Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2005/2244(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0210/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0210/2006

Debates :

PV 06/07/2006 - 3
CRE 06/07/2006 - 3

Balsojumi :

PV 06/07/2006 - 6.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0319

Pieņemtie teksti
PDF 277kWORD 151k
Ceturtdiena, 2006. gada 6. jūlijs - Strasbūra
Attīstība un migrācija
P6_TA(2006)0319A6-0210/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par attīstību un migrāciju (2005/2244(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Migrācijas un attīstības saikne: daži konkrēti partnerattiecību virzieni starp ES un jaunattīstības valstīm" (KOM(2005)0390),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (KOM(2005)0391),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam "Prioritārie pasākumi migrācijas problēmu risinājumam: Pirmie pasākumi, atsaucoties uz Hemptonkortas (Hampton Court) apspriedi" (KOM(2005)0621), "ES stratēģija rīcībai saistībā ar cilvēkresursu krīzi veselības nozarē jaunattīstības valstīs" (KOM(2005)0642) un "Tematiskā programma sadarbībai ar trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā" (KOM(2006)0026),

–   ņemot vērā 2005. gada 15. un 16. decembra Briseles Eiropadomes prezidentvalsts secinājumu IV punktu "Vispārēja pieeja migrācijai",

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas A/RES/58/208, A/RES/59/241 un A/RES/60/205, kas paredz asamblejas 61. sesijas laikā 2006. gadā augsta līmeņa dialogu par starptautiskās migrācijas un attīstības jautājumiem,

–   ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto(1) un 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā grozīto(2) Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū Nolīgumu), it īpaši tā 13. pantu par migrāciju,

–   ņemot vērā 2006. gada 13. aprīlī pirmajā ĀKK patvēruma, migrācijas un mobilitātes lietu ministru sanāksmē pieņemto Briseles deklarāciju par patvēruma, migrācijas un mobilitātes lietām un rīcības plānu šīs deklarācijas ieviešanai,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un ar šo konvenciju saistītos protokolus,

–   ņemot vērā ĀKK un EK Ministru padomes 2005. gada 13. aprīļa Lēmumu Nr. 4/2005 par devītā Eiropas Attīstības fonda ilgtermiņa attīstības dotācijas rezerves izmantošanu(3),

–   ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu "Pasaules mēroga pētījums par sieviešu nozīmi attīstībā, 2004. gads: sievietes un starptautiskā migrācija", A/59/287/1. pielik.,

–   ņemot vērā Pasaules Bankas ziņojumu "Pasaules ekonomikas perspektīvas 2006. gadā: ienākumu pārvedumu un migrācijas ietekme uz ekonomiku"(4),

–   ņemot vērā Pasaules Starptautiskās migrācijas komitejas 2005. gada oktobra ziņojumu "Migrācija savstarpēji saistītā pasaulē: rīcības jaunās perspektīvas"(5),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši tās 18., 19. un 21. pantu,

–   ņemot vērā saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās 2005. gadā, it īpaši,

   Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm līdz 2015. gadam sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas apstiprināto mērķi 0,7% no nacionālā kopienākuma atvēlēt Savienības ieguldījumam Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) nodrošināšanā, palielinot šo ieguldījumu no 33 miljardiem euro 2003. gadā līdz 84 miljardiem un vairāk euro 2015. gadā (2005. gada 16. un 17. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentvalsts secinājumi),
   Eiropas Savienībai un citiem līdzekļu devējiem divkāršot palīdzību Āfrikai, tādējādi 2010. gadā piešķirt tai 25 miljardus ASV dolāru kā valsts palīdzību attīstības jomā(6) (paziņojums, ko 2005. gada 8. jūlijā Glenīglā izplatīja G8),

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Ieteikumu Nr. 151 par migrējošiem darba ņēmējiem,

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kuri tiekas Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, 2005. gada 20. decembra kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas konsenss"(7), kurā ir noteikta Kopienas pamatprogramma attīstības jomā,

–   ņemot vērā 2006. gada 12. maijā Vīnē Eiropas Savienības un Latīņamerikas IV augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto deklarāciju,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju(8), 2005. gada 15. novembra rezolūciju par globalizācijas sociālajiem aspektiem(9), 2005. gada 26. oktobra rezolūciju par Kopienas pieeju ekonomiskās migrācijas pārvaldībai(10), 2005. gada 9. jūnija rezolūciju par saitēm starp legālo un nelegālo imigrāciju un migrantu integrāciju(11) un 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par Eiropas Savienības lomu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā(12),

–   ņemot vērā Kopienas 1998. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2836/98 par dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu sadarbībā attīstības jomā(13),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0210/2006),

A.   tā kā 40% no 175 miljoniem migrantu (3% pasaules iedzīvotāju) dzīvo jaunattīstības valstīs;

B.   tā kā migrācija nav jauna parādība, bet tās apjoms globalizācijas kontekstā un nepieciešamība to izprast visām šajā procesā iesaistītajām starptautiskajām pusēm padara migrāciju par nozīmīgu politisku problēmu starptautiskajai sabiedrībai;

C.   tā kā kopš 1980. gadiem imigrācija ir ievērojami palielinājusies, tomēr uz to nav sekojusi vienota un saskaņota atbilde Eiropas Savienības līmenī;

D.   tā kā Eiropas Savienība uzņem imigrantus gandrīz no visām jaunattīstības valstīm, tā kā liels skaits imigrantu ierodas no Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas un maz ticams, ka šīs parādības apjoms nākamajos gados samazināsies;

E.   tā kā starptautiskā sabiedrība mobilizējas lēnām, lai iesaistītos problēmas risināšanā ar kopīgiem plaša mēroga pasākumiem;

F.   tā kā migrācijas problēmas jārisina visai starptautiskajai sabiedrībai kopumā un Eiropas Savienība līdz šim brīdim nav sniegusi vispārēju politisku atbildi un nav paredzējusi šīm problēmām atbilstošus pasākumus;

G.   tā kā vienotas politikas trūkums migrācijas plūsmu regulēšanā ļauj dalībvalstīm pieņemt vienpusējus lēmumus, kas apgrūtina saskaņotas Kopienas pozīcijas pieņemšanu;

