Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 2., 6. un 174. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par Monreālas klimata pārmaiņu konferences rezultātiem(1), tā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā(2), tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par sausumu Portugālē(3), 2005. gada 12. maija rezolūciju par sausumu Spānijā(4), 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā(5) un 2006. gada 18. maija rezolūcijas par dabas katastrofām (mežu ugunsgrēkiem, sausumu un plūdiem) ‐ šo katastrofu lauksaimniecības aspektiem(6), reģionālās attīstības aspektiem(7) un vides aspektiem(8),

–   ņemot vērā 1997. gada 11. decembra Kioto protokolu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata izmaiņām (UNFCCC) un to, ka Kopiena 2002. gada 31. maijā ratificēja Kioto protokolu,

–   ņemot vērā 2003. gada 17. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2152/2003 par mežu un vides mijiedarbības monitoringu ("Forest Focus")(9),

–   ņemot vērā Komisijas 1998. gada 18. novembra paziņojumu par Eiropas Savienības mežu stratēģiju (KOM (1998)0649) un Parlamenta 2006. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģijas īstenošanu(10),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 29. septembra priekšlikumu par vides finansēšanas instrumenta regulējumu (LIFE+) (KOM(2004)0621) un Parlamenta 2005. gada 7. jūlija nostāju(11),

–   ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstības veicināšanai (EAFRD) un Padomes Lēmumu Nr. 2006/144/EK par Kopienas lauku attīstības stratēģiskās pamatnostādnēm,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par ātras reaģēšanas un sagatavotības instrumentu, kas paredzēts nopietnu katastrofu gadījumos (KOM(2005)0113),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par civilās aizsardzības pasākumu uzlabošanu (KOM(2005)0137) un Michel Barnier ziņojumu par civilās aizsardzības spēku izveidi, tā saukto "Eiropas atbalsts",

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (KOM(2005)0108), un Parlamenta 2006. gada 18. maija nostāju par iepriekšminēto priekšlikumu(12),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu par biomasas rīcības plānu (KOM(2005)0628) un ES stratēģiju biodegvielu jomā (KOM(2006)0034),

–   ņemot vērā tā 2006. gada 15. jūnija rezolūciju par pārskatīto noturīgas attīstības stratēģiju(13),

–   ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumu 12. punktu par Savienības atbildību ārkārtas, krīzes un nelaimju gadījumos,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Eiropas Savienība, jo īpaši tās dienvidu dalībvalstis, 2006. gadā pārcieta postošus mežu ugunsgrēkus, kuru rezultātā ir bijusi upuri un kas ir izraisījuši materiālus zaudējumus;

B.   tā kā kopējā veģetācijas un mežu zemes platība, ko skāris ugunsgrēks ES ir lielāka nekā 200 000 hektāru, bet puse no šīs platības atrodas Spānijā; tā kā tika skartas ne tikai Portugāle, Grieķija, Francija, Itālija un Kipra, bet arī citas valstis, kuras parasti tika uzskatītas par neapdraudētām, piemēram, Nīderlande, Īrija, Lietuva, Apvienotā Karaliste, Austrija, Zviedrija, Čehijas Republika un Polija;

C.   tā kā mežu ugunsgrēki īpaši smagi bija, piemēram, Galisijā, kur līdz 2006. gada 14. augustam tika skarta 88 473 hektāru platība, kas izraisīja 4 cilvēku bojāeju, ievainoja 514 cilvēku, nonāvēja dzīvniekus un radīja ievērojamus materiālus un ekoloģiskus zaudējumus, tostarp skāra 17 Eiropas nozīmes aizsargājamos reģionus, arī programmas Natura 2000 tīkla aizsardzība esošos reģionus un citas ekoloģiski nozīmīgas teritorijas, kas sugām savstarpēji veido koridorus starp aizsargājamām vietām;

D.   tā kā iepriekšējos gados nemitīgs sausums un augsta gaisa temperatūra ir izraisījuši mežu ugunsgrēku skaita palielināšanos Eiropā, kas ir negatīvi ietekmējis daudzus reģionus, radot pārtuksnešošanos un skarot lauksaimniecību, lopkopību un mežu resursus;

E.   tā kā Eiropas Vides aģentūra (EVA) paredzēja, ka Dienvideiropa piedzīvos pieaugošas, ar sausumu saistītas grūtības, biežākus mežu ugunsgrēkus un grūtības, ko izraisa pieaugošs karstums, turpretī Ziemeļeiropa saskarsies ar palielinātu nokrišņu daudzumu un vairākums Eiropas reģionu tiks konfrontēta ar pieaugošu plūdu apjomu un biežumu, ko izraisa klimata pārmaiņas;

