Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu veselības un patērētāju aizsardzības jomā no 2007. līdz 2013. gadam – veselības aizsardzības aspekti (KOM(2005)0115 – C6-0097/2005 – 2005/0042A(COD))

P6_TA(2006)0093 A6-0030/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005) 0115)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 152. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedza priekšlikumu (C6-0097/2005),

–   ņemot vērā 2005. gada 30. jūnija Priekšsēdētāju konferences lēmumu sadalīt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu veselības un patērētāju aizsardzības jomā no 2007. līdz 2013. gadam, lai to nodotu gan Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai, gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai divu atsevišķu ziņojumu sagatavošanai,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0030/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 16. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības jomā no 2007. līdz 2013. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru(4),

tā kā

(1)  Kopiena ir uzņēmusies saistības veselības veicināšanā un uzlabošanā, slimību profilaksē un to samazināšanā, un cīņā pret potenciāliem veselības apdraudējumiem. Tai saskaņotā un saskanīgā veidā jāatsaucas uz cilvēku bažām un cerībām. Kopiena var dot ieguldījumu iedzīvotāju veselības un drošības aizstāvēšanā ar tādām darbībām sabiedrības veselības jomā, kuras rada pievienoto vērtību minētajām dalībvalstīm.

(2)  Definējot un īstenojot visu veidu Kopienas politiku un darbības, jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Saskaņā ar Līguma 152. pantu Kopienai, atbilstīgi subsidiaritātes principam, ir aktīvi jādarbojas tādu pasākumu veikšanā, kurus nevar veikt atsevišķas dalībvalstis, un dalībvalstu veikto pasākumu koordinēšanā. Kopiena pilnībā ievēro dalībvalstu prerogatīvas medicīnas pakalpojumu un medicīnas aprūpes organizēšanā un sniegšanā.

(3)  Uzņemoties saistības saglabāt un uzlabot pilsoņu veselību, Kopienai jāņem vērā arī ētikas vērtības, lai netiktu pārkāpti spēkā esošie rīcības kodeksi.

(4)  Veselības aizsardzības nozari raksturo, no vienas puses, tās ievērojamais izaugsmes, novatorisma un dinamisma potenciāls, bet, no otras puses, veselības aprūpes sistēmas finansiālās un sociālās ilgtspējas un efektivitātes uzdevumi, kuru cēlonis citu starpā ir paredzamā dzīves ilguma pagarināšanās un sasniegumi medicīnas jomā.

(5)  Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības jomā 2003. –2008. gadam(5) bija pirmā integrētā Eiropas Kopienas programma šajā jomā, un tās rezultātā jau ir sasniegta ievērojama attīstība un panākti vērā ņemami uzlabojumi.

(6)  Pastāv virkne nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu ar potenciāli globālu ietekmi un rodas aizvien jauni, kuriem nepieciešama turpmāka Kopienas rīcība. Kopienai jāreaģē uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem prioritārā veidā. Uzraudzībai, agrīnai brīdināšanai un cīņai pret nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem vajadzīgi tādi Kopienas resursi, lai reaģētu saskaņoti un efektīvi.

(7)  Saskaņā ar PVO Eiropas reģionā 2005. gada ziņojumu par veselību Eiropā svarīgākie slimību iemesli Eiropas reģionā saistībā ar invaliditātes koriģētiem dzīves gadiem (IKDG) ir neinfekciozās slimības (77 % no kopējā skaita), ārēju iemeslu izraisītas traumas un saindēšanās (14 %), kā arī infekcijas slimības (9 %). Septiņas galvenās slimības ‐ sirds išēmiskā slimība, unipolārā depresija, cerebrovaskulārās slimības, alkohola lietošanas izraisīti traucējumi, hroniskas plaušu slimības, plaušu vēzis un satiksmes negadījumu izraisītas traumas veido 34 % no IKDG Eiropas reģionā. Septiņi galvenie riska faktori ‐ tabaka, alkohols, augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, palielināts svars, neliels augļu un dārzeņu patēriņš, kā arī fiziskas aktivitātes trūkums veido 60 % no IKDG. Turklāt infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, gripa, tuberkuloze un malārija sāk apdraudēt visu cilvēku veselību Eiropā. Svarīgs programmas uzdevums būtu labāk noteikt nopietnākos apgrūtinājumus veselības aizsardzībai Kopienā.

(8)  Astoņi galvenie neinfekciozo slimību izraisīto nāves gadījumu cēloņi PVO Eiropas reģionā ir sirds un asinsvadu slimības, neiropsihiskie traucējumi, vēzis, gremošanas trakta slimības, elpošanas orgānu slimības, maņu orgānu traucējumi, muskulatūras un skeleta slimības un cukura diabēts. Turklāt nesen veiktais pētījums, kura pamatā ir PVO izmantotais slimības modelis, liek domāt, ka ar cukurslimību saistītā mirstība visdrīzāk ir ievērojami lielāka, nekā minēts iepriekšējās pasaules mēroga prognozēs, kuras pamatojās uz ierakstiem miršanas apliecībās, jo to personu, kas sirgst ar diabētu, nāves cēlonis visbiežāk ir sirds un asinsvadu vai nieru slimības.

(9)  Sabiedrības veselībai vajadzīga holistiska un plurālistiska pieeja, tādēļ šīs programmas atbalstītajās darbībās ir jāiekļauj netradicionālā un alternatīvā medicīna.

(10)  Cukurslimība un aptaukošanās rada nopietnu apdraudējumu Eiropas Savienības pilsoņiem, un tāpēc programmai jārisina šis svarīgais jautājums, cita starpā pamatojoties uz atbilstīgu datu savākšanu un analīzi.

(11)  Daudzos procentos gadījumu saslimšana ar vēzi ir novēršama. Nepieciešami nepārtraukti centieni, lai stiprinātu un paātrinātu zināšanu par vēža profilaksi un kontroli pārveidošanu rīcībā, kas vērsta uz sabiedrības veselību.

(12)  Veselības apdraudējumu Eiropā rada mikrobu rezistence antibiotikām un hospitālās infekcijas. Galvenās bažas izraisa pētījumu trūkums jaunu antibiotiku jomā, kā arī tas, kā nodrošināt esošo antibiotiku pareizu lietošanu. Tāpēc ir svarīgi savākt un analizēt atbilstīgus datus.

(13)  Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra nozīmes stiprināšana ir svarīga, lai centralizēti samazinātu infekcijas slimību ietekmi.

(14)  Nepieciešamas nepārtrauktas pūles, lai sasniegtu mērķus, kurus Kopiena jau ir noteikusi sabiedrības veselības jomā. Tāpēc ir lietderīgi izveidot otro Kopienas rīcības programmu sabiedrības veselībai (2007. –2013. gads), turpmāk tekstā – programma, saskaņā ar šajā lēmumā izklāstīto, aizstājot Lēmumu Nr. 1786/2002/EK, kurš tāpēc ir jāatceļ.

(15)  Programma balstās uz iepriekšējās Kopienas rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā 2003.-2008. gadam uzbūvi, mehānismiem un darbībām, pievienojot jaunus uzdevumus un izmantojot pieredzi un zināšanas, kas iegūtas, īstenojot darbības un pasākumus. Tā dos ieguldījumu augsta fiziskās un garīgās veselības līmeņa sasniegšanā un lielākas vienlīdzības panākšanā veselības jautājumos visā Kopienā, vadot darbības sabiedrības veselības uzlabošanā, kavējot cilvēku saslimšanas un veselības traucējumu rašanos, kā arī izvairoties no veselības apdraudējumu avotiem nolūkā apkarot saslimstību un priekšlaicīgu mirstību; šī programma vienlaikus ņem vērā dzimumu, etnisko izcelsmi un vecumu.

(16)  Programma īpaši uzsver veselības uzlabošanas un veselīga dzīvesveida veicināšanas nozīmību bērnu un jauniešu vidū.

(17)   Programma var palīdzēt pildīt mērķus par iedzīvotāju pasargāšanu no veselības riskiem un apdraudējuma, tostarp tādiem riskiem un apdraudējuma, ko atsevišķas personas nevar kontrolēt, kā, piemēram, atkarība no recepšu medikamentiem, un palīdzēt viņiem uzlabot fiziskās un garīgās veselības stāvokli, nodrošinot labāku piekļuvi informācijai par šādiem riskiem un apdraudējumu, tādējādi palielinot viņu spēju pieņemt lēmumus savās interesēs.

(18)  Programmai jāatbalsta veselības uzdevumu ieviešana visos Kopienas politikas virzienos un darbībās.

(19)  Liela nozīme ES pilsoņu labklājībā un Lisabonas procesa mērķu sasniegšanā zināšanu sabiedrības un valsts finanšu ilgtspējīguma jomā, kur pastāv spriedze augošo veselības aprūpes un sociālās drošības izmaksu dēļ, ir veselīga mūža ilguma (HLY) palielināšanai, saukta arī par rādītāju paredzamajam mūža ilgumam bez invaliditātes, ko panāk, veicot slimību profilaksi un veicinot novecošanu bez invaliditātes.

(20)  Eiropas Savienības paplašināšanās ir radījusi papildu bažas par nevienlīdzību veselības jomā ES, un iespējams, ka turpmākās paplašināšanās tās pastiprinās. Tādēļ šim jautājumam ir jābūt vienam no programmas prioritātēm.

(21)  Programmai jāveicina veselības nevienlīdzības cēloņu noskaidrošana un cita starpā jāveicina paraugprakses apmaiņu, kas palīdzētu tos risināt.

(22)  Ir būtiski regulāri apkopot, apstrādāt un analizēt salīdzināmus datus, iedzīvotāju veselības stāvokļa efektīvai uzraudzībai Eiropas Savienībā. Tas dotu iespēju Komisijai un dalībvalstīm uzlabot sabiedrībai sniegto informāciju un definēt piemērotas stratēģijas, politikas virzienus un darbības, lai sasniegtu augstu līmeni cilvēku veselības aizsardzībā. Darbībās un atbalsta pasākumos jācenšas panākt sabiedrības veselības attīstībai paredzēto datu, informācijas apmaiņas sistēmu un informācijas tīklu saderību un savietojamību. Dzimums, vecums un etniskā izcelsme ir būtiski veselības faktori. Tāpēc jāveic atbilstoša šo datu analīze.

(23)  Datu apkopošanai jānotiek atbilstīgi attiecīgajām tiesību normām par personas datu aizsardzību.

(24)  Paraugprakse ir vislabākā izvēle, jo veselības veicināšanas, slimību un traumu ārstēšanas un profilakses vērtējumam ir jābalstās uz tās efektivitāti, nevis tikai uz ekonomiskiem faktoriem. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pamatnostādnes un rādītājus, kā arī organizēt paraugprakses apmaiņu.

(25)  Ir svarīgi veicināt paraugpraksi un modernas slimību un traumu ārstēšanas metodes, lai novērstu turpmāku veselības pasliktināšanos un izveidotu etaloncentrus specifiskiem veselības stāvokļiem. Tāpat ir svarīgi veicināt saprātīgas alternatīvas, kurām, iespējams, dodama priekšroka sociālu, ētisku vai citu konkrētu iemeslu dēļ.

(26)  Apkopojot datus, izstrādājot traumatisma noteicošos faktorus, kā arī izplatot atbilstīgu informāciju, jāveic darbības traumu novēršanai.

(27)  Programmai jādod ieguldījums datu savākšanā un atbilstīgas politikas veicināšanā saistībā ar pacientu mobilitāti, kā arī ar veselības aprūpes speciālistu mobilitāti. Tai jāsekmē turpmākā Eiropas e-veselības zonas un īpaši Eiropas veselības apdrošināšanas kartes attīstība ar vienotu Eiropas iniciatīvu palīdzību un saistībā ar citām Eiropas politikas jomām, vienlaikus nosakot stingrus kvalitātes kritērijus tīmekļa vietnēm, kas saistītas ar veselību.

(28)  Telemedicīnas lietojumprogrammu veicināšana var dot ieguldījumu pacientu mobilitātes uzlabošanā un medicīniskās aprūpes saņemšanā mājās, tā atslogojot primārās aprūpes sniegšanu un samazinot apgrūtinājumu, ko rada slimības un traumas.

(29)  Vides piesārņojums rada nopietnu risku veselībai un tas ir nozīmīgs iemesls Eiropas pilsoņu bažām. Īpaša rīcība nepieciešama bērniem un citām grupām, kuras ir īpaši jūtīgas pret bīstamiem vides apstākļiem. Programmai jāpapildina darbības, kuras veica saskaņā ar Eiropas Vides un veselības rīcības plānu 2004.–2010. gadam(6).

(30)  Programmai ir jāpievēršas arī slimībām, kas ir saistītas ar dzimumu (piemēram, krūts un prostatas vēzis, osteoporoze utt.).

(31)  Programmai jāpalīdz apkarot tos aizspriedumus pacientu klīniskajā ārstēšanā, veselības aprūpes sistēmās, pētniecībā un valdības politikā, kuri pamatojas uz dzimumu un vecumu.

(32)  Veselības faktoriem, kas veicina dzimstības līmeņa krišanos Eiropā, jāatrod atbilstīgs risinājums.

(33)  Piesardzības princips un riska novērtējums ir galvenie faktori cilvēku veselības aizsardzībā, un tādēļ tos jāturpina integrēt citos Kopienas politikas virzienos un darbībās.

(34)  Lai nodrošinātu augstu saskaņotības līmeni starp Kopienas un dalībvalstu veiktajām darbībām un iniciatīvām programmas īstenošanā, vajadzīgs veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un paaugstināt pašreizējo un nākotnes tīklu efektivitāti sabiedrības veselības jomā.

(35)  Saistībā ar programmas īstenošanu jāņem vērā valsts, reģionālo un vietējo varas iestāžu dalība atbilstīgā līmenī saskaņā ar nacionālo sistēmu.

(36)   Koordinācija ar citiem Kopienas politikas atzariem un programmām ir svarīgākā daļa mērķī par veselības politikas ieviešanu citās politikas jomās. Lai veicinātu sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās, tiks veiktas kopīgas darbības ar saistītām Kopienas programmām un darbībām, kā arī atbilstīgi tiks izmantoti citi Kopienas fondi un programmas, ieskaitot Kopienas Pētniecības pamatprogrammas un to rezultātus, struktūrfondus, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu, Eiropas Solidaritātes fondu un Kopienas Statistikas programmu. Ir jānodrošina, lai viss minētais ietvertu veselības aspektu.

(37)  Ir nepieciešams palielināt ES ieguldījumus veselības un ar veselību saistītos projektos. Tāpēc dalībvalstīm nacionālajās programmās veselības uzlabošanai jāpiešķir prioritāte. Ir vajadzīga labāka izpratne par ES fondiem, kas paredzēti veselībai. Jāveicina dalībvalstu pieredzes apmaiņa par veselības finansēšanu ar strukturālo fondu palīdzību.

(38)   Arī nevalstiskām organizācijām un specializētiem informācijas tīkliem ir nozīmīga loma sabiedrības veselības veicināšanā un pilsoņu interešu pārstāvniecībā Kopienas veselības politikā. To attīstībai un darbībai ir vajadzīgs Kopienas devums. Šajā lēmumā jānosaka atbilstības kritēriji un noteikumi saistībā ar finanšu pārredzamību nevalstiskām organizācijām un specializētiem tīkliem, kas pretendē uz Kopienas atbalstu. Ņemot vērā attiecīgo organizāciju īpašo raksturu, kā arī to īpašas noderības gadījumos Kopienas atbalsta atjaunošanu šādu organizāciju darbības nodrošināšanai nevar pakļaut Kopienas atbalsta pakāpeniskas samazināšanas principam.

(39)  Programmas īstenošanā jāiekļauj Sabiedrības veselības aizsardzības programmas izpildaģentūra, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/858/EK (2004. gada 15. decembris)(7), kā arī cieša sadarbība ar attiecīgajām organizācijām un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (2004. gada 21. aprīlis)(8). Komisijai jāsniedz ECDC visu veidu informācija un dati, kas apkopoti programmā, kura atbilst tās uzdevumam.

(40)  Šā lēmuma īstenošanai nepieciešamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(9), ievērojot pārredzamības nepieciešamību, kā arī saprātīgu līdzsvaru starp programmas dažādajiem mērķiem.

(41)  Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk tekstā – EEZ līgums) nodrošina lielāku sadarbību sabiedrības veselības jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas piedalās Eiropas ekonomikas zonā (turpmāk tekstā – EBTA/EEZ valstis), no otras puses. Būtu jānosaka iespēja, ka programmā var piedalīties arī citas valstis, jo īpaši Kopienas kaimiņvalstis, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus dalībai Kopienā, ir tās kandidātvalstis vai pievienojas tai, sevišķi ņemot vērā citās valstīs potenciāli radušos veselības apdraudējumu, kurš atstāj ietekmi Kopienas iekšienē.

(42)  Jāveicina atbilstošu attiecību uzturēšana ar trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, lai palīdzētu panākt programmas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā jebkādus attiecīgus nolīgumus starp šīm valstīm un Kopienu. Tādējādi trešās valstis savstarpējas ieinteresētības jomās varētu veikt darbības, kas papildina šīs programmas finansētos pasākumus, bet kas netiktu finansētas saskaņā ar šo programmu.

(43)  Lai maksimāli palielinātu Kopienas un pasaules līmeņa darbību efektivitāti veselības jomā, ir lietderīgi attīstīt sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram ANO un tās specializētajām iestādēm, ieskaitot Pasaules veselības organizāciju, kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju.

(44)  Sekmes šīs programmas mērķu sasniegšanā veselības jomā ir jāizsver un jāvērtē, lai paaugstinātu programmas vērtību un ietekmi. Veiktie pasākumi regulāri jāpārrauga un jāizvērtē, ietverot arī neatkarīgus novērtējumus.

