiskiem paziņojumiem ir jāatspoguļo pašreizējais medicīnisko zināšanu stāvoklis un tā kā rekomendācijām sabiedrībai par slimības uzliesmojumu novēršanu ir jābūt zinātniski pamatotām, vispārēji saprotamām un pielietojamām;

J.   tā kā kopš 2003. gada pasaulē kopumā ir miruši vai iznīcināti ievērojams skaits inficētu mājputnu, apdraudot mājputnu komerciālo ražošanu un it īpaši apdraudot mazu un vidēju putnkopības saimniecību iztiku;

K.   tā kā jebkura pandēmija visticamāk dažādas dalībvalstis ietekmētu dažādi;

L.   tā kā putnu gripas infekcija ir globāla problēma, un tā ir jārisina ciešā sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO);

M.   tā kā, lai kontrolētu putnu gripas izraisītos globālos draudus finanšu tirgiem, tirdzniecībai un drošībai, kontekstā ar ilgtermiņa stratēģisko partnerību būs būtiska atbilstīgas finanšu un tehniskās palīdzības nodrošināšana jaunattīstības valstīm, kas ir cietušas vai var ciest, un it īpaši visvājāk attīstītām valstīm,

1.   atzinīgi vērtē iepriekšminētos Komisijas paziņojumus par gatavības un reaģēšanas pasākumu plānošanu gripas pandēmijas gadījumā Eiropas Kopienā un par labāku koordināciju, plānojot vispārējo sagatavotību sadarbībai sabiedrības veselības ārkārtas situācijās Eiropas Savienībā, kā arī nacionālo gripas pandēmijas plānu novērtējumus, ko pašlaik veic Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ESPKC), Komisija un PVO Eiropas reģionālais birojs;

2.   uzsver, ka viens no vissvarīgākajiem aspektiem, kā pareizi risināt problēmu saistībā ar iespējamu putnu gripas pandēmiju cilvēku vidū, ir nodrošināt pareizu un zinātniski pierādītu informāciju par medikamentiem, vakcīnām, dabisko pretošanās spēju slimībai, kā arī ticamus epidemioloģiskos datus;

3.   atzinīgi vērtē ESPKC darbu, nosakot un vērtējot gripas izplatīšanās draudus, kā arī sniedzot informāciju par to, un ESPKC apņemšanos palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai nepieļaut gripas pandēmiju; uzsver, ka ESPKC darbībām jāgarantē pietiekams finansējums;

4.   uzsver, ka Komisijai noteikti jākoordinē visas dalībvalstu darbības saistībā ar gatavību gripas pandēmijai Eiropas Savienībā un ka tai jāpalīdz ESPKC noteikt galvenos sabiedrības veselības pasākumus, ko veikt pandēmijas gadījumā;

5.   aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā attiecīgos ESPKC novērojumus, ziņojumus un pētījumus notikumu vietās un nodrošināt, lai tās dalībvalstis, kuru plānošana cīņai pret pandēmiju neatbilst standartam, papildina un uzlabo savus plānus, jo riska raksturs paredz visām dalībvalstīm būt pilnībā sagatavotām;

6.   uzskata, ka gripas pandēmijas gadījumā ES vai tās kaimiņvalstīs Komisijai ir jāspēj 24 stundu laikā īstenot tādus krīzes pasākumus kā karantīna un dezinfekcija lidostās attiecībā uz lidojumiem no noteiktiem reģioniem, kā arī ceļošanas ierobežojumus;

7.   uzskata, ka dalībvalstīm ir vajadzīga stingra politiskā apņemšanās, lai izplānotu sagatavošanos, vairotu resursus un pētniecību, atrisinātu sarežģītas tiesiskās un ētiskās problēmas, kā arī izstrādātu kopējus risinājumus un attīstītu pārrobežu sadarbību;

8.   uzskata, ka ir jāsagatavo konkrēti Eiropas institūcijām paredzēts rīcības plāns gadījumam, ja ceļošanas ierobežojumi neļauj notikt tādām starptautiskām apspriedēm kā Padomes un Parlamenta sanāksmes;