F.  F tā kā Eiropa kļūst aizvien neaizsargātāka pret sausumu neapdomīgas ūdens, augsnes un bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā, kā arī klimata pārmaiņu dēļ, kas izraisa risku arī Eiropas pārtikas piegādei;

G.   tā kā šos ugunsgrēkus šajā vasarā daļēji izraisījis sausums un augstās temperatūras, kā arī sociālekonomiskās un kultūras pārmaiņas, kuras pēdējo gadu desmitu laikā ir notikušas lauku apvidos, proti, lauku apvidu pamešana, nepietiekama mežu saglabāšana, nepietiekama mežu stādīšana ar piemērotām koku sugām un ievērojams noziedzīgu darbību skaits;

H.   tā kā lauku apvidu pamešana, kā arī mežu rentabilitātes samazināšanās un mežu saglabāšanas augstās izmaksas ir ietekmējušas labu apsaimniekošanu, kā rezultātā ir pieaugusi biomasa krūmājos un izveidojušās lielas viegli uzliesmojošu biezokņu platības, un tā kā vietās, kur mežiem ir sociālekonomiska nozīme, ugunsgrēki ir ievērojami mazāk izplatīti;

I.   ņemot vērā dabas katastrofu nodarīto ekonomisko kaitējumu un to sociālās sekas reģiona ekonomikai, ražošanai un tūrismam,

J.   ņemot vērā to nopietno kaitējumu mājokļiem, infrastruktūrai un lauksaimniecībai, ko izraisījuši plūdi, jo īpaši Austrijā, Ungārijā, Polijā un citās Eiropas daļās;

K.   tā kā ugunsgrēki un plūdi vienlaicīgi skar ne tikai vienas valsts teritoriju, un tādēļ ir nepieciešams pastiprināt kopīgus pasākumus cīņā ar dabas katastrofām un Kopienas civilās aizsardzības mehānismus,

L.   tā kā nepietiek tikai ar lauku attīstības politiku, lai sāktu risināt šo problēmu un izdevumu kategorija, kas ir paredzēta lauksaimnieku atbalstam ugunsdrošības joslu ierīkošanai un saglabāšanai ir izņemta no pamatregulas, ar ko izveido jauno Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstības veicināšanai (EAFRD);

M.   tā kā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadome pieņēma prezidentūras ziņojumu par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju pastiprināšanu krīžu un katastrofu gadījumos un atzinīgi novērtēja Michel Barnier 2006. gada maijā iesniegto ziņojumu;

N.   tā kā saskaņā ar Briseles Eiropadomes secinājumiem, sākot ar 2006. gada 1. jūliju Briselē darbību bija jāsāk īpašai krīžu situāciju pārvaldības grupai;

O.   tā kā Parlaments, turpinot tā aizsākto darbu dabas katastrofu jomā, kas ir veikts jo īpaši kopš 2005. gada augusta, 2006. gada oktobrī plāno organizēt atklātu izskatīšanu par ugunsgrēku un plūdu jautājumiem;

P.   tā kā nav īpašu ES līmeņa tiesību aktu, kas reglamentē cīņu ar sausumu un ugunsgrēkiem, lai gan tiek gatavota direktīva par plūdu novēršanu,

1.   izsaka savu solidaritāti bojā gājušo personu radiniekiem, kā arī iedzīvotājiem postījumu skartajās teritorijās, jo īpaši Galisijā, un pateicas visiem tiem ‐ gan profesionāļiem, gan brīvprātīgajiem, kas palīdzēja nodzēst ugunsgrēkus un glābt plūdos cietušos;

2.   atzinīgi vērtē Eiropas Savienības, dalībvalstu un citu valstu pausto solidaritāti skartajiem dalībvalstu un kandidātvalstu reģioniem un uzslavas cienīgas palīdzības sniegšanu to varas iestādēm un glābšanas dienestiem: uzskata, ka šo katastrofu apmērs un sekas ir ieguvušas dimensijas, kas sniedzas pāri reģionu un valstu robežām, un tādēļ attiecībā uz tām ir vajadzīga neatliekama rīcība ES līmenī;

3.   ir nobažījies par katastrofu skaita palielināšanos, kuras saskaņā ar speciālistu pausto viedokli, lielā mērā var būt saistītas ar klimata pārmaiņām; tādēļ aicina dalībvalstis darīt visu nepieciešamo Kioto protokolā noteikto mērķu īstenošanai, ka arī aicina Komisiju ierosināt iniciatīvas, lai garantētu Kioto protokolā noteikto saistību ievērošanu un to turpmākas īstenošanas kontroli; uzskata, ka neseno notikumu izraisītais kaitējums vēl vairāk parāda, ka globālās sasilšanas mazināšana izmaksās daudz mazāk par tās sekām;

