Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem *
187k
30k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam noslēgt nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem (KOM(2005)0368 – C6-0431/2005 – 2005/0155(CNS))
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (KOM(2005)0130 – C6-0176/2005 – 2005/0025(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 308. pantu un EAEK līguma 203. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0176/2005),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0054/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu un Euratom līguma 119. panta otro daļu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. ATSAUCE
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 181.a pantu,
Grozījums Nr. 2 2. ATSAUCE
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,
svītrots
Grozījums Nr. 3 4. APSVĒRUMS
(4) Ja 2007.–2013. gada finanšu plānā vairs neiekļaus rezervi Garantiju fonda finansēšanai, finansējums Garantiju fondamtiks nodrošināts kā obligātie izdevumi no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
(4) Ja 2007.–2013. gada finanšu plānā vairs neiekļaus rezervi Garantiju fonda finansēšanai, Garantiju fondsjāfinansē, neskarot Finanšu plāna maksimālo robežu, un jāiekļauj rezervē.
Grozījums Nr. 4 7. APSVĒRUMS
(7)Šīs regulas pieņemšanai pusēm ir paredzētas tikai tās pilnvaras, kas noteiktas EK Līguma 308. pantā un EAEK Līguma 203. pantā,
svītrots
Grozījums Nr. 5 1. PANTA 4. PUNKTS 5. panta 2. punkts (Regula (EK, Euratom) Nr. 2728/94)
2. Aprēķinus, pamatojoties uz šo mehānismu, jā veic atsevišķi no 3. panta trešajā punktā un 4. pantā minētajiem aprēķiniem. Tomēr tiem kopā jāveido ikgadējo pārvedumu. Apjomus, kuri jāmaksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šo mehānismu, jāuzskata par fonda neto aktīviem attiecībā uz aprēķiniem, kas minēti 3. un 4. pantā.
2. Aprēķinus, pamatojoties uz šo izlīdzināšanas mehānismu, veic atsevišķi no 3. panta trešajā daļā un 4. pantā minētajiem aprēķiniem. Tomēr tiem kopā jāveido viens ikgadējais pārvietojums, taču skaidri norādot dažādās daļas. Apjomus, kas jāmaksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šo izlīdzināšanas mehānismu, 3. un 4. pantā minētajos aprēķinos uzskata par fonda neto aktīviem.
Grozījums Nr. 6 1. PANTA 4. PUNKTS 5. panta 3. punkts (Regula (EK, Euratom) Nr. 2728/94)
3. Ja vienas vai vairāku saistību nepildīšanas gadījumā garantiju aktivēšanas rezultātā fonda resursi samazinās zem50% no paredzētā apjoma, Komisija iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai ziņojumu par, iespējams, vajadzīgajiem fonda papildināšanas ārkārtas pasākumiem."
3. Ja viena vai vairāku trūkumu dēļ tiek aktivizētas garantijas un tā rezultātā Fonda resursi ir mazāk nekā75% no paredzētā apjoma, Komisija nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par šādas situācijas iemesliem un iesniedz ziņojumu par ārkārtas pasākumiem, kas varētu būt vajadzīgi Fonda papildināšanai."
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/91/EEK saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu (KOM(2004)0730 – C6-0169/2004 – 2004/0256(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0730)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 44. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0169/2004),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A6-0050/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisijai vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/91/EEK saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu
ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 44. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru(3),
tā kā:
(1) Padomes 1976. gada 13. decembra otrā Direktīva 77/91/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses(4), nosaka prasības dažiem ar kapitālu saistītiem pasākumiem, ko uzņēmušās šīs sabiedrības.
(2) Komisija savā 2003. gada 21. maija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam "Uzņēmējdarbības tiesību modernizācija un korporatīvās pārvaldes uzlabošana Eiropas Savienībā ‐ attīstības plāns"(5) secina, ka Direktīvas 77/91/EEK vienkāršošana un modernizācijabūtu nozīmīgs ieguldījums biznesa efektivitātes un konkurētspējas sekmēšanā, nemazinot aizsardzību, ko sniedz akcionāriem un kreditoriem. Šie mērķi ir galvenā prioritāte, taču tie neskar vajadzību nekavējoties veikt vispārēju pārbaudi, lai izskatītu kapitāla uzturēšanas režīmam alternatīvu risinājumu īstenošanas iespējas, kas pietiekami aizsargātu gan akciju sabiedrības kreditoru, gan akcionāru intereses.
(3) Dalībvalstīm jādod iespēja veicināt akciju sabiedrību atlīdzības piesaisti savam kapitālam bezskaidrā naudā, nemeklējot īpašu ekspertu novērtējumu gadījumos, kuros ir skaidra atsauce uz šādu atlīdzības vērtēšanu. Tomēr jāgarantē mazākuma akcionāru tiesības pieprasīt šādu vērtējumu.
(4) Akciju sabiedrībām jābūt tiesībām iegūt pašām savas akcijas līdz sabiedrības sadalāmo krājumu robežai, un laikposmu, kad akciju iegūšanu var atļaut, un ko nosaka pilnsapulce, ir jāpalielina, lai uzlabotu elastību un samazinātu administratīvos pienākumus sabiedrībām, kurām jāreaģē strauji uz tirgus izmaiņām, kas iespaido viņu akciju cenu.
(5) Dalībvalstīm jādod iespēja atļaut akciju sabiedrībām piešķirt finansiālu palīdzību, ņemot vērā trešo personu iespēju iegūt šo sabiedrību akcijas līdz sabiedrības sadalāmo krājumu robežai, lai palielinātu elastīgumu, ņemot vērā izmaiņas sabiedrību akciju kapitāla īpašnieku struktūrā. Šai iespējai jāpiemēro aizsardzības pasākumi, ko nosaka šīs direktīvas mērķis aizsargāt gan akcionārus, gan trešās personas.
(6)Lai uzlabotu standartizētu kreditoru aizsardzību visās dalībvalstīs, kreditoriem pie zināmiem nosacījumiem jāpievēršas tiesvedībai vai administratīvai lietas izskatīšanai, kur viņu prasības tiek izskatītas akciju sabiedrības kapitāla samazināšanās rezultātā.
(7)Lai nodrošinātu to, ka ir novērsta tirgus ļaunprātīga izmantošana, dalībvalstīm, īstenojot šīs direktīvas mērķus, ir jāņem vērā noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvā 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(6) un Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/72/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem(7), kā arī Komisijas 2003. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju(8).
(8) Tādēļ Direktīva 77/91/EEK attiecīgi jāgroza.
(9)Aicina dalībvalstis gan savās, gan Kopienas interesēs saskaņā ar Iestāžu nolīguma par tiesību aktu labāku izstrādi(9) 34. pantu izveidot un publicēt tabulas, cik vien iespējams atspoguļojot šīs direktīvas un tās transponēšanas pasākumu korelāciju.
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU:
1. pants
Direktīvu 77/91/EEK groza šādi:
1)Ar šādu tekstu aizstāj 1. panta 1. punkta divdesmit pirmo ievilkumu:
"
–
Ungārijā:
nyilvánosan működő részvénytársaság;
"
2) Iekļauj 10.a un 10.b pantu:
"
10.a pants
1. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 10. panta 1., 2. un 3. punktu, ja pēc administratīvas vai pārvaldības struktūrvienības lēmuma pārvedami vērtspapīri, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem*, 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā, vai naudas tirgus instrumenti, kā noteikts šīs direktīvas 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā, ir ieguldīti kā atlīdzība bezskaidrā naudā un šie vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti ir novērtēti pēc vidējās svērtās cenas, par kādu tie tirgoti vienā vai vairākos regulētos tirgos, kā noteikts šīs direktīvas 4. panta 1. panta 14. apakšpunktā, pietiekami ilgā laikposmā, kas nosakāms dalībvalsts tiesību aktos, pirms tika veikta attiecīgā atlīdzība bezskaidrā naudā.
Tomēr, ja cenu iespaidojuši ārkārtēji apstākļi, kas ievērojami mainītu aktīvu vērtību to ieguldījuma dienā, tai skaitā situācijas, kad šādu pārvedamu vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu tirgus ir kļuvis nelikvīds, pēc administratīvas vai pārvaldības struktūrvienības iniciatīvas un tai uzņemoties atbildību ir jāveic revalvācija. Lai veiktu minēto revalvāciju, piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu.
2. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 10. panta 1., 2. un 3. punktu, ja pēc administratīvas vai pārvaldības struktūrvienības lēmuma aktīvi, izņemot 1. punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus un naudas tirgus instrumentus, ir ieguldīti kā atlīdzība bezskaidrā naudā, par kuras patieso vērtību atzinumu jau ir sniedzis atzīts neatkarīgs eksperts, un ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a)
patiesā vērtība ir noteikta dienai, kas datēta ne agrāk kā 6 mēnešus pirms aktīvu ieguldījuma dienas;
b)
novērtēšana ir veikta saskaņā ar dalībvalstī vispārpieņemtiem vērtēšanas standartiem un principiem, kuri piemērojami ieguldāmo aktīvu veidam.
Jaunu kritisku apstākļu gadījumā, kuri var ievērojami mainīt aktīvu patieso vērtību to ieguldījuma dienā, pēc administratīvas vai pārvaldības struktūrvienības iniciatīvas un tai uzņemoties atbildību ir jāveic revalvācija. Lai veiktu minēto revalvāciju, piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu.
Ja revalvācija netiek veikta, viens vai vairāki akcionāri, kuriem pieder kopumā 5 % no sabiedrības parakstītā kapitāla dienā, kad tiek pieņemts lēmums par palielinājumu, var pieprasīt, lai neatkarīgs eksperts veic novērtējumu, un šādā gadījumā piemēro 10. panta 1., 2. un 3. punktu. Šis viens vai vairāki akcionāri var iesniegt prasību līdz dienai, kad stājas spēkā aktīvu ieguldījums, ar nosacījumu, ka minētajam vienam vai vairākiem akcionāriem vēl joprojām pieder kopumā vismaz 5 % no sabiedrības parakstītā kapitāla, kā tas bija dienā, kad tika pieņemts lēmums par palielinājumu.
3. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 10. panta 1., 2. un 3. punktu, ja pēc administratīvas vai pārvaldības struktūrvienības lēmuma aktīvi, izņemot 1. punktā minētos pārvedamos vērtspapīrus un naudas tirgus instrumentus, ir ieguldīti kā atlīdzība bezskaidrā naudā, kuraspatieso vērtību veido atsevišķi aktīvi, kas iekļauti likumā noteiktajos pārskatos par iepriekšējo finanšu gadu, ar nosacījumu, ka ir veikts likumā noteikto pārskatu audits saskaņā ar Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1984. gada 10. aprīlis) par personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai**.
2. punkta otro un trešo apakšpunktu piemēro ar attiecīgām izmaiņām.
10.b pants
1. Ja 10.a pantā minēto atlīdzību bezskaidrā naudā veic bez 10. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētā ekspertu ziņojuma, papildus 3. panta h) apakšpunktā noteiktajām prasībām un viena mēneša laikā pēc aktīvu ieguldījuma dienas publicē deklarāciju, kurā ietverti šādi punkti:
atlīdzības vērtība,tās novērtējuma avots un attiecīgā gadījumā novērtēšanas metode;
c)
izziņa par to, ka iegūtā vērtība atbilst vismaz [akciju] skaitam un nominālvērtībai vai, ja nominālvērtība nav noteikta, uzskaites vērtībai, un attiecīgā gadījumā par to, ka iegūtā vērtība atbilst par šīm akcijām veicamajai piemaksai pie to nominālvērtības;
d)
izziņa, ka navstājušies spēkā jauni kritiski apstākļi, kas ietekmē sākotnējo novērtējumu.
Šo deklarāciju izsludina vispārējai zināšanai tā, kā noteikts katras dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu.
2.Ja saistībā ar kapitāla palielinājumu, ko ierosināts īstenot atbilstoši 25. panta 2. punktam, tiek piedāvāts veikt atlīdzību bezskaidrā naudā bez 10. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētā ekspertu ziņojuma, tad kārtībā, kādu paredz katras dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu, publicē paziņojumu, kurā norāda lēmuma par palielinājumu pieņemšanas datumu un 1. punktā minēto informāciju, pirms tiek veikts aktīvu ieguldījums kā atlīdzība bezskaidrā naudā. Šādā gadījumā 1. punktā paredzētā deklarācija ietver vienīgi izziņu par to, ka pēc iepriekšminētā paziņojuma publicēšanas dienas nav notikuši jauni kritiski apstākļi.
3. Katra dalībvalsts īsteno piemērotus aizsardzības pasākumus, nodrošinot atbilstību 10.a pantā un šajā pantā noteiktajai kārtībai, ja ieguldījums pret atlīdzību bezskaidrā naudā ir veikts bez 10. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētā ekspertu ziņojuma.
_____________
* OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
** OV L 126, 12.5.1984., 20. lpp.
"
3) 11. panta 1. punkta pirmo apakšpunktu groza šādi:
a) vārdu "10. pants" aizvieto ar "10. panta 1., 2. un 3. punkts".
b) pievieno šādu teikumu:
"
10.a un 10.b pantam piemēro ar attiecīgām izmaiņām.
"
4) 19. panta 1. punktu aizvieto šādi:
"
1. Neskarot principu, kas paredz vienādu attieksmi pret viena un tā paša līmeņa akcionāriem, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/6/EK (2003.gada 28.janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)*, dalībvalsts tiesību aktivar atļaut sabiedrībai iegūt savas akcijas gan pašai, gan ar tādas personas starpniecību, kura darbojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs. Ciktāl šāda iegāde ir atļauta, dalībvalstis tai piemēro šādus nosacījumus:
a)
ir saņemts pilnvarojums no pilnsapulces, kas nosaka šādas iegādes noteikumus un jo īpaši iegūstamo akciju maksimālo skaitu, pilnvarojuma derīguma termiņu, kura maksimums ir noteikts dalībvalsts tiesību aktos, tomēr nepārsniedzot 5 gadus, un maksimālo un minimālo atlīdzību iegādei par nominālvērtību. Administratīvās vai pārvaldības struktūrvienības locekļiem ir jāpārliecinās, ka, veicot katru atļauto iegādi, tiek ievēroti b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi;
b)
ieguvumi, tai skaitā sabiedrības iepriekš iegūtās un tās īpašumā esošās akcijas un akcijas, kuras ieguvusi persona, kas darbojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs, nedrīkst izraisīt tīro aktīvu samazināšanos līdz apmēram, kas ir mazāks par 15. panta 1. punkta a) un b)apakšpunktā noteikto;
c)
darījumus var veikt tikai ar pilnībā atbrīvotām akcijām;
Turklāt dalībvalstis iegādei pirmā apakšpunkta nozīmē var piemērotjebkuru no šiem nosacījumiem vai tos visus kopā:
–
nosacījumu, ka iegūto akciju, tai skaitā sabiedrības iepriekš iegūto un tās īpašumā esošo akciju un akciju, kuras ieguvusi persona, kas darbojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs, nominālvērtība vai, ja nominālvērtība nav noteikta, iegūto akciju uzskaites vērtība nepārsniedz dalībvalsts noteikto robežvērtību. Šī robežvērtība nedrīkst būt zemāka par 10 % no parakstītā kapitāla;
–
nosacījumu, ka sabiedrības pilnvaras iegūt pašu akcijas 1. apakšpunktā paredzētajā kārtībā, iegūstamo akciju maksimālais skaits, pilnvarojuma derīguma termiņš vai maksimālā vai minimālā atlīdzība ir noteikti sabiedrības statūtos vai dibināšanas dokumentā;
–
nosacījumu, ka sabiedrība pilda attiecīgās prasības par atskaišu un paziņojumu sniegšanu;
–
nosacījumu, ka dažām dalībvalstu noteiktām sabiedrībām var prasīt anulēt iegūtās akcijas, anulēto akciju nominālvērtībai līdzvērtīgu summu obligāti ieskaitot rezervē, kuru akcionāriem sadala tikai sabiedrības parakstītā kapitāla samazināšanās gadījumā; šo nosacījumu drīkst piemērot vienīgi parakstītā kapitāla palielināšanai, kapitalizējot rezerves;
–
nosacījumu, ka iegāde nedrīkst kavēt kreditoru prasījumu izpildi.
________________________________
* OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.
"
5)20. panta 3. punktā vārdus "15. panta 1. punkta a) apakšpunktā" aizstāj ar vārdiem "15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā".
6) 23. panta 1. punktu aizstāj šādi:
"
1. Ja dalībvalsts tiesību aktos sabiedrībai ir dota atļauja tieši vai netieši izsniegt avansā līdzekļus, piešķirt aizdevumus vaisniegt nodrošinājumu, lai sabiedrības akcijas varētu iegūt trešā persona, sabiedrība veic šādus darījumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti no otrā līdz piektajam apakšpunktam.
Darījumi jāveic, administratīvai vai pārvaldības struktūrvienībai uzņemoties par tiem atbildību, godīga tirgus apstākļos, īpaši ņemot vērā sabiedrības saņemtos procentus un 1. punktā minētajiem sabiedrības aizdevumiem un avansa maksājumiem piešķirto nodrošinājumu. Pienācīgi jāpārbauda trešās personas vai daudzpusējos darījumos katras iesaistītās personas kredīta stāvoklis.
Administratīvai vai pārvaldības struktūrvienībai par darījumiem ir jāinformē pilnsapulce, lai saņemtu iepriekšēju atļauju, ko pilnsapulce sniedz saskaņā ar 40. pantā paredzētajiem pārstāvības un balsu vairākuma noteikumiem. Administratīvai vai pārvaldības struktūrvienībai ir rakstveidā jāsniedz pilnsapulcei ziņojums, norādot darījuma mērķus, sabiedrības peļņas procentu šī darījuma īstenošanas rezultātā, nosacījumus, ar kādiem darījums tiek īstenots, ar darījumu saistītos riskus, kas var ietekmēt sabiedrības likviditāti un maksātspēju, kā arī cenu, par kuru trešajai personai nāksies iegādāties akcijas. Šis ziņojums jāiesniedz publicēšanai reģistrā saskaņā ar Direktīvas 68/151/EEK 3. pantu.
Trešajām personām piešķirtā kopējā finansiālā palīdzībanekādā gadījumā nedrīkst izraisīt tīro aktīvu samazināšanoslīdz apmēram, kas ir mazāks par 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktānoteikto, ņemot vērā arī tīro aktīvu iespējamo samazināšanos, ko var izraisīt sabiedrības vai tās vārdā veikta pašu akciju iegāde saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Savas bilances pasīvu daļā sabiedrība iekļauj nedalāmu rezervi, kas atbilst finansiālās palīdzības kopējai summai.
Ja tiek iegūtas sabiedrības pašu akcijas 19. panta 1. punkta nozīmē vai uz akcijām, kas izlaistas, palielinot parakstīto kapitālu, parakstāstrešā persona, izmantojot sabiedrības sniegto finansiālo palīdzību, šāda iegāde ir jāveic par taisnīgu cenu.
"
7)ievieto šādu 23.a pantu:
"
23.a pants
Gadījumos, kad sabiedrības administratīvās vai pārvaldes struktūrvienības atsevišķas personas iesaistās darījumā, kas minēts 23. panta 1. punktā, vai mātes uzņēmuma administratīvā vai pārvaldes struktūrvienība Padomes Direktīvas 83/349/EEK (1983. gada 13. jūnijs) par konsolidētajiem pārskatiem* 1. panta nozīmē vai mātes uzņēmums pats par sevi, vai atsevišķas personas, kas darbojas savā vārdā, bet tādu struktūrvienību vai mātes uzņēmumu dalībnieku labā, tās ir šāda darījuma pretējas puses, dalībvalstis nodrošina, izmantojot adekvātu aizsardzību, ka šāds darījums nav pretrunā ar sabiedrības labākajām interesēm.
______________
* OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/51/EK (OV L 178, 17.7.2003., 16. lpp.)
"
8) 27. pants 2. punkta otrais apakšpunktu aizstāj šādi:
"
Tiek piemērots 10. panta 2. un 3. punkts un 10.a un 10.b pants.
"
9)32. panta 1. punktu aizvieto šādi :
"
1. Parakstītā kapitāla samazinājuma gadījumā vismaz kreditori, kuru prasības datētas ar iepriekšēju datumu pirms lēmuma publicēšanas par samazinājumu veikšanu, ir tiesīgi saņemt vismaz tos prasību nodrošinājumus, kam nav iestājies maksājuma termiņš līdz šīs publicēšanas datumam. Dalībvalstis nevar atteikt šādas tiesības, ja vien kreditoram nav attiecīgu nodrošinājumu vai tas nav nepieciešams, ņemot vērā sabiedrības aktīvus.
Dalībvalstis paredz nosacījumus kā īstenot tiesības, kas paredzētas pirmajā apakšpunktā. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kreditoriem ir atļauja pieprasīt attiecīgai administratīvai vai tiesu iestādei pienācīgus nodrošinājumus, garantējot, ka viņi var pierādīt, ka dalības kapitāla samazinājuma dēļ viņu prasību apmierināšana ir pakļauta riskam un ka nekādi pienācīgi nodrošinājumi no sabiedrības nav iegūti.
"
10) 41. panta 1. punktu aizstāj šādi:
"
1. Dalībvalstis var atkāpties no 9. panta 1. punkta, 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmā teikuma un 25., 26. un 29. panta tiklīdz, kamēr šāda atkāpe ir vajadzīga noteikumu pieņemšanai vai piemērošanai, kas paredzēti, lai iedrošinātu darbiniekus vai citas personu grupas, kas noteiktas valsts likumos, piedalīties uzņēmumu kapitālā.
"
2. pants
1. Dalībvalstis ne vēlāk kā ...(10) pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai.
Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai pievieno šādu atsauci to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce tiks veidota.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (KOM(2005)0081 – C6-0083/2005 – 2005/0017(COD))
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0081)(1),
– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz priekšlikumu Parlamentam (C6-0083/2005),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas, kā arī Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus (A6-0043/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. norāda, ka likumdošanas priekšlikumā norādītās apropriācijas ir tikai orientējošas, līdz tiks panākta vienošanās par finanšu plānu 2007. un turpmākajiem gadiem;
3. aicina Komisiju pēc nākamā finanšu plāna pieņemšanas apstiprināt regulas priekšlikumā norādītās summas vai, ja nepieciešams, iesniegt pielāgotās summas Eiropas Parlamentam un Padomei apstiprināšanai, tādējādi nodrošinot, ka tās nepārsniedz maksimālo apjomu;
4. prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;
5. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006 par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 3. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu un 141. panta 3. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),
tā kā:
(1) Vīriešu un sieviešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatprincips. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pants aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, un pieprasa, lai visās jomās tiktu nodrošināta vīriešu un sieviešu līdztiesība.
(2) Līguma 2. pants nosaka, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no Kopienas pamatuzdevumiem. Līdzīgi, Līguma 3. panta 2. punkts pieprasa, lai Kopiena tiektos uz nevienlīdzības izskaušanu un aktīvi veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību visās savās darbībās, tādējādi nodrošinot vīriešu un sieviešu līdztiesības dimensijas iekļaušanu visās Kopienas politikās.
(3) Līguma 13. pants pilnvaro Padomi attiecīgi rīkoties, lai apkarotu diskrimināciju, cita starpā, pamatojoties uz dzimumu, visās Kopienas kompetences jomā.
(4) Princips, kas paredz vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un nodarbošanās jautājumos, ir iekļauts Līguma 141. pantā, un jau ir pieņemti vispārēji tiesību akti par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm saistībā ar iespēju izmantot nodarbinātības un darba apstākļus, ieskaitot vienādu atalgojumu.
