Eiropas Parlaments,

‐   ņemot vērā tā iepriekšējās ikgadējās rezolūcijas par stāvokli cilvēktiesību jomā pasaulē;

‐   ņemot vērā tā iepriekšējās Rezolūcijas par cilvēktiesībām un preses brīvību, kā arī novērtējumu Pasaules augstākā līmeņa sanāksmei par informācijas sabiedrību, kas notika Tunisijā 2005. gada decembrī;

‐   ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantu,

‐   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu,

‐   ņemot vērā ES vadlīnijas par dialogu cilvēktiesību jautājumos (2001) un par cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību (2004), kā arī šo vadlīniju pirmo novērtējumu Austrijas prezidentūras laikā;

‐   ņemot vērā Deklarāciju par principiem, kuru pieņēma 2003. gada 12. decembrī Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par informācijas sabiedrību;

‐   ņemot vērā ANO Īpašā referenta par uzskatu un vārda brīvību un EDSO Pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos, kā arī AVO Īpašā referenta par vārda brīvību 2005. gada 21. decembra kopējo deklarāciju;

‐   ņemot vērā ES politiku cilvēktiesību un demokratizācijas jomā trešajās valstīs, kuru Padome pieņēma 2005. gada decembrī;

‐   ņemot vērā Eiropas Iniciatīvu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDHR);

–   ņemot vērā Reglamenta 115. pantu,

A.   tā kā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; tostarp tiesībām pieturēties pie saviem uzskatiem bez traucējumiem, kā arī meklēt, saņemt un paust informāciju un idejas plašsaziņas līdzekļos neatkarīgi no robežām;

B.   atzinīgi vērtējot 2005. gada 16.–18. novembra Pasaules augstākā līmeņa sanāksmes Tunisā paziņojumu par informācijas sabiedrības primāro nozīmību demokrātijai un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai; jo īpaši izpausmes un uzskatu brīvības, kā arī informācijas saņemšanas un piekļuves brīvības ievērošanā;

C.   tā kā cīņa par vārda brīvību lielākoties mūsdienās ir pārgājusi uz tiešsaisti, jo internetu par savu izpausmes līdzekli ir izvēlējušies politiskie disidenti, demokrātijas aktīvisti, cilvēktiesību aizstāvji un neatkarīgi žurnālisti visā pasulē;

D.   tā kā piekļuve internetam var stiprināt demokrātiju un atbalstīt valstu ekonomisko un sociālo attīstību, un šādas piekļuves ierobežošana nav savienojama ar tiesībām uz vārda brīvību;

E.   tā kā ierobežojumi var pastāvēt vienīgi gadījumos, kad internetu izmanto prettiesiskām darbībām, tādām kā naida, vardarbības un rasisma kurināšana, totalitārisma propaganda vai bērnu piekļuve pornogrāfijai vai viņu seksuāla ekspluatācija;

F.   tā kā saskaņā ar Reportieru bez robežām informāciju, autoritārie režīmi un valdības aizvien cītīgāk strādā pie visizsmalcinātākajām metodēm, lai kontrolētu internetu, pamatā izmantojot arvien sarežģītākas filtrācijas tehnoloģijas un elektronisko komunikāciju uzraudzību, kā arī izveidojot kiberpoliciju;

G.   tā kā, saskaņā ar cilvēktiesību aizsardzības organizāciju informāciju, pašreiz ieslodzījumā atrodas 61 kiberdisidents, no kuriem 51 ir no Ķīnas, tostarp Ķīniešu blogeris un dokumentālo filmu veidotājs Hao Wu, Ķīnas kiberdisidents Yang Zili, irāņu vebblogeris Motjaba Saminejad, tunisiešu jurists Mohammed Abbou, vjetnamiešu ārsts Pham Hong Son, kā arī Sīrijas tiešsaistes žurnālists Habib Saleh; tā kā pavisam nesen ir ieslodzīti ēģiptiešu blogeri Mohamed Sharkawy un Karim Lel-shaer;