4.   uzskata, ka iepriekšminētā Parlamenta 2006. gada 15. jūnija rezolūcija satur galvenos elementus un principus, kas jāņem vērā, un aicina savlaicīgi īstenot stratēģiju;

5.   uzskata, ka par galveno ir jākļūst novēršanai pasaules un reģionālajā līmenī tā vietā, lai nodarbotos ar radīto kaitējumu kompensēšanu; turklāt atzīmē, ka dabas katastrofu izraisītos kaitējumus daļēji varētu novērst un tiem jāmudina izstrādāt un īstenot preventīvus pasākumus un attiecīgus tiesību aktus aizsardzības un lietderīgas zemes gabalu lietošanas jomā, tostarp noturīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi un efektīvu riska pārvaldību;

6.   uzskata, ka šādas katastrofas var efektīvi pārvarēt Kopienas līmeni, piemērojot subsidiaritātes principu, jo šo katastrofu pārvarēšana prasa efektīvi reaģēt augstākā ES līmenī, ja nepieciešams, piesaistot jaunus Kopienas instrumentus šo problēmu novēršanai un pārvarēšanai;

7.   prasa Eiropas Komisijai mobilizēt Eiropas Solidaritātes fondu tā, lai to varētu elastīgi izmantot nopietnu, ugunsgrēku izraisītu kaitējumu pārvarēšanai, ņemot vērā, ka izraisītais kaitējums ietekmē iedzīvotāju dzīvesveidu, jo īpaši visnelabvēlīgākajos reģionos, kuros jārisina negatīvas konsekvences attiecībā uz infrastruktūru, ekonomikas potenciālu, nodarbinātību, dabas un kultūras mantojumu, vidi un tūrismu, kas ilgstoši ietekmē ekonomikas un sociālo kohēziju;

8.   aicina palielināt saistībā ar civilo aizsardzību piešķirtos resursus ārkārtas situācijām un izsaka nožēlu par Padomes atturīgo reakciju attiecībā uz priekšlikumu par Eiropas Civilās aizsardzības korpusa izveidošanu (Barnier ziņojums);

9.   atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par ES ātras reaģēšanas spēju uzlabošanu katastrofu gadījumos;

10.   prasa labāk izmantot pašreizējos finanšu un tehniskos resursus un zinātniskos uzlabojumus, lai novērstu katastrofas un mazinātu to sekas;

11.   aicina Eiropas Savienības iestādes pēc iespējas drīzāk pieņemt un ieviest pastāvīgās procedūras attiecībā uz Kopienas civilās aizsardzības mehānisma izveidi un saistībā ar plūdu riska novērtējumu un pārvaldību;

12.   aicina Somijas prezidentūru īpašu vērību veltīt Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spēju attīstībai cīņai ar šādām katastrofām, kā arī Komisijas un Eiropas Parlamenta priekšlikumiem saistībā ar Kopienas civilās aizsardzības spēju stiprināšanu, un ieteikt līdz 2006. gada beigām pieņemt juridiskos instrumentus saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. jūnijā piešķirtajām pilnvarām;

13.   mudina Komisiju izstrādāt pieredzes apmaiņas programmu jaunu tehnoloģiju ieviešanai mežu ugunsgrēku risku un iedarbības kontrolei un pārraudzībai, kā arī sagatavot tehniskā personāla kvalifikāciju Eiropas apstiprināšanas procedūru, lai uzlabotu tā sagatavošanu;

14.   pauž bažas, ka nav sasniegti "Forest Focus" regulas mērķi profilakses jomā; atzīmē, ka pēc šīs regulas stāšanās spēkā ugunsgrēku skaits un izdegušās platības ir nevis samazinājušies, bet pat palielinājušies; aicina Komisiju ziņojumā, ko tā iesniegs līdz 2006. gada beigām, iekļaut īpašus priekšlikumus šo problēmu risināšanai;

15.   atzīmē – lai gan Eiropas mežu ugunsgrēku informācijas sistēmai (EFFIS) ir izdevies saskaņot datus par ugunsgrēkiem dalībvalstu teritorijās un sniegt aktuālu informāciju par riska faktoriem dabai, tā neļauj veikt izpēti attiecībā uz antropogēno izcelsmi, kā arī nenosaka sociālekonomiskos riska faktorus un nenovērtē ugunsgrēku radītās sekas; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu šīs sistēmas papildināšanai ar citiem datiem, lai varētu labot šīs nepilnības;

16.   mudina Komisiju Rīcības plāna par biomasas izmantošanu ietvaros iesniegt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz Dienvideiropas mežiem saistībā ar mežu biomasas izmantošanu enerģijas ieguvei, ar ko īpašnieks var gūt jaunu ienākumu avotu, vienlaikus dodot savu ieguldījumu labākā mežu apsaimniekošanā;

