Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1998. gada 2. jūlija rezolūciju par godīgu tirdzniecību(1),

–   ņemot vērā 2003. gada 10. aprīļa rezolūciju par krīzi starptautiskajā kafijas tirgū(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 12. februāra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Lauksaimniecības preču ķēdes, atkarība un nabadzība – priekšlikums ES rīcības plānam" (KOM(2004)0089),

–   ņemot vērā Komisijas 1999. gada 29. novembra paziņojumu Padomei par godīgu tirdzniecību (KOM(1999)0619),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 27. oktobra atzinumu par ētisku tirdzniecību un patērētāju garantiju sistēmām(3),

–   ņemot vērā Arušā 2005. gada 21.-23. novembrī notikušās Āfrikas Savienības tirdzniecības ministru konferences pieņemto deklarāciju un rīcības plānu Āfrikas precēm,

–   ņemot vērā Sanpaulu vienošanos, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par tirdzniecību un attīstību vienpadsmitajā sesijā, kas notika Sanpaulu 2004. gada 13.–18. jūnijā,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 177.–181. pantu,

–   ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā parakstīto partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, (Kotonū nolīgums)(4), kurā tika veikti grozījumi 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā(5), un jo īpaši tā 23. panta g) apakšpunktu;

–   ņemot vērā Kotonū nolīguma Sadarbības stratēģiju apkopojumu, ko Komisija izdeva 2001. gadā,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas izstrādāto rokasgrāmatu ("Zaļie iepirkumi" 2004) par videi draudzīgiem valsts iepirkumiem,

–   ņemot vērā AFNOR 2005. gada 9. decembra projektu "Les critères applicables à la démarche de commerce équitable" [Kritēriji, kas piemērojami godīgas tirdzniecības jomā"],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0207/2006),

A.   tā kā ir pierādījies, ka godīga tirdzniecība ir efektīvs veids, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību;

B.   tā kā godīgai tirdzniecībai un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības darbībām, kas veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, ir kopīgs mērķis tirgot un sekmēt tādu ražojumu tirdzniecību, kuri atbilst noteiktiem sociālajiem, vides aizsardzības un attīstības kritērijiem,

C.   tā kā godīga tirdzniecība un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, kas veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, ir svarīgi instrumenti, kā īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), īpaši nabadzības izskaušanu un uz attīstību vērstās globālās partnerattiecības;

D.   tā kā cenas daudzām galvenajām jaunattīstības valstu lauksaimniecības eksporta precēm, piemēram, cukuram, kokvilnai, kakao un kafijai, laika posmā no 1970. līdz 2000. gadam pazeminājās par 30 līdz 60 procentiem, liekot sīkzemniekiem pārdot savas preces zem pašizmaksas un samazinot daudzu pasaules nabadzīgāko valstu ieņēmumus, bet risinājumu var sniegt godīga tirdzniecība;

E.   tā kā Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXXVI–XXXVIII panti paredz, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstis, cik iespējams, rīkojas vienoti, lai panāktu plaša patēriņa preču cenu stabilizāciju; tā kā Āfrikas Savienība pastāv uz to, ka plaša patēriņa preču jautājums ir jāapspriež pašreiz notiekošajās PTO sarunās;

F.   tā kā Kotonū nolīguma 23. panta g) apakšpunktā ir paredzēts atbalsts godīgai tirdzniecībai un Kotonū nolīguma Sadarbības stratēģijas apkopojuma 2.6.3. nodaļas 64. punkts paredz, ka "sadarbībai ir jānodrošina atbalsts gan jaunattīstības valstu ražotāju grupām, gan ES NVO, izmantojot budžeta pozīcijas un EAF resursus; šis atbalsts ir jāizmanto jaunu produkcijas veidu ražošanas sākšanai, patērētāju informēšanas kampaņām, izglītošanas pasākumiem un resursu palielināšanai";

G.   tā kā godīgai tirdzniecībai ir divi savstarpēji neatdalāmi mērķi: no vienas puses, nodrošināt attīstības iespējas sīkražotājiem un darba ņēmējiem jaunattīstības valstīs, un aicināt starptautisko tirdzniecības sistēmu un privātās firmas, lai tās rīkotos veidā, kas ir taisnīgāks un vairāk sekmē ilgtspējīgu attīstību, no otras; tā kā starptautiskā kustība par godīgu tirdzniecību īsteno minēto mērķi, rādot labu piemēru un izdarot spiedienu uz valdībām, starptautiskām organizācijām un uzņēmumiem;

H.   tā kā vairākām citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, kas veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, ir mērķi gan sekmēt noturīgu attīstību attiecībā uz jaunattīstības valstu ražotājiem un darba ņēmējiem, gan ļauj privātiem uzņēmumiem aktīvi iesaistīties un efektīvi atbalstīt noturīgu attīstību;

I.   tā kā izpratnes veidošanā par ziemeļu un dienvidu attiecībām godīgas tirdzniecības organizācijām ir svarīga loma, jo īpaši, organizējot sabiedriskas kampaņas un sekmējot pilsoņu sadarbību, kā arī izmantojot godīgas tirdzniecības pilsētu un universitāšu jēdzienu;

J.   tā kā godīgas tirdzniecības apjoms Eiropā kopš 2000. gada vidēji pieaug līdz 20% gadā un vairāk nekā miljons ražotāju un viņu ģimenes no tā gūst peļņu, turklāt Eiropas patērētāji ir aizvien vairāk ieinteresēti iepirkties atbildīgi; tā kā minētais pieaugums ES dalībvalstīs ir atšķirīgs un kopējais godīgas tirdzniecības īpatsvars tirgū joprojām ir neliels, taču strauji pieaug, un arī starptautiskās tendences ir daudzsološas;

K.   tā kā arvien palielinās to Eiropas mazumtirgotāju skaits, kas nopietni strādā, lai atbalstītu godīgu tirdzniecību un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, un palīdz paaugstināt sociālos un vides aizsardzības standartus, informējot par saviem principiem un piedāvājot ražojumus;

L.   tā kā miljoniem ražotāju vēlas pievienoties godīgas tirdzniecības sistēmai un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, kas veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, un tā kā pastāv lielas izaugsmes iespējas, starptautiskā tirdzniecības un lauksaimniecības politika rada šķēršļus, jo īpaši jaunattīstības valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp ražotājiem, kas strādā saskaņā ar godīgas tirdzniecības principiem;

M.   tā kā ir jāvairo Eiropas patērētāju informētība par godīgas tirdzniecības pozitīvo ietekmi uz ražotāju un viņu vietējo kopienu sociālekonomisko situāciju;

N.   tā kā ražotāji un patērētāji gūst labumu no vienota atpazīstama godīgas tirdzniecības sertifikācijas marķējuma, kas ir jau ieviests;

O.   tā kā saskaņā ar godīgas tirdzniecības principiem īpaša uzmanība ir jāvelta sieviešu lomai, jo viņas ir galvenie ekonomikas subjekti ilgtspējīgas attīstības kontekstā;

P.   tā kā ir pierādījies, ka godīga tirdzniecība ir efektīvs atbalsta līdzeklis vietējiem iedzīvotājiem un sniedz tiem iespēju pārdot preces tieši Eiropas tirgū, tajā pašā laikā nemainot tradicionālo dzīvesveidu un ražošanu;

Q.   tā kā godīgas tirdzniecības produkcija nonāk tirgū pa diviem dažādiem ceļiem: komplekso ceļu, kad produkciju (galvenokārt amatniecības izstrādājumus) importē ar godīgas tirdzniecības organizāciju starpniecību un izplata galvenokārt specializētos godīgas tirdzniecības veikalos (Worldshops), un marķēšanas ceļu, kad īpašas godīgas tirdzniecības apstiprināšanas aģentūras marķē preces, lai norādītu, ka to ražošanas ķēdē ievēroti godīgas tirdzniecības principi;

R.   tā kā pēdējās piecās desmitgadēs, īstenojot starptautisko godīgas tirdzniecības kustību, ko organizē starptautiskās godīgas tirdzniecības apvienības, konkrēti šādas organizācijas: FLO (starptautiskā godīgas tirdzniecības marķēšanas organizācija), IFAT (Starptautiskā godīgas tirdzniecības asociācija), NEWS (Eiropas pasaules veikalu tīkls) un EFTA (Eiropas godīgas tirdzniecības asociācija), ir izveidoti starptautiski saskaņoti un brīvprātīgi ieviesti standarti marķētiem un nemarķētiem godīgas tirdzniecības ražojumiem un organizācijām;