(45)  Saskaņā ar Līguma 5.  pantā noteikto proporcionalitātes un subsidiaritātes principu tādās jomās, kas nav ekskluzīvā Kopienas kompetencē, kā, piemēram, sabiedrības veselība, Kopiena rīkojas vienīgi tad, ja paredzētās darbības mērķus tās apjoma vai rezultātu dēļ var vieglāk sasniegt Kopiena. Dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt programmas mērķus to sarežģītības vai starptautiskā rakstura dēļ, kā arī tāpēc, ka dalībvalstu līmenī nevar pilnībā kontrolēt veselību ietekmējošos faktorus, un attiecīgi programmai jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbība un pasākumi. Šī programma var radīt ievērojamu pievienoto vērtību veselības veicināšanā un Kopienas veselības sistēmā, atbalstot struktūras un tādas programmas, kas palielina iespējas atsevišķiem indivīdiem, iestādēm, asociācijām, organizācijām un struktūrām veselības jomā, veicinot pieredzes un paraugprakses apmaiņu un nodrošinot pamatu kopējai sabiedrības veselību ietekmējošo faktoru analīzei. Programma var radīt pievienoto vērtību arī tāda sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā, kam ir pārrobežu raksturs, kā tas ir, piemēram, ar infekcijas slimībām, vides vai uztura piesārņojumu, tādā mērā, ka tie stimulē vienotu stratēģiju un darbību rašanos, lai aizsargātu veselību un drošību, veicinātu ekonomiskās pilsoņu intereses, kas saistītas ar veselību, un atvieglotu Eiropas pilsoņu un pacientu ekonomisko slogu.

(46)  Saskaņā ar Līguma 2. pantu, kas nosaka, ka Eiropas Kopienas princips ir vīriešu un sieviešu līdztiesība, un saskaņā ar šā Līguma 3. panta 2. apakšpunktu, kas nosaka, ka Kopienas mērķis ir novērst nevienlīdzību un veicināt vīriešu un sieviešu līdztiesību visās Kopienas darbībās, tostarp augsta veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanā, visi mērķi un rīcības, ko nosaka programma veselības jomā, veicina labākas izpratnes veidošanos par attiecīgi sievietes un vīrieša vajadzībām un pieeju veselībai un veicina tās atzīšanu.

(47)  Komisijai jānodrošina attiecīga pāreja starp programmu un pirmo aizstājamo programmu, jo īpaši attiecībā uz finanšu saistību izpildi.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Otrās programmas izveidošana

Ar šo izveido Kopienas otro rīcības programmu veselības jomā (turpmāk tekstā – programma) laika posmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Mērķis un uzdevumi

1.  Programma papildina un atbalsta Kopienas un dalībvalstu politiku, pievieno tai vērtību un dod ieguldījumu cilvēku veselības un drošības aizsardzībā un veicināšanā, kavējot cilvēku saslimstību, slimības un traumas un uzlabojot sabiedrības veselību.

2.  Uzdevumi, kas jāpilda ar šā lēmuma pielikumā izklāstītajām darbībām un instrumentiem, ir šādi:

3.  Programma sniedz arī šādu ieguldījumu:

3. pants

Īstenošanas metodes

1.  Šī lēmuma 2. pantā minēto mērķu un uzdevumu sasniegšanai veltītajās darbībās pilnībā izmanto piemērotas īstenošanas metodes un finansējumu, kas pieņemts saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši ietverot:

2.  Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu Kopienas finanšu ieguldījums nepārsniedz šādus apjomus:

Parasti Komisija var censties piešķirt pamatfinansējumu uz divu gadu perioda pamata ar līdzdalības pamatnolīgumiem. Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(10) 163. pantu šāda partnerība iedibina ilgtermiņa sadarbību Komisijas un saņēmēja starpā, taču nepārsniedz divus gadus.

3.  Attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu Kopienas finanšu ieguldījumu, vajadzības gadījumā un ņemot vērā izpildāmā uzdevuma dabu, var veidot kopīgs Kopienas un vienas vai vairāku dalībvalstu finansējums, vai arī Kopienas un citu programmas dalībvalstu kompetento iestāžu finansējums. Šajā gadījumā Kopienas ieguldījums nepārsniedz 50 %, izņemot īpaši noderīgas darbības, kurās Kopienas ieguldījums nepārsniedz 70 %. Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt valsts iestādei vai bezpeļņas organizācijai, kuru izraudzījusies dalībvalsts vai attiecīgā kompetentā iestāde, un pēc vienošanās ar Komisiju. Šis Kopienas finansiālais ieguldījums jāpiešķir, pamatojoties uz Eiropas Zāļu aģentūras (2005. gada septembra) kritērijiem, kas tiek piemēroti pacientu un patērētāju organizācijām.

4.  Attiecībā uz 1. panta a) apakšpunktu Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt arī fiksēta maksājuma veidā, ja tas ir piemēroti attiecīgajām darbībām. Uz šādu finanšu ieguldījumu neattiecas 2. un 3. pantā noteiktās procentu robežas. Šādu darbību izvēles, uzraudzības un vērtēšanas kritēriji vajadzības gadījumā tiks pielāgoti.

4. pants

Programmas īstenošana

1.  Cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Komisija nodrošina programmā izklāstīto darbību un pasākumu īstenošanu saskaņā ar 7. un 8. panta noteikumiem, kā arī to harmonisku un līdzsvarotu norisi.

2.  Lai palīdzētu īstenot programmu, Komisija nodrošina veselības monitoringa tīklu saskaņošanu un vajadzības gadījumā integrēšanu, kā arī ātru reaģēšanu uz veselības apdraudējumiem.

3.  Komisijai un dalībvalstīm atbilstīgi jārīkojas savu attiecīgo kompetenču jomās, lai nodrošinātu programmas efektīvu norisi un lai izstrādātu mehānismus Kopienas un dalībvalstu līmenī programmas mērķu sasniegšanai. Tās nodrošina, ka par programmas atbalstītajām darbībām tiek sniegta piemērota informācija un ka darbībās, kuras jāīsteno ar vietējo un reģionālo varas iestāžu un nevalstisko organizāciju starpniecību, tiek sasniegtaa vislielākā iespējamā dalība.

4.  Komisija nodrošina, ka visas darbības attiecībā uz datu ierakstīšanu, apstrādi un paziņošanu tiek veiktas saskaņā ar vispārējo "Veselības aprūpes atklātās koordinācijas metodes" pieeju.

5.  Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina datu un informācijas salīdzināmību, kā arī sistēmu un tīklu savietojamību un sadarbspēju, lai varētu notikt datu un informācijas apmaiņa attiecībā uz veselības jomu.

6.  Programmas mērķu sasniegšanai Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina nepieciešamo sadarbību un saziņu ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

7.  Īstenojot programmu, Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina tās atbilstību visām attiecīgajām tiesību normām par personas datu aizsardzību un vajadzības gadījumā paredz noteikumus, lai nodrošinātu šādu datu konfidencialitāti un drošību.

8.  Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina pāreju no pirmās programmas (pieņemta ar 12. pantā minēto lēmumu) pasākumiem, kuri atbilst šajā programmā izklāstītajām prioritātēm, uz pasākumiem, kuri jāīsteno saskaņā ar šo programmu.

5. pants

Vienotas stratēģijas un darbības

1.  Lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību, nosakot un īstenojot visus Kopienas politikas virzienus un darbības, kā arī, lai sekmētu veselības aizsardzības ieviešanu visās politikās jomās, šīs programmas mērķus var īstenot kā vienotas stratēģijas un vienotas darbības, tās sasaistot ar attiecīgām Kopienas programmām, darbībām un fondiem.

2.  Komisija nodrošina, ka programma optimāli saskan ar citām Kopienas programmām, darbībām un fondiem. Programmas ietekme īpaši jāstiprina sadarbībai ar Septīto pētniecības pamatprogrammu(11).

6. pants

Finansējums

1.  Septiņu gadu laikposmam sākot no 2007. gada 1. janvāra paredzamā kopējā finansējuma summa šās programmas īstenošanai ir EUR 1 500 miljoni.

2.  Kopējiem programmas administratīvajiem izdevumiem, tostarp izpildaģentūras iekšējiem un pārvaldības izdevumiem jābūt samērīgiem ar šajā programmā paredzētajiem uzdevumiem, un par tiem lemj budžeta lēmējinstitūcijas un likumdevējas iestādes.

3.  Gada asignējumus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu plāna robežās.

4.  Komisija nodrošina, ka finanšu noteikumi programmas finansēšanai atbilst Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(12).

5.  Pieeju finanšu ieguldījumam veicina, piemērojot proporcionalitātes principu saistībā ar iesniedzamajiem dokumentiem un izveidojot datubāzi pieteikumu iesniegšanai.

7. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja (turpmāk – "Komiteja").

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3.  Ja ir norāde uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

4.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1.  Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai saistībā ar turpmāk minēto, pieņem saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto procedūru:

2.  Komisija pieņem jebkurus citus pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto procedūru.

9. pants

Trešo valstu piedalīšanās

10. pants

Starptautiskā sadarbība

Programmas īstenošanas laikā tiek veicinātas attiecības ar trešām valstīm, kas programmā nepiedalās, kā arī ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar PVO.

11. pants

Rezultātu uzraudzīšana, novērtēšana un izplatīšana

1.  Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgos gadījumos izmantojot ekspertu palīdzību, Komisija uzrauga programmas īstenošanas darbības, ņemot vērā tās uzdevumus. Tā ziņo Komitejai. Komisija informē Padomi un Parlamentu un nosūta tiem svarīgāko rezultātu kopiju.

2.  Komisija sniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

3.  Ik pēc diviem gadiem pēc programmas pieņemšanas Komisija publicē ziņojumu par stāvokli veselības jomā Eiropas Savienībā, kurš pamatojas uz visiem datiem un rādītājiem un kurā iekļauta kvalitatīvā un kvantitatīvā analīze.

4.  Saskaņā ar šo lēmumu Komisija publisko veikto darbību rezultātus un nodrošina to izplatīšanu.

12. pants

Atcelšana

Atceļ Lēmumu Nr. 1786/2002/EK.

13. pants

Pārejas posma pasākumi

Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kas bija paredzēti Lēmumā Nr. 1786/2002/EK, uz pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar programmu.

14. pants

Nobeiguma noteikums

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

RĪCĪBA UN ATBALSTA PASĀKUMI

1. uzdevums – aizsargāt iedzīvotājus pret apdraudējumiem veselībai

1.1.  Uzlabot veselības apdraudējumu novērošanu un kontroli:

1.1.6.  Pārraugot baktēriju rezistenci antibiotikām un hospitālās infekcijas, kā arī izstrādājot stratēģijas to novēršanai un ārstēšanai;

1.1.8.  Izstrādājot pasākumus slimību un traumu novēršanai sociāli izolētām personām un palielinot imigrantu izpratni par veselības jautājumiem;

1.1.9.  Mudinot dalībvalstis izveidot patiesi neatkarīgas medikamentu uzraudzības padomes, lai uzraudzītu visu jauno recepšu medikamentu lietošanu un iedarbību kopš to apstiprināšanas datuma;

1.2.  Reaģēšana uz apdraudējumiem veselībai:

1.2.4.  Izveidojot stratēģijas un procedūras vispārējo ārkārtas situāciju un īpašo veselības ārkārtas situāciju plānu, to savstarpējās savietojamības starp dalībvalstīm izstrādāšanai, pārbaudei, novērtēšanai un pārskatīšanai, kā arī organizējot mācības un pārbaudes;

2. uzdevums – veicināt tādu politiku, kas veido veselīgāku dzīvesveidu

2.  Veselības uzlabošana, risinot to noteicošo faktoru problēmas

3. uzdevums – veicināt izplatītāko slimību un traumu sastopamības un to radītās saslimstības un mirstības samazināšanu

3.  SLIMĪBU UN TRAUMU PROFILAKSE

4. uzdevums – uzlabot veselības aizsardzības sistēmu efektivitāti

4.  SINERĢIJAS SASNIEGŠANA STARP VALSTU VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS SISTĒMĀM:

4.1.  Veicinot pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumu pirkšanu un piegādi ar dalībvalstu sadarbības palīdzību, lai uzlabotu veselības pakalpojumu papildināmību pārrobežu teritorijās, kā arī pacientu mobilitāti, ieskaitot, cita starpā:

4.2.  Apkopojot datus un daloties ar informāciju par medicīnas darbinieku mobilitāti un pārvaldot tās sekas, kā arī veicinot pacientu mobilitātes politiku;

4.3.  Izveidojot Kopienas sistēmu sadarbībai attiecībā uz etaloncentriem un citas atbalsta struktūras starp vairāku dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām, kas radīs iespēju ārstiem un citiem medicīnas darbiniekiem piemērot ES pieejamo paraugpraksi un labākās zināšanas profilakses un ārstēšanas jomā;

4.4.  Izmantojot standartizētus datus un vienotus rādītājus ES institūcijās, lai izsvērtu dzimumu nevienlīdzību medicīnas un veselības pakalpojumu jomā ES;

4.5.  Izveidojot tīklojumu potenciāla nostiprināšanai, lai sagatavotu un izplatītu informāciju un vērtējumus par medicīnas tehnoloģijām un metodēm (medicīnas tehnoloģiju novērtējums);

4.7.  Izstrādājot instrumentus, lai novērtētu Kopienas politikas ietekmi uz veselības aizsardzības sistēmām, tostarp paplašināšanās un Lisabonas stratēģijas sekas;

4.9.  Veicinot to, lai medicīniskai lietošanai visā Kopienā būtu pieejami kvalitatīvi un droši cilvēku orgāni un audi;

5. uzdevums – pilnveidot informāciju un zināšanas, lai uzlabotu sabiedrības veselību un palīdzētu ieviest veselības uzdevumus visās Kopienas politikas jomās

Visu minēto uzdevumu atbalsta darbības un instrumenti:

5.  DATU APKOPOŠANA, VESELĪBAS MONITORINGS UN INFORMĀCIJA

5.1.  Datu apkopošana, veselības monitorings un informācijas izplatīšana

5.1.1.  Turpinot attīstīt ilgtspējīgu veselības uzraudzības sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot nevienlīdzībai veselības aizsardzībā un aptverot datus par veselības situāciju, veselību noteicošajiem faktoriem, veselības aizsardzības sistēmām un savainojumiem; šīs sistēmas statistikas komponenti pilnveido, pēc vajadzības izmantojot Kopienas Statistikas programmu;

5.1.2.  Palielinot izpratni par dažādu sabiedrības grupu veselības stāvokli un to veselības aprūpes vajadzību apmierināšanu sabiedrībā, piemēram, apkopojot, apstrādājot un analizējot statistikas datus, kas kategorizēti saistībā ar sociālo grupu, etnisko izcelsmi un dzimumu;

5.1.3.  Apkopojot un analizējot datus par faktoriem, kas saistīti ar dzīvesveidu (piem., uzturu un tabakas un alkohola patēriņu) un traumām, izveidojot izplatītāko slimību (piem., vēža) Eiropas mēroga reģistrus, izstrādājot metodoloģiju un uzturot datu bāzi;

5.1.4.  Sniedzot citas atbilstošas ar veselības jautājumiem saistītas zināšanas;

5.1.5.  Nosakot attiecīgus papildu rādītājus;

5.1.6.  Izstrādājot atbilstošus ziņošanas mehānismus;

5.1.7.  Panākot regulāru šādas informācijas vākšanu kopā ar Statistikas programmu, starptautiskajām organizācijām, aģentūrām un ar projektu palīdzību;

5.1.8.  Atbalstot Kopienas veselības aizsardzības jautājumu analīzi ar regulāriem ziņojumiem par veselības situāciju Kopienā, ar tādu izplatīšanas mehānismu kā Health Portal uzturēšanu; atbalstot konferences un mērķtiecīgas informācijas kampaņas, ko saskaņo ieinteresētās personas;

5.1.9.  Īpaši pievēršoties regulāras un drošas informācijas sniegšanai iedzīvotājiem, tostarp tādos veidos, kas ir pieejami invalīdiem, un lēmumu gatavotājiem, pacientiem, aprūpētājiem, medicīnas darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām;

5.1.  10. Apkopojot un analizējot datus, kas saistīti ar invaliditāti, kā arī novēršot invaliditāti un cīnoties pret to;

5.1.12.  Apkopojot un analizējot datus, kas saistīti ar nepietiekamām reproduktīvām spējām;

5.1.13.  Nodrošinot atjauninātu informāciju par atsevišķu farmaceitisko produktu cenām dažādās dalībvalstīs, pamatojoties uz aktīvo vielu.