H.   tā kā, reaģējot uz imigrāciju, ir jāpanāk iespējami plašāka vienprātība visā Eiropas Savienībā;

I.   tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2006. gada 14. un 15. septembrī notiks augsta līmeņa sanāksme par starptautisko migrāciju un attīstību;

J.   tā kā Āfrikas Savienība ir noteikusi, ka migrācija ir svarīga tās darbības joma Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāja Alpha Oumar Konaré pārraudzībā;

K.   tā kā migrācijas cēloņu dažādība un līdz ar to migrantu kategoriju dažādība traucē īstenot saskaņotu un vispārēju politiku, kuras mērķis ir padarīt migrāciju par attīstību veicinošu faktoru;

L.   tā kā pasaules mērogā migrācija notiek galvenokārt no Āzijas un Latīņamerikas, bet Āfrikā migrācijai ir visplašākās negatīvās sekas;

M.   tā kā galvenais analīzes objekts ir uzņēmējvalstis ziemeļu puslodē, lai gan 60% migrantu nepamet dienvidu puslodi;

N.   tā kā Vīnes deklarācijā ir iekļautas saistības turpināt pasaules mēroga dialogu un pastiprināt Eiropas Savienības un Latīņamerikas sadarbību migrācijas jomā;

O.   tā kā, lai izveidotu saikni starp migrāciju un attīstību, nepietiek tikai ar lielāku valsts atbalstu attīstības jomā, bet svarīgi ir arī veidot speciālus un novatoriskus līdzekļus, lai labāk apzinātos un nostiprinātu migrantu nozīmi cīņā pret nabadzību un attīstības veicināšanā;

P.   tā kā migrācijas problēmu risinājumi jāiekļauj valstu un starptautiskajās stratēģijās cīņai pret nabadzību, lai sasniegtu TAM;

Q.   tā kā jāatzīst un jāatbalsta dienvidu valstu tiesības uz patstāvīgu migrācijas politiku;

R.   tā kā dienvidu valstīs migrācija nozīmē labāk izglītotu vai uzņēmējdarbībā spējīgāku pilsoņu aizbraukšanu un intelektuālā darbaspēka emigrācija apdraud dažādu svarīgu pakalpojumu sniegšanu un kvalitāti, tostarp veselības aprūpes vai izglītības jomā;

S.   tā kā intelektuālā darbaspēka aizbraukšanu veicina selektīva migrantu uzņemšanas politika, ko ziemeļu valstis īsteno, dēvējot to par "izvēles migrāciju" un pastiprinot kvalificēta darbaspēka masveida aizplūšanu, no kuras cieš daudzas dienvidu valstis;

T.   tā kā, citējot Āfrikas Savienības Komisijas priekšsēdētāja Alpha Oumar Konaré vārdus, šī politika "atņem Āfrikai tiesības attīstīties";

U.   tā kā cirkulārā migrācija, dodoties no izcelsmes valsts uz galamērķa valsti un atpakaļ, paver būtiskas iespējas gan uzņēmējvalsts, gan izbraukšanas valsts attīstībai;

V.   tā kā līdzattīstības mērķis, ar līdzattīstību saprotot industriāli attīstītajās valstīs izveidoto migrantu kopienu potenciāla attīstīšanu viņu izcelsmes valstu attīstības labā, ir pārvērst migrāciju par attīstību un tautu savstarpēju palīdzību veicinošu faktoru;

W.   tā kā migrantu līdzekļu pārsūtīšana uz viņu izcelsmes valstīm ir galvenā attīstības iespēja, tā kā šo sūtījumu summa jūtami pārsniedz pasaules sniegto palīdzību attīstības jomā un šādiem pārskaitījumiem procentu izmaksas un bankas maksājumi parasti ir ļoti augsti, kā arī pārskaitījumi reizēm ir nepārredzami; tomēr uzsverot, ka šos pārsūtītos līdzekļus izmanto galvenokārt ģimeņu uzturēšanai un tikai nelielu to daļu izlieto ieguldījumiem un attīstībai;

X.   tā kā šo naudas pārvedumu mērķis tomēr nav aizvietot valsts palīdzību attīstības jomā vai pamatot tās samazināšanu;

Y.   tā kā pasaulē 2005. gadā bija apmēram 9,2 miljoni bēgļu un 25 miljoni savas dzimtenes robežās pārvietotu personu, no kurām puse dzīvo Āfrikā, kuras nesaņem nekādu starptautiska mēroga aizsardzību, un līdz ar to veidojas nepieņemama bēgļu un pārvietoto personu hierarhizācija;

Z.   tā kā ir palielinājies "ekoloģisko" bēgļu un pārvietoto personu skaits, kas, pēc vērtējuma, kuru sniedzis Apvienoto Nāciju Organizācijas augstā komisāra bēgļu lietās birojs, dažu tuvāko gadu laikā varētu sasniegt 50 miljonus;

AA.   tā kā imigrantu integrācija ir divvirzienu process, kas pamatojas uz abpusējām tiesībām un atbilstīgām likumīgo imigrantu un uzņēmējas sabiedrības saistībām, kuru mērķis ir nodrošināt, ka imigranti var kļūt par šīs sabiedrības daļu;

AB.   tā kā migranti, kas ir cilvēku tirdzniecības, diskriminācijas un sociālas nedrošības upuri, veido slāni, kuru kopumā starptautiskā sabiedrība un dažu valstu tiesību akti pietiekami neaizsargā;

AC.   tā kā Starptautiskā konvencija par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību nav ratificēta nevienā dalībvalstī;

AD.   tā kā kopš 1999. gada Eiropas Savienība integrācijas mērķim ir ziedojusi tikai 15 miljonus euro, tas ir, 0,5 euro katram imigrantam;

AE.   tā kā cīņa pret cilvēku tirdzniecību, kas saistīta ar migrāciju, un cīņa pret sieviešu un bērnu tirdzniecību un seksuālu izmantošanu ir jāpadara par Eiropas Savienības prioritāti;

AF.   tā kā industriāli attīstītajās valstīs 51% imigrantu ir sievietes un jaunattīstības valstīs ‐ 46%(14); tā kā nepietiekama ir informācija par riskiem, kādiem sevi pakļauj nelegālie emigranti, un apzinoties, ka sievietes migrantes ir biežāk pakļautas seksuālai izmantošanai, vardarbībai, diskriminācijai un ekspluatācijai darba vietā; un tā kā migrācijas politikā netiek ņemta vērā sieviešu īpašā nozīme;