9.   uzsver, ka, tā kā dzīvnieki ir primārais riska avots, attiecībā pret to veselību jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai ierobežotu putnu gripu un līdz ar to nepieļautu cilvēku saslimstības pandēmiju, un ka jāveic arī ievērojami pasākumi, tostarp pilns slimnīcu uzņemtspēju novērtējums dalībvalstīs, lai sagatavotos iespējamai cilvēku saslimstības pandēmijai, kuras laikā būtu pieejami to ierobežojoši līdzekļi; uzskata, ka īpaši jāturpina veicināt dalībvalstu un Eiropas līmeņa spējas ražot pretpandēmijas vakcīnas un pretvīrusu medikamentus un stiprināt dzīvnieku un sabiedrības veselības sektoru infrastruktūru; uzskata, ka šajā sakarā Eiropas Savienībai jānodrošina vakcīnu izstrādei loģistikas un finansiāls atbalsts;

10.   norāda, ka gripas pandēmiju simulējoši treniņi ir svarīgi, lai pārbaudītu katras dalībvalsts nacionālo gripas pandēmijas plānu efektivitāti, un tie jāveic regulāri kā piesardzības pasākumi, pat ja nav pandēmiskas izplatības; uzsver, ka šādu treniņu rezultāti un atziņas palīdzēs uzlabot plānus un veicināt to savstarpējo izmantojamību;

11.   uzsver, ka šādi simulācijas treniņi jāveic arī attālākos reģionos un lauku apvidos;

12.   atzīst, ka nepieciešams sagatavot un ieviest detalizētus scenārijus bērnu un jauniešu aizsardzībai pret putnu gripas A tipa H5N1 apakštipa vīrusu;

13.   uzsver, ka ir jāuzlabo novērošanas, ātrās reaģēšanas un brīdināšanas sistēmas, datu analīze, kā arī dzīvnieku un cilvēku slimību epidemioloģija, lai nodrošinātu putnu un cilvēku inficēšanās agru atklāšanu un noteikšanu un efektīvu pretpasākumu ātru īstenošanu;

14.   uzsver, ka vienlaicīgi ir jāspēj ātri novērtēt putnu gripas tiešo sociālekonomisko ietekmi un kompensēšanas jautājumus, kā arī citus saistītus pasākumus;

15.   atzinīgi vērtē dalībvalstu, Komisijas un ESPKC nepārprotamo apņemšanos saglabāt pārredzamību un dalīties ar informāciju un uzsver informācijas un bioloģisko paraugu, kas iegūti no iespējami inficētiem cilvēkiem un dzīvniekiem, ātras apmaiņas nozīmību atbilstīgas un visaptverošas gatavības un reakcijas veicināšanā; aicina nostiprināt sadarbību starp references laboratorijām, lai paātrinātu vīrusu noteikšanu un pastāvīgi veiktu jebkādu iespējamu mutāciju monitoringu;

16.   mudina Komisiju, ESPKC un dalībvalstis ieviest nepārtrauktas informācijas apmaiņas sistēmu ar skartajām valstīm un tādējādi palīdzēt paraugprakšu attīstīšanā;

17.   atzīmē, ka, sekojot ESPKC piemēram, ir jāuzlabo saziņas stratēģijas valstu un Eiropas līmenī un tajās jāiekļauj regulāra ziņojumu publicēšana internetā, e-pasta un profesionāļiem paredzētu ierobežotas pieejamības tīmekļa vietņu, kā arī plašsaziņas līdzekļu izmantošana;

18.   tomēr uzsver, ka dalībvalstīm jāmeklē labākie iedzīvotāju informēšanas veidi, lai informācija sasniegtu visu sabiedrību, tostarp vecos ļaudis un jauniešus, analfabētus un tos, kuriem nav piekļuves mūsdienīgiem saziņas līdzekļiem;

19.   uzsver izglītošanas un pareizas informācijas nozīmi krīzes gadījumā un piebilst, ka attiecīgajās instrukcijās ir jāiekļauj ne tikai atbilstība higiēnas prasībām, bet arī informācijas sniegšana tādās jomās kā mobilitāte, transports un nodarbinātība;

20.   aicina, izmantojot Eiropas uzraudzības sistēmu, sniegt ticamu informāciju par pandēmijas draudiem;

21.   atzīst, ka potenciāls risinājums saziņas uzlabošanai ar valstu iestādēm, kas atbild par sabiedrības veselības uzraudzību, ir attīstīt ESPKC vadītu agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu, lai saskaņotu riska novērtējumu un monitoringu;

22.   uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina pietiekams finansējums, lai sniegtu iedzīvotājiem atbilstošāku, saprotamāku un uzskatāmāku informāciju un tādējādi uzlabotu sabiedrības informētību;