5.2.  UZLABOT SAZIŅU AR ES PILSOŅIEM PAR VESELĪBAS JAUTĀJUMIEM, PIEVIENOJOT VĒRTĪBU KOPIENAS UN DALĪBVALSTU INICIATĪVĀM

5.2.1.  Izpratnes veicināšanas kampaņas;

5.2.2.  Apsekojumi;

5.2.3.  Konferences, semināri, ekspertu un ieinteresēto pušu sanāksmes;

5.2.4.  Publikācijas par veselības jautājumiem;

5.2.5.  Informācijas nodrošināšana tiešsaistē;

5.2.6.  Informācijas centru izveide un izmantošana.

SADARBĪBA UN INTEGRĀCIJA

5.3.  VAIRĀK IESAISTĪT PILSONISKO SABIEDRĪBU UN IEINTERESĒTĀS PUSES TĀDAS POLITIKAS IZSTRĀDĒ, KAS ATTIECAS UZ VESELĪBAS AIZSARDZĪBU

5.3.1.  Veicināt un stiprināt veselības aizsardzības organizāciju darbību Kopienas līmenī;

5.3.2.  Veselības aizsardzības organizāciju izglītošana un resursu palielināšana;

5.3.3.  Vienota nevalstisko organizāciju un citu ieinteresēto pušu informācijas tīkla izveide;

5.3.4.  Padomdevēju iestāžu un mehānismu stiprināšana Kopienas līmenī;

5.3.5.  Atzīt, ka pacientiem ir arī veselības aprūpes patērētāju tiesības.

5.4.  IZSTRĀDĀT PIEEJU, KĀ VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMUS IEKĻAUT CITOS KOPIENAS POLITIKAS VIRZIENOS

5.4.1.   Izstrādāt un piemērot metodes, kā izvērtēt Kopienas politikas virzienus un darbību ietekmi uz veselības aizsardzības jomu;

5.4.2.  Paraugprakses apmaiņa ar dalībvalstīm attiecībā uz valsts politiku;

5.4.3.  Pētījumi par citu politikas virzienu ietekmi uz veselības aizsardzību;

5.4.4.  Izstrādāt vienotas stratēģijas un vienotas darbības, tās sasaistot ar attiecīgām Kopienas programmām, darbībām un fondiem.

RISKS, DROŠĪBA UN HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI

5.5.  VEICINĀT STARPTAUTISKU SADARBĪBU VESELĪBAS AIZSARDZĪBAS JAUTĀJUMOS

5.5.1.  Sadarbības pasākumi ar starptautiskajām organizācijām;

5.5.2.  Sadarbības pasākumi ar trešām valstīm, kas programmā nepiedalās;

5.5.3.  Veicināt dialogu ar veselības aizsardzības organizācijām.

5.6.  UZLABOT RISKU AGRĪNU ATKLĀŠANU, IZVĒRTĒŠANU UN PAZIŅOŠANU:

5.6.1.  Atbalstīt zinātnisku atzinumu izstrādi un risku izvērtēšanu, tostarp tādu neatkarīgu zinātnisku komiteju darbu, kuras izveidotas ar Komisijas Lēmumu 2004/210/EK (2004. gada 3. marts) ar ko izveido Zinātniskās komitejas patērētāju drošības, veselības aizsardzības un vides jomā(14);

5.6.2.  Apkopot un apstrādāt informāciju un izveidot speciālistu un iestāžu tīklus;

5.6.3.  Veicināt risku novērtēšanas metodoloģiju izstrādi un saskaņošanu;

5.6.4.  Veikt informācijas apkopošanas un novērtēšanas darbības par iedzīvotāju un to apakšgrupu pakļaušanu ķīmiskam, bioloģiskam un fiziskam veselības apdraudējumam, tostarp par šo veselības apdraudējumu sekām;

5.6.5.  Izveidot mehānismus, kā agrīni noteikt jaunus riskus un kā rīkoties nesen apzinātu risku gadījumā;

5.6.6.  Izstrādāt stratēģijas, kā uzlabot risku paziņošanu;

5.6.7.  Veikt apmācību risku novērtēšanā.

5.7.  VEICINĀT CILVĒKU ORGĀNU, AUDU, ASINS UN ASINS DERIVĀTU DROŠĪBU

5.7.1.  Veikt darbības, kas palīdzētu uzlabot cilvēku orgānu un audu, kā arī asiņu, asins komponentu un asins prekursoru, drošību un kvalitāti;

5.7.2.  Atbalstīt stratēģijas un mehānismus, lai veicinātu transplantāciju no dzīviem donoriem un risinātu transplantējamo orgānu trūkuma problēmu, ņemot vērā ētiskus apsvērumus;

5.7.3.  Izstrādāt un vadīt kopīgas donoru un recipientu platformas, lai iedibinātu paraugpraksi attiecībā uz cilvēku orgānu un audu transplantāciju;

5.7.4.  Radīt Eiropas orgānu donoru karti.

5.8.  HORIZONTĀLIE JAUTĀJUMI

Tehniska palīdzība tādu jautājumu analīzē, kas attiecas uz politikas virzienu un likumdošanas izstrādi un īstenošanu.

(1) Vēl nav publicēts OV. (2) OV C […], […], […]. lpp. (3) OV C […], […], […]. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2006. gada 16. marta nostāja. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.). (6) KOM(2004)0416. (7) OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp. (8) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp. (9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (10) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1261/2005 (OV L 201, 2.8.2005., 3. lpp.). (11) KOM(2005)0119. (12) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (13) OV L 268, 3.10.1998., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (14) OV L 66, 4.3.2004., 45. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par garantētiem tradicionāliem lauksaimniecības un pārtikas produktiem (KOM(2005)0694 – C6-0026/2006 – 2005/0270(CNS))

P6_TA(2006)0094 A6-0033/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0694)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0026/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0033/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   aicina Padomi no jauna apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 7. apsvērums (7)  Marķēšanas jautājumos uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem attiecas vispārējie Kopienā piemērotie noteikumi, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Ņemot vērā to specifisko raksturu, jāpieņem īpaši noteikumi saistībā ar garantētiem tradicionāliem produktiem. Lai Kopienas teritorijā ražoto garantēto tradicionālo produktu identificēšana būtu vieglāka, jānosaka obligāta attiecīgo norāžu un Kopienas simbolu izmantošana uz marķējuma, vienlaikus paredzot saprātīgu termiņu, lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties šim obligātajam noteikumam. (7)  Marķēšanas jautājumos uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem attiecas vispārējie Kopienā piemērotie noteikumi, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Ņemot vērā to specifisko raksturu, jāpieņem īpaši noteikumi saistībā ar garantētiem tradicionāliem produktiem. Lai Kopienas teritorijā ražoto garantēto tradicionālo produktu identificēšana būtu vieglāka, jānosaka obligāta norāžu un garantēto tradicionālo produktu īpašā Kopienas simbola izmantošana uz marķējuma, vienlaikus paredzot saprātīgu termiņu, lai tirgus dalībnieki varētu pielāgoties šim obligātajam noteikumam. Grozījums Nr. 2 7.a apsvērums (jauns) (7a) Lai paplašinātu šīs regulas piemērošanas jomu, attiecinot to uz produktiem no trešām valstīm, un lai patērētāji nejauktu Kopienas simbolu ar produkta cilmi, marķējumā jānorāda tā lauksaimniecības vai pārtikas produkta cilmes un pārstrādes vieta, ko laiž tirgū ar norādi "garantēts tradicionāls produkts". Grozījums Nr. 3 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) "tradicionāls" ir tāds, kura izmantošana Kopienas tirgū ir pierādīta kopš laikposma, kas atbilst vismaz vienas paaudzes laikposmam; b) "tradicionāls" ir tāds produkts, kura īpašais raksturs, ar ko tas atšķiras no citiem līdzīgiem vienas kategorijas produktiem, ir pierādīts, kā arī ir pierādīts, ka tas bija apgrozībā tirgū jau pirms Otrā pasaules kara; Grozījums Nr. 4 3. panta 1. punkts Komisija atbilstīgi šai regulai Kopienas līmenī uztur garantēto tradicionālo īpatnību reģistru. Komisija atbilstīgi šai regulai Kopienas līmenī uztur garantēto tradicionālo produktu reģistru un publicē to internetā. Grozījums Nr.5 3. panta 2.a punkts (jauns) Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot nosaukumus, kas ir reģistrēti kā produkti ar cilmes vietas nosaukumu (PDO) vai produkti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (PGI). Grozījums Nr. 6 7. panta 3. punkta d a) apakšpunkts (jauns) da) jebkura cita pienācīgi pamatota informācija, ko dalībvalsts uzskata par nepieciešamu. Grozījums Nr. 7 7. panta 5. punkta 1. daļa 5.  Regulas 4. panta otrajā daļā paredzētās pārbaudes laikā dalībvalsts organizē iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, nodrošinot atbilstošu šā pieprasījuma publicēšanu, un paredz saprātīgu termiņu, kura laikā jebkura likumīgi ieinteresēta persona, kas reģistrēta šīs valsts teritorijā, var iebilst pret paredzēto reģistrāciju. 5.  Regulas 4. panta otrajā daļā paredzētās pārbaudes laikā dalībvalsts organizē iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, nodrošinot atbilstošu šā pieprasījuma publicēšanu, un paredz trīs mēnešu termiņu, kura laikā jebkura likumīgi ieinteresēta persona, kas reģistrēta šīs valsts teritorijā, var iebilst pret paredzēto reģistrāciju. Grozījums Nr. 17 7. panta 7. punkta 1.a daļa (jauna) Ja šie elementi izrādās nepietiekami, Komisijai ir tiesības grupai no trešās valsts prasīt jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp pierādījumus atbilsmei Kopienas standartiem vides aizsardzības, pārtikas produktu un dzīvnieku barības higiēnas, dzīvnieku labturības un strādājošo aizsardzības jomā; Grozījums Nr. 8 8. panta 1. punkta 1. daļa 1.  Komisija izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. 1.  Četru mēnešu laikā Komisija izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. Grozījums Nr. 9 8. panta 2. punkta 1. daļa 2.  Līdzko šajā regulā noteiktās prasības ir izpildītas, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē 6. pantā paredzēto specifikāciju un pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un 15. pantā paredzētās pārbaudes struktūras vai struktūru references. 2.  Līdzko šajā regulā noteiktās prasības ir izpildītas un laikposmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no iesnieguma saņemšanas brīža, kā tas noteikts 7. panta 6. punktā, Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē 6. pantā paredzēto specifikāciju un pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un 15. pantā paredzētās pārbaudes struktūras vai struktūru references. Grozījums Nr. 10 9. panta 4. punkta 2. daļa Reģistrācija tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Reģistrācija tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā, ar atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju atbilstīgi 8. panta 2. punktam. Grozījums Nr.11 12. panta 2. punkts 2.  Ja lauksaimniecības vai pārtikas produkta marķējumā ir atsauce uz garantētu tradicionālu produktu, kas ražots Kopienā, jānorāda arī atbilstošais reģistrētais nosaukums, norāde "garantēts tradicionāls produkts" vai tā abreviatūra "GTP", kā arī Kopienas simbolika. 2.  Ja lauksaimniecības vai pārtikas produkta marķējumā ir atsauce uz garantētu tradicionālu produktu, kas ražots Kopienā, jānorāda arī atbilstošais reģistrētais nosaukums, norāde "garantēts tradicionāls produkts" vai tā abreviatūra "GTP", kā arī īpaša Kopienas simbolika. Grozījums Nr. 12 12. panta 3.a punkts (jauns) 3.a Visu lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kas laisti tirgū ar īpašu Kopienas sertifikātu, atbilstīgi šai regulai cilmes un pārstrādes vietai jābūt skaidri norādītai un redzamai uz marķējuma. Grozījums Nr. 13 15. panta 2. punkta 1.a daļa (jauna) Jau esošo privāto pārbaudes struktūru rīcībā ir viens gads no šīs regulas publicēšanas dienas, lai tās tiktu akreditētas. Grozījums Nr. 14 15. panta 3. punkts 3.  Valsts vai privātajām pārbaudes struktūrām, kas norādītas 1. punktā, jābūt pilnvarām likt ievērot šo regulu, tostarp vajadzības gadījumā nosakot sankcijas, ja šīs struktūras konstatē kādu lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kas ir garantēts tradicionāls produkts, bet neatbilst specifikācijas prasībām. 3.  Valsts pārbaudes struktūrām, kas norādītas 1. punktā, jābūt pilnvarām likt ievērot šo regulu, tostarp vajadzības gadījumā nosakot sankcijas, ja šīs struktūras konstatē kādu lauksaimniecības vai pārtikas produktu, kas ir garantēts tradicionāls produkts, bet neatbilst specifikācijas prasībām. Grozījums Nr. 15 17. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Ja pārstrādātā produkta sastāvā ir lauksaimniecības vai pārtikas produkts, kas ir reģistrēts atbilstoši šai regulai, atbilstošā norāde pārstrādātā produkta marķējumā ir jālieto saskaņā ar atbilstošu atļauju, ko izsniegusi atzīta grupa. Grozījums Nr. 16 18. panta 3. punkts 3.  Gadījumos, kuros ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu. svītrots Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (KOM(2005)0698 – C6-0027/2006 – 2005/0275(CNS))

P6_TA(2006)0095 A6-0034/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2005)0698)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar ko Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0027/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0034/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu atbilstīgi EK līguma 250. panta 2. punktam;

3.   aicina Padomi vispirms veikt tikai tos Padomes Regulas (EEK) Nr. 2081/92(2) grozījumus, kas jāizdara saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas šķīrējtiesas lēmumu, un bez steigas apspriest no tā izrietošos Komisijas priekšlikuma jautājumus ;