AG.   tā kā migrācija var dot sievietēm iespēju uzlabot dzīvi, kļūt neatkarīgākām, atbalstīt sociāli atstumtās sievietes un darīt galu ierobežojošām sociālām attiecībām;

AH.   tā kā sievietes bieži ir spiestas migrēt tādu iemeslu dēļ kā piespiedu laulība, nabadzība un bruņoti konflikti utt.;

AI.   tā kā sievietes migrantes ir daudz biežāk pakļautas seksuālai izmantošanai, diskriminācijai, ekspluatācijai darba vietā un intelektuālā potenciāla izniekošanai, vardarbībai un veselības apdraudējumiem, sociālai atstumtībai un cilvēku tirdzniecībai;

AJ.   tā kā daudzas sievietes migrantes Eiropas Savienībā uzturas nelikumīgi un tas paaugstina ekspluatācijas risku darba vietā, kā arī seksuālas izmantošanas un seksuālas vardarbības iespējamību, kam šīs sievietes ir pakļautas,

1.   ir pārliecināts, ka Eiropas Savienībai jādod galvenais ieguldījums, lai migrāciju padarītu par attīstību veicinošu faktoru;

2.   uzsver, ka Savienībai uz jautājumu par migrācijas un attīstības saistību jāsniedz politiska vispārēja atbilde attiecībā uz konkrētu reģionu, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai un Dienvidu–Dienvidu migrācijai; aicina migrācijas problēmas iekļaut starp svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem un tāda politiskā dialoga prioritātēm, kurš notiek starp Eiropas Savienību un dažādiem reģioniem, ar ko tā uztur attiecības, kā arī atbalstīt Eiropas un Āfrikas augstākā līmeņa tikšanās organizēšanu, lai rastu kopīgu politisku risinājumu;

3.   uzskata, ka galvenajiem ES migrācijas un attīstības politikas principiem jābūt solidaritātei ar trešām valstīm un līdzattīstībai, lai novērstu migrācijas pamatcēloņus, it īpaši izskaustu nabadzību;

4.   atkārtoti pauž konceptuālo nostāju, ka mobilitāte ir cilvēktiesības, uz kurām nevar attiecināt tirgus loģiku; uzsver, ka jebkurai politikai šajā jomā jāveicina izvēles, nevis piespiedu mobilitāte;

5.   uzsver, ka piemērotu imigrācijas problēmas risinājumu Eiropas līmenī iespējams sasniegt, tikai izveidojot kopēju stratēģiju ar skaidri noteiktiem mērķiem un piedāvājot dalībvalstīm mehānismus, kas tām ļautu kopīgi un solidāri stāties pretī šai parādībai;

6.   atgādina, ka visu valstu pienākums ir cīņa pret ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību; atkārto, ka ir daudzpusēji instrumenti, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un ar šo konvenciju saistītie protokoli, kas ir efektīvi līdzekļi cīņai pret cilvēku un imigrantu tirdzniecību, kā arī imigrantu pamattiesību aizsardzībai, un ka šie līdzekļi dod arī iespēju sākt tādu personu vajāšanu, kuras veic šādu kriminālu darbību; aicina valstis, kas vēl nav ratificējušas šo konvenciju vai kas tai vēl nav pievienojušās, izdarīt to, cik ātri vien iespējams;

7.   iesaka migrācijas jautājumu iekļaut ES ārpolitikā līdzīgi, kā tas notiek Barselonas procesā;

8.   atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu 2006. gadā organizēt Eiropas un Vidusjūras valstu ministru sanāksmi par migrāciju; pauž atbalstu arī Eiropas un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmei par migrāciju, kam jānotiek 2006. gada jūlijā Rabātā, lai apspriestu jautājumu par migrāciju uz Eiropu no Magribas un Āfrikas Subsahāras reģiona valstīm;

9.   atzinīgi vērtē visus citus pasākumus, kurus nolemts veikt migrācijas politikas uzlabošanā, un uzsver, ka ir vajadzīgs nevis atbalsts fragmentāriem šīs politikas attīstības pasākumiem, bet gan vispārēja pieeja, kas ietver skaidru to vissvarīgāko pasākumu koncepciju, kuri jāveic migrācijas politikas jomā;

10.   iesaka Padomei paredzēt atbilstīgus pasākumus, lai panāktu, ka katrā dalībvalstī pastiprinās sadarbība un koordinācija starp dažādiem dienestiem, kas atbildīgi par migrāciju un attīstību;

11.   uzsver, ka nepieciešams nosacījums ir lielāks atbalsts attīstībai, taču ar to nepietiek, lai migrāciju padarītu par attīstību veicinošu faktoru; aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis ievērot 2005. gada politiskās saistības;

12.   iesaka visā Tūkstošgades attīstības mērķu izvērtēšanas un nodrošināšanas pasākumu gaitā visaptveroši ņemt vērā migrāciju un tās ietekmi uz attīstību; atgādina, ka visaptverošai stratēģijai, lai to sekmīgi īstenotu, ir vajadzīga atbilstīga juridiskā sistēma gan Eiropas Savienībā, gan izcelsmes valstī;

13.   uzsver, ka migrācijas faktors labāk jāiekļauj attīstības politikā un attīstības plānos, un iesaka valstu līmenī migrāciju ietvert nabadzības mazināšanas stratēģijas dokumentos;

14.   atzīst, ka diasporām ir liela nozīme attiecību stiprināšanā starp Eiropas Savienību un izcelsmes valstīm, it īpaši migrācijas jomā; aicina jaunattīstības valstu iestādes un Eiropas Savienības dalībvalstis plašāk sadarboties, tostarp līdzattīstības projektu īstenošanā;

15.   uzskata, ka Eiropas mērogā ir pilnībā jāatzīst līdzattīstība, kas nozīmē atzīt un atbalstīt diasporu ieguldījumu migrantu izcelsmes valstu attīstībā;

16.   uzsver, ka Eiropas Savienībai, lai migrāciju padarītu par attīstību veicinošu faktoru, ir jāizveido divi galvenie instrumenti:

