Eiropas Parlamenta rezolūcija par rīcības plānu 2006.-2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo kopējo zivsaimniecības politiku (2006/2053(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Parlamentam "Rīcības plāns 2006.–2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo kopējo zivsaimniecības politiku" (KOM(2005)0647),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas perspektīvas" (KOM(2004)0820) un Komisijas dienestu darba dokumentu "Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas iespēju izpēte un tās ieviešana" (SEC(2004)1596),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija" (KOM(2005)0535),
– ņemot vērā Padomes 2005. gada 15. aprīļa secinājumus par Komisijas paziņojumu "Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas perspektīvas" (8077/2005),
– ņemot vērā 2003. gada 16. decembra iestāžu nolīgumu "labākai likumdošanai", kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju,(1)
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0228/2006),
A. tā kā normatīvās vides uzlabošana un vienkāršošana ar mērķi šo vidi padarīt efektīvāku un pārskatāmāku ir Eiropas Savienības prioritāra darbība pilsoņu labā saistībā ar konkurētspējas stiprināšanu, izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu;
B. tā kā profesionāļi un valstu varas iestādes sūdzas par pasākumu izkliedētību un pārklāšanos, pašreizējo tekstu neskaidrību un nepieejamību, kā arī par grūtībām, ko rada administratīvais slogs daudzo dažkārt lieko prasību dēļ;
C. tā kā to noteikumu, kuri regulē kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), vienkāršošanā plaši jāiesaista zvejnieki un citas iesaistītās puses;
D. tā kā ar zivsaimniecības nozari ir jāapspriežas termiņos, kas ļautu tai piedalīties un laikus iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā,
E. tā kā KZP efektivitāte ir cieši saistīta ar harmonizētas pārbaudes un uzraudzības izveidošanu, kas piemērojama saistībā ar visiem zivsaimniecības nozares profesionāļiem;
1. ļoti atzinīgi vērtē šo sektorālo rīcības plānu KZP vienkāršošanai un uzlabošanai;
2. pilnīgi piekrīt Komisijas nospraustajiem mērķiem, īpaši pašreizējos tekstu skaidrības uzlabošanai, vienkāršošanai un labākai pieejamībai, kā arī to valsts iestāžu administratīvo izmaksu un administratīvā sloga samazināšanai, kuras ir atbildīgas par zivsaimniecību un maksājumu un ierobežojumu atvieglošanu zvejniekiem;
3. atzinīgi vērtē Komisijas ieteikto metožu kopumu, īpaši triju gadu rīcības plānu no 2006. līdz 2008. gadam;
4. atbalsta Komisijas viedokli par to, ka pūliņus vienkāršošanas jomā nepieciešams vērst uz resursu saglabāšanu un zvejas darbību uzraudzības politiku;
5. uzskata, ka ir ļoti svarīgi patiešām stiprināt visu plānotajos pasākumos ieinteresēto pušu apspriedes pirms normatīvo aktu pieņemšanas un ka šīm apspriedēm jānotiek pēc iespējas agrīnā posmā, lai ieinteresētās puses varētu efektīvi veicināt sagatavošanas darbus pirms ikviena likumdošanas priekšlikuma;
6. uzskata, ka pirms katra likumdošanas priekšlikuma jāveic ietekmes izpēte; ka šīs izpētes pamatā jābūt precīzai, objektīvai un pilnīgai informācijai un ka tā laikus jāpadara publiski pieejama;
7. uzskata, ka ir ļoti svarīgi saistībā ar katru jaunu normatīvu paredzēt pietiekamu laiku starp pieņemšanas dienu un piemērošanas dienu, lai iesaistītās puses varētu pielāgoties;
8. uzskata, ka reglamentējošie dokumenti ir jāizstrādā precīzāk, un tā, lai tie būtu ieinteresētajām pusēm saprotami;
9. uzskata, ka ir nepieciešams sistemātiski veikt pieņemto pasākumu efektivitātes un īstenošanas vērtēšanu, izmantojot skaidri noteiktus un objektīvus rādītājus;
10. prasa, lai konsultatīvajām struktūrām (īpaši Reģionālām konsultatīvajām padomēm un Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komitejai) būtu nozīmīga loma vienkāršošanas un esošo un jauno pasākumu novērtēšanas un ieviešanas procesā; uzskata, ka ciešāka sadarbība ar šīm struktūrām noteikti veicinātu ar zivsaimniecību saistīto struktūru līdzdalību likumdošanā attiecībā uz šo nozari;
11. uzskata, ka ir ļoti svarīgi pārskatīt uz tehniskajiem pasākumiem un ar zvejas intensitātes pārvaldību, kontroli un nozvejas ierobežošanu vērstajiem pasākumiem attiecināmo noteikumu juridisko struktūru, īpaši, lai padarītu tekstus skaidrākus, atvieglotu to saprotamību, svītrotu novecojušos noteikumus, un gan saīsinātu, gan konsolidētu noteikumus, kas attiecas uz katru KZP sadaļu;
12. atbalsta rīcības plānā uzskaitītos vienkāršošanas darbības galvenos virzienus saistībā ar pieļaujamā nozvejas līmeņa noteikšanu (PNL)/kvotām un zvejas intensitāti, īpaši pašreizējo dažādo sastāvdaļu atsevišķu apstrādi, viendabīgām mērķgrupām domātus lēmumus un uz daudzgadu attīstību vērstu pieeju;
13. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, kura mērķis ir pārveidot pašreizējo likumdošanu, izmantojot tehnisko pasākumu pakāpenisku pārgrupēšanu, vienlaicīgi padarot skaidrākus spēkā esošos noteikumus un nodrošinot normatīvu lielāku koherenci un saskaņotību;
14. nepiekrīt Komisijas piedāvātajai iespējai iesniegt Padomē lakonisku regulu, kurā būtu iekļauti tehniski pasākumi, kurai sekotu detalizētas Komisijas regulas, tā kā tādi būtiski aspekti kā tehnisko pasākumu kopums, kam jāpārvalda Kopienas flote, noteikti jāizskata un jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei;
15. uzskata, ka īpaši uzmanīgi jāizskata iespēja atļaut dalībvalstīm pieņemt dažus vietēji piemērojamus tehniskus pasākumus; uzskata, lai izvairītos no šāda noteikuma jebkādas negatīvas ietekmes uz vidi, ir nepieciešams. lai tā izmantošana tiktu periodiski novērtēta;
16. norāda, ka Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivju resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(2) 9. pantā jau atļauts dalībvalstīm pieņemt nediskriminējošus pasākumus, lai saglabātu un pārvaldītu zivsaimniecību resursus, kā arī lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu saglabāšanu 12 jūras jūdžu attālumā no krasta līnijas; mudina Komisiju uzmanīgi turpināt jebkādu šī principa paplašināšanu, jo atļauja pieņemt dažus vietēji piemērojamus tehniskus pasākumus varētu radīt diskriminējošus apstākļus attiecīgajās dalībvalstīs;
17. atbalsta konkrētu pieeju izstrādāšanu noteiktam reģionam vai zivsaimniecībai, kuras tiktu balstītas uz zinātniskiem kritērijiem saistītiem ar resursu aizsardzību un ietekmes uz sociālo jomu un tautsaimniecību padziļinātu izpēti un uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm jābūt cieši iesaistītām šo pieeju izstrādāšanā;
18. uzskata, ka atbilstīgi katras dalībvalsts situācijai zivsaimniecības nozarē, ir nepieciešams mīkstināt krājumu atjaunošanas un pārvaldības plānus, ko atbilstīgi KZP piedāvā Komisija;
19. atbalsta pieaugošo informātikas, informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi Kopienas tiesību aktiem, kā arī lai atvieglotu un racionalizētu valsts iestādēm, kā arī profesionāļiem domāto datu vākšanu un sūtīšanu;
20. uzskata, ka informācija par reglamentējošiem noteikumiem ir jānosūta tālāk, ne tikai izmantojot oficiālus kanālus, bet tai jāsasniedz ieinteresētās puses arī tiešā veidā, izmantojot asociācijas, reģionālās padomdevēju padomes, internetu, izstrādājot rīcības kodeksu utml.;
21. uzskata, ka jauno tehnoloģiju izmantošanas paplašināšanai uz zvejas kuģiem jānotiek pakāpeniski, paredzot atkāpes attiecībā uz vismazākajiem kuģiem un paredzot pietiekami ilgus pārejas periodus, lai nozare varētu tām pielāgoties;
22. uzskata, ka ir nepieciešams piešķirt Kopienas atbalstu šo jauno, ilgtspējīgo tehnoloģiju attīstībai, kā arī nepieciešamajai speciālajai apmācībai;
23. uzskata, ka ir ļoti svarīgi konsolidēt un pārstrādāt noteikumus, kuri attiecas uz visiem aspektiem, kas saistīti ar zvejas darbību kontroli un uzraudzību;
24. aicina Komisiju uzsākt to Kopienas noteikumu pārskatīšanu, kuri saistīti ar minimālajiem izmēriem, ar mērķi tos saskaņot;
25. no jauna apstiprina nepieciešamību izveidot saskaņotu inspekcijas un kontroles sistēmu, kas piemērojama visiem profesionāļiem, kopā ar vienotu interpretācijas noteikumu shēmu un soda procedūrām, lai stiprinātu zvejnieku uzticību svarīgajam vienādās attieksmes principam; uzskata, ka Kopienas zivsaimniecības kontroles aģentūrai jāveicina šī mērķa sasniegšana;
26. atzinīgi vērtē vispārējo principu, kura mērķis ir racionalizēt dalībvalstu un nozares pārskatu sniegšanas pienākumus un uzsver dažu Komisijas ziņojumu noderīgumu, īpaši KZP izpildes uzraudzības jomā;
27. uzskata, ka jāpadara skaidrāka, jāuzlabo un jādatorizē atļauju pārvalde zvejai ārpus Kopienas ūdeņiem, piemēram, datus par nozveju un zvejas intensitāti, kas saistīta ar šīm darbībām un apsveic jau izstrādātās Komisijas iniciatīvas šajā virzienā;
28. piekrīt Komisijai, ka garās un sarežģītās procedūras, ko piemēro Eiropas Savienība, lai Kopienas tiesību aktos iestrādātu reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtos noteikumus, ir pilnīgi nevajadzīgas, bet uzskata, ka lielākā daļa sarežģītības šajā pārveides procesā rodas pārmērīgās birokrātijas dēļ pašā Komisijā, un tāpēc kategoriski noraida iespēju, ka jāveic kāds vienkāršošanas process, atņemot Eiropas Parlamentam tā pienākumu attiecībā uz iesaistīšanos likumdošanas procedūrās;
29. turklāt aicina Komisiju pabeigt "paraugnolīgumu" divām partnerattiecību nolīguma kategorijām zivsaimniecības jomā (jauktais un saistībā ar tunzivju zvejas kuģiem), kas būs par pamatu abu pušu tiesību un pienākumu nostiprināšanai (Kopiena un trešā valsts);
30. uzskata par prioritāti no jauna noteikt un vienkāršot sarunu procesu un zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu pārraudzību un izsaka gandarījumu par nesenajiem Komisijas centieniem šajā virzienā;
31. ir gatavs aktīvi veicināt centienus vienkāršot procesu un aicina iestādes uz nepārtrauktu dialogu labākai likumdošanai atbilstīgi KZP;
32. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.