4.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.   aicina Padomi no jauna apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 3. apsvērums (3)  Turklāt dažiem patērētājiem ir tendence savā uzturā dot priekšroku nevis kvantitātei, bet kvalitātei. Šī specifisko produktu meklēšana cita starpā izskaidrojama ar noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes lauksaimniecības produktu vai pārtikas preču pieprasījumu. (3)  Turklāt arvien lielāks patērētāju skaits savā uzturā dod priekšroku nevis kvantitātei, bet kvalitātei. Šī specifisko produktu meklēšana cita starpā izskaidrojama ar noteiktas ģeogrāfiskās izcelsmes lauksaimniecības produktu vai pārtikas preču pieprasījumu. Grozījums Nr. 2 5. apsvērums (5)  Attiecībā uz etiķetēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm attiecas Kopienas paredzētie vispārējie noteikumi un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvai Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Ņemot vērā to specifisko raksturu, ir jāpieņem īpaši papildu norādījumi attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas nākuši no konkrēta ģeogrāfiskā apgabala. Ir arī jānosaka obligāts attiecīgos Kopienas jēdzienu un nosaukumu lietojums, lai patērētājiem, no vienas puses, ļautu labāk orientēties šo produktu kategorijā un ar tiem saistītajās garantijās un, no otras puses, ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, lai atvieglinātu to kontroli. Tomēr jānosaka saprātīgs termiņš, lai tirgus dalībnieki varētu piemēroties šai prasībai. (5)  Attiecībā uz etiķetēm uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas precēm attiecas Kopienas paredzētie vispārējie noteikumi un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva Nr. 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu. Ņemot vērā to specifisko raksturu, ir jāpieņem īpaši papildu norādījumi attiecībā uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas ražoti konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ir arī jānosaka obligāta attiecīgo Kopienas uzrakstu un simbolu lietošana Kopienas nosaukumos, lai patērētājiem, no vienas puses, ļautu labāk orientēties šo produktu kategorijā un ar tiem saistītajās garantijās un, no otras puses, ļautu vieglāk atpazīt šos produktus tirgū, lai atvieglinātu to kontroli. Šajā nolūkā un šo saistību dēļ ir jāievieš arī atbilstošs iedalījums Kopienas simboliem, kas saistīti ar dažādām Kopienas norādēm, lai nodrošinātu nepārprotamu atbilstību starp katru norādi un konkrēto simbolu. Tomēr jānosaka saprātīgs termiņš, lai tirgus dalībnieki varētu piemēroties šai prasībai. Grozījums Nr. 3 5.a apsvērums (jauns) (5a) Tā kā šīs regulas darbības joma tiek paplašināta, tajā iekļaujot arī produktus no trešām valstīm, un lai pasargātu patērētājus no riska sajaukt Kopienas simbolu ar produkta izcelsmi, uz to lauksaimniecības produktu vai pārtikas produktu marķējuma, kurus pārdod ar reģistrētu preču zīmi, ir jānorāda izcelsmes un pārstrādes vieta. Grozījums Nr. 4 6.a apsvērums (jauns) (6a) Lai pastiprinātu Kopienas cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politiku, papildus šajā regulā paredzētajiem precizējumiem un vienkāršojumiem ir vajadzīgas arī sarunas par daudzpusēju reģistrāciju Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kuru mērķis būtu garantēt minētās politikas ilgtspējību. Grozījums Nr. 42 12. apsvērums (12)  Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas attiecas uz tirdzniecību (1994. gada ADPIC vienošanās, kas ietverta Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma 1.C pielikumā) satur detalizētus norādījumus par intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu, iegādāšanos, iespaidu un saglabāšanu un līdzekļiem, kā panākt to ievērošanu. (12)  Vienošanās par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas attiecas uz tirdzniecību (1994. gada ADPIC vienošanās, kas ietverta Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanas līguma 1.C pielikumā) satur detalizētus norādījumus par intelektuālā īpašuma tiesību pastāvēšanu, iegādāšanos, iespaidu un saglabāšanu un līdzekļiem, kā panākt to ievērošanu. Intelektuālā īpašuma aizsardzība starptautiskajā tirdzniecībā Eiropas Savienībai kļūst aizvien nozīmīgāka. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un cilmes vietu nosaukumiem ir īpaša loma šajā jomā, tātad saistībā ar pašreizējām pārrunām par Dohas programmu attīstībai, būtu ļoti svarīgi panākt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzības paplašināšanu starptautiskā līmenī aizvien lielākam skaitam lauksaimniecības produktu. Grozījums Nr. 6 13. apsvērums (13)  Ar šo regulu piešķirtā aizsardzība ar reģistrācijas palīdzību ir pieejama trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas to izcelsmes valstī. (13)  Ar šo regulu piešķirtā aizsardzība ar reģistrācijas palīdzību ir pieejama trešo valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja tās ir aizsargātas to izcelsmes valstī. Vienlaikus Komisijai ir jādara viss iespējamais, lai Kopienas produktus, kam ir cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, atzītu trešās valstis. Gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās ir vajadzīgi informācijas un reklāmas pasākumi, lai informētu patērētājus. Grozījums Nr. 7 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa a) "cilmes vietas nosaukums" ir reģiona, noteiktas vietas vai izņēmuma gadījumos valsts nosaukums, kas kalpo, lai apzīmētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci: a) "cilmes vietas nosaukums" ir reģiona, noteiktas vietas vai izņēmuma gadījumos valsts nosaukums, kas kalpo, lai apzīmētu un/vai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci: Grozījums Nr. 8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums – kuras ražošana, pārstrāde un izstrādāšana notiek ierobežotā ģeogrāfiskā zonā; – kuras ražošana, pārstrāde, izstrādāšana un, ja vajadzīgs, iesaiņošana notiek ierobežotā ģeogrāfiskā zonā; Grozījums Nr. 9 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta ievaddaļa b) "ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" ir norāde, kas kalpo, lai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci: b) "ģeogrāfiskās izcelsmes norāde" ir norāde vai reģiona, noteiktas vietas vai valsts nosaukums, kas kalpo, lai apzīmētu un/vai identificētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci: Grozījums Nr. 10 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums – kuras izcelsmes vieta ir šis reģions, šī noteiktā vieta vai šī valsts, – kuras izcelsmes vieta ir šis reģions, šī noteiktā vieta vai ‐ izņēmuma gadījumos ‐ šī valsts, Grozījums Nr. 51 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta 1. a daļa Pēc atbilstīgi noteiktā pārejas perioda, taču ne vēlāk kā desmit gadus pēc minētās regulas spēkā stāšanās brīža, visas audzēšanas, ražošanas un pārstrādes fāzes jāveic ģeogrāfiski ierobežotā apgabalā. Pamatproduktu izcelsmi kādā citā ģeogrāfiskā apgabalā vai apgabalā, kas ir lielāks par pārstrādes apgabalu, atļauj saskaņā ar 15. panta 2. punktā noteikto procedūru, ja: i) apgabals, kurā pamatproduktu ražo, ir ierobežots, ii) pastāv īpaši nosacījumi pamatproduktu ražošanai un iii) pārbaudes sistēma nodrošina ii) daļā minēto nosacījumu ievērošanu. Grozījums Nr. 11 2. panta 2. punkts 2.  Par cilmes vietas nosaukumiem tiek uzskatīti arī tradicionālie ģeogrāfiskie vai ar ģeogrāfiskiem aspektiem nesaistīti nosaukumi, kuri apzīmē lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci, kuru izcelsmes vieta ir reģions vai noteikta vieta un kuri atbilst 1. punkta a) apakšpunkta otrajam un trešajam ievilkumam. 2.  Par cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm tiek uzskatīti arī tradicionālie ģeogrāfiskie vai ar ģeogrāfiskiem aspektiem nesaistīti nosaukumi, kuri apzīmē lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci, kuru izcelsmes vieta ir reģions vai noteikta vieta un kuri atbilst 1. punkta a) apakšpunkta otrajam un trešajam ievilkumam un b) punktam. Grozījums Nr. 12 2. panta 3. punkta 1. daļas ievaddaļa 3.  Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, daži ģeogrāfiskie apzīmējumi, kuru noteiktas izejvielas attiecīgo produktu ražošanai nāk no plašākas ģeogrāfiskās zonas vai atšķirīgas no pārstrādes zonas, saskaņā ar 16. panta a) punktā noteikto specifisko regulējumu tiek pielīdzināti izcelsmes nosaukumiem, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi noteikumi: 3.  Atkāpjoties no 1.  punkta a) un b) apakšpunkta, daži ģeogrāfiskie apzīmējumi, kuru noteiktas izejvielas attiecīgo produktu ražošanai nāk no plašākas ģeogrāfiskās zonas vai atšķirīgas no pārstrādes zonas, saskaņā ar 16. panta a) punktā noteikto specifisko regulējumu tiek pielīdzināti cilmes vietas nosaukumiem vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ar nosacījumu, ka tiek izpildīti šādi noteikumi: Grozījums Nr. 13 2. panta 3. punkta 1.daļas ca) apakšpunkts (jauns) ca) atkāpes ieguvējs uz marķējuma vai iesaiņojuma norāda izejvielu izcelsmi. Grozījums Nr. 14 2. panta 3. punkta otrā daļa Aplūkotajiem apzīmējumiem ir jābūt atzītiem par izcelsmes nosaukumiem izcelsmes valstī pirms 2004. gada 1. maija. svītrots Grozījums Nr. 16 4. panta 2. punkta h) apakšpunkts h) jebkuru īpašu aplūkojamā lauksaimniecības produkta vai pārtikas preces marķēšanas noteikumu; h) jebkuru īpašu attiecīgā lauksaimniecības produkta vai pārtikas preces marķēšanas noteikumu un ‐ atkarībā no apstākļiem ‐ nosacījumus par aizsargātu ģeogrāfisku terminu izmantošanu gatavo produktu marķējumā, lai apzīmētu aizsargātas cilmes vietas norādes vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu produktus, kas izmantoti kā sastāvdaļas; Grozījums Nr. 17 4. panta 2. punkta ha) apakšpunkts (jauns) ha) ja vajadzīgs, tiesību īpašnieka lēmumu veikt konkrētas iesaiņošanas darbības tikai ražošanas zonā, lai garantētu elementus, kas pamato f) apakšpunktā minēto saikni; Grozījums Nr. 18 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) daļa ii) vispārēju produkta saiknes ar ģeogrāfisko vidi aprakstu vai ģeogrāfisko izcelsmi, kas atkarībā no apstākļiem minēts 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, ieskaitot vajadzības gadījumā specifiskus produkta vai iegūšanas metodes apraksta elementus, kas pamato saikni. ii) vispārēju aprakstu par produkta saikni ar ģeogrāfisko vidi, iekļaujot dabas un cilvēka faktorus, vai ar ģeogrāfisko izcelsmi, kas atkarībā no apstākļiem minēta 2. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tostarp, ja vajadzīgs, iekļaujot specifiskus produkta apraksta vai ražošanas metodes elementus, kas pamato saikni. Grozījums Nr. 48 un 19 5. panta 4. punkta otrā daļa Dalībvalsts ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. Dalībvalsts cik ātri iespējams un ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. Grozījums Nr. 20 5. panta 5. punkta pirmā daļa 5.  Izskatīšanas laikā dalībvalsts organizē 4. punkta otrajā daļā noteikto iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, kas garantē iepriekšminētā reģistrācijas pieprasījuma atbilstošu publicēšanu un paredz saprātīgu laika posmu, kura laikā jebkura likumīgi iesaistīta persona, kura reģistrēta vai dzīvo tās teritorijā, var paziņot par saviem iebildumiem pret reģistrāciju. 5.  Izskatīšanas laikā dalībvalsts organizē 4. punkta otrajā daļā noteikto iebildumu iesniegšanas procedūru valsts līmenī, kas garantē iepriekšminētā reģistrācijas pieprasījuma atbilstošu publicēšanu un paredz sešu mēnešu laika posmu, kurā jebkura likumīgi iesaistīta persona, kas reģistrēta vai dzīvo tās teritorijā, var paziņot par saviem iebildumiem pret reģistrāciju. Grozījums Nr. 21 5. panta 7. punkta aa) apakšpunkts (jauns) aa) šīs regulas 4. pantā minētā specifikācija; Grozījums Nr. 22 5. panta 9. punkta pirmā daļa 9.  Ja reģistrēšanas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku zonu, kas atrodas trešā valstī, tas satur 3. punktā noteiktos elementus, kā arī elementus, kuri pierāda, ka aplūkojamais nosaukums ir aizsargāts savā izcelsmes valstī. 9.  Ja reģistrēšanas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku zonu, kas atrodas trešā valstī, tas satur 3. punktā noteiktos elementus, kā arī elementus, kuri pierāda, ka attiecīgais nosaukums ir aizsargāts savā izcelsmes valstī. Ja daži elementi izrādās nepietiekami, Komisijai ir tiesības pieprasītājam no trešās valsts prasīt jebkādu vajadzīgo papildinformāciju, tostarp specifikācijas kopiju. Grozījums Nr. 23 6. panta 1. punkta pirmā daļa 1.  Komisija ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. 1.  Sešu mēnešu laikā Komisija ar piemērotiem līdzekļiem izskata pieprasījumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs regulas noteikumiem. Grozījums Nr. 24 6. panta 2. punkta pirmā daļa 2.  Ja šīs regulas prasības ir izpildītas, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienotu dokumentu un specifikācijas publikācijas atsauci, kas minēta 5. panta 5. punkta piektajā daļā. 2.  Ja šīs regulas prasības ir izpildītas, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 5. panta 7. punkta minētā pieprasījuma saņemšanas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vienoto dokumentu un specifikācijas publikācijas atsauci, kas minēta 5. panta 5. punkta piektajā daļā. Grozījums Nr. 49 7. panta 1. punkts 1.  Četrus mēnešus pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā noteikts 6. panta 2. punkta pirmajā daļā, jebkura dalībvalsts vai trešā valsts plānoto reģistrāciju var apstrīdēt, iesniedzot Komisijai pienācīgā veidā motivētu paziņojumu. 1.  Sešus mēnešus pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā noteikts 6. panta 2. punkta pirmajā daļā, jebkura dalībvalsts vai trešā valsts plānoto reģistrāciju var apstrīdēt, iesniedzot Komisijai pienācīgā veidā motivētu paziņojumu. Grozījums Nr. 25 7. panta 4. punkta otrā daļa Reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Reģistrāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā, iekļaujot arī atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju saskaņā ar 5. panta 5. punktu. Ja reģistrēšanas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu trešā valstī, Komisija publicē specifikāciju saskaņā ar 5. panta 5. punktu. Grozījums Nr. 26 7. panta 6. punkts 6.  Komisija regulāri atjaunina aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru. 6.  Komisija regulāri atjaunina aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru un publicē šo reģistru internetā. Grozījums Nr. 27 8. panta otrā a) daļa (jauna) Kopienas simboli atšķiras ar īpašu krāsu kodu, kas raksturīgs katram no tiem. Grozījums Nr. 47 8. panta 3. rindkopa Otrajā daļā minētos uzrakstus, kā arī ar tiem saistītos Kopienas simbolus var attēlot arī uz to trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu un pārtikas preču marķējuma, kas atbilstoši šai regulai tiek laisti tirgū reģistrētu nosaukumu. Otrajā daļā minētos uzrakstus, bet ne ar tiem saistītos Kopienas simbolus var attēlot arī uz to trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu un pārtikas preču marķējuma, kas atbilstoši šai regulai tiek laisti tirgū ar reģistrētu nosaukumu. Grozījums Nr. 28 8. panta trešā a) daļa (jauna) Jebkura tāda lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta izcelsmes un apstrādes vietai, ko laiž tirgū ar nosaukumu, kas reģistrēts atbilstoši šai regulai, jābūt skaidri un salasāmi norādītai uz marķējuma. Grozījums Nr. 29 10. panta 3. punkts 3.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantu, dalībvalstis izraugās centrālo kompetento iestādi, kas atbildīga par kontroles sistēmas piemērošanu attiecībā uz šo regulu. 3.  Saskaņā ar 4. pantu Regulā (EK) Nr. 882/2004 dalībvalstis izraugās valsts iestādi, kura ir atbildīga par Kopienas noteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm kontroli un pārraudzību. Grozījums Nr. 30 10. panta 3.a punkts (jauns) 3.a Tiesību īpašnieki var iesniegt sūdzības attiecīgajā valsts kontroles iestādē un prasīt tās iejaukšanos, lai aizsargātu viņu reģistrēto nosaukumu. Grozījums Nr. 31 10. panta 3.b punkts (jauns) 3.b Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē šo kontroles iestāžu sarakstu, un to regulāri atjaunina. Grozījums Nr. 52 11. panta 4. punkts 4.  Dalībvalsts iesniedz Komisijai 10. panta 3. punktā noteiktās kompetentās varas iestādes, izraudzīto kontroļu iespējamo oficiālo dienestu un 1. punkta pirmajā daļā norādīto pilnvarotās privātās kontroles iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju, to kompetenci, kā arī jebkuras izmaiņas šajā informācijā. 4.  Dalībvalsts iesniedz Komisijai 10. panta 3. punktā noteiktās kompetentās varas iestādes, izraudzīto kontroļu iespējamo oficiālo dienestu un 1. punkta pirmajā daļā norādīto pilnvarotās privātās kontroles iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju, to kompetenci, kā arī jebkuras izmaiņas šajā informācijā. Tādu nosaukumu gadījumā, kuru izcelsmes ģeogrāfiskā zona atrodas trešā valstī, apvienība pirmajā rindkopā noteikto informāciju nosūta Komisijai tieši vai ar attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes starpniecību. Tādu nosaukumu gadījumā, kuru izcelsmes ģeogrāfiskā zona atrodas trešā valstī, apvienība pirmajā rindkopā noteikto informāciju nosūta Komisijai tieši vai ar attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes starpniecību. Komisija publicē pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju, kas tiek periodiski atjaunināta. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā pirmajā un otrajā daļā norādīto informāciju, kas tiek periodiski atjaunināta. Grozījums Nr. 32 11. panta 6. punkts 6.  Šajā pantā noteiktās kontroles radītās izmaksas sedz tie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepriekšminētās kontroles. 6.  Šajā pantā noteiktās kontroles radītās izmaksas var segt tie tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepriekšminētās kontroles. Grozījums Nr. 33 12. panta 2. punkta pirmā a) daļa (jauna) Attiecīgās dalībvalsts ieinteresētās puses apspriežas par anulēšanas pieprasījumu. Grozījums Nr. 53 12. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Piecus gadus pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts paziņojums par aizsargātā nosaukuma anulēšanu, šo nosaukumu nedrīkst izmantot ne jaunos pieteikumos saskaņā ar minēto regulu, ne arī reģistrējot tirdzniecības zīmes saskaņā ar Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/941 par Kopienas preču zīmi vai līdzvērtīgiem noteikumiem valsts līmenī. Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var publicēt specifiskus noteikumus. _________________________ 1 OV L 11, 14.1.1994., 1. lpp. Grozījums Nr. 34 13. panta 1. punkta 1. daļas a) apakšpunkts a) reģistrētu nosaukumu tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, kurus reģistrācija neietver, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl šī lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju; a) reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu ‐ jo īpaši uz visiem marķējuma un iesaiņojuma veidiem, pilnībā vai daļēji un neatkarīgi no formas ‐ produktiem, kurus reģistrācija neietver, ciktāl šie produkti ir salīdzināmi ar tiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ciktāl šī lietošana ļauj izmantot aizsargātā nosaukuma reputāciju; Grozījums Nr. 35 13. panta 1. punkta 1.daļas aa) apakšpunkts (jauns) aa) reģistrēta nosaukuma komerciālu izmantošanu pārtikas produktiem bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas no tiesību īpašnieka; Grozījums Nr. 36 13. panta 1. punkta a) apakšpunkts (jauns) Ja pārstrādes produkta sastāvā ir lauksaimniecības vai pārtikas produkts, kas reģistrēts saskaņā ar šo regulu, attiecīgās norādes izmantošanai uz pārstrādes produkta marķējuma ir jāsaņem atbilstīga atļauja no grupas, kuras tiesības ir atzītas. Grozījums Nr. 37 13. panta 1.a punkts (jauns) 1.a Ja lauksaimniecības vai pārtikas produktiem ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai aizsargāts cilmes vietas nosaukums, tad atšķirīgus ģeogrāfiskus terminus, kas tomēr ir saistīti ar aizsargāto ģeogrāfisko zonu, nedrīkst izmantot uz līdzīgiem produktiem, kam nav šādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai aizsargāta cilmes vietas nosaukuma. Grozījums Nr. 50 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts b) citiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas atbilstoši šai regulai ‐ pēc cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanas datuma Komisijai. b) citiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas atbilstoši šai regulai ‐ pēc cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieprasījuma iesniegšanas datuma dalībvalstij vai Komisijai neatkarīgi no tā, kam pieprasījumu iesniedz vispirms. Grozījums Nr. 54 15. panta 3. punkts 3.  Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pants tiek piemērots gadījumā, ja izdarīta atsauce uz šo punktu. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši. svītrots Grozījums Nr. 38 I pielikuma sestais a) līdz sestais f) ievilkums (jauni) – vīna etiķis, –  Korintas vīnogu etiķis, – ogu vīns vai no ogām raudzēti dzērieni, ieskaitot sidru un bumbieru vīnu, – sāls, parastā jūras sāls un izgulsnējumos ar rokām vāktā jūras sāls (t.s. sāls ziedi), – garšvielas, – aromātisko augu maisījumi. Grozījums Nr. 39 II pielikuma septītais ievilkums – kārklu klūdziņas; – kārklu klūdziņas un priekšmeti no kārklu klūdziņām;

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV L 208, 24.7.1992., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos (2005/2206(INI))

P6_TA(2006)0096 A6-0025/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada stratēģisko dokumentu attiecībā uz paplašināšanos (KOM(2005)0561),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par principiem, prioritātēm un noteikumiem Pievienošanās partnerībā ar Horvātiju (KOM(2005)0556),

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par principiem, prioritātēm un noteikumiem Pievienošanās partnerībā ar Turciju (KOM(2005)0559),

–   ņemot vēra Komisijas atzinumu par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (KOM(2005)0562) un ar to saistīto priekšlikumu Padomes lēmumam par principiem, prioritātēm un noteikumiem Eiropas partnerībā ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (KOM(2005)0557),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei par Bosnijas un Hercegovinas sasniegumiem, īstenojot prioritātes, kas noteiktas "Priekšizpētē par Bosnijas un Hercegovinas gatavību apspriest Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību" (KOM(2005)0529),