   īpašs fonds, ko pārvalda pietiekami elastīgi un reaģējot uz notiekošo un kas dod iespēju it īpaši finansēt līdzattīstības pasākumus,
   garantijas fonds, lai nodrošinātu migrantu mikroprojektu ilglaicību un palielinātu to ietekmi uz attīstību;

17.   uzskata, ka Tehniskās un finansiālās palīdzības programma trešām valstīm migrācijas un patvēruma jomā (AENEAS), tāpat kā programma, kura būs tās turpinājums 2007. gadā, jāizmanto attīstības stratēģiskiem mērķiem, it īpaši, lai finansētu līdzattīstības pasākumus, un šis mērķis stingri jāievēro, lai, piemēram, izvairītos no līdzekļu ieguldīšanas Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībā;

18.   uzsver, ka šai programmai efektīvākas jāpadara migrācijas plūsmu pārvaldības, kā arī izcelsmes un tranzīta valstu atbalsta sistēmas; lai to veicinātu, iesaka minētajai programmai noteikt šādus raksturlielumus:

   vairākas kredītlīnijas (līdzattīstība, izglītība, drošība utt.) ar iespēju finansēt projektus, kas attiecināmi uz vairākām kredītlīnijām,
   projektu izvēles kritēriji un noteikumi par iespējamās palīdzības veidu un apjomu,
   projektu atlases komiteja, kas tiesīga pilnīgi brīvi lemt noteiktajās robežās,
   noteikumu pārskatīšana par garantijas depozītiem attiecībā uz NVO;

19.   iesaka izstrādāt integrētus reģionālās attīstības plānus, kuros lielāka uzmanība pievērsta Āfrikas iedzīvotāju emigrācijas galvenajām zonām, lai finansētu:

   infrastruktūras iekārtošanu (dzeramais ūdens, elektrība, veselības centrs, skola, ceļi utt.),
   darbības izmaksu daļēju segšanu kā mērķtiecīgu atbalstu no budžeta līdzekļiem;
  

Latīņamerikas un Āzijas iedzīvotāju emigrācijas galvenajās zonās var veikt līdzīgus pasākumus;

20.   uzsver grūtības un lielās izmaksas, ko imigrantiem rada līdzekļu sūtīšana uz viņu izcelsmes valstīm, turklāt uzsver, ka ārpusbanku sistēmā trūkst pārredzamības; apstiprina, ka ir jāizveido droša sistēma, kas garantē sūtītāja un saņēmēja datu aizsardzību, lai ar likumīgiem pārvedumiem veicinātu reglamentētus sūtījumus, zinot, ka dažas alternatīvas sistēmas, kuras izmanto imigranti, reizēm līdzinās īstām augļotāju sistēmām;

21.   aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī dalībvalstu un starptautiskās finanšu iestādes īstenot politikas nostādnes, kas paredz:

   veicināt un atvieglot migrantu līdzekļu pārsūtīšanu, padarot pārvedumus lētākus, ātrākus un drošākus, lai mudinātu migrantus izmantot oficiālas pārvedumu sistēmas,
   paplašināt migrantu iespējas izmantot finanšu pakalpojumus,
   migrantu līdzekļu repatriāciju novirzīt uz investīcijām ražošanā, atvieglojot kredītu pieejamību mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem un izpētot novatoriskus diasporai paredzētus finanšu produktus, piemēram, "Attīstības krājplānu",
   nodrošināt "neformālajos kanālos", it īpaši Hawala tīklā veikto naudas pārvedumu pārredzamību;

22.   aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu reglamentējošiem noteikumiem, kas paredzētu samazināt izmaksas par imigrantu līdzekļu sūtījumiem uz viņu izcelsmes valstīm un palielinātu šo sūtījumu pārredzamību; atgādina, ka minētie līdzekļu sūtījumi ir otrs ārējā finansējuma avots jaunattīstības valstīs, bet šo pārskaitījumu izmaksas var sasniegt pat 20% no to kopējā apjoma;

23.   atzīst MVU nozīmi darbavietu radīšanā un attīstības veicināšanā; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izveidot programmas, kas mudinātu migrantus vairāk ieguldīt šādos uzņēmumos;

24.   aicina Komisiju un dalībvalstis pilnveidot programmas, kas paredzētas diasporu kvalificētās daļas mobilizēšanai, lai attīstību veicinātu, apņemoties segt algu atšķirības augsti kvalificētiem migrantiem, kuri ir gatavi atgriezties savās valstīs, vai ieviešot "divu krēslu" sistēmas Dienvidu valstu sabiedriskā sektora darbiniekiem (skolotājiem, pētniekiem, ārstiem); aicina Komisiju veikt pētījumu par dalībvalstīs gūto pieredzi attiecībā uz "divu krēslu" sistēmu;

25.   aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt iespējamos pasākumus, kas paredzētu nodrošināt pensiju un citu sociālā nodrošinājuma tiesību nodošanu attiecībā uz migrantiem, kuri atgriežas savās izcelsmes zemēs;

26.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu paredzēt pasākumus par pensijas tiesību nodošanu, kvalifikāciju atzīšanu un tādu mehānismu izveidošanu, kas atvieglo pētnieku un citu speciālistu mobilitāti, lai viņi, ja vēlas, varētu atgriezties savās izcelsmes valstīs un veiksmīgi reintegrēties;

27.   aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis veicināt cirkulāro vai svārstveida migrāciju:

   saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar izcelsmes valsti, īstenojot pagaidu migrācijas politiku un programmas, piemēram, atsevišķām personām piešķirot vairākkārtējas ieceļošanas vīzas,
   sistematizējot pensijas pabalstu un visu sociālo pabalstu nodošanu starp izcelsmes un galamērķa valsti, nodrošinot, ka darba ņēmēji pabalstus tiešām var saņemt (valstīs, kuras saista šādi līgumi, dzīvo mazāk nekā 25% starptautisko migrantu);

28.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu veicināt cirkulāro migrāciju, kad migranti ceļo gan no izcelsmes valsts uz galamērķa valsti, gan otrādi, tādējādi nododot iegūtās zināšanas un pieredzi savai izcelsmes valstij; uzsver, ka attiecībā uz migrantiem cirkulārā migrācija jāpapildina ar integrācijas pasākumiem, kurus īsteno, gan viņiem izbraucot no valsts, gan atgriežoties tajā; uzsver, ka šis process jāietekmē pilsoniskai sabiedrībai, NVO un sociālajiem partneriem;