23.   aicina uz labi strukturētu un daudzdisciplināru sadarbību starp cilvēku un dzīvnieku veselības ekspertiem, speciālistiem virusoloģijā, epidemioloģijā, patoloģijā un lauksaimniecībā, kā arī komunikācijas ekspertiem un ekspertiem, kas zinātnes atziņas ievieš globāla mēroga politikā; tādēļ iesaka izveidot Komisijas koordinētu gripas apkarošanas Eiropas taktisko grupu, kurā būtu pārstāvēts Eiropas Parlaments un kurā Eiropas līmenī apvienotos visu iepriekšminēto jomu eksperti; uzsver, ka šai taktiskajai grupai jāstrādā kopā ar Eiropas vakcīnu un pretvīrusu preparātu ražošanas pārstāvjiem;

24.   mudina nekavējoties uzsākt Eiropas pētniecības un izstrādes programmas par jaunajām slimībām, lai ātrāk izstrādātu uzticamus pretvīrusu preparātus, antibiotikas un vakcīnas;

25.   uzsver, ka nacionālo pandēmijas gatavības plānu izstrādei un novērtējumam jābūt daudzsektoriālam un tajā jāiesaista visas atbilstošās ministrijas un ieinteresētās puses; uzsver, ka ir svarīgi laikus pasūtīt vakcīnas;

26.   vērš Eiropas un dalībvalstu iestāžu uzmanību uz to, ka būtu vēlams apvienot antibiotiku krājumus, lai ārstētu gripas komplikācijas;

27.   uzsver, ka pašreizējais uzraudzības tīkls, ko izveidoja ar Kopienas līdzfinansējumu (Eiropas Gripas uzraudzības tīkls, EISS), ir labs pamats šī svarīgā uzdevuma veikšanai, bet ir jāturpina to turpmāk attīstīt un atbalstīt, tāpat kā to laboratoriju tīklu, kas Kopienā nodarbojas ar gripu;

28.   uzsver, ka pretpandēmijas vakcīnu iegādes un izmantošanas plānošana vairumā valstu nav pietiekami attīstīta un tādēļ jāveic turpmāki pasākumi, lai to attīstītu saskaņā ar PVO ieteikumiem, dodot Komisijai pilnvaras pasūtīt vakcīnas un izveidot Kopienas krājumus;

29.   aicina Komisiju sadarboties ar vakcīnu ražotājiem, lai novērtētu, cik veiksmīgi tiek palielinātas vakcīnas ražošanas jaudas un nodrošināts piegāžu taisnīgums pandēmijas apstākļos, un kopā ar dalībvalstīm risinātu jautājumus par atbildību par Eiropas mehānisma izveidošanu taisnīgai pretpandēmijas vakcīnas izplatīšanai, nelaužot līgumus, ko noslēgušas dalībvalstis;

30.   uzskata, ka Komisijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja vienā vai vairākās dalībvalstīs sākas saslimstība, personām, kuras nonāk saskarē ar vīrusu, būtu pieejams pietiekams daudzums pretvīrusu preparātu un vakcīnu;

31.   uzsver Eiropas Zāļu aģentūras lomu pretvīrusu un pretpandēmijas vakcīnu lietojuma un efektivitātes noteikšanā, kā arī tās lomu jebkādas kaitīgas ietekmes vai informācijas par nevēlēšanos lietot medikamentus noteikšanā un pētīšanā; šajā sakarā aicina laikus izveidot procedūru "atļaujas piešķiršanai ar nosacījumu", kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, 14. panta 7. punktā(2);

32.   aicina dalībvalstis saskaņā ar PVO ieteikumiem palielināt sezonālo gripas vakcīnu pasūtījumus, lai palīdzētu farmaceitiskajai rūpniecībai uzlabot gripas vakcīnu ražotspēju un varētu segt būtisko pieprasījuma pieaugumu, kas rastos gripas pandēmijas gadījumā;

33.   aicina Eiropas Savienību veikt nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu atbilstīgus pretvīrusu preparātu krājumus, un izveidot obligātas licencēšanas sistēmu uzņēmumiem, kas ražo pretvīrusu medikamentus, lai garantētu šo preparātu masveida ražošanu; aicina valstis potenciāli nodrošināt 25–30 % iedzīvotāju ar pieejamajiem pretvīrusu preparātiem;