S.   tā kā, ņemot vērā godīgas tirdzniecības panākumus un tiesiskas aizsardzības trūkumu, pastāv iespēja, ka uzņēmumi, kas ienāk godīgas tirdzniecības tirgū, bet neizpilda attiecīgos kritērijus, godīgas tirdzniecības jēdzienu var izmantot ļaunprātīgi; tā tas var mazināt jaunattīstības valstu nabadzīgo un sociāli atstumto ražotāju ieguvumu un pārredzamības iespējas patērētājiem, kā arī radīt situāciju, kad tiek pārkāptas patērētāju tiesības saņemt atbilstošu informāciju par tirgū piedāvātajiem ražojumiem;

T.   tā kā dažas dalībvalstis ir uzsākušas likumdošanas darbu, lai regulētu termina "Godīga tirdzniecība" lietojumu un kritēriju godīgas tirdzniecības organizācijām noteikšanu;

U.   tā kā Komisijā attiecībā uz godīgu tirdzniecību un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, kas sekmē sociālo vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, nav skaidras izteikta politiskās nostādnes un dažādu ģenerāldirektorātu darbs šajā jautājumā netiek strukturēti koordinēts;

V.   tā kā palīdzība un atbalsts godīgai tirdzniecībai, godīgas tirdzniecības organizācijām un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām Eiropā, kuras sekmē sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, pašlaik ir ierobežots un sadrumstalots;

W.   tā kā Eiropas Kopienas iestādēs aizvien vairāk piedāvā godīgas tirdzniecības principiem atbilstīgu produkciju;

X.   tā kā ir līdzekļi, kuri sader ar PTO principiem un ar kuriem valdības var atbalstīt godīgu tirdzniecību, ar nosacījumu, ka tie nav diskriminējoši starp PTO dalībvalstīm,

1.   pieprasa, lai Komisija izstrādā ieteikumu par godīgu tirdzniecību, atzīstot, ka nesaistošs tiesību akts pašreizējā posmā ir atbilstoša darbība un neradīs pārmērīgas reglamentācijas risku, un lai Komisija apsver iespēju izstrādāt ieteikumu par citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, kas sekmē sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu;

2.   uzskata ‐ lai izslēgtu godīgas tirdzniecības jēdziena ļaunprātīgas izmantošanas iespēju, ir jānodrošina vairāku tādu kritēriju ievērošana, ko noteikusi godīgas tirdzniecības kustība, t.i.,

3.   uzsver, ka visnozīmīgākais godīgas tirdzniecības darījumu pieaugums ir sasniegts marķētajiem ražojumiem un ka godīgas tirdzniecības marķējumu iniciatīvas ir izstrādātas vairākumā Eiropas valstu;

4.   atzīmē, ka Eiropa ir lielākais godīgas tirdzniecības ražojumu tirgus, kurā notiek aptuveni 60 līdz 70% visas pasaules godīgas tirdzniecības darījumu un tam ir tālākas izaugsmes iespējas;

5.   atgādina, ka brīvas un godīgas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas izveidošana ir labākais veids, kā efektīvi un visiem izdevīgi darboties globalizācijas apstākļos, turklāt godīgas tirdzniecības sistēma ir izrādījusies efektīva nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā; uzskata, ka ilgtermiņā tā varētu veicināt jaunattīstības valstu vienlīdzīgu piedalīšanos daudzpusējā tirdzniecības sistēmā un garantēt tām stabilu un ilgtspējīgu piekļuvi Eiropas tirgum, kā arī uzlabot patērētāju informētību;

6.   atgādina, ka, neraugoties uz to, ka starptautiskie tirdzniecības nolīgumi neattaisno nabadzīgo valstu cerības, godīgas tirdzniecības sistēma ir izrādījusies efektīva nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā; uzskata, ka ilgākā laika posmā tā varētu ļaut jaunattīstības valstīm pilnā mērā piedalīties daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

7.   aicina Komisiju un Padomi veicināt godīgu tirdzniecību un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, kas sekmē sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, jo tās ir efektīvs līdzeklis, kā sasniegt TAM mērķus, kā arī atzīt svarīgo lomu, kāda ir godīgas tirdzniecības organizācijām un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, kas sekmē sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, jaunattīstības valstu sīkražotāju un sociāli atstumto ražotāju atbalstīšanā, kā arī Eiropas patērētāju informēšanā par godīgu tirdzniecību un ētiskām ziemeļu un dienvidu tirdzniecības attiecībām kopumā;

8.   atgādina, ka Eiropas tirdzniecības politikai jāuzlabo dienvidu mazo ražotāju piekļuve tirgum;

9.   aicina Komisiju veikt pētījumu, lai noskaidrotu, kā godīga tirdzniecība varētu kļūt par paraugu ilgtspējīgai tirdzniecības politikai, kas spētu veicināt līdzsvarotu tirdzniecību starp ziemeļiem un dienvidiem, un atklātu tirdzniecības šķēršļus, kas visvairāk ietekmē pasaules nabadzīgākos;

10.   aicina Komisiju atzīt, ka pastāv arī citas saprātīgas sistēmas, kas kopā ar godīgas tirdzniecības kustību un Starptautiskās Sociālās un vides akreditācijas un marķējuma alianses paspārnē sadarbojas, lai iesaistītos noteiktu sociālo un vides aizsardzības standartu noteikšanā trešo personu sertifikācijai;

11.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejama visa nepieciešamā informācija, lai apzināti varētu izdarīt izvēli; uzskata, ka ir jānodrošina patērētāju tiesības ātri piekļūt informācijai par produkciju un šai informācijai ir jābūt saprotamai un skaidri redzamai;

12.   aicina Komisiju sadarboties ar starptautisko godīgas tirdzniecības kustību un atbalstīt skaidrus un plaši pielietojamus kritērijus, lai varētu novērtēt patērētāju uzticības veicināšanas sistēmas, liekot pamatus patērētāju uzticībai šādām sistēmām un konsolidējot godīgas tirdzniecības preču sektorus;

13.   aicina Komisiju izsludināt īpašus "uzaicinājumus izteikt priekšlikumus", kuru mērķis ir sekmēt patērētāju informētību, sniedzot atbalstu uzticības veicināšanas sistēmām un veicinot marķēšanu, kā arī sistemātiski vākt datus un veikt ietekmes novērtējumu visā ES;

14.   aicina Komisiju labāk koordinēt pasākumus, ko godīgas tirdzniecības un citu tādu neatkarīgi uzraudzītu tirdzniecības iniciatīvu jomā, ar ko veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, veic dažādi ģenerāldirektorāti, kuri ir atbildīgi par attīstību, tirdzniecību, nodarbinātību un sociālajiem jautājumiem, patērētāju aizsardzību, iekšējo tirgu un lauksaimniecību, kā arī nodrošināt, lai godīga tirdzniecība un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, ar ko veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, kļūtu par šo jomu politisko nostādņu neatņemamu sastāvdaļu;

15.   lūdz Komisijai un Padomei pētīt un apsvērt samazinātas PVN likmes ieviešanu godīgas tirdzniecības principiem atbilstīgiem ražojumiem un atcelt ievedmuitas nodokļus šādiem ražojumiem no jaunattīstības valstīm; uzsver, ka preces, kurām piemērotu samazinātu PVN likmi, būtu cieši jāuzrauga, lai nepieļautu ļaunprātīgu godīgas tirdzniecības jēdziena izmantošanu;

16.   prasa, lai dalībvalstis, kas pašreiz izstrādā godīgas tirdzniecības tiesību aktus vai tiesību aktus, kuri var skart godīgas tirdzniecības organizācijas un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, ar ko veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, atbilstošos kritērijus pamatot ar attiecīgo ieinteresēto personu, tai skaitā starptautiskās godīgas tirdzniecības kustības, gūtajām zināšanām un pieredzi, un sākuma posmā novērtēt pārāk lielas reglamentēšanas risku, kā arī šādas reglamentēšanas iespējamo ietekmi uz sīkražotājiem un sociāli atstumto slāņu ražotājiem;

17.   prasa, lai Komisija īsteno Kotonū nolīguma 23. panta g) apakšpunktu un Nolīguma Sadarbības stratēģijas apkopojuma noteikumus, jo īpaši to 61.–64. pantu;

18.   aicina Komisiju izveidot iekšēju kontaktpunktu, kas nodrošinās regulāru godīgas tirdzniecības jautājumu koordināciju starp tās dažādām struktūrvienībām;

19.   aicina Komisiju nodrošināt "Atbalstu godīgai tirdzniecībai":