29.   atzinīgi vērtē arī Komisijas priekšlikumus rīkot dialogu par uzturēšanās un darba atļauju jautājumiem, kā arī vadīt migrējošo darba ņēmēju mobilitātes programmas, kurās migrantu spējas ir saskaņotas ar jaunattīstības valsts vajadzībām;

30.   aicina ziemeļu un dienvidu valstu iestādes investēt pilsoņu izglītībā un apmācībā; atkārto savu atbalstu mērķim "20/20", tas ir, 20% no ziemeļu valstu atbalsta un 20% no dienvidu valstu budžeta, kas paredzēts sociāliem pamatpakalpojumiem;

31.   aicina dienvidu valstis izstrādāt stratēģijas "izveidei un saglabāšanai", it īpaši no jauna izvērtējot sociāla rakstura profesionālos tīklus un lielāku uzmanību pievēršot sieviešu stāvoklim, jo viņas bieži ir pakļautas diskriminācijai dzimuma dēļ;

32.   aicina Eiropas Savienību attīstībai veltītajā darba kārtībā ietvert, piemēram, pienācīga darba iespēju veicināšanu, it īpaši šādus punktus:

   iekļaut darba pamatstandartu ievērošanas klauzulas visos divpusējos nolīgumos, ko paraksta Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis,
   izveidot kontroles mehānismu (šos pienākumus uzticot abu pušu novērotājiem),
   veicināt pienācīga darba iespējas kā devītā TAM būtisku sastāvdaļu;
  

tomēr prasa, lai Ziemeļi neizmanto šo koncepciju kā "beztarifu tirdzniecības barjeru", kas liedz piekļūt šo valstu tirgiem;

33.   aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis īstenot politiku, kas paredz Dienvidu valstīs ierobežot intelektuālā darbaspēka emigrācijas negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sociālo jomu:

   pārorientējot izglītību par labu tām nozarēm, kas cieš no darbaspēka trūkuma,
   finansējot Ziemeļu un Dienvidu partneru kopīgu ieguldījumu programmas tām valstīm un nozarēm, ko īpaši skar intelektuālā darbaspēka emigrācija;

34.   iesaka pieņemt Eiropas labas rīcības kodeksu, kā arī attiecīgus dalībvalstu kodeksus, kas paredz darbā pieņemšanas noteikumus;

35.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt priekšlikumu īpašai programmai, lai reaģētu uz cilvēkresursu krīzi veselības aprūpes jomā Āfrikā;

36.   atzinīgi vērtē plānu izstrādāt vispārējus un saskaņotus principus ētiskai personāla pieņemšanai darbā tajās nozarēs, kuras ir īpaši pakļautas intelektuālā darbaspēka emigrācijai;

37.   ir gandarīts par Briseles Eiropadomes prezidentvalsts 2005. gada 15. un 16. decembra secinājumiem "Vispārēja pieeja migrācijai, kā arī nesenajiem Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz intelektuālā darbaspēka emigrāciju, naudas sūtījumiem uz izcelsmes valstīm, diasporām, pagaidu/cirkulāro migrāciju, sociālā nodrošinājuma tiesībām, daudzkārtējās ieceļošanas vīzām utt.;

38.   uzsver, ka intelektuālā darbaspēka aprite ir galvenā iespēja, kā pastiprināt pozitīvu migrācijas ietekmi uz attīstību, zinot, ka jaunattīstības valstis pilnā mērā piedalās prasmju apmaiņā pasaules darba tirgū; iesaka Komisijai un dalībvalstīm šīs politikas īstenošanā iesaistīties izlēmīgāk un ierosina pasākumus, kas paredz:

   pamatojoties uz Eiropas Savienībā jau iegūto pieredzi, veicināt migrantu atgriešanos uz laiku un to, ka viņi apsver iespēju atgriezties,
   sekmēt iestāžu partnerības veidošanos starp jaunattīstības valstīm un Eiropas Savienības dalībvalstīm (pētniecības institūti, universitātes, slimnīcas),
   veicināt diplomu vienotu atzīšanu;

39.   konstatē, ka trešo valstu speciālistiem atsevišķas tehniskās un/vai akadēmiskās kvalifikācijas netiek atzītas vai tiek atzītas tikai ar grūtībām, kas traucē šiem speciālistiem iekļauties Eiropas Savienības dalībvalstu darba tirgū ar vienlīdzīgiem noteikumiem; uzskata, ka migrantiem, strādājot Eiropas Savienībā, šajā laikā jābūt pieejamām mācību programmām, lai viņi varētu attīstīt profesionālo kompetenci;

40.   aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus iniciatīvām, kuras paredz atvieglot profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un noteikt minimālos standartus ārvalstu diplomu pielīdzināšanas sistēmas izveidei Eiropā;

41.   aicina vairāk ņemt vērā sieviešu īpašo nozīmi migrācijas procesā un attīstībā, it sevišķi to, ka

   dzimumu aspekts jāiekļauj visās attīstības vai līdzattīstības programmās un projektos, kas saistīti ar migrāciju,
   sievietēm un sieviešu organizācijām jābūt priviliģētam to pasākumu adresātam, kuri paredz diasporai uzticēt lielāku atbildību un finansiāli atbalstīt tās projektus,
   izcelsmes valstīs jāorganizē informatīvas kampaņas par legālās imigrācijas nosacījumiem, par imigrantu tiesībām un nelegālās imigrācijas radītiem riskiem, to skaitā cilvēku tirdzniecību, vardarbību un seksuālo izmantošanu;

42.   aicina dalībvalstis sekmēt iespējas, ar kurām viesstrādnieces varētu iegūt sociāli politisko, ekonomisko un psiholoģisko brīvību, tostarp attiecībā uz savām ģimenēm, kā arī apgūt zināšanas, kas nepieciešamas sekmīgai integrācijai uzņēmējvalstī un kas spētu nodrošināt sieviešu migranšu tiesības, stāvokli un ietekmi, pastiprinot ar dzimumu līdztiesības jautājumiem saistītu NVO un sieviešu migranšu pārstāvības organizāciju ietekmi;