(5) Komisijas ziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par vīriešu un sieviešu līdztiesību(4), secināts, ka būtiskas dzimumu atšķirības ir lielākajā daļā politikas jomu, ka vīriešu un sieviešu nevienlīdzība ir daudzdimensionāla parādība, kas jārisina, izmantojot visaptverošu politikas pasākumu kopumu, un ka ir vajadzīgi pastiprināti pūliņi, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus.
6) 2000. gada decembra Nicas Eiropadome aicināja panākt lielāku izpratni, apvienot resursus un apmainīties ar pieredzi, jo īpaši izveidojot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.
(7) Tehniski ekonomiskajā pamatojumā(5), kas tika veikts Komisijas uzdevumā, tika secināts, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta nepārprotams pienākums ir veikt daļu to uzdevumu, ar kuriem pastāvošās iestādes patlaban nenodarbojas, jo īpaši pētniecības datu un informācijas koordinēšanas, centralizēšanas un izplatīšanas jomā, sadarbības izveidē, palielināt vīriešu un sieviešu līdztiesības redzamību, uzsvērt dzimumu perspektīvu un izstrādāt instrumentus labākai dzimumu līdztiesības iekļaušanai visās Kopienas politikas jomās.
(8) Eiropas Parlaments 2004. gada 10. marta rezolūcijā attiecībā uz Eiropas Savienības politikām par vīriešu un sieviešu līdztiesību(6) mudināja Komisiju paātrināt centienus, kuru rezultātā tiktu izveidots Institūts.
(9) Nodarbinātības, sociālo lietu, veselības un patērētāju aizsardzības Padome 2004. gada 1. - 2. jūnijā(7) un Eiropadome 2004. gada 17. - 18. jūnijā atbalstīja Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidošanu un vēlāk lūdza Komisijai iesniegt konkrētu priekšlikumu.
(10) Objektīvas, ticamas un salīdzināmas informācijas un datu par vīriešu un sieviešu līdztiesību dokumentēšana, analīze un izplatīšana, atbilstošu instrumentu izstrāde visu veidu dzimumu diskriminācijas izskaušanai un dzimumu dimensijas integrēšanai visās politikas jomās, dialoga veicināšana starp ieinteresētām pusēm un izpratnes veicināšana starp ES pilsoņiem ir nepieciešama, lai dotu iespēju Kopienai efektīvi veicināt un īstenot dzimumu līdztiesības politiku, jo īpaši paplašinātajā Eiropas Savienībā; tādēļ ir lietderīgi izveidot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, kurš palīdzētu Kopienas iestādēm un dalībvalstīm šo uzdevumu veikšanā.
(11)Ņemot vērā, ka dzimumu līdztiesību nevar panākt tikai ar politiku, kas vērsta pret diskrimināciju, bet tai ir nepieciešama saskanīga līdzāspastāvēšana un pasākumi, ar ko veicina sieviešu un vīriešu līdzsvarotu līdzdalību sabiedrībā, šis mērķis attiecīgi jāiekļauj institūta uzdevumos.
(12)Ņemot vērā, ka ir svarīgi uzsvērt sieviešu panākumus visās dzīves jomās, lai nodrošinātu pozitīvu piemēru citām sievietēm, darbība šā mērķa sasniegšanai arī jāiekļauj institūta uzdevumos.
(13) Sadarbība ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, kā arī attiecīgām statistikas iestādēm, sevišķi Eurostat ir svarīga, veicinot salīdzināmu un ticamu datu savākšanu Eiropas līmenī; informācija par vīriešu un sieviešu līdztiesību ir būtiska visos Kopienas līmeņos – vietējā, reģionālajā, valsts un Kopienas līmenī – tādēļ šādas informācijas pieejamība būs noderīga dalībvalstu iestādēm, formulējot politikas un pasākumus vietējā, reģionālajā un valsts līmenī savās kompetences jomās.
(14)Laipanāktu pēc iespējas labāku resursu izmantošanu, institūts strādā iespējami ciešā sadarbībā ar visām Kopienas programmām un iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu(8), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru(9), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru(10) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru(11).
(15)Institūtam jāveido sadarbība un dialogs ar nevalstiskajām un iespēju vienlīdzības organizācijām, kā arī citām saistītām iestādēm, kuras aktīvi mēģina panākt vienlīdzību valstu un Eiropas līmenī, kā arī trešās valstīs.
(16) Saskaņā ar Līguma 3. panta 2. punktu ir lietderīgi paredzēt, ka valdē ir jāveicina proporcionāla vīriešu un sieviešu līdzdalība.
(17) Institūtam jābūt maksimāli neatkarīgam, veicot savus uzdevumus.
(18) Institūtam jāpiemēro attiecīgie Kopienas tiesību akti saistībā ar dokumentu publiskumu, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001(12), un privātpersonu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001(13).
(19) Uz Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu attiecas Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(14).
(20) Attiecībā uz Institūta līgumatbildību, ko regulē tiesību akti, kas piemērojami Institūta noslēgtajiem līgumiem, Tiesai jābūt jurisdikcijai taisīt spriedumus saskaņā ar jebkuru līgumā ietverto šķīrējklauzulu. Tiesai arī jābūt jurisdikcijai strīdos attiecībā uz kompensāciju par jebkādu kaitējumu, kas izriet no aģentūras atbildības, kas nav līgumiska.
(21) Jāveic ārējs, neatkarīgs novērtējums, lai novērtētu Institūta ietekmi, iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt tā uzdevumus un turpmāko pārbaužu grafiku.
(22) Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteiktajiem subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstis nevar pietiekamā līmenī sasniegt šīs regulas mērķi, tādēļ, pamatojoties uz ierosinātās darbības mērogu un ietekmi, to var labāk sasniegt Kopienas līmenī Šī regula nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šos mērķus.
23) 141. panta 3. punkts ir konkrētais juridiskais pamats pasākumiem, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu vienādu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principa piemērošanu nodarbinātības un nodarbošanās jautājumos. 13. panta 2. punkts ļauj pieņemt Kopienas pasākumus, lai atbalstītu un veicinātu mērķi apkarot diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, ārpus nodarbinātības jomas Tādēļ 141. panta 3. punkts un 13. panta 2. punkts kopā veido šā priekšlikuma atbilstošo juridisko pamatu.
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Institūta izveide
Ar šo izveido Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (turpmāk saukts "Institūts").
2. pants
Mērķi
Institūta vispārīgie mērķi ir palīdzēt Kopienas iestādēm, jo īpaši Komisijai, un dalībvalstu iestādēm cīņā pret diskrimināciju, kas balstās uz dzimumu, dzimumu līdztiesības veicināšanā un izpratnes par dzimumu vienlīdzību sekmēšanā starp ES pilsoņiem.
3. pants
Uzdevumi
1. Lai sasniegtu 2. pantā noteiktos mērķus, Institūts:
a)
analizē un izplata attiecīgu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju par dzimumu līdztiesību, ieskaitot izpētes rezultātus un paraugpraksi, ko tai darījušas zināmu dalībvalstis, Kopienas iestādes, zinātniskās izpētes centri, valsts līdztiesības institūcijas, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, attiecīgās trešās valstis un starptautiskās organizācijas, kā arī pievērš iepriekš minēto iestāžu uzmanību nozarēm, kurās pētniecība nenotiek, un ierosina iniciatīvas nepilnību novēršanai;
b)
sadarbojas ar Eurostat un visām attiecīgajām statistikas iestādēm, lai izstrādātu metodes datu salīdzināmības, objektivitātes un ticamības uzlabošanai Eiropas līmenī, izveidojot kritērijus, kas uzlabos informācijas atbilstību, lai šīs iestādes, vācot datus, ņemtu vērā dzimumu līdztiesības jautājumus;
c)
izveido, analizē, novērtē, izplata un veicina metodoloģisko instrumentu izmantošanu, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības iekļaušanu visās Kopienas politikās un no tām izrietošajās dalībvalstu politikās un lai atbalstītu integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās Kopienas institūcijās un iestādēs;
d)
veic apsekojumus par stāvokli dzimumu līdztiesības jomā Eiropā;
e)
izveido un koordinē 7. pantā minēto Eiropas Dzimumu līdztiesības tīklu, kas aptver centrus, iestādes, organizācijas un speciālistus, kuri nodarbojas ar jautājumiem par dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai atbalstītu un veicinātu izpēti, optimizētu pieejamo līdzekļu izmantošanu un sekmētu informācijas apmaiņu un izplatīšanu;
f)
organizē speciālistuad hoc sanāksmes, lai atbalstītu Institūta izpētes darbu, veicinātu informācijas apmaiņu starp pētniekiem un nodrošinātu, ka viņu pētījumos vienmēr ir iekļauts dzimumu līdztiesības aspekts;
g)
organizē un veicina konferences, kampaņas un sanāksmes ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm Eiropas līmenī, lai palielinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju informētību par dzimumu līdztiesības jautājumiem;
h)
izplata informāciju par sieviešu panākumiem visās dzīves jomās, iepazīstina ar iegūto informāciju un ierosina politikas virzienus un iniciatīvas, lai publiskotu un vairotu šādus veiksmīgas pieredzes gadījumus;
i)
veido dialogu un sadarbību ar tām nevalstiskajām organizācijām, iespēju vienlīdzības organizācijām, universitātēm un speciālistiem, pētniecības centriem, sociālajiem partneriem un saistītām iestādēm, kas aktīvi mēģina panākt vienlīdzību valstu un Eiropas līmenī;
j)
sagatavo dokumentācijas avotus, kas pieejami sabiedrībai, kā arī attiecīgajiem darba tirgus partneriem prasa papildināt šos resursus ar visiem pašlaik spēkā esošajiem attiecīgajiem dokumentiem;
k)
nodrošina valsts iestādes un privātos uzņēmumus ar kvalificētu informāciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai;
l)
sniedz Kopienas iestādēm ieteikumus un norādījumus, lai tās varētu efektīvi iestrādāt tiesību aktos integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;
m)
iesaistās starptautiska līmeņa dialogā ar iestādēm un organizācijām, kas ir atbildīgas par dzimumu līdztiesību;
n)
sniedz informāciju Kopienas iestādēm par dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai pievienošanās sarunvalstīs un kandidātvalstīs;
o)
izplata labas prakses piemērus.
2.Institūts publicē gada pārskatus par savu darbību.
4. pants
Darbības jomas un darba metodes
1. Institūts veic savus uzdevumus Kopienas kompetenču ietvaros, ņemot vērā pieņemtos mērķus un prioritārās jomas, kas noteiktas tā ikgadējā programmā, pienācīgi ievērojot pieejamos budžeta līdzekļus.
2. Institūta darba programma atbilst Kopienas prioritātēm un Komisijas darba programmai, ieskaitot statistikas un izpētes darbu.
3. Veicot savas darbības, lai garantētu vislabāko iespējamo resursu izmantošanu, Institūts ņem vērā no ikviena avota iegūtu esošo informāciju un jo īpaši darbības, kuras jau veikušas Kopienas iestādes un citas iestādes, struktūras un kompetentās valsts un starptautiskās organizācijas, un cieši sadarbojas ar kompetentajiem Komisijas dienestiem. Institūts nodrošina atbilstošu koordināciju ar visām attiecīgajām Kopienas aģentūrām un Savienības struktūrām, kuras vajadzības gadījumā ir jānosaka saprašanās memorandā.
4. Institūts nodrošina, lai izplatītā informācija būtu saprotama gala lietotājiem.
5. Institūts var iesaistīties līgumattiecībās, jo īpaši apakšuzņēmuma vienošanās ar citām organizācijām, lai realizētu ikvienu uzdevumu, ko tas var tām uzticēt.
Gada darbības pārskatā, kas ir minēts 3. panta 2. punktā, ir jāsniedz ziņas par jebkādām šādām līgumattiecībām, tostarp par uzticētājiem uzdevumiem un iestādēm, kurām uzticēta to veikšana.
5. pants
Institūta neatkarība
Institūts veic savas darbības neatkarīgi no valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības un ir autonoms attiecībā uz Kopienas iestādēm.
6. pants
Juridiskas personas statuss un tiesībspēja
Institūtam ir juridiskas personas statuss. Katrā no dalībvalstīm tam ir visplašākā tiesībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Tas var jo īpaši pirkt vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt puse tiesas prāvās.
7. pants
Dzimumu līdztiesības tīkls
1.Lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu izveidot 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto tīklu, Institūts izsludina atklātu uzaicinājumu pieteikties konkursam, kura rezultātā tiek izveidots to centru, iestāžu, organizāciju un ekspertu saraksts, kuri nodarbojas ar dzimumu līdztiesības un integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai jautājumiem.
2.Pamatojoties uz 1. punktā minēto sarakstu, valde uzaicina sarakstā iekļautās organizācijas vai personas iesaistīties tīkla darbībā.
8. pants
Dokumentu pieejamība
1. Uz Institūta rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.
2. Valde sešu mēnešu laikā pēc Institūta izveidošanas nosaka pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.
3. Lēmumi, kurus Institūts pieņēmis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par iemeslu tam, ka tiek iesniegta sūdzība ombudam vai lieta tiek nodota izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgi izklāstīti 195. un 230. pantā.
4. Datu apstrādei, ko veic Institūts, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.
9. pants
Sadarbība ar organizācijām valsts un Eiropas līmenī un ar starptautiskajām organizācijām un trešajām valstīm
1. Lai palīdzētu īstenot savas funkcijas, Institūts sadarbojas ar tādām organizācijām un ekspertiem dalībvalstīs kā līdztiesības iestādes, izpētes centri, universitātes, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kā arī ar attiecīgajām organizācijām Eiropas vai starptautiskajā līmenī un trešās valstīs.
2. Ja Institūtam ir nepieciešami līgumi ar starptautiskām organizācijām vai trešajām valstīm, lai efektīvi veiktu tā uzdevumus, Kopiena saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 300. pantā, Institūta vārdā noslēdz līgumu ar starptautiskajām organizācijām vai trešajām valstīm. Šis noteikums netraucē īpašu sadarbību ar šādām organizācijām vai trešajām valstīm.
10. pants
Institūta struktūras
Institūts sastāvēs no:
a)
valdes;
b)
direktora un viņa/viņas darbiniekiem;
c)
konsultatīvās padomes.
11. pants
Valde
1. Valde sastāv no:
a)
deviņiem locekļiem, kurus ieceļ Padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un izvēloties no Komisijas sagatavota saraksta, kurā iekļauts daudz lielāks kandidātu skaits nekā ieceļamo valdes locekļu skaits, un viena Komisijas pārstāvja. Komisijas sagatavoto sarakstu, kam pievienota attiecīgā dokumentācija, nodod Eiropas Parlamentam. Iespējami drīz, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc saraksta nodošanas Eiropas Parlaments var uzaicināt kandidātus uz noklausīšanos un darīt savu viedokli zināmu izvērtēšanai Padomē, kura pēc tam ieceļ valdes locekļus;
b)
trim locekļiem bez balsstiesībām, kurus ieceļ Komisija un kuri katrs pārstāv vienu no šādām grupām:
i)
atbilstošu nevalstisko organizāciju Kopienas līmenī, kurai ir likumīga interese piedalīties cīņā pret diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, un dzimumu līdztiesības veicināšanā;
ii)
darba devēju organizācijas Kopienas līmenī un
iii)
darba ņēmēju organizācijas Kopienas līmenī.
2. Valdes locekļus ieceļ tādā veidā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un plašu attiecīgās starpdisciplinārās ekspertīzes loku dzimumu līdztiesības jomā.
Komisija, Eiropas Parlaments un Padome cenšas panākt sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvniecību. Katrā gadījumā šīm iestādēm jārūpējas, lai valdes locekļu vidū katra dzimuma pārstāvju būtu ne mazāk par 40%.
Vietnieki, kuri pārstāv locekli viņa/viņas prombūtnes laikā, tiek iecelti ar tādu pašu procedūru.
Pilnvaru termiņš ir pieci gadi un to var vienreiz pagarināt.
Padome publicē valdes locekļu sarakstu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", Institūta tīmekļa vietnē un visās citās attiecīgajās tīmekļa vietnēs.
3. Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz divarpus gadiem, un šo termiņu var pagarināt.
4. Katram valdes loceklim vai viņa/viņas prombūtnē viņa/viņas vietniekam ir viena balss.
5. Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi Institūta darbībai. Tā jo īpaši:
a)
pamatojoties uz projektu, ko izstrādājis 12. pantā minētais direktors, pēc apspriešanās ar Komisiju pieņem ikgadējo un vidēja termiņa darba programmu, kas aptver trīs gadu periodu saskaņā ar budžetu un pieejamajiem resursiem, vajadzības gadījumā programmu gada laikā var pārskatīt, pirmā ikgadējā darba programma jāpieņem ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc direktora iecelšanas;
b)
pieņem 3. panta 2. punktā minēto gada pārskatu, jo īpaši sasniegtos rezultātus salīdzinot ar ikgadējās darba programmas mērķiem; šis pārskats, vēlākais, līdz 15. jūnijam jānosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un jāpublicē Institūta tīmekļa vietnē;
c)
realizē disciplinārtiesības pār direktoru un ieceļ vai atbrīvo viņu saskaņā ar 12. pantu;
d)
pieņem Institūta gada budžeta projektu un galīgo budžetu.
6. Valde pieņem Institūta iekšējos noteikumus, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sastādījis direktors.
7. Valdes lēmumus pieņem ar absolūtu nodoto balsu vairākumu. Priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.
8. Valde pieņem reglamentu, pamatojoties uz priekšlikumu, ko pēc apspriešanās ar Komisiju sastādījis direktors.
9. Priekšsēdētājs valdi sasauc vismaz divas reizes gadā. Priekšsēdētājs sasauc papildu sanāksmes pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma.
10. Institūts katru gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk - "budžeta lēmējinstitūcija") visu informāciju, kas būtiska novērtēšanas procedūru rezultātam.
11. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Profesionālās izglītības attīstības centra un visu nākotnē dibināmo pamattiesību aģentūru direktorus pēc vajadzības var uzaicināt uz valdes sanāksmēm kā novērotājus, lai saskaņotu attiecīgās darbības programmas, kas skar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai.
12. pants
Direktors
1. Institūtu vada direktors, kuru ieceļ valde, pamatojoties uz Komisijas ieteikto kandidātu sarakstu, kas izveidots atklāta konkursa rezultātā pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un citviet. Pirms iecelšanas kandidātus bez vilcināšanās uzaicina izdarīt paziņojumu Eiropas Parlamenta kompetentajā(-s) komitejā(-s) un atbildēt uz tās/to locekļu jautājumiem. Iecelšanas procesa laikā valde pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta atzinumu.
2. Direktora pilnvaru termiņš ir 5 gadi. Pēc novērtēšanas šo pilnvaru termiņu var vienreiz pagarināt uz laika posmu, kas nepārsniedz 5 gadus. Novērtēšanā Komisija, Eiropas Parlaments un valde jo īpaši novērtē:
–
rezultātus, kas sasniegti pirmajā pilnvaru termiņā, un veidu, kādā tie tika sasniegti;
–
Institūta uzdevumus un vajadzības nākamo gadu laikā.
3. Direktors valdes pārraudzībā ir atbildīgs par:
a)
3. pantā minēto uzdevumu veikšanu;
b)
Institūta ikgadējās un vidēja termiņa darbības programmas sagatavošanu un īstenošanu;
c)
valdes sanāksmju sagatavošanu;
d)
3. panta 2. punktā minētā gada pārskata sagatavošanu un publicēšanu;
e)
visiem ar personālu saistītiem jautājumiem un jo īpaši 14. panta 3. punktā minēto pilnvaru izmantošanu;
f)
ik dienas administrācijas jautājumiem;
g)
efektīvu pārraudzības un novērtēšanas procedūru īstenošanu attiecībā uz Institūta veikumu, salīdzinot ar mērķiem, saskaņā ar profesionāli atzītiem standartiem. Direktors katru gadu valdei ziņo par uzraudzības sistēmas rezultātiem.
4. Direktors atskaitās par savām darbībām valdei un piedalās tās sanāksmēs bez balsstiesībām. Eiropas Parlaments un Padome var viņu jebkurā laikā uzaicināt uz noklausīšanos par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar institūta darbību.
5. Direktors ir Institūta juridiskais pārstāvis.
13. pants
Konsultatīvā padome
1. Konsultatīvās padomes sastāvā ir tādu kompetento iestāžu locekļi, kas specializējušās dzimumu līdztiesības jautājumos, ievērojot principu, ka katra dalībvalsts izvirza vienu pārstāvi.
2. Konsultatīvās padomes locekļi nav valdes locekļi.
3. Konsultatīvā padome atbalsta direktoru Institūta darbību izcilības un neatkarības nodrošināšanā.
4. Konsultatīvā padome palīdz direktoram izveidot Institūta gada un vidēja termiņa darbības programmas. Tā ir mehānisms informācijas apmaiņai attiecībā uz dzimumu līdztiesības jautājumiem un zināšanu apkopošanai. Tā nodrošina ciešu sadarbību starp Institūtu un kompetentajām iestādēm dalībvalstīs.
5. Konsultatīvo padomi vada direktors vai viņa/viņas prombūtnes laikā vietnieks no Institūta. Tas sanāk regulāri pēc direktora uzaicinājuma vai vismaz vienas trešdaļas biedru pieprasījuma vismaz divas reizes gadā. Tā darba procedūras sīki apraksta Institūta iekšējie noteikumi, un tās ir visiem pieejamas.
6. Komisijas departamentu pārstāvji piedalās konsultatīvās padomes darbā.
7. Institūts nodrošina tehnisko un materiāltehnisko nodrošinājumu, kas vajadzīgs konsultatīvajai padomei, un tās sanāksmēm nodrošina sekretariātu.
8. Direktors pēc savas iniciatīvas vai konsultatīvās padomes ieteikuma var uzaicināt ekspertus vai attiecīgo tautsaimniecības nozaru, darba devēju, arodbiedrību, profesionālo vai pētniecības iestāžu, vai nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar atzītu pieredzi disciplīnās, kas attiecas uz Institūta darbu, lai sadarbotos īpašos uzdevumos un piedalītos Konsultatīvās padomes attiecīgajās darbībās.
14. pants
Darbinieki
1. Uz Institūta darbiniekiem attiecas Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumi, Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kurus Eiropas Kopienas iestādes ir kopīgi pieņēmušas ar mērķi piemērot šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar režīmu, kas paredzēts 110. pantā Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Valde var pieņemt noteikumus, lai dalībvalstu nacionālajiem ekspertiem būtu ļauts tikt nodarbinātiem Institūtā.
3. Institūts attiecībā uz saviem darbiniekiem realizē pilnvaras, kas nodotas iecēlējinstitūcijai.
15. pants
Budžeta sagatavošana
1. Par katru finanšu gadu sagatavo visu Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi, kas atbilst kalendārajam gadam, un to iekļauj Institūta budžetā.
2. Ieņēmumiem un izdevumiem, kas uzrādīti Institūta budžetā, jābūt līdzsvarotiem.
3. Institūta ieņēmumus neatkarīgi no pārējiem resursiem veido:
a)
Kopienas subsīdija, kas ir iegrāmatota Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);
b)
maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem;
c)
finanšu iemaksas no 9. pantā minētajām organizācijām vai trešajām valstīm;
d)
dalībvalstu brīvprātīgi veikts ieguldījums.
4. Institūta izdevumi ietver darbinieku atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un pamatdarbības izmaksas.