–   ņemot vērā Komisijas progresa ziņojumus par Albāniju (SEK(2005)1421), Kosovu (SEK(2005)1423), Bosniju un Hercegovinu (SEK(2005)1422), Serbiju un Melnkalni (SEK(2005)1428), Turciju (SEK(2005)1426) un Horvātiju (SEK(2005)1424),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 27. janvāra paziņojumu "Rietumbalkānu valstis ceļā uz ES: stabilitātes stiprināšana un labklājības veicināšana"(KOM(2006)0027),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. septembra rezolūciju par sarunu uzsākšanu ar Turciju(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 16. septembra(2) un 2005. gada 29. septembra rezolūciju(3) par etnisko un nacionālo minoritāšu situāciju Serbijas reģionā Vojvodinā un ziņojumu par tā faktu vākšanas misiju uz šo reģionu 2005. gada janvārī un februārī,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6–0025/2006),

1.   atzinīgi vērtē to, ka Komisijas stratēģijas dokumentā tiek atbalstīta ideja par atvērtu Eiropas Savienību paliek savu kaimiņvalstu uzticams partneris, veicinot stabilas demokrātijas un pārtikušas ekonomikas;

2.   aicina dalībvalstis un Komisiju strādāt ciešā sadarbībā, sagatavojot saziņas stratēģiju, lai sniegtu atbildi uz pamatotajām Eiropas sabiedrības bažām attiecībā uz Eiropas paplašināšanos un integrāciju;

3.   ar gandarījumu atzīmē, ka stimuls, ko deva Eiropas Savienības paplašināšanās stratēģija viennozīmīgi veicināja reformu uzsākšanu Turcijā, Horvātijā un visās Rietumbalkānu valstīs;

4.   atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisija uzsver godīgu un stingru noteikumu izpildes nepieciešamību, sakarā ar ko Komisija izklāstīs skaidras un objektīvas prasības attiecībā uz katru pievienošanās procesa etapu un pieļaus sarunu turpināšanu tikai gadījumā, ja būs apmierināta ar visu nozīmīgo noteikumu izpildi; tāpēc atkārtoti uzsver, ka katras kandidātvalsts sasniegumi būs atkarīgi no attiecīgās valsts nopelniem;

5.   atgādina, ka Eiropas Savienības absorbcijas spēja, kā tā noteikta Kopenhāgenas Eiropadomes 1993. gada augstākā līmeņa sanāksmes laikā, ir viens no jaunu valstu pievienošanās nosacījumiem; uzskata, ka Eiropas Savienības būtības, tostarp, tās ģeogrāfisko robežu, noteikšana ir nozīmīga, lai izprastu absorbcijas spējas koncepciju; aicina Komisiju līdz 2006. gada 31. decembrim iesnieg ziņojumu, kurā būtu izklāstīti šo koncepciju pamatojoši principi; aicina Komisiju ņemt vērā šo aspektu kopējā sarunu grafikā. aicina pilnvarot Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejai kopā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju sagatavot patstāvīgo ziņojums par šo jautājumu;

6.   uzskata, ka strupceļš, kurā ir nonācis Līgums par Konstitūciju Eiropai ratifikācijas process, neļauj Eiropas Savienībai paaugstināt tās absorbcijas spēju;

7.   atgādina Padomei, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par jebkuras jaunas dalībvalsts pievienošanos Eiropas Savienībai tai jānodrošina atbilstošu budžeta līdzekļu pieejamība, kas ļautu pienācīgi finansēt Eiropas Savienības politiku;

8.   atgādina par savu aicinājumu palielināt finansējumu par EUR 2,5 miljardiem un pārvietot EUR 1,2 miljardus uz 4. pozīciju (ES kā globāls partneris) salīdzinājumā ar attiecīgo Komisijas priekšlikumu it īpaši attiecībā uz pirmspievienošanos un kaimiņattiecību un partnerības instrumentiem;

9.   atgādina, ka ilgtermiņa perspektīvais plāns saistībā ar Eiropu ir mērķis, kas jāsasniedz, balstoties uz jau noteiktiem kritērijiem un noteikumiem, ieskaitot ES absorbcijas spēju, kā arī pamatojoties uz saistībām, kuras uzņēmusies Eiropas Savienība un kurām jākļūst par iespējamā sarunu grafika sastāvdaļu;

10.   tāpēc aicina Komisiju un Padomi, ja šis perspektīvais plāna īstenošanai būs nepieciešamas plašākas darbību iespējas, iesniegt priekšlikumus visām Eiropas valstīm, kurām šobrīd nav izredžu kļūt par ES dalībvalsti, par ciešu daudzpusēju sadarbību ar ES; uzsver, ka visas valstis, kurām ir vispārēji atzītas izredzes kļūt par dalībvalsti, var pieņemt šo daudzpusējo struktūru, kas ir starpposms ceļā uz pilntiesīgu dalību;

11.   uzskata, ka veida izvēles iespēja arī piedāvā Eiropas perspektīvu, kas ir nepieciešama, lai sekmētu daudzas iekšējās reformas attiecīgajās valstīs;

12.   atkārtoti uzsver, ka ES integrācijas procesu nevar noteikt tikai un vienīgi tehniski kritēriji un ka ir nepieciešama pilnīga atdeve brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma pamatprincipiem; uzskatīs šo vērtību pieņemšanu par izšķirošo faktoru, novērtējot valsts gatavību pievienoties Eiropas Savienībai;

13.   aicina Eiropas Savienības dalībvalstis ievērot to saistības attiecībā uz iespējamo attiecīgo valstu pievienošanos; uzsver, ka nosacījuma par politisko noteikumu izpildes nepieciešamību efektīva piemērošana ir arī atkarīga no ticības tam, ka Eiropas Savienība stingri ievēros tās lēmumu attiecībā uz šo valstu izredzēm iestāties ES.

14.   tomēr atgādina kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, ka izšķiroša nozīme ir tam, vai tiesību akti, kas tiek pieņemti, lai atbilstu EK likumiem, tiek stingri īstenoti un ieviesti; šajā kontekstā ir pārliecināts, ka nozīmīgs priekšnoteikums ir patiesi neatkarīga, pareizi funkcionējoša valsts pārvaldes un tieslietu sistēma, kas apveltīta ar nepieciešamajiem materiālajiem un finansiālajiem resursiem; tāpēc aicina valstis ar Komisijas palīdzību veikt konkrētus pasākumus šajā virzienā;

15.   uzskata, ka kandidātvalstīm jāparāda sava spēja aizsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas pēc pievienošanās Šengenas nolīgumam;

16.   atkārtoti norāda uz nepieciešamību veicināt reģionālo sadarbību nozīmīgās sfērās, kas iespaido Rietumbalkānu valstis, piemēram, etniskajā un reliģiskajā samierināšanā, pārrobežu sadarbībā un cilvēku brīvā kustībā, cīņā pret organizēto noziedzību, bēgļu atgriešanās atvieglošanā, tādas brīvās tirdzniecība zonas izveidē, kas būtu spējīga piesaistīt ārzemju ieguldījumus, dabas resursu dalīšanā, kā arī integrētu pārrobežu tīklu radīšanā; uzskata, ka Komisijai vajadzētu dažādos sarunu forumos un ar dažādu tās rīcībā esošu palīdzības programmu starpniecību aktīvi īstenot šo mērķi, dodot reālus stimulus; atgādina par Stabilitātes pakta ieguldījumu šajā sakarā, kā arī atbalsta tā centienus veicināt lielāku Rietumbalkānu valstu līdzdalību reģionālās integrācijas procesā;

17.   uzskata, ka vēl pirms visu attiecīgo valstu pievienošanās ES reģionālās attīstības un ieguldījumu programmu, kopīgo iniciatīvu izglītības un nodarbinātības jomā, kopīgo transporta un tūrisma projektu rezultātā vajadzētu izveidoties kopīgiem mehānismiem, piemēram, kopīgās Balkānu muitas savienībai;

18.   mudina Rietumbalkānu valstis nodrošināt minoritāšu pārstāvjiem tiesības atgriezties savā izcelsmes vietā;

19.   atzinīgi vērtē nolīgumu, ko 2005. gada 31. janvārī Sarajevā parakstīja Horvātija, Bosnija un Hercegovina un Serbija un Melnkalne par bēgļu atgriešanos un īpašuma reparācijām, kas ir nozīmīgs solis, lai atrisinātu jautājumu par apmēram trīs miljonu bēgļu un iekšēji pārvietoto personu mantojumu; mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpmāk nesamazināt ieguldījumus mājokļu atjaunošanā un ekonomiskās ilgtspējas projektos un, ja iespējams, arī stāvokļa uzlabošanas subsīdijas, aizdevumus un ieguldījumus, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas bēgļiem, kas atgriežas;

20.   atzīmē, ka, neskatoties uz ekonomisko izaugsmi, bezdarba līmenis Rietumbalkānu valstīs vēl joprojām ir nepieņemami augsts; tāpēc aicina Komisiju šī reģiona vispārējās politikas prioritāšu starpā iekļaut darba vietu radīšanu;

Turcija

21.   uzskata, ka demokrātiskas un laicīgas Turcijas loma, veicinot sapratni starp civilizācijām, var būt konstruktīva;

22.   atzīmē, ka Turcijas politisko pārmaiņu tempi 2005. gadā samazinājās, un reformu īstenošana vēl joprojām ir nevienmērīga; izsaka cerību, ka sarunu uzsākšana spēs iedarbināt turpmākās reformas, kuras Turcijai jāīsteno, lai pilnībā atbilstu visiem politiskajiem un ekonomiskajiem kritērijiem; sagaida, ka Komisija rūpīgi un smalki pārbaudīs, kā attīstās tiesību normu efektīva īstenošana Turcijā, it īpaši cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī tiesiskuma un demokrātijas jomās;

23.   aicina Turciju atcelt visus tiesiskos un praktiskos šķēršļus, kas liedz visiem tās pilsoņiem pilnībā izbaudīt pamattiesības un brīvības, it īpaši vārda un reliģijas brīvību, kultūras tiesības, minoritāšu tiesības kopumā un it īpaši ekumēniskā patriarhāta tiesības, kā arī Stambulas, Imbros un Tenedos grieķu minoritāšu tiesības;

24.   sagaida, ka Turcija pilnībā nodrošinās tiesu iestāžu neatkarību un to pareizu darbību, lai nekavējoties likvidētu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, turpinātu aktīvi veicināt sieviešu tiesības un tiesātu par vardarbību ģimenē; aicina Turciju nodrošināt patvērumu sievietēm, kurām draud vardarbība;

25.   atzinīgi vērtē ministru prezidenta R. T. Erdogan pozitīvās piezīmes attiecībā uz nepieciešamību kurdu jautājumu risināt demokrātiskā ceļā; ar nožēlu izsakās par pašreizējās drošības situācijas dienvidaustrumos pasliktināšanos, it īpaši par vardarbības uzliesmojumu pēc teroristu uzbrukumu atsākšanas; atgādina visām iesaistītajām pusēm, ka turpmākā vardarbības provokācija vai eskalācija ne tikai nopietni ietekmēs šī reģiona iedzīvotājus, bet arī radīs šķēršļus sarunu procesā;

26.   atzinīgi vērtē tiesas lēmumu nepakļaut turpmākai kriminālvajāšanai Orhan Pamuk, taču nosoda citu turpmāko personu kriminālvajāšanu par nevardarbīgu viedokļa paušanu; tāpēc aicina Turcijas iestādes pārskatīt tiesiskās normas, kuras dažreiz tiek izmantotas tiesu sistēmā, pamatojoties pat uz nesen pieņemto kriminālkodeksu, lai vajātu un atsevišķos gadījums notiesātu personas, neskatoties uz to, ka tās paudušas viedokli nevardardarbīgā veidā;

27.   izsaka nožēlu par vienpusīgo Turcijas deklarāciju, parakstot Ankaras Nolīguma papildprotokolu;atgādina Turcijai, ka visu dalībvalstu atzīšana ir nepieciešama pievienošanās procesa sastāvdaļa;

28.   aicina Turcijas iestādes pilnībā īstenot noteikumus, kas izriet no Muitas savienības līguma, un prioritātes, kas iekļautas pievienošanās partnerībā, un nekavējoties likvidēt visus preču brīvās aprites ierobežojumus, kas cita starpā ietekmē Kipras Republikas kuģus, vai kuģus, kas pienāk Turcijas ostās no Kipras Republikas ostām, kā arī Kipras lidmašīnas; aicina Turcijas valdību skaidri paziņot, ka deklarācija nav daļa no ratifikācijas procesa Turcijas Lielajā Nacionālajā Asamblejā, tādejādi ļaujot Eiropas Parlamentam ratificēt iepriekšminēto papildprotokolu;

29.   atzinīgi vērtē vienošanos, kas tika sasniegta 2006. gada 27. februārī Vispārējo lietu padomē par regulas, ar ko izveido finansiālā atbalsta instrumentu, pieņemšanu, kas veicinās Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību; aicina Padomi no jauna pielikt pūliņus, lai, pamatojoties uz Padomes 2004. gada 26. aprīļa secinājumiem un ņemot vērā konsultācijas, kas tika organizētas Luksemburgas prezidentūras laikā, kā arī balstoties uz Kipras Republikas pievienošanās akta 10. protokolu, panāktu vienošanos par tirdzniecības atvieglošanas regulu attiecībā uz Ziemeļkipru;

30.   atkārtoti pauž savu nostāju par to, ka Pievienošanās partnerības prioritātes, kas attiecas uz politiskajiem kritērijiem, ir jāizpilda pirmajā sarunu stadijā; ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija tagad atbalsta šo nostāju, pie tam paziņojot, ka atbilstība šiem kritērijiem ir jāsasniedz viena vai divu gadu laikā; aicina Turciju pēc iespējas ātrāk sagatavot plānu, kurā būtu iekļauts grafiks un īpaši pasākumi, lai iekļautos šajos termiņos; mudina Komisiju un Padomi padarīt sarunu progresu atkarīgu no tā, vai šīs prioritātes tiek laicīgi izpildītas;

31.   cer, ka Turcija nekavēs Berlīnes Plus nolīguma ar NATO piemērošanu;

Horvātija

32.   atzinīgi vērtē ES 2005. gada oktobra lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Horvātiju pēc Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) virsprokurora atzinuma par to, ka Horvātija šobrīd pilnībā sadarbojas, kā arī slavē to par līdz šim jau sasniegto; mudina tās iestādes turpināt reformu programmas īstenošanu, arī turpmāk pilnībā sadarboties ar ICTY un kopumā stiprināt tās administratīvās un tiesu iekārtas darbspējas;

33.   atzinīgi vērtē to, ka Spānijas iestādes notvēra ģenerāli A. Gotovina; cer, ka tas būs papildu pamudinājums Serbijai un Serbijas Republikai pilnībā sadarboties ar ICTY, un ka tiesa veicinās atvērtu dialogu par kara laika notikumiem bijušajā Dienvidslāvijas Republikā, kuros bija iesaistīts ģenerālis A. Gotovina;

34.   ar prieku atzīmē, ka Horvātija atbilst obligātajiem politiskajiem kritērijiem, tomēr uzsver, ka tā saskaras ar nopietnām problēmām saistībā ar tiesu iekārtas reformu, it īpaši ņemot vērā lielo skaitu nepabeigto lietu, kā arī tiesas spriedumus, kas liecina par etniskiem aizspriedumiem attiecībā uz serbu izcelsmes apsūdzētajiem lietās par kara noziegumiem; turklāt uzsver, ka ir jāpieliek lielākas pūles, lai samazinātu korupcijas līmeni un ka, neskatoties Konstitucionālo likumu par nacionālajām minoritātēm, nekavējoties jāveic pasākumi, lai turpmāk uzlabotu romu stāvokli;

35.   atzīst, ka ir novērojams progress reģionālās sadarbības jomā gan attiecībās ar Horvātijas kaimiņvalstīm, gan saistībā ar reģionālajām iniciatīvām; uzskata, ka ir nepieciešams nozīmīgs stimuls divpusējo jautājumu atrisināšanai, it īpaši jautājumiem, kas saistīti ar robežām un īpašumiem; lūdz Horvātiju un Slovēniju labu kaimiņattiecību un savstarpējas cieņas gaisotnē atrisināt to savstarpējās problēmas; pauž nožēlu, ka, neskatoties uz Horvātijas valdības lēmumu nosūtīt ratifikācijai Parlamentā projektu nolīgumam par valsts robežu starp Horvātijas Republiku un Bosniju un Hercegovinu, nolīgums netika ratificēts, ņemot vērā Republika Srpska iebildumus pret dažiem nolīguma aspektiem; mudina abu valstu valdības diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt galīgo vienošanos robežu jautājumā;

36.   uzsver, ka iepriekšminētās Sarajevas deklarācijas par bēgļu atgriešanos kontekstā jāpieliek vēl lielākas pūles, lai izveidotu apstākļus, kas veicinās bēgļu pastāvīgu atgriešanos; šajā sakarā atzinīgi vērtē EDSO misijas Horvātijā, Horvātijas valdības, ANO Augstās komisijas bēgļu jautājumos un ES delegācijas Horvātija kopīgo iniciatīvu uzsākt sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu attiecībā uz bēgļu atgriešanos; uzskata, ka pasākumi, kuru mērķis ir izlīguma aktīva veicināšana starp dažādām etniskajām grupām, ir nozīmīgi turpmākajai stabilitātei valstī un visā reģionā;

37.   atzinīgi vērtē to, ka Horvātiju var uzskatīt par valsti ar funkcionējošu tirgus ekonomiku un ka tā būs spējīga izturēt konkurenci, kamēr vien turpinās īstenot attiecīgās reformas; vērš Horvātijas uzmanību uz atlikušajiem trūkumiem, piemēram, pārmērīgo valsts iejaukšanos ekonomikā, kā arī sarežģītajiem noteikumiem un nepilnībām valsts pārvaldē, kas aizkavē attīstību privātajā sektorā un tiešo ārzemju investīciju jomā; aicina Horvātijas iestādes atļaut visiem ES pilsoņiem, nevienu nediskriminējot, piekļuvi namīpašuma tirgum;