34.   uzsver, ka pilna, precīza un praktiska valstu to tiesību aktu īstenošana, kuros ir transponētas Kopienas direktīvas par veselību un drošību darbavietā, ir ļoti nozīmīga atbilstošas aizsardzības nodrošināšanā strādājošajiem, it īpaši tiem, kuri pieder augsta inficēšanās riska grupai; uzsver, ka darba devējiem ir jāpilda viņu specifiskie pienākumi, kas noteikti Kopienas tiesību aktos (piemēram, riska novēršana, riska novērtējums un aizsardzības pasākumi), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darbavietā(3);

35.   uzsver, ka politiskā un zinātniskā apņemšanās ir jāpārvērš cilvēkresursu vai finanšu resursu nodrošināšanā un pētījumu un attīstības atbalstā, lai iegūtu jaunas un ātras pretvīrusa medikamentu un vakcīnu ražošanas metodes, lai spētu apmierināt lielākas pandēmijas radītas vajadzības, it īpaši lai varētu apkarot jaunus vīrusa celmus;

36.   atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (KOM(2005)0108), un it īpaši tās noteikumus par sabiedrības veselības krīzes situācijām un pasākumiem iedzīvotāju aizsardzībai pret tiešu veselības apdraudējumu, tostarp sedzot izdevumus par vakcīnām, kā arī medikamentu un aprīkojumu piegādi un infrastruktūras izmaksas;

37.   norāda, ka 7. pētniecības pamatprogrammai jānodrošina atbilstīgs finansējums, lai atbalstītu projektus, kuros pētītu pandēmiskās gripas un citu epidēmiju dažādus aspektus, kā arī kopīgus pētījumus ar farmaceitiskiem uzņēmumiem, lai izstrādātu uz šūnām pamatotas un DNS vakcīnas;

38.   atzinīgi vērtē Komisijas solījumu atvēlēt EUR 80 miljonus trešām valstīm gripas apkarošanai, bet pētniecības fondiem vēl EUR 20 miljonus, kas bija paredzēti 6. pētniecības pamatprogrammā, kopējai apsolītajai summai sasniedzot EUR 100 miljonus;

39.   mudina Komisiju papildu pasākumos pēc Pekinas konferences strādāt pie saskaņotākas starptautiskās sistēmas, kura iekļautu vairāk nekā tikai krīzes vadību un risinātu jautājumus par labākas dzīvnieku veselības infrastruktūras izveidi jaunattīstības valstīs, kā arī par pētniecības progresu saistībā ar dzīvnieku veselības produktiem, ko var izmantot gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs;

40.   aicina Komisiju pētīt veidus, kā pandēmijas uzliesmojuma gadījumā nodrošināt netraucētu darbību tādiem būtisku pakalpojumu sniedzējiem kā tirgi, bankas, slimnīcas u.c.;

41.   uzsver, ka jānodrošina pietiekams finansiālais atbalsts kontekstā ar starptautisko sadarbību ar Āzijas un Āfrikas valstīm, kuras ir skārusi putnu gripa, lai uzlabotu šo valstu uzraudzības un slimības kontroles spējas;

42.   aicina Komisiju regulāri un kamēr vien pastāv pandēmijas risks, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt ziņojumus par putnu gripas pandēmijas epidemioloģisko gaitu, jauniem zinātniskiem sasniegumiem saistībā ar medikamentiem un vakcīnām, kā arī Eiropas Savienības un dalībvalstu gatavības līmeni;

43.   norāda, ka Eiropas Savienībai ir pietiekams pamats piedāvāt tehnisku, zinātnisku un ekonomisku palīdzību jau skartajām valstīm un it īpaši dot ieguldījumu pieaugošajā visas pasaules informētībā un globālajā ģenerālplānā, kuru koordinē starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī ar atbilstīgu programmu un grafiku, kas jāatbalsta starptautiskajām un reģionālajām organizācijām, kā arī valstu valdībām;

44.   mudina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar kaimiņvalstīm un PVO, kā arī ar Eiropas reģionu, lai garantētu, ka kaimiņvalstīs ir pilnībā izstrādātas un efektīvi ieviestas monitoringa un ārkārtas reaģēšanas sistēmas;

45.   aicina Eiropas Savienību ar starptautisko organizāciju palīdzību censties piešķirt PVO reālas izmeklēšanas un monitoringa pilnvaras attiecībā uz epizootiskām slimībām un pandēmijām visās pasaules valstīs;

46.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un PVO.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0406. (2) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp. (3) OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.