Eiropas Parlamenta lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Witold Tomczak deputāta imunitāti un privilēģijas (2005/2129(IMM))

P6_TA(2006)0117 A6-0084/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Witold Tomczak pieprasījumu aizstāvēt viņa deputāta imunitāti sakarā ar kriminālprocesu, ko pret viņu 2005. gada 29. aprīlī uzsākusi Ostrovas Veļkopoļskas (Polija) apgabaltiesa un par ko paziņots plenārsēdē 2005. gada 12. maijā,

–   pēc Witold Tomczak uzklausīšanas 2005. gada 13. jūlijā un 2006. gada 31. janvārī saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 2006. gada 20. martā parakstīto Witold Tomczak vēstuli, kurā viņš lūdz atsaukt pieprasījumu aizstāvēt viņā deputāta imunitāti,

–   ņemot vērā 8., 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0084/2006),

A.   tā kā Witold Tomczak 1997. gada 21. septembrī un 2001. gada 23. septembrī ievēlēja par Polijas parlamenta deputātu; tā kā pēc Pievienošanās līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī viņš kļuva par novērotāju; tā kā viņš no 2004. gadā 1. maija līdz 19. jūlijam bija Eiropas Parlamenta deputāts; tā kā Witold Tomczak 2004. gada 13. jūnijā ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu un viņa pilnvaru laiks Polijas parlamentā beidzās 2004. gada 16. jūnijā;

B.   tā kā Witold Tomczak tiek apsūdzēts par divu policistu apvainošanu, kuri veica savus darba pienākumus Ostrovā Veļkopoļskā 1999. gada 26. jūnijā, pārkāpjot Polijas Sodu kodeksa 226. panta 1. punktu; tā kā ģenerālprokurors 2000. gada 13. jūnijā vērsās Polijas parlamentā ar lūgumu atsaukt Witold Tomczak deputāta imunitāti; tā kā Witold Tomczak 2000. gada 4.oktobrī piekrita atbildēt par savu rīcību saskaņā ar Polijas Konstitūcijas 105. panta 4. punktu; tā kā Ostrovas Veļkopoļskas apgabaltiesa pēc vairākkārtējas Witold Tomczak neierašanās tiesas sēdē izlēma 2005. gada 10. janvārī saskaņā ar Polijas kriminālprocesa kodeksu turpināt tiesas procesu bez viņa klātbūtnes;

C.   tā kā Witold Tomczak 2005. gada 30. aprīlī informēja apgabaltiesu par to, ka viņš ir pieprasījis Eiropas Parlamentam aizstāvēt savu deputāta imunitāti; tā kā apgabaltiesa 2005. gada 30. maijā atlika tiesas procesu un lūdza Varšavas priekšpilsētas Prahas –Poļnočas rajona prokuroram paziņot, vai lūgums par Witold Tomczak deputāta imunitātes atsaukšanu tiks izpildīts; tā kā prokuratūras ģenerālprokurora atzinumā šāds lūgums nav vajadzīgs; tā kā Polijas konstitucionālā tiesa 2001. gada 28. novembrī nolēma, ka lūgums par deputāta imunitātes atsaukšanu nav nepieciešams attiecībā uz nodarījumiem pirms ievēlēšanas par Polijas parlamenta deputātu;

D.   tā kā Witold Tomczak prasībā teikts, ka valsts prokuroram būtu vajadzējis vērsties Polijas parlamentā ar lūgumu par deputāta imunitātes atsaukšanu pirms apsūdzības uzrādīšanas, un tā kā viņu ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātu, viņš ir pieprasījis Eiropas Parlamentam un nevis Polijas parlamentam aizstāvēt savu deputāta imunitāti;

E.   tā kā Witold Tomczak sūdzas par to, ka kriminālprāva pret viņu nav objektīva un ka uz tiesu iestādēm tiek izdarīts politisks spiediens, kā arī tiek uzrādīti neobjektīvi pierādījumi un tiesas procesā piedalās neuzticami liecinieki;

F.   tā kā, spriežot pēc iegūtās informācijas, Witold Tomczak deputāta imunitāte neattiecas ne uz vienu no prasībām, ar ko iepazīstināts Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs;

G.   tā kā parlamenta deputāta imunitāte ir daļa no Parlamenta prerogatīvām un tāpēc to nevar īstenot vai atsaukt Parlamenta deputāts atsevišķi, bet tikai Parlaments kopumā;

H.   tā kā, neņemot vērā Witold Tomczak vēstuli, kurā viņš lūdz atsaukt pieprasījumu aizstāvēt savu deputāta imunitāti, tomēr tiek uzsvērts, ka šī lieta ir pienācīgi jāizskata, lai nodrošinātu Parlamenta prerogatīvu atbilstošu ievērošanu,

1.   nolemj neaizstāvēt Witold Tomczak imunitāti un privilēģijas.

(1) Lieta Nr.101/63, Wagner pret Fohrmann un Krier [1964. g.], ECR 159 un lieta Nr. 149/85, Wybot pret Faure un citiem [1986. g.], ECR 2391.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK (10720/1/2005 – C6-0016/2006 – 2003/0297(COD))

P6_TA(2006)0118 A6-0071/2006

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (10720/1/2005 – C6-0016/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0742)(2),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (KOM(2005)0716)(3),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0071/2006),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. …/2006/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu  96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 156. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu (4),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (5),

tā kā:

(1)  Kopš ir pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1229/2003/EK (2003. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka vairākas pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem (6), ir vajadzība minētās pamatnostādnes pilnā mērā attiecināt uz jaunajām dalībvalstīm, pievienošanās sarunvalstīm un kandidātvalstīm, un turpmāk pēc vajadzības pielāgot jaunajai Eiropas Savienības kaimiņvalstu politikai.

(2)  Eiropas enerģētikas tīklu prioritāšu pamatā ir atvērtāka un konkurētspējīgāka iekšējā enerģijas tirgus izveide, kas ir panākts, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (8). Minētās prioritātes izriet no 2001. gada 23. un 24. marta Stokholmas Eiropadomes secinājumiem par enerģijas tirgus darbībai vajadzīgās infrastruktūras attīstību. Īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai vairāk izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības politiku. Taču šis mērķis būtu jāpanāk, neradot nesamērīgus traucējumus normālam tirgus līdzsvaram. Pilnībā vajadzētu ņemt vērā Kopienas transporta politikas mērķus un īpaši iespēju samazināt ceļu satiksmi, izmantojot cauruļvadus.

(3)  Šis lēmums ļauj tuvināties mērķim par tādu dalībvalstu enerģētikas tīklu savstarpējas savienotības līmeni, par ko ir vienojusies 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadome, un tādējādi jāuzlabo tīklu uzticamība un integrētība, nodrošināt piegādes drošību un iekšējā tirgus atbilstīgu funkcionēšanu.

(4)  Uz enerģētikas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu parasti būtu jāattiecina tirgus principi. Tas ir arī saskaņā ar kopīgajiem noteikumiem par iekšējā enerģijas tirgus izveidi un par konkurences tiesībām, kuru mērķis ir atvērtāka un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus izveide. Tādēļ Kopienas finansiālais atbalsts būvniecībai un uzturēšanai arī turpmāk būtu jāpiešķir tikai izņēmuma kārtā un minētie izņēmumi būtu pienācīgi jāpamato.

(5)  Enerģētikas infrastruktūra būtu jābūvē un jāuztur tā, lai iekšējais enerģijas tirgus varētu efektīvi darboties, pienācīgi ņemot vērā procedūras iesaistīto personu konsultēšanai, neatkāpjoties no stratēģiskiem un attiecīgā gadījumā vispārējiem pakalpojumu kritērijiem un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas.

(6)  Ņemot vērā iespējamās sinerģijas starp dabas gāzes tīkliem un olefīna gāzes tīkliem, pienācīgu nozīmi vajadzētu piešķirt olefīna gāzes tīklu integrācijai un attīstībai, lai varētu apmierināt Kopienas rūpniecības patēriņa vajadzības pēc olefīna gāzes.

(7)  Prioritātes Eiropas enerģētikas tīklu jomā izriet arī no šo tīklu aizvien lielākās nozīmes Kopienas enerģijas piegāžu nodrošināšanā un diversifikācijā, aptverot jauno dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu enerģētikas tīklus un nodrošinot enerģētikas tīklu saskaņotu darbību Kopienā un kaimiņvalstīs. Kopienas kaimiņvalstīm ir svarīga loma Kopienas enerģētikas politikā. Tās piegādā lielu Kopienas pieprasītās dabasgāzes apjoma daļu, ir svarīgi partneri primārās enerģijas tranzītā uz Kopienu, un pakāpeniski tie kļūs par vēl svarīgākiem Kopienas iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus dalībniekiem.

(8)  To projektu vidū, kas saistīti ar Eiropas enerģētikas tīkliem, ir jāizceļ prioritārie projekti, kuri ir ļoti nozīmīgi iekšējā enerģijas tirgus darbībai vai energoapgādes drošībai. Turklāt projektiem, kuriem piešķir augstāko prioritātes pakāpi, ir nepieciešams ieviest deklarāciju par to, ka tiem ir Eiropas nozīme, kā arī vajadzības gadījumā jāuzlabo to koordinācija.

(9)  Lai apkopotu informāciju, kura pieprasīta saskaņā ar šo Komisijas lēmumu, Komisijai un dalībvalstīm būtu cik vien iespējams jāizmanto informācija par Eiropas nozīmes projektiem, kura jau tagad ir pieejama, lai izvairītos no darba dublēšanās. Piemēram, šāda informācija jau varētu būt pieejama saistībā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2236/95 (1995. gada 18. septembris), ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā(9), kā arī saistībā ar citiem Kopienas tiesību aktiem, kas var nodrošināt kopfinansējumu Trans-Eiropas tīkla projektiem, un lēmumiem, ar kuriem apstiprina atsevišķus projektus saistībā ar šiem normatīvajiem instrumentiem, kā arī saistībā ar Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu.

(10)  To vispārējas intereses projektu apzināšanas procedūrai, kas saistīti ar Eiropas enerģētikas tīkliem, vajadzētu nodrošināt, ka vienmērīgi piemēro Regulu (EK) Nr. 2236/95. Šajā procedūrā būtu jānošķir divi līmeņi: pirmajā līmenī nosaka ierobežotu skaitu kritēriju šādu projektu apzināšanai, un otrajā līmenī sniedz šo projektu sīku aprakstu, ko sauc par "specifikāciju".

(11)  Noteiktu prioritāti finansēšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95 vajadzētu piešķirt projektiem, kuri ir deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Dalībvalstīm, iesniedzot projektus saskaņā ar citiem Kopienas finanšu instrumentiem, jāvelta īpaša uzmanība tiem projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

(12)  Lielākajai daļai projektu, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti, par aizkavēšanos tiek uzskatīta esošā vai paredzamā aizkavēšanās, kuras ilgums prognozēts no viena līdz diviem gadiem.

(13)  Tā kā projektu specifikāciju iespējams mainīt, to var sniegt tikai orientējoši. Tādēļ Komisijai būtu jādod tiesības to atjaunināt. Tā kā projektiem var būt nopietnas politiskas, vides un ekonomiskas sekas, ir svarīgi rast pienācīgu līdzsvaru starp tiesību aktu pārraudzību un elastīgumu, nosakot projektus, kas pelnījuši Kopienas atbalstu.

(14)  Ja Eiropas nozīmes projektiem vai Eiropas nozīmes projektu daļām, vai Eiropas nozīmes projektu grupām rodas īstenošanas grūtības, Eiropas koordinators var rīkoties kā veicinātājs, lai sekmētu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm un nodrošināt, ka tiek veikta atbilstoša uzraudzība, lai Kopiena tikta informēta par panākumiem. Eiropas koordinatora pakalpojumiem jābūt pieejamiem arī citiem projektiem pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma.

(15)  Dalībvalstis jāaicina koordinēt konkrētu projektu īstenošanu, jo īpaši pārrobežu projektus vai pārrobežu projektu daļas.

(16)  Būtu jāveido labvēlīgāki apstākļi Eiropas enerģētikas tīklu attīstībai un būvniecībai, galvenokārt veicinot to struktūru tehnisko sadarbību, kas atbild par tīkliem, atvieglojot to apstiprināšanas procedūru īstenošanu, kas piemērojamas tīklu projektiem dalībvalstīs, lai mazinātu kavēšanos, un pēc vajadzības izmantojot Kopienas fondus, instrumentus un finanšu programmas, kas pieejamas attiecībā uz tīklu projektiem. Kopienai vajadzētu atbalstīt dalībvalsts pasākumus, kas uzsākti, lai sasniegtu šo mērķi.

(17)  Tā kā Eiropas enerģētikas tīkliem piešķirtais budžets galvenokārt ir paredzēts, lai finansētu priekšizpēti, finansējumu šādiem - jo īpaši starpreģionāliem - starpsavienojumu tīkliem varētu dot Kopienas struktūrfondi, finanšu programmas un instrumenti.

(18)  Vispārējas intereses projektu, to specifikāciju un prioritāro projektu, īpaši Eiropas nozīmes projektu, apzināšanu veic, neskarot projektu un plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus.

(19)  Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(10).

(20)  Komisijai būtu periodiski jāizstrādā pārskats par šā lēmuma īstenošanas gaitu.

(21)  Informāciju, kura jāsniedz vai ar kuru jānodrošina Komisija saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem, acīmredzot lielākoties uzglabās uzņēmumi. Tāpēc, lai iegūtu informāciju, dalībvalstīm vajadzēs sadarboties ar uzņēmumiem.

