Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā G8 valstu un valdību vadītāju deklarāciju cīņai pret viltojumiem, kas parakstīta 2006. gada 15., 16. un 17. jūlija augstākā līmeņa sanāksmē Pēterburgā,

–   ņemot vērā 2006. gada 18. februāra PVO starptautiskās konferences Romā pieņemto deklarāciju,

–   ņemot vērā Komisijas iniciatīvas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā un tās rīcības plānu cīņā pret viltošanu un pirātismu, kas pieņemtas 2005. gada oktobrī,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2005. gada 13. septembra spriedumu (C-176/03), kas pastiprināja Eiropas Kopienu spēju viltošanas gadījumos piemērot krimināltiesiskas sankcijas,

–   ņemot vērā PVO rezolūciju par sabiedrības veselību, jauninājumiem, pamatpētniecību un intelektuālo īpašumu, ko apstiprināja 2006. gada 29. maijā,

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā medikamentu viltošanai var būt īpaši nopietnas sekas, kas var apdraudēt veselību un dzīvību miljoniem cilvēku;

B.   tā kā saskaņā ar PVO viltots medikaments ir tāds medikaments, kas ir patvaļīgi un viltošanas nolūkā marķēts, mainot medikamenta būtību un / vai izcelsmi. Viltošanu var piemērot gan zīmola, gan ģeneriskiem produktiem, un viltotiem produktiem var būt pareizs vai nepareizs sastāvs, tajos var nebūt aktīvo sastāvdaļu, tās var būt nepietiekamā skaitā vai arī tiem var būt viltots marķējums;

C.   tā kā viltotie medikamenti ir apgrozībā galvenokārt jaunattīstības valstīs un tur tos lieto pret tādām dzīvībai bīstamām slimībām kā malārija, tuberkuloze un HIV/AIDS;

D.   tā kā saskaņā ar PVO datiem viltotie medikamenti šobrīd veido 10 % pasaules tirgus un tā kā saskaņā ar ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes novērtējumu to ir vairāk nekā 10 %; tā kā turpat 70 % pretmalārijas medikamentu, kas ir apgrozībā Kamerūnā, ir viltoti, un PVO 2003. gadā apstiprinājusi tādu pašu viltoto medikamentu līmeni arī sešās citās Āfrikas valstīs; tā kā 25 % jaunattīstības valstīs lietoto medikamentu esot viltoti (50 % Pakistānā un Nigērijā);

E.   tā kā saskaņā ar PVO datiem, ik gadu no miljons no malārijas mirušajiem 200 000 gadījumos vainojama nepareizi izrakstītu medikamentu vai viltotu medikamentu lietošana;

F.   tā kā medikamentu viltošana notiek visos kontinentos, bet galvenokārt Āfrikā, Āzijā, Latīņamerikā un Krievijā;

G.   tā kā PVO visbiežāk minētie iemesli saistībā ar viltotiem medikamentiem ir tādu tiesību aktu trūkums, kas aizliedz viltot medikamentus, vājas soda sankcijas, valsts pārvaldes iestāžu vājums vai neesamība farmācijas jomā, medikamentu trūkums vai to piegādes nedrošība, medikamentu eksporta kontroles trūkums, tirdzniecības darījumos iesaistīti vairāki starpnieki, korupcija un interešu konflikti;

H.   tā kā šī viltoto medikamentu tirdzniecība ir sekas politiskās atbildības un uzņēmības trūkumam, vājām regulējošām sistēmām, nepiemērotām īstenošanas jaudām un, īpaši jaunattīstības valstīs, sabiedrības nespējai piekļūt īstiem valsts iestāžu kontrolētiem medikamentiem;

I.   tā kā Eiropas Savienība ir pārāk vēlu iesaistījusies starptautiskajā cīņā pret viltojumiem, kaut arī robežu atvēršana un jaunās tehnoloģijas (internets) ļoti iespējams sekmēs pirātismu;

1.   uzskata, ka Eiropas Savienībai vajadzētu bez kavēšanās rast līdzekļus, lai sekmīgi cīnītos pret nelikumīgu pirātisma un medikamentu viltošanas praksi;

2.   aicina Komisiju turpināt darbu pie ziņojuma "Stratēģija intelektuālā īpašuma aizsardzības nodrošināšanai trešās valstīs"; mudina īpaši Eiropas Savienību veikt atbilstošos pasākumus, lai cīnītos pret medikamentu viltošanu tās teritorijā;

3.   aicina Eiropas Savienību uzņemties iniciatīvu, lai vāji nodrošinātās valstīs stiprinātu tiesību normu jaudas un kontrolētu to medicīnisko produktu un ierīču kvalitāti, kas nonāk tirgū, un uzlabotu pieeju medikamentiem par pieņemamām cenām;

4.   īpaši mudina Eiropas Savienību uzņemties vadošo lomu, veicinot pasaules mēroga konvencijas izstrādi, lai katras valsts tiesību aktos ieviestu īpašu kriminālpārkāpumu (noziegumu vai pārkāpumu) attiecībā uz medikamentu viltošanu un šādu medikamentu uzglabāšanu un izplatīšanu;

5.   prasa nekavējoties pastiprināt sadarbību gan valstu, gan starptautiskā līmenī starp dažādām viltošanas apkarošanā iesaistītām iestādēm;

6.   uzsver preventīvo pasākumu nozīmi rīcības programmās, īpaši struktūru, sadarbības, ieteicams valsts iestāžu organizētu sabiedrības informēšanas kampaņu izveidi, kā arī politiskās gribas nozīmi, lai sekmīgi īstenotu šīs darbības;

7.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram un PVO ģenerālsekretāram.