Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas uzņēmumu pārstrukturēšanas ekonomiskajām un sociālajām sekām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1989. gadā pieņemto Strādājošo sociālo pamattiesību hartu un ar to saistīto rīcības programmu,
– ņemot vērā Padomes 1975. gada 17. februāra Direktīvu 75/129/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(1),
– ņemot vērā Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīvu 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(2) (Eiropas Uzņēmumu padomes direktīva),
– ņemot vērā straujās pārvērtības un ekonomiskās izmaiņas, kas var pozitīvi vai negatīvi iespaidot uzņēmumus visās dalībvalstīs,
– ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūciju par uzņēmumu pārvietošanu saistībā ar reģionālo attīstību (3), 2006. gada 15. marta rezolūciju par pārstrukturēšanu un nodarbinātību(4), un daudzās iepriekšējās rezolūcijas par uzņēmumu pārstrukturēšanu, pārvietošanu, apvienošanu un slēgšanu, it īpaši, 2003. gada 13. marta rezolūciju par uzņēmumu slēgšanu pēc ES atbalsta saņemšanas(5),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(6),
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā uzņēmumiem ir jāpieņem tādi vadības lēmumi, kas garantē viņu uzņēmējdarbības izaugsmi, un tā kā uzņēmumu pārstrukturēšanai ir jānodrošina sociālā un ekonomiskā virzība, ja nepieciešamās izmaiņas veicina ilgtspējīgas ekonomikas attīstību, vienlaikus apņemoties aizsargāt sociālo labklājību un vidi;
B. tā kā Lisabonas stratēģijas mērķis ir ES izveidošana par pasaules viskonkurētspējīgāko un visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku, kura spēj noturīgi attīstīties un radīt vairāk jaunu un labāku darba vietu, kā arī panākt lielāku sociālo kohēziju;
C. tā kā pārstrukturēšanu jāveic jutīgā veidā attiecoties pret sociāliem un vides jautājumiem, citādi tā var būt pretrunā Lisabonas mērķiem veicināt pilnīgu nodarbinātību, darba vietu kvalitāti, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī ilgtspējīgu attīstību,
1. aicina Komisiju, kā jau to pieprasīja Eiropas Parlaments 2004. gada 12. februāra rezolūcijā par krīzi dzelzs un tērauda nozarē (7), pieņemt noteiktāku stratēģiju rūpnieciskās pārstrukturēšanas un tās sociālo seku jautājumos;
2. uzskata, ka atbalstam no valsts līdzekļiem ir jābūt saistītam ar uzņēmuma vadības ilgtermiņa vienošanos nodarbinātības un vietējās attīstības jautājumos;
3. aicina Komisiju un dalībvalstis atsaukt subsīdijas no atbalsta programmām un pieprasīt šo subsīdiju atmaksāšanu uzņēmumiem, kuri neievēro savas saistības;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt Eiropas mēroga dialogu par rūpniecības pārstrukturēšanu un par darba tirgus strukturālajām reformām, lai garantētu globalizācijas priekšrocību izmantošanu, vienlaikus iespējami mazinot negatīvo sociālo ietekmi;
5. atgādina Komisijai par to, cik svarīga ir laba Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvas darbība, kas nodrošina pareizu darbinieku informēšanas un uzklausīšanas procedūru;
6. aicina Komisiju nodrošināt, lai uzņēmumi ievēro savas sociālās un finansiālās saistības, rīkojas korporatīvi atbildīgā veidā un ir godīgi pret visām ieinteresētajām pusēm, tostarp vietējām un reģionālajām varas iestādēm un kopienām, kurās tie atrodas;
7. aicina Komisiju nekavējoties sagatavot piemērošanas novērtējumu saistībā ar Direktīvu 75/129/EEK, kā arī iesniegt priekšlikumus atbilstības nodrošināšanas pasākumiem;
8. atzinīgi vērtē gaidāmo Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, kas atbalstīs darbiniekus un uzlabos sociālo un izglītības infrastruktūru saistībā ar kolektīvo atlaišanu un aicina Padomi pieņemt kopējo nostāju iespējami ātrāk pēc Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma, kā arī nodrošināt, lai tā būtu piemērojama retrospektīvi, gadījumos, kad pašlaik notiekošās uzņēmumu slēgšanas ietekme turpināsies 2007. gadā;
9. pauž solidaritāti visiem no atlaišanas cietušajiem darbiniekiem, viņu ģimenēm un kopienām;
10. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Arodbiedrību konfederācijai, Eiropas Darba devēju un rūpnieku konfederāciju apvienībai.