(22)  Tā kā šis lēmums attiecas uz tiem pašiem jautājumiem un jomu, ko reglamentē Padomes Lēmums 96/391/EK (1996. gada 28. marts), ar ko nosaka pasākumu sēriju ar mērķi radīt labvēlīgākus apstākļus Eiropas tīklu attīstībai enerģētikas sektorā (11), un Lēmums Nr. 1229/2003/EK, šie divi lēmumi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu nosaka Kopienas rīcības veidu un darbības jomu, lai izveidotu pamatnostādnes attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem. Ar šo lēmumu paredz vairākas pamatnostādnes, kas attiecas uz Eiropas enerģētikas tīklu jomas mērķiem, prioritātēm un vispārīgiem darbības virzieniem. Šajās pamatnostādnēs ir noteikti vispārējas intereses projekti un prioritārie projekti Eiropas elektroenerģijas un dabasgāzes tīklos, tostarp Eiropas nozīmes projekti.

2. pants

Darbības joma

3. pants

Mērķi

4. pants

Rīcības prioritātes

5. pants

Rīcības virzieni

6. pants

Vispārējas intereses projekti

1.  Vispārējie kritēriji, kas jāpiemēro, kad ir pieņemts lēmums par vispārējas intereses projektu apzināšanu, grozījumiem, specifikācijām vai atjaunināšanas pieteikumiem, ir šādi:

Ekonomiskās dzīvotspējas novērtējuma pamatā ir izmaksu un ieguvumu analīze, kurā ņem vērā visas izmaksas un ieguvumus, tostarp vidējā termiņā un/vai ilgtermiņā, saistībā ar vides aspektiem, piegāžu drošumu un ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā. Vispārējas intereses projektiem, kas attiecas uz kādas dalībvalsts teritoriju, nepieciešama attiecīgās dalībvalsts piekrišana.

2.  Papildu kritēriji vispārējas intereses projektu apzināšanai ir noteikti II pielikumā. Par izmaiņām II pielikumā noteiktajos papildu kritērijos vispārējas intereses projektu apzināšanai lemj saskaņā ar procedūru, kas noteikta Līguma 251. pantā.

3.  Tikai tādi III pielikumā uzskaitītie projekti, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tie, kas noteikti II pielikumā, ir tiesīgi saņemt Kopienas finansiālo atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95.

4.  Orientējošas projektu specifikācijas, tostarp detalizēti projektu apraksti un attiecīgajā gadījumā to ģeogrāfiskais apraksts, ir izklāstītas III pielikumā. Šīs specifikācijas atjaunina saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru. Atjauninājumi ir tehniski, un tie attiecas tikai uz tehniskām izmaiņām projektos vai uz noteiktā maršruta daļas grozīšanu, vai uz projekta atrašanās vietas nelielu pielāgošanu.

5.  Dalībvalstis veic visus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai sekmētu un paātrinātu vispārējas intereses projektu pabeigšanu un samazinātu kavēšanās laikus, vienlaikus ievērojot Kopienas tiesību aktus un starptautiskās vides konvencijas, īpaši attiecībā uz projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Jo īpaši ātri pabeidz vajadzīgās apstiprināšanas procedūras.

6.  Ja vispārējas intereses projektu daļas jāīsteno trešo valstu teritorijās, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var iesniegt priekšlikumus, ja nepieciešams saskaņā ar dalībvalstu un šo trešo valstu nolīgumu pārvaldības sistēmu un saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu un citiem daudzpusējiem nolīgumiem, kas attiecas uz trešām valstīm, kuras ir šā nolīguma puses, lai attiecīgās trešās valstis arī atzītu kopēju ieinteresētību un tādējādi veicinātu šo projektu īstenošanu.

7. pants

Prioritārie projekti

1.  Vispārējas intereses projektiem, kas minēti 6. panta 3. punktā un uz kuriem attiecas I pielikumā noteiktās prioritāro projektu asis, ir prioritāte Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanā, ko paredz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2236/95. Par grozījumiem I pielikumā lemj saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru.

2.  Attiecībā uz pārrobežu investīciju projektiem dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saskaņā ar valsts apstiprināšanas procedūrām nodrošinātu, ka faktu par to, ka šādi projekti palielina spēju savstarpēji savienot divas vai vairākas dalībvalstis un attiecīgi stiprina Eiropas mēroga piegāžu drošību, kā novērtēšanas kritēriju ņemtu vērā arī kompetentās valsts iestādes.

3.  Attiecīgās dalībvalstis un Komisija, katra atbilstīgi savai kompetencei un kopā ar atbildīgajam kompānijām, cenšas veicināt prioritāro projektu, īpaši pārrobežu projektu, īstenošanu.

4.  Prioritārie projekti ir saderīgi ar ilgtspējīgu attīstību un atbilst šādiem kritērijiem:

8. pants

Eiropas nozīmes projekti

1.  Vairāki projekti, kas uzskatāmi par prioritāriem saskaņā ar 7. pantu un kuriem ir pārrobežu nozīme vai arī tiem ir nozīmīga ietekme uz pārrobežu pārvades spēju, tiek deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti. Šie projekti ir uzskaitīti I pielikumā.

2.  Izvēloties projektus, lai saņemtu atbalstu no Eiropas komunikāciju tīklu budžeta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2236/95 10. pantu, dalībvalstis piešķir pienācīgu prioritāti tiem projektiem, kas deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

3.  Izvēloties projektus saskaņā ar citiem Kopienas kopfinansējuma fondiem, īpaša uzmanība jāpievērš projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti.

4.  Ja atklājas, ka darbu uzsākšana pie projekta, kas deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, būtiski aizkavējas vai šāda aizkavēšanās ir paredzama, Komisija pieprasa attiecīgajām dalībvalstīm trīs mēnešu laikā norādīt aizkavēšanās iemeslus.

Projektiem, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti un kuriem ir apstiprināts Eiropas koordinators, aizkavēšanās iemesli jāiekļauj Eiropas koordinatora atskaitē.

5.  Piecus gadus pēc projekta, kas deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, vai tā daļas pabeigšanas Komisija ar 14. panta 1. punktā norādītās komitejas atbalstu veic projekta novērtējumu, kurā izvērtē projekta sociālekonomisko ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi un ietekmi uz dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību, teritoriālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Par novērtējuma rezultātiem Komisija informē 14. panta 1. punktā norādīto komiteju.

6.  Katram projektam, kurš deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, un īpaši Eiropas nozīmes projektu pārrobežu daļām, attiecīgās dalībvalstis veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

Kopējas sanāksmes projekta koordinēšanai jāorganizē, ja tās vajadzīgas atbilstoši projekta īpašajām prasībām, piemēram, projekta īstenošanas posmos vai tad, ja paredzamas vai radušās grūtības. Kopējās koordinēšanas sanāksmēs īpaši izvērtē novērtējuma un publisko konsultāciju procedūras. Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka Komisija tiek informēta par kopējām koordinēšanas sanāksmēm un par informācijas apmaiņu.

9. pants

Eiropas nozīmes projektu īstenošana

1.  Eiropas nozīmes projekti būtu jāīsteno ātri.

2.  Komisija, cieši sadarbojoties ar 14. panta 1. punktā norādīto komiteju, ik pēc diviem gadiem iepazīstina ar ziņojumu par 1. pantā norādītā projekta gaitu. Projekti, kuri deklarēti kā Eiropas nozīmes projekti un kuriem ir apstiprināts Eiropas koordinators, koordinatora iesniegtie ziņojumi aizvieto divgadu atskaites.

10. pants

Eiropas koordinators

1.  Ja tāda projekta īstenošanā, kurš deklarēts kā Eiropas nozīmes projekts, radusies nozīmīga aizkavēšanās vai radušās grūtības to īstenot, tostarp situācijās, kad iesaistītas trešās valstis, Komisija drīkst apstiprināt Eiropas koordinatoru, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti un pēc konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Ja nepieciešams, dalībvalstis drīkst pieprasīt, lai Komisija apstiprina Eiropas koordinatoru saistībā arī ar citiem Trans-Eiropas tīklu projektiem.

2.  Eiropas koordinatoru izraugās īpaši ņemot vērā pieredzi saistībā ar Eiropas Savienības iestādēm un zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētikas politiku, kā arī ar lielu projektu finansējuma, sociālekonomisko un vides aspektu novērtējumu.

3.  Lēmumā, ar ko ieceļ Eiropas koordinatoru, norāda, kā koordinatoram jāveic viņa uzdevumi.

4.  Eiropas koordinators:

5.  Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas ar Eiropas koordinatoru 4. punktā minēto Eiropas koordinatora uzdevumu izpildei.

6.  Komisija drīkst pieprasīt Eiropas koordinatora viedokli, izskatot pieteikumus par Kopienas finansējumu tiem projektiem vai projektu grupām, kurām Eiropas koordinators ir iecelts.

7.  Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, koordinēšanas līmenim jābūt proporcionālam projekta izmaksām.

11. pants

Labvēlīgāki apstākļi

1.  Lai veicinātu labvēlīgāku apstākļu radīšanu Eiropas enerģētikas tīklu attīstībai un to savstarpējai izmantojamībai, Kopiena ņem vērā dalībvalstu centienus, kas ir saskaņā ar šo mērķi, piešķir vislielāko nozīmi un pēc vajadzības sekmē šādus pasākumus:

2.  Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm uzņemas visas iniciatīvas, lai sekmētu 1. punktā minēto darbību koordinēšanu.

3.  Par pasākumiem, kas vajadzīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, lemj Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.

12. pants

Ietekme uz konkurenci

Izskatot projektus, ņem vērā to ietekmi uz konkurenci un piegāžu drošību. Galvenie finansēšanas avoti ir privātais vai attiecīgo uzņēmumu finansējums, un tos veicina. Saskaņā ar Līguma noteikumiem izvairās no jebkādiem konkurences izkropļojumiem tirgus dalībnieku starpā.

13. pants

Ierobežojumi

1.  Ar šo lēmumu neskar finanšu saistības, kuras dalībvalsts vai Kopiena ir uzņēmusies.

2.  Šis lēmums neskar projektu un plānu vai programmu ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, kas nosaka turpmāko apstiprināšanas sistēmu šādiem projektiem. Ietekmes uz vidi novērtējumu rezultātus, ja šāds novērtējums vajadzīgs saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, ņem vērā saskaņā ar attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem pirms lēmuma pieņemšanas par projekta īstenošanu.

14. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Ziņojums

Reizi divos gados Komisija sagatavo ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu, ko tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Šajā ziņojumā uzmanību pievērš to prioritāro projektu īstenošanai, kas attiecas uz pārrobežu savienojumiem, kā minēts II pielikuma 2., 4. un 7. punktā, un panākumiem šajā procesā, kā arī tam, kāda ir finansēšanas kārtība, jo īpaši saistībā ar Kopienas finansējumu.

16. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Prioritāro projektu virzieni, tostarp Eiropas nozīmes projekti, kā noteikts 7. un 8. pantā

Turpmāk uzskaitīti prioritārie projekti, tostarp Eiropas nozīmes projekti, kas ietverti katrā prioritārajā virzienā

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

EL.1.  Francija ‐ Beļģija ‐ Nīderlande ‐ Vācija:

elektroenerģijas tīklu nostiprināšana, lai atrisinātu elektroenerģijas plūsmas pārmērīgu noslogotību Beniluksa valstīs.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Avelenas (FR) ‐ Avelgemas (BE) līnija

Mulenas (FR) ‐ Obenžas (BE) līnija

EL.2.  Itālijas robežas ar Franciju, Austriju, Slovēniju un Šveici:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Liencas (AT) ‐ Kordinjano (IT) līnija

Jauns starpsavienojums starp Itāliju un Slovēniju

Udīnes Ovestas (IT) ‐ Okroglo (SI) līnija

Sanfjorāno (IT) ‐ Naves (IT) ‐ Gorlago (IT) līnija

Ziemeļvenēcijas (IT) ‐ Kordinjano (IT) līnija

St. Peteras (AT) ‐ Tauernas (AT) līnija

Dienvidburgerlandes (AT) ‐ Kainahtāles (AT) līnija

Austrijas ‐ Itālijas (Taura-Briksena) starpsavienojums caur Brenneres vilcienu tuneli

EL.3.  Francija ‐ Spānija ‐ Portugāle:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana starp šīm valstīm un Ibērijas pussalā un tīklu attīstība salu reģionos.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Santmenas (ES) ‐ Beskano (ES) ‐ Beksas (FR) līnija

Valdižemas (PT) ‐ "Douro Internacional" (PT) ‐ Aldeavilas (ES) līnija un "Douro Internacional" iekārtas

EL.4.  Grieķija ‐ Balkānu valstis ‐ UCTE sistēma:

elektroenerģijas infrastruktūras izveide, lai savienotu Grieķiju ar UCTE sistēmu un sekmētu Dienvidaustrumu Eiropas elektroenerģijas tīkla attīstību.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Filipi (EL) ‐ Hamidabadas (TR) līnija

EL.5.  Apvienotā Karaliste–kontinentālā Eiropa un Ziemeļeiropa:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas izveidošana/palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Zemjūras kabelis, lai savienotu Angliju (UK) un Nīderlandi

EL.6.  Īrija ‐ Apvienotā Karaliste:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Zemjūras kabelis, lai savienotu Īriju un Velsu (UK)

EL.7.  Dānija ‐ Vācija ‐ Baltijas gredzens (ietverot Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Dāniju, Vāciju, Poliju, Baltijas valstis un Krieviju):

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana un iespējama jūras vēja enerģijas iekļaušana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Kaso (DK) ‐ Hamburgas (DE) līnija

Hamburga /Krīmele (DE) ‐ Šverina (DE) līnija

Kaso (DK) ‐ Revsingas (DK) ‐ Tjēles (DK) līnija

Rietumhasingas (DK) ‐ Triges (DK) līnija

Zemūdens kabelis Skagerrak 4 starp Dāniju un Norvēģiju

Polijas ‐ Lietuvas līniju, tostarp vajadzīgā Polijas elektroenerģijas tīkls un PL ‐ DE profila nostiprināšana, lai varētu piedalīties iekšējā elektroenerģijas tīklā

Zemūdens kabelis Somija ‐ Igaunija (Estlink)