17.  aicina Komisiju jaunajā ES Rīcības plānā ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai pastiprināt Eiropas mežsaimniecības politiku, piešķirot prioritāti Eiropas lauksaimniecības daudzējādām darbības jomām, lai sasniegtu divkāršu mērķi: saglabāt un nodrošināt darbavietas lauku iedzīvotājiem un būtiski palielināt mežu masīvus; turklāt prasa atbalstīt ugunsgrēku novēršanas pasākumus mežkopībā, lai palīdzētu mežu īpašniekiem un viņu organizācijām īstenot tādus pasākumus kā koku apzāģēšana, nekomerciāla atzarošana, ciršana, meža biomasas izciršana, kontroles līniju un ugunsdrošības joslu ierīkošana, meža ceļu būve un ūdens uzkrāšana;

18.   prasa Komisijai iesniegt paziņojumu, lai veidotu sabiedrībā izpratni par mūsu mežu un to resursu vērtību, kā arī labumu, ko dod to saglabāšana, ar organizētu brīvprātīgu pasākumu palīdzību vai citām metodēm, piemēram, mežu un dabas apvidu aizsardzības organizāciju iesaistīšanu, veicinot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

19.   aicina dalībvalstis stingrāk sodīt noziedzīgas darbības, kuru rezultātā tiek postīta vide, it īpaši tādas, kas izraisa mežu ugunsgrēkus; uzskata, ka ātra un efektīva izmeklēšana, kura nosaka atbildību un pēc kuras seko atbilstīgs sods, varētu atturēt no nevērīgas un tīšas noziedzīgas rīcības;

20.   atkārtoti aicina Komisiju iesniegt īpašus priekšlikumus direktīvai par cīņu ar mežu ugunsgrēkiem un sausumu Eiropas Savienībā, lai uzlabotu dalībvalstu politikas jomu koordināciju un padarītu optimālākus pašreizējos Kopienas instrumentus;

21.   aicina Komisiju veikt padziļinātu analīzi par dabas katastrofu sekām un to ietekmi, īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības mežiem, tajā iekļaujot datus par ietekmi uz Natura 2000 tīklu, kā arī iesniegt priekšlikumus Kopienas politikas izstrādei attiecībā uz mežu ugunsgrēku kontroli un kopīgam protokolam par šādu ugunsgrēku novēršanu un apkarošanu;

22.   atbalsta Kopienas stratēģiju ugunsgrēku novēršanas pasākumu koordinēšanai regulā attiecībā uz lauku attīstību; prasa izstrādāt tādu mežu atjaunošanas politiku, kas balstās uz bioloģisko un klimatisko, kā arī vides īpatnību ievērošanu, izmantojot augu sugas, kuras labāk iztur ugunsgrēku un sausumu un kuras labāk piemērojas klimatiskajiem apstākļiem;

23.   aicina Komisiju atjaunot atbalstu lauksaimniekiem ugunsdrošības joslu ierīkošanai un uzturēšanai kā noteikumu īstenošanas sastāvdaļu jaunajā Eiropas Lauksaimniecības fondā lauku attīstības veicināšanai (EAFRD);

24.   uzskata, ka bez kavēšanās jāveicina un jāatbalsta civilās aizsardzības brīvprātīgo darbība, palīdzot ar pamata apmācības pasākumiem un aprīkojumu, izmantojot progresīvās tehnoloģijas, jo brīvprātīgo darbība ir daļa no nozīmīgajiem dalībvalstīm pieejamiem resursiem, kad jādarbojas ārkārtas situācijā dabas katastrofu dēļ;

25.   pauž nožēlu, ka neseno mežu ugunsgrēku laikā Krievija nav izmantojusi iespēju sadarboties ar kaimiņvalstīm; prasa, lai Komisija iekļautu šo jautājumu Eiropas Savienības un Krievijas Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā;

26.   aicina tā Prezidiju pirms atklātās izskatīšanas, kas ir paredzēta 2006. gada oktobrī un kuras laikā apspriedīs Barnier ziņojumu, nosūtīt delegāciju uz vissmagāk skartajiem reģioniem;

27.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un ugunsgrēkos cietušo un plūdu skarto apgabalu pašvaldībām.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0019. (2) OV C 272 E, 13.11.2003., 471. lpp. (3) OV C 33 E, 9.2.2006., 599. lpp. (4) OV C 92 E, 20.4.2006., 414. lpp. (5) OV C 193 E, 17.8.2006., 322. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0222. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0223. (8) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0224. (9) OV L 324, 11.12.2003., 1. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0068. (11) OV C 157 E, 6.7.2006., 451. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0218. (13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0272.