38.   atzinīgi vērtē saprašanās memoranda par nacionālā fonda izveidi parakstīšanu, kas nodrošina juridisku pamatu, lai ieviestu decentralizētu īstenošanas sistēmu attiecībā uz ES pirmspievienošanās palīdzību;

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

39.   atzinīgi vērtē Padomes lēmumu piešķirt Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu; uzskata, ka tādējādi tiek pelnīti atzīti šīs valsts pūliņi pilnībā īstenot Ohridas nolīgumu un izveidot stabilu, demokrātisku un daudznacionālu valsti un sabiedrību, reformēt tās tiesu iestādes un policijas struktūras, kā arī radīt efektīvu tirgus ekonomiku;

40.   uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš turpmāko stratēģiju attīstībai, lai stiprinātu Ohridas nolīgumu un tādējādi arī valsts stabilitāti nākotnē;

41.   ar gandarījumu atzīmē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas progresu attiecībā uz atbilstību ES standartiem un tiesību aktiem; ir norūpējies par kavēšanos tādās jomās kā preču brīva aprite, intelektuālā īpašuma tiesības, konkurences politika un finanšu kontrole; pievienojas Komisijai, kas aicina Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestādes pielikt lielākas pūles, lai īstenotu dažu galveno jomu tiesību aktus, tostarp tieslietās un iekšlietās, kā arī lai pirms nākamajām parlamentārajām vēlēšanām īstenotu EDSO/Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja ieteikumus; šajā sakarā uzsver vajadzību nodrošināt, ka vēlēšanu komisija un tās palīgstruktūras ir pilnībā neatkarīgas no politiskās iejaukšanās, vienlaikus apzinoties visu politisko partiju intereses un viedokļus;

42.   ir pārliecināts, ka acquis communautaire pieņemšanas procesam vajadzētu notikt, vienlaicīgi attīstot nepieciešamās īstenošanas un ieviešanas spējas, jo pretējā gadījumā ES tiesību aktu uzticamība sabiedrības acīs var tikt kompromitēta; šajā kontekstā atzinīgi vērtē augošo sadarbību starp Horvātijas Republiku un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku ar mērķi dalīties pieredzē un zināšanās;

43.   aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku kopā ar Grieķiju konstruktīvi un elastīgi rast ātru un vispārēji pieņemamu risinājumu neatrisinātājai problēmai, kas saistīta ar valsts nosaukumu; uzskata, ka jautājums, kas saistīts ar valsts nosaukumu nevar būt šķērslis tās turpmākai integrācijai Eiropas valstu saimē;

Citas Rietumbalkānu valstis

44.   atgādina un pilnībā atbalsta prezidentūras secinājumus, kas tika izdarīti Eiropadomes sanāksmē Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā, kad valstu un valdību vadītāji atkārtoja savu apņemšanos pilnīgi un efektīvi atbalstīt Rietumbalkānu valstu perspektīvas iekļauties Eiropā, norādot, ka tās kļūs par neatņemamu ES sastāvdaļu, kad izpildīs noteiktos kritērijus;

45.   uzskata, ka Eiropas integrācijas stratēģija un ar to saistītās izredzes kļūt par ES dalībvalsti ir svarīgākais stimuls, lai sekmīgi realizētu reformas, kas ir nepieciešamas ilglaicīga miera un stabilitātes izveidei Rietumbalkānu valstīs ‐ Eiropas reģionā, kuru drīzumā pilnībā ieskaus ES dalībvalstis;

46.   uzskata, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanos nākotnē ir jāuzskata par Eiropas atkalapvienošanās pēc aukstā kara nākamo etapu;

47.   atzīmē, ka attiecībā uz pirmspievienošanās "ceļa karti" Rietumbalkānu valstīm ir nepieciešama gan vispusīga un konkrēta pieeja, gan arī pieeja, kas būtu vairāk balstīta uz izstrādātu politiku un motivāciju un pielāgota apspriežamajām valstīm, kuru kopīgā problēma ir vājas un centralizētas valsts iestādes, kā arī spētu paredzami ilgā laika posmā dot pietiekošu impulsu reformām;

48.   mudina Komisiju turpināt Kopienas palīdzību pārorientēšanu šajā reģionā un koncentrēt ES atbalstu uz efektīvas valsts pārvaldes un tiesu iestāžu attīstību, modernas un segregāciju izslēdzošas izglītības sistēmas izveidi un, visbeidzot, uz sociālās un ekonomiskās integrācijas pasākumiem, kas domāti personām, kas atgriežas dzimtenē; uzskata, ka šādu palīdzību arī jāizmanto, lai īstenotu attiecībā uz šīm valstīm vīzu politiku, kas būtu vairāk orientēta uz nākotni, ar mērķi cīnīties pret organizēto noziedzību, tajā paša laikā nekavējot pārrobežu apmaiņas starp uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, augstskolu darbiniekiem un studentiem;

49.   atzinīgi vērtē to, ka Albānija ir tuvu tam, lai noslēgtu sarunas par Stabilizācijas un asociācijas līgumu (SAL), kas liecina par pūliņiem, kādus šī valsts pielika, lai atbilstu Eiropas standartiem, tomēr aicina politiskās iestādes ieviest pieņemtos likumus un cer, ka pirms SAL noslēgšanas tās sasniegs reālus rezultātus cīņā pret korupciju, kā arī brīvu un neatkarīgu saziņas līdzekļu veicināšanā; aicina Albānijas valdību un parlamentu līdz nākamajām vēlēšanām mainīt vēlēšanu likumu, lai nodrošinātu, ka parlamentā ir taisnīgi pārstāvēti politiskie grupējumi, kurus atbalsta Albānijas pilsoņi, un lai novērstu pastāvošo taktisko balsošanu;

50.   aicina Komisiju palīdzēt Albānijai izskaust asinsatriebību, kas papildu citām lietām neļauj bērniem apmeklēt skolu un citiem realizēt savas tiesības balsot;

51.   atzinīgi vērtē Vispārējo un ārlietu padomes lēmumu uzsākt sarunas ar Bosniju un Hercegovinu par SAL, taču aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes ar Komisijas un jaunievēlētā Augstā pārstāvja atbalstu pārskatīt Deitonas līgumā paredzētos konstitucionālos mehānismus, turpmāk stiprinot valsts līmeņa iestādes, vienlaicīgi nodrošinot, ka pilnvaru nodošana tieslietu, aizsardzības un policijas jomās ir saskaņota ar atbilstošu finanšu līdzekļu piešķiršanu; uzsver, ka, īstenojot konstitucionālās reformas, demokrātiju un efektivitāti jācenšas apvienot ar pārstāvību un etnisko dažādību; ar nožēlu atzīmē strupceļu, kurā nonākušas iesaistīto pušu sarunas par valsts konstitucionālo reformu, un aicina jauniecelto Augsto pārstāvi būt starpniekam šā procesa atjaunošanā; atgādina Bosnijas un Hercegovinas iestādēm, ka pilnīga sadarbība ar ICTY ir pamatprasība, lai uzsāktu sarunas par SAL ar ES;

52.   atgādina iepriekšējā Augstā pārstāvja paziņojumus par to, ka Bosnija un Hercegovina beidzot atstāj pagātnē Deitonas līgumu un noteikti virzās Eiropas virzienā; atzinīgi vērtē C. Schwarz-Schilling izrādīto apņemšanos palīdzēt šai valstij gūt būtiskus panākumus politikā, sociālajā jomā un ekonomikā; uzskata, ka šajā izšķirošajā periodā cieši jāsaskaņo Kopienas palīdzības programmas un KĀDP misijas; tāpēc mudina attiecīgās ES iestādes spert atbilstošus soļus, lai garantētu, ka Eiropas Savienībā pastāv vienprātība;

53.   uzskata, ka SAN noslēgšanas sarunu kontekstā galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai turpmāk samazinātu starptautiskās iejaukšanās nepieciešamību Bosnijas un Hercegovinas pārvaldē; aicina Padomi un Komisiju uzmanīgi veikt sagatavošanas pasākumus Pārstāvniecības likvidācijai.

54.   ciena Melnkalnes iestāžu vēlmi atbilstoši Serbijas un Melnkalnes konstitucionālajiem noteikumiem un Eiropas standartiem nodot tautas nobalsošanai jautājumu par Melnkalnes statusu valstu savienībā; ir pārliecināts, ka valdība un opozīcija, piedaloties Eiropas Savienībai kā starpniekam, gūs panākumus, kopīgi nosakot referenduma norises noteikumus un procedūras, lai sasniegtais rezultāts būtu pilnībā leģitīms valsts un starptautiskajā līmenī; neatkarīgi no galarezultāta mudina abu republiku iestādes cieši un konstruktīvi sadarboties sarunu par SAL kontekstā un veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu abu valstu tirgu pilnu ekonomisko integrāciju;

55.  atzīst nozīmīgo progresu, ko sasniegušas Belgradas iestādes sadarbībā ar ICTY; atbalsta un atkārto ANO virsprokurores Carla Del Ponte aicinājumu nekavējoties nodot ICTY agrākos komandierus Ratko Mladiču un iepriekšējo Republika Srpska vadītāju Radovanu Karadžiču; atgādina, ka pilnīga un aktīva sadarbība ar ITCY ir būtisks priekšnosacījums, lai veiktu sarunas par SAC; tādēļ mudina Serbijas iestādes nepalaist garām piedāvāto iespēju un noteikti turpināt tālākas integrācijas Eiropā politiku; atgādina tām, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai attiecībā uz ICTY valdības politika saņemtu pilnīgu atbalstu visos līmeņos no pārvaldes, policijas, tiesu iestāžu un armijas puses;

56.   atzīmē Vojvodinas reģiona etniskās daudzveidības saglabāšanas stratēģisko nozīmību;

57.   atzinīgi vērtē to, ka pirmais sarunu raunds ir noticis savstarpējas cieņas gaisotnē; tomēr pauž bažas par to, ka saskaņā ar ANO Ģenerālsekretāra īpašo ziņojumu etnisko grupu attiecības un minoritāšu tiesības, jo īpaši attiecībā uz serbu un romu minoritātēm, joprojām ir neapmierinošas; aicina pagaidu pašpārvaldes iestādes kontekstā ar decentralizācijas sarunām iesniegt priekšlikumus, lai risinātu šo problēmu;

58.   atbalsta Komisiju, kas uzsver Kosovas sasniegumus, tomēr arī nepilnības, ieviešot ANO standartus;

59.   atgādina, ka secinājums, kuru izdarīja pēc sarunām par statusu, paredz ANO standartu pilnīgu ievērošanu, un piekrīt Padomei, ka ar statusu saistītā jautājuma vienīgais risinājums ir izveidot daudznacionālu Kosovu, kur visiem pilsoņiem ir tiesības dzīvot, strādāt un ceļot un kuras teritoriālo integritāti nodrošina ANO un Eiropas Savienība; uzsver, ka gala risinājumam jābūt pieņemamam Kosovas iedzīvotājiem; uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata kontekstā ar Kosovas integrāciju ES un ka tam ir jāveicina miera, drošības un stabilitātes stiprināšana reģionā;

60.   turklāt uzskata, ka lēmumu par galīgo statusu jāpieņem, vienlaikus izstrādājot tā ieviešanas plānu, kurā būtu izklāstīti nosacījumi, lai izvairītos no destabilizācijas reģionā;

61.   mudina Eiropas Savienību un Komisiju uzņemties vadošo lomu sarunās par Kosovas statusu nākotnē, turklāt aktīvi sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un visiem kontaktgrupas locekļiem; uzskata, ka šīs sarunas ir izaicinājums visam reģionam un ka šī procesa atbalsts un galarezultātu atzīšana ir visu attiecīgo valstu interesēs;

o
o   o

62.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Turcijas, Horvātijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Serbijas un Melnkalnes valdībām un parlamentiem, pagaidu pašpārvaldes iestādēm Kosovā un Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai Kosovā.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0350. (2) OV C 140 C, 9.6.2005., 163. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0369.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par iznākumu sarunām par Cilvēktiesību padomi un ANO Cilvēktiesību komisijas 62. sesiju

P6_TA(2006)0097 RC-B6-0150/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību komisiju, kuras pieņemtas kopš 1996. gada, kā arī 2004. gada 29. janvāra rezolūciju par attiecībām starp Eiropas Savienību un ANO(1), 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par ANO reformu(2) un 2005. gada 29. septembra rezolūciju par ANO 2005. gada 14.–16. septembra Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes iznākumu(3),

–   ņemot vērā ANO Cilvēktiesību komisijas (UNCHR) 62. sesiju, kuru bija plānots organizēt no 2006. gada 13. marta līdz 21. aprīlim,

–   ņemot vērā ziņojumu "Drošāka pasaule ‐ mūsu kopīga atbildība", ko 2004. gada 1. decembrī pieņēma ANO Ģenerālsekretāra augsta līmeņa speciālistu grupa par draudiem, izaicinājumiem un pārmaiņām,

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2005. gada 21. marta ziņojumu "Lielākā brīvībā uz attīstību, drošību un cilvēktiesībām",

–   ņemot vērā ANO 2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus apkopojošo dokumentu, kuru pieņēma 2005. gada 16.septembrī Ņujorkā un kurā tika nolemts izveidot Cilvēktiesību padomi, ar ko aizstātu Cilvēktiesību komisiju, un uzticēt ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam uzdevumu vest sarunas, kas jāpabeidz pēc iespējas drīzāk 60. sesijas laikā, lai noteiktu tās pilnvaras un sastāvu,

–   ņemot vērā projektu ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētāja rezolūcijai par Cilvēktiesību padomi, ko iesniedza izskatīšanai 2006. gada 23. februārī,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošana, veicināšana un aizsardzība ir daļa no Eiropas Savienības ētiskā un juridiskā acquis un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem;

B.   tā kā ANO bija un ir viena no potenciāli vispiemērotākajām organizācijām, lai visaptveroši nodarbotos ar cilvēktiesību jautājumiem un izaicinājumiem, ar ko mūsdienās nākas saskarties cilvēcei;

C.   tā kā projekts rezolūcijai par Cilvēktiesību padomi (CTP) bija iznākums daudzu mēnešu centieniem panākt vienprātību;

D.   tā kā, lai gan CTP neatrisina dažas no būtiski svarīgākajām izteiktajām bažām, tā var nodrošināt efektīvu pamatu cilvēktiesību aizsardzības stiprināšanai un veicināšanai ANO sistēmā, kas līdz šim brīdim diemžēl ne vienmēr panāca vēlamo efektivitāti attiecībā uz rezultātiem;

E.   tā kā ANO Cilvēktiesību komisijas (UNCHR) 62. sesija būs tās pēdējā sesija pirms ANO CTP faktiskās izveides;

F.   tā kā šī gada UNCHR ikgadējai sesijai ir izveidota Eiropas Parlamenta ad hoc delegācija, kā tas ir bijis pēdējos septiņus gadus,

Cilvēktiesību padome

1.   atzinīgi vērtē rezolūcijas, ar ko izveido CTP, pieņemšanu; šajā sakarā atzīmē ES ieguldījumu minēto sarunu iznākuma panākšanā;

2.   atzinīgi vērtē mazākas pastāvīgas ANO struktūras izveidi, kuru tiešā ceļā ievēlē Ģenerālā asambleja, kā pirmo soli, lai pildītu 2005. gada Pasaules Augstākā līmeņa sanāksmē uzņemtās saistības stiprināt ANO cilvēktiesību mehānismus;

3.   atzinīgi vērtē it īpaši to, ka CTP gada gaitā varēs regulāri tikties, organizējot ne mazāk kā trīs sesijas gadā, un sasaukt īpašas sesijas ārpus kārtējām sanāksmēm nolūkā ātri atrisināt cilvēktiesību krīzes;

4.   atzinīgi vērtē UNCHR neatkarīgu īpašo procedūru sistēmas saglabāšanu; atzīmē, ka šīs īpašās procedūras būs pakļautas pārskatīšanai gada laikā, un aicina ES arī turpmāk būt modrai attiecībā uz to saglabāšanu;

5.   atzinīgi vērtē tādas prakses saglabāšanu, kura paredz cilvēktiesību NVO līdzdalību debatēs, un cer, ka šī piedalīšanas nākotnē tiks uzlabota un pastiprināta, atkārtoti aicina īstenot ANO NVO komitejas reformu, lai nodrošinātu neatkarīgu NVO efektīvu līdzdalību;

6.   atzinīgi vērtē universāla periodiskas pārskatīšanas mehānisma ‐ speciālistu veiktas salīdzinošas pārskatīšanas ‐ izveidi, kurš būtu līdzeklis dalībvalstu aptveramības universāluma un vienlīdzīgas attieksmes pret tām pastiprināšanai saistībā ar cilvēktiesību uzraudzību pasaulē; atzīmē precizējumu, ka šim mehānismam nevajadzētu dublēt ANO ar līgumiem saistīto struktūru darbu; aicina CTP šīs pārskatīšanas kārtības noteikšanā nodrošināt, ka tai veltītā sesija ir papildinājums vismaz trim sesijām un desmit nedēļām, kas paredzētas minētajā rezolūcijā;

