Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā kopējo zivsaimniecības politiku,

–   ņemot vērā Eiropas Zivsaimniecības fonda noteikumus,

–   ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 2792/1999 11. pantu, ar ko nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē(1),

–   ņemot vērā 2001. gada 5. aprīļa rezolūciju par zivsaimniecību ‐ drošība un negadījumu cēloņi(2),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(3),

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1421/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē(4),

–   ņemot vērā 2005. gada 15. decembra rezolūciju par sieviešu organizācijām zivsaimniecības un lauksaimniecības jomā un to paplašināšanu(5);

–   ņemot vērā Lisabonas stratēģiju,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6-0141/2006),

A.   tā kā piekrastes zvejniecība, īpaši maza apjoma krasta un tradicionālā zvejniecība, dod ievērojamu ieguldījumu piekrastes kopienu sociālekonomiskajā labklājībā, veicinot vietējo attīstību, darbavietu saglabāšanu un radīšanu gan iepriekšējā, gan nākamajā ražošanas posmā, svaigu zivju piegādi un vietējās kultūras tradīciju saglabāšanu;

B.   tā kā ekonomiskajai un sociālajai krīzei pakļautajā zivsaimniecības nozarē īpašas bažas rada flotes segmenti ar mazāku konkurētspēju, jo īpaši piekrastes zvejniecība;

C.   tā kā pašlaik ir daudzējādi pasākumi, kas attiecas uz atšķirīgiem maza apjoma zvejniecības aspektiem daudzās Kopienas regulās;

D.   tā kā kopējai zvejniecības politikai un tās instrumentiem, īpaši attiecībā uz Eiropas zvejniecības fondu (EZF), kas tiks izveidots nākotnē, jāņem vērā piekrastes zvejniecība un jāpiemērojas tās konkrētajām problēmām, galvenokārt maza apjoma krasta un tradicionālajai piekrastes zvejniecībai;

E.   tā kā ir svarīgi nodrošināt piekrastes zvejniecības nākotni Eiropas Savienībā, ņemot vērā tās nozīmīgo ieguldījumu nodarbinātības nodrošināšanā piekrastes apgabalos, vienlaikus respektējot nepieciešamību novērst šī flotes segmenta pārslodzi un no tās izrietošo resursu izsīkumu;

F.   tā kā, lai gan ir augsts bezdarba līmenis un piekrastes iedzīvotāju vidējais vecums palielinās, dažās piekrastes teritorijās netiek pieņemti darbā jauni cilvēki;

G.   tā kā piekrastes teritorijas, īpaši uz salām un attālos piekrastes apgabalos, ir ievērojami atkarīgas no zvejniecības un ar to saistītām nozarēm;

H.   tā kā visattālākajos apgabalos izvietotās pārstrādes nozares lielas daļas konkurētspēju un ekonomisko dzīvotspēju nodrošina Kopienas piešķirtais atbalsts;

I.   tā kā daudzās dalībvalstīs ir ievērojams precīzas statistiskās informācijas trūkums par piekrastes zvejniecību, kas traucē veikt nopietnu nozares analīzi un salīdzinājumu;

J.   tā kā jauna Kopienas iniciatīva var dot labumu šīs nozares turpmākajā attīstībā,

K.   tā kā, ņemot vērā šīs nozares pārstāvības organizāciju un vietējo varas iestāžu iespējamo izšķirīgo lomu nozares vietējā līmeņa attīstībā, šīm organizācijām ir nepieciešams izstrādāt projektus un veicināt pasākumus piekrastes zvejniecības, īpaši maza apjoma un tradicionālās zvejniecības atbalstam, kurus jāveicina un jāatbalsta Kopienas līmenī;

L.   tā kā piekrastes zvejniekiem ir svarīgi piedalīties tirdzniecības procesā, uzlabojot viņu ražojumu realizācijas mehānismus un veicinot kopīgās tirgus organizācijas pārskatīšanu attiecībā uz zvejniecības ražojumiem tā, lai nodrošinātu izdevīgākas sākotnējās pārdošanas cenas un veicinātu pievienotās vērtības labāku sadali visā vērtību ķēdē;

M.   tā kā ir ļoti svarīgi nodrošināt piekrastes zvejnieku un viņu pārstāvošo organizāciju piedalīšanos lēmumu pieņemšanā par kopējo zivsaimniecības politiku, jūras vides aizsardzību un zivju krājumu atjaunošanu, veicinot kopvadības principa piemērošanu un kopējās zivsaimniecības politikas decentralizāciju;

N.   ņemot vērā nedrošību, kas ietekmē ienākumus un algas šajā nozarē un kas rodas no tās tirgvedības prakses un cenu veidošanas metodēm sākotnējā tirdzniecībā, kā arī šīs darbības neregulārā rakstura;

O.   tā kā piekrastes zvejniecības nozari ietekmē arī dažādu izmaksu palielināšanās, kā arī degvielas cenu lielais svārstīgums;

P.   tā kā pieaug spriedze un konkurence par zvejas resursiem starp piekrastes zvejniekiem, kas ar zveju pelna iztiku, un tiem, kas nodarbojas ar amatierzveju, un tā kā šī problēma ir jārisina;

Q.   tā kā jānodrošina, lai piekrastes zvejniecības metodes arī sekmētu vides aizsardzības uzlabošanos un piekrastes zvejniecības ilgtspējīgu attīstību;

R.   ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt piekrastes zvejnieku profesionālo apmācību,

1.   uzsver, ka piekrastes zvejniecība dod ievērojamu ieguldījumu ne tikai vietējās ekonomikas jomās, bet arī piekrastes kopienu sociālās struktūras uzturēšanā, ņemot vērā to, ka tā rada vairāk darbavietu, rēķinot uz noķerto lomu daudzuma, nekā citi flotu segmenti, jo īpaši uz salām un attālos piekrastes apgabalos;

2.   uzskata, ka piekrastes zvejniecības darbība ir svarīga, lai saglabātu kultūras tradīcijas un pieredzi, nodrošinot ne tikai šo reģionu kultūras daudzveidības aizsardzību, bet arī visu piekrastes kopienu izdzīvošanu; turklāt uzskata, ka šīs tradīcijas un pieredze jāsaglabā;

3.   atzīst, ka piekrastes zvejniecībai ir būtiska nozīme jūras krasta aizsardzībā un saglabāšanā, un tā tam ir jābūt;

4.   tomēr atzīst ‐ ja piekrastes flotu jauda ir pārāk liela, tad tās var veicināt krājumu izsīkumu;

5.   uzskata, ka, īstenojot reģionālo politiku, dalībvalstīm jāpiemēro kopēji mehānismi, lai aizsargātu piekrastes zvejniecību ar mērķi nodrošināt to arī turpmāk, mērķu sasniegšanā un specifisko noteikumu īstenošanā ņemot vērā dabas apstākļus piekrastes zonās, kā arī krājumu aizsardzību, jo piekrastes zonas ir vietas, kurās nārsto daudzas zivju sugas, tostarp rūpniecībai piemērotās, un kurās tiek audzēti zivju mazuļi;

6.   tomēr uzskata, ka ir nepieciešams turpināt izpēti par piekrastes zvejniecības nozīmi un ietekmi nolūkā nodrošināt visu zvejas darbību ilgtspējīga līmeņa saglabāšanu;

7.   uzskata, ka ir nepieciešama specifiska izpēte, lai nodrošinātu zvejniecības aizsardzību trīs jūras jūdžu attālumā no krasta, zvejojot ar kuģiem, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, lietojot stacionāras zvejas ierīces;

8.   ierosina novērst tādu zvejniecības ierīču lietošanu, kuras apdraud piekrastes sugu saglabāšanu un zvejniecības nozares dzīvotspēju;

9.   atzīst grūtības ES līmenī izveidot vienotu piekrastes zvejniecības definīciju, un tāpēc uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm ir steidzami nepieciešams noteikt visiem pieņemamus obligātos kritērijus, kas radītu vajadzīgo līdzsvaru starp piekrastes zvejas, atklātās jūras zvejas un amatierzvejas darbībām;

10.   uzskata, ka obligāto kritēriju noteikšanā cita starpā jāņem vērā šādi aspekti:

11.   uzskata, ka saskaņotai pieejai attiecībā uz piekrastes zvejniecības datu vākšanu ir būtiska nozīme precīzu datu nodrošināšanā par piekrastes zvejniecības darbībām, kas ir priekšnoteikums vienotas definīcijas izveidošanai;

12.   aicina Komisiju steidzamā kārtā ierosināt metodes piekrastes zvejniecības datu saskaņošanai visā Eiropas Savienībā, saglabājot individuālās nacionālās un reģionālās zvejniecības īpašības;

13.   uzsver, ka ir steidzami nepieciešams pievērsties daudzajām problēmām piekrastes zvejniecības jomā, jo īpaši pārvaldes, strukturālās pilnveidošanas, attīstības, izglītības un apmācības jomā;

14.   uzskata, ka piekrastes zvejniekiem un no zivsaimniecības atkarīgajām kopienām ir svarīgi vairāk iesaistīties pārstrādes un tirdzniecības procesos, lai nostiprinātu savu ienākumu avotu un uzlabotu dzīves līmeni;

15.   ierosina turpināt atbalstīt zvejniecības ražojumu pārstrādes nozari visattālākajos apgabalos, jo īpaši piegādājot olīveļļu, kuru izmanto tunča konservēšanai;

16.   aicina Komisiju Kopējā zivsaimniecības politikā atzīt piekrastes un tradicionālās zvejniecības īpašo raksturu un noteikt, ciktāl pašreizējie instrumenti ir piemēroti, tos atbilstīgi pielietojot, lai apmierinātu nozares vajadzības;

17.   atzīst, ka pašreizējos ES tiesību aktos ir zināmi noteikumi, kas regulē tieši piekrastes zvejniecības nozares pārvaldi un strukturālo pilnveidošanu;

18.   uzskata, ka jaunajam EZF jāpiešķir atbilstīgs finansējums dzinēju ar ekonomisku degvielas patēriņu un videi draudzīgu zvejas rīku nodrošināšanai un uzlabošanai darba apstākļiem uz klāja piekrastes zvejā, ar nosacījumu, ka tas neradīs jaudas palielināšanos;

19.   aicina Komisiju finansēt piekrastes zvejniecības kuģu modernizāciju;

20.   tāpēc aicina Komisiju apsvērt jaunu Kopienas iniciatīvu šajā nozīmīgajā darbības nozarē;

21.   turklāt aicina Komisiju šajā sakarā nodrošināt piekļuvi īpašam un atbilstīgam finansējumam, tādējādi sekmējot visu jauno politikas virzienu pienācīgu īstenošanu;

22.   uzsver, ka dažās dalībvalstīs ieviestās piekrastes pārvaldes programmas ir devušas pozitīvu ieguldījumu šajā nozarē, un tāpēc uzskata, ka šīm programmām jākļūst par visu jauno ES iniciatīvu svarīgu sastāvdaļu;

23.   norāda, ka pašlaik arodapmācība šajā nozarē dalībvalstīs ir vai nu pilnībā neatbilstīga vai tās vispār nav;

24.   norāda, ka nepieciešams nekavējoties izveidot apmācības programmu par zvejniecības nozares darba drošību, jūras vides saglabāšanu, resursu aizsardzību, jūras un piekrastes zonas aizsardzību, loma kvalitāti, kā arī zivju apstrādes nozares tirgvedību un pārvaldību;

25.   apstiprina, ka atbilstīga un specifiska izglītība un apmācība ir svarīga, ja vēlamies, lai mūsu piekrastes apgabalu jaunā paaudze pārņemtu zivsaimniecības darbības un tradīcijas;

26.   tāpēc aicina Komisiju ierosināt konkrētas izglītības un apmācības programmas piekrastes zvejniecības nozarē, īpaši, lai veicinātu jaunu profesionāļu iesaistīšanos šajā nozarē, un nodrošināt atbilstīgu finansējumu, kas sekmētu šo programmu pilnīgu īstenošanu un panākumus;

27.   turklāt šajā sakarā aicina piešķirt nepieciešamo publicitāti veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka visām ieinteresētajām pusēm ir viegli pieejama visaptveroša informācija par apmācības iespējām;