5. Valde katru gadu, pamatojoties uz direktora sastādītu projektu, sastāda Institūta ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Šo tāmi, kurā ietilpst izveidošanas plāna projekts, valde vēlākais līdz 31. martam nosūta Komisijai.
6. Komisija tāmi kopā ar provizorisko Eiropas Savienības vispārējo budžetu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai.
7. Pamatojoties uz šo provizorisko tāmi, Komisija ieraksta Eiropas Savienības budžeta projektā aplēses, kuras tā uzskata par vajadzīgām, ciktāl tas attiecas uz izveidošanas plānu un subsīdiju apjomu, kāds jāsedz no vispārējā budžeta, kuru tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.
8. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriāciju piešķiršanu Institūta subsidēšanai. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Institūta izveidošanas plānu.
9. Institūta budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
10. Valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, noma un ēku iegāde. Tā par tiem informē Komisiju.
Ja budžeta lēmējinstitūcijas nodaļa ir paziņojusi par nodomu sniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta valdei sešu nedēļu laikā no projekta paziņošanas datuma.
16. pants
Budžeta īstenošana
1. Direktors īsteno Institūta budžetu.
2. Institūta grāmatvedis vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām iesniedz Komisijas grāmatvedim provizorisko pārskatu kopā ar minētā finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu vadību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Finanšu pamatregulas 128. pantu.
3. Komisijas grāmatvedis vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada beigām nosūta Revīzijas palātai Institūta provizorisko pārskatu kopā ar minētā finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu vadību. Minēto finanšu gada ziņojumu par budžeta un finanšu vadību nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Pēc Revīzijas palātas apsvērumu saņemšanas par Institūta provizorisko pārskatu, ievērojot Finanšu pamatregulas 129. pantu, direktors sastāda Institūta galīgo pārskatu uz savu atbildību un nodod tos Valdei atzinuma izteikšanai.
5. Valde sniedz atzinumu par Institūta galīgo pārskatu.
6. Direktors vēlākais līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada beigām galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.
7. Galīgo pārskatu publicē.
8. Direktors vēlākais līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz saviem apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī valdei.
9. Direktors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai, kā noteikts Finanšu pamatregulas 146. panta 3. punktā.
10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, darbojoties ar kvalificētu balsu vairākumu, līdz N+2 gada 30. aprīlim atbrīvo direktoru no atbildības attiecībā uz N gada budžeta izpildi.
11. Valde, apspriedusies ar Komisiju, pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Institūtam. Tajos nedrīkst būt atkāpju no Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002, ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Institūta darbībai ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.
17. pants
Valodas
1. Uz Institūtu attiecas noteikumi, kas paredzēti 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1 un kas nosaka valodas, kas lietojamas Eiropas Ekonomikas kopienā(15).
2. Tulkošanas pakalpojumus, kas vajadzīgi Institūta funkcionēšanai, pamatā nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs(16).
18. pants
Privilēģijas un neaizskaramība
Uz Institūtu attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību.
19. pants
Atbildība
1. Institūta līgumatbildību nosaka tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.
Tiesai ir jurisdikcija atbilstoši šķīrējklauzulai, kas ietverta Institūta noslēgtajā līgumā.
2. Tādas atbildības gadījumā, kas nav līgumiska, Institūts saskaņā ar vispārējiem principiem, kas kopēji dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis Institūts vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.
Tiesai ir jurisdikcija strīdos, kas attiecas uz šādu zaudējumu kompensēšanu.
20. pants
Trešo valstu līdzdalība
1. Institūts ir atvērts to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, uz kuriem pamatojoties tās ir pieņēmušas un piemērojušas Kopienas tiesību aktus jomā, ko aptver šī regula, piemēram, tādās jomās kā aizliegums vardarbība pret sievietēm, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana, cilvēku tirdzniecība, konfliktu noregulēšana un sieviešu līdzdalība sociālo, ekonomisko un politisko lēmumu pieņemšanas procesā.
2. Sagatavošanas darbus veic saskaņā ar minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem, jo īpaši precizējot veidu, pakāpi un metodi, kādā šīs valstis piedalīsies Institūta darbā, ieskaitot noteikumus attiecībā uz piedalīšanos iniciatīvās, kuras uzsācis Institūts, finanšu ieguldījumiem un darbiniekiem. Attiecībā uz personāla jautājumiem šiem nolīgumiem visos gadījumos jābūt saskaņā ar Eiropas Kopienu ierēdņu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.
21. pants
Novērtējums
1. Institūts līdz …(17)pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par savu veikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko, vienojoties ar Komisiju, ir izdevusi valde. Novērtējumā novērtē Institūta ietekmi dzimumu līdztiesības veicināšanā un iekļauj sinerģijas seku analīzi. Tajā jo īpaši tiks apskatīta potenciālā vajadzība mainīt vai paplašināt Institūta uzdevumus, ieskaitot uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto pušu viedokļus gan Kopienas, gan valsts līmenī.
2. Valde, vienojoties ar Komisiju, lems par turpmāko novērtējumu grafiku, ņemot vērā iepriekšējā punktā minētā novērtējuma ziņojuma rezultātus.
22. pants
Atkārtotas izskatīšanas klauzula
Komisija novērtējuma ziņojumu un ieteikumus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai un dara tos visiem pieejamus. Pēc novērtējuma ziņojuma pārbaudes attiecīgā gadījumā Komisija izstrādā priekšlikumu par šī reglamenta pārskatīšanu. Ja, ņemot vērā noteiktos mērķus, Komisija vairs neuzskata institūta darbību par attaisnojamu, tā var ieteikt izbeigt tā darbību. Pamatojoties uz šo priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome apsver, vai piemērotāk ir grozīt vai atcelt šo regulu.
23. pants
Administratīvā kontrole
Institūta darbības saskaņā ar Līguma 195. panta noteikumiem uzrauga ombuds.
24. pants
Institūta darbību uzsākšana
Institūts uzsāk darbību cik drīz iespējams un nekādā gadījumā ne vēlāk kā …(18).
25. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Padomes 1975. gada 26. maija Regula (EEK) Nr. 1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda izveidi, ar grozījumiem (OV L 139, 30.5.1975., 1. lpp), jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1111/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 1. lpp).
Padomes 1994. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā, ar grozījumiem (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.), jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1112/2005 (OV L 184, 15.7.2005., 5. lpp).
Padomes 1975. gada 10. februāra Regula (EEK) Nr. 337/75, ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru, ar grozījumiem (OV L 39, 13.2.1975., 1. lpp.), jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2051/2004 (OV L 355, 1.12.2004., 1. lpp.).
Dalībvalstis, kuras tikās Eiropadomes ietvaros 2003. gada decembrī, pieprasīja Komisijai sagatavot priekšlikumu par cilvēktiesību aģentūru, paplašinot Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra pilnvaras (KOM(2005)0280).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
Padomes 1994. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 2965/94, ar ko izveido Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru (OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1645/2003 (OV L 245, 29.9.2003., 13. lpp.).
Ātras reaģēšanas un sagatavotības instruments lielām ārkārtējām situācijām *
541k
159k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām (KOM(2005)0113 – C6-0181/2005 – 2005/0052(CNS))
– ņemot vērā EK līguma 308. pantu un Euratom līguma 203. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0181/2005),
– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,
– ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejas atzinumus (A6-0027/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. nosaka, ka regulas priekšlikumā norādītās apropriācijas ir tikai aptuvenas, līdz tiek panākta vienošanās par finanšu plānu 2007. un turpmākajiem gadiem;
3. pēc nākamā finanšu plāna pieņemšanas aicina Komisiju apstiprināt regulas priekšlikumā norādītās summas vai, ja nepieciešams, iesniegt pielāgotās summas Eiropas Parlamentam un Padomei apstiprināšanai, tādējādi nodrošinot, ka tās nepārsniedz maksimālo apjomu;
4. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu un Euratom līguma 119. panta otro daļu;
5. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
6. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
7. aicina Padomi un Komisiju apsvērt minēto atzinumu kā tā pirmo lasījumu saskaņā ar koplēmuma procedūru atbilstīgi grozītajam juridiskajam pamatam;
8. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt tā nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts
Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
Priekšlikums PADOMES REGULAI, ar ko izveido Ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko izveido Novēršanas, ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu lielām ārkārtējām situācijām
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu, kur ir minēta sagatavotība un ātra reaģēšana).
Grozījums Nr. 2 1. atsauce
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,
Grozījums Nr. 3 2. atsauce
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,
svītrots
Grozījums Nr. 4 1. apsvērums
(1)Saskaņā ar EK Līguma 3. panta 1. punkta u) apakšpunktu Kopienas darbībām jāietver pasākumi civilās aizsardzības jomā.
(1)Lielas ārkārtējas situācijas var nopietni ietekmēt gan sabiedrības veselību, gan vidi. EK līgumā ir juridisks pamats, kas attiecas gan uz vidi, gan sabiedrības veselības aizsardzību ‐ 175. panta 1. punkts ‐ un uz kuru līdz ar to būtu jābalsta šis instruments.
Grozījums Nr. 5 2. apsvērums
(2) Tādēļ ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom izveidoja Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā.
(2) Ar Padomes Lēmumu 2001/792/EK, Euratom izveidoja Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā.
Grozījums Nr. 6 2.a apsvērums (jauns)
(2a) Klimata pārmaiņas rada nozīmīgu negatīvu ietekmi uz pasaules vidi, ekonomiku un sabiedrību un var izraisīt katastrofālas sekas. Ekonomiskie zaudējumi no laika apstākļu izraisītām dabas katastrofām iepriekšējā desmitgadē ir pieauguši līdz seškārtīgam līmenim salīdzinājumā ar 1960. gadu līmeni.
Grozījums Nr. 7 2.b apsvērums (jauns)
(2b) Dabas katastrofu riska samazināšana, tostarp samazinot vājās vietas attiecībā uz dabas katastrofām, ir neatņemama ilgtspējīgas attīstības daļa un viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem tūkstošgades mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 8 2.c apsvērums (jauns)
(2c) Zemes pārvaldība un izmantošana ir katastrofu novēršanas un mazināšanas plānu un politiku svarīga daļa. Tāpēc plāniem un politikām vajadzētu uzlabot vides un dabas resursu integrētas pārvaldības metodes, kas ietver katastrofu riska samazināšanu, kā piemēram, plūdu un mežu integrētu pārvaldību, mitraiņu un citu viegli ievainojamu ekosistēmu pienācīgu pārvaldību, kā arī risku novērtēšanu pilsētu teritorijās.
Grozījums Nr. 9 2.d apsvērums (jauns)
(2d) Izolētiem un vistālākajiem ES reģioniem ir īpašas pazīmes un vajadzības atbilstoši to ģeogrāfiskajam izvietojumam, reljefam, kā arī sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Šiem faktoriem var būt nelabvēlīga ietekme, tie var apgrūtināt palīdzības un intervences resursu sniegšanu, kā arī radīt īpašas vajadzības lielās ārkārtējās situācijās.
Grozījums Nr. 10 3. apsvērums
(3) Jāizveido Ātras reaģēšanas un sagatavotības instruments, kura satvarā var piešķirt finansiālu palīdzību, lai šādi sekmētu lielām ārkārtējām situācijām izstrādāto sagatavotības un ātrās reaģēšanas sistēmu efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši saistībā ar Lēmumu 2001/792/EK, Euratom.
(3) Jāizveido Novēršanas, ātras reaģēšanas un sagatavotības instruments, kura satvarā var piešķirt finansiālu palīdzību, lai šādi sekmētu lielām ārkārtējām situācijām izstrādāto sagatavotības un ātrās reaģēšanas sistēmu efektivitātes uzlabošanu, jo īpaši saistībā ar monitoringa un informācijas centru, ko izveido ar Lēmumu 2001/792/EK, Euratom.
Grozījums Nr. 11 4. apsvērums
(4) Šis instruments nodrošinās redzamu Kopienas solidaritātes izpausmi pret lielu ārkārtēju situāciju skartām valstīm, veicinot savstarpējas palīdzības sniegšanu, kas notiek, mobilizējot dalībvalstu intervences līdzekļus.
(4) Šis instruments nodrošinās redzamu Kopienas solidaritātes izpausmi pret valstīm, kuras nonākušas ārkārtējā situācijā, ko izraisījušas dabas, rūpnieciskās un tehnoloģiskās katastrofas, tostarp jūras piesārņojums, vai terorisma akti, gan ES, gan ārpus tās, veicinot savstarpējas palīdzības sniegšanu, mobilizējot dalībvalstu intervences līdzekļus.
Grozījums Nr. 12 4.a apsvērums (jauns)
(4a) Padome ir pieņēmusi secinājumus par Eiropas civilās aizsardzības spēju uzlabošanu1,
1OV C 304 1.12.2005., 1. lpp.
Grozījums Nr. 13 4.b apsvērums (jauns)
(4b) Jābūt iespējamam izmantot instrumentu darbībām gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, lai paustu solidaritāti un lai palīdzētu ES pilsoņiem trešās valstīs, kuriem tas nepieciešams.
Grozījums Nr. 14 4.c apsvērums (jauns)
(4c) Ja instrumentu izmanto ārpus ES teritoriālajām robežām, svarīgi ir saskaņot darbības ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.
Grozījums Nr. 15 4.d apsvērums (jauns)
(4d) Kopienas rīcībai nevajadzētu atbrīvot no atbildības trešās puses, kas saskaņā ar principu "maksā piesārņotājs" ir pirmām kārtām atbildīgas par savu izraisīto kaitējumu.
Grozījums Nr. 16 4.e apsvērums (jauns)
(4e) Ir vajadzīga ciešāka sadarbība, lai uzlabotu militāro līdzekļu datubāzes efektivitāti un spējas saistībā ar civilās aizsardzības operācijām, kas nepieciešamas dabas vai cilvēku darbības izraisītajās katastrofās.
Grozījums Nr. 17 4.f apsvērums (jauns)
(4f) Lai veicinātu un nodrošinātu labāku novēršanu, sagatavotību un reaģēšanu lielās ārkārtējās situācijās, ir nepieciešams īstenot plašas informatīvas kampaņas, kā arī izglītojošas un izpratni veicinošas iniciatīvas, kas domātas sabiedrībai un jo īpaši jauniešiem, ar mērķi paaugstināt pašaizsardzības līmeni un pastiprināt drošības pasākumus, kuri veicami katastrofu gadījumā.
Grozījums Nr. 18 4.g apsvērums (jauns)
(4g) Katastrofu pārvaldībā būtiska ir brīvprātīgo palīdzība, tiem ir svarīga loma ar civilo aizsardzību saistītās darbībās un viņi nodrošina ļoti dažādus pakalpojumus, plānojot un reaģējot lielās ārkārtējās situācijās, vai nu kā brīvprātīgo organizāciju locekļi vai individuāli.
Grozījums Nr. 19 6.a apsvērums (jauns)
(6a) Solidaritātes paušana trešām valstīm katastrofu un ārkārtas situāciju gadījumā jau daudzus gadus ir bijusi daļa no ES ārējām darbībām; ES civilā aizsardzība ārpus Savienības robežām nodrošinātu pievienoto vērtību un palielinātu instrumenta darbības efektivitāti un iedarbību.
Grozījums Nr. 20 7. apsvērums
(7) Saskaņotības labad ir lietderīgi ātrās reaģēšanas rīcībai, ko īsteno ārpus Kopienas, piemērot Padomes […] Regulu (EK) Nr. […]/2005, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu. Šā paša iemesla dēļ rīcībai, uz kuru attiecas Padomes Lēmums […]/2005, ar ko izveido īpašo programmu "Terorisma novēršana, sagatavotība terorisma aktiem un to seku pārvaldība", vai kura attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības pasākumu veikšanu, šo instrumentu nepiemēro.
(7) Saskaņotības labad ir lietderīgi, ka rīcībai, uz kuru attiecas Padomes Lēmums […]/2005, ar ko izveido īpašo programmu "Terorisma novēršana, sagatavotība terorisma aktiem un to seku pārvaldība", vai kura attiecas uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības pasākumu veikšanu, šo instrumentu nepiemēro.
Grozījums Nr. 21 9. apsvērums
(9) Valsts iepirkuma līgumu un subsīdiju piešķiršana, ko veic saskaņā ar šo regulu, jāīsteno atbilstīgi Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Civilās aizsardzības jomā veicamās rīcības īpatnību dēļ ir lietderīgi paredzēt, ka subsīdijas var piešķirt arī fiziskām personām.
(9) Valsts iepirkuma līgumu un subsīdiju piešķiršana, ko veic saskaņā ar šo regulu, jāīsteno atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Civilās aizsardzības jomā veicamās rīcības īpatnību dēļ ir lietderīgi paredzēt, ka subsīdijas var piešķirt arī fiziskām personām un nevalstiskajām organizācijām.
Grozījums Nr. 22 10. apsvērums
(10) Jābūt iespējamaitrešu valstu līdzdalībai, jo tas palielina minētā instrumenta darbības lietderību un efektivitāti.
(10) Ir vēlamatrešo valstu līdzdalība, jo ārkārtējām situācijām trešās valstīs var būt būtiska ietekme uz ES dalībvalstīm un šāda līdzdalība turklātpalielinās minētā instrumenta darbības lietderību un efektivitāti.
Grozījums Nr. 23 11.a apsvērums (jauns)
(11a) Lai veicinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm pēc iespējas drīz jāizstrādā civilās aizsardzības resursu sīks saraksts (personāls, iekārtas, u.c.), kādi ir Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 24 12. apsvērums
(12) Jāparedz attiecīgi noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgu tās rīcības īstenošanas kontroli, par kuru saņem finansiālu palīdzību sakarā ar minēto instrumentu.
(12) Jāparedz attiecīgi noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgu tās rīcības īstenošanas kontroli, par kuru saņem finansiālu palīdzību sakarā ar minēto instrumentu. Īstenojot Kopienas finansiālo palīdzību, ir vajadzīga maksimāli lielāka pārredzamība, kā arī resursu izmantošanas pareiza uzraudzība.
Grozījums Nr. 25 16.a apsvērums (jauns)
(16a) Kopienas rīcība civilās aizsardzības jomā papildina valstu, reģionu un pašvaldību politikas. Reģioni un pašvaldības ir pirmie, kurus ietekmē katastrofa, un tāpēc tiem ir jābūt pilnībā iesaistītiem civilās aizsardzības politiku izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā.
Grozījums Nr. 26 16.b apsvērums (jauns)
(16b) Finanšu shēma 1999. gada 6. maija iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un uzlabotu budžeta procedūru1 33. punkta nozīmē ir iekļauta šajā regulā uz visu instrumenta ilgumu, tādējādi neietekmējot Līgumā noteiktās budžeta lēmējiestādes pilnvaras. ____________ 1OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.
Grozījums Nr. 27 17. apsvērums
(17)Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā nav paredzētas nekādas citas pilnvaras šīs regulas pieņemšanai, kā tikai tās, kas noteiktas attiecīgi 308. un 203. pantā,
svītrots
Grozījums Nr. 28 17.a apsvērums (jauns)
(17a) Eiropas Parlaments pēc dabas katastrofām ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, tostarp 2005. gada 8. septembrī1, kurā tas aicināja Komisiju un dalībvalstis ciešāk sadarboties civilās aizsardzības pasākumos dabas katastrofu gadījumā, lai novērstu un samazinātu to iznīcinošo ietekmi, it īpaši, radot pieejamus civilās aizsardzības papildu resursus.
Ar šo regulu uz laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu (še turpmāk ‐ "Instruments"), kas vajadzīgs, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu centienus lielā ārkārtējā situācijā pasargāt cilvēkus, vidi un īpašumu.
Ar šo regulu uz laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Novēršanas,ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu (še turpmāk ‐ "Instruments"), kas vajadzīgs, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu centienus lielā ārkārtējā situācijā pasargāt cilvēkus, sabiedrības veselību un drošību, vidi, īpašumu un kultūras mantojumu.
Grozījums Nr. 30 1. panta 2. daļa
Tajā paredzēti noteikumi ar Instrumentu saistītas finansiālas palīdzības sniegšanai attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir uzlabot Kopienas sagatavotību lielām ārkārtējām situācijām.
Tajā paredzēti noteikumi ar Instrumentu saistītas finansiālas un tehniskas palīdzības sniegšanai darbībām, kuru mērķis ir uzlabot Kopienas riska novēršanas spējas un sagatavotību reaģēt uz lielām ārkārtējām situācijām, galvenokārt izmēģinājuma projektu veidā, kuros izstrādātas vispārējas Eiropas intereses tēmas un/vai tādas, kas veicina atbilstošu tīklu nostiprināšanu vai izveidi Eiropas līmenī.
Grozījums Nr. 31 1. panta 3. daļa
Tajā turklāt ietverts īpašs noteikums par finansiālas palīdzības sniegšanu lielā ārkārtējā situācijā, lai šādi sekmētu ātru un efektīvu reakciju uz minēto situāciju.
Tajā turklāt ietverts īpašs noteikums par finansiālas un tehniskās palīdzības sniegšanu lielā ārkārtējā situācijā, lai šādi sekmētu ātru un efektīvu reakciju uz minēto situāciju.
Grozījums Nr. 32 1. panta 3.a daļa (jauna)
3a. Tajā paredzēta arī briesmu cēloņu (piemēram, bīstamu vielu uzglabāšana) un līdzekļu pilnīga izpēte un saraksta izveide - īpaši to līdzekļu, ko varētu izmantot ārkārtējās situācijās, kā arī lai atvieglotu dalībvalstu apmaiņu ar šādu informāciju.
Grozījums Nr. 33 2. panta 1. punkts
1. Šo regulu piemēro attiecībā uz sagatavotību lielām ārkārtējām situācijām neatkarīgi no to veida.
1. Šo regulu piemēro attiecībā uz novēršanu, sagatavotību un ātru reaģēšanu visu veidu ārkārtējās situācijās, kā noteikts 3. panta 1) punktā, Kopienā un ārpus tās, īpaši uzsverot sabiedrības veselību.
To piemēro arī šādu lielu ārkārtēju situāciju tūlītējo seku pārvaldībai Kopienā un valstīs, kas ir ar Lēmumu 2001/792/EK, Euratom izveidotā Kopienas mehānisma dalībnieces.
To piemēro arī šādu lielu ārkārtēju situāciju tūlītējo seku pārvaldībai Kopienā un ārpus tās.
Turklāt to piemēro attiecībā uz sagatavotību un spēju ātri reaģēt gadījumā, kad liela ārkārtēja situācija ietekmē sabiedrības veselību.
Grozījums Nr. 34 2. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Instrumenta modus operandi ņem vērā atbilstošu reģionālo dimensiju. Komisija un dalībvalstis saistībā ar instrumenta definīciju un pārvaldi pēc iespējas ciešāk sadarbojas ar pašvaldību un reģionālajām iestādēm, ja dalībvalstu juridiskie noteikumi to atļauj.
Grozījums Nr. 75 2.a pants (jauns)
2.a pants Ilgums un budžeta resursi Šo regulu piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Orientējošais finansējums šā instrumenta īstenošanai laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (septiņiem gadiem) ir noteikts EUR 278 000 000 apmērā.
Grozījums Nr. 36 3. panta a) apakšpunkts
1) "liela ārkārtēja situācija" ir situācija, kas kaitīgi ietekmē vai var kaitīgi ietekmēt cilvēkus, īpašumu vai vidi un kas var būt palīdzības pieprasījuma iemesls;
a) "liela ārkārtēja situācija" ir ikviens notikums vai situācija, kas kaitīgi ietekmē vai var kaitīgi ietekmēt cilvēkus, sabiedrības veselību un drošību, īpašumu, kultūras mantojumu vai vidi un ko izraisījusi dabas, rūpnieciskā vai tehnoloģiskā katastrofa, tostarp jūras piesārņojums, vai terorisma akts;
Grozījums Nr. 37 3. panta aa) apakšpunkts (jauns)
aa) "novēršana" ir jebkura darbība, ar ko nodrošina izvairīšanos no bīstamas situācijas nelabvēlīgas ietekmes, un jebkuri līdzekļi, ar ko minimizēt dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu;
Grozījums Nr. 38 3. panta c) apakšpunkts
3) "sagatavotība" ir iepriekš veikta darbība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu ātro reaģēšanu.
c) "sagatavotība" ir iepriekš veikta darbība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu efektīvu ātro reaģēšanu uz dabas un tehnoloģiju izraisītās bīstamības un vides degradēšanas ietekmi, tostarp laicīgs un efektīvs agrais brīdinājums;
Grozījums Nr. 39 3. panta ca) apakšpunkts (jauns)
ca) "agrais brīdinājums" ir savlaicīga un efektīva informācijas nodošana, kas ļauj veikt rīcību, lai izvairītos vai mazinātu riskus un nodrošinātu sagatavotību efektīvi reaģēt.
Grozījums Nr. 40 3. panta 3.b) apakšpunkts (jauns)
3.b) "saraksts" ir civilās aizsardzības iekārtu un personāla, kas ir Eiropas Savienībā, uzskaitījums. Komisija sarakstu regulāri atjauno.
Grozījums Nr. 41 3.a pants (jauns)
3.a pants
Attāli reģioni
Šī regula paredz atbilstošu un vienlīdzīgu palīdzību visām teritorijām, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo nomaļos, izolētos, salu vai attālos reģionos, kur nav viegli piekļūt, ir tāds pats drošības līmenis kā citās ES teritorijās. Specializētām palīdzības vienībām vajadzētu spēt piekļūt šādām teritorijām.
Grozījums Nr. 42 4. panta, ievaddaļa
Ar Instrumentu saistītu finansiālu palīdzību var saņemt par šādām darbībām:
Ar Instrumentu saistītu finansiālu palīdzību var saņemt, cita starpā, par šādām darbībām gan Eiropas Savienības teritoriālajās robežās, gan ārpus tām:
Grozījums Nr. 43 4. panta a) apakšpunkts
1) pētījumi, apsekojumi, stāvokļa modelēšana, attīstības modeļu veidošana un neparedzētu izdevumu plānošana;
a) pētījumi, apsekojumi, stāvokļa modelēšana, attīstības modeļu veidošana attiecībā uz civilās aizsardzības intervenci un neparedzētu izdevumu plānošana;
Grozījums Nr. 44 4. panta b) apakšpunkts
2) palīdzība resursu palielināšanas nolūkā;
b) pārvalstiska palīdzība resursu palielināšanas un darbību koordinēšanas nolūkā;
Grozījums Nr. 45 4. panta c) apakšpunkts
3) apmācība, mācības, semināri, personāla un ekspertu apmaiņa;
c) apmācība, sanāksmes, mācības, semināri, personāla un ekspertu apmaiņa;
Grozījums Nr. 46 4. panta ca) apakšpunkts (jauns)
ca) speciāla apmācība personālam, kas piedalās operācijās saistībā ar novēršanu, ātru reaģēšanu un sagatavotību lielām ārkārtējām situācijām, lai labāk nodrošinātu invalīdu īpašās vajadzības;
Grozījums Nr. 47 4. panta d) apakšpunkts
4) demonstrējumu projekti;
d) demonstrējumu projekti un programmas;
Grozījums Nr. 48 4. panta e) apakšpunkts
5) tehnoloģiju pārņemšana;
e) zināšanu, tehnoloģiju un pieredzes pārņemšana un dalīšanās pieredzē par iegūtajiem secinājumiem un paraugpraksi;
Grozījums Nr. 49 4. panta f) apakšpunkts
6) izpratnes veidošanas un informācijas izplatīšanas darbības;
f) izpratnes veidošanas un informācijas izplatīšanas darbības, kuru galvenais mērķis ir rosināt cilvēkus saglabāt modrību;
Grozījums Nr. 50 4. panta ga) apakšpunkts (jauns)
ga) trauksmes, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu tīklu izveide;
Grozījums Nr. 51 4. panta i) apakšpunkts
9) drošu sakaru sistēmu un rīku izveide un uzturēšana;
i) uzticamu un drošu sakaru sistēmu un rīku izveide un uzturēšana;
Grozījums Nr. 52 4. panta l) apakšpunkts
12) ekspertu, sadarbības koordinatoru un novērotāju nosūtīšana un izvietošana;
l) ekspertu, sadarbības koordinatoru un novērotāju nosūtīšana un izvietošana ar piemērotiem līdzekļiem un iekārtām;
Grozījums Nr. 53 4. panta la) apakšpunkts
la) lokālā riska novērtēšanas un katastrofu sagatavotības programmu veicināšana un pasākumi skolās un augstākajās mācību iestādēs, kā arī citu līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu informāciju jauniešiem un bērniem;
Grozījums Nr. 54 4. panta na) apakšpunkts (jauns)
na) procedūru veicināšana, lai saskaņotu pieejas, metodes un līdzekļus lielu ārkārtēju situāciju novēršanai un reaģēšanai uz tām;
Grozījums Nr. 55 4. panta nb) apakšpunkts (jauns)
nb) partnerattiecību attīstīšana starp reģioniem ar vienādu katastrofu risku, lai apmainītos ar praktiskām atziņām par ārkārtēju situāciju pārvaldību.
Grozījums Nr. 56 5. panta da) apakšpunkts (jauns)
da) pieredzes apkopošana, kā arī paraugprakšu identificēšana un iekļaušana valsts, reģionālajās un vietējās programmās, ko īsteno, lai novērstu dabas, rūpnieciskās vai tehnoloģiskās katastrofas;
Grozījums Nr. 57 5. panta db) apakšpunkts (jauns)
(db) pieredzes apkopošana un paraugprakšu iekļaušana valsts, reģionālajās vai pašvaldību programmās, kas domātas sabiedrībai un jo īpaši jaunatnei, ar mērķi paaugstināt pašaizsardzības līmeni;
Grozījums Nr. 58 5. panta e) apakšpunkts
5) ar lielu ārkārtēju situāciju radīto tūlītējo seku pārvaldību saistītās zinātības un pieredzes, kā arī attiecīgo tehnoloģiju apmaiņas stimulēšana, sekmēšana un atbalstīšana.
e) zinātības un pieredzes stimulēšana, sekmēšana un atbalstīšana, jo īpaši attiecībā uz preventīvajiem pasākumiem un lielu ārkārtēju situāciju radīto tūlītējo seku un attiecīgo tehnoloģiju pārvaldību.
Grozījums Nr. 59 5. panta i) apakšpunkts
9) pārvietojamu laboratoriju un augstas drošības pārvietojamu iekārtu pieejamības un transportēšanas nodrošināšana.
i) speciālu civilās aizsardzības tehnoloģiju un iekārtu, kā piemēram, pārvietojamu laboratoriju un augstas drošības pārvietojamu iekārtu pieejamības un transportēšanas nodrošināšana.
Grozījums Nr. 60 5. panta 1.a punkts (jauns)
Saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu juridiskais pamats ļauj attiecīgajām nozarēm vajadzības gadījumā pildīt jaunas saistības un pieprasa, veicot jebādas darbības, stingri ievērot pamattiesības.
Grozījums Nr. 61 5.a pants (jauns)
5.a pants
Darbību kohēzija un koordinēšana
Komisija nodrošina, ka Instruments un trauksmes, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas ir efektīvas un saistītas ar citām Kopienas brīdināšanas sistēmām.
Grozījums Nr. 62 5.b pants (jauns)
5.b pants
Darbību kvalitāte
Komisija, sadarbībā ar dalībvalstīm, nodrošina darbību kvalitāti, uzraugot, koordinējot un novērtējot trauksmes, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas darbības, ar mērķi nodrošināt Instrumenta optimālu darbību.
Grozījums Nr. 63 5.c pants (jauns)
5.c pants
Brīvprātīgie
Brīvprātīgo sagatavotība un reaģēšana lielās cilvēku rīcības izraisītās vai dabas katastrofās vienmēr jābūt vietējās varas iestādes kontrolē un pārraudzībā un brīvprātīgajiem jāsaņem speciāla apmācība, kas uzlabotu spējas identificēt, reaģēt un pārvarēt lielas ārkārtējas situācijas vai katastrofas.
Grozījums Nr. 64 7. panta 4. punkts
4. Ikgadējās darba programmas pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru.
4. Ikgadējās darba programmas pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru. Pieņemtās ikgadējās darba programmas informācijas nolūkā nosūta budžeta lēmējiestādei.
Grozījums Nr. 65 un 66 8. pants (jauns)
8.a pants Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām Lai samazinātu darbību dublēšanos un palielinātu efektīvas reaģēšanas darbību organizētību ārkārtējās situācijās, pamatojoties uz kopīgu informāciju, kā arī optimizētu visu resursu izmantošanu, jāizveido ciešākas saites un jāuzlabo, koordinēta un ilgstoša sadarbība ar starptautiskajām organizācijām. Ja darbības saskaņā ar šo Instrumentu tiek īstenotas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, tās saskaņo ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ja vien nav īpaši iemesli to nedarīt.
Grozījums Nr. 67 9. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Ja saskaņā ar 1. pantu sniegtā informācija uzrāda, ka finansiālā palīdzība ir saņemta no citiem avotiem, tad saskaņā ar Instrumentu sniegto finansiālo palīdzību ierobežo, kā minimumu saglabājot finansējumu tai pieteikuma daļai, par kuru vēl nav pieejams cits finansējums.
Grozījums Nr. 68 9. panta 2. punkts
2. Jātiecas uz sinerģismu un komplementaritāti ar pārējiem Eiropas Savienības vai Kopienas instrumentiem.
2. Jātiecas uz sinerģismu, konsekvenci un komplementaritāti ar pārējiem Eiropas Savienības vai Kopienas instrumentiem, cita starpā, ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, Stabilitātes instrumentu un Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju (ECHO), lai novērstu dublēšanos, kā arī nodrošinātu optimālu pievienoto vērtību un resursu izmantošanu; tas īpaši attiecas uz Komisijas lēmuma priekšlikumu par tāda izmēģinājuma projekta finansēšanu, kurā iekļauts sagatavošanas darbību kopums, lai pastiprinātu cīņu pret terorismu, kurā paredzēts vispārējās ātrās brīdināšanas sistēmas (ARGUS) un Eiropas Programmas svarīgāko infrastruktūras objektu aizsardzībai (EPCIP) finansējums, kas nodrošinātu svarīgu infrastruktūras objektu aizsardzības un civilās aizsardzības koherenci.
Grozījums Nr. 69 10. panta 1. punkta 2. daļa
Šādi izdevumi konkrēti var attiekties uz pētījumiem, sanāksmēm, informējošām darbībām, publikācijām, izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem informātikas tīkliem (un ar tiem saistītajām iekārtām) un uz visiem citiem ar tehnisku vai administratīvu palīdzību saistītiem izdevumiem, kas Komisijai var rasties šīs regulas īstenošanā.
Šādi izdevumi konkrēti var attiekties uz pētījumiem, sanāksmēm, informējošām darbībām, publikācijām, izdevumiem par informācijas apmaiņai paredzētiem informātikas tīkliem (un ar tiem saistītajām iekārtām) un uz visiem citiem ar tehnisku un ar personālu vai administratīvu palīdzību saistītiem izdevumiem, kas Komisijai var rasties šīs regulas īstenošanā.
Grozījums Nr. 70 10.a pants (jauns)
10.a pants
Darbību īstenošana un sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm
1.Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina, ka darbības un pasākumi, ko veic saskaņā ar Instrumentu, tiek īstenoti saskaņā ar 13. panta noteikumiem, nodrošinot saskaņotu un līdzsvarotu attīstību.
2.Lai atbalstītu īstenošanu, Komisija nodrošina, ka lielu ārkārtēju situāciju trauksmes, agrīnās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas tīkli un sistēmas ir koordinēti un integrēti.
3.Komisija un dalībvalstis rīkojas savu attiecīgo kompetenču jomās, lai nodrošinātu, ka Instruments darbojas efektīvi un lai izstrādātu mehānismus Kopienas un dalībvalstu līmenī Instrumenta mērķu sasniegšanai. Tās nodrošina, ka tiek sniegta nepieciešamā informācija attiecībā uz darbībām, ko atbalsta Instruments, un nodrošina iespējami plašāku līdzdalību darbībās, ko īsteno vietējās un reģionālās varas iestādes un nevalstiskās organizācijas.
Grozījums Nr. 71 12. panta 4. punkts
4. Ja nav ievērots termiņš vai ja īstenotā darbība attaisno tikai daļu no piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija pieprasa, lai saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz savus apsvērumus. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušās finansiālās palīdzības izmaksāšanu un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.
4. Ja nav ievēroti laika ierobežojumi vai ja darbības īstenošana attaisno tikai daļu asignētās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa iesniegt novērojumus noteiktā termiņā. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var pieprasīt precizējumu vai sīkākus paskaidrojumus. Ja atbilde joprojām ir neapmierinoša, Komisija atceļ atlikušās finansiālās palīdzības izmaksāšanu un pieprasa jau izmaksāto summu atmaksāšanu.
Grozījums Nr. 72 13. panta 1. punkts
1. Komisijai palīdz komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un ko vada Komisijas pārstāvis (še turpmāk ‐ "Komiteja").
1. Komisijai palīdz komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji, tostarp pārstāvji no pašvaldību un reģionu iestādēm, un ko vada Komisijas pārstāvis (še turpmāk ‐ "Komiteja").
Grozījums Nr. 73 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī ‐ starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un šīs regulas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;
a) ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī ‐ starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un šīs regulas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem; Šajā atskaitē jo īpaši iekļauj informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem par līdzekļu piešķiršanu un piešķirtās finansiālās palīdzības faktisko izdevumu pārskatu.
Grozījums Nr. 74 14. panta 2.a punkts (jauns)
2a. Komisija apņemas drīzumā turpināt šo pirmo, galvenokārt finansiālo iniciatīvu, un visdrīzākajā laikā iesniegt Eiropas Parlamentam Lēmuma 2001/792/EK grozījumu priekšlikumus.
– ņemot vērā EK līguma 111. panta 4. punktu par Kopienas pārstāvību un nostāju starptautiskā līmenī Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) kontekstā,
– ņemot vērā Komisijas 1998. gada 9. novembra priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas pārstāvību un nostāju starptautiskā līmenī Ekonomikas un monetārās savienības kontekstā (KOM(1998)0637),
‐ ņemot vērā 1998. gada 11. un 12. decembra Vīnes Eiropadomes sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā 2001. gada 23. oktobra rezolūciju par starptautisko monetāro sistēmu ‐ kā uzlabot tās darbu un izvairīties no turpmākām krīzēm(1),
– ņemot vērā 2003. gada 3. jūlija rezolūciju(2) par eiro zonu pasaules ekonomikā un nākamjos gados paredzamo attīstību,
– ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SFV) rīkotājdirektora 2005. gada 15. septembra ziņojumu par SVF vidēja termiņa stratēģiju(3),
– ņemot vērā G8 valstu finanšu ministru 2005. gada 11. jūnija sanāksmi par nabadzīgo valstu parādu anulēšanu,
‐ ņemot vērā Līguma 178. pantu par Eiropas Savienības īstenoto politikas jomu, kuras var ietekmēt jaunattīstības valstis, atbilstību mērķiem sadarbības attīstības jomā;
– ņemot vērā 2005. gada 16. un 17. jūnija Briseles Eiropadomes sanāksmes secinājumus,
– ņemot vērā Pasaules Bankas ziņojumu par attīstību pasaulē 2006. gadā,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Priekšlikums Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgai deklarācijai "Eiropas Savienības attīstības politika ‐ Eiropas konsenss" (KOM(2005)0311),
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, ar ko nosaka Tūkstošgades attīstības mērķus, kurus nolūkā izskaust nabadzību kritēriju veidā noteikusi starptautiskā sabiedrība,
– ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības nozīmi Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā(4),
– ņemot vērā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par vispārēju aicinājumu rīkoties ‐ nabadzības atstāšanu pagātnē(5),
– ņemot vērā 2005. gada 17. novembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgai deklarācijai par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas konsenss"(6),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6-0022/2006),
A. ņemot vērā Bretonvudas institūciju mainīgo nozīmi kopš to darbības uzsākšanas un to stratēģisko uzdevumu veicināt izaugsmi, attīstību un finanšu stabilitāti; tā kā ir jāstrādā pie stabilas un solidāras starptautiskas monetārās un finanšu sistēmas izveides;
B. tā kā atsevišķu dalībvalstu ietekme balsstiesību vai kvotu veidā vairs precīzi neatspoguļo to salīdzinošo nozīmi un tā kā Kopienas loma precīzi neatspoguļo tās ietekmi pasaules ekonomikā un starptautiskajā tirdzniecībā, neskatoties uz tās ieguldījumu Bretonvudas institūciju kapitālā;
C. tā kā iepriekš minēto Vīnes Eiropadomes sanāksmes secinājumu, kas vēlreiz apstiprina SVF kā starptautiskās monetārās un finanšu sistēmas stūrakmens nozīmi, iedaļā "Eiropas nozīme starptautiskā līmenī ‐ runāt vienā balsī" atzīmē, ka Kopienai obligāti pilnībā jāpiedalās starptautiskajā monetārajā un ekonomikas sadarbībā tādos forumos kā G7 un SVF, un aicina, lai, pirmkārt, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) kā Kopienas struktūrai, kas atbild par monetāro politiku, tiktu piešķirts novērotāja statuss SVF valdē, un, otrkārt, lai eiro zonas prezidējošās dalībvalsts SVF izpilddirektora biroja attiecīgais loceklis, kuram palīdz pārstāvis no Komisijas, iesniegtu SVF padomei Eiropas Kopienas/EMS viedokli par citiem EMS īpaši svarīgiem jautājumiem, tā kā iepriekš minētā Komisijas 1998. gada 9. novembra priekšlikuma 1. pantā ieteikts, lai EMS kontekstā Kopienu starptautiskā līmenī pārstāv Padome ar Komisiju un ECB;
D. tā kā koordinācijas trūkums Kopienā un eiro zonā apvienojumā ar vairākos apgabalos izkliedēto pārstāvību neļauj dalībvalstīm ietekmēt SVF lēmumu pieņemšanu atbilstīgi to ekonomikas nozīmei;
E. tā kā SVF ir atbildīgs savu akcionāru (proti, valstu valdību) priekšā un savukārt šo akcionāru pienākums ir būt atbildīgiem savu vēlētāju priekšā;
F. tā kā SVF īstenotā stabilizācijas politika ir vajadzīga, lai šajās valstīs izveidotu stingru pamatu izaugsmei, lai gan tā ne vienmēr ir sasniegusi iecerētos mērķus; tā kā ieviestās pielāgojumu programmas paredz pilnīgāku skaidrojumu, lai nodrošinātu visu valsts atbilstīgo dalībnieku iesaistīšanu, un tā kā šo programmu uzraudzība jāpakļauj pārredzamai demokrātiskai kontrolei;
G. tā kā, lai gan ir grūti saskaņot dalībvalstu pienākumu uzņemšanās principu ar dažreiz daudziem nosacījumiem attiecībā uz palīdzības sniegšanas un parāda samazināšanas pasākumiem, šie nosacījumi, it īpaši tie, kas attiecas uz labāku pārvaldību, ir vajadzīgi pārredzamības nodrošināšanai;
H. tā kā SVF ir būtiska nozīme jaunattīstības valstīs un tam ir nācies atbilstīgi pielāgoties; tā kā visnabadzīgāko valstu attīstības veicināšana tomēr paredz jaunu instrumentu mobilizēšanu uzkrājušos parādu efektīvai samazināšanai, kā arī inovatīvu instrumentu meklēšanu attīstības finansēšanai un cīņai pret nabadzību saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem; tā kā šādai attīstībai vajadzīgs skaidrs un efektīvāks pienākumu sadalījums starp SVF, Pasaules Banku un ANO institūcijām, kā arī augsts koordinācijas un sadarbības līmenis;
I. tā kā iepriekšminētajos Briseles Eiropadomes sanāksmes secinājumos uzsvērts, cik svarīgi ir visās tajās Kopienas īstenotajās politikas jomās, kuras var ietekmēt jaunattīstības valstis, ņemt vērā attīstības sadarbības mērķus un dažādajās politikas jomās un starptautiskajā sadarbībā ņemt vērā globalizācijas sociālo dimensiju,
1. uzskata, ka SVF kā institūcijai vēl aizvien ir būtiska loma pasaules ekonomikas līdzsvarotas izaugsmes un valūtas maiņas kursa stabilitātes veicināšanā, starptautiskās tirdzniecības atvieglošanā, dalībvalstu spējas piemēroties pasaules tirgum uzlabošanā un palīdzības sniegšanā tām dalībvalstīm, kurās ir maksājumu bilances problēmas;
2. atzinīgi vērtē SVF notiekošo stratēģisko pārskatīšanu; atbalsta SVF politikas jomu pārorientēšanu uz tā pamatuzdevumu stabilizēt valūtas kursa svārstības pasaulē un būt par aizdevēju ‐ pēdējo cerību valstīm, kurās ir nopietnas maksājumu bilances problēmas;
3. konstatē SVF uzdevumu ievērojamo attīstību kopš tā darbības uzsākšanas, izraisot mazāk būtiskas reformas tā pārvaldības līmenī; atzīmē, ka, neskatoties uz kvotu un pamata balsstiesību kopuma vienotas piešķiršanas sistēmas secīgu pārskatīšanu, kapitāla un balsstiesību sadalījums laika gaitā ir atpalicis no citiem attīstības notikumiem; tāpēc aicina SVF izskatīt iespējas sadalīt kvotas un balsstiesības savās vadības struktūrās tā, lai tās labāk pārstāvētu situāciju starptautiskajā ekonomikā un ļautu piešķirt atbilstīgāku nozīmi jaunattīstības un jauno valstu ekonomikai;
4. norāda, ka galvenie faktori, kas jaunattīstības valstīm traucē izteikties SVF atbilstīgi pasaules iedzīvotāju daļai, ko tās pārstāv, ir balsstiesību trūkums padomē (Āfrikas valstīm, kas pārstāv 25% no dalībnieku skaita, ir tikai nedaudz vairāk par 4% balsu) un cilvēkresursu, tehniskās un institucionālās spējas trūkums, lai nozīmīgā veidā varētu piedalīties apspriedēs un lēmumu pieņemšanā;
5. atzīmē, ka SVF ir arī paplašinājis savus ieteikumus, iesaistoties sociālās un vides politikas jomās, un ka šīs politikas jomas ir cieši saistītas ar sturktūrpolitiku; uzsver, ka makroekonomikas stabilitāte ir būtisks nosacījums šādu politikas jomu pienācīgai attīstībai; atbalsta uzlabotu koordināciju starp dažādajām institūcijām, kas atbild par politikas izstrādi šajās jomās;
6. uzskata, ka, ņemot vērā SVF prerogatīvas, tā darbiniekiem jāpārstāv dažādāka kvalifikācija un pieredze, vienlaicīgi nodrošinot nepārtrauktu izcilību, lai SVF varētu sniegt izšķirošu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā;
7. atzīmē, ka kapitāla tirgu pakāpeniskas atvēršanas un kapitāla plūsmas liberalizācijas dēļ ir grūti izvairīties no finanšu krīzēm; tāpēc uzsver, ka SVF jāveic visu tā dalībvalstu sistemātiska uzraudzība;
8. uzskata, ka pasaules tirdzniecības un valūtas maiņas kursu pastāvīgās nestabilitātes dēļ SVF jāpastiprina uzraudzība, kam ir liela nozīme gan finanšu nestabilitātes vispārējā prognozēšanā un samazināšanā, gan arī padomdošanā atsevišķām valstīm par politikas jomām, kuras saistītas ar finanšu stabilitāti, ekonomikas izaugsmi, valūtas maiņas kursiem un rezervju uzkrāšanu; uzskata, ka SVF var veikt sistemātisku uzraudzību un dot padomus par vēlamo rīcību finanšu krīžu novēršanai tikai tad, ja dalībvalstis regulāri sniedz pilnīgus statistikas datus, piemēram, par monetārajām rezervēm un apgrozībā esošās naudas daudzumu;
9. uzstāj, ka labāk jākoordinē Eiropas valstu nostājas ES pārstāvībā SVF; aicina dalībvalstis tiekties tikai uz viena ‐ sākumā, iespējams, eiro zonas ‐ pārstāvības apgabala izveidi, lai ilgākā termiņā nodrošinātu saskaņotu Eiropas pārstāvību, kas ietvertu ECOFIN padomes prezidentūru un Eiropas Komisiju, kuru darbību kontrolētu Eiropas Parlaments;
10. atzīmē, ka ar SVF pielāgošanas politikas palīdzību dažreiz nav izdevies izvairīties no krīžu izplatīšanās un atkārtošanās; tāpēc pauž nožēlu par daudzkārtējiem neveiksmīgiem centieniem īstenot no ekonomikas viedokļa pareizu politiku krīžu novēršanai; atgādina, ka inflācija nav galvenā ekonomikas problēma jaunattīstības valstīs un ka SVF politikai jābūt pielāgotai makroekonomikas stabilitātes un ilgtspējīgas izaugsmes mērķiem; ierosina šo nosacītību noteikt arī uzlabotas sadarbības ar ANO specializētajām institūcijām kontekstā un to koordinēt starptautisko palīdzības sniedzēju starpā;
11. atzīmē, ka garantētai makroekonomikas politikai ir būtiska nozīme ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā; tāpēc apgalvo, ka makroekonomikas stabilitāte nav nesavienojama ar pieauguma taisnīgu sadalījumu;
12. atzīst, ka SVF nosacījumi dažos gadījumos ir bijuši pārāk stingri un ne vienmēr savienojami ar specifiskiem vietējiem apstākļiem; tomēr uzsver nepieciešamību pareizi izmantot aizdevumus, vienlaicīgi ņemot vērā saņēmējvalsts demokrātiski ievēlētu institūciju nostāju;
13. atzinīgi vērtē to nosacījumu pašreiz notiekošo pārskatīšanu, kurus SVF piemēro saviem aizdevumiem valstīm ar zemu ienākumu līmeni, iesaka šajā pārskatīšanā par prioritāti noteikt nabadzības samazināšanu kā visu valstīm ar zemu ienākumu līmeni paredzēto SVF aizdevumu mērķi;
14. uzsver, ka attīstības sadarbības centrā jābūt partnervalsts īpašumtiesību principam, tāpēc aicina SVF, kad tas apsver aizdošanas nosacījumus, pilnībā atzīt nabadzības izskaušanai piešķirto prioritāti un nekādā veidā neapgrūtināt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu,
15. atbalsta jaunattīstības valstu finanšu sistēmu pakāpenisku, secīgu un stabilu liberalizāciju, kas būtu pielāgota tā, lai ņemtu vērā to institucionālo spēju, tādējādi ļaujot efektīvi regulēt un pārvaldīt kapitāla plūsmu;
16. atbalsta uzskatu, ka SVF vajadzētu vairāk analizēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību un tās ietekmi uz vietējo un pasaules finanšu stabilitāti;
17. uzstāj, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu pilnībā un bez jebkādiem ierobežojumiem atvērt savus tirgus ārvalstu importam un ka jāļauj tām uz noteiktu laiku saglabāt dažu nozaru aizsardzību nolūkā dot iespēju to pastāvīgai attīstībai; mudina SVF padomes Eiropas izpilddirektorus nodrošināt, lai atlikušās nosacītības neliktu valstīm ar zemu ienākumu līmeni vienpusēji atvērt savus tirgus ārpus PTO sarunām un neierobežotu to rīcības brīvību PTO sarunās attiecībā uz tām vēlamo tirgus atvēršanas pakāpi; aicina SVF arī nodrošināt pietiekamu elastību ar tirdzniecību saistītu nosacītību īstenošanā tā, lai ļautu saņēmējvalstīm noteikt pašām savu tirgus atvēršanas pakāpi; tomēr uzskata, ka pilnīga integrācija pasaules tirgū jaunattīstības, jaunajām un citām rūpnieciski attīstītajām valstīm piedāvā ievērojamas izaugsmes iespējas;
18. aicina SVF turpināt palielināt pārredzamību un izveidot institucionālu struktūru, kas veicinātu tā uzdevumu izpildi un ņemtu vērā starptautiskās finanšu politikas mainīgos apstākļus; pauž nožēlu, ka nosacītības noteikšanā netiek pietiekami iesaistītas nevalstiskās organizācijas un valstu parlamenti; uzsver, ka pamatlēmumi tādās ekonomikas jomās kā attīstības stratēģija un nabadzības apkarošana jāpieņem valstu pārstāvjiem;
19. uzsver SVF lomu to Eiropas un dalībvalstu attīstības politikas jomu saskaņošanā, kuru mērķis ir nabadzības jautājuma risināšana ar visaptverošas pieejas palīdzību, kā pamatā ir apsvērums, ka tirdzniecības un monetārā politika nav pašmērķis, bet gan līdzeklis nabadzības apkarošanai;
20. aicina Savienības dalībvalstis izmantot esošo pārstāvības apgabalu sistēmu, lai nodrošinātu, ka to pārstāvības apgabali sparīgi veicina attīstības programmas, kas pamatojas uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam, īstenošanu, ka tie pievērš īpašu uzmanību jaunattīstības valstu tehniskajiem un institucionālajiem trūkumiem atbilstīgajā apgabalā un nodrošina nepieciešamo tehnisko palīdzību to pārvarēšanai;
21. aicina nodrošināt SVF, Pasaules Bankas, PTO, ECB, citu starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības īstenotās politikas labāku koordināciju un lielāku saskaņotību, it īpaši attiecībā uz instrumentiem, kas savieno dažādos tirgus, piemēram, integrēto sistēmu, tirdzniecības integrācijas mehānismu, nabadzības ierobežošanu un izaugsmes mehānismu un nesen pieņemtajiem politikas atbalsta instrumentiem, lai nodrošinātu, ka tirgus atvēršanas politika labvēlīgi ietekmē nabadzības samazināšanu; prasa nodrošināt lielāku saskaņotību starp SVF programmām un Tūkstošgades attīstības mērķiem, šajā kontekstā vērš uzmanību uz SVF dalīto nostāju, kam, neskatoties uz tā atbildību par tikai vienu ļoti īpašu sabiedriskās darbības aspektu, ir vadošā, ja ne dominējošā, nozīme to stratēģiju īstenošanā, kuras piemēro visas iesaistītās puses; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi radīt struktūru tādu stratēģiju saskaņošanai un pat plānošanai, kurās ir iesaistītas visas ieinteresētās puses;
22. ir stingri pārliecināts, ka SVF un tā līdzekļu piešķiršanas pārredzamība jāpalielina ar pastiprinātas parlamentārās kontroles palīdzību, kuru veic SVF dalībvalstis;
23. atzinīgi vērtē pastiprināto nozīmi, ko SVF piešķir izglītības un veselības aprūpes līmeņa uzlabošanai jaunattīstības valstīs; uzsver, ka korupcijas apkarošana un līdzekļu efektīva izlietošana ir un paliek visdrošākais līdzeklis, kā samazināt nevienlīdzīgu piekļuvi precēm un pamattiesībām, piemēram, veselības aprūpei un izglītībai;
24. uzstāj, ka starptautisko finanšu stabilitāti var veicināt tikai tad, ja SVF reforma iet roku rokā ar ilgtspējīgu budžeta politiku un pareizi pielāgotu maksājumu bilanci visās dalībvalstīs;
25. atzīmē pārsteidzošo kontrastu starp spiedienu, ko SVF var izdarīt, lai ietekmētu jaunattīstības un pārejas posma valstis, un SVF nespēju būtiski ietekmēt rūpnieciski attīstīto valstu politiku, kurām budžeta politikas un maksājumu bilances jomā tikai daļēji izdodas pildīt SVF noteiktos kritērijus, tādējādi apdraudot starptautisko finanšu stabilitāti;
26. atzinīgi vērtē SVF un Pasaules Bankas lēmumu pagarināt lielu parādu apgrūtināto nabadzīgo valstu (HIPC) eksperimentālo iniciatīvu; atzīmē HIPC programmu dažādo ietekmi un parādu pārstrukturēšanas un atcelšanas vēsturisko pieredzi; ierosina, lai SVF izstrādā politiku, kā turpmāk izvairīties no jaunām parādu krīzēm;
27. atzīmē 2005. gada aprīlī SVF un Pasaules Bankas jaunos pamatnoteikumus par parādu ilgtspējību attiecībā uz valstīm ar zemu ienākumu līmeni; atzinīgi vērtē to, ka jauno pamatnoteikumu mērķis ir parādu jautājuma izvirzīšana starptautisko finanšu institūciju lēmumu pieņemšanas procesa centrā; pauž nožēlu, ka ar minēto priekšlikumu kā tādu nav izdevies pietuvināt ilgtermiņa problēmas atrisinājumu ‐ panākt reālu ilgtspējību, radot valstīm ar zemu ienākumu līmeni tādus apstākļus, kas tām ļautu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;
28. atzinīgi vērtē SVF nabadzības un izaugsmes mehānisma programmu kopumā;
29. atbalsta ANO ģenerālsekretāra aicinājumu 2005. gada augsta līmeņa sanāksmē par attīstības finansēšanu atkārtoti definēt parādu ilgtspējību kā tādu parādu līmeni, kas ļauj valstij sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus līdz 2015. gadam, nepalielinoties parādu relatīvajiem rādītājiem, kam nepieciešama lielāka papildināmība starp parādu atvieglojumu un neizpildītajām attīstības finansēšanas prasībām; tāpēc pauž nožēlu, ka jaunajos pamatnoteikumos par parādu ilgtspējību attiecībā uz valstīm ar zemu ienākumu līmeni, kurus pieņēma 2005. gada aprīlī, SVF turpina definēt parādu ilgtspējību galvenokārt, izmantojot eksporta relatīvos rādītājus (kas nav uzticams parādu ilgtspējību prognozējošs rādītājs valstīs, kam raksturīgs īpašs jūtīgums pret šoku un straujas eksporta ieņēmumu svārstības), ka tas nespēj reālistiski novērtēt sensibilitāti un ka netiek veikta sistemātiska analīze, kura parādītu saikni starp ieguvumiem no HIPC iniciatīvas un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem papildu līdzekļiem;
30. atzinīgi vērtē daudzpusējo institūciju īstenotos centienus, lai tās pilntiesīgi varētu piedalīties parāda samazināšanas finansēšanā saistībā ar G8 noslēgto vienošanos, vienlaicīgi atzīstot, ka šī vajadzīgā dalība nedrīkst izraisīt finansiālus sarežģījumus šajās institūcijās;
31. mudina uz labāku sadarbību starp SVF, Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem, it īpaši jaunattīstības valstīs, lai stiprinātu SVF un tā politikas pārredzamību, demokrātisko atbildību un leģitimitāti, un pieprasa SVF Izpildu padomei plašāka protokola publicēšanu;
32. uzsver nozīmi, kāda ir regulāriem kontaktiem starp SVF izpilddirektoriem un viņu izcelsmes valsts pārstāvjiem;
33. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī SVF, Apvienoto Nāciju Organizācijai, ECB un SVF pilnvarniekiem no Savienības dalībvalstīm.
– ņemot vērā 1989. gada Kopienas Hartu par strādājošo sociālajām pamattiesībām un ar to saistīto rīcības programmu,
– ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(1),
– ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(2),
– ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā(3),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko dibina vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(4),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pamatnostādnes par valstu reģionālo palīdzību"(5),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Pamatnostādņu par valstu reģionālo palīdzību pārskatīšana periodam pēc 2007. gada 1. janvāra"(6),
– ņemot vērā Komisijas 2002. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr. 2204/2002 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai(7),°
– ņemot vērā 2003. gada 13. marta rezolūciju par to uzņēmumu slēgšanu, kas saņēmuši Eiropas Savienības valsts pabalstu,(8)
– ņemot vērā 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par Trešo ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (9),
– ņemot vērā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus (10),
– ņemot vēra 2005. gada 15. decembra rezolūciju par tiešo valsts atbalstu kā reģionālās attīstības instrumentu(11),
– ņemot vērā EK līguma 87. panta 3. punktu, 136. un 158. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A6-0013/2006),
A. tā kā reģionālās attīstības politikas mērķis ir attīstīt Eiropas Savienības reģionus; lai tiktu nodrošināta saskaņa starp reģionālās attīstības un konkurences politiku un tas nozīmē, ka valsts piešķirtā palīdzība nedrīkst veicināt ekonomiskās darbības pārvietošanu;
B. tā kā kohēzijas politika ir Eiropas Savienības instruments, kas tai ļauj samazināt nabadzīgāko reģionu atšķirības, un ir būtiski atbalstīt uzņēmumus un investēt infrastruktūras projektos šajos reģionos; tā kā valsts palīdzība ir likumīgs instruments šā mērķa sasniegšanai;
C. tā kā uzņēmumi nolemj pārvietot savu darbību dažādu iemeslu dēļ, no kuriem daži nav nekādi saistīti ar ražīgumu, efektivitāti vai ekonomisko dzīvotspēju; tā kā ka līdzīga uzņēmumu pārvietošana tomēr var izraisīt ievērojamu darba vietu samazinājumu un ekonomiskas grūtības, kas vairāk ietekmēs reģionālo attīstību, ja atstātajā reģionā ir mazākās nodarbinātības iespējas,
D. tā kā saistībā ar šo situāciju Kopienas līmenī ir jāizveido uzraudzības sistēmas ar mērķi noteikt jebkādu uzņēmumu pārvietošanu ekonomiskās un sociālās izmaksas; tā kā Eiropas Parlaments 2005. gada 6. jūlija rezolūcijā par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko definē Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenos noteikumus, ir prasījis veikt visus nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai uzņēmumus, kas saņem Kopienas kredītus, nepārvietotu iepriekš noteiktā laika posmā, un ka ir vajadzīgs noteikums, kas aizliegtu līdzfinansēt operācijas, kuras izraisa būtisku darba vietu likvidāciju vai rūpnīcu slēgšanu to atrašanās vietās; tā kā Parlaments arī savā 2005. gada 15. decembra rezolūcijā par tiešā valsts atbalsta kā reģionālās attīstības instrumenta nozīmi pauda pārliecību, ka ES palīdzība uzņēmumu pārvietošanai nesniedz nekādu pievienoto vērtību un tādēļ no tās ir jāizvairās;
E. tā kā globalizācija, tehnoloģiskā attīstība un šķēršļu samazināšana, lai ienāktu atsevišķās valstīs, sekmē starptautisko tirdzniecību un sniedz Eiropas Savienībai iespējas globalizētā pasaulē, taču var arī izraisīt uzņēmumu pārvietošanu;
F. tā kā valsts atbalstam jāveicina pastāvīgu darba vietu radīšana;
G. tā kā ne Kopienas, ne Eiropas Savienības dalībvalstu statistikas sistēmas šobrīd nespēj sniegt visaptverošus un precīzus datus par uzņēmumu darbības pārcelšanu Eiropas Savienībā un ārpus tās robežām, jo īpaši attiecībā uz pārvietoto uzņēmumu skaitu un šīs pārvietošanas ietekmi uz izcelsmes valsts un saņēmējas valsts nodarbinātību; tā kā būtu jāuzlabo Eiropas statistikas instruments,
H. tā kā valsts palīdzība var būt vajadzīga kā ārkārtējs pasākums, ja uzņēmumu pārstrukturēšana vai pārvietošana rada ievērojamus darba vietu zudumus konkrētajā apvidū,
1. uzsver uzņēmumu pārvietošanas būtisko ietekmi dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs;
2. prasa ievērot un īstenot Konstitucionālā līguma projekta I.–3. panta 3. apakšpunktā ietverto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, kā arī pilnīgas nodarbinātības un sociālā progresa mērķi un prasa, lai Eiropas Savienība finansiāli neatbalstītu tādas darbības, kas nesekmē šo mērķu sasniegšanu, piemēram, uzņēmumu nepamatotu pārvietošanu, kura ietekmē ekonomisko dzīvotspēju un izraisa ievērojamu darba vietu samazinājumu;
3. atgādina, ka struktūrfondiem un Kohēzijas fondam ir jākalpo kohēzijas mērķim, kas veicina saskaņu un solidaritāti starp dalībvalstīm, un ka par prioritāti ir jānosaka pasākumi ekonomiski atpalikušu reģionu atbalstam;
4. uzskata, ka pārvietošana var attiekties ne tikai uz tradicionālās rūpniecības nozarēm ar lielu darbaspēka patēriņu, bet arī tādām nozarēm, kurās nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, kā arī pakalpojumu nozari;
5. iesaka Komisijai pienācīgi un rūpīgi pārraudzīt pašreizējo uzņēmumu slēgšanu un pārvietošanu un pieprasīt piešķirto līdzekļu atmaksu, ja tie izlietoti nepienācīgā veidā;
6. uzsver nepieciešamību, ka Komisijai un dalībvalstīm jāuzņemas veikt pasākumus valsts un Kopienas līmenī, lai novērstu uzņēmumu pārvietošanas iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, kā arī tiešās vai netiešās nodarbinātības zuduma radītos sociālos satricinājumus tajos Eiropas Savienības reģionos, no kuriem uzņēmumi aiziet un kuru pārorientēšanās potenciāls ir neliels vai tā nav vispār;
7. aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai Eiropas Savienības reģionālā politika nevarētu sekmēt uzņēmumu pārvietošanu, kas izraisa darba vietu zaudēšanu;
8. atzīst Komisijas priekšlikumu saistībā ar struktūrfondu reformu, kurš kā svarīgāko ES ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai nepieciešamo pasākumu paredz sankcijas uzņēmumiem, kas pārceļ savu darbību septiņu gadu laikā pēc Eiropas Savienības finansiālās palīdzības saņemšanas;
9. prasa arī uzņēmumiem, kas ir saņēmuši valsts palīdzību, jo īpaši, ja tie nav ievērojuši ar šo palīdzību saistītos pienākumus vai ir atlaiduši darbiniekus uzņēmuma pašreizējā atrašanās vietā, neievērojot valsts vai starptautiskos tiesību aktus, un kas pārvieto darbību Eiropas Savienības iekšienē, liegt iespēju saņemt valsts palīdzību jaunajā atrašanās vietā un turpmāk iegūt līdzekļus no struktūrfondiem vai valsts palīdzību vismaz septiņus gadus pēc pārvietošanas;
10. uzskata, ka ir arī jāapsver pasākumi saistībā ar "apvērsto" pārvietošanu, proti, gadījumos, kad tā noved pie darba apstākļu pasliktināšanās bez uzņēmuma darbības pārvietošanas;
11. uzskata, ka apstākļos, kad nav saskaņotas dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmas, noteikti ir jāveic saskaņotu pasākumu komplekss visās Eiropas Savienības politikas jomās; tāpēc aicina ātri izstrādāt vienotu Eiropas stratēģiju, lai nepieļautu, pārvaldītu un uzraudzītu uzņēmumu pārvietošanu ES un arī ārpus tās, un šo stratēģiju īstenot Savienības līmenī un saskaņot ar visām dalībvalstīm;
12. šajā sakarā uzsver iepriekš minētās 2003. gada 13. marta rezolūcijas nozīmi un prasa, lai Komisija uzticētu Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam Dublinā (Eiropas Pārmaiņu uzraudzības centram) uzņēmumu pārvietošanas izpēti, novērtēšanu (tostarp izveidoto un zaudēto darba vietu skaita noteikšanu, ņemot vērā šo darba vietu kvalitāti) un uzraudzību, lai noskaidrotu tās ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz kohēzijas politiku, teritorijas apsaimniekošanu un reģionālo attīstību un iesniegtu Parlamentam iegūtos rezultātus un konkrētus priekšlikumus regulāru ziņojumu veidā;
13. ir gandarīts par to, ka Komisija ir veikusi pasākumus jaunu pamatnostādņu pieņemšanai par Valstu reģionālo palīdzību, lai tiem uzņēmumiem, kuri neievēro noteikumus saistībā ar šo palīdzību un kuri pārceļ savu darbību Eiropas Savienības iekšienē vai īpaši ārpus tās, būtu jāatmaksā saņemtā palīdzība;
14. konstatē, ka Komisiju jaunajās pamatnostādnēs par valstu reģionālo palīdzību ir ietvērusi arī sistēmu, kas atļauj piešķirt valsts palīdzību kā ārkārtas pasākumu ievērojamu darba vietu zaudējuma gadījumā pat tad, ja konkrētais reģions vai apvidus parastos apstākļos nevar pretendēt uz šādu palīdzību;
15. atkārtoti prasa, lai tiesību akti, kas reglamentē valsts palīdzības piešķiršanu, būtu saskaņoti un tiktu novērstas pārmērīgas atšķirības starp kaimiņu rajoniem piešķirto palīdzību;
16. prasa Komisijai noteikt, ka valsts palīdzību no Eiropas Savienības vai dalībvalstu budžeta var piešķirt un turpināt tikai tad, ja tiek ievērotas konkrētas apņemšanās nodarbinātības un vietējās attīstības jomā, kas ir saistošas uzņēmumu vadībai un attiecīgajām vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm;
17. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ir būtiski saistīt šo palīdzību ar stingrām ilgtermiņa nodarbinātības un reģionālās izaugsmes garantijām;
18. aicina Komisiju efektīvi īstenot spēkā esošos noteikumus par subsīdiju atmaksu uzņēmumiem, kas neievēro savas saistības attiecībā uz investīcijām, kurām šie uzņēmumi saņēmuši valsts palīdzību, un iesniegt ziņojumu par šo noteikumu piemērošanu;
19. prasa Komisijai un dalībvalstīm arī izveidot to uzņēmumu sarakstu, kuri pārkāpj noteikumus par valsts palīdzību un Kopienas fondiem un pārvieto savu darbību ES iekšienē vai ārpus tās, neizpildot noteikumos ietvertās prasības par darbības ilgumu;
20. prasa Komisijai izstrādāt Eiropas rīcības kodeksu, lai novērstu uzņēmumu vai to ražošanas daļu pārcelšanu uz citu ES reģionu vai dalībvalsti, kas notiek vienīgi ar mērķi saņemt Eiropas Savienības finansējumu;
21. aicina Komisiju panākt sociālā nodrošinājuma klauzulu iekļaušanu starptautiskajos līgumos, pamatojoties uz tādām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) piecās konvencijās iekļautām prioritātēm kā tiesības apvienoties organizācijās, pulcēšanās brīvība un bērnu darba izskaušana, piespiedu darbs un diskriminācija; aicina īstenot šīs sociālā nodrošinājuma klauzulas, to īstenošanu atbalstot ar valstu un uzņēmumu veiktiem paraugpasākumiem un veicināšanas pasākumiem šo klauzulu ievērošanā; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai šo jautājumu vēlreiz iekļautu Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferences darba kartībā, kā arī lai tiktu izveidota tirdzniecības un cilvēktiesību komiteja, kas īpaši nodarbotos ar jautājumiem par cilvēktiesībām darba vidē;
22. uzskata, ka lielākas pārredzamības nodrošināšana visās produktu ražošanas vietās un attiecībā uz spēkā esošajiem darba standartiem varētu ietekmēt pircēju un patērētāju izvēli produktu iegādē;
23. 23 prasa, lai uzņēmumi, kas saņem valsts palīdzību, kopā ar strādājošo pārstāvniecības organizācijām, reģionālajām un vietējām iestādēm tiktu mudināti rīkoties atbildīgi saskaņā ar kohēzijas politiku, kuras mērķis ir līdzsvarota reģionālā attīstība;
24. prasa, lai Komisija un dalībvalstis, sadarbojoties ar attiecīgajām vietējām un reģionālajām iestādēm, pievērstos Eiropas Sociālā fonda efektīvai un mērķtiecīgai izmantošanai, kas būtu vērsta uz profesionālo izglītību un strādājošo pārkvalificēšanu reģionos, kurus skārusi pārstrukturēšana un pārvietošana, jo īpaši to strādājošo pārkvalificēšanu, kurus nesen skārusi darba zaudēšana, ko izraisījusi iepriekšējā darba devēja uzņēmuma pārvietošana;
25. uzsver, ka ir jākoncentrē un jāpalielina struktūrfondu atbalsts, lai finansētu jaunu darba vietu radīšanu, ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un tādu jaunu uzņēmumu izveidi, kas radītu darba vietas, kā arī, lai finansētu mūžizglītību un ražīguma palielināšanu; šajā sakarā atbalsta Komisijas priekšlikumu par globalizācijas fonda izveidi, lai izvairītos no ekonomiskajiem un sociālajiem satricinājumiem, kuru pamatā ir uzņēmumu pārstrukturēšana un pārvietošana, kā arī risinātu ar šiem satricinājumiem saistītās problēmas, prasot, lai attiecīgajām vajadzībām tiktu piešķirti pietiekami līdzekļi;
26. uzskata, ka Kopienas fondu izlietojums, jo īpaši rūpniecības finansējums un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu izlietojums jāveic saskaņā ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz inovāciju, vietējo attīstību, nodarbinātību, kā arī uz to saņēmējuzņēmumu ilgtermiņa ražošanas saistībām Eiropas Savienības iekšienē; īpaši prasa pienācīgi ievērot un pastiprināt struktūrfondu izmantošanas noteikumus;
27. aicina aizsargāt iesaistīto strādājošo tiesības un tiem pilnībā nodrošināt informācijas pieejamību;
28. uzskata, ka daudzo pārvietošanu radītajām sekām ir jāveicina atklātas un konstruktīvas pārdomas par patiesas sociālās telpas izveidi Eiropā, kā arī uzskata, ka sociālajam dialogam ir izšķiroša loma, lai nepieļautu uzņēmumu pārvietošanu un risinātu ar tās ietekmi saistītos jautājumus;
29. prasa Komisijai saistībā ar struktūrfondu reformu arī izstrādāt noteikumus, lai bargāk sodītu uzņēmumus, kas ir saņēmuši valsts palīdzību un pilnībā vai daļēji pārceļ darbību ārpus Eiropas Savienības;
30. prasa visām ieinteresētajām pusēm piešķirt tiesības zināt, vai uzņēmumam ir piešķirta subsīdija;
31. prasa īpaši ņemt vērā uzmanību problēmas pierobežu reģionos, kuri saņem valsts atbalstu ļoti atšķirīgā apmērā;
32. uzdod par jautājumu atbildīgajām komitejām rūpīgi novērtēt Komitejas darbu pie šīs rezolūcijas;
33. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu (KOM(2005)0020),
– ņemot vērā PARCOM Lēmumu 90/3 par emisiju samazināšanu atmosfērā no esošajām hlora-sārmu ražotnēm,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0044/2006),
A. tā kā dzīvsudrabs un tā savienojumi ir ļoti toksiski cilvēkiem, kas dzīvo dažādās ekosistēmās, kā arī savvaļas augiem un dzīvniekiem;
B. tā kā dzīvsudrabs ir noturīgs un var pārveidoties vidē par vistoksiskāko formu ‐ metildzīvsudrabu, kas viegli pārvar gan placentas barjeru, gan asins-smadzeņu barjeru, un var bojāt smadzenes attīstības stadijā;
C. tā kā dzīvsudrabs, pareizi uzglabāts un izolēts, nerada potenciālus draudus, jo iztvaikošana nenotiek, tas tomēr ir jāuzglabā drošās, nepārtraukti uzraudzītās vietās, kuras nepieciešamības gadījumā ir ātri pieejamas;
D. tā kā dzīvsudraba piesārņojums ir plaši izplatīts, noturīgs un difūzs, un dzīvsudrabu transportē pāri valstu robežām tālu prom no tā ieguves vietām, piesārņojot gan Eiropas, gan visas pasaules pārtikas krājumus; tā kā Komisijas piedāvātā Kopienas stratēģija attiecībā uz dzīvsudrabu ir nozīmīgs ieguldījums centienos novērst šo globālo apdraudējumu, bet jāveic vēl citi saistoši pasākumi ES un starptautiskā līmenī, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi;
E. tā kā Komisija savā paplašinātajā ietekmes novērtējumā ir norādījusi, ka dzīvsudraba kaitīgās ietekmes uz veselību apjoms nav zināms, tāpēc nepieciešama plašāka informācija par veselības aizsardzības izmaksām; tomēr šiem tālākiem pētījumiem nevajadzētu kavēt Kopienas stratēģiju,
F. tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK , ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(1) (Ūdens pamatdirektīvā) dzīvsudrabs un tā savienojumi ir prioritāri bīstamo vielu sarakstā; tā kā saskaņā ar šīs grozītās direktīvas 16. panta 8. punktu Komisijai līdz 2003. gada decembrim bija jāsagatavo priekšlikums par prioritāri bīstamo vielu izplūdes, emisiju un zudumu pārtraukšanu vai izbeigšanu, bet Komisija šo priekšlikumu vēl joprojām nav sagatavojusi;
G. tā kā Eiropas Savienība ir lielākā dzīvsudraba eksportētāja pasaulē un tā kā izvešanas aizliegums no Savienības ievērojami ierobežotu dzīvsudraba tirdzniecību un samazinātu tā starptautiskos uzkrājumus;
H. tā kā saskaņā ar PARCOM Lēmumu 90/3 ir paredzēts pārtraukt 12 000 tonnu dzīvsudraba izmantošanu Eiropas Savienības dzīvsudraba elementu hlora-sārmu rūpniecībā, kur ir lielākie dzīvsudraba uzkrājumi ES; tā kā Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, lai izbeigtu šī pārpalikušā dzīvsudraba eksportu un izvairītos no kaitējuma videi ārpuskopienas valstīs, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas Savienības dzīvsudraba eksports veicina pastāvīgu un ļoti piesārņojošu dzīvsudraba izmantošanu zelta ieguvē, un tā kā viss šis atlikušais dzīvsudrabs ir droši jāuzglabā Eiropas Savienībā, lai nepieļautu vēl lielāku kaitējumu videi;
I. tā kā dzīvsudrabu iegūst Almadenas raktuvēs Spānijā jau gadsimtiem ilgi un tā kā saistībā ar šo raktuvju slēgšanu attiecīgajā teritorijā ir jāveic ekonomiska un sociāla restrukturizācija;
J. tā kā ir steidzami jāizlemj par vietu, kur droši uzglabāt atlikušo dzīvsudrabu no visas Eiropas;
K. tā kā galvenais dzīvsudraba izdalīšanās veids ir ogļu dedzināšana, un tā kā emisiju apjomus no lielajām sadedzināšanas iekārtām reglamentē Kopienas tiesību akti (Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli(2) (IPPC direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/80/EK par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām(3));
L. tā kā dzīvsudrabs zobārstniecības amalgamā ir otrais lielākais dzīvsudraba krājums sabiedrībā; tā kā galvenais veids, kā cilvēki attīstītās valstīs ir pakļauti dzīvsudraba iedarbībai, ir dzīvsudraba ieelpošana no zobārstniecības amalgamas; tā kā dzīvsudraba iedarbība no zobārstniecības amalgamas visupirms ir jāaplūko no veselības viedokļa, tā kā krematoriju emisijas vēl daudzus gadus būs nozīmīgs dzīvsudraba piesārņojuma avots, ja vien drīzumā netiks izstrādātas piesārņošanas novēršanas tehnikas, kas ļaus ievērojami samazināt šīs emisijas;
M. tā kā dzīvsudraba aizstāšana patēriņa un profesionālā lietojuma mērinstrumentos un kontroles mērierīcēs ir efektīvs veids, kā izvairīties no citādi neizbēgamām emisijām to lietošanas un iznīcināšanas laikā;
N. tā kā mājsaimniecības atkritumu radītais dzīvsudraba piesārņojums aizvien pieaug un tā kā visiem dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem, kas sastopami sabiedrībā, jāpiemēro obligātie dalītas savākšanas un apstrādes noteikumi;
O. tā kā saskare ar metildzīvsudrabu visbiežāk notiek uzņemot pārtiku un tā kā tas jo īpaši uzkrājas un koncentrējas ūdenstilpju barības ķēdē, tādējādi īpaši pakļaujot riskam jutīgas iedzīvotāju grupas un tās sabiedrības daļas, kas uzturā lieto daudz zivju un jūras produktu;
P. tā kā dzīvsudraba iedarbība uz jutīgām iedzīvotāju grupām (zīdaiņiem, bērniem, grūtniecēm un sievietēm reproduktīvā vecumā) ir jāsamazina; tā kā šādu samazināšanas centienu efektivitāte ir rūpīgi jāpārrauga; tā kā iedzīvotāji kopumā, un jo īpaši jutīgās iedzīvotāju grupas ir jāizglīto un jābrīdina par iespējamo risku, lietojot pārtiku, kas ir piesārņota ar dzīvsudrabu un tā savienojumiem;
Q. tā kā turklāt jāveic neatkarīgi pētījumi par dzīvsudraba avotu, piemēram, dzīvsudraba amalgamas, vakcīnu, kas satur dzīvsudrabu, un dezinficējošu līdzekļu, saistību ar veselību;
R. tā kā Eiropas Savienībai ir jāstrādā starptautiskā mērogā, lai būtiski samazinātu dzīvsudraba piedāvājumu un pieprasījumu, un jākontrolē visa veida tirdzniecība ar to; tā kā ES ir jāveic juridiski saistoši pasākumi Kopienas mērogā, lai tās rīcību starptautiskā mērogā atzītu par uzticamu;
S. tā kā pārskatot šo stratēģiju 2010. gadā, jābūt veiktiem mērījumiem augsnē, gaisā un ūdenī, kā arī tiem jābūt publiski pieejamiem un tie jāņem vērā;
T. tā kā dzīvsudraba uzņemšanas līmenis daļēji ir atkarīgs no iesaistīšanās bioloģiskajos procesos vietēji dažādās ekosistēmās,
1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu un uzsver visaptverošo pieeju, lai Eiropas mērogā samazinātu un visbeidzot izbeigtu dzīvsudraba emisijas un tā piedāvājuma un pieprasījuma apjomus, kā arī risinātu jautājumus par dzīvsudraba atlikumu apsaimniekošanu un aizsardzību no tā iedarbības;
2. tāpēc uzver, cik nozīmīgi ir Eiropas Savienībai turpināt savus centienus starptautiskā līmenī, piemēram, ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, lai panāktu būtisku dzīvsudraba emisiju apjoma un izmantošanas samazinājumu globālā mērogā, ņemot vērā, ka pastāv alternatīvas, vienlaicīgi pārtraucot tā primāro ražošanu un novēršot to, ka dzīvsudraba pārpalikumi atgriežas tirgū;
3. uzsver, ka ir nepieciešams, lai Kopienas stratēģijai, cik drīz vien praktiski iespējams, sekotu konkrēti pasākumi un tiesību akti;
4. uzsver šajā sakarā un jo īpaši, ņemot vērā ievērojamo dzīvsudraba pārpalikumu, kas radies pārtraucot dzīvsudraba izmantošanu dzīvsudraba hlora-sārmu rūpniecībā, Komisijas proaktīvo piedāvājumu pārtraukt metāliskā dzīvsudraba un tā savienojumu eksportu no Kopienas un lūdz Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu aizliegt ES dzīvsudraba eksportu, kam ir jāstājas spēkā cik drīz vien praktiski iespējams un vēlākais līdz 2010. gadam ;
5. aicina Komisiju līdz 2008. gada martam sagatavot priekšlikumu par to, kā nodrošināt, lai dzīvsudraba un tā savienojumu importa un eksporta uzskaite dalībvalstīs, kā arī šķērsojot Kopienas robežas, būtu pabeigta pirms eksporta aizliegums stājas spēkā;
6. aicina Komisiju apsvērt iespēju pašreizējo dzīvsudrabu saturošo ziepju eksporta aizliegumu, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 304/2003 par bīstamu ķīmisku vielu eksportu un importu(4), attiecināt arī uz citiem dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem, kuru izmantošana un tirdzniecība jau ir vai drīz būs ierobežota ES;
7. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par juridiski saistošiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka visu hlora-sārmu rūpniecības dzīvsudrabu neatgriež atpakaļ apritē, un rūpīgi uzglabā drošās vietās, kuras regulāri uzrauga un kuras ir tā izvietotas, lai nepieciešamības gadījumā tās varētu nekavējoties pārbaudīt;
8. papildus minētajam, aicina Komisiju nodrošināt, lai attiecīgajā instrumentā, kas regulē pārpalikušā metāliskā dzīvsudraba uzglabāšanu, būtu iekļauti šādi faktori: minimālie drošības standarti, regulāra un pārredzama ziņošanas kārtība, perspektīvā plānošana un prognozes, sodi un sankcijas;
9. aicina Komisiju veicināt sabiedrības informētību, organizējot informācijas kampaņas par apdraudējumu veselībai, iedarbības risku un vides problēmām, kādas var izraisīt dzīvsudrabs;
10. turklāt uzsver, cik nozīmīgi, jo īpaši saistībā ar dzīvsudraba uzglabāšanu, ir piemērot principu "piesārņotājs maksā"; uzsver, ka rūpniecības nozarēm, kuras atbildīgas par dzīvsudraba ražošanu ir jāpiedalās drošu pārpalikušā dzīvsudraba uzglabāšanas vietu finansēšanā;
11. aicina Komisiju vienlaicīgi nodrošināt, lai nekādi Eiropā iegūti jauni dzīvsudraba krājumi nenonāktu Eiropas un/vai starptautiskā tirgū;
12. uzsver, ka galvenais dzīvsudraba emisiju avots ir ogļu dedzināšana, un lūdz Komisiju IPPC direktīvā vai ar citu juridisku līdzekli cik vien iespējams drīz noteikt vismaz robežvērtības dzīvsudraba emisijām visos attiecīgajos darbības veidos un jo īpaši lielas un mazas jaudas ogļu dedzināšanas procesos;
13. aicina Komisiju visdrīzākajā laikā panākt IPPC direktīvas prasību stingru ievērošanu, paturot prātā, ka dzīvsudraba elementu izmantošana hlora-sārmu rūpniecībā nav atzīta par labāko pieejamo metodi;
14. aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus un tuvākajā laikā ierosināt valstu kopējo emisiju robežvērtības, kā arī vietējās gaisa kvalitātes robežvērtības dzīvsudrabam saskaņā ar atbilstošiem esošajiem vai citiem juridiskiem līdzekļiem;
15. aicina Komisiju rīkoties, lai īstenotu PARCOM Lēmumu 90/3, tādējādi izbeidzot dzīvsudraba elementu hlora-sārmu ražotņu darbību cik drīz vien praktiski iespējams, ar mērķi panākt šo ražotņu darbības pilnīgu izbeigšanu līdz 2010. gadam;
16. lūdz Komisiju īsā laikā veikt citus pasākumus, lai uzraudzītu krematoriju emisijas, jo tie ir aizvien lielāku satraucošu emisiju avots;
17. aicina Komisiju līdz 2007. gada beigām piedāvāt risinājumus, kā ierobežot dzīvsudraba izmantošanu zobārstniecības amalgamās, un mudina Komisiju vienlaicīgi veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Kopienas noteikumi zobārstniecības atkritumu apsaimniekošanai ir pienācīgi piemēroti, un izpētīt, vai ir nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka amalgama nenonāk atkritumu apritē;
18. lūdz Komisiju ierobežot dzīvsudraba noietu un izmantošanu visos ‐ gan patēriņa, gan profesionālā lietojuma ‐ mērinstrumentos un kontroles mērierīcēs (jo īpaši mājsaimniecībā, veselības aprūpē, skolās, zinātnes un pētniecības iestādēs), tomēr pieļaujot dažus izņēmumus, ja nav pieejamas atbilstošas alternatīvas. Izņēmuma statuss jāpiešķir arī tādos retos gadījumos kā parastie barometri, muzeju kolekciju un vēsturisku rūpniecisku vērtību uzturēšanas vajadzības. Turklāt neliels skaits specializētu uzņēmumu ES ražo parastos mērinstrumentus, izmantojot mazu dzīvsudraba daudzumu, un šāda izmantošana jāatļauj arī turpmāk rūpīgi pārbaudāmā un atzītā vidē;
19. lūdz Komisiju veikt pasākumus, lai īstermiņā nodrošinātu, ka visus dzīvsudrabu saturošos izstrādājumus (ne tikai elektriskos vai elektroniskos), kas šobrīd cirkulē sabiedrībā, savāc atsevišķi un pārstrādā drošā veidā;
20. aicina Komisiju risināt jautājumu par dzīvsudraba izmantošanu vakcīnu ražošanā, kas arī ir minēts Padomes 2005. gada 24. jūnija secinājumos, un izvērtēt šo problēmu, lai panāktu dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu un pilnīgu aizliegumu tajos gadījumos, kad pastāv drošas alternatīvas, kā arī atbalstīt pētniecību par reālām iespējām nākotnē piegādāt jaunattīstības valstīm vairākkārtēju devu vakcīnas bez tiomersāla;
21. aicina Komisiju nodrošināt, ka dzīvsudraba izpētei tiek piešķirta prioritāte un iedalīti pienācīgi līdzekļi no 7. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas, kā arī no citiem atbilstošiem finansēšanas avotiem;
22. aicina Komisiju nodrošināt, ka visiem paliekošiem dzīvsudraba izmantošanas veidiem, kas nav pieminēti šajā stratēģijā, gadījumos, kad tas ir realizējams, piemērotu drošas aizstāšanas alternatīvas saskaņā ar REACH regulu, tiklīdz to pieņems;
23. uzsver pasākumu nozīmību dzīvsudraba iedarbības novēršanai un izpratnes uzlabošanai, kā arī atzīst sabiedrības informētības, komunikācijas un izglītības nozīmību, galvenokārt informējot par veselības apdraudējumu no saskares ar dzīvsudrabu; uzsver, ka atbilstoši Orhūsas konvencijai ir nepieciešama vides informācijas pieejamība;
24. aicina Komisiju izpētīt iespējas panākt to, lai dalībvalstu ziņojumi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei par dzīvsudraba uzņemšanu ar uzturu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupās būtu obligāti, un pieprasīt Veselības un vides risku zinātniskajai komitejai veikt dzīvsudraba izraisītā riska novērtējumu mazāk aizsargātām grupām;
25. šajā pašā sakarā aicina Komisiju piešķirt prioritāti komunikācijas finansēšanai par dzīvsudraba kaitīgo ietekmi ar mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī izplatīt labas prakses;
26. aicina Komisiju veikt vispārēju ietekmes uz veselību novērtējumu, lai izpētītu veselības aizsardzības izmaksas sakarā ar dzīvsudraba piesārņojumu, tostarp arī par bērnu intelektuālo spēju samazināšanos Eiropā dzīvsudraba iedarbības dēļ;
27. aicina Komisiju saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu izpildīt savas saistības ‐ ierosināt atbilstīgus emisiju kontroles un kvalitātes standartus, kas bija jāizdara jau līdz 2003. gada decembrim, lai pārtrauktu dzīvsudraba izplūdes, emisiju un dzīvsudraba, kā arī tā savienojumu nonākšanu ūdens vidē;
28. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izpētīt konkrētus veidus, kā neaizsargātākās iedzīvotāju apakšgrupas izmanto uzturā dažādas zivis un jūras produktus, un uzskata, ka ir ļoti nepieciešams panākt, ka ietekme uz neaizsargātākajām iedzīvotāju apakšgrupām tiek samazināta zemāk par starptautiski pieņemtajiem metildzīvsudraba ietekmes drošības līmeņiem;
29. aicina Komisiju nodrošināt, lai metildzīvsudraba līmeņu un to kofaktoru noteikšanas programmu, kas ietekmē dzīvsudraba absorbciju un/vai ietekmi uz zivīm visā Eiropā, tostarp arī lielajām plēsīgajām zivīm, īstenotu cik vien iespējams drīz, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde varētu sniegt patēriņa ierobežošanas ieteikumus par zivīm, kurās ir augsts dzīvsudraba līmenis, jo īpaši veltot uzmanību ieteikumiem neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām; uzskata, ka īstenojot šo programmu, jāņem vērā īpašā riska gadījumi, kas saistīti ar to, ka vienas ekosistēmas daudz vieglāk pārvērš dzīvsudrabu bioloģiski pieejamā metildzīvsudrabā nekā citas;
30. šajā sakarā aicina Komisiju nodrošināt, ka dzīvsudrabu mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupās iekļauj biomonitoringa programmā, kas sākotnēji paredzēta Eiropas Vides un veselības rīcības plānā 2004.–2010. gadam (KOM(2004)0416), kuru Eiropas Parlaments aicināja īstenot 2005. gada 23. februāra rezolūcijā(5);
31. atzinīgi vērtē Padomes secinājumus, kuros ir atzītas vides un sociālās problēmas, kādas rodas Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudrabu rezultātā, slēdzot izseni darbojošās dzīvsudraba raktuves Almadenā Spānijā; iesaka Komisijai paredzēt un arī piešķirt līdzekļus kompensācijām, lai apgabals, kuru ietekmēs raktuvju slēgšana, varētu izvēlēties stabilas ekonomiskas un sociālas alternatīvas; pievērš uzmanību apsvērumam, ka Almadenā varētu izveidot drošu glabāšanas vietu esošajiem metāliskā dzīvsudraba uzkrājumiem vai metāliskā dzīvsudraba blakusproduktiem no visas Eiropas, bet nekādā gadījumā dzīvsudrabu saturošiem izstrādājumiem, kas kļuvuši par atkritumiem, tādā veidā efektīvi izmantojot jau esošo infrastruktūru, vietējo personālu un pieredzi tehnoloģiju jomā;
32. atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu piesārņotu teritoriju, tostarp raktuvju, ražošanas vietu vai šo abu radīto atkritumu uzglabāšanas vietu rehabilitāciju un monitoringu, ievērojot principu "piesārņotājs maksā";
33. atzinīgi vērtē visas Komisijas ieteiktās darbības starptautiskā līmenī un uzsver, ka ir svarīgi, lai Komisija un dalībvalstis atbalstītu un veicinātu starptautisku rīcību ar nolūku panākt vienošanos par starptautisku juridisku normu īstenošanu attiecībā uz dzīvsudrabu;
34. viennozīmīgi atbalsta centienus, kas padarītu prasības attiecībā pret dzīvsudrabu atbilstošas iepriekš norunātas piekrišanas procedūrai Roterdamas un/vai Bāzeles konvencijā, lai veicinātu dzīvsudraba tirdzniecības pārredzamību;
35. turklāt uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības sadarbība ar galvenajām ieguves valstīm ‐ Alžīriju un Kirgīziju, lai, īstenojot attiecīgus pasākumus, pārtrauktu primārā dzīvsudraba nonākšanu pasaules tirgū;
36. uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības iniciatīva organizēt divpusējas sanāksmes ar citiem reģioniem ‐ tādiem, kā G77 un Ķīna, lai labāk sagatavotos sarunām, kas notiks gaidāmajā ANO Vides programmas (UNEP) padomē 2007. gadā;
37. lūdz Komisiju izpētīt iespējas, kā nodrošināt tehnisko palīdzību un zinātību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kuras skar šī problēma, lai galu galā tās varētu pārtraukt dzīvsudraba un tā savienojumu izmantošanu un izplatīšanu;
38. uzsver, ka ir jāsamazina amalgamas izmantošana pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīs;
39. aicina Komisiju, apsverot iepriekšminēto, pieprasīt dalībvalstīm sniegt ziņojumus par visām darbībām un projektiem, kas saistīti ar dzīvsudrabu un kuros iesaistītas arī jaunattīstības valstis, lai noteiktu, kur būtu nepieciešams vēl efektīvāk izmantot ES līdzekļus;
40. aicina Komisiju nodrošināt, lai dzīvsudraba lietojums zelta ieguves procesos tiktu ierobežots, tajā pašā laikā popularizējot tehnoloģijas, kurās neizmanto dzīvsudrabu, kā arī sniegt priekšlikumu par pozitīvas marķēšanas shēmu zeltam, kas iegūts, neizmantojot dzīvsudrabu, arī attiecībā uz zeltu, kurš ražots Eiropas Savienībā un ārpus tās;
41. atgādina Komisijai par tās paziņojumu, ka Medicīnas ierīču ekspertu grupa, kas sastāv no ieinteresētajām pusēm, palīdz Komisijai risināt jautājumus, kas rodas sakarā ar Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvas 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm ieviešanu un piemērošanu(6); tādēļ uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai Medicīnas ierīču ekspertu grupā būtu pilnībā pārstāvētas tādas ieinteresētās puses kā veselības aizsardzības speciālisti, zobārsti, toksikologi, klīniskās vides veselības speciālisti un pacientu un sabiedrības veselības speciālistu grupas, kā arī nodrošināt līdzsvarotu atšķirīgu viedokļu atspoguļojumu;
42. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai" (KOM(2005)0229) un ar to saistīto Komisijas dienestu darba dokumentu par paplašinātu ietekmes novērtējumu (SEK(2005)0717),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva)(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 460/2004, ar ko nodibina Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūru(2),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par e– pieejamību (KOM(2005)0425),
– ņemot vērā Digitālo atšķirību pārvarēšanas foruma 2005. gada 15. jūlija ziņojumu par platjoslas frekvenču pieeju un valsts atbalstu reģionos, kuri nesaņem pakalpojumus pietiekamā apjomā,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Uz tirgu orientēta frekvenču spektra pārvaldības metode Eiropas Savienībā" (KOM(2005)0400),
– ņemot vērā Komisijas Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Tālredzīga radiofrekvenču spektra politika Eiropas Savienībai: otrais gada ziņojums" (KOM(2005)0411),
– ņemot vērā radiofrekvenču spektra politikas grupas 2004. gada 19. novembra atzinumu par tālāku radiofrekvenču izmantošanas tiesību tirdzniecību,
– ņemot vērā Briseles 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomes prezidentūras secinājumus,
– ņemot vērā Gēteborgas 2001. gada 15. un 16. jūnija Eiropadomē pieņemto ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju,
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu "Vides apsvērumu integrācija citās politikas jomās ‐ Kārdifas procesa izvērtējums" (KOM(2004)0394),
– ņemot vērā 2695. Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Padomes 2005. gada 1.– 5. decembra sanāksmes secinājumus par i2010 stratēģiju,
– ņemot vērā 25 dalībvalstu nacionālās reformu programmas, kuras tika sagatavotas pēc iepriekšminētās Briseles Eiropadomes pieprasījuma,
– ņemot vērā 2005. gada 1. decembra rezolūciju par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulu un tirgiem 2004. gadā(3). un 2005. gada 23. jūnija rezolūciju par informācijas sabiedrību(4)
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, Kultūras un izglītības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A6-0036/2006),
A. tā kā ES nevar sasniegt Lisabonas mērķus bez dalībvalstu apņēmīgas rīcības i2010 stratēģijas pilnīgā īstenošanā;
B. tā kā iepriekšējais 25 valstu nacionālo reformu programmu pārskats rāda, ka kopumā dalībvalstis ir sākušas risināt uzdevumus "Izpētes, attīstības un inovāciju" jomā, un tā kā vairākums dalībvalstu arī uzskata, ka e-pārvaldība ir labs līdzeklis valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai;
C. tā kā gan Komisija, gan dalībvalstis un citas ieinteresētās personas arī ir atbildīgas par i2010 iniciatīvas rezultātiem;
D. tā kā pareiza un savlaicīga pašreizējā regulējuma īstenošana ir būtisks atvērta, konkurētspējīga un novatoriska elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus priekšnoteikums; tā kā šī regulējuma transponēšanas un īstenošanas procedūras dalībvalstīs tomēr ir ļoti atšķirīgas;
E. tā kā ES atpaliek pētījumu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā, ieguldot tikai EUR 80 uz cilvēku salīdzinājumā ar EUR 350 Japānā un EUR 400 ASV, un tādēļ ES jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un inovācijā, un prasa dalībvalstīm palielināt izdevumus pētniecībai un inovācijai IKT jomā, lai izlīdzinātu atšķirības;
F. tā kā IKT ieviešana ir nepieciešama individuāliem lietotājiem, sabiedriskiem pakalpojumiem un uzņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lai pilnībā izmantotu priekšrocības, ko sniedz pētījumi un jauninājumi;
G. tā kā platjoslas abonentu skaits ir gandrīz dubultojies pēdējo divu gadu laikā; tā kā attālie un lauku rajoni tomēr saņem daudz mazāk pakalpojumu, jo to izplatība koncentrējas blīvi apdzīvotos rajonos;
H. tā kā IKT priekšrocībām jābūt pieejamām jebkuram, tostarp cilvēkiem, kas pārstāv dažādas izglītības, sociālās, dzimumu un vecuma grupas;
I. tā kā visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz piekļuvi brīvi pieejamiem plašsaziņas līdzekļiem ar daudzveidīgu un augstas kvalitātes saturu;
J. tā kā Komisijai ir jānodrošina, lai, izstrādājot tehniskos un reglamentējošos instrumentus, tiktu ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti; tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jāveic konkrēti pasākumi, lai palielinātu sieviešu studentu skaitu ar IKT saistītajās jomās, un jānodrošina sievietēm iespējas iegūt jaunas ar IKT saistītas darbavietas, kā arī darbavietas plašsaziņas līdzekļu personālā visos līmeņos; tā kā īpaša uzmanība jāvelta situācijai, kurā atrodas sievietes no lauku, salu, kalnu un ģeogrāfiski nomaļiem apgabaliem un citas mazāk aizsargātas sievietes;
K. atzīmējot to, ka prasmīgi pārvaldītas IKT un informācijas sabiedrība var palīdzēt mazināt sociālās atšķirības un atšķirības piekļuvē elektroniskiem līdzekļiem, kā arī veicināt sociālo un teritoriālo kohēziju;
L. tā kā digitālai konverģencei piemīt potenciāls nodrošināt patērētājiem piekļuvi lielai uzlabotu pakalpojumu dažādībai un bagātīgam saturam, un tādēļ ir jāuzlabo un jānostiprina droša infrastruktūra un jārada labvēlīga un aizsargāta vide, kura stimulē šo konverģences pakalpojumu konkurētspējīgu izvēršanu;
M. tā kā IKT var būt gan tieša pozitīva ietekme uz vidi, gan netieša ietekme uz sociālo un ekonomisko vidi;
N. tā kā radiofrekvenču spektrs ir galvenais daudzu būtisku pakalpojumu pamats sabiedrībā, un tāpēc efektīva un saskaņota tā izmantošana var palīdzēt ES sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus, ja tā nodrošina, ka vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumiem ir atvēlēti atbilstīgi spektra resursi un tie ir atbilstīgi aizsargāti pret traucējumiem, jo šis ir optimālais veids, kā sekmēt izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību;
O. tā kā Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanai nepieciešams, lai ES, dalībvalstis un uzņēmumi veiktu skaidrus, konkrētus un saskaņotus ieguldījumus IKT;
P. tā kā ir būtiski dalībvalstīm veltīt pietiekamu uzmanību tādu elastīgu reglamentējošu noteikumu izveidei, kuri atbalsta pilsoņu tiesības un kuri piedāvā šajā jomā iesaistītajiem labu pamatu jauninājumu realizācijai;
1. uzskata, ka galvenais kritērijs, saskaņā ar kuru zināšanu sabiedrībai ir iespējas attīstīties demokrātiski, ir brīva pieeja zināšanām un to izmantošanai, vienlaikus izmantojot tai nepieciešamos tehnoloģiskos jauninājumus, kā to paredz Lisabonas stratēģija;
2. uzskata, ka, kamēr nav pārvarēta digitālā plaisa visu iedzīvotāju pieejas zināšanām nodrošināšanā, to izmantošanā un līdzdalībā to radīšanā, neizveidosies zināšanu sabiedrība, bet drīzāk ES kopumā iestāsies kultūras un rūpnieciskās darbības panīkums;
3. aicina Komisiju neuzskatīt iedzīvotājus par pasīviem digitālā satura patērētājiem, bet par zināšanu radītājiem, un izstrādāt programmu un labvēlīgu tiesisko regulējumu, lai viņus iesaistītu aktīvā darbībā zināšanu sabiedrībā, tādējādi sasniedzot Lisabonas mērķus;
4. prasa Komisijai tās tiesību aktu reformā attiecībā uz IKT pieņemt konkrētu, novatorisku un uz nākotni vērstu nostāju, jo tai ir jābūt ievērojami plašākai koncepcijai nekā noteikts Komisijas paziņojumā, kā arī tajā ir jāiekļauj patērētāju un lietotāju tiesības; uzskata, ka jebkuros turpmākos priekšlikumos jāiekļauj skaidras definīcijas tādiem Komisijas izmantotiem terminiem kā "informācijas sabiedrības pakalpojumi", "mediji", "mediju pakalpojumi" un "audiovizuālie pakalpojumi";
5. uzstāj, ka visu Eiropas tiesību aktu par sakariem un informāciju pamatā jābūt neitralitātes principam, ar ko garantē, ka jaunie izgudrojumi un dalībnieki pēc iespējas vieglāk var piekļūt tirgum;
6. atzīmē, ka pāreja no analogās uz ciparu sistēmu veicina informācijas pārnešanas formu dažādību un tāpēc tā jāveic, izmantojot saskaņotu politiku un atbilstīgu tiesisku regulējumu, lai izvairītos no vienveidīguma, ko var radīt mediju koncentrācija;
7. aicina dalībvalstis veikt ievērojamākus ieguldījumus IKT izmantošanai valsts sektora pakalpojumos, tādos kā veselības, izglītības jomā un valsts pārvaldē, kur IKT var atvieglot nākotnes sociālo pakalpojumu vajadzību izpildi un sadarboties starptautisku pakalpojumu izstrādē;
8. uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai informācijas sabiedrībā ir skaidri jāatspoguļo individuālo lietotāju un grupu arvien specifiskākas vajadzības, un tāpēc nozarei, kas tos nodrošina, adekvāti jāreaģē, lai pakalpojumi būtu efektīvi un atbilstoši pielāgoti;
9. ņemot vērā to, ka ieguldījumi IKT ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem izaugsmei un ražīgumam, prasa dalībvalstīm un uzņēmumiem sekmēt lielākus ieguldījumu IKT, lai samazinātu atšķirības darbības rezultātos salīdzinājumā ar konkurentiem;
10. atzīst, ka IKT ir viens no vissvarīgākajiem līdzekļiem, kas nepieciešami jaunattīstības valstu izveidošanai par spēcīgām valstīm pasaulē;
11. tomēr pauž bažas, ka Komisija turpina noteikt stratēģiju un izstrādāt politiku darbavietu radīšanai, balstoties uz nepietiekamiem vai neuzticamiem statistikas datiem; atgādina, ka strauja un visiem zināma attīstība turpinās IKT jomā, taču līdzīga attīstība nav bijusi nodarbinātības jomā; atgādina, ka nodarbinātības līmenis ES pašlaik ir par septiņiem punktiem zemāks nekā paredzēts Lisabonas mērķos; aicina Komisiju veikt padziļinātas statistiskas analīzes par tehnoloģiju izmaiņu ietekmi uz ar IKT saistīto darba tirgu ES;
12. uzsver digitālās konverģences nozīmi un aicina novērst valstu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības šķēršļus, kā tika noteikts 2005. gada Pasaules informācijas sabiedrības sammitā (2005. gada 18. novembra Tunisas saistības);
13. aicina dalībvalstis un Komisiju, novērtējot dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmas, rūpīgi izvērtēt IKT svarīgumu un nozīmi ekonomikas pieaugumā, nodarbinātībā, kā arī Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) darbībā;
14. atgādina, ka i2010 informācijas sabiedrības stratēģijas mērķu, kā arī Lisabonas programmas mērķu īstenošanai vajadzīgs, lai šie mērķi būtu adekvāti atspoguļoti ES finanšu plānā 2007.–2013. gadam;
15. atgādina, cik nozīmīga maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaundibinātiem uzņēmumiem un IKT nozarei kopumā ir Eiropas Centrālās bankas stabila politika, kā arī pārredzams un likvīds kapitāla tirgus, kas samazina aizņēmuma izmaksas, it īpaši atbalsta mikroaizdevumus un cita veida riska kapitālu;
16. pievērš uzmanību tam, ka ES pastāvīgi un būtiski trūkst uzņēmējdarbības un riska uzņemšanās kultūras; aicina likvidēt administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaundibinātiem uzņēmumiem, kā arī atvieglot finanšu slogu, jaundibinātiem uzņēmumiem uzsākot darbību;
17. atgādina par i2010 informācijas sabiedrības pasākumu nozīmi reģionālo un sociālo atšķirību novēršanā visās dalībvalstīs, kā uzsvērts Komisijas paziņojumā "Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu atbalsta jomā: Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes 2007.–2013. gadam"(KOM(2005)0299);
1. mērķis: Vienota Eiropas informācijas telpa
18. atzīmē, ka ES izaugsmes un attīstības interesēs tikpat svarīgi ir nodrošināt esošo zināšanu un tehnoloģiju plašu pielietojumu visās darbībās un visās jomās gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, gan pilsoņu ikdienas dzīvē, citiem vārdiem sakot, efektīvas informācijas sabiedrības izveide, lai radītu jaunas zināšanas saistībā ar IKT;
19. uzsver, ka i2010 programma ir izšķirošs posms informācijas sabiedrības veidošanās procesā un ka būtu jādod iespēja ikvienam tajā piedalīties, izmantojot tehnoloģijas un zināšanas, būt lietotājam, pateicoties mijiedarbībai un tīklu radītajiem jaunajiem sabiedrības mijiedarbības veidiem, kā arī būt kritiskam un izvēlē brīvam pilsonim; norāda, ka informācijas sabiedrības veidošanās uzliek jaunu atbildību informācijas apmaiņas un komunikācijas nodrošinātājiem un rada jaunas iespējas vismazāk aizsargātajām sociālajām grupām (veciem ļaudīm, personām ar spēju traucējumiem, vienatnē vai sociālās grūtībās dzīvojošiem utt.) īstenot tiesības pilnvērtīgi izmantot jauno IKT izplatīšanos; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt tehnoloģiju pieejamību pilsoņiem un atbilstību sabiedrības morālajām prasībām;
20. noteikti atbalsta i2010 kā jaunu stratēģisku līdzekli, lai izstrādātu vienotu sistēmu visām ar IKT saistītām iniciatīvām ES; iesaka paturēt prātā to, ka ES informācijas sabiedrības telpas noteikšanu nevar veikt atrauti no starptautiskās attīstības šajā jomā;
21. uzstāj, ka jāņem vērā IKT horizontālais raksturs, kas nozīmē sadarbības un koordinācijas nepieciešamību gan visā ES darbībā, gan dalībvalstu līmenī, kā arī stimulus šī sektora dalībniekiem, lai radītu un ieviestu jaunus izgudrojumus;
22. uzstāj, ka Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem jāatbalsta konkurence, lai parādītu IKT horizontālo raksturu, un jātiecas izvairīties no tādu vertikālu struktūru rašanās un saglabāšanas, kuras kaitē konkurencei un jauninājumiem; atzīmē, ka vertikālās struktūras var liegt patērētājiem gūt labumu no konkurences;
23. prasa Komisijai un dalībvalstīm izvirzīt par mērķi šīs jomas tiesību aktus padarīt elastīgākus un vienkāršākus, tos vienlaikus bez kavēšanās īstenojot dzīvē, un steidzīgi piemērot jaunām vajadzībām, kas radušās tehnoloģijas attīstības rezultātā; uzskata, ka tiesību aktiem jāsekmē jaunu zināšanu radīšana un jaunu tehnoloģiju attīstība, jāveicina ieguldījumi IKT jomā saistībā ar satura izstrādi, iekārtām, tīkliem un tīklu pakalpojumiem, jāsekmē konkurence, informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošana un informācijas drošība, kā arī jāatbalsta MVU, lai tie varētu ieņemt svarīgu vietu nozarē;
24. atzīmē, ka Komisijai ir jāgarantē un jāveicina mediju plurālisms, interpretējot un īstenojot noteikumus, kas attiecas uz elektronisko mediju infrastruktūru; vērš uzmanību uz to, ka Komisijai jau vairākkārt lūgts izstrādāt zaļo grāmatu par mediju īpašumu koncentrāciju un par informācijas brīvības principu ievērošanu un plurālismu, paturot prātā, ka tas veicinātu debates par galvenajiem jautājumiem brīdī, kad notiek lielas tehnoloģiju un tirgus pārmaiņas; izsaka nožēlu, ka šis punkts nav iekļauts i2010 darba plānā; pieprasa Komisijai izstrādāt normatīvo bāzi attiecībā uz internetu, ņemot vērā, ka tas ir uz zināšanām balstītas ekonomikas neatņemama sastāvdaļa;
25. uzstāj, ka tiesību aktiem jāveicina ātrāka informācijas sabiedrības attīstība un dažādība, un tās ieguvumu izplatīšana visā sabiedrībā kopumā;
26. atzīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkiem jebkurā vietā būtu garantēta iespējami visplašākā piekļuve augstas kvalitātes saturam un pakalpojumiem, izmantojot tehnoloģijas pēc viņu izvēles viņu iespēju robežās; turklāt atzīmē, ka lietotāji (patērētāji, iedzīvotāji) ir tikai tad gatavi pieņemt jaunus pakalpojumus un tehniskos līdzekļus, ja viņiem ir viegli tos izmantot un ja to saturs ir nozīmīgs;
27. atgādina, ka efektīvas informācijas sabiedrības attīstībai ir nepieciešama vispārēja nodrošināšana ar platjoslas un bezvadu tehnoloģijām, un tam vajadzīgs turpmāks atbalsts dalībvalstu līmenī; aicina sekmēt kopprojektus un ieguldījumus tajos, aizsargāt intelektuālā īpašuma tiesības un atbalstīt digitālos plašsaziņas līdzekļus; uzskata, ka lietotājiem ir jābūt iespējai mainīt savu pakalpojumu sniedzēju bez prasības mainīt savu elektroniskā pasta adresi;
28. atzīst, ka platjoslas tehnoloģiju attīstība ir priekšnoteikums informācijas sabiedrības attīstībai; uzskata, ka tas ir jāizvirza par noteiktu konverģences uzdevumu dalībvalstīm un to reģioniem;
29. atgādina, ka pāreja uz informācijas sabiedrību veicinās arī ilgtspējīgu attīstību, ko ES ir apņēmusies īstenot; uzskata, ka IKT ir samazinās slogu uz vidi, dabas resursu izmantošanu un sekmēs sociālo attīstību;
30. atzīmē nemateriālo tiesību kā tirdzniecības politikas līdzekļa pieaugošo nozīmi saistībā ar brīvās tirdzniecības jautājumiem un prasa veikt pasākumus, lai aizsargātu ražotāja tiesības un cīnītos pret nelegālu un pirātražojumu saturu; uzskata, ka šis ir vienīgais veids, kā aizsargāt saturu un veicināt tā izstrādi; brīdina, ka pieaug mēģinājumi ASV izmantot tiesību aktus par patentiem un intelektuālo īpašumu kā tirdzniecības politikas protekcionisma līdzekli;
31. aicina Komisiju skaidri noteikt precīzus pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību pret kaitīgu saturu, un šajā kontekstā, cita starpā, sekmēt Eiropas Tīkla un informācijas drošības aģentūras lomas palielināšanu;
32. aicina Komisiju, lai tā, pārskatot tiesību aktus, sadarbībā ar citām institūcijām, piemēram, ar Pasaules Veselības organizāciju, tajos iekļauj drošības pasākumus, lai saglabātu piesardzības principu attiecībā uz veselības, patērētāju un vides aizsardzības jautājumiem;
33. aicina Komisiju, lai tā, pārskatot tiesību aktus, nosaka kvalitātes kritērijus tādās jomās kā bērnības aizsardzība un patērētāju izvēles brīvība;
34. atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (KOM(2005)0646), kuras mērķis ir aktualizēt tā saukto direktīvu par "Televīziju bez robežām", kas ES ir būtiski, kļūstot par efektīvu Eiropas informācijas sabiedrību; uzsver, ka šī direktīva ir jāpielāgo izmaiņām saplūstošajā plašsaziņas līdzekļu pasaulē un to ir pienācīgi jāņem vērā, ciktāl tas attiecas uz šo darbības jomu; atzīmē, ka tam ir jāpalīdz radīt labvēlīgu vidi Eiropas rūpniecībai, atceļot nevajadzīgus noteikumus un virzoties efektīvas informācijas sabiedrības virzienā; turklāt atzīst, ka tiesiskajā regulējumā par elektroniskajām komunikācijām atzītā saikne starp noteikumiem, kuri regulē saturu un infrastruktūru, ir pierādījusi savu vērtību un ir jāsaglabā arī turpmāk;