H.   tā kā daudzas valstis var uzskatīt par ienaidniecēm vārda brīvībai, kā tas ir paziņots Reportieru bez robežām pēdējā pārskatā, un starp šīm valstīm ir Ķīna, Baltkrievija, Birma, Kuba, Nepāla, Vjetnama, Maldīvu salas, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Lībija, Irāna, Tunisija, Saūda Arābija, Sīrija un Ziemeļkoreja;

I.   tā kā uzņēmumi no demokrātiskām valstīm daļēji nodrošina šīs valstis ar līdzekļiem tīmekļa cenzūrai un elektroniskās saziņas uzraudzībai;

J.   tā kā Ķīnas valdībai ir izdevies pierunāt tādus uzņēmumus kā Yahoo, Google un Microsoft atbalstīt savu pakalpojumu cenzēšanu Ķīnas interneta tirgū; arī atzīmējot, ka citas valdības ir pieprasījušas cenzēšanas līdzekļus no citiem uzņēmumiem;

K.   tā kā Rietumu uzņēmumu, tādu kā CISCO Systems, Telecom Italia un France Telecom meitas uzņēmums Wanadoo piegādātās ierīces un tehnoloģijas valdības izmanto, lai pakļautu cenzūrai internetu, liedzot vārda brīvību;

L.   tā kā 2006.gada februārī ASV likumdevēji iesniedza likumprojektu Globālajam tiešsaistes brīvības aktam, kura mērķis ir reglamentēt interneta uzņēmumu rīcību, ja tie darbojas represīvās valstīs;

M.   tā kā ES būtu skaidri jāparāda, ka tai patiešām rūp interneta lietotāju tiesības un, ka tā ir gatava rīkoties, lai veicinātu brīvas izpausmes iespējas tiešsaistē;

1.   atkārtoti apstiprina, ka vārda brīvība ir pamatvērtība visām ES valstīm, un tām konkrēti jārīkojas, lai to aizsargātu;

2.   šajā sakarā aicina Padomi un dalībvalstis vienoties par kopīgu paziņojumu, kurā apstiprinātu savu apņemšanos aizsargāt interneta lietotāju tiesības un visā pasaulē veicināt vārda brīvību internetā;

3.  Atkārtoti pauž atbalstu Tunisijas sammitā apstiprinātajiem principiem:

4.   asi nosoda valdību ieviestos interneta satura ierobežojumus, gan informācijas izplatīšanas, gan saņemšanas jomā, kas izteikti neatbilst vārda brīvības garantijām; asi nosoda uzbrukumus žurnālistiem un citiem, kas pauž savu viedokli internetā, kā arī viņu ieslodzīšanu; šajā sakarā aicina Padomi un Komisiju darīt visu nepieciešamo attiecībā uz šo valstu iestādēm, lai nodrošinātu visu ieslodzīto interneta lietotāju atbrīvošanu;

5.   aicina Komisiju un Padomi izstrādāt brīvprātīgas rīcības kodeksu, kas ierobežotu uzņēmumu aktivitātes represīvās valstīs;

6.   aicina Komisiju un Padomi uzturēt ES klātbūtni un aktīvu līdzdalību, kā arī kopējās nostājas pārstāvniecību jo īpaši ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē, Starptautiskajā elektrosakaru savienībā, UNESCO un ANO Attīstības programmā;

7.   aicina Padomi un Komisiju, apsverot palīdzības programmas trešām valstīm ņemt vērā to, ka šo valstu pilsoņu neierobežota piekļuve internetam ir nepieciešama;

8.   atzinīgi vērtē ieguldītāju kopīgo paziņojumu par vārda brīvību internetā, kas bija Reportieru bez robežām iniciatīva; uzsver, ka korporācijām, kuras nodrošina meklēšanu internetā, sarunas, publicēšanu vai citus pakalpojumus, būtu jābūt atbildīgām par savu lietotāju tiesību ievērošanu;

9.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.