Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 15. marta(1), 2001. gada 15. novembra(2), 2003. gada 19. jūnija(3) un 2005. gada 26. maija(4) rezolūcijas par vieglo un kājnieku ieroču izplatīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanu (SALW),

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 17. novembra(5) rezolūciju par Padomes Sesto gada ziņojumu saskaņā ar Eiropas Savienības Rīcības kodeksa attiecībā uz ieroču eksportu 8. operatīvo noteikumu,

–   ņemot vērā 1997. gada 26. jūnija ES Programmu konvencionālo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanai un apkarošanai(6), Padomes 2002. gada 12. jūlija Vienoto rīcību 2002/589/KĀDP par Eiropas Savienības ieguldījumu kājnieku un vieglo ieroču destabilizējošas uzkrāšanas un izplatīšanas apkarošanā(7), Padomes 2003. gada 23. jūnija Kopējo nostāju 2003/468/KĀDP par ieroču tirdzniecības starpniecības kontroli(8) un 2005. gada 15. un 16. decembra Eiropadomes pieņemto ES stratēģiju cīņai pret kājnieku un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu uzkrāšanos un tirdzniecību(9),

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārlietu padomes 2005. gada 3. oktobra sanāksmē pieņemtos secinājumus, kuros pausts ES atbalsts starptautiskai ieroču tirdzniecībai ANO kontrolē, kura noteiktu visā pasaulē saistošus kopējus starptautiskās konvencionālo ieroču tirdzniecības standartus(10),

–   ņemot vērā 2001. gada jūlijā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmu kājnieku ieroču un vieglo ieroču jebkāda veida nelikumīgas tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un izskaušanai,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas valstu otro ikgadējo sanāksmi, kas notika no 2005. gada 11. līdz 15. jūlijam, lai apspriestu, kā tiek īstenota ANO Rīcības programma kājnieku ieroču un vieglo ieroču jebkāda veida nelikumīgas tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un izskaušanai,

–   ņemot vērā, ka 2005. gada decembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma starptautisku dokumentu, lai ļautu valstīm laikus un precīzi noteikt nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus, kā arī to atrašanās vietu(11),

–   ņemot vērā, ka 2005. gada 6. jūlijā stājās spēkā 2001. gada Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgas izgatavošanas un tirdzniecības apkarošanu (Šaujamieroču protokols)(12),

–   ņemot vērā, ka ANO ir plānojusi no 2006. gada 26. jūnija līdz 7. jūlijam rīkot ANO Rīcības programmas pārskatīšanas konferenci, kā arī to, ka šai konferencei un ar to saistītajiem pasākumiem ir jābūt rezultatīviem,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   atzinīgi vērtējot aizvien pieaugošo starptautisko atbalstu juridisko saistošam starptautiskam ieroču tirdzniecības līgumam, kas aizliegtu ieroču nosūtīšanu gadījumos, kad tā varētu apdraudēt cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, valstu vai reģionu stabilitāti vai veicināt bruņota konflikta izcelšanos vai saasināšanos;

B.   tā kā no ieroču nelikumīgās tirdzniecības gūst labumu teroristi un narkotiku tirdzniecības organizācijas; tā kā tā rada postu, nāvi un korupciju; tā kā ar ieroču nelikumīgo tirdzniecību tiek atbalstīta organizētā noziedzība, kas ir atbildīga par lidmašīnu nolaupīšanu, vardarbības aktiem un sabiedrības drošības mazināšanu; tā kā šādā veidā ieročus iegūst starptautiskas teroristu organizācijas, kas cenšas likt šķēršļus demokrātijai, izplatīt dogmatismu un radīt neiecietību;

C.   atkārtoti izsakot bažas par vēl aizvien notiekošo kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanu, kas rada nevajadzīgas cilvēku ciešanas, saasina bruņotus konfliktus un rada nestabilitāti, veicina terorismu, kavē ilgtspējīgu attīstību, labu pārvaldību un tiesiskumu, kā arī veicina smagus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