35. prasa Komisijai bez vilcināšanās veikt konkrētu darbu, lai veicinātu un atbalstītu Eiropas satura izstrādi un izplatīšanu; uzskata, ka ir jāgarantē esošo atbalsta programmu turpināšana un jāatzīst to nepieciešamība informācijas sabiedrības attīstībā; uzstāj, ka tādas Viseiropas pārraidīšanas sistēmas kā EuroNews ir jāatbalsta; uzsver, ka satura izstrāde, kurā tiek ņemta vērā kultūras un valodu dažādība, ir iespēja veicināt jaunas prasmes un izveidot darbavietas, it īpaši dizaina un radošajās nozarēs visās 25 dalībvalstīs, un ka šīm jaunajām nodarbēm jāļauj attīstīties saskaņotā reglamentējošā vidē, kas tām garantē ekonomisko drošību un tiesisko noteiktību;
36. uzskata, ka jebkuras uz tirgu orientētas pieejas ieviešanā attiecībā uz spektru ir vajadzīgs regulatoru, operatoru un citu ieinteresēto personu atbalsts, un brīdina, ka nedrīkst atstāt radiofrekvenču spektra politiku tirgus konjunktūras ziņā; tomēr uzskata, ka spektra izmantošana ir jāregulē saskaņā ar noteikumiem, kuri elastīgā un efektīvā veidā iet kopsolī ar ļoti strauji mainīgām tirgus prasībām; iesaka, ka jebkuru izmaiņu pamatā būtu jābūt rūpīgai analīzei un esošo problēmu novēršanai, pievēršot pienācīgu uzmanību dalībvalstu interesēm, un saistībā ar to vienmēr ir jārūpējas, lai nodrošinātu pietiekamu darbību bez traucējumiem; atzīmē, ka to cenu dēļ, kas ir maksātas trešās paaudzes radiofrekvenču spektra izsolēs, ir palēninājusies trešās paaudzes mobilo sakaru tīklu ieviešana, un ka ir jāizvairās no šādu situāciju atkārtošanās;
37. uzskata, ka vissvarīgākais radiofrekvenču spektra politikas jautājums ir panākt elastīgu regulējumu un tiesību aktu atbilstīgu un pietiekamu saskaņošanu ES līmenī radiofrekvenču spektra jomā; atzīmē, ka radiofrekvenču spektra pārvaldībai jātiecas padarīt pēc iespējas vieglāku šī sektora jauno izgudrojumu un dalībnieku piekļuvi tirgum, tostarp no reģioniem, vienlaikus veicinot Kopienas plašsaziņas līdzekļu attīstību; aicina Komisiju iesniegt atbilstīgus priekšlikumus šajā jomā; atzīmē, ka digitālā vidē atbilstība noteikumiem attiecībā uz sakaru sistēmas traucējumiem ir absolūti nepieciešama;
38. atgādina, ka tīklu drošības attīstība ir vitāli svarīga, lai paaugstinātu uzticēšanos visiem tīklu pakalpojumiem, tirdzniecības un e-pārvaldības pakalpojumiem; prasa, lai tīklu drošība tiktu veicināta ar tehnisko un juridisko līdzekļu palīdzību, kā arī, izglītojot sabiedrību, piemēram, izveidojot Viseiropas informācijas drošības stratēģiju un uzsākot ikgadējas Eiropas informācijas drošības dienas organizēšanu, lai palielinātu pilsoņu izpratni par informācijas drošību, vienlaikus cenšoties nodrošināt, ka šī drošība neierobežo vārda brīvību un pilsoņu tiesības; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt drošas informācijas sabiedrības stratēģiju 2006. gadā, cenšoties palielināt gan ieguldītāju, gan lietotāju paļāvību un uzticību interneta pakalpojumiem, lai risinātu tādas problēmas kā krāpniecība (iepērkoties), nelikumīgs un kaitīgs saturs (attiecībā uz bērnu un cilvēka cieņas aizsardzību un īpašumtiesību aizsardzību) un tehnoloģiju trūkumi (lai nodrošinātu efektīvu IKT izmantošanu);
39. atgādina, ka rūpniecības un konkurences politikai ir jāatbalsta ES inovāciju joma; atzīmē, ka šim nolūkam nepieciešams nostiprināt elastīgu reglamentējošu pamatu, kas to stimulē;
40. atgādina, ka noteikumi IKT nozarei no paša sākuma bija plānoti kā pārejas risinājums tirgu atvēršanai un ka vidējā termiņā jānotiek pārejai vienīgi uz vispārējo konkurences noteikumu piemērošanu;
41. brīdina, ka iestāžu noteiktā regulējuma un citas darbības rezultātā nedrīkst dažām tehnoloģijām piešķirt kādu izdevīgumu uz citu rēķina; regulējumam attiecībā uz tehnoloģijām ir jābūt neitrālam;
42. uzsver, cik būtiski ir izpildīt tehniskās prasības, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi informācijas sabiedrības saturam un novērstu atšķirības piekļuvē ciparu tehnoloģijām Eiropas Savienībā; tāpēc vēlreiz atgādina aicinājumu izveidot atvērtus, savietojamus standartus, it īpaši lietojumprogrammu saskarņu jomā, saskaņā ar pamatdirektīvas 18. pantu;
43. atzīst veselīga IKT tirdzniecības līdzsvara kā būtiskas sastāvdaļas nozīmi ES nostājas atbalstam pasaules ekonomikā; lūdz Komisijai līdz 2006. gada septembrim iesniegt pilnīgu un analītisku pārskatu par ES stiprajām un vājajām pusēm attiecībā uz visām ar IKT saistītām nozarēm;
2. mērķis: Jauninājumi un investīcijas pētījumos
44. uzsver, ka novatoriska IKT nozare ir būtiski svarīgs priekšnoteikums ekonomiskai izaugsmei un darbavietu radīšanai ES, īpaši ar IKT tieši nesaistīto nozaru vai pakalpojumu jomā;
45. atgādina, ka IKT jau ir izmainījušas veidu, kā uzņēmumi darbojas pasaules mērogā, un ka uzņēmumi gūst labumu no tādiem jauninājumiem kā skaitļošanas resursu izmantošana atbilstoši nepieciešamajam lietojumam (utility computing), programmatūras attīstība un jaunu tīmekļa pakalpojumu arhitektūra; prasa ES radīt jauninājumus veicinošu vidi, lai saglabātu tās konkurētspējīgās iespējas pasaulē;
46. prasa steidzīgi pieņemt 7. pētniecības pamatprogrammu un konkurences un jauninājumu pamatprogrammu 2007.–2013. gadam, kurās abās ir jāparedz atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšana, lai atbalstītu IKT, kas ir konkurētspējas, izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks; akcentē, ka uzsvars ir jāliek uz uzņēmējdarbības stiprināšanu, īpaši attiecībā uz MVU un sevišķi nozarēs, kas gūst labumu no jaunām IKT;
47. prasa Komisijai un dalībvalstīm veikt konkrētus pasākumus to iespēju izmantošanā, ko sniedz IKT, lai spētu kavēt darbavietu novirzīšanu uz valstīm, kurās ir zema darba samaksa, un lai spētu sasniegt augstāko iespējamo izaugsmes un nodarbinātības līmeni; uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt ieguldījumu apjomu, lai sasniegtu Barselonas 3% IKP mērķi un ilgtermiņā to pastāvīgi uzturētu atbilstošu pasaules konkurences līmenim;
48. uzskata, ka ES ekonomikas nākotne ir atkarīga no straujāka darbaspēka produktivitātes pieauguma;
49. lūdz Komisiju un dalībvalstis līdz 2006. gada septembrim iesniegt Parlamentam analīzi par IKT ietekmi uz tautsaimniecību, atbalstot stabilāku izaugsmi dažādās dalībvalstīs un Eiropas reģionos;
50. atzīmē, ka ES līmenī jāveic steidzami pasākumi, lai novērstu šķēršļus nākamās paaudzes tīklu attīstībai; aicina Komisiju aplūkot šo jautājumu nākamajā elektronisko komunikāciju tiesiskā regulējuma pārskatīšanas procesā;
51. atzīmē, ka IKT lietojums tādās jomās kā valoda un labklājība dabiski izriet no Kopienas interesēm un ka tam ir liels potenciāls pasaules līmenī; prasa ES un dalībvalstīm atbalstīt pētniecību šajās jomās;
52. iesaka vairāk uzmanības veltīt IKT nozīmei atvērtas zināšanu sabiedrības veidošanā; lūdz Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotāku stratēģiju izglītības standartiem IKT;
53. prasa Komisijai un dalībvalstīm meklēt konkrētas metodes, lai veicinātu vienota informācijas tīkla izveidi visu galveno dalībnieku (lielo uzņēmumu un MVU, valsts iestāžu un pētniecības institūtu) iesaistīšanai un paplašinātu viņu iespējas piedalīties projektu īstenošanā un to izmantošanā;
54. atgādina par ES apņemšanos sekmēt jauninājumus un pētniecību, kas ietverta Komisijas integrētajās pamatnostādnēs attiecība uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008.g.) (KOM(2005)0141), un aicina konsekventi īstenot pamatnostādnes saistībā ar Lisabonas reformas programmu;
55. pauž ticību valstu vienkāršotām nodokļu sistēmām, kas rada stimulus ieguldīt IKT un pētniecībā un attīstībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.
3. mērķis: Aptveroša Eiropas informācijas sabiedrība
56. aicina dalībvalstis savu valstu reformu programmu ietvaros noteikt informācijas sabiedrības prioritātes, pastiprināt centienus šajā nozarē un katru gadu ziņot par šo programmu izpildes gaitu, sniedzot detalizētu pārskatu ne tikai par informācijas sabiedrības indikatoru attīstību, bet arī par šo programmu sociālo un tautsaimniecisko lietderību;
57. atgādina, ka visas i2010 stratēģijas panākumi tiks vērtēti pēc tā, kā tā sasniedz ikvienu Eiropas iedzīvotāju; uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai galvenā loma jāuzņemas reģioniem un ka tos tāpēc ir jāmobilizē un tiem jāsniedz palīdzība turpmāk, lai tie uzsāktu būtiskas iniciatīvas reģionālās konverģences un kohēzijas sekmēšanai, pārvarot digitālās atšķirības;
58. atgādina, ka sociālā drošība, veselība un labklājība ir galvenās jomas informācijas sabiedrības attīstībā;
59. atzīmē, ka sabiedriskajiem pakalpojumiem un valsts apraides pakalpojumiem ir svarīga nozīme valsts darbībā un uzņēmējdarbībā, jo tie dod ieguldījumu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā; turklāt norāda, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam attiecībā uz informācijas un komunikāciju sabiedrību ir jānodrošina valsts apraides pakalpojumu spēja piedalīties tehnoloģijas un sociālā attīstībā un turpināt veikt to sociālo funkciju;
60. atzīmē, ka valsts raidorganizācijas turpinās ieņemt vadošo lomu informācijas sabiedrībā kā publiski pieejamas augstas kvalitātes un neatkarīgas informācijas aizsargātājas; uzsver nozīmi, kāda ir valsts raidorganizāciju piekļuves nākotnes platformām nodrošināšanai;
61. norāda uz to, ka, lai izvairītos no jaunas sociālās atstumtības un izslēgšanas no kultūras dzīves, ir būtiski garantēt vispārējas tiesības piekļūt vajadzīgajai izglītībai mediju jomā un iegūt prasmes, it īpaši saistībā ar jaunajām interaktīvajām ciparu tehnoloģijām un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ar kuru starpniecību tiek nosūtīti attēli; uzskata, ka Eiropas pilsoņu pamattiesībām jāparedz vienlīdzīga piekļuve dažādai brīvo mediju augstas kvalitātes informācijai; šajā sakarā uzsver sabiedrisko raidorganizāciju pārraidītā satura lomu sociālās kohēzijas, demokrātiska diskursa un plurālisma veicināšanā Eiropā un uzstāj, lai šo uzdevumu izpilde būtu garantēta arī turpmāk;
62. aicina akcentēt jautājumus par elektronisko pakalpojumu savstarpēju izmantojamību un labāko pieredzi valsts sektorā attiecībā uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nodokļu, veselības, apdrošināšanas seguma un pensiju jomā, par galveno uzdevumu izvirzot vajadzību nodrošināt brīvu un netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos, reģistrāciju un nodarbinātību dalībvalstīs;
63. mudina valstu valdības īstenot i2010 iniciatīvas un programmas valsts pārvaldes iestāžu reformā, lai nodrošinātu labākus, efektīvākus un vieglāk pieejamus pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī iedzīvotājiem;
64. atgādina par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju potenciālu, taču arī par nepieciešamām institucionālām izmaiņām, lai sekmētu elektronisko demokrātiju, Eiropas pilsoņiem ar elektronisko līdzekļu palīdzību piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā, un aicina veikt atbilstīgus veicināšanas pasākumus;
65. atgādina, ka līdzdalības veicināšanai nepieciešami ieguldījumi to prasmju apgūšanai, kas vajadzīgas informācijas sabiedrības darbībā; prasa veikt īpašus pasākumus IKT prasmju pilnveidošanai un pieprasa, lai tiktu paaugstināta iedzīvotāju izpratne par jaunajām iespējām, ko piedāvā IKT, šim nolūkam izmantojot arī tradicionālos komunikāciju kanālus, parādot tiešsaistes pārvaldes priekšrocības un tādējādi veicinot arī jaunu pakalpojumu izmantošanu;
66. atzīmē, ka vairāk nekā puse ES iedzīvotāju neizmanto pilnībā iespējas, ko dod IKT; pieprasa, lai IKT ieguldījumos ietver arī ieguldījumus cilvēkresursos jaunrades veicināšanai, palielinot izglītībai un kultūrai domāto budžetu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ar izglītošanu un dažādām apmācības programmām veicināt digitālās lietotājprasmes, tādējādi padarot daudz pieejamākus IKT produktus un pakalpojumus;
67. uzsver specializētas izglītības lielo nozīmi informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā (IKT) gan skolā, gan mūžizglītības kontekstā un it īpaši sievietēm, nodrošinot, ka cilvēki tiek regulāri apmācīti un ka viņi ir spējīgi izmantot modernās tehnoloģijas profesionālām un personīgām vajadzībām;
68. atzīmē to, ka Eiropas demogrāfiskā struktūra noveco un ka tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi ražojumu plānošanā, īpaši, izmantojot principu, ka ražojumiem jābūt visiem pieejamiem un ka tiem jābūt atbilstīgiem tehnoloģiju, pakalpojumu un vides aizsardzības prasībām; prasa, lai īpaši tiktu ņemtas vērā specifisku grupu personu intereses, tādu kā vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām; aicina Komisiju šim mērķim izmantot tās nākamo sociālās iekļaušanas stratēģiju;
69. prasa dalībvalstīm veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu piekļuvi e-pārvaldes pakalpojumiem neatkarīgi no vietas, laika vai materiālā stāvokļa;
70. atgādina, ka ikvienam ES pilsonim ir tiesības uz piekļuvi informācijai; prasa Komisijai paātrināt e-iekļaušanas iniciatīvu, kura plānota 2008. gadam un kurā būs paredzēti risināmi uzdevumi saistībā ar datorpratību, novecošanu un e-pieejamību, ģeogrāfisko neatbilstību un sociālo pakalpojumu garantēšanu visiem; prasa Komisijai bez kavēšanās izstrādāt hartas priekšlikumu attiecībā uz pilsoņu pamattiesībām digitālā laikmetā; prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka nevienam iedzīvotājam vai patērētājam nebūtu pret viņa gribu liegta pieeja informācijas sabiedrības būtiskākajiem pakalpojumiem;
71. ierosina ‐ lai informācijas sabiedrībā sasniegtu labu pārvaldību un nodrošinātu pilntiesīgu pilsonību visiem Eiropas iedzīvotājiem, Eiropas publiskā administrācija pakāpeniski pieņem e-tiesību hartu kā kopīgu principu un pamatnostādņu kopumu, kas nosaka, kā šādas tiesības tiks nodrošinātas; ierosina šos principus īstenot darbībās un programmās valstu un reģionu līmenī, lai sabiedrība digitālā laikmetā kļūtu konkurētspējīga un kompetenta un tiktu nodrošināta sociālā un teritoriālā kohēzija; atzīmē, ka godīga un nediskriminējoša pieeja pārredzamai, dažādai un pilnīgai informācijai, kā arī augstas kvalitātes pakalpojumi drošā vidē, izmantojot jebkādus telekomunikāciju pakalpojumus vai platformu (no interneta uz mobilo telefonu), kas pamatojas uz atvērtiem un savstarpēji savietojamiem standartiem, ir tiesības, kuras ir būtiskas aktīvai dalībai informācijas sabiedrības laikmetā un kuras būtu jāiekļauj e-tiesību hartā;iesaka hartā iekļaut arī visu pilsoņu tiesības spēt saprast attiecīgās administrācijas un sazināties ar tām, un tādējādi līdzvērtīgi piedalīties lēmumu pieņemšanā un politikas izstrādē; uzskata, ka racionalizācija, pārmodelēšana, pārredzamība un sabiedrisko pakalpojumu pieejamība ir pamatpriekšnosacījumi pilsoņu līdzdalības attīstībai;
72. uzsver, ka mūsdienu sabiedrībā ārkārtīgi straujās tehnoloģiju attīstības ietekmē plašsaziņas līdzekļi ir radikāli mainījušies un pašreiz spēj būtiski ietekmēt pilsoņu viedokli un uzvedību, tāpēc tie ir nedalāmi saistīti ar ikvienas valsts demokrātiskajām norisēm, un ka e-pieejamība ir noteikti saistāma ar cilvēktiesībām; aicina Komisiju i2010 iniciatīvā ievērot šīs audiovizuālā modeļa pamatvērtības un uzraudzīt, lai tiktu ņemta vērā īpašā loma, kas kultūras dažādības veicināšanā ir audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem ar to ekonomisko un kultūras vērtību;
73. uzsver lielo nozīmi, kāda ir privātuma aizsardzībai un informācijas drošībai informācijas sabiedrībā; atgādina, ka tiesību aktiem jāgarantē pilsoņu un uzņēmumu uzticēšanās digitālam saturam un sakariem;
74. uzsver nozīmi, kāda ekonomiskā un sociālā ziņā ir digitālās izolācijas likvidēšanai lauku apvidos, un pasvītro, ka šajos apgabalos ir potenciāls, lai dotu ieguldījumu reģionālas, valsts un Eiropas labklājības radīšanā; tāpēc uzskata, ka ir būtiski visiem apgabaliem dot iespēju saņemt labumu no lielā pieauguma inovāciju jomā IKT nozarē, nevis ciest no šī procesa;
75. uzskata, ka atbilstoši Eiropas Padomes Ieteikumam Nr. 1466 (2000) plašsaziņas līdzekļu izglītībai jākalpo tam, lai pilsoņus jau no agras jaunības nodrošinātu ar tehniskiem vai citiem nepieciešamiem līdzekļiem, kas attīstītu kritisku attieksmi pret arvien pieaugošo informācijas un komunikācijas apjomu un tā izmantošanu; turklāt apgalvo, ka, saņemot šāda veida apmācību, pilsoņi spēs formulēt vēstījumu un izvēlēties visobjektīvākos plašsaziņas līdzekļus, kā arī viņi spēs pilnībā izmantot tiesības uz informācijas brīvību un vārda brīvību;
76. aicina Komisiju izmantot pētniecības resursus, lai novērtētu informācijas sabiedrības ietekmi uz Eiropas sabiedrību un kultūru;
77. prasa, lai konverģences, mobilitātes un mijiedarbības laikmetā visi politiskie lēmumi, tostarp ES lēmumi ‐ gan reglamentējošie noteikumi, kas regulē pakalpojumus un jauno plašsaziņas līdzekļu pārraidīto saturu, gan infrastruktūras pasākumu vai konkurences tiesību un subsīdiju jomā ‐ atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un 2005. gada 20. oktobra UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju dažādības aizsardzību un veicināšanu, kas nosaka ne tikai prasības dalībvalstīm aizsargāt kultūras dažādību un veicināt multikulturālismu, bet arī audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu divējādo dabu, tas ir, gan ekonomisku, gan kultūras labumu; atgādina, ka informācijas sabiedrība un pareizi pārvaldītas IKT var izrādīties ļoti noderīgas kultūras dažādības un daudzvalodības stiprināšanā un aizsardzībā;
78. uzskata, ka pašreizējās debates par Eiropas Savienības nākotni ir ļoti laba iespēja pārrunāt organizatoriskos jautājumus, lai konsolidētu un precizētu Eiropas iestāžu modeli, un pirmām kārtām iestādēm, it īpaši Komisijai, paust interesi par plašākiem demokrātijas jautājumiem un pilsoņu problēmām; atzinīgi vērtē pārdomu laika doto iespēju Eiropas iestādēm pieņemt tiesību aktus tā, lai tie atbilstu plašākām sabiedrības interesēm un lai šīs intereses būtu labāk atspoguļotas attiecīgajās politikās;
79. uzskata, ka IKT jomā ir būtiski pievērst uzmanību dzimumu aspektam, lai novērstu digitālās revolūcijas negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību vai esošās nevienlīdzības un diskriminācijas iemūžināšanu; atzīmē, ka ir būtiski ņemt vērā visus aspektus, kas veido digitālo plaisu, jo īpaši dzimumu aspektu, un šī jautājuma risināšanai jāizstrādā īpaši pasākumi saistībā ar topošo Eiropas iniciatīvu e-iekļaušanai; uzskata, ka potenciālais sociālās atstumtības risks, ko izraisītu nespēja lietot jaunās tehnoloģijas un informācijas tehnoloģijas, it īpaši apdraud sievietes;
80. aicina Komisiju analizēt acquis communautaire saistībā ar informācijas sabiedrības jautājumiem un īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju uzsākt dialogu ar plašsaziņas tirgus galvenajiem dalībniekiem par Dzimumu līdztiesības kodeksa izstrādi plašsaziņas līdzekļiem; aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību IKT ļaunprātīgai izmantošanai sieviešu un bērnu tirdzniecībā un veicināt visas nepieciešamās tiesiskās un tehnoloģiskās iniciatīvas, lai cīnītos ar šo problēmu;
o o o
81. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.
A. atzīstot nopietnas rasisma izpausmes futbola maču laikā visā Eiropā;
B. tā kā atbilstīgi EK dibināšanas līguma 13. pantam, viens no Eiropas Savienības mērķiem ir aizsardzība pret diskrimināciju etniskās izcelsmes vai tautības dēļ;
C. tā kā futbolistiem, tāpat kā citiem darbiniekiem ir tiesības strādāt vidē, kurā nav rasisma, kā noteikts Eiropas Kopienu tiesas tiesu praksē;
D. tā kā futbola popularitāte sniedz jaunas iespējas rasisma novēršanai,
1. asi nosoda visus rasisma veidus futbola maču laikā uz laukuma, gan ārpus tā;
2. atzinīgi vērtē organizāciju, piemēram, UEFA vai FARE tīkla veikto izcilo darbu novēršot šīs problēmas;
3. aicina visus, kuriem ir liela autoritāte futbolā regulāri izteikties pret rasismu;
4. aicina valstu futbola asociācijas, līgas, klubus, spēlētāju un līdzjutēju apvienības piemērot labo UEFA praksi, piemēram, Desmit punktu rīcības plānu;
5. aicina UEFA un citus sacensību organizētājus Eiropā rīkoties tā, lai tiesnešiem būtu iespēja, ievērojot skaidrus un stingrus noteikumus, pārtraukt vai izbeigt mačus smagu rasisma izpausmju gadījumos;
6. aicina UEFA un citus sacensību organizētājus Eiropā paredzēt iespēju ieviest sporta sankcijas attiecībā uz valstu federācijām un klubiem, kuru līdzjutēji vai spēlētāji izdara smagus rasistiskus pārkāpumus, tostarp iespēju atkārtotus pārkāpumu izdarītājus izslēgt no sacensībām;
7. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo deklarāciju, kopā ar parakstītāju vārdiem Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.