7.   pauž nožēlu, ka tika noraidīts ierosinājums CTP locekļus ievēlēt ar pastiprinātu, divu trešdaļu, vairākumu; tomēr uzskata, ka kārtība, kas paredz, ka locekļus ievēlē tiešā ceļā, individuāli, aizklāti un ar Ģenerālās asamblejas locekļu balsu absolūtu vairākumu, un tas, ka valdībām jāizskata kandidātu ar cilvēktiesībām saistītie dati un saistības, varētu novērst cilvēktiesību pārkāpēju ievēlēšanu CTP; atzinīgi vērtē tāda mehānisma izveidi ar divu trešdaļu Ģenerālās asamblejas locekļu balsu vairākumu, ar kura palīdzību pārtrauc tā locekļa dalības tiesības CTP, kurš regulāri nopietni pārkāpj cilvēktiesības;

8.   aicina visas ANO dalībvalstis censties ievēlēt kandidātvalstis ar visaugstākajiem cilvēktiesību standartiem, kuras ir ratificējušas cilvēktiesību pamatlīgumus, pilda savus informācijas sniegšanas pienākumus, izdod atklātus ielūgumus uz ANO īpašajām procedūrām un cenšas īstenot to ieteikumus; aicina ES uzstāt, lai par izvirzītajiem kandidātiem paziņotu vismaz trīsdesmit dienas pirms vēlēšanām, lai varētu publiski pārbaudīt to ar cilvēktiesībām saistītos datus un solījumus;

9.   atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka CTP spēja aizsargāt cilvēktiesības būs atkarīga no visu pušu politiskās gribas to padarīt par stipru un efektīvu struktūru;

10.   tāpēc aicina visas ANO dalībvalstis pildīt pilnvaras, ko tās noteikušas, un īstenot izstrādātos mehānismus, lai nodrošinātu CTP spēju nozīmīgā veidā aizsargāt un veicināt cilvēktiesības;

11.   mudina ES uzņemties vadošo lomu CTP un rādīt piemēru tādu ANO cilvēktiesību struktūru stiprināšanas vecināšanā, kuras spēj reaģēt uz cilvēktiesību situācijām visā pasaulē, kā arī tas risināt;

12.   atkārtoti apstiprina vajadzību pēc pastiprinātām konsultācijām, sadarbības un koordinācijas starp ES un ANO, it īpaši jauno CTP;

13.   atkārtoti apstiprina vajadzību pēc koordinētas, saskaņotas un labi sagatavotas ES pieejas pirms CTP sesijām, to laikā un pēc tām, lai nodrošinātu lietderīgu un efektīvu ieguldījumu tās darbā;

14.   uzskata par piemērotu nodrošināt delegācijas dalību attiecīgajās CTP sesijās kā turpinājumu EP līdzšinējai dalībai UNCHR ikgadējās sesijās;

UNCHR 62. sesija

15.   atzīmē lēmumu padarīt UNCHR 62. sesiju par pārejas, procedurālu un saīsinātu sesiju;

16.   tomēr uzskata, ka šai kārtībai nevajadzētu kavēt UNCHR aizsardzības pilnvaru īstenošanu un ka visām šīs komisijas darbībām standartu noteikšanā jābūt pienācīgi pieņemtām vai kā citādi kontrolētām;

17.   tāpēc aicina Cilvēktiesību komisijas locekļus nodrošināt, ka īpašās procedūras, kuru īstenošanai pilnvaras piešķīra pēdējā sesijā, tādas kā ģenerālsekretāra ziņojums par sadarbību ar ANO cilvēktiesību struktūru pārstāvjiem, tiek izklāstītas, apstiprinātas un pilnībā apspriestas un ka tiek atjaunotas pilnvaras, kuru termiņš tuvojas beigām, piemēram, ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja cilvēktiesību aizstāvju jautājumā pilnvaras; uzsver, ka jāsaglabā iespēja cilvēktiesību aizstāvjiem vērsties komisijā un piedalīties tās debatēs;

o
o   o

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, 60. Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam un ANO Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos.

(1) OV C 96 E, 21.4.2004, 79. lpp. (2) P6_TA(2005)0237. (3) P6_TA(2005)0362.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par gatavošanos pušu konferencei un sanāksmei par bioloģisko daudzveidību un biodrošību Kuritibā (Curitiba), Brazīlijā

P6_TA(2006)0098 B6-0170/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) pušu 8. konferenci (8PK), kas notiks no 2006. gada 20. marta līdz 31. martam Kuritibā, Brazīlijā,

–   ņemot vērā Kartahenas protokola par biodrošību pušu 3. sanāksmi (3PS), kas notiek no 2006.gada 13. marta līdz 17. martam Kuritibā, Brazīlijā,

–   ņemot vērā 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā KBD ir lielākais pasaules mēroga nolīgums par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un regulē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī taisnīgu un līdzsvarotu ģenētisko resursu izmantošanas rezultātā iegūtā labuma sadalījumu un tā kā šo konvenciju ir parakstījušas 188 valstis, tostarp 25 ES dalībvalstis un Eiropas Kopiena;

B.   tā kā Kartahenas protokolā par biodrošību ir noteikti kopējie obligātie standarti attiecībā uz ģenētiski pārveidotu dzīvo organismu (PDzO) pārrobežu transportu un šo protokolu ir ratificējusi 131 valsts;

C.   tā kā bioloģiskā daudzveidība, tostarp ģenētiskā daudzveidība un sugu un ekosistēmu daudzveidība veido dzīvības pamatstruktūru un ir cilvēka veselības, dzīves kvalitātes un labklājības būtiskākais pamats un tai pašai par sevi piemīt dabiska vērtība;

D.   tā kā pastāv tieša saikne starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ar ekosistēmām saistīto pakalpojumu sniegšanu, kā, piemēram, pārtikas ražošana, ūdens attīrīšana, barības vielu aprite un klimata regulēšana; tā kā ir palielinājies dabas resursu patēriņa, dzīvotņu iznīcināšanas, klimata pārmaiņas, savvaļas sugu pārliecīgas izmantošanas un nelikumīgas tirdzniecības ar savvaļas dzīvniekiem un augiem intensitāte cilvēku vajadzībām un tas jau pašreiz ievērojami apgrūtina ekosistēmas pakalpojumu sniegšanu;

E.   tā kā KBD dalībvalstis, ar lēmumu CBD VI/26, un neatkarīgi no tā arī 2002. gada Johannesburgas pasaules mēroga augstākā līmeņa sanāksmes par noturīgu attīstību dalībnieki vienojās līdz 2010. gadam ievērojami samazināt bioloģiskās daudzveidības zudumu;

F.   tā kā Eiropas Kopiena pati ir uzņēmusies saistības līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu;

G.   tā kā ANO Ģenerālās Asamblejas 2004. gada 17.novembra rezolūcijā Nr. A/RES/59/25 ir pieprasīti "tūlītēji zinātniski pamatoti pasākumi katrā atsevišķā situācijā, tostarp profilakses principa piemērošana, postošu zvejošanas metožu pagaidu aizliegšana, tostarp grunts traļu izmantošanas, kam ir negatīva ietekme uz vārīgām jūras ekosistēmām, tostarp zemūdens kalniem, hidrotermālām plūsmām un auksto ūdeņu korāļiem, uz ko vairs neattiecas valsts līmeņa jurisdikcija, kamēr saskaņā ar starptautiskām tiesībām tiek pieņemti attiecīgi pasākumi, kas nodrošina saglabāšanu un pārvaldību";

H.   tā kā iepriekšējā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veiktās mežu resursu novērtēšanas (MRN 2005) rezultātā ir uzsvērts dramatisks pēdējo veco mežaudžu zudums ik gadu vairāk nekā 13 miljonu hektāru teritorijā visā pasaulē;

I.   tā kā no KBD 8PK dalībniekiem sagaida, ka tiks izvērtētas darba programmā par mežu bioloģisko daudzveidību iekļautās saistības, kā arī KBD lēmumi VI/22 un VI/28 attiecībā uz bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, patēriņu un tirdzniecību, ka arī tiesību aktu izpilde un politikas veidošana meža nozarē un pasākumi, kas ir vērsti pret nelegālu mežu izstrādi;

J.   tā kā KBD lēmuma V/5 III sadaļa, kas ir pieņemts šīs konvencijas dalībvalstu 5. konferencē 2000. gadā, nosaka moratoriju attiecībā uz lauka izmēģinājumiem un V–GURT tehnoloģijas (dažādu gēnu izmantošanas ierobežošanas tehnoloģijas) laišanu tirgū, kas ir paredzēta, lai novērstu lauku saimniecībās uzglabājamo sēklu dīgšanu, izmantojot sterilitāti stimulējošas gēnu konstrukcijas;

K.   tā kā gēnu inženierijas izmantošana sterilu stādu ražošanai liktu lauksaimniekiem katru gadu pirkt jaunas sēklas un tādējādi varētu apdraudēt pārtikas nekaitīgumu, it īpaši jaunattīstības valstīs, un tā kā šāda veida gēni varētu inficēt augļus, kas nav bijuši pakļauti gēnu manipulācijai, notiekot svešapputei vai nejaušai krustošanai;

1.   ir ļoti nobažījies par nemitīgo bioloģiskās daudzveidības zudumu un arvien pieaugošajām Eiropas Savienības no ekoloģiskā viedokļa "atstātajām pēdām", kas iespaido bioloģisko daudzveidību tālu aiz Eiropas Savienības robežām;

2.   aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu un demonstrēt savu pārliecību, vienojoties par konkrētiem pasākumiem un veicinot tos, lai savās valstīs un starptautiskajā arēnā sargātu bioloģisko daudzveidību;

3.   uzskata, ka nav izpildītas prasības par pasaules līmeņa moratoriju lauka izmēģinājumiem un V–GURT tehnoloģiju laišanai tirgū, cita starpā attiecībā uz ekoloģisko un sociāli ekonomisko ietekmi un iespējamo negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, pārtikas nekaitīgumu un cilvēku veselību;

4.   mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis:

5.   turklāt mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis paātrināt progresu, kas vajadzīgs Kopienas noteiktā mērķa sasniegšanai par bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu, iekļaujot politikā attīstības jomā un atbalsta politikā mērķus, kas ir noteikti KBD, it īpaši ierosinātajos uz atsevišķām valstīm un reģioniem attiecināmos ES stratēģiskos dokumentos, kā arī ES Dzīvotņu(2) un putnu(3) direktīvas īstenošanas un ar to saistītās Natura 2000 tīkla izveides radikālai uzlabošanai;

6.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī Konvencijas par bioloģisko daudzveidību dalībvalstīm un valstīm, kas ratificējušas Kartahenas protokolu par biodrošību.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0300. (2) Padomes direktīva 92/43/EEK (1992.gada 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992, 7.lpp.). (3) Padomes direktīva 79/409/EEK (1979.gada 2.aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979, 1.lpp.).

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesībām Moldovā, īpaši Piedņestrā

P6_TA(2006)0099 B6-0168/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās Parlamenta rezolūcijas par Moldovu, sevišķi 2003. gada 18. decembra rezolūciju(1), 2005. gada 24. februāra rezolūciju par parlamenta vēlēšanām Moldovā(2) un 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā(3),

–   ņemot vērā ES un Moldovas parlamentārās sadarbības komitejas 2005. gada 6. un 7. oktobra sanāksmē pieņemto galīgo paziņojumu un ieteikumus,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Moldovu, ko parakstīja 1994. gada 28. novembrī un kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1999. gadā Stambulā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē un 2002. gadā Portu notikušajā EDSO Ministru padomes sanāksmē pieņemtos paziņojumus,

–   ņemot vērā Septītās ES un Moldovas parlamentārās sadarbības padomes 2005. gada 22. februāra sanāksmē pieņemto Moldovas rīcības plānu,

–   ņemot vērā EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja vēlēšanu novērotāju misijas gala ziņojumu par 2005. gada 6. marta vēlēšanām, kurā atzīts, ka, neraugoties uz atklātajiem trūkumiem attiecībā uz priekšvēlēšanu kampaņas veidošanas iespējām un piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem, tās kopumā ir bijušas atbilstošas lielākajai daļai EDSO prasību un Eiropas Padomes un citiem starptautiskajiem standartiem,

–   ņemot vērā Padomes Lēmumu 2006/96/KĀDP, ar ko īsteno Kopējo nostāju 2004/179/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Moldovas Republikas Piedņestras apgabala vadību(4) un Padomes Kopējo nostāju 2006/95/KĀDP(5), ar kuru šos ierobežojošo pasākumu piemērošanas periodu pagarina par vēl 12 mēnešiem,

–   ņemot vērā pagaidu rezolūciju par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā Ilascu un citi pret Moldovu un Krievijas Federāciju, ko 2006. gada 1. martā pieņēma Eiropas Padomes Ministru padome,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā Eiropas kaimiņattiecību politikā ir atzīta Moldovas tiekšanās uz Eiropu un Moldovas nozīmīgums, jo tā ir valsts, kurai ir sena vēsturiska, kultūras un ekonomiskā saikne ar dalībvalstīm;

B.   tā kā Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros tika pieņemts rīcības plāns, kurā ir iekļauti priekšlikumi, kuru mērķis ir veicināt tādas politiskās un administratīvās reformas, kas ļautu Moldovai laika gaitā iekļauties ES politikas virzienos un programmās;

C.   tā kā Eiropas Savienības nesen ir veikusi svarīgus pasākumus, lai veicinātu saikni ar Moldovas Republiku un pieņemtu rezolūciju par Piedņestras konfliktu, izveidojot pastāvīgo Eiropas Komisijas delegāciju Kišiņevā, ieceļot ES īpašo pārstāvi Moldovas jautājumos, kuram ir pilnvaras sniegt ieguldījumu noturīgā Piedņestras konflikta noregulēšanā, un izveidojot ES robežsardzes palīdzības misiju, kas darbojas Moldovā un Ukrainā;

D.   tā kā 1992. gadā pēc bruņota konflikta, kuram bija militārs Krievijas atbalsts, Piedņestra pasludināja savu neatkarību, destabilizējot visu valsti;

E.   tā kā saistībā ar Piedņestru pastāv bažas par augstu noziedzības līmeni, korupciju visos sabiedrības līmeņos, iesakņojušās ēnu ekonomikas pastāvēšanu un pamata brīvību un cilvēktiesību neievērošanu;

F.   tā kā pašpasludinātās Piedņestras varas iestādes turpina vajāt neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus un NVO un diskriminēt un vajāt rumāņu tautības iedzīvotājus;

G.   tā kā pašpasludinātās Piedņestras varas iestādes vēl aizvien atsakās ievērot ECT spriedumu un atbrīvot nelikumīgi un patvaļīgi apcietinātos Andrei Ivantoc un Tudor Petrov-Popa;

H.   tā kā ir ziņas, ka Andrei Ivantoc šā gada 2006. gada 27. februārī ir uzsācis badastreiku, lai protestētu pret to, ka Tiraspoles brīvības atņemšanas iestādē pret apcietinātajiem izturas necilvēcīgi un pazemojoši,

1.   asi nosoda to, ka neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, cilvēki, kas kritizē pašpasludinātās Piedņestras režīmu, NVO locekļi un tie, kas pretojas Piedņestras režīmam, tiek apspiesti, vajāti un iebiedēti; nosoda aizliegumu ārvalstu ziedotājiem finansēt NVO; nosoda šī režīma nevēlēšanos iesaistīties pasākumos, lai panāktu mierīgu un vispusīgu Piedņestras konflikta atrisinājumu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka ir pagarināts aizliegums Piedņestras režīma locekļiem izsniegt ES dalībvalstu vīzas;

2.   asi nosoda to, ka pašpasludinātās Piedņestras varas iestādes vairāk nekā pusotru gadu pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma Ilascu u.c. lietā pasludināšanas turpina turēt apcietinājumā divus prasības iesniedzējus; atzīmē, ka šajā spriedumā tiesa jo īpaši uzsvērts, ka abām atbildīgajām valstīm ir jādara viss iespējamais, lai nekavējoties atbrīvotu vēl aizvien patvaļīgā apcietinājumā esošos prasības iesniedzējus;

3.   aicina Moldovas iestādes turpināt rīkoties, lai nekavējoties tiktu atbrīvoti nelikumīgā un patvaļīgā apcietinājumā esošie Andrei Ivantoc un Tudor Petrov-Popa; stingri pieprasa Krievijas iestādēm aktīvi izmantot visus pasākumus, ar kuriem iespējams panākt, ka abi nelikumīgi un patvaļīgi apcietinātie tiek nekavējoties atbrīvoti; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis lūgt, lai šie apcietinātie tiktu nekavējoties atbrīvoti;

4.   ņemot vērā bijušā aizsardzības ministra Valeriu Pasat lietā pasludināto smago un pretrunīgo spriedumu, aicina Moldovas iestādes nodrošināt, ka apelācijas procesam ļaus noritēt pārredzamā veidā, ievērojot starptautiskos juridiskos principus;

5.   pauž stingru atbalstu Moldovas iestāžu centieniem sekmīgi ieviest Rīcības plānu, kas ir daļa no ES kaimiņattiecību politikas; aicina Padomi un Komisiju atbalstīt Moldovas iestāžu demokratizācijas procesu un izmantot visus diplomātiskos līdzekļus, lai vājinātu nelikumīgo un autoritāro Piedņestras režīmu;

6.   mudina Moldovas valdību turpināt reformu procesu, lai uzlabotu tiesiskumu, atbilstoši saistībām, kas izriet no Rīcības plāna, risinātu iestāžu korumpētības problēmu un ieviestu stingrākus pasākumus cīņā pret cilvēku tirdzniecību;

7.   ņem vērā likumu par cilvēku tirdzniecības novēršanu un cīņu pret to, kas pieņemts 2005. gada 20. oktobrī un paredz bezmaksas sociālos pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem; aicina Moldovas iestādes paskaidrot, kā tiks finansēti ar šī likuma piemērošanu saistītie pasākumi; uzsver to, ka ir svarīgi konsultatīvajām iestādēm sieviešu tirdzniecības jautājumos piešķirt lielāku finansējumu un palielināt darbinieku skaitu tajās, kā arī aktīvāk sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas šajā jomā;

8.   atzinīgi vērtē dažādo Moldovas parlamentā pārstāvētu partiju konstruktīvo sadarbību; atzīst, ka reformas tādās jomās kā tiesu iestāžu neatkarība, izlūkdienesti, kā arī vēlēšanas un revīzijas palātu reglamentējošie tiesību akti ir ļoti svarīgas; aicina palielināt Moldovas tiesu iestāžu jaudu; uzsver, ka ir svarīgi nekavējoties īstenot šīs un citas reformas;

9.   pauž pārliecību, ka reformas Moldovā būs sekmīgas tikai tad, ja tās noritēs, ievērojot tiesiskuma principus un pamatbrīvības; mudina visas iesaistītās puses, tostarp pilsonisko sabiedrību sadarboties, lai sekmētu tālāku valsts demokrātijas attīstību;

10.   atzinīgi vērtē to, ka tiek ievērota 2005. gada 30. decembrī Moldovas un Ukrainas premjerministru pieņemtā kopīgā deklarācija par muitu; aicina Moldovas Piedņestras reģiona uzņēmējus reģistrēties attiecīgajās iestādēs Kišiņevā, lai sekmētu netraucētu preču plūsmu pāri robežai; aicina pašpasludinātās Piedņestras varas iestādes netraucēt šo reģistrāciju;

11.   atzinīgi vērtē Eiropas robežsardzes palīdzības misijas nosūtīšanu uz Moldovu un Ukrainu, kas varētu būt ieguldījums pasākumos, kuru mērķis ir rast ilgtspējīgu un stabilu Piedņestra konflikta atrisinājumu; uzsver, ka konflikta izbeigšanai ir svarīgi uzlabot robežkontroli un ierobežot ieroču tirdzniecību;

12.   aicina Komisiju, Padomi un ES īpašo pārstāvi Moldovas jautājumos darīt visu iespējamo, lai izvairītos no robežstrīda saasināšanās;

13.   ņem vērā pozitīvo Moldovas parlamenta paziņojumu par Ukrainas iniciatīvu atrisināt Piedņestras konfliktu, kurā gan ir arī dažas kritiskas piezīmes; aicina visas iesaistītās puses pilnībā iesaistīties 5+2 sarunās, kurās piedalītos Moldova, Moldovas Piedņestras reģions, Krievija, Ukraina un EDSO, Eiropas Savienībai un ASV piedaloties novērotāju statusā, un panākt politisku Piedņestras konflikta atrisinājumu;

14.   aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstīt Piedņestras režīmu, apstiprināt, ka tā atbalsta Moldovas konstitūcijā paredzēto Moldovas teritoriālo integritāti un bez nosacījumiem izvest savas karaspēka vienības, smagos ieroču un munīciju; uzsver, ka saskaņā ar 1999. gadā Stambulā notikušajā EDSO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto lēmumu karaspēka daļām bija jābūt izvestām līdz 2002. gada beigām; aicina Padomi iekļaut šo jautājumu nākamās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā;

15.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Moldovas valdībai un parlamentam, Rumānijas valdībai, Ukrainas valdībai, Krievijas Federācijas valdībai, Amerikas Savienoto Valstu valdībai, EDSO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

(1) OV C 91 E, 15.4.2004., 692. lpp.. (2) OV C 304 E, 1.12.2005., 398. lpp. (3) OV C 45 E, 23.2.2006., 107. lpp. (4) OV L 44, 15.2.2006., 32. lpp. (5) OV L 44, 15.2.2006., 31. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kazahstānu

P6_TA(2006)0100 B6-0167/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Kazahstānu, ko parakstīja 1995. gada 23. janvārī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā ES paziņojumu par Kazahstānu saistībā ar Altynbek Sarsenbayev nāvi 2006. gada 16. februārī,

–   ņemot vērā Komisijas Centrālāzijas Stratēģijas dokumentu 2002.–2006. gadam,

–   ņemot vērā ES un Kazahstānas Sadarbības padomes ceturtās sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 4. decembrī notikušo prezidenta vēlēšanu oficiālos rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā 2006. gada 13. februārī tika nežēlīgi nogalināts izcils politiķis un viens no opozīcijas partijas "Patiesais Ak Zhol (spožais ceļš)"priekšsēdētājiem Altynbek Sarsenbayev, kā arī viņa miesas sargs un šoferis;

B.   tā kā 2005. gada 12. novembrī neskaidros apstākļos tika nogalināts vēl viens opozīcijas līderis Nurkadilov Zamanbek, turklāt tas notika pēc tam, kad viņš apsūdzēja valdību korupcijā; tā kā pēc oficiālās izmeklēšanas tika secināts, ka N. Zamanbek izdarīja pašnāvību;

C.   tā kā par mītiņa rīkošanu, pieminot noslepkavoto opozīcijas līderi Altynbek Sarsenbayev, 2006. gada 26. februārī divpadsmit opozīcijas aktīvisti un daži žurnālisti tika ieslodzīti cietumā uz 5 līdz 15 dienām;

D.   tā kā par A. Sarsenbayev noslepkavošanu tika arestēts Senāta ģenerālsekretārs, kā arī 5 valsts drošības dienesta locekļi, ko apsūdzēja personu nolaupīšanā un noslepkavošanā, tādējādi izraisot valsts drošības dienesta vadītāja atkāpšanos no amata;

E.   ņemot vēra, ka Kazahstāna ir galvenais sabiedrotais cīņā pret starptautisko terorismu un reliģisko fundamentālismu, kā arī Kazahstānas ieinteresētību kļūt par EDSO priekšsēdētājvalsti 2009. gadā;

F.   uzsver, ka cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma īstenošana ir ES un Kazahstānas Partnerattiecību un sadarbības nolīguma pamatelements, uz ko balstīsies turpmāko attiecību attīstība,

1.   nosoda Altynbek Sarsenbayev nogalināšanu un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;

2.   izsaka nopietnas bažas par divu izcilu opozīcijas politiķu slepkavībām triju mēnešu laikā;

3.   aicina Kazahstānas iestādes pabeigt Altynbek Sarsenbayev un divu personu, kas viņu pavadīja, nāves apstākļu uzsākto izmeklēšanu, veicot to pilnīgi, neatkarīgi un pārredzami;

4.   atzinīgi vērtē prezidenta N. Nazarbayev 2006. gada 21. februāra paziņojumu, kurā viņš nosodīja slepkavības un apsolīja bargi sodīt iesaistītās personas;

5.   atzinīgi vērtē Galymzhan Zhakianov iekšējās trimdas pārtraukšanu;

6.   nosoda opozīcijas aktīvistu un žurnālistu ieslodzīšanu cietumā uz piecām līdz piecpadsmit dienām par viņu dalību miermīlīgajā mītiņā saistībā ar Altynbek Sarsenbayev nāvi;

7.   aicina Kazahstānas valdību ievērot saistības, ko tā ir uzņēmusies saskaņā ar Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, it īpaši attiecībā uz demokrātijas, starptautisko tiesību principu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī turpināt virzīties demokratizācijas, turpmākās pilsoņu brīvības nodrošināšanas un liberalizācijas virzienā, un atgādina par nozīmi, ko tas piešķir sadarbībai starp Kazahstānu un ES ekonomikas, kā arī politikas un kultūras jomā;

8.   aicina Padomi un Komisiju padarīt cilvēktiesību ievērošanu par Sadarbības padomes sanāksmes stūrakmeni, saistot attīstību šajā jomā ar Partnerattiecību un sadarbības nolīguma turpmāko īstenošanu, kā arī stiprināt TACIS Kazahstānas demokrātijas programmas, lai it paši stiprinātu un attīstītu demokrātiskas iestādes, neatkarīgus masu informācijas līdzekļus un cīnītos pret korupciju; aicina apspriest šos jautājumus ES un Kazahstānas parlamentārās sadarbības komitejas nākamajā sanāksmē, kurai jānotiek 2006. gada 29. un 30. maijā;

9.   uzsver, ka demokrātijas principu, tiesiskuma un Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā noteikto cilvēktiesību ievērošana ir priekšnosacījums tam, lai Kazahstāna kļūtu par EDSO priekšsēdētājvalsti, kam saskaņā ar tās plāniem jānotiek 2009. gadā;

10.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ES īpašajam pārstāvim Centrālāzijā, EDSO, Eiropas Padomei un Kazahstānas valdībai un prezidentam.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nesodāmību Āfrikā un īpaši Hissène Habré gadījumu

P6_TA(2006)0101 B6-0171/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā līgumu par Starptautisko krimināltiesu,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1638, kurā prasīts, lai ANO misija Libērijā notvertu un apcietinātu bijušo prezidentu C. Taylor, ja viņš atgriezīsies Libērijā, un viņu pārsūtīt vai palīdzēt veikt viņa pārsūtīšanu uz Sjerraleoni, kur viņu sauks pie atbildības Īpašajā tiesā Sjerraleonei,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Čadu un Libēriju, jo īpaši 2005. gada 24. februāra rezolūciju par Charles Taylor izdošanu(1),

–   ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību komisijas 38. kārtējo sesiju, kas no 2005. gada 21. novembra līdz 5. decembrim notika Banjulā, Gambijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   atgādinot Starptautiskās krimināltiesas Romas statūtus un uzsverot, ka ir pagājuši 50 gadi, kopš ANO pirmoreiz atzina nepieciešamību izveidot starptautisku krimināltiesu, kurā sauktu pie atbildības personas, kuras tiek turētās aizdomās tādiem noziegumiem kā genocīds;

B.   tā kā ANO ģenerālsekretārs Kofi Anans ir paziņojis, ka ANO nepieņem un neatzīst amnestiju būtisku cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, kas ir genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi;

C.   ar bažām atzīmē, ka Āfrikas kontinentā notiek daudzi cilvēktiesību pārkāpumi un ka šo noziegumu veicēji reti tiek saukti pie atbildības un upuriem bieži tiek liegta efektīva aizsardzība;

D.   tā kā starptautiskie tiesību akti skaidri paredz, ka kara noziedznieki ir jātiesā vienmēr un ka valstīm ir obligāti jāizdod personas, kas tiek turētas aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu;

E.   atzīmējot, ka Āfrikas Savienības izveides akta 4. panta o) punkts skaidri nosoda un noraida nesodāmību;

F.   atzinīgi vērtējot Āfrikas Savienības pret nesodāmību vērstās deklarācijas un uzskatot, ka tas palielinās uzticamību savienībai, kas parāda savu apņemšanos veikt praktiskus pasākumus pret nesodāmību cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā;

G.   tā kā par daudziem Āfrikas diktatoru un viņu līdzdalībnieku pastrādātajiem noziegumiem, tostarp noziegumiem pret cilvēci joprojām nav piespriests sods, tādējādi nodarot ļaunu upuru tuviniekiem un veicinot jaunu noziegumu izdarīšanu;

H.   turpmāk atzīmējot, ka 27 Āfrikas valstis ir ratificējušas Romas statūtus un ka dažas no tām ir centušās piešķirt juridisku spēku Romas statūtu piemērošanai;

I.   tā kā dažādi bijušie Āfrikas diktatori, jo īpaši Charles Taylor, Mengistu Haile Mariam un Hissène Habré un viņu līdzdalībnieki, kas ir pastrādājuši smagus noziegumus, šobrīd nesodīti dzīvo mierīgu dzīvi;

J.   tā kā ir izdots starptautiskā aresta orderis, kurā trimdā mītošais bijušais Čadas prezidents Hissène Habré tiek apsūdzēts par cilvēktiesību pārkāpumiem savas valdīšanas laikā no 1982. līdz 1990. gadam;

K.   tā kā upuri ir izmantojuši H. Habré gadījumu, lai meklētu taisnīgumu plašākā mērogā un atklātu jaunas taisnīguma iespējas Čadā un citur;

L.   tā kā Āfrikas Savienība 2006. gada 24. janvārī nolēma izveidot tiesu ekspertu grupu, lai ieteiktu, kur un kā Hissène Habré būtu jātiesā, dodot priekšroku "Āfrikas mehānismam";

M.   tā kā Nigērijas prezidentam O. Obasanjo tuvākajā nākotnē jāpaziņo, ka viņš ļaus Charles Taylor stāties tiesas priekšā par pastrādātajiem noziegumiem, tādējādi dodot iespēju Nigērijai parādīt apņemšanos ievērot tiesiskumu Rietumāfrikā;

N.   tā kā 2002. gadā tika izveidota Īpašā tiesa Sjerraleonei, lai tiesātu personas, kas ir visvairāk atbildīgas par Sjerraleones bruņotā konflikta laikā izdarītajiem noziegumiem; tā kā Īpašā tiesa ir apsūdzējusi Charles Taylor 17 kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci epizodēs;

O.   tā kā bijušais brutālais Etiopijas diktators, pulkvedis Mengistu Haile Mariam joprojām bauda aptvērumu Zimbabvē,

1.   atgādina, ka bez starptautiskas krimināltiesas, kā izpildes mehānisma, kas izskatītu individuālās atbildības gadījumus, genocīds un kliedzoši cilvēktiesību pārkāpumi bieži paliks nesodīti;

2.   uzsver, ka tas ir kļuvis par starptautisku paražu tiesību ‐ nepiešķirt amnestiju vai imunitāti cilvēktiesību pārkāpumu noziegumos vainīgajiem, neatkarīgi no viņu stāvokļa sabiedrībā, un ļoti atbalsta to, ka atbildīgie par noziegumiem un zvērībām tiek saukti pie atbildības;

3.   atkārtoti uzsver, ka cīņa pret nesodāmību ir viens no stūrakmeņiem Eiropas Savienības politikas virzienos cilvēktiesību jomā un aicina Komisiju, Padomi un Āfrikas Savienības dalībvalstis turpināt nopietni strādāt pie šī jautājuma;

4.   uzskata, ka ilgtspējīgu mieru nevar nodrošināt ar darījumiem, kas aizsargā šos atbildīgos par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

5.   aicina tās Āfrikas Savienības dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt Romas statūtus un pieņemt valsts rīcības plānus efektīvai Romas statūtu īstenošanai valsts līmenī;

6.   aicina Āfrikas Savienības Valstu un valdību vadītāju asambleju mudināt savas dalībvalstis nosodīt nesodāmību un atteikties no tās;

7.   aicina Āfrikas Savienību veikt reālus pasākumus, kas atbalstītu reģionālos centienus cīņā pret nesodāmību;

8.   mudina Āfrikas Savienību attīstīt savas krimināltiesiskās iestādes un organizēt starp savām dalībvalstīm tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā arī sadarbību ar citu kontinentu iestādēm, lai ierobežotu nesodāmību par noziegumiem pret cilvēci, kurus pastrādājušas Āfrikas varas iestādes un citu kontinentu iedzīvotāji vai, kas pastrādāti ar šo citu kontinentu iedzīvotāju līdzdalību;

9.   atgādina, ka starptautiskā sabiedrība ir izveidojusi atbildības mehānismu ar ad hoc tiesām noziegumos un zvērībās vainīgajiem, piemēram, Ruandā un Sjerraleonē, un uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt vienotai, lai veicinātu vainīgo efektīvu saukšanu pie atbildības;

10.   atgādina starptautiskās krimināltiesas procesu Arušā un ārkārtīgās grūtības ar kādām saskārās izmeklētāji no ārpuses, cenšoties saukt pie atbildības tos, kas vainojami Ruandas 1994. gada genocīdā;

11.   uzskata, ka īpaši šokējoši ir tas, ka cilvēktiesību pārkāpēji, kas bija vainīgi slaktiņos Kongo demokrātiskajā Republikā, kur sešos konflikta gados bojā gāja vismaz trīs miljoni cilvēku, kā arī Lielo ezeru reģionā, vēl joprojām nav sodīti;

12.  aicina Senegālu nodrošināt taisnīgu tiesu Hissène Habré, izdodot viņu Beļģijai, ja nepastāv alternatīvas izdarīt to Āfrikā, saskaņā ar ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem;

13.  aicina Āfrikas Savienību saistībā ar Hissène Habré lietu nodrošināt to, lai Senegāla ievērotu savas starptautiskās saistības, kā Konvencijas pret spīdzināšanu dalībvalsts;

14.  uzskata, ka Āfrikas valstu vadītāju aktivitātes Habré jautājumā ir nozīmīgs solis, jo Āfrikas vadītāji ir skaidri apstiprinājuši, ka pret nesodāmību ir jācīnās;

15.   aicina Nigērijas valdību rīkoties, lai turpinātu Libērijas miera procesu un atbalstītu tiesiskumu, izdodot Charles Ghankay Taylor Sjerraleones Speciālās tiesas jurisdikcijai.

16.  atzinīgi vērtē to, ka Libērijas nesen ievēlētā prezidente Johnson-Sirleaf tikko ir pieprasījusi Nigērijai izdot Charles Taylor un apsveic viņu par to, ka viņa īsteno savu solījumu prezidentūras laikā censties panākt vainīgo saukšanu pie atbildības un veicināt tiesiskumu;

17.   aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu to, ka Eiropas valstu pilsoņi, kas noziegušies, vai ir bijuši līdzdalībnieki noziegumos Āfrikā un citur jaunattīstības valstīs, tiek pakļauti kriminālvajāšanai un šo noziegumu upuri saņem kompensāciju,

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ĀKK – ES Ministru padomei, Čadas valdībai, Libērijas valdībai, Nigērijas valdībai un Senegālas valdībai, Āfrikas Savienībai un ANO Ģenerālsekretāram.

(1) OV C 304 E, 1.12.2005., 408. lpp..