20.   aicina Komisiju pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm iesniegt priekšlikumu Parlamentam par atbilstošu rīcību un finansējuma piešķiršanu godīgai tirdzniecībai un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, ar ko veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu;

21.   aicina Komisiju izvērtēt, ar kādiem līdzekļiem varētu sekmēt informētības palielināšanu par godīgu tirdzniecību un citām neatkarīgi uzraudzītām tirdzniecības iniciatīvām, ar ko veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu;

22.   aicina ES valsts iestādes atklātajos konkursos un iepirkumu politiskajās nostādnēs iekļaut godīgas tirdzniecības kritērijus un aicina Komisiju sekmēt, lai šīs iestādes tos realizētu, piemēram, izstrādājot godīgas tirdzniecības valsts iepirkuma pamatnostādnes;

23.   atgādina, ka reģionālās valsts iestādes veic jo īpaši lielu ieguldījumu attiecīgo preču tirgū; tādēļ aicina šīs iestādes to uzaicinājumos uz konkursu īpašu uzmanību pievērst godīgas tirdzniecības precēm;

24.   atzinīgi vērtē pieaugošos Eiropas Parlamenta centienus piedāvāt godīgas tirdzniecības principiem atbilstošus ražojumus un uzsver, ka visām ES iestādēm to iekšējos pakalpojumos būtu jāizmanto godīgas tirdzniecības principiem atbilstīgi ražojumi;

25.   uzsver, ka godīga tirdzniecība un citas neatkarīgi uzraudzītas tirdzniecības iniciatīvas, ar ko veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, var būt sekmīgi līdzekļi, kā uzņēmumus sociāli izglītot un padarīt atbildīgus;

26.   uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka Eiropas politiskā nostādne par uzņēmumu sociālo atbildību ir kļuvusi iesaistošāka, turpinot un pastiprinot daudzo ieinteresēto personu forumu darbību, tai skaitā arī forumu darbību, kur piedalās godīgas tirdzniecības organizācijas;

27.   mudina Komisiju atbalstīt atbalsta mehānismus ražotāju iesaistīšanai, ja tas ir piemēroti, un līdzdalībai cenu noteikšanā, kā paredzēts Kotonū nolīguma Sadarbības stratēģijas apkopojuma 63. punktā;

28.   mudina Komisiju atbalstīt Āfrikas Savienību, lai tā pašreizējās pasaules tirdzniecības sarunās kā prioritāru jautājumu iekļautu plaša patēriņa preču cenas saskaņā ar PTO saistībām un jo īpaši Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXXVI–XXXVIII pantu;

29.   aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar VVTT XXXVIII panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai paredzētu pasākumus pamatproduktu tirgus nosacījumu stabilizēšanai un uzlabošanai, jo šie produkti ir īpaši vajadzīgi mazāk attīstītām valstīm, "ieskaitot pasākumus, kas sekmē stabilu un izdevīgu cenu veidošanu, tādējādi attīstot ... eksporta ienākumu dinamisku un pastāvīgu pieaugumu";

30.   atzinīgi vērtē īpašu sociālu un vides noteikumu iekļaušanu Vispārējo preferenču sistēmā + (VPS+), bet uzskata, ka ir jāpastiprina uzraudzības mehānisms;

31.   mudina Komisiju izstrādāt saskaņotu politiku sīkražotāju un sociāli atstumto ražotāju darbības sekmēšanai un aizsardzībai, ieskaitot godīgas tirdzniecības produktu ražotājus, pārstāvot viņu viedokli, un citu tādu neatkarīgi uzraudzītu tirdzniecības iniciatīvu pārstāvjus, ar kurām veicina sociālo un vides aizsardzības standartu paaugstināšanu, divpusējās, reģionālās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās, piemēram, Ekonomikas partnerattiecību nolīgumos;

32.   aicina Komisiju, formulējot ES tirdzniecības politiku, ņemt vērā godīgo tirdzniecību un citas tirdzniecības pieejas, kuru pamatā ir sociāli un vides aizsardzības apsvērumi;

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un Padomei, kā arī SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferencei par tirdzniecību un attīstību, kā arī PTO.

(1) OV C 226, 20.7.1998., 73. lpp. (2) OV C 64E, 12.3.2004., 607. lpp. (3) OV C 28, 3.2.2006., 72. lpp. (4) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (5) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.