28.   uzskata, ka visās piekrastes zvejniecības jaunajās iniciatīvās likumdošanā īpaša uzmanība jāvērš uz to, ka nepieciešams izveidot un uzturēt drošības kultūru, drošībai piešķirot vislielāko prioritāti, kā arī nodrošināt piekrastes nozarei atbilstīgus drošības noteikumus un to pienācīgu izpildi; uzsver, ka šāda drošības kultūra jānodrošina, ieviešot drošāku un modernāku floti, kur būtu pielietots jauns drošības aprīkojums un materiāli, jāturpina palīdzības sniegšana flotes atjaunošanai un modernizācijai saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu, kas tiks izveidots nākotnē, kā jau to apstiprinājis Parlaments;

29.   atzīst, ka sievietēm ir būtiska loma piekrastes zvejniecības nozarē, jo īpaši pārvaldes, tirdzniecības un tirgvedības, akvakultūras, apstrādes un izpētes jomā;

30.   uzskata, ka sieviešu organizācijas var dot ievērojamu ieguldījumu no zivsaimniecības atkarīgu, un jo īpaši piekrastes kopienu sociālekonomiskajā attīstībā;

31.   aicina Komisiju un dalībvalstis pienācīgi ņemt vērā dzimumu aspektu un dzimumu vienlīdzību, risinot visas situācijas vai problēmas saistībā ar piekrastes zveju, kā arī izmēģinājumprojektos, ko finansē no kopējās zivsaimniecības politikas un struktūrfondu līdzekļiem, jo šim zvejas veidam ir raksturīga tautsaimniecības struktūra, kas galvenokārt balstās uz nelieliem ģimenes uzņēmumiem, kuros sievietēm ir svarīga loma, kura jāatzīst juridiski un sociāli;

32.   uzskata, ka izmaiņām, kas notiek no piekrastes zvejas atkarīgās kopienās, ir tieša un arī netieša ietekme uz sievietēm un tāpēc aicina Komisiju sniegt atbalstu specifiskiem projektiem, kuru mērķis ir sieviešu lomas atzīšana, veicināšana un paplašināšana ar zvejniecību saistītās jomās, un pieņemt lēmumus, lai paplašinātu darbības un pārstrukturētu šādas kopienas, kuras ne tikai saņem vietējo un reģionālo pašvaldību, valstu valdību un Eiropas Savienības atbalstu, bet arī iegūst no vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas līdzdalības;

33.   mudina Komisiju sadarbībā ar topošo Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, pirmkārt, apkopot un analizēt datus par piekrastes zveju, ņemot vērā dzimumu, un, otrkārt, noteikt un sniegt priekšlikumus to specifisko problēmu risināšanai, ar ko saskaras sievietes piekrastes zvejas kopienās;

34.   atzīmē, ka piekrastes zvejā tieši iesaistītu sieviešu veselību var ietekmēt bieži vien smagie darba apstākļi, bet vairumā gadījumu tas, ka viņu darbam nav juridiska statusa, nozīmē to, ka sievietēm nav vienlīdzīgi nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami risināt šo problēmu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai garantētu šo sieviešu ekonomiskās un sociālās tiesības un it īpaši tiesības saņemt sociālo apdrošināšanu un veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu drošību un aizsargāt sieviešu veselību darba vidē;

35.   principā uzskata, ka piekrastes zvejnieki, nelieli pārstrādes uzņēmumi un citi krasta zvejniecības dalībnieki, kas iesaistīti piekrastes zvejniecības darbībās, vai uz kuriem tās attiecas, jāiesaista šīs nozares pārvaldē;

36.   aicina Komisiju apspriesties ar piekrastes zvejniecības nozarē strādājošiem un atbilstīgā politiskā līmenī nodrošināt aktīvu viņu iesaistīšanu to lēmumu pieņemšanas procesā, kas tieši attiecas uz viņiem;

37.   uzskata, ka Reģionālajām konsultatīvajām padomēm ir būtiska loma šajā sakarā;

38.   prasa Komisiju sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam par visām iniciatīvām, kas ietver īpašu attieksmi pret piekrastes zvejniecību;

39.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005, 1. lpp.). (2) OV C 21 E, 24.1.2002., 359. lpp. (3) OV L 358, 31.12.2002, 59. lpp. (4) OV L 260, 6.8.2004, 1. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0532.