D.   apstiprinot apņemšanos atbalstīt ANO Rīcības programmu un arī turpmāk iesaistīt valdības sarunās par saistošiem noteikumiem attiecībā uz kājnieku un vieglo ieroču, tostarp šo ieroču tirdzniecības starpniecības un nodošanas, kontroli ar starptautisku, reģionālu un valstu tiesību aktu palīdzību; pilnībā atbalstot aicinājumu piešķirt starptautisku finansiālo un tehnisko palīdzību, kā noteikts ANO Rīcības programmas III daļas 6. punktā;

E.   pārliecībā, ka ir pienācis laiks starptautiskajai sabiedrībai risināt kājnieku un vieglo ieroču izplatīšanas un ļaunprātīgas izmantošanas problēmu, izveidojot saistošus starptautiskus standartus, kas balstīti uz starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu;

F.   paužot bažas par munīcijas un sprāgstvielu neiekļaušanu starptautiskos dokumentos, lai ļautu valstīm laikus un precīzi noteikt nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus, kā arī to atrašanās vietu, un par to, ka šis dokuments nav juridiski saistošs;

G.   turklāt paužot nožēlu, ka ANO plašās konsultācijas par kājnieku un vieglo ieroču nelikumīgās tirdzniecības starpniecības apkarošanu norit lēni un ka nav apņemšanās sākt sarunas par juridiski saistošu starptautisku dokumentu par ieroču tirdzniecības starpniecību;

H.   uzsverot, ka saskaņā ar ANO Rīcības programmu valstīm ir jāizvērtē eksporta licenču pieteikumi, ievērojot stingrus valstu noteikumus un procedūras, kas attiecas uz visiem kājnieku un vieglajiem ieročiem un atbilst pastāvošajām valstu saistībām un starptautiskajām tiesībām attiecīgajā jomā, īpaši ņemot vērā risku, ka šie ieroči varētu nokļūt nelikumīgās tirdzniecības apritē;

I.   pārliecībā, ka kājnieku un vieglo ieroču daudzuma samazināšanas un kontroles stratēģijas atbilstīgai integrācijai ir jākļūst par neatņemamu tādas starptautiskas programmas sastāvdaļu, kuras mērķis ir novērst konfliktus un atjaunot mieru pēc konfliktiem;

J.   atzinīgi vērtējot un atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju pašreizējās kampaņas,

1.   aicina valstis, kuras piedalīsies ANO Rīcības programmas pārskatīšanas 2006. gada konferencē, vienoties par visai pasaulei kopīgu ieroču nodošanas principu kopumu, kas atbilstu to pašreizējiem pienākumiem, ko tām uzliek starptautiski, reģionāli un valstu tiesību akti, tostarp prasībai nenodot ieročus, ja šāda rīcība varētu veicināt cilvēktiesību pārkāpumus, noziegumus pret cilvēci, nestabilitāti reģionos vai valstīs vai bruņotus konfliktus;

2.   mudina starptautisko sabiedrību tūlīt pēc ANO Rīcības programmas pārskatīšanas 2006. gada konferences ANO vadībā sākt sarunas par starptautisku ieroču tirdzniecības nolīgumu, lai izveidotu juridisku saistošu instrumentu, ar ko regulēt ieroču nodošanu atbilstīgi iepriekšējā punktā noteiktajiem principiem;

3.   aicina valstis, kuras piedalīsies Rīcības programmas pārskatīšanas 2006. gada konferencē, pievērst uzmanību ANO Rīcības programmas humānajiem un attīstības aspektiem, uzsverot, ka ir svarīga saikne starp cīņu pret kājnieku un vieglo ieroču tirdzniecību, izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu un attīstību, nabadzības samazināšanu un humāno palīdzību; tādēļ aicina kājnieku un vieglo ieroču programmas un pasākumus iekļaut starptautiskās, reģionālās un valstu attīstības un nabadzības samazināšanas stratēģijās;

4.   uzsver, ka ir jākodificē tās starptautiskajos tiesību aktos jau iekļautās saistības, kas attiecas uz ieroču nosūtīšanu un aptver cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību kritērijus;

5.   aicina ANO Šaujamieroču protokola parakstītājas valstis vairs nekavēties ar minētā protokola ratifikāciju un iestrādi savos tiesību aktos;

6.   mudina valstis to tiesību aktos noteikt, ka ieroču embargo (tostarp finanšu vai loģistikas atbalsta sniegšana) ir kriminālpārkāpums;

7.   uzsver, ka reformas, kuru mērķis ir uzlabot bruņoto spēku, tiesībaizsardzības iestāžu un kriminālās tiesvedības sistēmu darbību un palielināt to pārredzamību un atbildību, var sekmēt drošas vides izveidi, kurā iedzīvotāji vairs nejūt nepieciešamību glabāt šaujamieročus;

8.   uzskata, ka valstu tiesību akti ir jāievieš un jāpiemēro tā, lai regulētu privātos militāros un drošības dienestus, kas darbojas aizjūras teritorijās, un gadījumā, ja šādu tiesību aktu nav, tie ir jāizstrādā un jāpiemēro, lai uzlabotu šīs augošās drošības jomas regulāciju un atbildību;

9.   mudina visas valstis iestrādāt to tiesību aktos Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku rīcības kodeksu(13) un Pamatprincipus spēka un šaujamieroču lietošanai tiesībaizsardzības iestādēs(14);

10.   stingri iesaka :

11.   mudina valstis izstrādāt tiesību aktus par kājnieku un vieglo ieroču, automātisko un pusautomātisko ieroču pārbaudi un licencēšanu, kā arī tiesību aktus, ar kuriem aizliedz iegādāties ieročus cilvēkiem ar noslieci uz vardarbību, sevišķi vardarbību ģimenē, vai kuriem ir sodāmība sakarā ar ieroču tirdzniecības vai kontroles noteikumu pārkāpumiem;

12.   mudina ANO Rīcības programmas un gaidāmā starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma dalībvalstis izveidot tehniskās palīdzības programmu, lai palīdzētu trešām valstīm vai reģionālām organizācijām, kuras vēlas izstrādāt ieroču tirdzniecības kontroli reglamentējošus tiesību aktus;

13.   mudina ANO Rīcības programmas un gaidāmā starptautiskā ieroču tirdzniecības līguma dalībvalstis izveidot ziņošanas un uzraudzības mehānismus, lai palīdzētu valstīm pildīt to saistības;

14.   prasa, lai ANO Rīcības programmas pārskatīšanas konferencē ES delegācija aizstāvētu šajā rezolūcijā minētos principus un ieteikumus;

15.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Parlamentārajam forumam par vieglajiem un kājnieku ieročiem un Parlamentu savienības asamblejai.

(1) OV C 343.5.12.2001., 311. lpp. (2) OV C 140 E, 13.6.2002., 587. lpp. (3) OV C 69 E, 19.3.2004., 136. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0204 (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0436 (6) Pieņemta Vispārējo lietu padomē 1997. gada 26. jūnijā. (7) OV L 191, 19.7.2002., 1. lpp. (8) OV L 156, 25.6.2003., 79. lpp. (9) Eiropas Savienības Padome, 5319/06, 2006. gada 13. janvāris. (10) Eiropas Savienības Padomes Vispārējo lietu padomes 2678. sanāksme Luksemburgā 2005. gada 3. oktobrī. (11) A/60/463 (L.55) 2005. gada 8. decembra lēmums. (12) Protokols, tika pieņemts 2001. gada maijā ar Ģenerālās asamblejas rezolūciju Nr. 55/255. (13) Ģenerālā asambleja pieņēma ar 1979. gada 17. decembra rezolūciju Nr. 34/169. (14) Pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 8. kongresā par noziedzības novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, kurš notika Havanā, Kubā no 1990. gada 27. augustam līdz 7. septembrim.