Zemūdens kabelis "Fennoscan" starp Somiju un Zviedriju

Hale/Zale (DE) ‐ Švainfurte (DE)

EL.8.  Vācija ‐ Polija ‐ Čehija ‐ Slovākija ‐ Austrija ‐ Ungārija ‐ Slovēnija:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Neienhāgenas (DE) ‐ Vīrādenas (DE) ‐ Krajņikas (PL) līnija

Dirnroras (AT) ‐ Slavětice (CZ) līnija

Jaunu starpsavienojums starp Vāciju un Poliju

Vel'ké Kapušany (SK) ‐ Lemešany (SK) ‐ Moldava (SK) ‐ Sajóivánka (HU)

Gabčíkovo (SK) ‐ Vel'ký Ďur (SK)

Stupava (SK) ‐ Dienvidaustrumu Vīne (AT)

EL.9.  Vidusjūras reģiona dalībvalstis–Vidusjūras reģiona elektroenerģijas apgādes gredzens:

elektroenerģijas starpsavienojumu jaudas palielināšana starp Vidusjūras reģiona dalībvalstīm un Maroku, Alžīriju, Tunisiju, Lībiju, Ēģipti, Tuvo Austrumu valstīm un Turciju.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Elektroenerģijas savienojums ar Tunisiju un Itāliju

GĀZES TĪKLI

NG.1.  Apvienotā Karaliste ‐ kontinentālā Ziemeļeiropa, ietverot Nīderlandi, Dāniju un Vāciju ‐ Polija ‐ Lietuva ‐ Latvija ‐ Igaunija ‐ Somija ‐ Krievija:

Gāzu cauruļvadi, kas savieno dažus galvenos Eiropas gāzes piegādes avotus, uzlabojot tīklu savstarpēju izmantojamību un palielinot piegāžu drošību, tostarp dabasgāzes cauruļvadi caur maršrutu atklātā jūrā no Krievijas uz ES un piekrastes maršrutu no Krievijas uz Poliju un Vāciju, jaunu gāzes cauruļvadu būvniecība un tīklu jauda palielinās Vācijā, Dānijā un Zviedrijā un starp šīm valstīm un Polijā, Čehijas Republika, Slovākijā, Vācijā un Austrija un starp šīm valstīm.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads

Jamalas ‐ Eiropas cauruļvads

Dabasgāzes cauruļvads, kas savieno Dāniju, Vāciju un Zviedriju

Pārvades jaudas palielināšana Vācijas ‐ Beļģijas ‐ Apvienotās Karalistes asīs

NG.2.  Alžīrija ‐ Spānija ‐ Itālija ‐ Francija ‐ kontinentālā Ziemeļeiropa:

jaunu dabasgāzes cauruļvadu būvniecība no Alžīrijas uz Spāniju, Franciju un Itāliju un tīklu jaudu palielināšana Spānijā, Itālijā un Francijā un starp tām.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Alžīrijas ‐ Tunisijas ‐ Itālijas cauruļvads

Alžīrijas ‐ Itālijas gāzes cauruļvads caur Sardīniju un Korsiku ar atzaru uz Franciju

Medgas gāzes cauruļvads (Alžīrija ‐ Francija ‐ kontinentālā Eiropa)

NG.3.  Kaspijas jūras reģiona valstis ‐ Tuvie un vidējie austrumi ‐ Eiropas Savienība:

jauni dabasgāzes cauruļvadu tīkli uz Eiropas Savienību no jauniem avotiem, tostarp Turcijas ‐ Grieķijas, Grieķijas ‐ Itālijas un Turcijas ‐ Austrijas un Grieķijas ‐ Slovēnijas ‐ Austrijas (caur Rietumbalkāniem) dabasgāzes cauruļvadi.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Turcijas ‐ Grieķijas ‐ Itālijas cauruļvads

Turcijas ‐ Austrijas cauruļvads

NG.4.  Sašķidrinātas dabasgāzes (SDG) termināļi Beļģijā, Francijā, Spānijā, Portugālē, Itālijā, Grieķijā, Kiprā un Polijā: piegādes avotu un piegādes punktu diversifikācija, ietverot sašķidrinātas dabasgāzes termināļu savienojumus ar pārvades un sadales tīklu.

NG.5.  Dabasgāzes pazemes krātuves Spānijā, Portugālē, Francijā, Itālijā, Grieķijā un Baltijas jūras reģionā:

jaudas palielināšana Spānijā, Francijā, Itālijā un Baltijas jūras reģionā un pirmo iekārtu būvniecība Portugālē, Grieķijā un Lietuvā.

NG.6.  Vidusjūras reģiona dalībvalstis ‐ Vidusjūras reģiona austrumdaļas gāzes apgādes gredzens:

Dabasgāzes cauruļvadu izveide starp Vidusjūras reģiona dalībvalstīm un Lībiju, Ēģipti, Jordāniju, Sīriju un Turciju un to jaudas palielināšana.

Tostarp Eiropas nozīmes projekti:

Lībijas ‐ Itālijas gāzes cauruļvads

II PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Papildu kritēriji 6. panta 2. punktā minēto vispārējas intereses projektu apzināšanai

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1.  Elektroenerģijas tīklu attīstīšana salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, vienlaikus veicinot enerģijas avotu dažādošanu un sekmējot neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanu, kā arī, ja vajadzīgs, minēto reģionu elektroenerģijas tīklu savienošana:

–  Īrija ‐ Apvienotā Karaliste (Velsa)

–  Grieķija (salas)

–  Itālija (Sardīnija) ‐ Francija (Korsika) ‐ Itālija (kontinentālā daļa)

–  Savienojumi salu reģionos, tostarp savienojumi ar kontinentālo daļu

–  Savienojumi īpaši perifēros reģionos Francijā, Spānijā un Portugālē

2.  Elektroenerģijas savienojumu attīstība starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību un elektroenerģijas tīklu darbības uzticamību un drošumu:

–  Francija ‐ Beļģija ‐ Nīderlande ‐ Vācija

–  Francija ‐ Vācija

–  Francija ‐ Itālija

–  Francija ‐ Spānija

–  Portugāle ‐ Spānija

–  Somija ‐ Zviedrija

–  Somija ‐ Igaunija ‐ Latvija ‐ Lietuva

–  Austrija ‐ Itālija

–  Itālija ‐ Slovēnija

–  Austrija ‐ Itālija ‐ Slovēnija ‐ Ungārija

–  Vācija ‐ Polija

–  Vācija ‐ Polija ‐ Čehijas Republika ‐ Austrija ‐ Slovākija ‐ Ungārija

–  Ungārija ‐ Slovākija

–  Ungārija ‐ Austrija

–  Polija ‐ Lietuva

–  Īrija ‐ Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

–  Austrija ‐ Vācija ‐ Slovēnija ‐ Ungārija

–  Nīderlande ‐ Apvienotā Karaliste

–  Vācija ‐ Dānija ‐ Zviedrija

–  Grieķija ‐ Itālija

–  Ungārija ‐ Slovēnija

–  Malta ‐ Itālija

–  Somija ‐ Igaunija

–  Itālija ‐ Slovēnija

3.  Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs, kur tas vajadzīgs, lai izmantotu dalībvalstu starpsavienojumus, iekšējā tirgus darbībai vai neizsīkstošo enerģijas avotu savienošanai:

–   visās dalībvalstīs

4.  Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm, jo īpaši ar kandidātvalstīm, tādējādi sekmējot elektroenerģijas tīklu savstarpēju izmantojamību, darbības uzticamību un elektroenerģijas apgādes drošumu Eiropas Kopienā:

–  Vācija ‐ Norvēģija

–  Nīderlande ‐ Norvēģija

–  Zviedrija ‐ Norvēģija

–  Apvienotā Karaliste ‐ Norvēģija

–  Baltijas jūras reģiona valstu elektroenerģijas apgādes gredzens: Vācija ‐ Polija ‐ Baltkrievija ‐ Krievija ‐ Lietuva ‐ Latvija ‐ Igaunija ‐ Somija ‐ Zviedrija ‐ Norvēģija ‐ Dānija

–  Norvēģija ‐ Zviedrija ‐ Somija ‐ Krievija

–  Vidusjūras reģiona valstu elektroenerģijas apgādes gredzens: Francija ‐ Spānija ‐ Maroka ‐ Alžīrija ‐ Tunisija ‐ Lībija ‐ Ēģipte ‐ Tuvo Austrumu valstis ‐ Turcija ‐ Grieķija ‐ Itālija

–  Grieķija ‐ Turcija

–  Itālija ‐ Šveice

–  Austrija ‐ Šveice

–  Ungārija ‐ Rumānija

–  Ungārija ‐ Serbija

–  Ungārija ‐ Horvātija

–  Itālija ‐ Tunisija

–  Grieķija ‐ Balkānu valstis

–  Spānija ‐ Maroka

–  Spānija ‐ Andora ‐ Francija

–  ES ‐ Balkānu valstis ‐ Baltkrievija ‐ Krievija ‐ Ukraina

–  Melnās jūras reģiona elektroenerģijas apgādes gredzens: Krievija ‐ Ukraina ‐ Rumānija ‐ Bulgārija ‐ Turcija ‐ Gruzija

–  Bulgārija ‐ Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika/Grieķija ‐ Albānija ‐ Itālija vai Bulgārija ‐ Grieķija ‐ Itālija

5.  Darbības, lai uzlabotu savstarpēji savienotu elektroenerģijas tīklu darbību iekšējā tirgū un jo īpaši apzinātu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, izstrādātu risinājumus saistībā ar pārmērīgu noslogotību un pielāgotu elektroenerģijas tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes:

–   elektroenerģijas tīklu vājo vietu un trūkstošo savienojumu, īpaši pārrobežu savienojumu, apzināšana,

–   risinājumu izstrāde elektroenerģijas plūsmas pārvaldībai, lai risinātu pārliekas noslogotības problēmas elektroenerģijas tīklos,

–   elektroenerģijas tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metožu pielāgošana, kas vajadzīga iekšējā tirgus darbībai un neizsīkstošo enerģijas avotu lielāka īpatsvara izmantošanai.

GĀZES TĪKLI

6.  Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos, galvenokārt salu, izolētos, perifēros un īpaši perifēros reģionos, un gāzes tīklu attīstīšana šādos reģionos:

–  Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

–  Īrija

–  Spānija

–  Portugāle

–  Grieķija

–  Zviedrija

–  Dānija

–  Itālija (Sardīnija)

–  Francija (Korsika)

–  Kipra

–  Malta

–  Īpaši perifēri reģioni Francijā, Spānijā un Portugālē

7.  Dabasgāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošuma nostiprināšana, ietverot atsevišķu dabasgāzes un olefīnu gāzes tīklu savienošanu:

–  Īrija ‐ Apvienotā Karaliste

–  Francija ‐ Spānija

–  Francija ‐ Šveice

–  Portugāle ‐ Spānija

–  Austrija ‐ Vācija

–  Austrija ‐ Ungārija

–  Austrija ‐ Ungārija ‐ Slovākija ‐ Polija

–  Polija ‐ Čehijas Republika

–  Slovākija ‐ Čehijas Republika ‐ Vācija ‐ Austrija

–  Austrija ‐ Itālija

–  Grieķija ‐ Balkānu valstis

–  Austrija ‐ Ungārija ‐ Rumānija ‐ Bulgārija ‐ Grieķija ‐ Turcija

–  Francija ‐ Itālija

–  Grieķija ‐ Itālija

–  Austrija ‐ Čehijas Republika

–  Vācija ‐ Čehijas Republika ‐ Austrija ‐ Itālija

–  Austrija ‐ Slovēnija ‐ Horvātija

–  Ungārija ‐ Horvātija

–  Ungārija ‐ Rumānija

–  Ungārija ‐ Slovākija

–  Ungārija ‐ Ukraina

–  Slovēnija ‐ Balkānu valstis

–  Beļģija ‐ Nīderlande ‐ Vācija

–  Apvienotā Karaliste ‐ Nīderlande ‐ Vācija

–  Vācija ‐ Polija

–  Dānija ‐ Apvienotā Karaliste

–  Dānija ‐ Vācija ‐ Zviedrija

–  Dānija ‐ Nīderlande

8.  Jaudu attīstīšana SDG saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu, kontrolētu gāzes piegādes sistēmas un dažādotu avotus un piegādes maršrutus:

–   visās dalībvalstīs

9.  Gāzes transportēšanas jaudas (gāzes piegādes cauruļvados) attīstīšana, kas vajadzīga, lai apmierinātu pieprasījumu un dažādotu piegādes no iekšējiem un ārējiem avotiem, kā arī piegādes maršrutus:

–  Ziemeļu gāzes sadales tīkls: Norvēģija ‐ Dānija ‐ Vācija ‐ Zviedrija ‐.Somija ‐ Krievija ‐ Baltijas valstis ‐ Polija

–  Alžīrija ‐ Spānija ‐ Francija

–  Krievija ‐ Ukraina ‐ ES

–  Krievija ‐ Baltkrievija ‐ Ukraina ‐ ES

–  Krievija ‐ Baltkrievija ‐ ES

–  Krievija ‐ Baltijas jūra ‐ Vācija

–  Krievija ‐ Baltijas valstis ‐ Polija ‐ Vācija

–  Vācija ‐ Čehijas Republika ‐ Polija ‐ Vācija ‐ pārējās dalībvalstis

–  Lībija ‐ Itālija

–  Tunisija ‐ Lībija ‐ Itālija

–  Kaspijas jūras valstis ‐ ES

–  Krievija ‐ Ukraina ‐ Moldova ‐ Rumānija ‐ Bulgārija ‐ Grieķija ‐ Slovēnija ‐ Balkānu valstis

–  Krievija ‐ Ukraina ‐ Slovākija ‐ Ungārija ‐ Slovēnija ‐ Itālija

–  Nīderlande ‐ Vācija ‐ Šveice ‐ Itālija

–  Beļģija ‐ Francija ‐ Šveice ‐ Itālija

–  Dānija ‐ Zviedrija ‐ Polija

–  Norvēģija ‐ Krievija ‐ ES

–  Īrija

–  Alžīrija ‐ Itālija ‐ Francija

–  Alžīrija ‐ Tunisija ‐ Itālija

–  Tuvie un Vidējie Austrumi ‐ Vidusjūras reģiona austrumdaļas gāzes apgādes gredzens ‐ ES

–  Vinkseles sajaukšanas iekārta uz ziemeļu-dienvidu ass (H gāzes sajaukšana ar slāpekli)

–  Jaudas modernizēšana uz austrumu-rietumu ass: Zēbruge ‐ Einatena

10.  Darbības, lai uzlabotu savstarpēji savienotu dabasgāzes tīklu darbību iekšējā tirgū un tranzīta valstīs un jo īpaši apzinātu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, izstrādātu risinājumus saistībā ar pārmērīgu noslogotību un efektīvi un droši pielāgotu dabasgāzes tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes:

–   apzināt dabasgāzes tīklu vājās vietas un trūkstošos savienojumus, īpaši pārrobežu savienojumus,

–   izstrādāt risinājumus dabasgāzes plūsmas pārvaldībai, lai novērstu gāzes tīklu pārmērīgu noslogotību,

–   pielāgot iekšējā tirgus darbībai vajadzīgās gāzes tīklu projektēšanas un ekspluatācijas metodes,

–   paaugstināt tranzīta valstīs esošo dabasgāzes tīklu vispārējo darbību un drošumu.

11.  Olefīna gāzes pārvadāšanas jaudu attīstība un pārvadāšanas sistēmas saskaņošana, lai apmierinātu iekšējā tirgus pieprasījumu:

–   visās dalībvalstīs

III PIELIKUMS

EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLI

Vispārējas intereses projekti un to specifikācijas, kas pašreiz apzināti saskaņā ar II pielikumā noteiktajiem kritērijiem

ELEKTROENERĢIJAS TĪKLI

1.  Elektroenerģijas tīklu attīstīšana izolētos reģionos

1.1.  Īrijas ‐ Velsas (UK) zemūdens kabelis

1.2.  Dienvidkiklādu salu (EL) savienojums starpsavienojumu sistēmu

1.3.   30 kV zemūdens kabeļa savienojums starp Fajalas, Piku, S. Žorže salām (Azoru salas, PT)

1.4.  Terseiras, Fajalas un Sanmigelas (Azoru salas, PT) tīkla savienošana un stiprināšana

1.5.  Madeiras (PT) tīkla savienošana un stiprināšana

1.6.  Sardīnijas (IT) ‐ Itālijas kontinentālās daļas zemūdens kabelis,

1.7.  Korsikas (FR) ‐ Itālijas zemūdens kabelis

1.8.  Itālijas kontinentālās daļas ‐ Sicīlijas (IT) savienojums Sordžentes (IT) ‐ Ricikoni (IT) savienojuma divkāršošana

1.9.  Jauni savienojumi Baleāru un Kanāriju salās (ES)

2.  Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana starp dalībvalstīm

2.1.  Mulēnas (FR) ‐ Obenžas (BE) līnija

2.2.  Avelenas (FR) ‐ Avelgemas (BE) līnija,

2.3.  Starpsavienojums starp Vāciju un Beļģiju

2.4.  Vižī (FR) ‐ Mārlenheimas (FR) līnija

2.5.  Vižī (FR) ‐ Uhtelfangenas (DE) līnija

2.6.  Laprasas (FR) fāžu transformators

2.7.  Turpmāka jaudas palielināšana esošajā Francijas un Itālijas savienojumā

2.8.  Jauns Francijas un Itālijas savienojums

2.9.  Jauns Pireneju savienojums starp Franciju un Spāniju

2.10.  Austrumpireneju savienojums starp Franciju un Spāniju

2.11.  Savienojumi starp Ziemeļportugāli un Ziemeļrietumu Spāniju

2.12.  Sinišas (PT) ‐ Alkevas (PT) ‐ Bilbao (ES) līnija

2.13.  Savienojums starp Dienvidportugāli un Dienvidrietumu Spāniju

2.14.  Valdižemas (PT) ‐ "Douro Internacional" (PT) ‐ Aldeavilas (ES) līnija un "Douro Internacional" iekārtas

2.15.  Savienojumi uz ziemeļiem no Botnijas līča un Fenoskanas zemūdens kabelis starp Somiju un Zviedriju

2.16.  Lincas (AT) ‐ Kordinjano (IT) līnija

2.17.  Somplažo (IT) ‐ Virmbahas (AT) starpsavienojums

2.18.  Austrija-Itālija (Taura-Briksena) starpsavienojumi caur Brenneres vilcienu tuneli

2.19.  Īrijas un Ziemeļīrijas savienojums

2.  20. St Peter (AT) ‐ Izāras (DE) līnija

2.21.  Zemūdens kabelis, kas savieno Anglijas dienvidaustrumu daļu un Nīderlandes vidusdaļu

2.22.  Dānijas un Vācijas savienojumu stiprināšana, piemēram, Kaso ‐ Hamburgas līnija

2.23.  Dānijas un Zviedrijas savienojumu stiprināšana

2.24.  Jauns Slovēnijas un Ungārijas savienojums: Cirkovce (SI) ‐ Heviza (HU)

2.25.   Sajóivánka (HU) ‐ Rimavská Sobota (SK)

2.26.  Moldava (SK) ‐ Sajóivánka (HU)

2.27.  Stupava (SK) ‐ Dienvidaustrumu Vīne (AT)

2.28.  Polijas ‐ Vācijas līnija (Neienhāgena (DE) ‐ Vīrādena (DE) ‐ Krajņika (PL))

2.29.  Polijas ‐ Lietuvas savienojums (Elka ‐ Alīta)

2.30.  Zemūdens kabelis, lai savienotu Somiju un Igauniju

2.31.  Elastīgu maiņstrāvas pārvades sistēmu izveidošana starp Itāliju un Slovēniju

2.32.  Jauni savienojumi starp UCTE un CENTREL sistēmām

2.33.  Dirnroras (AT) ‐ Slavětice (CZ) līnija

2.34.  Zemūdens elektrības savienojums starp Maltu (MT) un Sicīliju (IT)

2.35.  Jauni starpsavienojumi starp Itāliju un Slovēniju

2.36.  Udīnes Ovestas (IT) ‐ Okroglo (SI) līnija

3.  Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana dalībvalstīs

3.1.  Dānijas austrumu–rietumu ass savienojumi: Dānijas rietumu (UCTE) un austrumu (NORDEL) tīklu savienojums

3.2.  Savienojums uz Dānijas ziemeļu ‐ dienvidu ass

3.3.  Jauni savienojumi Ziemeļfrancijā

3.4.  Jauni savienojumi dienvidrietumu Francijā

3.5.  Trinovercelezes (IT) ‐ Lakjareles (IT) līnija

3.6.  Turbigo (IT) ‐ Ro (IT) ‐ Bovizio (IT) līnija

3.7.  Vogeras (IT) ‐ Lakazelas (IT) līnija

3.8. S.  Sanfjorāno (IT) ‐ Naves (IT) ‐ Gorlago (IT) līnija

3.9.  Ziemeļvenēcijas (IT) ‐ Kordinjāno (IT) līnija

3.10.  Redipūlijas (IT) ‐ Udīnes rietumu (IT) līnija

3.11.  Jauni savienojumi uz Itālijas austrumu–rietumu ass

3.12.  Tavarnuces (IT) ‐ Kazelinas (IT) līnija

3.13.  Tavarnuces (IT) ‐ Santabarbaras (IT) līnija

3.14.  Ricikoni (IT) ‐ Feroleto (IT) ‐ Laino (IT) līnija

3.15.  Jauni savienojumi uz Itālijas ziemeļu ‐ dienvidu ass

3.16.  Tīklu pārveidojumi, lai sekmētu atjaunojamās enerģijas savienojumus Itālijā

3.17.  Jauni vēja enerģijas savienojumi Itālijā

3.18.  Jauni savienojumi uz Spānijas ziemeļu ass

3.19.  Jauni savienojumi uz Spānijas Vidusjūras ass

3.20.  Jauni savienojumi uz Galisijas (ES) ‐ Centra (ES) ass

3.21.  Jauni savienojumi uz Centra (ES) ‐ Aragonas (ES) ass

3.22.  Jauni savienojumi uz Aragonas (ES) ‐ Levantes (ES) ass

3.23.  Jauni savienojumi uz Dienvidspānijas ‐ Centra (ES) ass

3.24.  Jauni savienojumi uz Austrumspānijas ‐ Centra ass (ES)

3.25.  Jauni savienojumi Andalūzijā (ES)

3.26.  Pedralva (PT) ‐ Riba d'Ave (PT) līnija un Pedralvas iekārtas

3.27.  Rekarei (PT) ‐ Valdižemas (PT) līnija

3.28.  Pikote (PT) ‐ Pokiņu (PT) līnija (uzlabošana)

3.29.  Esošās Pegu (PT) ‐ Cedillo (ES)/Falagueira (PT) līnijas un Falagueira iekārtu pārveidošana

3.30.  Pegu (PT) ‐ Bataljhas (PT) līnija un Bataljhas iekārtas

3.31.  Sinišas (PT) ‐ Ferreira do Alentejo (PT) I līnija (uzlabošana)

3.32.  Jauni vēja enerģijas savienojumi Portugālē

3.33.  Pereirušas (PT) ‐ Zezeres (PT) ‐ Santarēmas (PT) līnijas un Zezeres iekārtas

3.34.  Bataljas (PT) ‐ Riumajoras (PT) I un II līnija (uzlabošana)

3.35.  Karapatelu (PT) ‐ Muriškas (PT) līnija (uzlabošana)

3.36.  Valdidžemas (PT) ‐ Vizeu (PT) ‐ Anadijas (PT) līnija

3.37.  Esošās Riumajoras (PT) ‐ Palmelas (PT) līnijas novirzīšana uz Ribatežu (PT) un Ribatežu iekārtām

3.38.  Saloniku (EL), Lamjas (EL) un Patras (EL) apakšstacijas un savienojošās līnijas

3.39.  Evijas (EL), Lakonijas (EL) un Trāķijas (EL) reģionu savienojumi

3.40.  Perifēro reģionu esošo savienojumu nostiprināšana Grieķijas kontinentālajā daļā

3.41.  Tinagas (IE) ‐ Kašelas (IE) līnija

3.42.  Flegfordas (IE) ‐ Austrumsligo (IE) līnija

3.43.  Savienojumi Spānijas ziemeļaustrumos un rietumos, jo īpaši, lai tīklam pieslēgtu vēja enerģijas ražošanas jaudas

3.44.  Savienojumi Basku zemē (ES), Aragonā (ES) un Navarrā (ES)

3.45.  Savienojumi Galisijā (ES)

3.46.  Savienojumi Zviedrijas vidienē

3.47.  Savienojumi Zviedrijas dienvidos

3.48.  Hamburgas (DE) ‐ Švērines reģiona (DE) līnija

3.49.  Halles/Zāles reģiona (DE) ‐ Šveinfurtes reģiona (DE) līnija

3.50.  Jauni vēja enerģijas savienojumi jūrā pie Vācijas un Vācijas piekrastē

3.51.   380 kV tīkla uzlabošana Vācijā, lai pievienotu jūras vējdzirnavu parkus

3.52.  Savienojumi Ziemeļīrijā attiecībā uz savienojumiem ar Īriju

3.53.  Savienojumi Apvienotās Karalistes ziemeļrietumos

3.54.  Savienojumi Skotijā un Anglijā, lai elektroenerģijas ražošanā vairāk izmantotu neizsīkstošos enerģijas avotus

3.55.  Jauni jūras vēja enerģijas savienojumi Beļģijā, tostarp 380 kV tīkla uzlabošana

3.56.  Borseles apakšstacija (NL)

3.57.  Reaktīvās jaudas kompensācijas iekārtu ieviešana (NL)

3.58.  Fāžu mainītāju un/ vai kondensatoru bateriju uzstādīšana Beļģijā

3.59.   380 kV tīkla uzlabošana Beļģijā, lai palielinātu importa jaudu

3.60.  St. Peter (AT) ‐ Tauernas (AT) līnija

3.61.  Dienvidburgerlandes (AT) ‐ Kainahtāles (AT) līnija

3.62.  Dunova (PL) ‐ Zidova (PL) ‐ Kževina (PL) ‐ Pleviska (PL)

3.63.  Patnova (PL) ‐ Grudziadza (PL)

3.64.  Ostrova (PL) ‐ Pleviska (PL)

3.65.  Ostrova (PL) ‐ Trebačeva (Rogoveca) (PL)

3.66.  Pleviska (PL) ‐ Patnova (PL)

3.67.  Tarnova (PL) ‐ Krosna (PL)

3.68.  Elka (PL) ‐ Olština Matki (PL)

3.69.  Elka (PL) ‐ Nareva (PL)

3.70.  Mikulova (PL) ‐ Svebodžice ‐ Dobžena (Grošovice) (PL)

3.71.  Patnova (PL) ‐ Sohačeva (PL) ‐ Varšava (PL)

3.72.  Krska (SI) ‐ Bericeva (SI)

3.73.  Slovēnijas pārvades sistēmas palielināšana no 220 kV uz 400 kV

3.74.  Medzibroda (SK) ‐ Liptovska Mara (SK)

3.75.  Lemesani (SK) ‐ Moldava (SK)

3.76.  Lemesani (SK) ‐ Vel'ké Kapušany (SK)

3.77.  Gabcikova (SK) ‐ Vel'ký Dur (SK)

3.78.  Savienojumi Ziemeļzviedrijā

3.79.  Sāremā (EE) apgādes pārcelšana uz 110 kV

3.80.  Tartu (EE) energoapgādes uzlabošana

3.81.   Eesti (EE) apakšstacijas atjaunošana (330 kV)

3.82.  Kīsas (EE), Pīssi (EE) un Viljandi (EE) apakšstaciju atjaunošana (110 kV)

3.83.  Nošovice (CZ) ‐ Prosenice (CZ): 400 kV vienvirziena līnijas pārbūve par 400 kV divkāršo ķēdi

3.84.  Krasikova (CZ) ‐ Horni Životice (CZ): jauna 400 kV vienvirziena līnija

3.85.  Jauni vēja enerģijas savienojumi Maltā (MT)

4.  Elektroenerģijas savienojumu attīstīšana ar ārpuskopienas valstīm

4.1.  Jauns savienojums Itālija ‐ Šveice

4.2.  Filipi (EL) ‐ Maricas 3 (Bulgārija) līnija

4.3.  Amintejas (EL) ‐ Bitolas (Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika) līnija

4.4.  Kardjas (EL) ‐ Elbasani (Albānija) līnija

4.5.  Elbasani (Albānija) ‐ Podgoricas (Serbija un Melnkalne) līnija

4.6.  Mostaras (Bosnija un Hercegovina) apakšstacija un savienojošās līnijas

4.7.  Ernestinovo (Horvātija) apakšstacija un savienojošās līnijas

4.8.  Jauni savienojumi starp Grieķiju un Albāniju, Bulgāriju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku

4.9.  Filipi (EL) ‐ Hamidabadas (TR) līnija

4.10.  Zemūdens kabelis starp ziemeļaustrumu/austrumu Angliju un Dienvidnorvēģiju

4.11.  Ēmšavenas (NL) ‐ Fedas (NO) posms

4.12.  Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un Maroku (esošā savienojuma stiprināšana),

4.13.  Savienojumi Baltijas elektroenerģijas apgādes gredzenam: Vācija ‐ Polija ‐ Krievija ‐ Igaunija ‐ Latvija ‐ Lietuva ‐ Zviedrija ‐ Somija ‐ Dānija ‐ Baltkrievija

4.14.  Dienvidsomijas ‐ Krievijas savienojumi

4.15.  Jauni savienojumi starp Ziemeļzviedriju un Ziemeļnorvēģiju

4.16.  Jauni savienojumi starp Viduszviedriju un Vidusnorvēģiju

4.17.  Borgvīkas (SE) ‐ Hēsles (NO) ‐ Oslo (NO) reģiona līnija

4.18.  Jauni savienojumi starp UCTE/CENTREL sistēmu un Balkānu valstīm

4.19.  Savienojumi un pieslēgums starp UCTE sistēmu un Baltkrieviju, Krieviju un Ukrainu, tostarp tāda HVDC elektroenerģijas pārveides staciju pārvietošana, kas iepriekš darbojās starp Austriju un Ungāriju, Austriju un Čehijas Republiku, kā arī Vāciju un Čehijas Republiku

4.20.  Savienojumi Melnās jūras elektroenerģijas apgādes gredzenā: Krievija ‐ Ukraina ‐ Rumānija ‐ Bulgārija ‐ Turcija ‐ Gruzija

4.21.  Jauni savienojumi Melnās jūras apgabalā, lai nodrošinātu UCTE sistēmas un attiecīgo valstu tīklu savstarpēju izmantojamību

4.22.  Jauni savienojumi Vidusjūras elektroenerģijas apgādes gredzenā: Francija ‐ Spānija ‐ Maroka ‐ Alžīrija ‐ Tunisija ‐ Lībija ‐ Ēģipte ‐ Tuvo Austrumu valstis ‐ Turcija ‐ Grieķija ‐ Itālija

4.23.  Zemūdens kabelis starp Dienvidspāniju un ziemeļrietumu Alžīriju

4.24.  Zemūdens kabelis starp Itāliju un Ziemeļāfriku (Alžīriju, Tunisiju, Lībiju)

4.25.  Elektroenerģijas savienojums starp Tunisiju un Itāliju

4.26.  Jauni savienojumi Barenca reģionā/apgabalā,

4.27.  Savienojumu nostiprināšana starp Dāniju un Norvēģiju

4.28.  Obermorveilera (DE) ‐ Meiningena (AT) ‐ Bonaduza (CH): turpmāka jaudas palielināšana

4.29.  Bekešaba (HU) ‐ Oradea (RO)

4.30.  Peča (HU) ‐ Sombora (Serbija un Melnkalne)

4.31.  Peča (HU) ‐ Ernestinova (HR)

4.32.   Vel'ké Kapušany (SK) ‐ Ukrainas robeža

4.33.  Andralla (ES) ‐ Enkampa (AD): jaudas palielināšana līdz 220 kV

4.34.  Spānija ‐ Andora ‐ Francija savienojumu uzlabošana

4.35.  Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus elektroenerģijas tīklus iekšējā tirgū.

(Specifikācijas vēl nav noteiktas).

GĀZES TĪKLI

6.  Dabasgāzes ieviešana jaunos reģionos

6.1.  Gāzes tīkla attīstīšana no Belfāstas uz Ziemeļīrijas ziemeļu–rietumu reģionu (UK), un vajadzības gadījumā uz Īrijas rietumu piekrasti

6.2.  SDG Santakrusā de Tenerifē, Kanāriju salās (ES)

6.3.  SDG Laspalmasā Grankanārijā (ES)

6.4.  SDG Madeirā (PT)

6.5.  Gāzes tīklu attīstība Zviedrijā

6.6.  Savienojums starp Baleāru salām (ES) un Spānijas kontinentālo daļu

6.7.  Augstspiediena atzars uz Trāķiju (EL)

6.8.  Augstspiediena atzars uz Korintu (EL)

6.9.  Augstspiediena atzars uz ziemeļrietumu Grieķiju (EL)

6.10.  Lollanas (DK) un Falsteras (DK) salu savienojums

6.11.  SDG Kipras salā, Vasilikos Enerģijas centrs

6.12.  Savienojums starp Vasilikos (CY) SDG rūpnīcu un Moni (CY) spēkstaciju

6.13.  SDG Krētas salā (EL)

6.14.  Augstspiediena atzars uz Patru (EL)

6.15.  SDG Maltā

7.  Gāzes savienojumu attīstīšana, lai apmierinātu iekšējā tirgus vajadzības, vai piegādes drošības stiprināšana, tostarp atsevišķu dabasgāzes tīklu savienošana

7.1.  Papildu gāzes savienotājvads starp Īriju un Skotiju

7.2.  Ziemeļu ‐ dienvidu savienojums, tostarp Dublinas–Belfāstas cauruļvads

7.3.  Kompresoru stacija uz Lakas (FR) ‐ Kalaoras (ES) cauruļvada

7.4.  Lisanjē (FR) ‐ Bilbao (ES) cauruļvads

7.5.  Perpiņānas (FR) ‐ Barselonas (ES) cauruļvads

7.6.  Gāzes cauruļvadu transportēšanas jaudas palielināšana, kas apgādā Portugāli caur Dienvidspāniju, kā arī Galisiju un Astūriju caur Portugāli

7.7.  Puhkirhenes (AT) ‐ Burghauzenas (DE) cauruļvads

7.8.  Andorfas (AT) ‐ Zimbahas (DE) cauruļvads

7.9.  Vīnes priekšpilsētas (AT) ‐ Šopronas (HU) cauruļvads

7.10.  Bādleonfeldenas (AT) ‐ Lincas (AT) cauruļvads

7.11.  Ziemeļrietumu Grieķijas ‐ Elbasani (AL) cauruļvads

7.12.  Grieķijas ‐ Itālijas savienotājvads

7.13.  Kompresoru stacija uz galvenā cauruļvada Grieķijā

7.14.  Austrijas un Čehijas Republikas tīklu savienojums

7.15.  Gāzes transporta koridors dienvidaustrumu Eiropā pāri Grieķijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Serbijai un Melnkalnei, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Slovēnijai un Austrijai

7.16.  Gāzes transporta koridors starp Austriju un Turciju caur Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju

7.17.  Savienotājvadi starp Apvienoto Karalisti, Nīderlandi un Vāciju, kas savieno galvenos ziemeļrietumu Eiropas avotus un tirgus

7.18.  Savienojums starp ziemeļaustrumu Vāciju (Berlīnes apgabals) un ziemeļrietumu Poliju (Ščecinas apgabals) ar atzaru no Šmelnes uz Lubminu (DE, Greifsvaldes apgabals)

7.19.  Ciešinas (PL) ‐ Ostravas (CZ) cauruļvads

7.20.  Gerlica (DE) ‐ Zgoželeca (PL): dabasgāzes tīklu paplašināšana un savstarpēja savienošana

7.21.  Bernavas (DE) ‐ Šcecinas (PL) paplašinājums

7.22.  Savienojums starp iekārtām atklātā jūrā Ziemeļjūrā vai no Dānijas iekārtām atklātā jūrā uz Apvienotās Karalistes iekārtām jūras krastā

7.23.  Transportēšanas jaudas nostiprināšana starp Franciju un Itāliju

7.24.  Baltijas gāzes pieslēguma vads starp Dāniju, Vāciju un Zviedriju

7.25.  Vinkseles (BE) sajaukšanas iekārta uz ziemeļu-dienvidu ass

7.26.  Zēbruges (BE) ‐ Einatenas (BE) jaudas palielināšana

7.27.  Jaudas palielināšana uz ziemeļu-rietumu ass: Zelzate (BE) ‐ Zēbruge (BE)

7.28.  Gāzes cauruļvada izbūve, kas savienos Dāniju un Nīderlandi, kā arī savienos esošās Ziemeļjūras ražošanas iekārtas

8.  Jaudu attīstīšana SDG saņemšanai un dabasgāzes uzglabāšanai

8.1.  SDG Leverdonsirmerā (FR, jauns termināls) un cauruļvads uz Lisanjē (FR) krātuvi

8.2.  SDG Fosirmerā (FR)

8.3.  SDG Velvā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.4.  SDG Kartahenā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.5.  SDG Galisijā (ES), jauns termināls

8.6.  SDG Bilbao (ES), jauns termināls

8.7.  SDG Valensijas reģionā (ES), jauns termināls

8.8.  SDG Barselonā (ES), esošā termināla paplašināšana

8.9.  SDG Sinišā (PT), jauns termināls

8.10.  SDG Revitusā (EL), esošā termināla paplašināšana

8.11.  SDG Adrijas jūras ziemeļu piekrastē (IT)

8.12.  SDG atklātā jūrā Adrijas jūras ziemeļos (IT)

8.13.  SDG Adrijas jūras dienvidu piekrastē (IT)

8.14.  SDG Jonijas piekrastē (IT)

8.15.  SDG Tirēnu jūras piekrastē (IT)

8.16.  SDG Ligūrijas piekrastē (IT)

8.17.  SDG Zēbrugē (BE, jaudas palielināšanas otrā kārta)

8.18.  SDG Greinas salā, Kentā (UK)

8.19.  Otra SDG termināla būvniecība kontinentālajā Grieķijā

8.20.  Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Īrijā

8.21.  Krātuve Dienvidu Kavalā (EL), izsīkuša gāzes lauka pārveidošana atklātā jūrā

8.22.  Krātuve Lisanjē (FR), esošās vietas paplašināšana

8.23.  Krātuve Pekorādā (FR), izsīkuša naftas lauka pārveidošana

8.24.  Krātuve Elzasas reģionā (FR), sāls alu paplašināšana

8.25.  Krātuve Centrālajā reģionā (FR), krātuves paplašināšana gruntsūdeņu līmenī

8.26.  Krātuves uz Spānijas ziemeļu ‐ dienvidu ass (jaunas vietas) Kantabrijā, Aragonā, Kastīlijā un Leonā, Kastīlijā ‐ Lamančā un Andalūzijā

8.27.  Krātuves uz Spānijas Vidusjūras ass (jaunas vietas) Katalonijā, Valensijā un Mursijā

8.28.  Krātuve Karrisu (PT), jauna vieta

8.29.  Krātuve Lovenhūtā (BE), esošās vietas paplašināšana

8.30.  Krātuve Stēnlillē (DK) un Lilletorupē (DK), esošās vietas paplašināšana

8.31.  Krātuve Tonderā (DK), jauna vieta

8.32.  Krātuve Puhkirhenē (AT), esošās vietas paplašināšana, kā arī cauruļvads uz Rietumpentas sistēmu līdzās Andorfai (AT)

8.33.  Krātuve Baumgartenā (AT), jauna vieta

8.34.  Krātuve Haidahā (AT), jauna vieta, kā arī cauruļvads uz Eiropas gāzes sadales tīklu

8.35.  Pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Itālijā

8.36.  Krātuve Verčovicē (PL), esošās vietas paplašināšana

8.37.  Krātuve Kosakovā (PL), pazemes krātuves paplašināšana

8.38.  Maltas (MT) ‐ Sicīlijas (IT) gāzes cauruļvads

8.39.  Krātuve Lietuvā (jauna vieta)

9.  Gāzes transportēšanas jaudas attīstīšana (gāzes cauruļvadi)

9.1.  Savienojumu radīšana un attīstīšana Ziemeļu gāzes sadales tīklā: Norvēģija ‐ Dānija ‐ Vācija ‐ Zviedrija ‐ Somija ‐ Krievija ‐ Baltijas valstis ‐ Polija

9.2.  Ziemeļvalstu vidusdaļas gāzes cauruļvads: Norvēģija ‐ Zviedrija ‐ Somija

9.3.  Ziemeļeiropas gāzes cauruļvads: Krievija, Baltijas jūra, Vācija

9.4.  Gāzes cauruļvads no Krievijas uz Vāciju caur Latviju, Lietuvu un Poliju, tostarp pazemes gāzes krātuvju paplašināšana Latvijā (projekts "Amber")

9.5.  Gāzes cauruļvads Somija ‐ Igaunija

9.6.  Jauni gāzes cauruļvadi no Alžīrijas uz Spāniju un Franciju, kā arī ar to saistītā iekšējo tīklu jaudas palielināšana šajās valstīs

9.7.  Alžīrijas ‐ Marokas ‐ Spānijas (līdz Kordovai) cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana

9.8.  Kordovas (ES) ‐ Sjudadrealas (ES) cauruļvads

9.9.  Sjudadrealas (ES) ‐ Madrides (ES) cauruļvads

9.10.  Sjudadrealas (ES) ‐ Vidusjūras piekrastes (ES) cauruļvads

9.11.  Atzari Kastīlijā ‐ Lamančā (ES)

9.12.  Paplašināšana uz Spānijas ziemeļrietumiem

9.13.  Alžīrijas–Spānijas zemūdens cauruļvads un cauruļvadi savienojumam ar Franciju

9.14.  Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Ukrainu, Slovākiju un Čehijas Republiku

9.15.  Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Eiropas Savienību caur Baltkrieviju un Poliju

9.16.  Dabasgāzes cauruļvads Jamala ‐ Eiropa II

9.  17. Yagal Sud gāzes cauruļvads (starp STEGAL cauruļvadu virzienā uz DE, FR, CH trīsstūri)

9.18.   SUDAL East gāzes cauruļvads (caur MIDAL cauruļvadu līdzās Hepenheimai uz Burghauzenas savienojumu ar PENTA cauruļvadu Austrijā)

9.19.   STEGAL gāzes cauruļvada transportēšanas jaudas palielināšana papildu gāzes transportam no Čehijas-Vācijas robežas un Polijas-Vācijas robežas caur Vāciju uz citām dalībvalstīm

9.20.  Gāzes cauruļvads no Lībijas resursiem uz Itāliju

9.21.  Gāzes cauruļvads no Kaspijas jūras valstu resursiem uz Eiropas Savienību

9.22.  Grieķijas ‐ Turcijas gāzes cauruļvads

9.23.  Transportēšanas jaudas palielināšana no Krievijas resursiem uz Grieķiju un citām Balkānu valstīm caur Ukrainu, Moldovu, Rumāniju un Bulgāriju

9.24.  Stara Zagoras (BG) ‐ Ihtimanas (BG) gāzes cauruļvads

9.25.  Adrijas jūras cauruļvads – dabasgāzes cauruļvads dabasgāzes transportam, ko importē no Kaspijas jūras reģiona, Krievijas vai Tuvējiem Austrumiem, savienojot Itāliju un Dienvidaustrumu Eiropas enerģētikas tirgus

9.26.  Cauruļvadu savienošana starp Vācijas, Čehijas, Austrijas un Itālijas gāzes tīkliem

9.27.  Gāzes cauruļvads no Krievijas resursiem uz Itāliju caur Ukrainu, Slovākiju, Ungāriju un Slovēniju

9.28.  Gāzes transportēšanas jaudas palielināšana pa TENP gāzes cauruļvadu no Nīderlandes caur Vāciju uz Itāliju

9.29.  Tesnjēras (FR) ‐ Oltinjas (CH) gāzes cauruļvads

9.30.  Gāzes cauruļvads no Dānijas uz Poliju, iespējams, caur Zviedriju

9.31.  Nībru (DK) ‐ Drāgeras (DK) gāzes cauruļvads, tostarp cauruļvada savienošana ar krātuvi Stēnlillē (DK)

9.32.  Gāzes tīkls no Barenca jūras resursiem uz Eiropas Savienību caur Zviedriju un Somiju

9.33.  Gāzes cauruļvads no Korribas lauka (IE), atklātā jūrā

9.34.  Gāzes cauruļvads no Alžīrijas resursiem uz Itāliju caur Sardīniju un caur Tunisiju, ar atzaru uz Korsiku

9.35.  Gāzes tīkls no Tuvo Austrumu resursiem uz Eiropas Savienību

9.36.  Gāzes cauruļvads no Norvēģijas uz Apvienoto Karalisti

9.37.  Pečas (HU) ‐ Horvātijas savienojums

9.38.  Šegedas (HU) ‐ Oradea (RO) savienojums

9.39.  Večes (HU) ‐ Slovākijas savienojums

9.40.  Beregdaročas (HU) ‐ Ukrainas jaudas palielinājums

10.  Darbības, kas uzlabo savstarpēji savienotus gāzes tīklus iekšējā tirgū

(Specifikācijas vēl nav noteiktas)

(1) Pieņemtie teksti 7.6.2005., P6_TA(2005)0211. (2) OV vēl nav publicēts. (3) OV vēl nav publicēts. (4) OV C 241, 28.9.2004., 17. lpp. (5) Eiropas Parlamenta 2005. gada 7. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2005. gada 8. decembra kopējā nostāja (OV C 80 E, 4.4.2006., 1. lpp.). Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa nostāja. (6) OV L 176, 15.7.2003., 11. lpp. (7) OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2004/85/EK (OV L 236, 7.7.2004., 10. lpp.). (8) OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp. (9) OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1159/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 16. lpp.). (10) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. (11) OV L 161, 29.6.1996., 154. lpp. (12) * Sešus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (KOM(2006)0032 – C6-0047/2006 – 2006/0010(CNS))

P6_TA(2006)0119 A6-0086/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0032)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 128. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0047/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0086/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu atbilstīgi EK Līguma 250. panta 2. punktam;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1a apsvērums (jauns) (1a) Ņemot vērā jaunos uzdevumus, kurus izvirzīja ES paplašināšanās 2004. gada maijā, nodarbinātības pamatnostādnēs, kas ir noteiktas laika posmam no 2005. līdz 2008. gadam, īpaša uzmanība ir pievērsta un jaunas saistības ir noteiktas attiecībā uz jaunu un vecāka gada gājuma cilvēku nodarbinātību, darba ņēmēju veselību, Eiropas līmeņa cīņu pret nelaimes gadījumiem darbā, sabiedrības neaizsargāto grupu integrāciju, cīņu pret sociālo atstumtību, nelegālo darbu, darba vietu kvalitātes un stabilitātes uzlabošanu, kā arī vienlīdzības un līdztiesīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un vīriešiem, kas jānovērtē, izmantojot katras pamatnostādnes rādītājus, lai novērtētu sasniegto dzimumu vienlīdzībā. Grozījums Nr. 2 1b apsvērums (jauns) (1b) Nodarbinātības pamatnostādnes nevar ieviest, ja atsevišķas dalībvalstis efektīvi neīsteno Kopienas likumdošanu it īpaši attiecībā uz nediskriminācijas politiku saskaņā ar Līguma 13. pantu, kā arī tiesību aktus veselības aizsardzības un drošības jomā. Komisijai jāuzlabo tās uzraudzības un izpildes process. Grozījums Nr. 3 1c apsvērums (jauns) (1c) Lai veiksmīgi integrētu darba tirgu, ir nepieciešama vēl lielāka daudzveidība attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kuri rada sociālās integrācijas un diskriminācijas apkarošanas veidus. Grozījums Nr. 4 1d apsvērums (jauns) (1d) Saskaņā ar 2005. gada 22. un 23. marta Pavasara Eiropadomes secinājumiem pilnīgas nodarbinātības, darba kvalitātes, darbaspēka produktivitātes un sociālās kohēzijas mērķi jāatspoguļo skaidrās un izmērojamās prioritātēs: lielāka cilvēku skaita piesaistīšana un noturēšana darba tirgū, pamatojoties uz sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzības un vienādas attieksmes principiem, kā arī uz sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju; administratīvo izdevumu samazināšana, it īpaši priekš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās spējas un darba laika un darba tirgu elastības uzlabošana; ieguldījumu cilvēku kapitālā palielināšana, uzlabojot apmācības un prasmes. Grozījums Nr. 5 1e apsvērums (jauns) (1e) Turpmāk jāveicina šķēršļu un ierobežojumu atcelšana attiecībā uz personu brīvību pārvietoties no vienas dalībvalsts uz citu (21. pamatnostādne, it īpaši darbaspēka, tostarp pētnieku un citu speciālistu (23. pamatnostādne), mobilitātes kontekstā, lai izveidotu Eiropu bez robežām iekšējā tirgus ietvaros un lai likvidētu šajā jomā pastāvošās pretrunas, kuras ir radījusi Padomes 2003. gada 25. novembra Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji1, saskaņā ar kuru šīs tiesības bez ierobežojumiem tiek piešķirtas trešo valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Eiropas Savienībā ilgāk par pieciem gadiem. _____________ 1 OV L 16, 23.1.2004., p. 44. Grozījums Nr. 6 1f apsvērums (jauns) (1f) Tā kā nodarbinātības pamatnostādnes nav iespējams īstenot bez pietiekoša finansējuma, dalībvalstīm jāņem vērā šie mērķi, pieņemot finanšu plānu laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam. Grozījums Nr. 7 2. apsvērums 2.  Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes ir pilnībā jāpārskata tikai ik pa trim gadiem, stingri ierobežojot to atjaunināšanu starpposmā līdz 2008. gadam. 2.  Lai nodrošinātu, ka nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes ir tik stabilas, cik tas nepieciešams to veiksmīgai īstenošanai, tās ir pilnībā jāpārskata tikai ik pa trim gadiem, stingri ierobežojot to atjaunināšanu starpposmā līdz 2008. gadam. Šī iemesla dēļ starpposmā Eiropas Parlamentam jāspēlē aktīvāka loma, jo īpaši uzraugot, kā dalībvalstis īsteno pamatnostādnes. Grozījums Nr. 8 3. apsvērums 3.  Pārbaudot dalībvalstu reformu programmas, kas iekļautas Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā un tam pievienotajā kopīgajā nodarbinātības ziņojumā, noskaidrots, ka dalībvalstīm jāveic nodarbinātības politikas reformas visās jomās saskaņā ar prioritātēm, kas izklāstītas 2005.–2008. gada pamatnostādnēs. 3.  Pārbaudot dalībvalstu reformu programmas, kas iekļautas Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā un tam pievienotajā kopīgajā nodarbinātības ziņojumā, noskaidrots, ka dalībvalstīm jāveic nodarbinātības politikas reformas visās jomās saskaņā ar prioritātēm, kas izklāstītas 2005.–2008. gada pamatnostādnēs. Dalībvalstīm un Komisijai tiek atgādināts, ka visos uzsāktajos pasākumos jānodrošina integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai un jāveicina dzimumu līdztiesība, jo līdztiesība un diskriminācijas apkarošana ir ļoti nozīmīga attīstībai. Grozījums Nr. 9 4a apsvērums (jauns) (4a) Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību un paaugstinātu konkurētspēju, dalībvalstīm jāpaziņo par to izdevumu mērķiem pētniecības, jauninājumu un attīstības jomā, kā arī par pasākumiem, ko tās ierosina īstenot saistībā ar ieguldījumiem mazo un vidējo uzņēmumu labā, kā arī to sieviešu un ģimeņu vadīto uzņēmumu mikrofinansēšanas nolūkos, kas izmanto novatoriskus tehnoloģiju veidus.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas ziņojumu par konkurences politiku 2004. gadā (2005/2209(INI))

P6_TA(2006)0120 A6-0065/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu par konkurences politiku 2004. gadā (SEK(2005)0805) (2004. gada Konkurences ziņojums),

–   ņemot vērā 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas, 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas, 2001. gada 14. un 15. decembra Lākenas, 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas, kā arī 2003. gada 20. un 21. marta, 2004. gada 25. un 26. marta un 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes prezidentūru secinājumus,

–   ņemot vērā Wim Kok vadītās augsta līmeņa grupas 2004. gada novembra ziņojumu "Izaicinājuma priekšā ‐ Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai",

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā(1) un Komisijas 2004. gada 7. aprīļa Regulu (EK) Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija(2),

–   ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai(4), 2004. gada 25. februāra Komisijas Regulu (EK) Nr. 364/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai(5), un Komisijas 2004. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 363/2004, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam(6),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai"(7),

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas praksi attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un jo īpaši spriedumu Altmark lietā(8),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 112. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0065/2006),

1.   atzinīgi vērtē to, ka kopš 2004. gada 1. maija Kopienas konkurences politiku piemēro arī desmit jaunajās dalībvalstīs, kuru konkurences uzraudzības iestādes ir pievienojušās Eiropas Konkurences tīklam nolūkā integrēties Eiropas Savienībā;

2.   norāda, ka konkurences politika ir viens no pamatinstrumentiem, ar kura palīdzību sniegt ieguldījumu Lisabonas stratēģijas sekmīgā īstenošanā nolūkā padarīt Eiropu par visdinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē un sasniegt tās mērķus, nodrošinot vienotā tirgus atbilstīgu un pārredzamu darbību, saglabājot atvērtus tirgus un veicinot izaugsmi, efektivitāti un jauninājumus tā, lai radītu ilgtspējīgāku vērtību un sniegtu aizvien labākus pakalpojumus, it īpaši patērētājiem;

3.   turpina apgalvot, ka Eiropas Parlamenta aktīvāka un pieaugoša nozīme var nodrošināt labāku pārredzamību un leģitimitāti konkurences politikas attīstībā, un atkārto Parlamenta vēlmi attiecībā uz koplēmuma procedūras paplašināšanu;

4.   kopumā atbalsta ES īstenoto konkurences politiku un atzinīgi vērtē modernizāciju, ko Komisija veikusi šajā jomā;

5.   pauž nožēlu par to, ka Komisijas ziņojumā par 2004. gadu vēl aizvien trūkst novērtējuma attiecībā uz Komisijas svarīgākajiem lēmumiem par attiecīgajiem tirgiem, it īpaši uzņēmumu apvienošanās un valsts atbalsta gadījumos;

6.   aicina steidzamības kārtā ātri pabeigt konkurences politikas modernizācijas pēdējo posmu, kas attiecas uz EK līguma 82. panta par dominējoša stāvokļa kopējā tirgū ļaunprātīgu izmantošanu piemērošanu; uzsver, ka šajā sakarā jāņem vērā aizvien vairāk globalizēto tirgu dinamika;

7.   ir gandarīts, ka Eiropas Kopienas Tiesas spriedumos retāk ir apstrīdēti Komisijas lēmumi konkurences jomā, bet pauž nožēlu, ka vēl aizvien pastāv lielas atšķirības attiecībā uz to, kā Komisija plāno skaidrot praksē Tiesas nolēmuma Altmark lietā pārbaudi; aicina Komisiju izdot saprotamu un precīzu skaidrojošu paziņojumu par Altmark lietas spriedumā izklāstīto ceturto kritēriju;

8.   pauž nožēlu, ka 2004.gada Konkurences ziņojumā vairs nav atvēlēta atsevišķa sadaļa vispārējas nozīmes pakalpojumu analīzei, kā tas bija ziņojumos kopš 2001. gada līdz 2003. gadam, un mudina Komisiju atjaunot šo pieeju tās turpmākajos ziņojumos;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas pieņemto modernizācijas pasākumu paketi, jauno sistēmu grupālajiem atbrīvojumiem no tehnoloģiju nodošanas līgumiem un progresu, kas panākts pieejamo un nepieejamo dokumentu nošķiršanā un standartu noteikšanā attiecībā uz konfidenciālas informācijas izmantošanu konkurences procedūrās;

10.   norāda uz būtisko faktu, ka Komisija 2004. gadā veica pētījumus dažās ļoti svarīgās jomās, kā, piemēram, platjoslas interneta tīkla pakalpojumi, starptautisko mobilā tālruņa zvanu viesabonēšana un telekomunikācijas, un mudina to rūpīgi uzmanīt minēto sektoru attīstību Eiropas Savienībā, lai veicinātu konkurenci informācijas sabiedrības attīstībai tik svarīgā jomā;

11.   aicina Komisiju izpētīt un sīki analizēt problēmas, kas saistītas ar sarunām par darba koplīgumu slēgšanu jūtīgās tautsaimniecības nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, it īpaši saistībā ar attiecībām starp maziem un vidējiem ražotājiem vai to apvienībām, no vienas puses, un lielajiem pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, no otras puses;

12.   izsaka atzinību Komisijai par tās stingro un profesionālo nostāju cīņā pret dominējošā stāvokļa izmantošanu, kā arī atzinīgi vērtē tās apspriešanos par Līguma 82. panta efektīvāku īstenošanu;

13.   mudina Komisiju īstenot pasākumus, lai optimizētu informācijas apmaiņu starp dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādēm Eiropas Konkurences tīklā un uzlabotu šīs informācijas kvalitāti nolūkā nodrošināt Eiropas konkurences politikas vienotu piemērošanu;

14.   mudina Komisiju veicināt konkurences noteikumu pareizu piemērošanu visās dalībvalstīs un laikus iejaukties gadījumos, kad konkurences noteikumus piemēro neapmierinošā vai diskriminējošā veidā;

15.   atzīmē, ka efektīvas konkurences politikas īstenošanā pastāvīgi jāņem vērā patērētāju intereses un to nevar izmantot kā tirgus graušanas instrumentu;

16.   mudina Komisiju noskaidrot reizēm neskaidrās attiecības starp dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādēm un "valsts čempioniem", lai novērstu jebkādas aizdomas par sadarbību un aizsargātu patērētāju intereses (piemēram, plašsaziņas līdzekļi 2005. gada sākumā atklāja slēptu vienošanos starp trim galvenajiem Francijas mobilo sakaru operatoriem); atzīst, ka ir līdz šim ir pietrūcis laika, lai objektīvi novērtētu to reformu efektivitāti, kuru rezultātā Eiropas Kopienu konkurences tiesību aktu īstenošana tiek nodota dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādēm; norāda, ka Eiropas Konkurences tīkls, ko veido Komisija un dalībvalstu konkurences uzraudzības iestādes, ir sadarbības instruments un svarīga struktūra EK konkurences noteikumu piemērošanas efektivitātes un konsekvences palielināšanai un mudina tā locekļus aktīvi darboties šajā struktūrā un stimulēt tās milzīgo potenciālu saskaņā ar stratēģisko lomu, kas konkurences politikai piešķirta Eiropas Savienībā;

17.   izsaka atzinību Komisijai par modrību, uzraugot tos apvienošanās un pārņemšanas gadījumus, kuri varētu izraisīt dominējošā stāvokļa nostiprināšanos

18.   pauž bažas par to, ka vēl aizvien nav izdevies sasniegt ES gāzes un elektroenerģijas tirgus pilnīgu liberalizāciju, un atzinīgi vērtē Komisijas uzsākto nozares pētījumu par iekšējā tirgus darbību gāzes un elektroenerģijas jomā;

19.   atzinīgi vērtē Komisijas uzsāktos nozares pētījumus saistībā ar banku maksājumu sistēmām un uzņēmējdarbības apdrošināšanu, tomēr mudina šo izpētes procesu īstenot tā, lai tiktu atvēlēts pietiekams laiks pilnīgu un izsmeļošu Komisijai sniedzamo atbilžu sagatavošanai;

20.   ierosina, ka svarīgāko tīkloto sabiedrisko pakalpojumu gadījumā konkurencei jāvadās pēc stingrām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, lai nodrošinātu nepieciešamos ieguldījumus un novērstu jaunu monopolu rašanos;

21.   atzīst efektīvas konkurences politikas nozīmīgo ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā;

22.   atzinīgi vērtē videi draudzīgos kritērijus, kurus Komisija piemēroja, kad tā apstiprināja vairākas vides atbalsta sistēmas, tai skaitā attiecībā uz dzelzceļa transportu, un aicina Komisiju turpināt pārredzamības nosacījumu izstrādi šādām sistēmām, lai citi reģioni un dalībvalstis varētu tās izmantot kā precedentu;

23.   aicina Komisiju turpmākajās sarunās par starptautiskās tirdzniecības organizēšanu aizstāvēt savu doktrīnu attiecībā uz cīņu pret monopoliem un nelikumīgi izveidotiem karteļiem, kā arī valsts atbalsta pamatošanu; mudina Komisiju ar daudzpusēju vai divpusēju instrumentu palīdzību veicināt starptautisko sadarbību konkurences jautājumos un iedrošināt jaunās un jaunattīstības valstis aizvien vairāk iesaistīties šajā sadarbībā;

24.   uzsver patērētāju informēšanas veicināšanas nozīmīgumu, vērš uzmanību uz tās būtisko nozīmi patiesas konkurences kultūras nodrošināšanā un norāda uz nepieciešamību Kopienas līmenī apsvērt kaitējuma privātu kompensēšanu konkurences noteikumiem neatbilstošas rīcības gadījumos;

25.   atkārtoti apstiprina savu atbalstu Parlamenta nozīmes palielināšanai konkurences politikas attīstībā, pastiprinot tā koplēmuma pilnvaras;

26.   mudina Komisiju turpināt pārskatīt tiesu sistēmas darbību saistībā ar konkurences lietām, lai apsvērtu tiesu pieejamības paātrināšanu un maksimāli palielinātu to tiesu iestāžu darbinieku pieredzi un kompetenci, kuri izskata minētās lietas;

27.   mudina Komisiju izmantot amatpersonas patērētāju sadarbības jautājumos iecelšanu, lai izveidotu ciešāku dialogu un sadarbību starp Komisiju un patērētājiem;

28.   uzskata, ka konkurences politikas pareiza piemērošana ir būtiski svarīga efektīvas tirgus struktūras panākšanā, kas darbojas patērētāju interesēs un labvēlīgi ietekmē viņu ikdienas dzīvi; vēlas uzsvērt, ka iekšējā tirgus ciešākas integrācijas rezultātā dažreiz ir lietderīgāk analizēt konkurences stāvokli iekšējā tirgū kopumā nevis dažādos apakštirgos; aicina Komisiju izstrādāt skaidrākas vadlīnijas par jēdziena "tirgus" interpretāciju šādos gadījumos;

29.   atzinīgi vērtē Komisijas labvēlīgo atbildi uz Parlamenta ieteikumiem par Eiropas Konkurences dienas svinību pasākumu turpmāku pilnveidošanu, tostarp patērētāju organizāciju un dalībvalstu plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanu šo pasākumu plānošanā;

30.   mudina Komisiju saskaņā ar jaunajām vadlīnijām koncentrēt uzmanību uz svarīgiem jautājumiem, galvenokārt uz Eiropas Savienības mērķiem un atbilstīgo ietekmi uz pilsoņu dzīves apstākļiem, apņemoties ne tikai reaģēt uz pārmaiņām, bet arī tās paredzēt un nepieciešamības gadījumā veicināt;

31.   atzinīgi vērtē Komisijas turpmākās saistības attiecībā uz Starptautisko Konkurences tīklu, it īpaši palīdzību Ķīnai tās pretmonopolu likumprojekta izstrādē;

32.   atzinīgi vērtē nepārtraukto progresu, ko desmit jaunās dalībvalstis sasniegušas, ātri pielāgojoties konkurences noteikumiem, EK uzņēmumu apvienošanās kontrolei, un it īpaši valsts atbalsta noteikumiem, un mudina Komisiju turpināt tehniskās palīdzības un sadarbības procesu;

33.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. (2) OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp. (3) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (4) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. (5) OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp. (6) OV L 63, 28.2.2004., 20. lpp. (7) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp. (8) Lieta C-280/00 Altmark Trans GmbH and Regierungspräsidium Madgeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, ECR [2003], I-7747.lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG, kura attiecas uz Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas lomu (2005/2243(INI))

P6_TA(2006)0121 A6-0056/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 1. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1);

–   ņemot vērā EK līguma 255. pantu, kas attiecas uz piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem,

–   ņemot vērā EK līguma 195. un 207. pantu,

–   ņemot vērā Lākenas Deklarāciju par Eiropas Savienības nākotni(2),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2002. gada 21. un 22. jūnija sanāksmē Seviļā pieņemtos prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu(3),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 195. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6–0056/2006),

A.   tā kā EK līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pieņemt sūdzības no jebkura Eiropas Savienības pilsoņa par kļūdām Kopienas iestāžu vai institūciju darbībā;

B.   tā kā personas, kuras Eiropas ombudam iesniegušas sūdzību Nr. 2395/2003/GG, apgalvoja, ka Padomes sanāksmes, tai pildot likumdevējas lomu, neatbilst Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrās daļas prasībām un ir pieejamas vienīgi tiktāl, cik to paredz 2004. gada 22. martā grozītā Padomes 2002. gada 22. jūlija Reglamenta 8. un 9. pants(4);

C.   tā kā sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Padomes sanāksmēm, tai pildot likumdevējas lomu, ir jābūt atklātām, un tālab pieprasīja grozīt Padomes Reglamentu;

D.   tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. panta 2. punktu un grozītā Padomes Reglamenta 7. pantu Padome pilda likumdevējas lomu EK līguma 207. panta 3. punkta otrā teikuma nozīmē, pieņemdama noteikumus, kas ‐, pamatojoties uz attiecīgiem dibināšanas līgumu noteikumiem, ‐ ir juridiski saistoši visām dalībvalstīm vai visu dalībvalstu teritorijā, proti, regulas, direktīvas, pamatlēmumus vai lēmumus, izņemot pārrunas, kuru rezultātā tiek veikti iekšējie pasākumi, pieņemti administratīvi vai ar budžetu saistīti dokumenti, dokumenti, kuri attiecas uz iestāžu savstarpējām attiecībām vai uz starptautiskām attiecībām, vai dokumenti, kuriem nav saistoša spēka (piemēram, secinājumi, ieteikumi vai rezolūcijas);

E.   tā kā, ņemot vērā iepriekšminēto Padomes likumdevējas darbības definīciju, ar likumdošanu nesaistītas darbības apjoms proporcionāli ir krietni mazāks par Padomes likumdevējas darbības apjomu, un tā kā pārredzamībai tādēļ ir jābūt noteikumam, kas reglamentē Padomes sanāksmes, konfidencialitāti attiecīgā gadījumā piemērojot tikai ar likumdošanu nesaistītai darbībai;

F.   tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2. punktu ES "lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem";

G.   tā kā Padomes ģenerālsekretārs H. Solana, 2003. gada 19. novembrī atbildot uz sūdzības iesniedzēju atklāto vēstuli, paziņoja, ka jautājums par Padomes likumdošanas apspriežu nodošanu atklātībai ir guvis visnotaļ plašu atbalstu;

H.   tā kā Padome, atbildot ombudam, atzina, ka atklātības princips, kas cita starpā noteikts arī Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2.punktā, ir ļoti nozīmīgs;

I.   tā kā 2004. gadā grozītajā Reglamentā Padome paredzēja noteikumus, kas nodrošināja lielāku atklātību sanāksmēm, kurās tā pilda likumdevējas lomu;

J.   tā kā 2004. gada oktobrī dalībvalstis parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kurā nepārprotami noteikts, ka Padomes sanāksmēm, tai apspriežot tiesību aktu projektus un balsojot par tiem, jābūt atklātām;

K.   tā kā, atbildot uz konkrētiem ombuda jautājumiem, Padome neminēja šķēršļus, kas neļauj tai grozīt Reglamentu, kā to pieprasa sūdzības iesniedzēji, nedz arī principus vai augstāku interešu mērķus, kas dotu tai tiesības atteikties rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, bet apgalvoja, ka Reglamenta pieņemšana bijis politisks un organizatorisks jautājums, ko nācies izlemt pašai Padomei;

L.   tā kā 1997. gada ziņojumā(5) Eiropas ombuds pauda viedokli, ka valsts iestāde pieļauj kļūdu tad, ja nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu;

M.   tā kā ombuds secināja, ka Padome, atsacīdamās rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, pienācīgi nepamatojot šādu atteikumu, ir pieļāvusi kļūdu;

N.   tā kā ieteikuma projektā Padomei saskaņā ar Eiropas ombuda statūtu 3. panta 6. punktu ombuds konstatēja, ka "Eiropas Savienības Padomei ir jāpārskata atteikums rīkot atklātas sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu"; tā kā īpašajā ziņojumā ombuds atkārtoja ieteikumu Padomei un ierosināja, lai Eiropas Parlaments apsver iespēju apstiprināt viņa ieteikumus rezolūcijas veidā;

O.   tā kā jo īpaši tad, ja Padome pieņem dokumentus "A" darba kārtībā, faktiskās debates un tiesību aktu sagatavošanas darbu jau ir veikusi Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) un Padome attiecīgos dokumentus vienīgi apstiprina;

P.   tā kā Padome pilda likumdevējas lomu, arī piedaloties samierināšanas komiteju sanāksmēs;

Q.   tā kā ministru atbildība un pienākums pret sabiedrību nosaka, ka dalībvalstu nostājai un balsojumam Padomē ir jābūt zināmiem sabiedrībai;

R.   tā kā abas ES likumdevējas iestādes joprojām strādā, pamatojoties uz daļēji atšķirīgu informācijas kopumu; tā kā Parlamenta rīcībā esošie dokumenti parasti ir atklāti, turpretim Padome bieži vien strādā gan ar slepeniem dokumentiem, gan slepenu informāciju, tostarp arī tad, ja tā izskata atsevišķus jautājumus, kuriem piemērojama koplēmuma procedūra;

S.   tā kā Apvienotās Karalistes prezidentūra, lai atbildētu uz ombuda ieteikumiem, iesniedza Padomei divus dažādus priekšlikumus, vienā no tiem paredzot grozīt Padomes Reglamentu, otrā ‐ vienīgi meklējot iespēju uzlabot pašreiz spēkā esošo noteikumu pārredzamību;

T.   tā kā Padome pēc tam izvēlējās neveikt grozījumus Reglamentā,

1.   atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu Padomei;

2.   atgādina, ka

3.   atgādina ‐ ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1049/2001 12. pantā un Padomes Reglamentā noteikto likumdevēja darbības definīciju, pārredzamības princips ir nekavējoties jāpiemēro ne tikai Padomes un Parlamenta kopīgajām sanāksmēm, īstenojot koplēmuma procedūru, bet arī jebkurā citā gadījumā, kad ir iesaistīts Parlaments, tai skaitā vienkāršām konsultācijām, un gadījumā, kad Padome pieņem tiesību aktus, kuri var ietekmēt pilsoņu tiesības un brīvības, kā tas notiek, ja tiek pieņemti trešā pīlāra tiesību akti;

4.   pauž nožēlu, ka šajās jomās nav panākti uzlabojumi un ka Padome par šo jautājumu neko nav teikusi savos 2005. gada 22. decembra secinājumos;

5.   uzskata ‐ nav pieļaujams, ka ES nozīmīgākā likumdevēja iestāde joprojām rīko tikšanās aiz slēgtām durvīm, pildot likumdevējas lomu;

6.   norāda, ka principi, kas Eiropas Savienībā nodrošina pārvaldību vairākos līmeņos, ir labas pārvaldības principi: līdzdalība, pārredzamība, atbildība, efektivitāte un kohēzija;

7.   pauž viedokli, saskaņā ar kuru laikā, kad ES uzskata sevi par demokratizācijas un atbildības veicinātāju, Padomei ir jāreaģē uz parlamentu, pilsoniskās sabiedrības, kā arī plašas sabiedrības izteiktajiem aicinājumiem nodrošināt vairāk pārredzamības;

8.   uzskata, ka prasība rīkot likumdevēju iestāžu atklātas sanāksmes nav tikai principa jautājums, bet tā ir arī nepārprotami saistīta ar Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu centieniem pildīt pārbaudītāju pienākumu, kas tiem uzticēts kā Eiropas pilsoņu tieši vēlētiem pārstāvjiem;

9.   uzskata, ka dalībvalstu parlamentiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai tie spētu prasīt atbildību no savas valsts valdības un ministriem; pauž viedokli, ka to nav iespējams efektīvi īstenot, ja nav skaidrs, kā ministri ir darbojušies un balsojuši Padomē un kāda informācija ir viņu lēmumu pamatā;

10.   uzskata, ka nesenie notikumi, kas risinājās saistībā ar debatēm par Eiropas Konstitucionālā līguma ratifikācijas procesu, nepārprotami liecina, ka Eiropas pilsoņi vēlas, lai Eiropas mēroga lēmumu pieņemšanas process ir atklātāks;

11.   uzskata, ka atklātas sanāksmes liktu Padomei strādāt gan pārredzamāk, gan ciešākā saistībā ar Eiropas pilsoņiem un vairotu sabiedrības uzticību Eiropas Savienības un tās pārstāvju darbam;

12.   ir pārliecināts, ka vairāk atklātības liktu dalībvalstu valdību ministriem uzņemties lielāku kopējo atbildību, stiprinātu Padomes lēmumu likumīgumu sabiedrības acīs un turklāt sekmētu un pastiprinātu sabiedrības diskusiju par Eiropas nozīmes jautājumiem;

13.   aicina Padomi turpmāk izdarīt grozījumus Reglamentā un mainīt darba metodes tā, lai sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, būtu atklātas un sabiedrībai pieejamas;

14.   uzskata, ka COREPER sanāksmes ir Padomes likumdošanas apspriežu būtiska sastāvdaļa un ka tādēļ šīm sanāksmēm piemērojami atklātības noteikumi; uzskata, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi ar oficiālu balsojumu, nevis tikai sniedzot apstiprinājumu;

15.   atgādina, ka Padome pilda likumdevējas lomu, arī piedaloties samierināšanas procesos;

16.   atzīmē, ka Padomes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem sagatavotie dokumenti sabiedrībai pašlaik nav pieejami; uzsver, ka, izdarot grozījumus Reglamentā, Padomei skaidri jānorāda šādu dokumentu klasifikācija un hierarhija un jādara tie sabiedrībai pieejami;

17.   atzinīgi vērtē Padomes 2005. gada 22. decembra secinājumus kā soli pareizajā virzienā, bet pauž nožēlu, ka Padome nesekoja ombuda ieteikumam grozīt Reglamentu;

18.   atgādina, ka grozījumus Padomes Reglamentā iespējams veikt vienīgi tad, ja tos atbalsta trīspadsmit no divdesmit piecām dalībvalstīm;

19.   uzskata ‐ tā kā visu dalībvalstu valdības ir parakstījušas Eiropas Konstitucionālo līgumu, lēmumam grozīt Padomes Reglamentu nevajadzētu saskarties ar pretestību, jo visu dalībvalstu valdības politiski jau ir akceptējušas pašu principu;

20.   uzsver, ka Eiropas Parlaments ir pilnībā atbalstījis Eiropas Konstitucionālo līgumu un centienus nodrošināt tā stāšanos spēkā; uzsver, ka Padomes Reglamenta grozījumi nav jāuzskata par augstāk minētā Līguma pilnīgu vai daļēju aizstāšanu, bet par sen iekavētu pielāgošanos Eiropas realitātei un iestāžu vienlīdzībai Eiropas Savienības likumdošanas procesā;

21.   uzskata, ka Padomes sanāksmju pārraides metodes, kas izklāstītas 2005. gada 22. decembra secinājumos, nespēj garantēt vajadzīgo atklātību un ka obligāti ir nepieciešams, lai šīs sanāksmes ir faktiski pieejamas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem;

22.   aicina Padomi veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai padarītu sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, atklātas un sabiedrībai pieejamas; prasa, lai Padome turklāt nodrošina atklāto sanāksmju pārraidi, tostarp internetā, un savlaicīgi sniedz informāciju par šo sanāksmju datumiem, to darba kārtību un publicē to oficiālās stenogrammas;

23.   mudina Padomi pieņemt kopēju pieeju Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī apstiprinātā Eiropas Savienības Labas administratīvās prakses kodeksa īstenošanai(6);

24.   ierosina Padomei sākt īstenot izmēģinājuma projektu "pārredzamākas lēmumu pieņemšanas" jomā, kas ietvertu viena vai vairāku aktuālu likumdošanas jautājumu apspriešanu pilnībā atklātā un pieejamā Padomes sanāksmē, īpaši akcentējot īstenoto procedūru un pieņemto lēmumu skaidrojumu, lai pilsoņiem tos būtu vieglāk saprast;

25.   aicina Prezidentūru, Padomes un Komisijas locekļus šāda veida atklātām debatēm ierosināt jautājumus vai tēmas atbilstoši Padomes Reglamenta 8. panta 3. punktam;

26.   aicina Padomes priekšsēdētāju jautājumu par atklātu Padomes sanāksmju rīkošanu kā prioritāru iekļaut Eiropadomes darba kārtībā, kā arī 2006. gada 9. maijā uzņemties svinīgas saistības nekavējoties grozīt Padomes Reglamentu un līdz 2006. gada beigām, vienojoties ar Eiropas Parlamentu, pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1049/2001;

27.   aicina visas ieinteresētās puses izdarīt maksimālu spiedienu uz Padomi, lai pārliecinātu to sekot ombuda ieteikumam un izdarīt grozījumus Reglamentā;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp. (2) Eiropadomes 2001. gada 14. un 15. decembra sanāksmē Lākenā pieņemto prezidentūras secinājumu I pielikums. (3) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. (4) OV L 106, 15.4.2004., 22. lpp. (5) http://www.euro-ombudsman.eu.int/report97/pdf/en/rap97_en.pdf (6) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par piekļuvi iestāžu dokumentiem (2004/2125(INI))

P6_TA(2006)0122 A6-0052/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro daļu,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā iestāžu ziņojumus par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1), un it īpaši ņemot vērā šīs regulas 17. panta 2. punktā paredzēto Komisijas pirmo trīsgadu ziņojumu par regulas īstenošanu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0052/2006),

A.   tā kā līdz ar Amsterdamas līguma ratifikāciju un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK īguma) 255. panta stāšanos spēkā pārredzamība ir kļuvusi par Eiropas Savienības pamatprincipu, kura mērķi ir stiprināt Eiropas Savienības iestāžu demokrātisko raksturu, dot iespēju pilsoņiem daudz ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošināt lielāku valsts pārvaldes leģitimitāti, kas panākama ar efektīvāku darbu un plašāku pārskatatbildību pilsoņu priekšā, kā arī, visbeidzot, ļaut savlaicīgāk atklāt problēmas vai kļūdas;

B.   tā kā Regulā (EK) Nr. 1049/2001 tikai daļēji ir īstenots EK līguma 225. pants, jo

C.   tā kā, neraugoties uz to, ka Regulā (EK) Nr. 1049/2001 jau ir noteikts to pārskatīt pēc trijiem gadiem, un lai gan Parlaments vairākas reizes ir aicinājis Komisiju uzlabot un pastiprināt Kopienas tiesību aktus, kas attiecas uz pārredzamību, netiek gatavots neviens priekšlikums Parlamenta Reglamenta 39. panta 2. punkta nozīmē;

D.   tā kā grūtības piemērot Regulu zināmā mērā ir bijušas saistītas ar neatbilstīgu īstenošanu; tā kā Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir atklājies, ka jāprecizē un skaidrāki jāpadara daži minētās regulas noteikumi, it īpaši attiecībā uz dalībvalstu un trešo pušu izstrādātajiem dokumentiem, kā arī attiecībā uz izņēmumiem izmeklēšanas interesēs, juridisko konsultāciju un "pārdomu laiku";

E.   tā kā EK līguma 207. pantā minēto lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti labāk var nodrošināt pārredzamās un atklātās sarunās, kā arī iestādēm koleģiāli sadarbojoties, nevis slepenās sarunās Padomē; tāpēc paužot nožēlu, ka Padome 2005. gada 22. decembra secinājumos ir noteikusi, ka nevēlas mainīt savu Reglamentu un ministru līmeņa diskusijas padarīt pārredzamas visā likumdošanas procesā,

1.   prasa, lai Komisija 2006. gadā saskaņā ar EK līguma 255. pantu iesniedz likumdošanas priekšlikumu par "tiesībām piekļūt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, kā arī par vispārējiem principiem un ierobežojumiem, kas reglamentē minētās piekļuves tiesības, pamatojoties uz sabiedrības vai privātām interesēm", un lai šo priekšlikumu izstrādātu, iestādēm to apspriežot, un tajā ņemtu vērā turpmāk sīkāk izklāstītos ieteikumus;

2.   apstiprina, ka šajos ieteikumos ir ievērots subsidiaritātes princips, pilsoņu pamattiesības, tiesu prakse attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, it īpaši attiecībā uz tās 8. pantu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu;

3.   uzskata, ka finansiālie izdevumi, kas rastos, īstenojot prasīto priekšlikumu, ir jāsedz no iestāžu pamatdarbības izmaksām, ka pārredzamības prasības nav nodalāmas no prasībām par to dokumentu izstrādi, pieņemšanu un izplatīšanu, kuru autori vai adresāti ir šīs iestādes;

4.   uzsver, ka jebkuri jauni noteikumi par piekļuvi dokumentiem ir jāpiemēro no dienas, kad šī grozītā regula stājas spēkā, un tāpēc tai nav atpakaļejoša spēka;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pielikumā pievienotos izvērstos ieteikumus Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu, pievienošanās sarunvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem.

PIELIKUMS

IZVĒRSTI IETEIKUMI PAR PRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par EK līguma 255. pantu un Regulu (EK) Nr. 1049/2001 no konstitucionālā viedokļa)

2. ieteikums (par normatīvu un nenormatīvu dokumentu jēdzienu)

Grozītā regula jāizmanto arī kā juridiskais pamats, lai izstrādātu noteikumus, paraugprakses rokasgrāmatas un iestāžu nolīgumus, kuru mērķis ir uzlabot tiesību aktu izstrādi un nodrošināt tiesību aktu galīgo versiju pieejamību, piemēram, noteikumus par