Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, īpaši 2005. gada 8. septembra rezolūciju(1),

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ko parakstījusi gan Eiropas Savienība, gan Sīrija, un jo īpaši tā 2. pantu, kurš paredz, ka demokrātijas principu un pamattiesību ievērošana ir daļa no partiju iekšpolitikas un ārpolitikas, kā arī būtiski svarīgs nolīguma aspekts,

–   ņemot vērā 1995. gada 28. novembra Barselonas procesa deklarāciju, kurā cilvēktiesību ievērošanas veicināšana ir atzīta par prioritāti,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas 2005. gada EP prezidentūras politisko prioritāti sekmēt dialogu par cilvēktiesībām ar partnervalstu parlamentiem,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Barselonas procesa desmito gadadienu un mērķiem turpmākajiem 5 gadiem, it īpaši mērķi koncentrēt uzmanību uz tādiem jautājumiem kā cilvēktiesību aizsardzība (KOM(2005)0139),

–   ņemot vērā 2005. gada 27. oktobra ziņojumu par Barselonas procesa desmito gadadienu(2),

–   ņemot vērā ES pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm jautājumos par nāves sodu (1998. g.), spīdzināšanu un citiem vardarbīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās veidiem (2001. g.), kā arī ES pamatnostādnes par dialogu ar trešām valstīm par cilvēktiesībām (2001. g.) un cilvēktiesību aizstāvjiem (2004. g.),

–   ņemot vērā ES prezidentūras 2006. gada 19. maija deklarāciju par nesenajiem arestiem Sīrijā,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 1. punktu un EK līguma 177. pantu, kurā cilvēktiesību veicināšana noteikta kā viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   ņemot vērā starp Eiropas Savienību un Sīriju pastāvošo politisko, ekonomikas un kultūras saikņu nozīmīgumu;

B.   tā kā pašreizējā prezidenta Bachar Al Assad nākšana pie varas deva cerības Sīrijai un padarīja nedaudz atvērtāku Sīrijas politisko sistēmu, kurā daudzus gadus dominēja Baath partija;

C.   tā kā Parlaments un tā priekšsēdētājs jau vairākkārt ir iejaukušies, cenšoties panākt Sīrijas cietumos turēto deputātu atbrīvošanu, un tā kā Eiropas prezidentūra 2006. gada 19. maijā aicināja Sīrijas valdību pilnībā ievērot Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ietverto vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, ko Sīrija ratificēja 1969. gadā;

D.   tā kā ir ziņas par to, ka 2006. gada maijā tika arestēti un spīdzināti vairāki pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, to kas bija parakstījuši lūgumrakstu par Sīrijas un Libānas attiecību uzlabošanu, lai tiktu ievērota ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1608, un starp arestētajiem ir jurists Anwar al Bunni, rakstnieks Michel Kilo, kā arī Khalil Hussein, Dr. Safwan Tayfour, Mahmoud Issa, Fateh Jammous, Prof. Suleiman Achmar, Nidal Derwiche, Suleiman Shummor, Ghalem Amer, Muhammad Mahfud un Mahmoud Meri'i un nesen Yasser Melham un Omar Adlabi;

E.   tā kā jurists, kas specializējies cilvēktiesību jautājumos, Anwar Al Bunni tika arestēts Damaskas ielās īsi pirms tam, kad viņam vajadzēja sākt pildīt Eiropas Savienības finansētā cilvēktiesību centra direktora pienākumus;

F.   tā kā jau 2005. gada novembrī organizācijas Amnesty International un Human Rights Watch ziņoja par to, ka cīnītājam par mieru Kamal Al -Labwani draud arests un spīdzināšana, bet šobrīd par sava viedokļa paušanu viņam draud mūža ieslodzījums;

G.   tā kā ir saņemta informācija par to, ka pēdējo divu mēnešu laikā Sīrijas iestādes ir arestējušas virkni žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju;

H.   tā kā šī arestu viļņa mērķis ir tiešā veidā apspiest 2006. gada 12. maija lūgumraksta izplatīšanu, ko parakstījuši aptuveni 500 cilvēki, aicinot normalizēt Libānas un Sīrijas attiecības; tā kā šim lūgumrakstam ir īpaša nozīme, jo tas ir Sīrijas un Libānas inteliģences un cilvēktiesību aktīvistu kopējas iniciatīvas rezultāts un pirmais šāda veida dokuments;

I.   tā kā 2005. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja pauda bažas par šķēršļiem, ar kuriem sastopas nevalstiskas cilvēktiesību organizācijas Sīrijā, reģistrējoties un brīvi darbojoties, un par cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšanu un vardarbību pret tiem;

J.   tā kā Sīrijā ir spēkā pirms 43 gadiem pieņemti ārkārtas likumi, kas tiek izmantoti cilvēktiesību pārkāpumu attaisnošanai,

1.   mudina Sīrijas iestādes nekavējoties atbrīvot visus aktīvistus, kas aizturēti tādēļ, ka parakstījuši lūgumrakstu uzlabot Sīrijas un Libānas attiecības, un kuri vēl aizvien atrodas nebrīvē;

2.   mudina Sīrijas iestādes atkārtoti izskatīt visu politieslodzīto lietas un nekavējoties atbrīvot visus, kas apcietināti pārliecības dēļ, kā arī:

3.   aicina Sīrijas iestādes ratificēt Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem;

4.   noteikti atbalsta ES prezidentūras 2006. gada 19. maijā Eiropas Savienības vārdā pieņemto deklarāciju par nesenajiem arestiem Sīrijā;

5.   norāda, ka cilvēktiesību ievērošana turpmāk būs jebkura ES un Sīrijas asociācijas nolīguma neatņemama sastāvdaļa un aicina Sīriju pildīt saistības, ko tai uzliek Barselonas process un kas ietvertas Eiropas kaimiņattiecību politikā;

6.   atkārtoti pauž pārliecību, ka Komisijas un Padomei ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka asociācijas nolīgums ar Sīriju, kas vēl nav parakstīts, sekmē cilvēktiesību ievērošanu Sīrijā;

7.   aicina Komisiju ik gadu izvērtēt cilvēktiesību situāciju Sīrijā un to, kā Sīrija pilda Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma uzliktās saistības, un ziņot par rezultātiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības pasākumos;

8.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī Sīrijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0340. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0412.