43.   aicina dalībvalstis nodrošināt nediskriminācijas principa piemērošanu attiecībā uz sieviešu migranšu piekļuvi Kopienas darba tirgum un dalību tajā, kā arī garantēt, lai ievērotu viņu sociālās un ekonomiskās pamattiesības, tostarp tiesības uz vienlīdzīgu samaksu;

44.   aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst sieviešu migranšu bērniem, lai viņiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību un atvieglotu veselības aprūpes un izglītības iegūšanas iespējas;

45.   atbalsta 2006. gada 13. aprīlī ĀKK patvēruma, migrācijas un mobilitātes lietu ministru pieņemto Briseles deklarācijas un rīcības plāna šīs deklarācijas ieviešanai priekšlikumu, kurā aicināts izveidot virtuālu ĀKK migrācijas uzraudzību, lai apkopotu pilnīgu un neatkarīgu informāciju ĀKK migrācijas problēmu risinājumu attīstībai nākotnē;

46.   atzinīgi vērtē ĀKK un ES migrācijas mehānisma izveidošanu līdz 2006. gada beigām; tomēr aicina Komisiju precizēt savus nolūkus un nodrošināt, ka netiek mainīts šā instrumenta izveides mērķis ‐ attīstības veicināšana;

47.   apšauba, vai izdevīgi un efektīvi ir atpakaļuzņemšanas nolīgumi un klauzulas, kas paredz saistīt finansiālo un tehnisko palīdzību ar trešo valstu atpakaļuzņemšanas "rādītājiem"; uzsver, ka šī "dots pret dotu" politika draud migrantu izcelsmes valstīm ar vēl lielāku nabadzību;

48.   aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumus pasākumiem, kuru mērķis ir nostiprināt Dienvidu valstu spējas īstenot patstāvīgu migrācijas politiku saistībā ar Eiropas migrācijas fondiem vai ĀKK un ES mehānismu;

49.   uzsver, ka Āfrikas Savienība un afrikāņu reģionālās organizācijas var būt nozīmīgs spēks, lai šajā kontinentā regulētu ekonomisko migrāciju, piemēram, izmantojot sadarbības nolīgumus līdzattīstībai starp Eiropas Savienību un migrantu izcelsmes valstīm, ko papildinātu klauzulas par cilvēktiesību ievērošanu un Starptautiskās Darba organizācijas standarti, kā arī uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāatbalsta šāda veida iniciatīvas;

50.   uzskata, ka ĀKK un ES partnerība nodrošina lielisku sistēmu, lai kopīgi risinātu migrācijas problēmas, pamatojoties uz Kotonū Nolīguma 13. pantu; aicina Komisiju iesaistīties notiekošajās sarunās par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem vai iespējamajās sarunās par atpakaļuzņemšanas līgumiem, kuru mērķi ir šādi:

   vienlīdzīga attieksme pret ĀKK valstu piederīgajiem sociālā nodrošinājuma jomā, ko paredz jau Lomē Konvencija, taču kas netiek īstenota,
   vieglāka īstermiņa vīzu iegūšana ĀKK valstu piederīgajiem un labvēlīgāki noteikumi pagaidu darbaspēka mobilitātes jomā,
   tādas informatīvas programmas īstenošana ĀKK valstīs, kura paredzēta potenciālajiem migrantiem uz Savienību;

51.   aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju par tādu galamērķa un tranzīta valstu atbalstu, kurām jārisina problēmas ar lielām migrantu plūsmām, un kopā ar attiecīgajām valstīm apsvērt rīcības programmas attiecībā uz migrantiem apzinātajos migrācijas centros un tranzīta zonās, šīs programmas attiecinot uz visneaizsargātākajām migrantu grupām (sievietēm, vientuļiem nepilngadīgajiem), lai sasniegtu šādus mērķus:

   palīdzēt šīm grupām kļūt patstāvīgām un rast dzīvei piepildījumu citādi, nevis dodoties uz ārpus savas valsts,
   uzlabot tranzīta migrantu dzīves apstākļus, tostarp Sahelā (informācijas centri, palīdzības centri ārvalstu migrantiem),
   izstrādāt priekšlikumus par pasākumiem seksuāli transmisīvo slimību (STS) un AIDS profilaksei un ārstēšanai migrācijas centros un ceļos, ņemot vērā saikni starp STS izplatību un personu pārvietošanos;

52.   aicina šīs rīcības programmas pamatot galvenokārt ar analīzi par migrācijas un izraidīšanas ietekmi uz psihi, kā arī paredzēt atbalstu un psiholoģisko palīdzību sievietēm un bērniem, kas cieš no šīs negatīvās ietekmes;

53.   aicina Eiropas Savienību atbalstīt starptautiskās sabiedrības iniciatīvas, kas paredz precizēt jēdzienus "politiskais bēglis", "ekonomikas bēglis" un "vides bēglis", kā arī katrai kategorijai piedāvāt atbilstīgu aizsardzību un palīdzību; uzskata, ka pārvietotām personām jāsaņem tāda pati aizsardzība kā tā, kas paredzēta bēgļiem 1951. gada 28. jūlija Konvencijā par bēgļu statusu; aicina dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas "galvenos iekšējas pārvietošanas principus" un iesaka šīs pārvietoto personu aizsardzības normas atzīt starptautiskā konvencijā;

54.   pauž bažas, ka ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos darbu traucē finansiālas grūtības; uzskata, ka Komisijai jāpalielina finansiālais atbalsts viņa vadītajiem projektiem un ka Eiropas Savienībai, kas sniedz lielāko ieguldījumu ANO augstā komisāra budžetā, jāizdara spiediens uz citiem līdzekļu devējiem, lai ANO augstajam komisāram būtu līdzekļi uzdevuma veikšanai vislabākajos apstākļos;

55.   aicina Komisiju kopīgi ar ANO augsto komisāru un attiecīgām valstīm vai reģionālām organizācijām izstrādāt projektus:

   bēgļu un pārvietoto personu labprātīgas repatriācijas pasākumiem,
   palīdzības sniegšanas struktūru izveidei, lai šie cilvēki varētu atgriezties agrākajās dzīvesvietās;

56.   mudina izcelsmes un tranzīta valstis aktīvi iesaistīties, īstenojot jauno pieeju migrācijai un attīstībai;

57.   aicina Komisiju sākt dialogu ar izcelsmes valstīm un aicināt tās aizliegt rīcību, kas ir pretrunā cilvēktiesībām, piemēram, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu, piespiedu laulības, daudzsievību un šķiršanos bez savstarpējas piekrišanas;

58.   aicina Komisiju kvantitatīvi un kvalitatīvi izvērtēt attīstības atbalsta izdevumus un programmas trešās valstīs, kā arī to rezultātus attiecībā uz sieviešu stāvokļa uzlabošanu migrantu izcelsmes zemēs;

59.   aicina dalībvalstis rūpīgāk izvērtēt, kā cilvēku pārvietošana konfliktu dēļ ietekmē to sieviešu migranšu sociālo, fizisko un psiholoģisko stāvokli, kuras bīstamo apstākļu dēļ biežāk var kļūt par vardarbības upuriem;

60.   aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību nodrošināt, lai sievietes migrantes, kas cietušas no vardarbības, pilnībā informētu par viņu tiesībām, lai šīm sievietēm bez grūtībām būtu pieejama juridiskā palīdzība un viņas varētu iegūt neatkarīgu juridisku statusu, uzturēšanās un darba atļauju;

61.   aicina Komisiju un Padomi ar savu vietējo pārstāvniecību un vēstniecību starpniecību regulāri informēt sievietes, kuras vēlas pārceļot uz ES, iepazīstinot viņas ar likumīgas imigrācijas metodēm, paredzamajām tiesībām un pienākumiem, kā arī Eiropas sabiedrībā valdošajām pamatvērtībām un principiem;

62.   tādēļ aicina dalībvalstis izstrādāt attīstības politiku un īpašas programmas, lai nodrošinātu medicīnisko, sociālo un psiholoģisko aprūpi sievietēm, kas ir pārvietotas konfliktu dēļ, kā arī citām sievietēm migrantēm, kuras cieš no pārvietošanas izraisītām garīgām, fiziskām un sociālām sekām;

63.   uzsver, ka svarīga ir paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, tostarp ar jaunattīstības valstīm;

64.   pauž nožēlu, ka Komisija paziņojumā "Migrācija un attīstība: daži konkrēti partnerattiecību virzieni" nav ņēmusi vērā dzimumu līdztiesības aspektus; ierosina iestādēm izveidot pastāvīgu augsta līmeņa darba grupu, kas būtu atbildīga par Eiropas imigrācijas politikas izstrādes uzraudzību no dzimumu līdztiesības viedokļa un izstrādātu metodes, kā izvērtēt ar dzimumu saistīto ietekmi pirms jebkādu pasākumu apstiprināšanas imigrācijas politikas jomā;

65.   aicina Padomi un Komisiju pieņemt ES pamatnostādnes, kā arī konkrētus un atbilstīgus ar dzimumu līdztiesību saistītus mērķus un rādītājus imigrācijas politikas jomā, tostarp informatīvus pasākumus valsts līmenī, nodrošinot dzimumu aspekta iekļaušanu imigrācijas politikā un politikas virzienu regulāru izvērtēšanu no dzimumu līdztiesības viedokļa;

66.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izveidot tiesisku regulējumu, kas garantētu sieviešu migranšu tiesības saņemt pasi un uzturēšanās atļauju, kā arī ļautu krimināli sodīt personas, kuras konfiscē šos dokumentus;

67.   aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt dialogu ar sieviešu migranšu izcelsmes valstīm, lai veicinātu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, kā arī cīnītos pret nabadzību un sieviešu ekonomisko atkarību;

68.   norāda, ka migrācija un integrācija ir cieši saistītas un, lai migrācija būtu veiksmīga, kā arī lai visas iesaistītās puses gūtu labumu, migrācijas stratēģijas jāpapildina ar vienotām daudzdimensiju integrācijas stratēģijām;

69.   pauž nožēlu par progresa trūkumu integrācijas jomā kopš 1999. gada Tamperes augstākā līmeņa sanāksmes un uzskata, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība par to; pauž prieku par to, ka ir izveidots Eiropas Integrācijas fonds trešo valstu pilsoņiem - emigrantiem; atbalsta ātru Eiropas migrācijas uzraudzības iestādes izveidi, lai pastiprinātu Eiropas Savienības un dalībvalstu centienus integrācijas jomā;

70.   uzsver, ka migranti ir ieguvums uzņēmējvalstīm, un uzstāj, ka viņu nozīme ir labāk jāapzinās un jānostiprina; uzsver, ka gan ES pilsoņiem, gan migrējošiem darba ņēmējiem ir tiesības un pienākumi, kas vienmēr ir jāievēro;

71.   aicina dalībvalstis iekļaut šīs pozitīvās iezīmes valsts informatīvajās kampaņās;

72.   aicina dalībvalstis izstrādāt godīgu un pārredzamu procedūru, kas veicina migrantu iespējas iegūt darba vietas, kurās darba, veselības aizsardzības un drošības apstākļi, kā arī darbā pieņemšanas noteikumi garantē, ka viņu cieņa nekādā veidā netiek aizskarta;

73.   aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt dažādas jauniešu apmaiņas programmas, ierosināt iniciatīvas saskaņā ar Kopienas Septīto pētniecības, jauninājumu un demonstrējumu pamatprogrammu 2007. - 2013. gadam un veicināt ciešākas kultūras un izglītības saiknes ar attiecīgajām trešām valstīm, pastiprināt sinerģiju starp ES un jaunattīstības valstu izglītības iestādēm, kā arī atbalstīt reintegrācijas pasākumus;

74.   aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm veicināt un padziļināt jaunattīstības valstu studentu un jauno licenciātu apmaiņas programmas, kas līdzīgi Erasmus, Erasmus-Mundus, Comenius, Sócrates un Leonardo da Vinci programmām palīdzēs nodrošināt pagaidu migrācijas mērķu izpildi, kā arī nodot paraugpraksi un iegūtās zināšanas šo studentu un licenciātu izcelsmes valstīm;

75.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot ar finansēm nesaistīto atšķirīgu sabiedrības slāņu ieguldījumu attīstībā, izvērtējot jauniešu nozīmi, sekmējot integrāciju un pilsonības iegūšanu, kā arī tuvinot dažādas ekonomiskajā migrācijā iesaistītās puses, piemēram, nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus izcelsmes un uzņēmējvalstīs;

76.   aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis attiecībās ar trešām valstīm migrācijas jautājumus neuzskatīt par turpinājumu savai migrāciju ierobežojošai politikai; iebilst pret Savienības un dalībvalstu migrācijas politikas jebkādu nodošanu ārējām organizācijām, kas nozīmē atbildību par migrāciju novelt tikai uz Dienvidu valstīm;

77.   atzīmē arī, ka migrācijas plūsmu pārvaldība nevar būt asociācijas nolīgumu priekšnosacījums;

78.   aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt konkrētas iniciatīvas, kā veicināt likumīgas migrācijas iespēju pieejamību, lai cīnītos pret nelegālo darba tirgu un ekspluatāciju, kurai pakļauti migrējošie darba ņēmēji;

79.   aicina dalībvalstis īstenot efektīvu uzņemšanas politiku, kuras pamatā ir cilvēktiesību un starptautisko tiesību aktu ievērošana;

80.   aicina visas Eiropas Savienības dalībvalstis ratificēt Starptautisko konvenciju par migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību un pilnībā ievērot starptautiskās saistības par migrantu un viņu ģimeņu aizsardzību;

81.   atzīmē, ka pastiprinās migrējušo darba ņēmēju ekspluatācija, un aicina dalībvalstis garantēt to ES un dalībvalstu tiesību aktu piemērošanu, kas saistīti ar nodarbinātību, kā arī visiem migrējošiem darba ņēmējiem nodrošināt nepieciešamo tiesisko aizstāvību un viņu civiltiesību aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un ekspluatāciju;

82.   aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis rīkoties, lai Eiropas Savienībā legāli apmetušos ārvalstnieku statusu tuvinātu dalībvalstu valstspiederīgo statusam, lai šiem ārvalstniekiem nodrošinātu vislielāko juridisko noteiktību, tādējādi tuvinot mērķi par Eiropas Savienības pilsonības brīvu iegūšanu ārpuskopienas personām;

83.   atzīst, ka svarīgi ir nodrošināt trešo valstu pilsoņiem vismaz kopīgu minimālo tiesību līmeni visā Eiropas Savienībā; tāpēc atzinīgi vērtē visas ieceres nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem imigrantiem, kuri iekļaujas Eiropas Savienības darba tirgū;

84.   atzinīgi vērtē plānu izveidot godīgu un skaidru uzņemšanas procedūru sezonas strādniekiem un piešķirt tiem tiesības; ir pārliecināts, ka pienācīga uzmanība ir jāvelta vidēji un zemi kvalificētiem migrantiem; uzskata, ka svarīgi ir novērst šo īpaši neaizsargāto darba ņēmēju kategorijas diskrimināciju un ekspluatāciju;

85.   aicina dalībvalstis pēc tam, kad ir apstiprināts pieprasījums par ģimenes apvienošanos, juridiskā statusa galvenā turētāja laulātajam/-ai un bērniem piešķirt patstāvīgu statusu un darba atļauju, lai pilnībā nodrošinātu viņu tiesības un atvieglotu sociālo integrāciju;

86.   aicina dalībvalstis ieplānot tāda "privileģēta starpnieka" (ombuda) iecelšanu valsts vai vietējā līmenī, kurš izskatītu imigrantu prasības un sūdzības par viņu darba apstākļiem, juridisko drošību vai diskriminējošu izturēšanos, un aicina Komisiju izpētīt dalībvalstu paraugpraksi valsts un reģionālā līmenī;

87.   pauž nožēlu par to, ka netiek atzīta saistība starp cilvēku tirdzniecību un migrāciju; atzīmē, ka daudzām sievietēm, kas ir cietušas no cilvēku tirdzniecības, nav pieejama nekāda juridiska vai sociāla aizsardzība; aicina Komisiju un dalībvalstis cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģijās īpašu uzmanību veltīt šādu noziegumu novēršanai un cietušo aizsardzībai; aicina dalībvalstis sniegt šīm sievietēm ilgstošas uzturēšanās iespējas;

88.   aicina Komisiju un Padomi par Eiropas Savienības prioritāti uzskatīt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kas saistīta ar migrāciju, un šim mērķim piešķirt atbilstīgus finanšu līdzekļus; uzskata, ka šai prioritātei jābūt iekļautai rīcības plānā, ko pašreiz izstrādā, ka īpaša uzmanība jāvelta visneaizsargātākajām migrantu grupām, it īpaši sievietēm un nepilngadīgajiem, kā arī jāuzsver nepieciešamība sadarboties ar izcelsmes un tranzīta valstīm;

89.   cer, ka Komisija, izstrādājot pasākumus pret organizēto cilvēku tirdzniecību no jaunattīstības valstīm, nesodīs upurus, bet īpašu uzmanību pievērsīs vainīgo sodīšanai; atzīmē, ka daudzām sievietēm, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, nav nekādu iespēju saņemt tiesisku un sociālu aizsardzību; aicina dalībvalstis garantēt šīm sievietēm iespēju iegūt ilglaicīgas uzturēšanās atļauju;

90.   prasa Padomei šīs rezolūcijas ieteikumus iekļaut sagatavošanā esošajā kopējā nostājā, ņemot vērā augsta līmeņa dialogu par starptautisko migrāciju un attīstību, ko Apvienoto Nāciju Organizācija rīko 2006. gada septembrī;

91.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī ES dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām, ĀKK un ES Padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(2) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.
(3) OV L 164, 24.6.2005., 46. lpp.
(4) http://www.worldbank.org/globaloutlook
(5) www.gcim.org, 2005. gada oktobris
(6) Palīdzība tiek dubultota, salīdzinot ar 2004. gadu.
(7) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
(8) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0445.
(9) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0427.
(10) Šajā dienā pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0408.
(11) OV C 124 E, 25.5.2006., 535. lpp.
(12) OV C 33 E, 9.2.2006., 311. lpp.
(13) OV L 354, 30.12.1998., 5. lpp.
(14) SDO: migrantu - sieviešu - darba ņēmēju diskriminācijas un izmantošanas novēršana: informācijas ceļvedis - 1. buklets: sievietes - darba ņēmējas starptautiskajā kontekstā, Ženēva, 2003, SDO, 9. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika