Pieņemtie teksti - "Cīņa pret vardarbību (Daphne)" (2007.-2013.g.) ***I

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2005/0037A(COD)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0193/2006
Iesniegtie teksti : A6-0193/2006		Debates : PV 05/09/2006 - 6 CRE 05/09/2006 - 6		Balsojumi : PV 05/09/2006 - 9.2 CRE 05/09/2006 - 9.2 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2006)0333

Pieņemtie teksti

465k

133k

Otrdiena, 2006. gada 5. septembris - Strasbūra

"Cīņa pret vardarbību (Daphne)" (2007.-2013.g.) ***I

P6_TA(2006)0333

A6-0193/2006

		Rezolūcija
		Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu un grozīto priekšlikum Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu "Cīņa pret vardarbību (Daphne) " kā daļu no vispārīgās programmas "Pamattiesības un tiesiskums" (KOM(2005)0122 un KOM(2006)0230– C6-0388/2005 – 2005/0037A(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0122)(1) un grozīto priekšlikumu (COM(2006)0230),

– ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 152. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6-0388/2005),

– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6-0193/2006),

1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu Parlamentam, ja tā paredz būtiski grozīt priekšlikuma tekstu vai aizstāt to ar citu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1)	OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 5. septembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu Nr. .../2006/EK, ar kuru laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam izveido īpašu programmu "Cīņa pret vardarbību (Daphne III)" kā daļu no vispārīgās programmas "Pamattiesības un tiesiskums"

P6_TC1-COD(2005)0037A

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1) Līgumā noteikts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā ir paredzēts, ka Kopienas pasākumiem jādod ieguldījums augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanā.

(2) Kopienas darbībām ir jāpapildina valstu politikas, kas vērstas uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselību, novērstu briesmu avotus cilvēku veselībai.

(3) Publiska vai privāta fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, ieskaitot draudus pielietot vardarbību, ietekmēšana un patvaļīga brīvības atņemšana, un jo īpaši cilvēku tirdzniecība un piespiedu prostitūcija, ir viņu tiesību uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu un fizisko un emocionālo integritāti pārkāpums un nopietns šādas vardarbības upuru fiziskās un garīgās veselības apdraudējums. Šāda Kopienā tik izplatīta vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums un nodara patiesu kaitējumu veselībai un ir šķērslis drošai, brīvai un taisnīgai pilsonības izmantošanai.

(4) Tradīcijas un kultūras paražas, kas asociējas ar fizisku vardarbību pret sievietēm, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana un noziegumi, kas saistīti ar goda aizstāvēšanu, ir specifiska veida vardarbība pret sievietēm, kurai ir īslaicīga vai ilglaicīga ietekme uz sieviešu veselību un no kuras galvenokārt cieš sievietes mazākumtautību kopienās.

(5) Pasaules Veselības organizācija definē veselību ne tikai kā slimības vai fiziskā vājuma neesamību, bet gan kā pilnīgas fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli. Saskaņā ar 1996. gada Pasaules Veselības asamblejas rezolūciju vardarbība ir lielākā sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Savā 2002. gada 3. oktobra ziņojumā par vardarbību un veselību šī organizācija iesaka veicināt primārās profilakses pasākumus, stiprināt palīdzību vardarbības upuriem un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu par vardarbības novēršanu.

(6) Šos principus atzīst daudzās konvencijās, deklarācijās un protokolos, ko pieņēmušas tādas galvenās starptautiskās organizācijas kā Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā Darba organizācija, Pasaules Sieviešu konference un Pasaules kongress pret bērnu seksuālu izmantošanu komerciālā nolūkā.

(7) Cīņa pret vardarbību ir jāiekļauj pamattiesību aizsardzības kontekstā, kā garantēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā(4), kurā, cita starpā ir vēlreiz apliecinātas tiesības uz cieņu, vienlīdzību un solidaritāti Tajā ietverta virkne konkrētu noteikumu, lai aizsargātu un veicinātu fizisko un garīgo integritāti, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, bērnu tiesības un nediskrimināciju, kā arī lai aizliegtu necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, verdzību un piespiedu darbu, kā arī bērnu darbu. Tajā tiek vēlreiz apliecināts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

(8) Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt un īstenot rīcības programmas, lai apkarotu šādu vardarbību, citastarp savā 2000. gada 19. maija rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, "Par turpmākajiem pasākumiem cīņā pret sieviešu tirdzniecību"(5), 2001. gada 20. septembra rezolūcijā par sieviešu ģenitāliju kropļošanu(6), 2006. gada 17. janvāra rezolūcijā par stratēģijām, lai novērstu sieviešu un bērnu tirdzniecību, kas ir neaizsargāti pret seksuālu izmantošanu(7), un 2006. gada 2. februāra rezolūcijā par pašreizējo situāciju un ikvienu turpmāko rīcību, apkarojot vardarbību pret sievietēm (8).

(9) Kopienas rīcības programma (Daphne programma) (2000. - 2003. gadam) attiecībā uz profilakses pasākumiem cīņā pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 293/2000/EK (9), ir palīdzējusi veicināt Eiropas Savienībā izprati par šiem jautājumiem un paplašināt un nostiprināt sadarbību starp dalībvalstu organizācijām, kas nodarbojas ar vardarbības apkarošanu.

(10) Kopienas rīcības programma (2004. - 2008. gadam), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu upurus un riska grupas (Daphne II programma), kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 803/2004/EK (10), tālāk attīstīja Daphne programmas sasniegumus; saskaņā ar šā lēmuma 8. panta 2. punktu Komisijai jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību jaunajai finanšu shēmai.

(11) Vēlams nodrošināt Daphne un Daphne II programmu atbalstīto projektu nepārtrauktību.

(12) Ir svarīgi un nepieciešami apzināties vardarbības pret bērniem, jauniešiem un sievietēm nopietnās tūlītējās un ilgtermiņa sekas uz fizisko un garīgo veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, kā arī uz to skarto personu vienlīdzīgajām iespējām, to ietekmi uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī to augstajām sociālajām un ekonomiskajām izmaksām sabiedrībai kopumā.

(13) Ir nepieciešams atzīt, ka dažas iedzīvotāju grupas, tas ir, sievietes, kas pieder pie minoritātēm, kā arī bēgles, imigrantes vai sievietes, kas dzīvo nabadzībā lauku kopienās vai attālos reģionos, kā arī sievietes, kas ir aizturētas vai atrodas ieslodzījumā, mazas meitenes, lesbietes, invalīdes, kā arī vecākas sievietes ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību.

(14) Saskaņā ar šo programmu ne vien vardarbībai tieši pakļautie bērni, bet arī tie bērni, kuri ir aculiecinieki uzbrukumiem viņu mātēm, ir jāuzskata par vardarbības upuriem.

(15) Attiecībā uz vardarbības novēršanu, ieskaitot nežēlīgu izturēšanos pret jaundzimušiem bērniem vai vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un viņu seksuālo izmantošanu, un uz upuru un riska grupu aizsardzību, Eiropas Savienība dos pievienoto vērtību darbībām, kas galvenokārt jāveic dalībvalstīm, izmantojot šādus līdzekļus informācijas, pieredzes un paraugprakses izplatīšana un apmaiņa, novatoriskas pieejas veicināšana, jaunu ģimenes modeļu iekļaušana, kopīga prioritāšu noteikšana, ja vajadzīgs, vienota informācijas tīkla izveide, lai cita starpā atbalstītu seksuālas, psiholoģiskas vai fiziskas vardarbības upurus un riska grupas, visas Kopienas projektu atlase, kā arī visu iesaistīto pušu motivācija un mobilizēšana. Šīm darbībām jāattiecas arī uz bērniem un sievietēm, kas atvesti uz dalībvalstīm cilvēku tirdzniecības rezultātā.

(16) Eiropas Savienības pasākumu pret vardarbību vispārējais mērķis ir visu veidu vardarbības novēršana un apkarošana, lai pilnībā likvidētu šo noziegumu un smagus cilvēktiesību pārkāpumus kopumā. Lai panāktu šo mērķi, ir nepieciešami skaidri un ticami uzdevumi

(17) Eiropas Federācija bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos Eiropas līmenī apvieno dažādas NVO, kas nodarbojas ar bērnu bezvēsts pazušanas un seksuālās izmantošanas problēmām. Federācija veicina izpratni un cīnās pret bērnu bezvēsts pazušanas un seksuālās izmantošanas problēmām, veicinot saziņu starp Eiropas organizācijām nolūkā panākt efektīvāku pieeju, stimulējot Eiropas pētījumu centra izveidi, lai centralizētu un analizētu datus par šīm problēmām, un veicinot un vadot darbības, kuru mērķis ir uzlabot nepilngadīgo, bezvēsts pazušanas un / vai seksuālās vardarbības upuru situāciju un mainīt Eiropas tiesiskās normas, mentalitāti un uzvedību.

(18) Programmā īpaša uzmanību pievērsīs ielu bērnu stāvoklim, kas arvien pasliktinās, jo ielu bērni ir ne vien narkotiku tirgotāju un cilvēku tirgotāju upuri, bet arī cieš no vardarbības un tiek seksuāli izmantoti. Lai reintegrētu šos bērnus sabiedrībā, ir nepieciešama programma, ar kuru risinātu sociālās un ģimenes problēmas, kā arī ievērotu šo bērnu vajadzības.

(19) Eiropas Bērnu ombuda tīkls (ENOC) apvieno neatkarīgas iestādes bērnu tiesību aizsardzībai Eiropas Padomes 24 dalībvalstīs. Tā mērķi ir rosināt iespējami pilnīgāku Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanu, atbalstīt bērnu tiesību vispārīgu lobēšanu, izplatīt informāciju, metodes un stratēģijas, kā arī veicināt efektīvu neatkarīgu iestāžu izveidošanu bērnu tiesību aizsardzībai.

(20) Dalībvalstis nevar pienācīgā mērā sasniegt ierosinātās darbības mērķus, proti, novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, jo ir nepieciešama informācijas apmaiņa ES līmenī un paraugprakses izplatīšana visas Kopienas ietvaros. To var labāk paveikt Kopienas līmenī. Lai panāktu koordinētu un daudzdisciplīnu pieeju, ņemot vērā šīs iniciatīvas apjomu un ietekmi, Kopiena var veikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šis lēmums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(21) Turklāt jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un jāsper vajadzīgie soļi, lai atgūtu nepareizi izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus.

(22) Šis Lēmums visam programmas laikam nosaka finanšu aploksni, kas ir galvenā atsauce budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maijā noslēgtā iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(11) 37. punkta nozīmē.

(23) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(12), tālāk tekstā - "Finanšu regula", un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(13), kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par to īstenošanu un pārvaldību un nepieciešamo proporcionalitāti starp resursu daudzumu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(24) Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības dotācijām.

(25) Saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka procedūras Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanai(14), šā Lēmuma īstenošanas pasākumus nosaka ar konsultatīvo procedūru, kā paredzēts minētā lēmuma 3. pantā. Tā ir piemērota procedūra, jo programmai nav būtiskas ietekmes uz Kopienas budžetu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tēma, saturs un darbības joma

1. Balstoties uz politikām un mērķiem, kas izklāstīti programmās Daphe un Daphne II, ar šo lēmumu tiek izveidota programma "Cīņa pret vardarbību (Daphne III)" tālāk tekstā – "programma", kā daļa no vispārīgās programmas "Pamattiesības un tiesiskums", lai nodrošinātu Eiropas pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām.

2. Programma aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Programmu var pagarināt.

2. pants

Definīcijas

1. Programmā termins "bērni" attiecas uz vecuma grupu līdz 18 gadiem, atbilstīgi starptautiskiem instrumentiem, kas attiecas uz bērna tiesībām.

2. Tomēr projektus, kuru pasākumi jo īpaši ir domāti tādām grupām kā piemēram pusaudžiem (13 līdz 19 gadus veciem) vai 12 līdz 25 gadus veciem cilvēkiem ir uzskatāmi par projektiem, kas domāti jauniešiem.

3. pants

Vispārīgie mērķi

1. Programmai ir šādi vispārīgie mērķi:

	a)	dot ieguldījumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pastāvēšanā un attīstībā Eiropas Kopienā, apkarojot un novēršot vardarbību pret bērniem , jauniešiem un sievietēm, kā arī aizsargājot vardarbības upurus un riska grupas;
	b)	aizsargāt bērnus, jauniešus un sievietes pret vardarbību un sasniegt augstu fiziskās un garīgās veselības aizsardzības, labklājības un sociālās kohēzijas līmeni.

2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, programmas vispārīgajiem mērķiem jāveicina Kopienas politiku attīstība, jo īpaši, to politiku attīstība, kas saistītas ar sabiedrības veselības aizsardzību, īpaši attiecībā uz bērniem, jauniešiem un sievietēm, ar dzimumu vienlīdzību, cīņu pret vardarbību ģimenē, pret vardarbību konfliktu situācijās dzimuma dēļ, bērnu tiesību aizsardzību un cīņu pret cilvēku tirdzniecību un seksuālo izmantošanu un cīņu pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu.

4. pants

Konkrētie mērķi

Šai programmai ir šādi konkrētie mērķi:

novērst un apkarot visas publiskās un privātās vardarbības izpausmes pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, veicot profilakses pasākumus un sniedzot atbalstu un aizsardzību upuriem un riska grupām, izmantojot šādus līdzekļus:

	–	palīdzēt un mudināt NVO, institūcijas, organizācijas un asociācijas, kas aktīvi darbojas, aizsargājot pret vardarbību un novēršot vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un sniedzot palīdzību vardarbības upuriem gan valsts, gan Eiropas līmenī, kā arī trešās valstīs;
	–	turpināt nodrošināt palīdzības dienesta pakalpojumu NVO un citām organizācijām, lai sniegtu atbalstu šo organizāciju projektu izstrādāšanā un sadarbībai ar citiem partneriem;
	–	lai izveidotu darba grupu, kas Komisijai nodrošinātu vadlīnijas par sociālo, kultūras un politisko kontekstu dalībvalstīs saistībā ar projektu atlasi un papilddarbībām. Darba grupu veidotu Eiropas Parlamenta atbildīgās komitejas pārstāvji, kā arī lielāko NVO pārstāvji attiecīgajā jomā;
	–	sagatavot un īstenot izpratni veicinošas darbības, kas paredzētas konkrētām sabiedrības grupām, piemēram, noteiktu profesiju pārstāvjiem, īpašām iedzīvotāju grupām un vardarbības izdarītājiem, lai izstrādātu materiālus, kas papildinātu jau esošos vai pielāgotu un izmantotu jau esošos materiālus citos ģeogrāfiskos apgabalos vai citām mērķa grupām;
	–	sekmēt Eiropas gada pasludināšanu cīņai pret vardarbību pret sievietēm un atbalstīt pasākumus saistībā ar to;
	–	veikt pasākumus, kuri ir paredzēti sievietēm, kuras ir kopienu ar īpašām paražām locekles vai pieder pie mazākumtautībām, un kuri attiecas uz specifiska veida vardarbību, ar kādu šīs sievietes saskaras;
	–	izstrādāt un īstenot darbības vardarbības upuru reintegrācijai darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē;
	–	izpētīt iemeslus un pašreizējo situāciju saistībā ar sieviešu un bērnu tirdzniecību seksuālai izmantošanai, kā arī īstenot efektīvus pasākumus sabiedrības izpratnes veicināšanai par šo jautājumu;
	–	balstīties uz abu iepriekšējo Daphne programmu mērķiem un īpašajām darbībām un izplatīt programmu ietvaros sasniegtos rezultātus, ieskaitot to pielāgošanu, nodošanu izmantošanai citiem atbalsta saņēmējiem vai citos ģeogrāfiskos apgabalos;
	–	noteikt un atbalstīt darbības, kas veicina vardarbības upuru un/vai vardarbības riskam pakļauto bērnu, jauniešu un sieviešu pozitīvu aprūpi un sociālo reintegrāciju, proti, īstenot pieeju, kas rosina cieņu pret šīm personām, kā arī veicina viņu labklājību un pašapliecināšanos;
	–	sagatavot un īstenot darbības, kas īpaši paredzētas riska grupām, tā lai novērstu vardarbīgu rīcību pret jaundzimušiem bērniem;
	–	izstrādāt un veikt pasākumus, kas ir īpaši paredzēti riska grupām, piemēram, ielu bērniem;
	–	jo īpaši pievērst atbalstu cīņai pret cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar sievietēm migrantēm;

veicināt starptautiskas darbības, lai:

	–	izveidotu daudzdisciplīnu tīklus, jo īpaši lai sniegtu atbalstu bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir kļuvuši par vardarbības upuriem , kā arī cilvēku tirdzniecības upuriem;
	–	nodrošinātu pamatzināšanu izplatību, informācijas apmaiņu un paraugprakses noteikšanu un izplatīšanu, tajā skaitā izmantojot mācības, mācību braucienus un darbinieku apmaiņu;
	–	nodrošināt pienācīgu izglītību un apmācību profesionāļiem, kuri ir atbildīgi par gadījumu un datu uzskaiti, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, tā lai šādi gadījumi ir vieglāk atpazīstami;
	–	veicināt visu veidu vardarbības apzināšanos tādās mērķauditorijās kā, piemēram, valsts, reģionālās un vietējās varas iestādes, profesionāļi un iedzīvotāju grupas, lai uzlabotu izpratni par to, mudinātu konsekventi īstenot neiecietību pret vardarbību un sniegt atbalstu upuriem un ziņot par vardarbību kompetentām iestādēm;
	–	izpētītu ar vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm saistītās parādības un iespējamos paņēmienus, lai viņus pasargātu, pētītu, nepieļautu un meklētu veidus, kā novērst vardarbības pamatcēloņus visos sabiedrības līmeņos.

5. pants

Darbības

Lai īstenotu 3. un 4. pantā noteiktos vispārīgos un konkrētos mērķus, programma sniedz atbalstu šādiem darbību veidiem:
	a)	īpašas Komisijas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, tostarp IT lietojumprogrammu un apmācības līdzekļu izstrāde, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai
	b)	īpaši starptautiski Kopienas nozīmes projekti, ko iesniegušas vismaz trīs valstis, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis, iespējams sadarbībā ar asociētajām valstīm vai kandidātvalstīm, saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai
	c)	atbalsts nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumiem, ar kuriem tiek īstenots kāds mērķis Eiropas vispārējās interesēs attiecībā uz programmas vispārīgajiem mērķiem saskaņā ar gada darba programmās ietvertajiem nosacījumiem; vai
	d)	darbības dotācija, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Federācijas bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos pastāvīgo darba programmu un ENOC un citas organizācijas, kas cīnās pret bērnu nolaupīšanu un pedofiliju, kas darbojas Eiropas vispārējās interesēs bērnu tiesību un aizsardzības jomā; vai
	e)	atbalsts aicinājumam izveidot Eiropas bērnu uzticības tālruņa līniju, kuru bērni izmanto bezmaksas, lietojot vienotu starptautisku numuru.

6. pants

Līdzdalība

Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis, tālāk tekstā – "iesaistītās valstis":
	a)	EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;
	b)	ar ES asociētās kandidātvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā, saskaņā ar noteikumiem, kas iekļauti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kas attiecas uz Kopienas programmām un ir noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās programmā, ja tas veicinātu to sagatavošanos iestājai, vai citas trešās valstis, kas nepiedalās programmā, ja tas kalpo projektu mērķiem, galvenokārt Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis saskaņā ar attiecīgajiem Partnerattiecību un sadarbības nolīgumiem, ĀKK valstis un Vidusjūras reģiona valstis saskaņā ar atbilstošajiem nolīgumiem.

Komisijai ir jācenšas nodrošināt visu to valstu līdzdalību, kurām programma ir pieejama, un īpaši jārosina tajā līdzdarboties NVO, jo sevišķi pašpalīdzības grupas.

7. pants

Mērķa grupas

1. Programmas darbību mērķa grupas ir visas grupas, kas tieši vai netieši ir saistītas ar visu veidu vardarbību un cilvēku tirdzniecību.

2. Galvenā mērķa grupa ir vardarbības upuri un vardarbības riska grupas, jo īpaši bērni, jaunieši un sievietes. Citas mērķa grupas ir, cita starpā, skolotāji un izglītības darbinieki, policijas un sociālie darbinieki, vietējās un valsts iestādes, vecākais un vidējais medicīnas personāls, tiesu iestāžu darbinieki, NVO, arodbiedrības un reliģiskās kopienas. Turklāt jādomā par aprūpes programmām upuriem no vienas puses un vainīgajiem no otras, kuru mērķis ir novērst vardarbību.

8. pants

Programmas pieejamība

Piekļuvi programmai nodrošina sabiedriskām un privātām organizācijām un iestādēm (kompetentā līmeņa vietējām iestādēm, universitāšu fakultātēm un pētniecības centriem, un žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem), kas darbojas, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vai lai aizsargātu pret šādu vardarbību vai sniegtu atbalstu upuriem vai īstenotu mērķtiecīgas darbības, lai rosinātu šādas vardarbības noraidīšanu vai veicinātu attieksmes un uzvedības maiņu attiecībā pret neaizsargātām grupām un vardarbības upuriem.

9. pants

Atbalsta veidi

1. Kopiena var sniegt finansējumu šādās juridiskās formās:

	–	dotācijas,
	–	valsts iepirkuma līgumi.

2. Kopienas dotācijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot pienācīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad pasākuma atbalsta saņēmējs savu īpatnību dēļ ir vienīgais pretendents, un tās izmaksā kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem. Maksimālā līdzfinansējuma attiecība tiks norādīta gada darba programmās.

3. Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot valsts iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā Kopienas finansējums attieksies uz pakalpojumu un preču iegādi. Tas cita starpā ietvers izdevumus, kas saistīti ar informāciju un sakariem, projektu, politiku, programmu un tiesību aktu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un novērtēšanu.

10. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Komisija Kopienas palīdzību īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija 3. pantā noteikto vispārīgo mērķu ietvaros pieņem gada darba programmu, norādot konkrētos mērķus, tematiskās prioritātes, sniedzot 9. pantā paredzēto papildu pasākumu aprakstu un vajadzības gadījumā citu darbību sarakstu.

3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Novērtējuma un piešķīruma procedūrās attiecībā uz dotācijām par darbībām cita starpā jāņem vērā šādi kritēriji:

	a)	atbilstība gada darba programmai, 3. pantā noteiktajiem vispārīgajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 4. un 5. pantā;
	b)	ierosinātās darbības kvalitāte attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;
	c)	prasītā Kopienas finansiālā atbalsta apjoms un tā atbilstība paredzētajiem rezultātiem;
	d)	paredzēto rezultātu ietekme uz vispārīgajiem mērķiem, kas noteikti 3. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kas noteikti 4. un 5. pantā.

5. Pieteikumus 5. panta c) un d) punktā minētajām darbības dotācijām vērtē, ņemot vērā šādus aspektus:

	–	atbilstība programmas mērķiem;
	–	plānoto pasākumu kvalitāte;
	–	šo pasākumu iespējamā daudzkāršošanas ietekme uz sabiedrību;
	–	īstenoto pasākumu ģeogrāfiskā ietekme;
	–	pilsoņu iesaiste attiecīgajās organizācijās un struktūrās;
	–	ierosinātās darbības izmaksu un ieguvuma attiecība.

6. Saskaņā ar Finanšu regulas 113. panta 2. punktu pakāpeniskas samazināšanas princips neattiecas uz darbības dotāciju, kas piešķirta Eiropas Federācijai bezvēsts pazudušo un seksuāli izmantoto bērnu jautājumos, ENOC un citām organizācijām, kas cīnās pret bērnu nolaupīšanu un pedofiliju, kura bērnu tiesību un aizsardzības jomā darbojas Eiropas vispārējās interesēs.

11. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz proporcionāli pa dzimumiem pārstāvēta komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis, tālāk tekstā –'komiteja".

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā Lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Komisija var uzaicināt iesaistīto valstu pārstāvjus uz informatīvām sanāksmēm, kuras notiks pēc komitejas sanāksmēm.

12. pants

Papildināmība

1. Tiks mēģināts panākt sinerģiju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgajām programmām "Drošība un brīvību garantēšana" un "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība", 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, kā arī ar veselības aizsardzības un "Drošāks internets plus" programmām. Papildināmību centīsies panākt ar iecerētā dzimumu līdztiesības institūta palīdzību, jo īpaši, cenšoties nodrošināt to, ka Daphne III programmas darbības ir efektīvāk pievērstas vardarbības riska grupām. Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks attīstīts statistikas aspekts informācijai par vardarbību ja vajadzīgs, izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2. Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši vispārīgajām programmām "Drošība un brīvību garantēšana", "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" un 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, lai īstenotu darbības visu programmu mērķu sasniegšanai.

3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nedrīkst saņemt citu Kopienas finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim. Programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par saņemto finansējumu no Komisijas budžeta un citiem avotiem, kā arī par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

13. pants

Budžeta līdzekļi

1. Finanšu aploksne programmas īstenošanai ir noteikta EUR 125 miljoni 1. pantā norādītajam laika posmam.

2. Budžeta līdzekļus, kas piešķirti programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem attiecīga budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu shēmu.

14. pants

Uzraudzība

1. Par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu. Trīs mēnešu laikā pēc darbības pabeigšanas iesniedz arī noslēguma ziņojumu. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta c) punktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no šīs programmas.

3. Līgumi un nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šo lēmumu, īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) pārraudzību un finanšu kontroli, ja nepieciešams – arī uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4. Attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus, skaitot no pēdējā maksājuma, glabā pieejamus Komisijai visus darbības izdevumus apliecinošos dokumentus.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases kārtā veiktu pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic korekcijas sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

6. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības tiek veiktas pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

15. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(15), Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām(16)un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(17).

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas programmas ietvaros, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, ieskaitot uz programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumus, kas radušies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kas kaitējusi vai varēja kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai Eiropas Kopienu pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tajā skaitā šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošana attaisno tikai daļu no piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija saņēmējam pieprasa iesniegt apsvērumus noteiktā termiņā. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var pārtraukt atlikušās finansiālās palīdzības piešķiršanu un pieprasīt izmaksāto summu atmaksāšanu.

5. Visus nepamatotos maksājumus atmaksā Komisijai. Jebkādām summām, kas netiek savlaicīgi atmaksātas, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā ietvertajiem nosacījumiem.

16. pants

Novērtēšana

1. Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai tās ietvaros.

2. Komisijai jānodrošina programmas regulāra, neatkarīga ārēja novērtēšana.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

	a)	starpposma novērtējuma ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem un programmas īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem ar klāt pievienotu subsidēto projektu un pasākumu sarakstu– ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. martam;
	b)	paziņojumu par programmas turpināšanu – ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim;
	c)	paveiktā novērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu un rezultātiem – ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim.

17. pants

Projektu publicēšana

Komisija kopā ar dalībvalstīm reizi gadā publicē programmā finansēto projektu sarakstu kopā ar īsu katra projekta aprakstu.

18. pants

Pārejas pasākumi

Lēmumu Nr. 803/2004/EK atceļ.

Darbības, kas saskaņā ar minēto lēmumu uzsāktas līdz 2006. gada 31. decembrim, līdz to pabeigšanai arī turpmāk regulē ar minēto lēmumu. Tā 7. pantā noteikto komiteju aizvieto ar komiteju, ko paredz šā lēmuma 11. pants.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

Priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

(1)	OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.
(2)	OV C 192, 16.8.2006., 25. lpp.
(3)	Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. septembra Nostāja.
(4)	OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(5)	OV C 59, 23.2.2001., 307. lpp.
(6)	OV C 77 E, 28.3.2002., 126. lpp.
(7)	OV vēl nav publicēts.
(8)	OV vēl nav publicēts.
(9)	OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.
(10)	OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.
(11)	OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(12)	OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(13)	OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā pēdējie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp).
(14)	OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(15)	OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(16)	OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(17)	OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika