Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā (KOM(2005)0381 – C6-0254/2005 – 2005/0159(COD))

P6_TA(2006)0130 A6-0060/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0381)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0254/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0060/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dažu Šveices un Lihtenšteinas izdotu uzturēšanās atļauju vienpusēju atzīšanu dalībvalstīs tranzīta vajadzībām to teritorijā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(2),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar 21. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie to kopīgām robežām (turpmāk – "Šengenas konvencija")(3), paredz, ka uzturēšanās atļaujas, ko izdod dalībvalstis, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, savstarpēji atzīst par līdzvērtīgām vienotai vīzai.

(2)  Pašreiz spēkā esošajos Kopienas noteikumos tomēr nav paredzēts tāds vienkāršots režīms personu kontrolei uz ārējām robežām, kurā trešo valstu izdotās uzturēšanās atļaujas tiktu uzskatītas par līdzvērtīgām vienotai vīzai tranzīta vai īstermiņa uzturēšanās vajadzībām kopējā telpā.

(3)  Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir Šveices izdota uzturēšanās atļauja un uz kuriem attiecas vīzu prasība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas(4), ir jāpieprasa vīza, kad tie šķērso kopējo telpu tranzītā, atgriežoties savā izcelsmes valstī. Tāpēc dalībvalstu konsulārajām iestādēm Šveicē ir jāpieņem liels to vīzu pieteikumu skaits, ko iesnieguši šādi trešo valstu valstspiederīgie. Līdzīgas grūtības ir radušās attiecībā uz vīzu pieteikumiem, ko iesnieguši Lihtenšteinas izdoto uzturēšanās atļauju turētāji.

(4)  Šengenas acquis divu posmu ieviešanas rezultātā jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, no minētā datuma ir jāizdod attiecīgās valsts vīzas trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Šveices un Lihtenšteinas izdotas uzturēšanās atļaujas turētāji un uz kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 attiecas vīzu prasība. Dažas jaunās dalībvalstis ir izteikušas bažas par papildu administratīvo slogu, ko tas radīs šo valstu konsulārajām pārstāvniecībām Šveicē un Lihtenšteinā.

(5)  Dalībvalstis neuzskata par vajadzīgu pieprasīt, lai šīs kategorijas personām būtu vīzas, jo risks, ko šādas personas rada dalībvalstīm attiecībā uz nelegālu imigrāciju, ir neliels.

(6)  Lai risinātu situāciju gan to dalībvalstu konsulārajās iestādēs Šveicē un Lihtenšteinā, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, gan jauno dalībvalstu konsulārajās iestādēs Šveicē un Lihtenšteinā, būtu jāievieš vienkāršots režīms personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz konkrētu uzturēšanās atļauju, ko izdod Šveices un Lihtenšteinas iestādes, vienpusēju atzīšanu par līdzvērtīgām vienotām vai valsts vīzām.

(7)  Šāda atzīšana būtu jāattiecina tikai uz tranzīta vajadzībām, un tai nebūtu jāietekmē dalībvalstu iespēja izdot īstermiņa uzturēšanās vīzas.

(8)  Atzīšanas režīms būtu obligāti jāpiemēro dalībvalstīs, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, un fakultatīvi – jaunajās dalībvalstīs, kas piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK ... gada ... (5), ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kura pamatā ir Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas veiktā dažu dokumentu vienpusējā atzīšana par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām to teritorijās (6) pārejas posmā līdz datumam, kas jānosaka Padomei saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta pirmo daļu.

(9)  Ieceļošanas nosacījumi, kas paredzēti 5. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)(7), ir jāizpilda, izņemot minētās regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumus, ciktāl ar šo lēmumu paredz līdzvērtīgu režīmu starp tranzīta vīzām un uzturēšanās atļaujām, ko izdod Šveice un Lihtenšteina.

(10)  Ņemot vērā, ka šā lēmuma mērķis tieši skar Kopienas acquis attiecībā uz vīzām un to nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā lēmuma mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(11)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju saskaņā ar Nolīgumu, ko Eiropas Savienības Padome noslēgusi ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus, kas attiecas uz jomu, kura minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) (8) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(12)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, ko veic Padome, un šis lēmums nav tai saistošs un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šis lēmums pamatojas uz Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo lēmumu, jāpieņem lēmumu par to, vai tā ieviesīs šo lēmumu savos valsts tiesību aktos.

(13)  Šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus, kas Apvienotajai Karalistei nav saistoši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā(9). Tāpēc Apvienotā Karaliste nepiedalās tā pieņemšanā, un tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro.

(14)  Šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus, kas Īrijai nav saistoši saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā(10). Tāpēc Īrija nepiedalās tā pieņemšanā, un tas nav tai saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu paredz vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kas balstīts uz dalībvalstīs veikto vienpusēju Šveices un Lihtenšteinas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem izdotu uzturēšanās atļauju atzīšanu par līdzvērtīgu savām vienotajām vai attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām, uz kuriem attiecas vīzu prasība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001.

Šā lēmuma īstenošana neietekmē personu kontroli uz ārējām robežām atbilstīgi 5.–13. pantam un 18.–19. pantam Regulā (EK) Nr. 562/2006.

2. pants

Dalībvalstis, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, vienpusēji atzīst pielikumā minētās uzturēšanās atļaujas, ko izdod Šveice un Lihtenšteina.

Jaunās dalībvalstis, kas piemēro Lēmumu Nr. .../2006/EK (11), var vienpusēji atzīt uzturēšanās atļaujas, kas minētas šā lēmuma pielikumā, par līdzvērtīgām savām valsts tranzīta vīzām līdz datumam, ko nosaka Padome saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta pirmo daļu.

3. pants

Trešās valsts valstspiederīgā veiktā tranzīta ilgums dalībvalsts(–u) teritorijā nedrīkst pārsniegt piecas dienas.

Pielikumā minēto dokumentu derīguma termiņš atbilst tranzīta ilgumam.

4. pants

Ikviena jaunā dalībvalsts, kas nolemj piemērot šo lēmumu, par to paziņo Komisijai līdz ….(12). Informāciju, ko jaunās dalībvalstis darījušas zināmu, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz dienai, kad ir īstenoti Šengenas Konvencijas 21. panta noteikumi attiecībā uz Šveici un Lihtenšteinu, saskaņā ar 15. pantu Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par Šveices Konfederācijas iesaistīšanos Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Šveices Konfederācijā un Lihtenšteinā izdoto uzturēšanās atļauju saraksts (saskaņā ar 2. pantu)

A.  ŠVEICES IZDOTĀS UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS

–  Ausländerausweis B / Livret pour étrangers B / Libretto per stranieri B / Legitimaziun d'esters B [Ārzemnieku B kategorijas personas apliecība]

(B kategorijas pagaidu uzturēšanās atļauja. Izdod trīs vai četru valodu versijās.) (pelēka)

–  Ausländerausweis C / Livret pour étrangers C / Libretto per stranieri C [Ārzemnieku C kategorijas personas apliecība]

(C kategorijas pastāvīgās uzturēšanās atļauja) (zaļa)

–  Ausländerausweis Ci / Livret pour étrangers Ci / Libretto per stranieri Ci [Ārzemnieku Ci kategorijas personas apliecība]

(Ci kategorijas pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ko izdod to starptautisko organizāciju darbinieku un ārvalstu pārstāvniecību Šveicē darbinieku dzīvesbiedriem un bērniem (līdz 25 gadu vecumam), kas strādā algotu darbu Šveices darba tirgū (sarkana)

–  Legitimationskarten (Aufenthaltsbewilligung) vom Eidgenössischen Departement für auswärtige Angelegenheiten / Cartes de légitimation (titres de séjour) du Département fédéral des affaires étrangères / Carte di legittimazione (titoli di soggiorno) del Dipartimento federale degli affari esteri [Federālā ārlietu departamenta personas apliecības (uzturēšanās atļaujas)]

-  Legitimationskarte "B" (mit rosafarbigem Streifen): Missionschefs der diplomatischen, ständigen oder Spezialmissionen, leitende Beamte internationaler Organisationen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "B" (à bande rose): Chefs de mission diplomatique, permanente ou spéciale, membres de la haute direction des organisations internationales et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "B" (a banda rosa): capimissione di missioni diplomatiche permanenti o speciali, funzionari superiori di organizzazioni internazionali e loro familiari che beneficiano dello stesso statuto [B kategorijas personas apliecība (ar rozā līniju): diplomātisko, pastāvīgo vai īpašo pārstāvniecību vadītāji, starptautisko organizāciju vadošie darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "C" (mit rosa Streifen): Mitglieder des diplomatischen Personals der diplomatischen, ständigen oder Spezialmissionen, Beamte internationaler Organisationen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "C" (à bande rose): membres du personnel diplomatique des missions diplomatiques, permanentes ou spéciales, hauts fonctionnaires des organisations internationales et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "C" (a banda rosa): membri del personale diplomatico di missioni diplomatiche permanenti o speciali, funzionari di organizzazioni internazionali e familiari che beneficiano dello stesso statuto [C kategorijas personas apliecība (ar rozā līniju): diplomātisko, pastāvīgo vai īpašo pārstāvniecību darbinieki, starptautisko organizāciju darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "D" (mit blauem Streifen): Mitglieder des Verwaltungs- und technischen Personals der diplomatischen, ständigen oder Spezialmissionen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "D" (à bande bleue): membres du personnel administratif et technique des missions diplomatiques, permanentes ou spéciales et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "D" (a banda blu): membri del personale amministrativo e tecnico di missioni diplomatiche permanenti o speciali e familiari che beneficiano dello stesso statuto [D kategorijas personas apliecība (ar zilu līniju): diplomātisko, pastāvīgo vai īpašo pārstāvniecību administratīvie un tehniskie darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "D" (mit braunem Streifen): Beamte der Kategorie Berufspersonal internationaler Organisationen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "D" (à bande brune): fonctionnaires de la catégorie professionnelle des organisations internationales et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "D" (a banda marrone): funzionari appartenenti alla categoria del personale di carriera di organizzazioni internazionali e familiari che beneficiano dello stesso statuto [D kategorijas personas apliecība (ar brūnu līniju): starptautisko organizāciju profesionāļu kategorijas darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "E" (mit violettem Streifen): Mitglieder des Dienstpersonals der diplomatischen, ständigen oder Spezialmissionen, Beamte der allgemeinen Dienste internationaler Organisationen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "E" (à bande violette): membres du personnel de service des missions diplomatiques, permanentes et spéciales, fonctionnaires des services généraux des organisations internationales et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "E" (a banda viola): membri del personale di servizio di missioni diplomatiche permanenti e speciali, funzionari dei servizi generali di organizzazioni internazionali e familiari che beneficiano dello stesso statuto [E kategorijas personas apliecība (ar violetu līniju): diplomātisko, pastāvīgo vai īpašo pārstāvniecību dienesta darbinieki, starptautisko organizāciju vispārējā dienesta ierēdņi un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "F" (mit gelbem Streifen): private Hausangestellte der Mitglieder der diplomatischen, ständigen oder Spezialmissionen und der von Berufs-Konsularbeamten geleiteten konsularischen Vertretungen, sowie private Hausangestellte der Beamten internationaler Organisationen / Carte de légitimation "F" (à bande jaune): domestiques privés des membres des missions diplomatiques, permanentes ou spéciales et des postes consulaires de carrière et domestiques privés des fonctionnaires des organisations internationales / Carta di legittimazione "F" (a banda gialla): personale domestico privato di membri di missioni diplomatiche permanenti o speciali e di rappresentanze consolari dirette da funzionari consolari di carriera nonché personale domestico privato di funzionari di organizzazioni internazionali [F kategorijas personas apliecība (ar dzeltenu līniju): diplomātisko, pastāvīgo vai īpašo pārstāvniecību darbinieku, kā arī profesionālo konsulāro pārstāvniecību darbinieku privātais mājas apkalpotāju personāls, kā arī starptautisko organizāciju ierēdņu privātais mājas apkalpotāju personāls]

-  Legitimationskarte "G" (mit türkis Streifen): Beamte internationaler Organisationen mit Arbeitsvertrag von begrenzter Dauer und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "G" (à bande turquoise): fonctionnaires des organisations internationales (contrat de travail "court terme") et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "G" (a banda turchese): funzionari di organizzazioni internazionali con contratto di lavoro a durata determinata e familiari che beneficiano dello stesso statuto [G kategorijas personas apliecība (ar tirkīza līniju): starptautisko organizāciju ierēdņi, kas strādā uz līguma pamata ar ierobežotu termiņu, un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "H" (mit weiβem Streifen): Personen ohne Privilegien und Immunitäten, die ermächtigt sind, Mitglieder der diplomatischen, ständigen oder Spezialmissionen und der konsularischen Vertretungen zu begleiten, Mitarbeiter internationaler Organisationen ohne Beamtenstatus / Carte de légitimation "H" (à bande blanche): personnes sans privilèges et immunités autorisées à accompagner les membres des missions diplomatiques, permanentes ou spéciales et des consulats, collaborateurs des organisations internationales qui ne font pas partie des fonctionnaires de ces dernières / Carta di legittimazione "H" (a banda bianca): persone senza privilegi e immunità autorizzate a accompagnare membri di missioni diplomatiche permanenti o speciali e di consolati, collaboratori di organizzazioni internazionali senza statuto di funzionari [H kategorijas personas apliecība (ar baltu līniju): personas bez privilēģijām un imunitātēm, kuras ir pilnvarotas pavadīt diplomātisko, pastāvīgo vai īpašo pārstāvniecību un konsulāro pārstāvniecību darbiniekus, starptautisko organizāciju darbinieki, kam nav ierēdņa statusa]

-  Legitimationskarte "I" (mit oliv Streifen): Personal nicht schweizerischer Staatsangehörigkeit des Internationalen Komitees vom Roten Kreuz und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "I" (à bande olive): membres du personnel non suisse du Comité international de la Croix-Rouge et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "I" (a banda oliva): membri del personale non svizzero del Comitato internazionale della Croce Rossa e familiari che beneficiano dello stesso statuto [I kategorijas personas apliecība (ar līniju olīvu krāsā): Sarkanā Krusta starptautiskās komitejas darbinieki, kas nav Šveices valstspiederīgie, un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "K" (mit rosa Streifen): Berufs-Postenchefs und Berufs-Konsularbeamte der konsularischen Vertretungen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "K" (à bande rose): chefs de poste consulaire de carrière, fonctionnaires consulaires de carrière et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "K" (a banda rosa): capiposto consolari di carriera e funzionari consolari di carriera di rappresentanze consolari e familiari che beneficiano dello stesso statuto [K kategorijas personas apliecība (ar rozā līniju): konsulārā posteņa karjeras vadītāji un karjeras konsulārie darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "K" (mit blauem Streifen): Berufs-Konsularangestellte und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "K" (à bande bleue): employés consulaires de carrière et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "K" (a banda blu): impiegati consolari di carriera e familiari che beneficiano dello stesso statuto [K kategorijas personas apliecība (ar zilu līniju): konsulārie karjeras darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "K" (mit violettem Streifen): Mitglieder des dienstlichen Hauspersonals von berufs-konsularischen Vertretungen und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "K" (à bande violette): membres du personnel de service des représentations consulaires de carrière et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "K" (a banda viola): membri del personale di servizio di rappresentanze consolari di carriera e familiari che beneficiano dello stesso statuto [K kategorijas personas apliecība (ar violetu līniju): karjeras konsulāro dienestu apkalpojošais personāls un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "K" (mit weiβem Streifen): Honorar-Postenchefs von konsularischen Vertretungen / Carte de légitimation "K" (à bande blanche): chefs de poste consulaire honoraire / Carta di legittimazione "K" (a banda bianca): capiposto onorari di rappresentanze consolari [K kategoriijas personas apliecība (ar baltu līniju): konsulāro pārstāvniecību posteņa goda vadītāji]

-  Legitimationskarte "L" (mit sandfarbigem Streifen): Personal nicht schweizerischer Staatsangehörigkeit der Internationale Gemeinschaft der Roten Kreuz- und Roten Halbmond-Gesellschaften und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "L" (à bande de couleur sable): membres du personnel non suisse de la Fédération internationale des Sociétés de la Croix-Rouge et du Croissant-Rouge et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "L" (a banda color sabbia): membri del personale non svizzero della Federazione internazionale delle Società della Croce Rossa e della Mezzaluna Rossa e familiari che beneficiano dello stesso statuto [L kategorijas personas apliecība (ar līniju smilšu krāsā): Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness starptautiskās federācijas darbinieki, kas nav Šveices valstspiederīgie, un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "O" (mit grauem Streifen): Mitglieder des Personals nicht schweizerischer Staatsangehörigkeit der Generaldelegation Palästinas und der ständigen Beobachtermission Palästinas und Familienmitglieder, die den gleichen Status besitzen / Carte de légitimation "O" (à bande grise): membres du personnel non suisse de la Délégation générale de Palestine et de la Mission permanente d'observation de la Palestine et membres de famille qui jouissent du même statut / Carta di legittimazione "O" (a banda grigia): membri del personale non svizzero della Delegazione generale di Palestina e della Missione permanente di osservazione della Palestina e familiari che beneficiano dello stesso statuto [O kategorijas personas apliecība (ar pelēku līniju): Palestīniešu ģenerāldelegācijas un Palestīniešu pastāvīgās novērošanas misijas personāla locekļi, kas nav Šveices valstspiederīgie, un viņu ģimenes locekļi, kam ir tāds pats statuss]

-  Legitimationskarte "S" (mit grünem Streifen): Mitglieder des Personals schweizerischer Staatsangehörigkeit der diplomatischen, ständigen und der Spezialmissionen, Beamte schweizerischer Staatsangehörigkeit internationaler Organisationen / Carte de légitimation "S" (à bande verte): membres du personnel de nationalité suisse des missions diplomatiques, permanentes et spéciales, fonctionnaires de nationalité suisse des organisations internationales / Carta di legittimazione "S" (a banda verde): membri del personale di nazionalità svizzera di missioni diplomatiche permanenti e speciali, funzionari di nazionalità svizzera di organizzazioni internazionali [S kategorijas personas apliecība (ar zaļu līniju): diplomātisko, pastāvīgo un īpašo pārstāvniecību darbinieki, kas ir Šveices valstspiederīgie, starptautisko organizāciju ierēdņi, kas ir Šveices valstspiederīgie]

-  Funktionsbescheinigung für wissenschaftliches Personal des CERN nicht schweizerischer Staatsangehörigkeit / Attestation de fonctions à l'usage du personnel scientifique non suisse du CERN / Attestato di funzione ad uso del personale scientifico non svizzero del CERN [CERN zinātnisko darbinieku, kas nav Šveices valstspiederīgie, dienesta apliecība]

-  Bescheinung für Familienmitglieder des wissenschaftlichen Personals des CERN nicht schweizerischer Staatsangehörigkeit / Attestation à l'usage des membres de la famille du personnel scientifique non suisse du CERN / Attestato ad uso dei familiari del personale scientifico non svizzero del CERN [apliecība CERN zinātnisko darbinieku, kas nav Šveices valstspiederīgie, ģimenes locekļiem]

B.  LIHTENŠTEINAS IZDOTĀS UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS

Jahresaufenthaltsbewilligung (Termiņatļauja)

Niederlassungs bewilligung (Apmešanās atļauja, kuras derīguma termiņam nav laika ierobežojuma).

(1) OV vēl nav publicēts. (2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. aprīļa Nostāja. (3) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. (4) OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 851/2005 (OV L 141, 4.6.2005., 3. lpp.). (5) * Piezīme OV: lūdzu ievietojiet numuru un datumu (un lappuses numuru 1. zemsvītras piezīmē). (6) Skat. šā OV ... lpp. (7) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp. (8) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp. (9) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp. (10) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp. (11) * Piezīme OV: lūdzu, ievietojiet numuru. (12) * Desmit dienās pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kura pamatā ir Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas veiktā dažu dokumentu vienpusēja atzīšana par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām to teritorijās (KOM(2005)0381 – C6-0253/2005 – 2005/0158(COD))

P6_TA(2006)0131 A6-0062/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0381)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 62. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0253/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tiesību un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0062/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 6. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK, ar ko ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei uz ārējām robežām, kura pamatā ir Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas veiktā dažu dokumentu vienpusēja atzīšana par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām to teritorijās

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)  Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktu dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, no minētā datuma ir jāpiemēro vīzu prasība to trešo valstu pilsoņiem, kas uzskaitītas I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (3).

(2)  Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktu Šengenas acquis noteikumi par nosacījumiem un kritērijiem vienoto īstermiņa vīzu izdošanai, kā arī noteikumi par vīzu savstarpēju atzīšanu un par uzturēšanās atļauju un vīzu līdzvērtību ir piemērojami jaunajās dalībvalstīs vienīgi pēc attiecīga Padomes lēmuma pieņemšanas. Tomēr tie ir saistoši minētajām dalībvalstīm no pievienošanās dienas.

(3)  Tādēļ jaunajām dalībvalstīm ir jāizdod attiecīgās valsts vīzas ieceļošanai vai tranzītam, šķērsojot to teritoriju, trešo valstu pilsoņiem, kam ir tādas dalībvalsts izdota vienotā vai ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, kura pilnībā īsteno Šengenas acquis, vai līdzvērtīgs dokuments, kuru izdevusi cita jaunā dalībvalsts.

(4)  Dalībvalstu, kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, un jauno dalībvalstu izdoto dokumentu turētāji nerada nekādu risku jaunajām dalībvalstīm, jo citas dalībvalstis ir veikušas visu nepieciešamo kontroli attiecībā uz šīm personām. Lai novērstu nepamatotu administratīvu slogu uzlikšanu jaunajām dalībvalstīm, būtu jāpieņem kopēji noteikumi, kas ļautu jaunajām dalībvalstīm vienpusēji atzīt minētos dokumentus par līdzvērtīgiem to attiecīgās valsts vīzām un ieviest vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, pamatojoties uz šo vienpusējo līdzvērtību.

(5)  Kopējie noteikumi būtu jāpiemēro pārejas posmā līdz dienai, ko nosaka ar Padomes lēmumu, kā minēts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta pirmajā daļā.

(6)  Dokumentu atzīšanai būtu jāattiecas vienīgi uz tranzītu caur vienas vai vairāku jauno dalībvalstu teritoriju, un tā nedrīkstētu iespaidot jauno dalībvalstu iespējas izdot attiecīgās valsts vīzas īstermiņa uzturēšanās vajadzībām. Dalībai kopējā sistēmā vajadzētu būt pēc izvēles, un tā nedrīkstētu radīt jaunajām dalībvalstīm papildu pienākumus, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās aktā.

(7)  Kopējie noteikumi būtu jāpiemēro vienotām īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, ko izdevušas dalībvalstis, kuras pilnībā īsteno Šengenas acquis, un īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām, ko izdevušas citas jaunās dalībvalstis.

(8)  Ir jāizpilda ieceļošanas nosacījumi, kas noteikti 5. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (4), izņemot 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu, ciktāl šajā lēmumā paredzēts vienpusējas atzīšanas režīms, ar kuru jaunās dalībvalstis tranzīta vajadzībām atzīst dažus dokumentus, ko izdod dalībvalstis, kuras pilnībā īsteno Šengenas acquis, un līdzīgus dokumentus, ko izdod citas jaunās dalībvalstis.

(9)  Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi - proti, ieviest režīmu, saskaņā ar kuru tranzīta nolūkā jaunās dalībvalstis vienpusēji atzīst dažus dokumentus, ko izdevušas citas dalībvalstis - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šā lēmuma mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(10)  Šis lēmums nav Šengenas acquis noteikumu izstrāde tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome noslēgusi ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo šis lēmums attiecas tikai uz dalībvalstīm, kuras vēl pilnībā neīsteno Šengenas acquis. Tomēr, lai Šengenas sistēma būtu saskaņota un pareizi darbotos, šis lēmums attiecas arī uz vīzām un uzturēšanās atļaujām, ko izdod trešās valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un kas pilnībā īsteno Šengenas acquis, kā Islande un Norvēģija.

(11)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, minētās dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(12)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu ievieš vienkāršotu režīmu personu kontrolei pie ārējām robežām, saskaņā ar kuru tanzīta vajadzībām Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija (turpmāk – "jaunās dalībvalstis") var vienpusēji atzīt par līdzvērtīgiem savām attiecīgās valsts vīzām 2. panta 1. punktā minētos dokumentus un 3. pantā minētos dokumentus, ko citas jaunās dalībvalstis izdod trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzu prasība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001.

Šā lēmuma īstenošana neietekmē personu kontroli pie ārējām robežām atbilstoši Regulas (EK) Nr. 562/2006 5. līdz 13. pantam un 18. līdz 19. pantam.

2. pants

1.  Jaunā dalībvalsts tranzīta vajadzībām par līdzvērtīgiem attiecīgās valsts vīzai var uzskatīt šādus dokumentus, neatkarīgi no dokumentu turētāju valstspiederības:

2.  Ja jaunā dalībvalsts nolemj piemērot šo lēmumu, tā atzīst visus 1. punktā minētos dokumentus, neatkarīgi no tā, kura valsts izdevusi attiecīgo dokumentu.

3. pants

Jebkura jaunā dalībvalsts, kas piemēro 2. pantu, var papildus tam par līdzvērtīgām savai attiecīgās valsts vīzai tranzīta vajadzībām atzīt īstermiņa vīzas, ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas, ko izsniedz viena vai vairākas citas jaunās dalībvalstis.

Jauno dalībvalstu izdotie dokumenti, kurus var atzīt saskaņā ar šo lēmumu, ir uzskaitīti pielikumā.

4. pants

Jaunās dalībvalstis var dokumentus atzīt par līdzvērtīgiem to attiecīgās valsts vīzām tranzīta vajadzībām vienīgi tad, ja trešās valsts pilsoņa tranzīts caur jaunās dalībvalsts vai jauno dalībvalstu teritoriju nepārsniedz piecas dienas.

Šā lēmuma 2. un 3. pantā minēto dokumentu derīguma termiņš atbilst tranzīta ilgumam.

5. pants

Ikviena jaunā dalībvalsts, kas izlemj piemērot šo lēmumu, par to paziņo Komisijai līdz ...(5).

Jauno dalībvalstu paziņoto informāciju Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz dienai, ko nosaka Padomes lēmumā, kuru pieņem atbilstoši 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta pirmajai daļai.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai.

,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Jauno dalībvalstu izdoto dokumentu saraksts

ČEHIJAS REPUBLIKA

Vīzas

–  Vízum k pobytu do 90 dnů – (īstermiņa vīza)

–  Vízum k pobytu nad 90 dnů – (ilgtermiņa vīza)

–  Diplomatické vízum – (diplomātiskā vīza)

–  Zvláštní vízum – (speciālā vīza)

Uzturēšanās atļaujas

–  Průkaz o povolení k přechodnému pobytu (pagaidu uzturēšanās atļauja)(6)

–  Průkaz o povolení k přechodnému pobytu (pastāvīgās uzturēšanās atļauja)

KIPRA

Θεωρήσεις (Vīzas)

–  Θεώρηση διέλευσης – Κατηγορία Β (Tranzīta vīza – Kategorija B)

–  Θεώρηση για παραμονή βραχείας διάρκειας – Kατηγορία Γ (īstermiņa vīza – Kategorija C)

–  Oμαδική θεώρηση – Κατηγορία Β και Γ (Grupas vīza – Kategorija B un C)

´Aδειες παραμονής (Uzturēšanās atļaujas)

–  Προσωρινή άδεια παραμονής (απασχόληση, επισκέπτης, φοιτητής) Termiņatļauja (darba, viesošanās, studiju nolūkā)

IGAUNIJA

Vīzas

–  Transiitviisa, liik B (Tranzīta vīza, kategorija B)

–  Lühiajaline viisa, liik C (Īstermiņa vīza, kategorija C)

–  Lühiajaline viisa, liik C (Ilgtermiņa vīza, kategorija D)

Uzturēšanās atļaujas

–  Tähtajaline elamisluba (termiņatļauja - līdz 5 gadiem)

–  Alaline elamisluba (pastāvīgās uzturēšanās atļauja)

LATVIJA

Vīzas

–  Latvijas vīza – Kategorija B (tranzīta vīza)

–  Latvijas vīza – Kategorija C (īstermiņa vīza)

–  Latvijas vīza – Kategorija D (ilgtermiņa vīza)

Uzturēšanās atļaujas

–  Pastāvīgās uzturēšanās atļauja (izdota pirms 2004. gada 1. maija)

–  Uzturēšanās atļauja (izdota pēc 2004. gada 1. maija) (pastāvīgās uzturēšanās vai termiņuzturēšanās atļauja)

–  Nepilsoņa pase

LIETUVA

Vīzas

–  Tranzitinė viza (B) (Tranzīta vīza (B))

–  Trumpalaikė viza (Īstermiņa vīza)

–  Ilgalaikė viza (Ilgtermiņa vīza)

Uzturēšanās atļaujas

–  Europos Bendrijų valstybės narės piliečio leidimas gyventi – (Uzturēšanās atļauja EK dalībvalsts pilsonim)

–  Leidimas nuolat gyventi Lietuvos Respublikoje (pastāvīgās uzturēšanās atļauja Lietuvas Republikā)

–  Leidimas laikinai gyventi Lietuvos Respublikoje (termiņuzturēšanās atļauja Lietuvas Republikā; derīguma termiņš ir no viena līdz pieciem gadiem)

UNGĀRIJA

Vīzas

–  Rövid időtartamú beutazóvízum (Īstermiņa vīza)

–  Tartózkodási vízum (Ilgtermiņa vīza)

Uzturēšanās atļaujas

–  Humanitárius tartózkodási engedély (humanitārā uzturēšanās atļauja (karte) – kopā ar pasi)

–  Tartózkodási engedély (uzturēšanās atļauja (karte) – kopā ar pasi, kurā atbildīgā iestāde veikusi ierakstu, ka tās turētājam atļauta vairākkārtēja ieceļošana un uzturēšanās, derīga ne ilgāk par četriem gadiem)

–  Tartózkodási engedély (Uzturēšanās atļauja (ielīme) – ielīmēta pasē, derīga ne ilgāk par četriem gadiem)

–  Bevándoroltak részére kiadott személyazonosító igazolvány (imigranta personas apliecība – kopā ar pasi, kurā norādīta personas apliecības izdošana)

–  Letelepedési engedély (pastāvīgās uzturēšanās atļauja (karte) – kopā ar pasi, kurā minētas pastāvīgās uzturēšanās tiesības, izdota uz nenoteiktu laiku, dokumenta derīguma termiņš ir 5 gadi)

–  Letelepedettek részére kiadott tartózkodási engedély (uzturēšanās atļauja pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ielīme) – ielīmēta pasē, derīga ne ilgāk par pieciem gadiem)

Uzturēšanās atļaujām līdzvērtīgi dokumenti, kas izsniegti diplomātisko

un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem

–  Igazolvány diplomáciai képviselők és családtagjaik részére (īpašs sertifikāts diplomātiem un to ģimenes locekļiem (diplomāta personas apliecība))

–  Igazolvány konzuli képviselet tagjai és családtagjaik részére (īpašs sertifikāts konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un to ģimenes locekļiem (konsulārā personas apliecība))

–  Igazolvány diplomáciai képviselet igazgatási és műszaki személyzete és családtagjaik részére (īpašs sertifikāts diplomātisko pārstāvniecību administratīvajiem un tehniskajiem darbiniekiem un to ģimenes locekļiem)

–  Igazolvány diplomáciai képviselet kisegítő személyzete, háztartási alkalmazottak és családtagjaik részére (īpašs sertifikāts diplomātisko pārstāvniecību apkalpojošajam personālam, mājkalpotājiem un to ģimenes locekļiem)

MALTA

Vīzas

–  Transit visas (nepārsniedz 5 dienas)

–  Short-stay or travel visas (vienreizējas vai daudzkārtējas ieceļošanas vīzas)

–  Long-stay visas (trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas ieceļot Maltas valsts teritorijā nevis imigrācijas, bet citā nolūkā, ļaujot uzturēties valstī ne ilgāk par 90 dienām)

–  Group visas (uzturēšanās laiks, ne ilgāks par 30 dienām)

POLIJA

Vīzas

–  Wiza wjazdowa W (Ieceļošanas vīza, derīga ne ilgāk par vienu gadu)

–  Wiza pobytowa krótkoterminowa C (Īstermiņa vīza; uzturēšanās laiks, ne ilgāks par trīs mēnešiem; derīguma termiņš, ne garāks par pieciem gadiem, bet parasti – viens gads)

–  Wiza pobytowa długoterminowa D (Ilgtermiņa vīza; uzturēšanās laiks, ne ilgāks par vienu gadu; derīguma termiņš, ne garāks par pieciem gadiem, bet parasti – viens gads)

–  Wiza dyplomatyczna D/8 (Diplomātiskā vīza, uzturēšanās laiks, ne ilgāks par trīs mēnešiem sešu mēnešu laika posmā, derīguma termiņš, ne garāks par pieciem gadiem, bet parasti – seši mēneši)

–  Wiza służbowa D/9 (Dienesta vīza, uzturēšanās laiks, ne ilgāks par trīs mēnešiem sešu mēnešu laika posmā, derīguma termiņš, ne garāks par pieciem gadiem, bet parasti – seši mēneši)

–  Wiza kurierska D/10 (Diplomātiskā kurjera vīza, uzturēšanās ilgums ir ne ilgāks par desmit dienām, ja starptautiskie nolīgumi neparedz citādi; derīguma dermiņš nepārsniedz sešus mēnešus)

Uzturēšanās atļaujas

–  Karta pobytu (uzturēšanās apliecība, "KP" sērija, izdota no 2001. gada 1. jūlija līdz 2004. gada 30. aprīlim un "PL" sērija, ko izdod kopš 2004. gada 1. maija; derīguma termiņš nepārsniedz desmit gadus, izdod ārvalstniekiem, kas ieguvuši uzturēšanās atļauju uz noteiktu laiku, apmešanās atļauju, bēgļa statusu, legālas uzturēšanās atļauju; "PL" sēriju izdod arī ārvalstniekiem, kas ir saņēmuši ilglaicīgas uzturēšanās atļauju)

–  Karta stałego pobytu (apmešanās atļauja, "XS" sērija, kas izdota pierms 2001. gada 30. jūnija; derīguma termiņš nepārsniedz desmit gadus, izdod ārvalstniekiem, kas ir saņēmuši apmešanās atļauju; pēdējās šāda izdevuma apliecības derīguma termiņš beigsies 2011. gada 29. jūnijā)

SLOVĒNIJA

Vīzas

–  Vizum za vstop (ieceļošanas vīza)

–  Vizum za kratkoročno bivanje C – (īstermiņa vīza)

–  Vizum za daljše bivanje D – (ilgtermiņa vīza)

Uzturēšanās atļaujas

–  Dovoljenje za stalno prebivanje (Pastāvīgās uzturēšanās atļauja)

–  Dovoljenje za začasno prebivanje (Termiņuzturēšanās atļauja; derīguma termiņš, ne garāks par vienu gadu, ja Slovēnijas Likumā par ārvalstniekiem nav noteikts citādi)

–  Diplomatska izkaznica (Diplomātiskā personas apliecība)

–  Konzularna izkaznica (Konsulārā personas apliecība)

–  Konzularna izkaznica za častne konzularne funkcionarje (Konsulārā personas apliecība goda konsuliem)

–  Službena izkaznica (Dienesta personas apliecība)

SLOVĀKIJA

Vīzas

–  Krátkodobé vízum (ieceļošanas vīza)

–  Dlhodobé vízum (ilgtermiņa vīza)

–  Diplomatické vízum – (diplomātiskā vīza)

–  Osobitné vízum (speciālā vīza)

Uzturēšanās atļaujas

–  Povolenie na prechodný pobyt (termiņuzturēšanās atļauja)

–  Povolenie na trvalý pobyt (pastāvīgās uzturēšanās atļauja)

Cestovné doklady – Ceļošanas dokumenti

–  Cudzinecký pas (Nepilsoņa pase)

–  Cestovný doklad podľa Dohovoru z 28. júla 1951 (1951. gada 28. jūlija Konvencija par ceļošanas dokumentiem)

–  Cestovný doklad podľa Dohovoru z 28. septembra 1954 (1954. gada 28. septembrī Konvencija par ceļošanas dokumentiem)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. aprīļa Nostāja. (3) OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 851/2005 (OV L 141, 4.6.2005., 3. lpp.). (4) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp. (5) * 10 dienās pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. (6) Viena veida dokuments visiem variantiem ar derīguma termiņu, kas norādīts uz ielīmes.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2771/75 un (EEK) 2777/75 par īpašu tirgus atbalsta pasākumu piemērošanu (COM(2006)0153 ‐ C6–0111/2006 ‐ 2006/0055(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0153) (1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6–0111/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 134. pantu,

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK Dibināšanas līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 7 3.a apsvērums (jauns) (3a) Eksporta kompensācijas ir nepiemērots līdzeklis, lai novērstu tirgus traucējumus. Grozījums Nr. 8 4. apsvērums (4)  Tādēļ tirgus atbalsta ārkārtas pasākumos, kas paredzēti Regulās (EEK) Nr. 2771/75 un (EEK) Nr. 2777/75, ir jāatļauj ņemt vērā arī tirgus traucējumus, kas rodas patērētāju uzvedības rezultātā, reaģējot uz sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu. (4)  Tādēļ tirgus atbalsta ārkārtas pasākumos, kas paredzēti Regulās (EEK) Nr. 2771/75 un (EEK) Nr. 2777/75, ir jāatļauj ņemt vērā arī tirgus traucējumus, kas rodas patērētāju uzvedības rezultātā, reaģējot uz sabiedrības un dzīvnieku veselības apdraudējumu. Šos ārkārtas pasākumus jāpiemēro tikai dzīvībai bīstamos apstākļos, lai noteikti izvairītos no pārmērīgu ciešanu sagādāšanas dzīvniekiem. Grozījums Nr. 18 5.a. apsvērums (jauns) 5.a) dalībvalstīm jānodrošina, lai nerastos konkurences izkropļojumi gadījumos, kad dalībvalstis iesaista ražotājus finansējuma daļējā nodrošināšanā; Grozījums Nr. 16. un Nr. 9 1. pants 14. panta 1. punkta 2. daļa (Regula (EEK) Nr. 2771/75) Šos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma. Šos pasākumus veic pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma un atbilstošos apstākļos tie var iekļaut informatīvas kampaņas, kas vērstas uz patērētāju uzticības atgūšanu, tos pareizi informējot par iespējamiem riskiem cilvēka un dzīvnieku veselībai. Saskaņā ar 17. pantu komiteja, izskatot pieteikumus, nodrošina, ka ārkārtas pasākumus piemēro tikai dzīvībai bīstamos apstākļos un noteikti izvairās sagādāt dzīvniekiem pārmērīgas ciešanas. Grozījums Nr. 5 1. pants 14.panta 1.punkta 3. daļa (Regula (EEK) Nr. 2771/75) Brīvas aprites ierobežojumu gadījumā atbilstoši iepriekš minētajam a) punkta pirmajā daļā, ārkārtas pasākumus veic tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir piemērojušas veterināros un sanitāros pasākumus atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un ja tie nepieciešami tūlītējai slimības apturēšanai, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šā tirgus atbalstam." Brīvas aprites ierobežojumu gadījumā atbilstoši iepriekš minētajam a) punkta pirmajā daļā, ārkārtas pasākumus veic tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir piemērojušas veterināros un sanitāros pasākumus atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un ja tie nepieciešami tūlītējai slimības apturēšanai, vai nu tikai ar dzīvnieku/putnu izkaušanu vai arī kopā ar ārkārtas vakcināciju, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šā tirgus atbalstam." Grozījums Nr. 17. un Nr. 23 2. pants 14. panta 1. punkta 1. un 2. daļa (Regula (EEK) Nr. 2777/75) Šos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma. Šos pasākumus veic pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma un atbilstošos apstākļos tie var iekļaut informatīvas kampaņas, kas vērstas uz patērētāju uzticības atgūšanu, tos pareizi informējot par iespējamiem riskiem cilvēka un dzīvnieku veselībai. Saskaņā ar 17. pantu komiteja, izskatot pieteikumus, nodrošina, ka ārkārtas pasākumus piemēro tikai dzīvībai bīstamos apstākļos un noteikti izvairās sagādāt dzīvniekiem pārmērīgas ciešanas; Grozījums Nr. 6 2. pants 14.panta 1.punkta 3. daļa (Regula (EEK) Nr. 2777/75) Brīvas aprites ierobežojumu gadījumā atbilstoši iepriekš minētajam a) punkta pirmajā daļā, ārkārtas pasākumus veic tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir piemērojušas veterināros un sanitāros pasākumus atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un ja tie nepieciešami tūlītējai slimības apturēšanai, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šā tirgus atbalstam." Brīvas aprites ierobežojumu gadījumā atbilstoši iepriekš minētajam a) punkta pirmajā daļā, ārkārtas pasākumus veic tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir piemērojušas veterināros un sanitāros pasākumus atbilstoši Kopienas tiesību aktiem un ja tie nepieciešami tūlītējai slimības apturēšanai, vai nu tikai ar dzīvnieku/putnu izkaušanu vai arī kopā ar ārkārtas vakcināciju, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams šā tirgus atbalstam."

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par konkrētām fluoru saturošām siltumnīcefekta gāzēm (PE-CONS 3604/2006 – C6-0065/2006 – 2003/0189A(COD))

P6_TA(2006)0133 A6-0087/2006

(Koplēmuma procedūra, trešais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā kopīgo projektu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja (PE-CONS 3604/2006 – C6-0065/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0492)(2),

–   ņemot vērā tā nostāju otrajā lasījumā(3) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju(4),

–   ņemot vērā Komisijas sniegto atzinumu par Parlamenta grozījumiem kopējā nostājā (KOM(2005)0713)(5),

–   ņemot vērā EK Dinināšanas līguma 251. panta 5. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 65. pantu,

–   ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi tā delegācija Samierināšanas komitejā (A6-0087/2006),

1.   apstiprina kopīgo projektu;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK Dibināšanas līguma 254. panta 1. punktu;

3.   uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un uzdod tā ģenerālsekretāram, vienojoties ar Padomes ģenerālsekretāru, nodrošināt, lai to publicētu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

4.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo normatīvo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 103 E, 29.4.2004., 450. lpp. (2) OV vēl nav publicēts. (3) Pieņemtie teksti, 26.10.2005., P6_TA(2005)0400. (4) OV C 183 E, 26.7.2005., 1. lpp. (5) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz izplūdēm no transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (PE-CONS 3605/2006 – C6-0066/2006 – 2003/0189B(COD))

P6_TA(2006)0134 A6-0090/2006

(Koplēmuma procedūra, trešais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā kopīgo projektu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja (PE-CONS 3605/2006 – C6-0066/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2003)0492)(2),

–   ņemot vērā tā nostāju otrajā lasījumā(3) attiecībā uz Padomes kopējo nostāju(4),

–   ņemot vērā Komisijas sniegto atzinumu par Parlamenta grozījumiem kopējā nostājā (KOM(2005)0713)(5),

–   ņemot vērā EK Dibināšanas līguma 251. panta 5. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 65. pantu,

–   ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi tā delegācija Samierināšanas komitejā (A6-0090/2006),

1.   apstiprina kopīgo projektu;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar EK Dibināšanas līguma 254. panta 1. punktu;

3.   uzdod tā ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, vai ir ievērotas visas procedūras, un uzdod tā ģenerālsekretāram, vienojoties ar Padomes ģenerālsekretāru, nodrošināt, lai to publicētu "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

4.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo normatīvo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 103 E, 29.4.2004., 450. lpp. (2) OV vēl nav publicēts. (3) Pieņemtie teksti, 26.10.2005., P6_TA(2005)0401. (4) OV C 183 E, 26.7.2005., 17. lpp. (5) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu sakarā ar sūdzību par Eiropas skolām (Nr. 1391/2002/JMA) (2005/2216(INI))

P6_TA(2006)0135 A6-0118/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,

–   ņemot vērā EK Dibināšanas Līguma 13., 21. un 195. pantu,

-   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 1. un 6. pantu,

-   ņemot vērā Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārīgiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

-   ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu,

-   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās 1998. gada 16. jūlija(2), 2000. gada 17. novembra(3), 2001. gada 6. septembra(4) un 2001. gada 11. decembra(5) rezolūcijas par Eiropas ombuda īpašajiem ziņojumiem,

-   ņemot vērā 1994. gada 17. jūnija konvenciju, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus,

-   ņemot vērā Padomes un 1990. gada 31. maijā Padomē apvienoto izglītības ministru sanāksmes rezolūciju par bērnu un jauniešu invalīdu integrāciju parastajās izglītības sistēmās(6), un it īpaši šīs rezolūcijas 4. pantu,

-   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļā uz Eiropu, kurā nav šķēršļu cilvēkiem ar spēju traucējumiem" (KOM(2000)0284),

-   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(7) un it īpaši tās 21. panta 1. punktu,

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu un 195. panta 2. punkta pirmo teikumu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0118/2006),

A.   tā kā saskaņā ar EK Dibināšanas līgumu Eiropas ombuda pienākums ir veikt izmeklēšanu, ja viņš uzskata to par pamatotu, pēc paša iniciatīvas vai balstoties uz ombudam iesniegtajām sūdzībām par Kopienas iestāžu vai struktūrvienību pieļautajām kļūdām pārvaldē, izņemot tās kļūdas, kuras, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Kopienu Tiesa un Pirmās instances tiesa;

B.   tā kā saskaņā ar Statūtu 3. panta 7. punktu Eiropas ombuds pēc tam var iesniegt Eiropas Parlamentam un attiecīgai struktūrvienībai vai iestādei ziņojumu ar atbilstīgiem ieteikumiem;

C.   tā kā savā īpašajā ziņojumā sakarā ar sūdzību Nr. 1391/2002/JMA par to, ka Eiropas skola nenodrošina sūdzības iesniedzēja meitas vajadzības pēc specializētas apmācības, Eiropas ombuds centās ieteikt veidus, kā nodrošināt, lai Komisija veiktu nepieciešamos pasākumus ar mērķi nodrošināt to, lai vecākiem, kuru bērniem ir nepieciešama specializēta apmācība un viņu invaliditātes pakāpes dēļ ir liegta iespēja apmeklēt Eiropas skolas, neprasītu papildu samaksu par izdevumiem, kas saistīti ar viņu bērnu izglītību;

D.   tā kā ombuds ir veicis izmeklēšanas saistībā ar ievērojamu skaitu citu sūdzību par līdzīgiem gadījumiem Eiropas skolās, kas pamatojas ar tādiem pašiem apgalvojumiem;

E.   tā kā ombuda īpašais ziņojums sniedz lielisku iespēju padziļināti apsvērt Komisijai iesniegtos ieteikumus,

1.   atzinīgi vērtē ombuda īpašo ziņojumu un uzskata, ka tam pamatā ir attiecīgās sūdzības padziļināta izmeklēšana un pieejamo pierādījumu rūpīga pārbaude;

2.   uzskata, ka ombuda izmeklēšana pēc paša iniciatīvas ir atbilstošs piemērs tam, kā ombuds īsteno savas pilnvaras saskaņā ar Līguma 195. pantu;

3.   uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas un EK līguma 14. un 21. punktu tiesības uz izglītību, nediskriminēšanas un vienlīdzīgas attieksmes princips, kā arī jebkura veida, tostarp ar invaliditāti saistītas diskriminācijas aizliegums veido ES tiesiskās kārtības principus un pamatus;

4.   uzskata, ka, lai gan Komisija vairākkārt ir norādījusi uz finansiālajiem un budžeta ierobežojumiem, kā rezultātā tā nespēj pilnībā segt specializēto apmācību izmaksas tiem bērniem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir liegta iespēja apmeklēt Eiropas skolas, tā nav centusies sagatavot novērtējumu par finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami, lai izpildītu EK Dibināšanas līgumā noteiktās saistības;

5.   atzīmē, ka attiecībā uz sūdzību iesniedzējas ģimeni, sūdzības iesniedzējas trim bērni bija nodrošināta bezmaksas izglītība (kas ir obligāts nosacījums) Eiropas skolā, bet vecāko meitu, kurai ir vajadzīga specializēta apmācība, neuzņēma šajā skolā un viņa bija jāpiesaka mācībām privātajā "Briseles starptautiskajā skolā", kā rezultātā ģimenei radās ievērojami izdevumi;

6.   atzīmē pasākumus, ko Komisija izklāstīja 2006. gada 22. februārī Lūgumrakstu komitejas sēdē, apgalvojot, ka 2006. gada ir būtiski palielināta "papildu palīdzība invalīdiem", kā rezultātā ir ievērojami samazinājušies saņēmēju pašu veicamie papildu maksājumi;

7.   atzīmē, ka Komisija piešķir apgādībā esošo bērnu pabalstu dubultā apmērā, lai palīdzētu ierēdņiem segt ar izglītību nesaistītas izmaksas, kas rodas, rūpējoties par bērniem ar īpašām vajadzībām, un nosoda Komisijas vienpusējo rīcību, ieturot šo pabalstu sūdzības iesniedzējai, lai samazinātu Komisijas izmaksas, pildot saistības pret sūdzības iesniedzējas bērnu;

8.   aicina Komisiju noskaidrot, cik lielu atbildību tā uzņemas, lai nodrošinātu ierēdņu bērniem iespējas saņemt atbilstošu bezmaksas obligāto izglītību;

9.   atbalsta ombuda secinājumus un aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā atlīdzinātu izmaksas, kas saistībā ar specializēto apmācību rodas vecākiem, kuru bērniem ir vajadzīga specializēta apmācība, bet ir liegta iespēja apmeklēt Eiropas skolas viņu invaliditātes pakāpes dēļ;

10.   uzskata, ka ombuda ieteikumiem vajadzētu attiekties arī uz pārējām sūdzībām, kuras viņš ir saņēmis, izmeklējot līdzīgus gadījumus un tādus pašus apgalvojumus;

11.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, Eiropas skolu ģenerālsekretāram un Eiropas skolu valdei, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/262/EK, EOTK, Euratom (OV L 92, 9.4.2002., 13. lpp.). (2) OV C 292, 21.9.1998., 103. lpp. (3) OV C 223, 8.8.2001., 368. lpp. (4) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp. (5) OV C 177 E, 25.7.2002., 61. lpp. (6) OV C 162, 3.7.1990., 2. lpp. (7) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par bēgļu nometņu stāvokli Maltā

P6_TA(2006)0136 RC-B6-0241/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju un it īpaši tās 14. pantu,

–   ņemot vērā 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un it īpaši tās 31. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un it īpaši tās 5. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(1) un īpaši tās 1. un 18. pantu,

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/9/EK, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai(2), un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu(3),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm(4), tā saukto Dublina II,

–   ņemot vērā ES līguma 6. pantu un EK līguma 63. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācijas ES aizturēšanas centru apmeklējumi, pēdējais no kuriem bija Maltā, ir parādījuši, ka patvēruma meklētāju apstākļi apcietinājumā neatbilst starptautiski atzītiem standartiem un ka īpašas bažas ir par materiālajiem apstākļiem, kā arī neatbilstošu vai vispār neesošu piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, medicīniskajai aprūpei, sociālajai un tiesiskajai palīdzībai;

B.  tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācija ieradās Maltā 2006. gada 24. martā, lai apmeklētu administratīvās aizturēšanas centrus, it īpaši Ħal Safi, Ħal Far un Lyster Barrack un lai imigrācijas jautājumos tiktos ar Maltas kompetento iestāžu pārstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām;

C.   tā kā delegācijas locekļi apskatē ir konstatējuši attiecīgos faktus;

D.   tā kā patvēruma meklētāji Maltā tiek ievietoti administratīvās aizturēšanas centros;

E.   tā kā Maltas sala atrodas pie Eiropas Savienības dienvidu robežas, tā kā tā ir tikai 316 km2 liela sala ar 400 000 iedzīvotājiem un iedzīvotāju blīvumu 1200 cilvēku/km2 un tā kā acīmredzami ir ierobežota šīs salas spēja uzņemt un izmitināt daudzos imigrantus un patvēruma meklētājus, kuri regulāri izkāpj tās krastos;

F.   tā kā gada vidējais iebraucēju skaits Maltā sasniedz 45% no Maltā dzimušo skaita un tā kā viens iebraucējs Maltā attiecībā uz kopējo iedzīvotāju skaitu atbilst 140 iebraucējiem Itālijā, 150 Francijā un 205 Vācijā; tā kā 2005. gadā Maltā ieradās 1800 personas, kas atbilstu 252 000 Itālijā, 270 000 Francijā un 369 000 Vācijā;

G.   tā kā 1% Maltas budžeta tiek tērēts, lai risinātu šo situāciju, kas nākamajos mēnešos un gados tikai pasliktināsies; tā kā Malta nodarbina ievērojamu armijas un policijas daļu ‐ vairāk nekā 10% no kopējā skaita ‐, lai risinātu humanitāros jautājumus un lai pārvaldītu uzņemšanas un aizturēšanas centrus;

H.   tā kā Maltas sala nav ieradušos personu galapunkts, un viņi apgalvo, ka gribētu doties uz citām dalībvalstīm;

I.   tā kā Maltas iestādēm nav pietiekams skaits darbinieku, lai izskatītu patvēruma prasības pieņemamā termiņā;

J.   tā kā daļa to personu, kas ierodas Maltā, ir no valstīm, kurās ir kara stāvoklis, it īpaši no Āfrikas raga valstīm un Dārfūras, un tā kā viņus ir grūti nosūtīt atpakaļ uz mītnes valsti;

K.   tā kā uzturēšanās "atvērtajos centros" vienmēr ir labāka par īstajiem aizturēšanas centriem, kā to pierāda Seūtas un Meliļas pieredze;

L.   tā kā Maltas administratīvā prakse paredz, ka maksimālais aizturēšanas ilgums migrantiem ir 18 mēneši un 12 mēneši patvēruma meklētājiem, kuri gaida lēmumu;

M.   tā kā Maltas iedzīvotāji meklē Eiropas Savienībā solidaritātes un atbalsta izpausmes, kas līdz šim vēl nav saņemts;

N.   tā kā Eiropas Savienībai būtu jāiesaistās steidzami un ar visiem iespējamiem līdzekļiem, lai atbalstītu Maltas centienus kontrolēt migrācijas plūsmu, ko vēlētos arī Maltas attiecīgās iestādes;

O.   tā kā Eiropas Savienībai būtu jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Maltai un citām ES robežvalstīm, kurām ir līdzīgas grūtības;

P.   tā kā pievienošanās Eiropas Savienībai Maltai un citām valstīm nozīmē grūtības saistībā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 piemērošanu,

1.   noteikti uzskata, ka Maltai un citām dalībvalstīm jāievēro starptautisko tiesību saistības attiecībā uz patvēruma meklētājiem;

2.   atzīst grūtības, ar ko Malta ir saskārusies pēdējos gados migrācijas problēmu pārvaldībā;

3.   pauž solidaritāti ar Maltas iedzīvotājiem, patvēruma meklētājiem un aizturētajiem imigrantiem, Maltas iestādēm, policijai un bruņotajiem spēkiem, kam jārisina šī ievērojamā problēma, ņemot vērā Maltas izmērus un iedzīvotāju skaitu un to, ka migrantu un patvēruma meklētāju galapunkts nav Malta;

4.   atzinīgi vērtē Maltas iestāžu centienus nodrošināt pārredzamību, ļaujot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas delegācijai un presei brīvi piekļūt administratīvās aizturēšanas centriem Maltā;

5.   pauž nožēlu par migrantu un patvēruma meklētāju nepieņemamajiem dzīves apstākļiem Maltas administratīvās aizturēšanas centros;

6.   aicina Maltas iestādes ievērojami samazināt migrantu aizturēšanas termiņu;

7.   pieprasa, lai Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un nevalstiskajām organizācijām būtu pilnīga piekļuve slēgtajiem aizturēšanas centriem; aicina kompetentās nevalstiskās organizācijas pastāvīgi uzturēties šajos centros, lai nodrošinātu medicīnisko un tiesisko palīdzību;

8.  uzstāj, lai dalībvalstis saskaņoti un konsekventi dotu piekļuvi patvēruma pieprasīšanas procedūrai un piemērotu Padomes 2005. gada 1. decembra Direktīvu 2005/85/EK par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem bēgļa statusu(5), un lai patvēruma pieteikumi tiktu izskatīti ātri un efektīvi;

9.   aicina Maltas iestādes piemērot Direktīvu 2003/9/EK, it īpaši tos pantus, kas attiecas uz apstākļiem aizturēšanas centros;

10.   atbalsta lielāku Eiropas Savienības lomu to humanitāro problēmu risināšanā, kas saistītas ar migrācijas plūsmu un patvēruma meklētājiem;

11.   aicina Padomi pēc iespējas drīzāk sasaukt tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmi Maltā un steidzami un nekavējoties rīkoties, lai risinātu problēmas saistībā ar sagaidāmo nelegālo imigrantu skaita pieaugumu Maltā vasaras mēnešos, vienlaikus atrodot pašreizējo problēmu pienācīgu risinājumu;

12.   uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu izrādīt lielāku solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras pirmās cieš no migrācijas plūsmas uz ES, un aicina dalībvalstis uzņemt patvēruma meklētājus no Maltas un citām mazām valstīm, it īpaši izmantojot tehnisko palīdzību un līdzekļus, kas paredzēti ARGO programmā, Eiropas Bēgļu fondā, Eiropas Ārējo robežu fondā, Eiropas Integrācijas fondā un Eiropas Atpakaļnosūtīšanas fondā 2007.–2013. gadam;

13.   aicina Padomi un dalībvalstis sniegt Maltai praktisku palīdzību

14.   aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu izveidot ārkārtas fondu, ar kura palīdzību risinātu humanitārās krīzes dalībvalstīs un jaunajos fondos 2007.–2013. gadam ieviest ārkārtas mehānismus, kas ļautu sniegt finansiālu palīdzību ārkārtas situācijās;

15.   neatlaidīgi prasa Komisijai pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar iniciatīvu pārskatīt Regulu (EK) Nr. 343/2003, tā saukto Dublina II, kura ir pretrunīga, jo dalībvalsts, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu, ir pirmā piekļuves valsts, kā rezultātā ES dienvidu un austrumu valstīm tiek uzlikts neizpildāms pienākums, un ieviest līdzsvarotu mehānismu atbildības sadalē starp dalībvalstīm;

16.   uzsver Kopienas imigrācijas un patvēruma politikas nepieciešamību, kas pamatotos uz imigrācijas legālo kanālu atvēršanu un imigrantu pamattiesību aizsardzības kopīgu normu noteikšanu visā Eiropas Savienībā, kā tas noteikts Eiropadomes Tamperes sanāksmē 1999. gadā un apstiprināts Hāgas programmā;

17.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos.

(1) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp. (2) OV L 31, 6.2.2003., 18. lpp. (3) OV L 304, 30.9.2004., 12. lpp. (4) OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp. (5) OV L 326, 13.12.2005., 13. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Baltkrievijā pēc 2006. gada 19. marta prezidenta vēlēšanām

P6_TA(2006)0137 RC-B6-0234/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Baltkrievijā, jo īpaši 2006. gada 16. februāra rezolūciju(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 8. martā pieņemto ASV Kongresa rezolūciju "Paužot atbalstu Baltkrievijas Republikas iedzīvotājiem pilnīgas demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas panākšanā, kā arī mudinot Baltkrievijas valdību 2006. gada 19. martā noturēt brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas ",

–   ņemot vērā Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2006. gada 20. marta provizorisko vēlēšanu novērtējuma paziņojumu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības KĀDP Augstā pārstāvja 2006. gada 20. marta paziņojumu saistībā ar prezidenta vēlēšanu norisi Baltkrievijā,

–   ņemot vērā 2006. gada 20. marta Vispārējo un Ārlietu Padomes tikšanās laikā izdarītos secinājumus,

–   ņemot vērā tā ad hoc delegācijas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2006. gada 20. marta paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā 2006. gada 19. martā notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas;

B.   tā kā prezidents Lukašenko pagarināja savu jauno pilnvaru termiņu ar konstitucionālu referendumu, kas neatbilda starptautiskajiem demokrātijas standartiem un kura rezultātus neatzina starptautiskā demokrātiskā sabiedrība;

C.   tā kā Baltkrievijas varas iestādes vēlēšanas noturēja baiļu gaisotnē, vairākkārt iebiedējot un arestējot prominentus opozīcijas līderus, studentu un mazākumtautību organizāciju pārstāvjus, tostarp reliģiskos un kopienas līderus, žurnālistus, kampaņu aktīvistus un demokrātisko politisko partiju pārstāvjus;

D.   tā kā vēlēšanas notika izolācijā, ar pastiprinātu kontroli uz ārējās robežas un varas iestādes apspieda vārda brīvību, runas brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un tiesības piedalīties demonstrācijās pirms un pēc vēlēšanām;

E.   tā kā agrīnā balsošana nebija pārredzama un valsts darbiniekus, vecāka gadagājuma cilvēkus, studentus pakļāva augošam psiholoģiskam spiedienam, iebiedēja un draudēja tiem ar darbavietas vai pensijas zaudēšanu, kā arī izslēgšanu no universitātēm;

F.   tā kā EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja Vēlēšanu novērotāju misija vēlēšanās Baltkrievijā secināja, ka šīs vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem demokrātijas standartiem; tā kā arī Eiropadome, Eiropas Padome, Amerikas Savienotās Valstis un vairums starptautisko institūciju un valdību secināja, ka vēlēšanās pieļautas milzīgas kļūdas;

G.   tā kā neskatoties uz prezidenta A. Lukašenko draudiem nožņaugt katru, kas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas mēģinās sagrābt varu ar tautas protestu palīdzību, kā arī mājieniem par barga soda, tostarp arī nāvessoda, piespriešanu arestētajiem protesta dalībniekiem, piecu dienu laikā pēc vēlēšanām opozīcijas spēki rīkoja pastāvīgas demonstrācijas Minskas galvenajā laukumā, lai protestētu pret vēlēšanu norises krāpniecisko veidu;

H.   tā kā 2006. gada 25. martā agri no rīta policija brutāli iebruka Minskas centrā jauniešu un studentu uzceltajā telšu nometnē un arestēja simtiem protesta dalībnieku;

I.   tā kā demonstrāciju dalībniekus, ārvalstu atbalstītājus un žurnālistus, kas piedalījās mītiņos nomelno un tiesā bez pienācīgas tiesību uz aizsardzību ievērošanas, apsūdzot nelikumīgu mītiņu izraisīšanā un vandālismā; tā kā 2006. gada 27. martā Baltkrievijas tiesas piesprieda līdz pat 15 dienu cietumsodu protesta dalībniekiem, kuri tika arestēti par piedalīšanos neatļautā demonstrācijā; tā kā pret opozīcijas līderiem, tostarp Alexandr Milinkevič, galveno opozīcijas kandidātu prezidenta amatam, ir uzsākta politiski motivēta izmeklēšana,

1.   asi nosoda neveiksmīgās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā un norāda, ka prezidenta A. Lukašenko režīmam nav demokrātiskās leģitimitātes un tas pastāv kā pēdējā diktatūra Eiropā;

2.   nosoda prezidenta vēlēšanas, jo tās neatbilda starptautiskajiem brīvu, godīgu, vienlīdzīgu, atbildīgu un pārredzamu vēlēšanu standartiem; tādēļ uzskata, ka šajā sakarā prezidentu A. Lukašenko nav iespējams atzīt par likumīgu Baltkrievijas prezidentu un prezidenta vēlēšanas ir jārīko atkārtoti atbilstīgi starptautiskajiem demokrātijas standartiem;

3.   izsaka solidaritāti Aleksander Milinkevič un Apvienotajiem demokrātiskajiem spēkiem, kā arī Aleksander Kozulin un visiem Baltkrievijas pilsoņiem, kuri cīnās par neatkarīgu, atvērtu, demokrātisku un tiesisku Baltkrieviju;

4.   atzinīgi novērtē masveida demonstrācijas pret nedemokrātisko un krāpniecisko vēlēšanu raksturu, parādot lielas sabiedrības daļas vēlēšanos savā valstī atjaunot patiesas demokrātiskās tiesības un politisko brīvību, tādā veidā pierādot, ka Baltkrievijā apslēpts milzīgs demokrātijas potenciāls;

5.   asi nosoda Baltkrievijas režīma vardarbību un patvaļīgos arestus, ko vērsa pret tūkstošiem cilvēku, kuriem pietika drosmes protestēt pret prezidenta vēlēšanu viltošanu un Baltkrievijas iedzīvotāju pamattiesību pārkāpumiem;

6.   aicina Komisiju un Padomi, kā arī starptautisko sabiedrību kopumā pastiprināt atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem un būtiski pastiprināt sankcijas pret Baltkrievijas valdību, lai izbeigtu Baltkrievijas iedzīvotāju nelikumīgu apspiešanu un nekavējoties atbrīvotu visus, kas ir ieslodzīti diktatoriskā režīma dēļ , kā arī atceltu visas apsūdzības pret mierīgajiem demonstrantiem un pēc iespējas ātrāk sarīkot jaunas demokrātiskas vēlēšanas;

7.   pieprasa, lai Baltkrievijas valdība pārtrauc fiziski iespaidot un slikti izturēties pret politiskajiem ieslodzītajiem un veic atklātu izmeklēšanu attiecībā uz milicijas un drošības dienestu vardarbību pret demonstrantiem;

8.   pieprasa, lai Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties atklāj arestēto personu vārdus, atrašanās vietu un apsūdzības, kas izvirzītas pret šiem cilvēkiem; uzsver, ka šīm varas iestādēm ir pienākums garantēt arestēto personu tiesības konsultēties ar saviem juristiem, kā arī tikties ar ģimenes locekļiem un tiesības piekļūt informācijai;

9.   nosoda Baltkrievijas varas iestādes par to ka tās nav atļāvušas vairākiem ārvalstu žurnāliem iebraukt Baltkrievijā, lai novērotu vēlēšanas;

10.   nosoda Baltkrievijas varas iestādes, ka tās nav atļāvušas Parlamenta un ES dalībvalstu parlamentu delegācijām novērot vēlēšanas; kā arī, ka izraidīja no Baltkrievijas novērotājus no Dānijas, Gruzijas, Vācijas, Ukrainas un Polijas, kā arī EDSO pārstāvjus;

11.   atzinīgi vērtē Padomes lēmumu iekļaut prezidentu A. Lukašenko personu sarakstā, kurām ir liegtas vīzas iebraukšanai ES, bet aicina to un Komisiju paplašināt šo sarakstu, iekļaujot Baltkrievijas pašvaldību, reģionālo, valsts un akadēmisko iestāžu darbiniekus, kuri vēlēšanu kampaņas laikā un pēc tās bija iesaistīti cilvēktiesību un politisko tiesību pārkāpumos pret Baltkrievijas pilsoņiem.

12.   aicina Komisiju un Padomi rīkoties, lai iesaldētu Baltkrievijas varas iestāžu līdzekļus; piemērot ierobežojošus pasākumus pret uzņēmumiem, kas tieši saistīti ar Baltkrievijas valdības pārstāvjiem un iesaldēt prezidenta A. Lukašenko un viņa padomnieku personīgos līdzekļus;

13.   aicina Komisiju un Padomi iesniegt priekšlikumus, lai ar starptautisko organizāciju palīdzību īstenotu lielākas sankcijas pret prezidenta A. Lukašenko valdību, pieprasa, lai īstenotu konkrētas un tieši efektīvas sankcijas, kuras stingri ietekmētu apspiešanā vainīgās personas un nepasliktinātu Baltkrievijas pilsoņu stāvokli;

14.   aicina Komisiju un Padomi vadīt dažāda veida darbības finansiālā atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoņu iniciatīvām, nevalstiskajām organizācijām, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri nav saistīti ar valdību;

15.   aicina Komisiju pārskatīt savu ārējo politiku attiecībā pret Baltkrieviju un iesnieg priekšlikumus par to kā var veicināt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka Komisijas problēmas saistībā ar atbilstoša atbalsta nodrošināšanu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai vēlēšanu laikā liecina par neatliekamu nepieciešamību ieviest efektīvu finansēšanas un administratīvo mehānismu, lai veicinātu demokrātiju;

16.   aicina Komisiju un Padomi noteikt atvieglotu vīzu režīmu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības interesēs;

17.   aicina Komisiju un Padomi atbalstīt neatkarīgos žurnālistus un stiprināt televīziju, internetu, drukātos plašsaziņas līdzekļus un radio ziņu programmas Baltkrievijai, lai palīdzētu Baltkrievijas iedzīvotājiem iegūt objektīvu un precīzu informāciju par savu valsti un pasauli.

18.   aicina Komisiju un Padomi finansēt papildus izglītības apmaiņas programmas Baltkrievijas jauniešiem, kuri politisku iemeslu dēļ ir izslēgti no universitātēm.

19.   pauž pārsteigumu par Krievijas valsts domes un Krievijas prezidenta V. Putina pozitīvo nostāju attiecībā uz prezidenta vēlēšanu norisi un tās rezultātiem Baltkrievijā; uzskata, ka ES politiku efektivitāte attiecībā pret Baltkrieviju ir pazeminājusies Maskavas varas iestāžu bezatbildīgās attieksmes dēļ, kuras sniedz stingru atbalstu pēdējai diktatoriskajai valsts iekārtai Eiropā; aicina Padomi un Komisiju apspriest ar Krievijas varasiestādēm jautājumu par Baltkrieviju, lai noteiktu kopēju atbildību konkrētu demokrātisku pārmaiņu īstenošanai šajā valstī; šajā sakarā uzskata, ka īpaši centieni būtu jāīsteno saistībā ar Eiropas Padomi un EDSO, jo Krievija tāpat kā Eiropas Savienības dalībvalstis ir abu organizāciju locekle;

20.   aicina dalībvalstis, kuras ir G8 locekles, iekļaut jautājumu par situāciju Baltkrievijā nākamās galotņu tikšanās, kas notiks pavasarī, dienaskārtībā, un aicināt Krieviju mainīt savu nostāju attiecībā pret prezidentu A. Lukašenko un viņa valdību, kā arī izmantotu Krievijas ciešo saikni ar Baltkrieviju, lai šajā valstī veicinātu demokrātiju un politiskās reformas.

21.   aicina Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomi un dalībvalstis izveidot starptautisku komisiju, lai izmeklētu Jurija Zaharenko, Vikora Gončara, Anatolija Krasovska un Dmitrija Zavadska pazušanu.

22.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, EDSO Parlamentārajām asamblejām un Eiropas Padomei, Krievijas prezidentam un Krievijas valsts Domes priekšsēdētājam un Baltkrievijas varas iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0066.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par parlamenta vēlēšanām Ukrainā

P6_TA(2006)0138 RC-B6-0235/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par politiskajiem notikumiem Ukrainā, it īpaši 2005. gada 13. janvāra rezolūciju par vēlēšanu rezultātiem Ukrainā(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(2),

–   ņemot vērā ES - Ukrainas rīcības plānu un turpmākos pasākumus, kurus Padome nolēma veikt, lai atbalstītu demokrātisku un uz reformām vērstu Ukrainu,

–   ņemot vērā EDSO 2006. gada 27. marta provizorisko paziņojumu par vēlēšanām Ukrainā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā Ukraina ir skaidri apstiprinājusi savu vēlmi kļūt par daļu no Eiropas un pievienoties Eiropas Savienībai, ņemot vērā ES pamatprincipus un kritērijus;

B.   tā kā Eiropas Parlamenta Starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija, Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas, EDSO, NATO un EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) secināja, ka 2006. gada 26. marta parlamenta vēlēšanas Ukrainā ir bijušas brīvas un godīgas, kā arī atbilst starptautiskajiem standartiem attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām;

C.   tā kā vēlēšanu kampaņu atspoguļojums presē bija samērā līdzsvarots un partijas varēja paust savus uzskatus un vēlētāji ‐ brīvi paust savu izvēli;

D.   tā kā tika secināts, ka vēlēšanas tika vadītas demokrātiski un pārredzami, nebija praktiski nekādu starpgadījumu, lai gan problēmas ar vēlēšanu iecirkņa darbinieku nodrošināšanu un pārāk lielo vēlētāju skaitu dažos vēlēšanu iecirkņos radīja zināmu nekārtību vēlēšanu dienā;

E.   tā kā Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Ukrainas attiecības kļūst aizvien ciešākas, pamatojoties uz Eiropas pamatvērtību kopīgu ievērošanu;

1.   atzinīgi vērtē to, ka parlamenta un pašvaldības vēlēšanas 2006. gada 26. martā notika, pietiekami lielā mērā ievērojot starptautiskos vēlēšanu standartus, un ka Ukraina neapšaubāmi gatavojas kļūt par nobriedušu demokrātisku valsti un ieņemt tai pienākošos vietu Eiropas demokrātisko nāciju kopienā;

2.   atzīmē trūkumus, ko vēlēšanu laikā konstatējusi Starptautiskā Vēlēšanu novērošanas misija, un aicina Ukrainas attiecīgās iestādes veikt koriģējošus pasākumus un nodrošināt, lai nākamajās vēlēšanās šādas problēmas neatkārtotos;

3.   sveic Ukrainas iedzīvotājus, kas, neskatoties uz reizēm grūtajiem apstākļiem vēlēšanu iecirkņos, ir parādījuši savu atbalstu demokrātijas procesam savā valstī;

4.   mudina visus jaunievēlētā Ukrainas parlamenta (Verhovnaja Rada) deputātus, kā arī jauno Ukrainas valdību pilnībā nodoties demokratizācijas procesa veicināšanai, kā arī bez iebildumiem turpināt un padziļināt politiskās, sociālās un ekonomiskas reformas;

5.   mudina Komisiju un Padomi nekavējoties konkrēti reaģēt uz Ukrainas iedzīvotāju pieaugošajām cerībām uz ES un izskatīt iespēju turpmāk pastiprināt Eiropas kaimiņattiecību rīcības plānā iekļautos pasākumus, lai atbalstītu turpmāko demokrātijas attīstību Ukrainā, it īpaši attiecībā uz tiesiskuma stingrāku ievērošanu, kā arī sociālo un ekonomikas reformu turpināšanu un padziļināšanu; turklāt mudina dalībvalstis īstenot līdzīgas iniciatīvas un konkrētus atbalsta projektus, kas palīdzētu turpināt demokratizācijas un reformu procesu Ukrainā;

6.   aicina jauno valdību, kas izveidojusies pēc šīm vēlēšanām, nostiprināt kopīgo Eiropas vērtību un mērķu atbalstīšanu Ukrainā, veicot turpmākus pasākumus, lai veicinātu demokrātiju, cilvēktiesības, pilsonisko sabiedrību un tiesiskumu, atsākot tirgus reformas un pārvarot politiskās nesaskaņas Ukrainā;

7.   mudina jauno Ukrainas valdību arī turpmāk būt par uzticamu Eiropas Savienības partneri, īpašu uzmanību pievēršot stabilitātes palielināšanai reģionā, it īpaši risinot Piedņestras problēmu;

8.   aicina visas kaimiņvalstis pilnībā respektēt Ukrainas tautas demokrātisko izvēli un neizdarīt nekādu ekonomisku vai cita veida spiedienu, lai mainītu valsts demokrātiski izvēlēto turpmāko politisko, sociālo un ekonomisko attīstību;

9.   cer, ka ES un Ukraina parakstīs nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, lai visbeidzot ieviestu bezvīzu režīmu, bet līdz tam laikam aicina Komisiju pilnībā ievērot spēkā esošos nolīgumus par bezmaksas daudzkārtējām ieceļošanas vīzām ar septiņām dalībvalstīm, kā arī citus pasākumus saistībā ar Ukrainas perspektīvu Eiropā; aicina turpināt pasākumus, lai tuvinātu Ukrainu pilntiesīgai dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā;

10.   atzīmē, ka pašreizējais partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un Ukrainu(3) zaudēs spēku 2008. gadā, un aicina Komisiju sākt sarunas par asociācijas nolīgumu;

11.   cer, ka sadarbība ar Ukrainas parlamentu (Verhovnaja Rada) kļūs ciešāka un ka pārejas process Ukrainā turpināsies, palīdzot valstij sasniegt mērķi par aizvien intensīvāku sadarbību ar Eiropas Savienību, un apņemas Ukrainu atbalstīt un tai palīdzēt šajā procesā;

12.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ukrainas valdībai un parlamentam, kā arī Eiropas Padomes parlamentārajām asamblejām, EDSO un NATO.

(1) OV C 247 E, 6.10.2005., 155. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0028. (3) OV L 49, 19.2.1998., 3. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Pasaules veselības dienu

P6_TA(2006)0139 RC-B6-0228/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2006. gada 7. aprīlī notiekošo Pasaules veselības dienu, kas būs veltīta veselības aprūpes darbiniekiem,

–   ņemot vērā no 2006. līdz 2015. gadam notiekošo Veselības darbinieku desmitgadi, kura sāksies ar Pasaules veselības dienu,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam attiecībā uz ES stratēģiju rīcībai saistībā ar cilvēkresursu krīzi veselības nozarē jaunattīstības valstīs (KOM(2005)0642),

—  _ ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM),

–   ņemot vērā 2004. gada decembra Abujā notikušo augsta līmeņa forumu par Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) un tur pieņemtos secinājumus,

–   ņemot vērā 2005. gada 14. - 16. septembrī Ņujorkā notikušo 2005.gada Pasaules Samitu un tajā pieņemtos secinājumus par sasniegto progresu TAM īstenošanā,

—  _ ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku: "Eiropas Konsenss"(1),

–   ņemot vērā Pasaules Bankas veselības aprūpei veltīto ziņojumu "Palīdzība nabadzīgajiem ar veselības, uztura un iedzīvotāju pakalpojumiem ‐ kas darbojas, kas nē un kāpēc", kas tika publicēts 2005. gada 7. decembrī,

–   ņemot vērā HIV/AIDS problēmām veltīto paziņojumu par saistībām, ko 2001. gada jūnijā īpašā sēdē pieņēma ANO Ģenerālā asambleja (UNGASS), un tās turpmāko vispārējo pārskatu un 2006. gada jūnijā notiekošo augsta līmeņa sanāksmi,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā daudzās jaunattīstības valstīs ārkārtīgi trūkst veselības aprūpes darbinieku un notiek migrācija gan no vistrūcīgākajiem reģioniem, gan to iekšienē;

B.   tā kā veselības aprūpes nozarē nepieciešamo cilvēkresursu trūkst ne tikai jaunattīstības valstīs, bet arī Eiropas un visās citās pasaules valstīs, nemaz nerunājot par pandēmijas gadījumiem;

C.   tā kā attīstītajās valstīs, kurās novērojama sabiedrības novecošanās, pieaugošais veselības aprūpes darbinieku trūkums jo īpaši ir piesaistījis ārstus un medicīnas māsas no jaunattīstības valstīm, tādējādi vēl vairāk palielinot veselības aprūpes darbinieku trūkumu šajās valstīs;

D.   tā kā gan devējas valstis, gan saņēmējvalstis ir parakstījušas TAM, trīs no kuriem ir tieši saistīti ar medicīnu: samazināt bērnu mirstību, uzlabot mātes veselību, kā arī cīnīties pret HIV/AIDS, tuberkulozi, malāriju un citām slimībām;

E.   tā kā pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem ir viena no cilvēka pamattiesībām,

F.   tā kā HIV/AIDS, tuberkuloze un malārija ir pasliktinājusi sabiedrības veselības līmeni kopumā, jo īpaši jaunattīstības valstīs, sevišķi postoši ietekmējot veselības aprūpes jomu, tostarp samazinot arī veselības aprūpes darbinieku skaitu;

G.   tā kā veselības aprūpes darbinieki attīstītajās valstīs, bet jo īpaši jaunattīstības valstīs, bieži ir pakļauti augstam riskam inficēties vai nonākt kontaktā ar indīgām vielām;

H.   tā kā jaunattīstības valstīs notiekošā karadarbība rada ārkārtīgi kritiskas situācijas, kurās nepieciešams liels skaits īpaši apmācītu veselības aprūpes darbinieku;

I.   tā kā veselības aprūpes darbinieku sagatavošana jaunattīstības valstīs bieži vien ir neatbilstoša politiskās gribas vai līdzekļu trūkuma dēļ;

J.   tā kā, lai veselības aprūpes darbinieki jaunattīstības valstīs varētu efektīvi strādāt, viņiem ir nepieciešama atbilstīga infrastruktūra ar piemērotu tehnisko un farmaceitisko atbalstu;

K.   tā kā ilgstoša medicīniskā izglītība, kvalitātes nodrošināšana un medicīniskā aizsardzība ir būtiskas medicīnas jomā strādājošajiem jaunattīstības valstu veselības aprūpes darbiniekiem,

1.   atzinīgi vērtē augstāk minēto Komisijas paziņojumu un pilnībā atbalsta tās paziņojumu, ka "būs grūti panākt progresu TAM īstenošanā, ja netiks palielināti ieguldījumi veselības aprūpes darbiniekos", kā arī tās skaidro apņemšanos attīstības stratēģiju izstrādāšanā sadarboties ar jaunattīstības valstīm;

2.   tomēr pauž kritiku attiecība uz pretrunu starp Komisijas paziņoto apņemšanos uzlabot veselības aprūpi jaunattīstības valstīs un īstenot TAM un rezultātu izklāstu par attīstībai paredzēto līdzekļu izmantošanu veselības aprūpes jomā; uzsver, ka, piemēram 2003. gadā tikai 5,2% no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem bija paredzēti ar veselību saistītiem izdevumiem, bet 2002. gadā ‐ tikai 4%;

3.   uzskata par ļoti nožēlojamām pazīmes, kas liecina, ka Komisija gatavojas ierosināt, lai no līdzekļiem, kas jaunajā sadarbībai attīstības jomā paredzētajā fondā atvēlēti attīstībai, tikai 6% piešķirtu cilvēku un sociālai attīstībai, kurā ietilpts ne tikai veselības aprūpe, HIV/AIDS, seksuālā un reproduktīvā veselība, bet arī citas sociālās attīstības programmas, tostarp bērnu, izglītības un dzimumu programmas;

4.   aicina Komisiju stingri ievērot Parlamenta ilgstošo prasību, lai sociālā sektora vajadzībām izlietotu 35% no attīstībai paredzētajiem līdzekļiem, un no kopējiem līdzekļiem 20% izlietotu pamata veselības aprūpei un pamatizglītībai;

5.   atzīst, ka steidzami ir jāsaskaņo donoru sniegtā palīdzība ‐ gan pašā ES, gan pasaules līmenī ‐ un piekrīt, ka no budžeta sniegts atbalsts, kas saistīts ar pietiekami skaidriem izpildes rādītājiem var būt efektīgs veids, kā uzlabot saskaņošanu un palielināt pārredzamību;

6.   aicina nodrošināt pietiekamu finansējumu reproduktīvās veselības projektiem un nosoda "globālā sprūda noteikumu" (Mehiko pilsētas politika), kas liedz ASV finansēt šādus projektus;

7.   atzīst, ka viens no galvenajiem šīs problemātiskās situācijas iemesliem jaunattīstības valstīs ir veselības aprūpes darbinieku migrācija, jo viņi tiek pieņemti darbā bagātākās valstīs (it īpaši ES un ASV), un aicina ES uzstāt, lai tiktu izstrādāts pasaules rīcības kodekss ētiskai pieņemšanai darbā;

8.   uzskata, ka pirmais solis šīs tendences apturēšanā ir attiecīgajās teritorijās strādājošiem veselības aprūpes darbiniekiem nodrošināt apmācību un labākus darba apstākļus, piedāvāt stimulus, lai iedrošinātu šos cilvēkus strādāt tur, kur viņi ir visvairāk nepieciešami, kā arī, ņemot vērā iespējamos pandēmijas draudus, piegādāt viņiem vakcīnas;

9.   aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot attīstības politikas saskaņošanu, par ko tās parakstījās augstāk minētajā kopīgajā ziņojumā par attīstības politiku , nodrošinot, ka to piekoptā migrācijas politika nekaitē jaunattīstības valstu attīstībai, nabadzīgākajās valstīs aktīvi meklējot vadošos medicīnas darbiniekus;

10.   tomēr uzsver, ka labākais veids cīņai pret intelektuālā potenciāla aizplūšanu veselības nozarē ir nodrošināt karjeras iespējas vadošajiem veselības darbiniekiem, lai viņi paliktu savā mītnes zemē; aicina Komisiju, dalībvalstis un jaunattīstības valstu valdības ieguldīt līdzekļus vadošo veselības darbinieku apmācībā;

11.   aicina jaunattīstības valstis atjaunot savas nacionālās un pamata veselības aprūpes sistēmas un pakalpojumus un Eiropas Savienību atbalstīt šo procesu, sniedzot palīdzību cilvēcisko un institucionālo spēju un infrastruktūru stiprināšanai, tostarp medicīnas darbinieku darba apstākļu uzlabošanā, piemērota medicīniskā aprīkojuma piegādē un tehnoloģijas nodošanā;

12.   pieprasa, lai Komisija un dalībvalstis dara visu iespējamo ar mērķi nodrošināt, ka veselības aprūpei paredzētie līdzekļi sasniedz jaunattīstības valstu sabiedrības nabadzīgākos slāņus; uzsver, ka steidzami jānodrošina pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem lauku teritorijās un attālos rajonos;

13.   mudina ES dalībvalstis padarīt vispārējo veselību un medicīnu par stratēģisku jomu un veikt noteiktus pasākumus, lai uzsvērtu prioritātes pētniecībā un attīstībā ar mērķi apmierināt pacientu vajadzības, it īpaši to pacientu, kuriem nav pieejama kvalitatīva veselības aprūpe;

14.   mudina ES nodrošināt, lai fundamentālajās zinātnēs un biomedicīnā panāktais progress novestu pie uzlabotas, drošas veselības aprūpes par pieņemamu cenu, kā arī visiem pacientiem, it īpaši nabadzībā dzīvojošajiem, nodrošinātu pieeju būtiskākajiem medikamentiem;

15.   aicina Komisiju un dalībvalstis veidot partnerības ar jaunattīstības valstu slimnīcām un veicināt sadarbību ar videokonferenču palīdzību, kas ļautu salīdzinoši mazām un attālām slimnīcām gūt labumu no citu valstu vai slimnīcu augsta līmeņa ekspertu zināšanām un ieteikumiem, un aktīvi atbalstīt primārās veselības aprūpes attīstību;

16.   aicina visās dalībvalstīs veikt efektīvu veselības jomā nodarbinātā darbaspēka plānošanu, lai apmierinātu vietējo pieprasījumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz to kaimiņiem, Āfrikas valstīm un citām ietekmētajām valstīm;

17.   aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt medicīnas izglītību jaunattīstības valstīs, kā arī nodrošināt tai pieeju studentiem no lauku teritorijām un attāliem rajoniem;

18.   uzskata, ka viena no ES prioritātēm, lai samazinātu veselības aprūpes nozares darbinieku trūkumu dažādās dalībvalstīs, ir saglabāt un palielināt ES veselības aprūpes darbinieku skaitu, izmantojot virkni tādu pasākumu, kā profesionālās mobilitātes veicināšanu ES, labāku darba apstākļu nodrošināšanu, palielinātu atbalstu, ieguldot vairāk līdzekļu apmācībā, kā arī izveidojot efektīvu stimulu shēmas, kuras tiktu pamatotas ar pētniecības, analīžu un apspriežu ar darbiniekiem rezultātiem;

19.   uzskata, ka ir būtiski visiem garantēt pieeju augstas kvalitātes un bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem;

20.  Uzsver, ka jāizstrādā iedarbīga vakcīna pret malāriju, un šo procesu var paātrināt ar starptautisku personālsabiedrību palīdzību, kurās sadarbotos privātie un valsts uzņēmumi;

21.   pauž atzinību un atbalstu to NVO darbam, kas jaunattīstības valstīm sniedz palīdzību un speciālās zināšanas veselības aprūpes jomā; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt šīs NVO;

22.   atgādina par drausmīgo stāvokli, kādā ir nokļuvušas piecas bulgāru medicīnas māsas un palestīniešu ārsts, kuriem Tripolē draud nāves sods;

23.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un visu jaunattīstības valstu vadību vadītājiem, un Pasaules Veselības Organizācijas ģenerālsekretāram Lee Jong-wook.

(1) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu 2005. gadā (2005/2104(INI))

P6_TA(2006)0140 A6-0063/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto un 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā grozīto(1) Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (ĀKK), no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (Kotonū Nolīgumu)(2),

–   ņemot vērā Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) Reglamentu, kas pieņemts 2003. gada 3. aprīlī(3), un pēdējo reizi grozīts 2004. gada 25. novembrī Hāgā(4),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 21. aprīļa rezolūcijas un deklarāciju, ko Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2005. gada 16.–21. aprīlī 9. sesijas laikā Bamako (Mali)(5) par šādiem jautājumiem:

–   ņemot vērā Bamako deklarāciju par Tūkstošgades mērķiem attīstībai, ko pieņēma APA 9. sesijas laikā(6),

–   ņemot vērā pārraudzību, ko Komisija veikusi attiecībā uz iepriekšminētajām APA rezolūcijām, kas pieņemtas Bamako (Mali),

–   ņemot vērā 2005. gada 24. novembra rezolūcijas(7), ko Apvienotā parlamentārā asambleja pieņēma 2005. gada 19.–24. novembrī 10. sesijas laikā Edinburgā (Apvienotajā Karalistē) par šādiem jautājumiem:

–   ņemot vērā pārraudzību, ko Komisija veikusi attiecībā uz APA rezolūcijām, kas pieņemtas 2004. gada 25. novembrī Hāgā (Nīderlandē) par šādiem jautājumiem:

–   ņemot vērā APA parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju Sharon Hay Webster un Glenys Kinnock deklarāciju par notikumiem Togo pēc prezidenta Gnassingbé Eyadéma pazušanas 2005. gada 5. februārī,

–   ņemot vērā vēstuli, ko Pasaules Pārtikas programmas aģentūra 2005. gada 3. martā nosūtīja APA,

–   ņemot vērā APA Sieviešu foruma secinājumus par sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu, kuri izteikti 2005. gada 16. aprīlī Bamako (Mali),

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāra Kofi Annana paziņojumu 2005. gada 18. aprīlī par Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, sakarā ar APA 9. sesiju,

–   ņemot vērā APA Sieviešu foruma secinājumus par cilvēku tirdzniecību, kuri izteikti 2005. gada 19. novembrī Edinburgā,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0063/2006),

A.   tā kā 2005. gadā ir beigušās sarunas par Kotonū Nolīguma pārskatīšanu un ir paredzēti jauni pasākumi, it īpaši par politiskā dialoga pastiprināšanu, parlamentu nostiprināšanu, Starptautisko Krimināltiesu un sadarbību cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu;

B.   tā kā APA ir paraugs sadarbības un attīstības jomā pasaulē un tā kā tā sniedz ļoti svarīgu ieguldījumu atklāta un vienlīdzīga dialoga risināšanā starp Ziemeļiem un Dienvidiem;

C.   tā kā APA ir būtiska nozīme, īstenojot Kotonū Nolīguma 8. pantā paredzēto politisko dialogu, it īpaši attiecībā uz demokrātijas veicināšanu, valsts labas pārvaldes īstenošanu un cilvēktiesību aizsardzību;

D.   tā kā 2005. gadā ir bijušas sešas kopīgas ĀKK un ES vizītes:

1.   ir gandarīts, ka beigušās sarunas, kas vainagojās ar vienošanos par Kotonū Nolīguma pārskatīšanu, tomēr pauž nožēlu, ka nolīgumā, kurš panākts augstākā līmeņa tikšanās laikā Briselē 2005. gada 15. un 16. decembrī un kurā 10. Eiropas Attīstības fondam (2008.–2013. g.) ir piešķirts finansējums EUR 22 682, summa ir mazāka nekā sākotnējos priekšlikumos, kuros bija paredzēts saglabāt tādu atbalsta līmeni, kāds bija 9. Eiropas Attīstības fondam;

2.   uzsver, ka vienkāršo formulējumu, kas iekļauts Kotonū Nolīguma 1.a pielikumā, var interpretēt dažādi, lai noteiktu ĀKK un ES sadarbības finansējuma daudzgadu pamatsummu, un ka jebkurā gadījumā šim apjomam jāatbilst galvenajām politiskajām saistībām, kuras Eiropas Savienība uzņēmusies 2005. gadā attiecībā uz attīstību un palīdzību Āfrikai;

3.   atbalsta ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas prasību, kas izteikta tās 9. sesijā 2005. gada aprīlī, proti, ka Eiropas Attīstības fonda apropriāciju atbilstīga daļa ir jāizlieto parlamentāriešu, kā arī politisko, ekonomikas un sabiedrības līderu politiskai izglītošanai un mācībām, lai ilgstoši stiprinātu labu pārvaldību, tiesiskumu, demokrātiskās struktūras un sadarbību starp valdību un opozīciju plurālistiski demokrātiskās iekārtās, kas izveidotas brīvu vēlēšanu rezultātā; šie līdzekļi jāizmanto valsts administrācijas koledžu veidošanai un parlamenta deputātu, pašvaldību administratoru, kā arī politisko partiju un apvienību atbildīgu amatpersonu politiskai izglītībai;

4.   aicina APA turpināt darbību cilvēktiesību jomā un veicināt arī politisko dialogu, kas paredzēts Kotonū Nolīguma 8. pantā, iespējams, organizējot publiskas uzklausīšanas; prasa Apvienotās parlamentārās asamblejas un tās pastāvīgo komisiju darbībā plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

5.   mudina Apvienoto parlamentāro asambleju un īpaši tās Politisko komiteju dot lielāku ieguldījumu politiskajā dialogā saskaņā ar Kotonū Nolīguma 8. pantu un palielināt parlamentāriešu ietekmi ĀKK valstīs, kā arī turpināt centienus parlamentārā veidā nostiprināt demokrātiju ĀKK valstīs, it īpaši apkopojot un izplatot labāko praksi, kā īstenot parlamentāro kontroli pār izpildvaru;

6.   aicina Ekonomikas partnerattiecību nolīguma sarunas padarīt pārredzamākas attiecībā uz to rezultātiem un apspriestajiem jautājumiem, kā arī sniegt būtisku palīdzību, kas atbilstu Komisijas priekšsēdētāja Ž. M. Barozu Glenīglā paustajām saistībām piešķirt 1 miljardu eiro kā "atbalstu tirdzniecībai"; turklāt prasa, lai sarunās vairāk iesaistītos ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, kā arī Eiropas Parlaments, dalībvalstu parlamenti, pašvaldības un pilsoniskā sabiedrība;

7.   atzīmē, ka pastāvīgās komisijas darbojas, kā vajadzīgs, ka to izveide 2003. gadā ir devusi jaunas debašu un apspriežu iespējas un ka, izmantojot tās, ĀKK un ES parlamentārieši ir iemācījušies ne tikai labāk iepazīt viens otru, bet arī sadarboties galvenajos jautājumos, lai ik reizi, kad tas iespējams, plenārsēdēs pieņemtu kopējas nostājas;

8.   ir apmierināts ar APA Prezidija un līdzpriekšsēdētāju darbu, it īpaši attiecībā uz ziņojumiem par cilvēktiesībām un reģionālo, kā arī apakšreģionālo sanāksmju finansēšanu (Kotonū Nolīguma 17. panta 3. punkts un APA Reglamenta 6. pants); prasa precizēt par budžetu atbildīgo līdzpriekšsēdētāju pienākumus, lai pastiprinātu APA darbības izmaksu izmantošanas pārredzamību un Prezidija kontroli pār šiem līdzekļiem;

9.   aicina Apvienoto parlamentāro asambleju rīkoties atbilstīgi ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana ziņojumam, kuru 2005. gada 18. aprīlī viņš adresēja Apvienotās parlamentārās asamblejas 9. sesijai Bamako un kurā teikts: "Tūkstošgades mērķi nav jāīsteno Apvienoto Nāciju Organizācijā, bet gan katrā tās dalībvalstī ar valdības un sabiedrības kopīgām pūlēm";

10.   uzsver, ka augstākā līmeņa tikšanās reizē Edinburgā ir izteiktas nopietnas bažas par cukura režīma reformu; par šo jautājumu divi APA līdzpriekšsēdētāji 2005. gada 23. novembrī nosūtīja vēstuli Padomei, prasot, lai cukura režīma reforma būtu pamatota un taisnīga pret visiem;

11.   konstatē, ka Eiropas Savienības cukura nozarei paredzētajai ES kompensācijas un restrukturizācijas pasākumu paketei vajag vairāk nekā 7 miljardus eiro, un pieprasa, lai 18 ĀKK valstis, kuras ir parakstījušas Cukura protokolu un kurām daudzām tautsaimniecības gandrīz pilnībā ir atkarīgas no cukura ražošanas, laikus saņemtu nozīmīgu finansiālu atbalstu, kuram jāpapildina pašreizējās saistības;

12.   aicina APA, iesaistot Politikas lietu komiteju, atbilstīgi ĀKK un ES partnerattiecībām rīkot visaptverošu forumu par konfliktu novēršanu un atrisināšanu;

13.   uzsver Sociālo lietu un vides komitejas veikumu saistībā ar dabas katastrofām un pauž vēlmi, ka APA varētu dot ieguldījumu, lai ĀKK valstīs novērstu dabas katastrofas un sniegtu palīdzību pēc tām;

14.   uzsver, ka Ekonomikas attīstības, finanšu un tirdzniecības komiteja ir izteikusi gatavību arī turpmāk sniegt konkrētu palīdzību ĀKK valstu attīstībai un ka tā ir atbalstījusi apsvērumus par EAF turpmākās pārvaldības uzlabošanu;

15.   uzsver, ka liela nozīme ir personiskai deputātu līdzdalībai APA darbā, un ir gandarīts par asamblejai veltītajām pūlēm;

16.   uzskata, ka APA sesiju norise Eiropas Savienības dalībvalstīs rotācijas kārtībā ir īsta "pievienotā vērtība", un aicina šo rotāciju saglabāt arī turpmāk;

17.   ir gandarīts par Eiropas Parlamenta un Apvienotās parlamentārās asamblejas pārstāvju piedalīšanos neformālajā Padomes sanāksmē, kurā tikās ministri, kas atbildīgi par sadarbību attīstības jomā, un kuru 2005. gada 24. un 25. oktobrī Līdsā organizēja Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Apvienotā Karaliste, kā arī pauž vēlmi, lai nākamās Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstis rīkotos tāpat;

18.   ar gandarījumu pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta Prezidija 2005. gada 6. septembra lēmumu, ar kuru ir dota piekrišana Apvienotās parlamentārās asamblejas sesiju organizēt Edinburgā, un pauž vēlmi, lai principu organizēt APA sesijas Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstī padarītu par normu;

19.   izsaka atzinību Mali prezidentūrai un valdībai, Mali iestādēm, kā arī dažādām teritoriālajām apvienībām par vērtīgo ieguldījumu 9. sesijas norisē Bamako, it īpaši semināru organizēšanā par šādām tēmām:

20.   ir gandarīts par to, ka, sesijas pārmaiņus rīkojot kādai ĀKK valstij un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalstij, ir panākta īsta līdzvērtība starp sesijām, kas notiek ĀKK valstīs un Eiropas Savienības dalībvalstīs;

21.   pauž atzinību Apvienotās Karalistes prezidentūrai, kā arī Skotijas iestādēm par izcilo ieguldījumu 10. sesijas norisē Edinburgā, it īpaši semināru organizēšanā par šādām tēmām:

22.   atzinīgi vērtē to, ka līdzpriekšsēdētāji pieņēma lēmumu Edinburgas sesijā dot vārdu pēc runātāju pieprasījuma, tādējādi efektīvi sekmējot atklātas diskusijas plenārsēžu laikā, un aicina šo praksi turpināt;

23.   ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka APA sesijās aizvien vairāk iesaistās nevalstiskie dalībnieki un ka šajā ziņā vislielākais skaits ir sasniegts Edinburgas sesijā;

24.   aicina Austrijas prezidentūru un Eiropas Parlamenta Prezidiju pieņemt noteikumus par 11. sesijas organizēšanu Vīnē, Austrijā, no 2006. gada 17. līdz 22. jūnijam un par 12. sesijas organizēšanu Bridžtaunā, Barbadosā, no 2006. gada 18. līdz 24. novembrim;

25.   atgādina, ka, pamatojoties uz APA Prezidija pieņemtajiem lēmumiem un ņemot vērā budžetā pieejamos līdzekļus, 2006. gada pirmajā ceturksnī notiks kopīga ĀKK un ES vizīte Etiopijā un Eritrejā, kā arī Mauritānijā un Togo;

26.   aicina APA locekļus aktīvi piedalīties nākamo ziņojumu izstrādē, kuru sagatavošanai ir saņemta pilnvara, un tēmas ir šādas:

27.   saistībā ar Sieviešu foruma secinājumiem Edinburgā iesaka nākamajā ziņojumā izklāstīt pasākumus, kas veikti, lai efektīvāk cīnītos pret cilvēku tirdzniecību;

28.   uzsver, ka aktīvi jāsāk organizēt sanāksmes reģionālā un apakšreģionālā līmenī saskaņā ar Kotonū Nolīguma 17. panta 3. punktu ; aicina APA pieņemt savu reglamentu un plānot šāda veida sanāksmes, pamatojoties uz esošajām ĀKK valstu grupas parlamentārajām struktūrām; šajās sanāksmēs īpaši ir jāpievēršas reģionālās sadarbības jautājumiem saistībā ar konfliktu novēršanu un noregulēšanu, kā arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumu slēgšanu un īstenošanu;

29.   aicina Eiropas Parlamenta deputātus, kas piedalās APA darbā, kā arī tās ES sekretariātu darīt visu iespējamo, lai nostiprinātu APA ietekmi un pozīciju Eiropas Parlamentā;

30.   mudina visas politiskās grupas izvairīties no balsošanas atsevišķi katras palātas deputātiem, lai veicinātu solidaritāti un APA vienotību;

31.   mudina APA locekļus turpināt savu darbību atbilstīgi sasniegumiem, kas panākti kopš 2004. gada;

32.   ir gandarīts par APA dokumentu ātru ievietošanu internetā, kas ir nepieciešams instruments APA labai darbībai, ņemot vērā, ka asamblejas locekļi cits no cita atrodas ļoti tālu; aicina APA un tās divus sekretariātus pastāvīgi izmantot elektronisko pastu un internetu, lai nosūtītu dokumentus parlamentu deputātiem, un veicināt interneta lietošanu, kad tas ir pieejams;

33.   mudina cieši sadarboties Eiropas Savienības un Āfrikas valstu parlamentāriešus, kā arī izstrādāt Eiropas Parlamenta un Āfrikas parlamenta ierēdņu apmaiņas programmu, lai palīdzētu viņiem palielināt darbspējas;

34.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ĀKK un ES Padomei, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, ĀKK valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentiem, Skotijas Parlamentam un valdībai, Edinburgas mēram, kā arī Komisijai.

(1) OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp. (2) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (3) OV C 231, 26.9.2003., 68. lpp. (4) OV C 80, 1.4.2005., 38. lpp. (5) OV C 272, 3.11.2005., 17. lpp. (6) OV C 272, 3.11.2005., 50. lpp. (7) OV vēl nav publicētas.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par palīdzības efektivitāti un korupciju jaunattīstības valstīs (2005/2141(INI))

P6_TA(2006)0141 A6-0048/2006

Eiropas Parlaments,

-   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo ziņojumu: Eiropas Konsenss(1),

-   ņemot vērā ANO 2003. gada 31. oktobra Pretkorupcijas konvenciju,

-   ņemot vērā ANO 1996. gada 16. decembra Deklarāciju pret korupciju un uzpirkšanu starptautiskos tirdzniecības darījumos,

-   ņemot vērā ESAO 1997. gada 21. novembra Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos,

-   ņemot vērā ANO 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā izklāstīti tūkstošgades attīstības mērķi, ko starptautiskā sabiedrība kopīgi noteikusi kā uzdevumus nabadzības izskaušanai,

-   ņemot vērā 2005. gada 2. marta Parīzes Deklarāciju par palīdzības efektivitāti,

-   ņemot vērā 2005. gada 12. jūlija ceturto tūkstošgades ekosistēmas novērtējuma ziņojumu "Ekosistēmas un cilvēka labklājība ‐ uzņēmējdarbības un rūpniecības iespējas un uzdevumi",

-   ņemot vērā 8., 9. un 97. pantu Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā(2),

-   ņemot vērā Eviānā notikušās G8 valstu augstākā līmeņa sanāksmes 2003. gada 2. jūnija Deklarāciju par korupcijas apkarošanu un pārredzamības uzlabošanu,

-   ņemot vērā Āfrikas komisijas 2005. gada 11. marta ziņojumu "Mūsu kopējās intereses",

-   ņemot vērā ES stratēģiju kājnieku ieroču un vieglo ieroču (SALW) un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai, kuru pieņēma Eiropadomes 2005. gada 15.–16. decembra sanāksmē,

-   ņemot vērā tā 2003. gada 15. maija rezolūciju par administratīvās spējas uzlabošanu jaunattīstības valstīs(3),

-   ņemot vērā tā 2004. gada 31. marta rezolūciju par pārvaldību Eiropas Savienības attīstības politikā(4),

-   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

-   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6-0048/2006),

A.   tā kā korupcija nesamērīgi ietekmē nabadzīgos iedzīvotājus, ierobežojot viņu piekļuvi sabiedriskajām precēm un pazeminot pamatpakalpojumu kvalitāti, kas apgrūtina izvairīšanos no nabadzības spirāles;

B.   tā kā korupcija negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības apstākļus, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un sabiedrības uzticību valdībai;

C.   tā kā korupcija mazina palīdzības efektivitāti un tādējādi kavē ES attīstības mērķu sasniegšanu un palēnina ES partnervalstu attīstību;

D.   tā kā saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem pasaulē katru gadu kukuļos samaksā vairāk nekā USD 1 triljonu (1 000 000 000 000) un saskaņā ar Āfrikas Savienības aprēķiniem korupcija Āfrikas valstu ekonomikai katru gada rada zaudējumus vairāk kā 25% apmērā no Āfrikas IKP;

E.   tā kā korupcija ir problēma, kas skar sabiedrību kopumā un kas izpaužas dažādos veidos, un tāpēc nevar piemērot stratēģiju "visiem viens", jo korupciju var izskaust tikai, izmantojot vispusīgu pieeju;

F.   tā kā korupcijas apkarošanā būtiska nozīme ir daudziem dalībniekiem, tai skaitā politiķiem, valsts amatpersonām, pilsoniskajai sabiedrībai, plašsaziņas līdzekļiem, starpvalstu uzņēmumiem un starptautiskiem palīdzības sniedzējiem;

G.   tā kā korupcija ir gan viens no konfliktsituāciju cēloņiem, gan arī to sekas;

H.   tā kā korupcija apdraud cilvēka pamatvajadzības, tādas kā piekļuve veselības aprūpei un izglītībai;

I.   tā kā korupcija ir nepareizas pārvaldības blakusprodukts, kas ir cieši saistīts ar valsts lomu, un tāpēc pret to ir jācīnās, izmantojot efektīvu pārvaldību veicinošas stratēģijas;

J.   tā kā pārredzamība un atbildīgums ir korupcijas apkarošanas pamatprincipi;

K.   tā kā pienācīga uzmanība gan jaunattīstības, gan attīstītajās valstīs jāvelta saiknei starp kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu ražošanu, pārsūtīšanu un apriti, no vienas puses, un korupciju, no otras puses;

L.   tā kā korupciju nav iespējams ierobežot bez pilsoniskās sabiedrības līdzdalības un izpratnes un tā kā šajā procesā ir būtiski svarīga visas atbilstīgās informācijas pieejamība;

M.   tā kā ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvencija ir pirmais starptautiskais juridiskais instruments, lai atzītu vajadzību visām valstīm apņemties nodrošināt līdzekļu repatriāciju, un tā kā vienīgās valstis, kuras nav ratificējušas šo konvenciju, ir Ungārija un Francija;

N.   tā kā ESAO 1997. gada Konvenciju var parakstīt tikai ESAO dalībvalstis vai valstis, kas ir pilntiesīgas dalībnieces ESAO darba grupā par uzpirkšanu starptautiskos uzņēmējdarbības darījumos,<0}

1.   aicina Komisiju attīstības programmu izstrādē īpašu uzmanību veltīt atbildīguma un pārredzamības jautājumiem, jo vāji atbildīguma mehānismi veicina korupciju;

2.   uzsver, ka pastiprināta uzmanība jāvelta pilsoniskās sabiedrības nozīmei labas pārvaldības veicināšanā un korupcijas brīvprātīgā kontrolē;

3.   atgādina, ka saskaņā ar grozīto Kotonū Partnerattiecību nolīgumu nopietni korupcijas gadījumi var radīt nepieciešamību pēc apspriešanās atbilstīgi šī nolīguma 96. un 97. pantam;

4.   uzsver nepieciešamību ar dialoga, informācijas apmaiņas un administratīvās spējas uzlabošanas palīdzību atbalstīt jaunattīstības valstu parlamentu kā budžeta lēmējiestāžu darbu;

5.   uzsver brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu būtisko nozīmi korupcijas apkarošanā un aicina ES sniegt lielāku atbalstu projektiem, ar kuriem atbalsta vai stiprina šādus partnervalstu plašsaziņas līdzekļus;

6.   uzsver nepieciešamību sekmēt tiesību sistēmas izveidošanu un nostiprināšanu šajās valstīs;

7.   uzsver sieviešu būtisko nozīmi cīņā pret korupciju un līdz ar to vajadzību nodrošināt sievietēm un meitenēm labāku izglītību, kā arī veicināt sieviešu iesaistīšanos politikā;

8.   atbalsta kampaņu "Publicē to, ko tu samaksā", kas aicina starpvalstu uzņēmumus atklāt informāciju par maksājumiem valstu valdībām;

9.   uzsver ieguldījumu nozīmību jaunattīstības valstīs un mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šādus ieguldījumus;

10.   uzsver to, cik liela nozīme jaunattīstības valstīs ir pilsoniskās sabiedrības izveidotiem sabiedrības interešu ievērošanas uzraugiem, kuru izveide paredz valdības pārbaužu un bilances sistēmu; aicina Komisiju atbalstīt šo procesu, paredzot pilsoniskās sabiedrības interešu ievērošanas uzraugu atbalstam atbilstīgu īpatsvaru no budžeta atbalsta līdzekļiem;

11.   uzskata, ka korupcijas apkarošanas nolūkā bieži vien ir jāmaina iekšējā organizācija; uzsver nepieciešamību uzlabot centrālo un vietējo institūciju administratīvo spēju nolūkā apkarot korupciju, it īpaši saistībā ar to līdzekļu palielināšanos, kuri piešķirti budžeta atbalsta veidā;

12.   uzsver, ka pirms budžeta atbalsta piešķiršanas jāveic rūpīgs piešķiramo līdzekļu pārvaldības riska novērtējums, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu;

13.   uzsver, ka budžeta atbalsts vienmēr jāpiešķir konkrētai jomai;

14.   uzsver, ka, piešķirot jebkādu budžeta atbalstu, vienmēr jāparedz arī politiskais dialogs, kura mērķis ir Valsts finanšu vadības (PMF) uzlabošana, korupcijas riska samazināšana un līdzekļu nepareizas pārvaldības novēršana;

15.   aicina nodrošināt ES piešķirtā budžeta atbalsta programmu labāku pārredzamību, tostarp, publicējot attiecīgo informāciju par saņēmējvalstī izlietoto atbalstu, iesaistot šajā procesā parlamentus un informējot pilsonisko sabiedrību;

16.   aicina atbalstīt to, lai pilsoniskā sabiedrība un valstu parlamenti efektīvi sekotu līdzi budžeta līdzekļu izlietojumam ar tādas Valsts izdevumu izsekošanas aptaujas (PETS) palīdzību, ar kuru skaidri izvērtē "ieguldījumu" un "rezultātu" samērīgumu saskaņā ar ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) kritērijiem;

17.   uzskata, ka jāizstrādā specifiski sociālie rādītāji nolūkā iegūt precīzākus datus par attiecīgajās valstīs sasniegto pārvaldības kvalitātes līmeni, kā arī aicina šajā jomā plašāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību;

18.   aicina ES kā Valsts izdevumu un finansiālā atbildīguma programmas (PEFA) vienu no vadītājiem, kura nodrošina saskaņotu sistēmu piešķiramo līdzekļu pārvaldības riska novērtēšanai saņēmējvalstīs, iekļaut tajā īpašus rādītājus korupcijas līmeņa noteikšanai;

19.   aicina Komisiju izmantot šos izsekotos korupcijas līmeņus, lai atbalstītu pareizu pārvaldību un veiktu atbilstīgus pasākumus pret korumpētiem režīmiem;

20.   mudina Komisiju apsvērt lēmumus samazināt jaunattīstības valstu ārējo parādu;

21.   uzsver, ka starptautiskajiem palīdzības sniedzējiem cieši jākoordinē to darbība budžeta atbalsta jomā, lai saņēmējvalstīs veicinātu pārredzamību un atbildīgumu;

22.   mudina visas ES dalībvalstis un visas tās valstis, kuras parakstījušas ANO 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju, ratificēt šo konvenciju, kā arī ESAO 1997. gada Konvenciju par ārvalstu valsts amatpersonu uzpirkšanas apkarošanu starptautiskās uzņēmējdarbības darījumos;

23.   {0><}0{>aicina ESAO dalībvalstis apsvērt iespēju uzņemt Kipru, Latviju, Lietuvu un Maltu kā pilntiesīgas dalībnieces ESAO darba grupā par uzpirkšanu starptautiskos uzņēmējdarbības darījumos, kas tām ļautu parakstīt un ratificēt ESAO 1997. gada Konvenciju, un aicina šīs valstis pa to laiku meklēt iespēju aktīvāk piedalīties pārskatīto ieteikumu īstenošanā, kurus pieņēma ESAO Ministru padomes 1997. gada 23. maija sanāksmē par uzpirkšanas apkarošanu starptautiskos uzņēmējdarbības darījumos;<0}

24.   atgādina reģionālo iniciatīvu, tādu kā Āfrikas salīdzinošās pārskatīšanas mehānisms (APRM), būtisko nozīmi korupcijas ierobežošanā un labas pārvaldības veicināšanā; uzsver, ka Āfrikas valstīm jāīsteno šīs iniciatīvas un Komisijai un dalībvalstīm šajā nolūkā tām jānodrošina tehniskā un finansiālā palīdzība;

25.   aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk izstrādāt juridiski saistošu starptautisku instrumentu par kājnieku ieroču, vieglo ieroču un to munīcijas izsekošanu un marķēšanu SALW, kā arī atbalstīt reģionālās iniciatīvas kājnieku ieroču, vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai jaunattīstības valstīs;

26.   aicina turpināt ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas īstenošanu, lai nodrošinātu informācijas atklāšanu par maksājumiem, kas veikti starp jaunattīstības valstu valdībām un starpvalstu uzņēmumiem;

27.   aicina dalībvalstis, kurās atrodas finanšu centri, veikt visus vajadzīgos tiesiskos un administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu repatriāciju uz to izcelsmes valsti; turklāt uzsver nepieciešamību stiprināt administratīvo spēju, īpašu uzmanību veltot īpašumu zādzības, kā arī valsts līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas un izšķērdēšanas novēršanai;

28.   mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot starptautisku "melnā saraksta" sistēmu, ar kuras palīdzību atturētu bankas no lielu naudas summu aizdošanas korumpētiem režīmiem un valdību pārstāvošām privātpersonām;

29.  Aicina Komisiju un dalībvalstis aizliegt valsts iepirkumus vai iepirkuma līgumu slēgšanu ar uzņēmumiem, kuru darbinieki ir bijuši iesaistīti korupcijas gadījumos ar jaunattīstības valstu valdību ministriem vai amatpersonām, vai arī kādā citādā veidā, ja pret šiem darbiniekiem netiek ierosināta disciplinārlieta; turklāt aicina dalībvalstis ziņot par šādiem gadījumiem attiecīgajām kriminālvajāšanas iestādēm, lai šādus gadījumus izmeklētu un, ja nepieciešams, attiecīgās personas sauktu pie atbildības;

30.   uzsver, ka valsts iepirkuma procedūras saistītas ar lielu korupcijas risku un tādēļ kā pamatprioritāte jāveicina pārredzami iepirkuma noteikumi un procedūras;

31.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 46, 24.2.2006., 1.lpp (2) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. (3) OV C 67 E, 17.3.2004., 255. lpp. (4) OV C 103 E, 29.4.2004., 550. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dārfūru

P6_TA(2006)0142 B6-0250/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā, tostarp 2004. gada 16. septembra rezolūciju par humānās palīdzības stāvokli Sudānā(1), kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2005. gada 21. aprīļa rezolūciju (Nr. ACP-EU 3777/05) par stāvokli Sudānā(2),

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2006. gada 10. marta paziņojumu,

–   ņemot vērā 2004. gada 8. aprīļa Humāno vienošanos par uguns pārtraukšanu,

–   ņemot vērā Āfrikas Savienības misijas Sudānā mandātu, kura termiņš tika pagarināts 2004. gada oktobrī,

–   ņemot vērā Abudžā notiekošās miera sarunas,

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada februāra misijas un 2004. gada augusta–septembra misijas atzinumus, kā arī ĀKK un ES kopīgās 2005. gada marta misijas atzinumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā ziņojumā ANO Drošības padomei Jan Pronk konstatēja, ka nogalināšana, izvarošana un cilvēktiesību pārkāpumi Dārfūrā turpinās, turklāt izvarošana un seksuālā vardarbība nemazinoties turpinās gan valsts iekšienē pārvietoto personu nometnēs, gan ārpus tām;

B.   tā kā vienošanās par uguns pārtraukšanu reģionā netiek ievērota, tā kā Sudānas Atbrīvošanas armijas (SLA) dumpinieki aizvien biežāk ir pārkāpuši aizliegumu atklāt uguni un tā kā Kustības par taisnīgumu un vienlīdzību (JEM) dumpinieki ir apgalvojuši, ka pieprasīs reģiona pašnoteikšanās tiesības, ja vien drīzumā netiks rasts konflikta risinājums;

C.   tā kā Sudānas valdība turpina aktīvi atbalstīt Džandžavīdu miliciju, ne tikai apbruņojot bandas, bet arī ar transportlīdzekļu palīdzību tieši piedaloties uzbrukumos ciemiem(3), un tā kā aculiecinieki ir ziņojuši par uguni, ko atklāj no valdībai piederoša helikoptera(4);

D.   tā kā Āfrikas Savienības misijas Sudānā mandāts ir pagarināts līdz 2006. gada 30. septembrim, un pēc šī datuma ANO tieši garantēs starptautisko spēku klātbūtni;

E.   tā kā Sudānas valdība ir izteikusies, ka šāda ANO operācija būtu līdzvērtīga koloniālismam, un draudējusi izstāties no Āfrikas Savienības, ja šī operācija tiktu īstenota;

F.   tā kā AMIS misija sākotnēji bija pilnvarota aizsargāt Āfrikas Savienības novērotājus, kuri uzraudzīja, lai netiek pārkāpta Humānā vienošanās par uguns pārtraukšanu; tā kā 2004. gada oktobrī šis mandāts tika pagarināts, lai dotu AMIS iespēju aizsargāt civiliedzīvotājus, kuri, saskaņā ar misijas viedokli, atradās tuvējā apkaimē un dzīvoja nenovēršamos draudos; tā kā šīs misijas mandāta pamatā nekad nav bijusi civiliedzīvotāju aizsardzība;

G.   tā kā Dārfūras konflikts un izvairīšanās no soda arvien vairāk ietekmē stabilitāti kaimiņvalstī, proti, Čadas austrumu daļā, kā arī apdraud mieru un drošību pasaulē;

H.   tā kā Sudānas valdība neļāva ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatoram Jan Egeland 2006. gada 3. aprīlī apmeklēt Dārfūru; tā kā pašlaik humānajai palīdzībai un humānās palīdzības sniedzējiem Dārfūra ir visgrūtāk pieejama, salīdzinot ar situāciju pēdējo divu gadu laikā;

I.   tā kā 2005. gada martā ANO Drošības padome sakarā ar situāciju Dārfūrā griezās pie Starptautiskās Krimināltiesas (ICC), kas pēc šī fakta uzsāka izmeklēšanu, kuras rezultātā Hāgas Tiesā līdz šim ir iesniegts saraksts ar 51 aizdomās turamā vārdiem;

J.   tā kā, lai izvairītos no to Sudānas amatpersonu izdošanas ICC, kuras tiek turētas aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu, Sudānas valdība Dārfūrā ir izveidojusi īpašas tiesas, kam jāizskata kara noziegumi un cilvēktiesību pārkāpumi;

K.   tā kā līdz šim minētās īpašās tiesas nav ierosinājušas lietas pret amatpersonām, milicijas spēku pārstāvjiem vai citām personām, kuras ir atbildīgas par smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanu Dārfūrā;

L.   tā kā 2006. gada 6. martā Al Shareif nometnes apkaimē tika izdarīts uzbrukums četru pusaudžu meiteņu grupai, pēc kura sekojošās cīņas rezultātā iestājās uzbrucēja nāve; tā kā policija ir nodevusi šo četru meiteņu lietu prokuratūrai, izvirzot apsūdzību slepkavībā;

M.   tā kā Krievija un Ķīna turpina apgādāt Sudānas valdību ar ieročiem; tā kā pēdējo sešu mēnešu laikā abas minētās valstis ir konsekventi kavējušas ANO Drošības padomi uzsākt sankcijas pret Sudānu,

1.   pauž nožēlu, ka visas konfliktā iesaistītās puses turpina vardarbību un izvarošanu, un nosoda Sudānas valdības nepārtraukto atbalstu Džandžavīdu milicijai(5);

2.   mudina ANO Drošības padomi rīkot sanāksmi, lai izskatītu jautājumu par genocīdam līdzvērtīgu vardarbību Dārfūrā, un uzņemties atbildību par civiliedzīvotāju aizsardzību, saskaņā ar ANO Hartas VII nodaļu izstrādājot precīzu mandātu, kas stātos spēkā 2006. gada 1. oktobrī vai pirms šī datuma (pēc tam, kad 2006. gada 30. septembrī būs beidzies Āfrikas Savienības misijas Dārfūrā mandāta termiņš);

3.   aicina ANO Drošības padomi paplašināt ieroču embargo Dārfūrā, attiecinot to uz visu Sudānas teritoriju, un atbalstīt Āfrikas Savienības centienus Dārfūrā pilnībā izmantot darbības spēju un nelokāmi īstenot savu mandātu civiliedzīvotāju aizsardzībai līdz brīdim, kad to pārņems ANO misija;

4.   uzsver, ka AMIS spēki ir pilnvaroti galvenokārt novērot, lai netiek pārkāpta humānā vienošanās par uguns pārtraukšanu; kritizē starptautisko sabiedrību par novēlotu rīcību civiliedzīvotāju aizsardzībai;

5.   aicina dalībvalstis pildīt saistības, ko tās ir uzņēmušās: nodrošināt militāro novērotāju, virsnieku personāla un civilās policijas spēku klātbūtni, lai paaugstinātu drošību Dārfūrā un garantētu pašreizējai AMIS misijai pietiekamu finansējumu un materiālo nodrošinājumu, ļaujot tai cik vien iespējams plašāk īstenot savu ierobežoto mandātu;

6.   atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes 2006. gada martā pieņemtos lēmumus par aizliegumu veikt uzbrukuma lidojumus Dārfūrā; pieprasa, lai virs Dārfūras tiek efektīvi ieviesta lidojumu aizlieguma zona;

7.   aicina Eiropas Savienību, ASV un citus starptautisko attiecību dalībniekus īstenot ikvienu pasākumu, kas nepieciešams, lai noziegumi vairs nepaliktu nesodīti, piemērojot Drošības padomes noteikto sankciju režīmu un nodrošinot, ka šis režīms ietver mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kuras kavē ANO spēku izvietošanu vai citādi veicina vardarbību pret civiliedzīvotājiem;

8.   pieprasa, lai starptautiskā sabiedrība atbalsta izmeklēšanu, ko Starptautiskā Krimināltiesa veic par starptautisko humāno un cilvēktiesību likumu pārkāpumiem Dārfūrā;

9.   pievienojas ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, aicinot izbeigt Sudānas bēgļu piespiedu iesaukšanu Čadas obligātajā karadienestā; pieprasa izveidot Čadas un Sudānas robežuzraudzības spēkus, kā to paredz abu valstu prezidentu 2006. gada 10. februārī parakstītā vienošanās;

10.   asi nosoda Sudānas valdības aizliegumu ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatoram Jan Egeland apmeklēt Dārfūru;

11.   aicina Āfrikas Savienību arī turpmāk pildīt vadošo lomu Abudžas miera sarunās un pieprasa ikvienam tajās iesaistītajam dalībniekam strādāt, lai šīs sarunas vainagotos ar panākumiem;

12.   aicina Sudānas valdību strādāt, cieši sadarbojoties ar NVO, lai nodrošinātu savas tautas labklājību; mudina Sudānas valdību pārskatīt 2006. gada likumu par brīvprātīgo un humāno palīdzību, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem; uzstājīgi pieprasa, lai Sudānas Humānās palīdzības komisija (HPK) veicina vīzu un ieceļošanas atļauju izsniegšanu humānās palīdzības darbiniekiem un izbeidz starptautisko NVO vajāšanu; kritizē HPK atkarību no Sudānas valdības;

13.   aicina Sudānas valdību atbrīvot Amouna Mohamed Ahmed (17), Fayza Ismail Abaker (16), Houda Ismail Abdel Rahman (17) un Zahra Adam Abdela (17), kamēr nav pabeigta izmeklēšana, un uzskata, ka šīm jaunietēm kā ar nolūku veiktas izvarošanas upuriem būtu jāsniedz atbilstoša palīdzība;

14.   kritizē Krievijas un Ķīnas centienus bloķēt ANO Drošības padomes pasākumu īstenošanu Dārfūrā; mudina starptautisko sabiedrību izdarīt lielāku spiedienu uz šīm valstīm, lai novērstu iespēju, ka šo valstu ekonomiskā ieinteresētība naftas ieguvē un ieroču tirdzniecībā destabilizē miera procesu Dārfūrā;

15.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, ANO Drošības padomei, Jan Pronk, Jan Egeland, Kofi Annan, kā arī ĀKK valstu valdību vadītājiem.

(1) OV C 140 E, 9.6.2005., 153. lpp. (2) OV C 272, 3.11.2005., 43. lpp. (3) Saskaņā ar informāciju, ko Āfrikas Savienības Uguns pārtraukšanas komisija sniegusi ziņojumā Nr. 96/05 par uguns pārtraukšanas pārkāpumiem sakarā ar iespējamo GoS uzbrukumu Umm Zoor tirgum 2005. gada 16. jūlijā, kurā secināts, ka uguns pārtraukšanas pārkāpumā ir vainojami Džandžavīdu un Sudānas valdības spēki. (4) Saskaņā ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) jaunāko ziņojumu par Sudānu, kas publicēts 2006. gada 27. janvārī (10.–11. lpp.). (5) Saskaņā ar Āfrikas Savienības Uguns pārtraukšanas komisijas sniegto informāciju ziņojumā Nr. 96/05 par uguns pārtraukšanas pārkāpumiem (sk. C apsvēruma 1. zemsvītras piezīmi) un ņemot vērā ANO īpašā sūtņa Dārfūrā Jan Pronk 2006. g. 21. marta apgalvojumu, ka Āfrikas Savienības komandieri atklāti runā par valdības sabiedroto spēku nepārtrauktu atbalstu milicijai.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irāku: asīriešu kopiena un stāvoklis Irākas cietumos

P6_TA(2006)0143 RC-B6-0252/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2005. gada 24. februāra rezolūciju par ES prioritātēm un ieteikumiem ANO Cilvēktiesību komisijas 61. sesijai Ženēvā (no 2005. gada 14. marta līdz 22. aprīlim)(1),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā(2),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par Eiropas Savienību un Irāku – iesaistīšanās pamats(3);

–   ņemot vērā Vispārējās un ārlietu padomes 2005. gada 21. februāra lēmumu izveidot Integrēto tiesiskuma misiju Irākā (EUJUST LEX),

–   ņemot vēra Ārlietu padomes 2005. gada 7. novembra secinājumus par Irāku,

–   ņemot vēra Ārlietu padomes 2006. gada 27. februāra secinājumus par Irāku,

–   ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem cietsirdīgiem, necilvēcīgiem un pazemojošiem soda veidiem,

–   ņemot vērā 2005. gada Irākas Konstitūcijas 35. pantu, Kriminālkodeksa 333. pantu un Kriminālprocesa kodeksa 127. pantu, kas aizliedz visu veidu spīdzināšanu,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

Asīrieši (haldieši, sīrieši un citas kristiešu minoritātes)

A.   tā kā 2006. gada 29. janvārī tika veikti uzbrukumi četrām baznīcām un Vatikāna pārstāvniecības birojiem Bagdādē, kā arī divām baznīcām Kirkūkā, nogalinot trīs cilvēkus (tostarp četrpadsmit gadus vecu pusaudzi) un vairākus ievainojot;

B.   tā kā asīrieši (haldieši, sīrieši un citas kristiešu minoritātes) arvien biežāk kļūst par upuriem plānotai vardarbībai, piemēram, īpašuma izpostīšanai, nolaupīšanai, uzbrukumiem baznīcām, vajāšanai, izspiešanai un spīdzināšanai par islāma neievērošanu;

C.   atzīstot, ka pieaudzis arī uzbrukumu skaits kristiešu studentiem Irākas universitātēs, jo īpaši Mosulā, un ka kristiešiem Mosulā ir teikts, lai pamet šo apgabalu;

D.   atzīmējot drausmīgo stāvokli, kādā atrodas Irākas kristiešu bēgļi kaimiņvalstīs, jo īpaši Sīrijā un Jordānā, kur saskaņā ar ANO Bēgļu aģentūras (UNCHR) ziņojumu viņi nesaņem starptautisko palīdzību;

E.   tā kā asīrieši (haldieši, sīrieši un citas kristiešu minoritātes) ir senas iedzimto tautas, kas vajāšanas un piespiedu emigrācijas dēļ ir apdraudētas, un pastāv draudi, viņu kultūra varētu izzust;

Stāvoklis Irākas cietumos

F.   tā kā saskaņā ar ANO Palīdzības misijas Irākā (UNAMI) Cilvēktiesību biroja sniegto informāciju īpašas bažas rada Irākā veikto apcietinājumu apstākļi un tiesiskums;

G.   tā kā saskaņā ar Irākas Cilvēktiesību ministrijas sniegtajiem datiem 2006. gada 28. februārī Irākas cietumos pavisam bija 29 565 ieslodzīto: 14 229 atradās Irākas Daudznacionālo spēku (MNF-I) uzraudzībā, 8 391 – Tieslietu ministrijas uzraudzībā, 488 mazgadīgie – Nodarbinātības un sociālo lietu ministrijas uzraudzībā, 5 997 – Iekšlietu ministrijas uzraudzībā un 490 – Aizsardzības ministrijas uzraudzībā;

H.   tā kā Irākas ministriju pārstāvji veic to ieslodzījuma vietu inspekciju, kuras atrodas Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai kuras visā valsts teritorijā pārvalda īpašie spēki;

I.   tā kā EUJUST LEX sniedz nepieciešamo apmācību vairāk nekā 700 Irākas tiesu iestāžu, policijas un cietumu darbiniekiem;

J.   tā kā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām paredz, ka neviens nedrīkst tikt patvaļīgi apcietināts un ka brīvības atņemšanai jābalstās uz likumā noteiktiem pamatojumiem un procedūrām, un mudina visas puses piemērot šā pakta noteikumus;

Asīrieši (haldieši, sīrieši un citas kristiešu minoritātes)

1.   asi nosoda visus vardarbības aktus pret asīriešiem (haldiešiem, sīriešiem un citām kristiešu minoritātēm) Irākā; mudina Irākas varas iestādes un MNF-I atrast personas, kas izdarījušas šos smagos noziegumus, un vainīgos pēc iespējas ātrāk nodot tiesai;

2.   mudina Irākas varas iestādes saskaņā ar to starptautiskajām saistībām pasargāt asīriešus (haldiešus, sīriešus un citas kristiešu minoritātes) no diskriminācijas;

3.   mudina Irākas varas iestādes palielināt asīriešu (haldiešu, sīriešu un citu kristiešu minoritāšu) drošību un veicināt asīriešu (haldiešu, sīriešu un citu kristiešu minoritāšu) bēgļu atgriešanos un pārcelšanos uz dzīvi drošā vidē, kurā ciena viņu tradīcijas un dzīvesveidu;

4.   aicina Irākas kristiešus piedalīties savas teritorijas un ciematu atjaunošanā un pārvaldē Ziemeļirākā un citur valstī, lai saglabātu savu kultūras, reliģisko un etnisko identitāti vienotā un nedalītā valstī;

5.   pilnībā atbalsta Irākas politisko un reliģisko vadītāju aicinājumus būt iecietīgiem un mudina Irākā dzīvojošās kopienas tikties un uzsākt dialogu, pamatojoties uz savstarpēju cieņu; pilnībā atbalsta ANO centienus valsts dialoga kontekstā veicināt kopienu dialogu; atzinīgi vērtē Arābu līgas iniciatīvu rīkot otro valsts iekšējā izlīguma konferenci ar visu Irākas kopienu piedalīšanos;

6.   mudina Irākas Pārstāvju padomes Konstitucionālo komiteju tās izstrādātajos konstitūcijas grozījumu priekšlikumos saglabāt visu Irākas kopienu tiesības uz savu kultūru un reliģisko pārliecību;

7.   aicina Komisiju un Padomi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai asīriešiem (haldiešiem, sīriešiem un citām kristiešu minoritātēm) sniegtu atbalstu un aizsardzību;

Stāvoklis Irākas cietumos

8.   izsaka bažas par ieslodzīto stāvokli cietumos un citās ieslodzījuma vietās Irākā; atkārtoti nosoda ieslodzīto spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību pret viņiem; aicina Irākas varas iestādes un MNF-I nodrošināt ieslodzījuma apstākļus, kas atbilst starptautiskajām apcietinājumā turēšanas normām;

9.   aicina MNF-I un Irākas varas iestādes nekavējoties paziņot visu atlikušo ieslodzīto personības un nodrošināt, lai viņiem būtu pieejams advokāts un iespēja tikties ar ģimeni, kā arī lai viņi tiktu informēti par savas aizturēšanas iemesliem;

10.   aicina Irākas varas iestādes un MNF-I veikt atbilstīgus drošības pasākumus, lai pasargātu ieslodzītos no spīdzināšanas un sliktas izturēšanās:

11.   atzinīgi vērtē MNF-I veikto pastāvīgo izmeklēšanu lietās par vardarbību pret ieslodzītajiem;

12.   atzinīgi vērtē Irākas varas iestāžu veikto ieslodzījuma vietu inspekciju visā valsts teritorijā; atzinīgi vērtē to, ka tiek plānots veikt vēl vairāk inspekciju; atzinīgi vērtē to, ka UNAMI veicina šo procesu;

13.   aicina MNF-I un Irākas varas iestādes ļaut Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai neierobežoti piekļūt visām Apvienotās Karalistes un ASV pārziņā esošajām ieslodzījuma vietām;

14.   atbalsta Irākas Cilvēktiesību ministrijas nerimstošos centienus uzturēt augstus cilvēktiesību standartus, tostarp attiecībā uz personām, kas atrodas ieslodzījumā;

15.   atbalsta EUJUST LEX; atzīmē, ka Irākas varas iestādes ir lūgušas pagarināt misijas uzturēšanās laiku pēc tās pilnvaru beigām un paplašināt sniegto apmācību jomu; mudina Komisiju un Padomi pagarināt misijas uzturēšanās laiku pēc tās pilnvaru beigām un paplašināt sniegtās apmācības jomu, iekļaujot tiesu medicīnisko ekspertīzi;

16.   aicina Irākas Pārstāvju padomi ratificēt Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem;

17.   aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis arī turpmāk sniegt atbalstu cilvēktiesību un tiesiskuma nostiprināšanai Irākā;

o
o   o

18.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Irākas pagaidu valdībai, Irākas Pārstāvju padomei, Amerikas Savienoto Valstu valdībai, citu MNF-I dalībvalstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram.

(1) OV C 304 E, 1.12.2005., 375. lpp. (2) OV C 45 E, 23.2.2006., 107. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0288.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ēģipti

P6_TA(2006)0144 RC-B6-0253/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Aimanu Nuru (Ayman Nour) un par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecībām,

–   ņemot vērā 1995. gada 28. novembra Barselonas deklarāciju,

–   ņemot vērā Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par stratēģiskajām vadlīnijām ES rīcības pastiprināšanai attiecībā uz cilvēktiesībām un demokratizāciju saistībā ar Vidusjūras reģiona partneriem (KOM(2003)0294),

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona cilvēktiesību tīkla pirmo konferenci Kairā 2006. gada 26.–27. janvārī,

–   ņemot vērā darba programmu, ko 2005. gada 28. novembrī Barselonā augstākā līmeņa sanāksmē pieņēma valstu un valdību vadītāji,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentu priekšsēdētāju 5. konferences secinājumus, kurus pieņēma 2005. gada 26. novembrī Barselonā,

–   ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārās asamblejas 2006. gada 27. marta rezolūciju un tās priekšsēdētāja deklarāciju,

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(1),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 1. punktu un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 177. pantu, kurā cilvēktiesību veicināšana noteikta kā viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.   tā kā sekmēt demokrātijas, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību ievērošanu ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem un mērķiem, un tas veido kopēju pamatu Eiropas un Vidusjūras reģiona attīstībai;

B.   tā kā ES ir izveidojusi Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuras mērķis ir uzlabot un stiprināt politisko dialogu un integrēt partnervalstis ES politikās, lai veicinātu mieru, stabilitāti un demokrātiju kaimiņvalstīs;

C.   tā kā Padomes pieņemtie pirmie rīcības plāni ar Maroku, Tunisiju, Jordānu, Izraēlu un Palestīnas pašpārvaldi uzliek pienākumu ES un partnervalstīm veikt ciešāku un visaptverošu dialogu, ievērojot saskaņotu un kopēju reģionālo pieeju; tā kā sagaidāms, ka 2006. gada jūnijā tiks pieņemts pašlaik sarunu procesā esošais rīcības plāns ar Ēģipti;

D.   tā kā tas attiecībām ar Ēģipti piešķir lielu nozīmi un uzskata godīgas un pārredzamas vēlēšanas par pārbaudītu ceļu uz demokrātiskāku sabiedrību;

E.   tā kā tas ir nobažījies par to, ka Ēģiptē Ghad partijas priekšsēdētājam Aimanam Nuram ir atcelta parlamentārā imunitāte un viņš ir aizturēts; atgādinot iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību jautājumiem Ēģiptē, tostarp par Aimanu Nuru;

F.   tā kā Ghad partijas vadītāju un bijušo parlamenta deputātu Aimanu Nuru un citus apsūdzētos arestēja pēc tam, kad Aimans Nurs bija kandidējis iepriekšējās prezidenta vēlēšanās un arī parlamenta vēlēšanās 2005. gada novembrī un decembrī, kuru laikā tika novērota Aimana Nura atbalstītāju iebaidīšana;

G.   tā kā Aimanam Nuram, kurš iepriekšējās prezidenta vēlēšanās palika otrais, tika piespriests 5 gadu cietumsods par to, ka viņš, iespējams, viltojis dažus no 50 parakstiem, kuri bija vajadzīgi viņa partijas reģistrēšanai;

H.   tā kā tas ir nobažījies par ziņām, ka Aimana Nura veselība ir nopietni pasliktinājusies badastreika dēļ, kuru viņš uzsācis, protestējot pret tiesas un ieslodzījuma apstākļiem;

I.   tā kā Aimana Nura apelāciju ir nolemts kasācijas instances tiesā izskatīt 2006. gada 18. maijā; tā kā tas pauž bažas par to, ka šī tribunāla vadīšanai izvēlētais tiesnesis ir tas pats, kurš tika izvēlēts, lai iztaujātu Ēģiptes tiesnešus, kuri liecināja pret valdību un apliecināja krāpšanu vēlēšanu procesā novembrī; tā kā tas ierosina, ka gadījumā, ja pēc lietas izskatīšanas tiesā Aimans Nurs paliks ieslodzījumā, sūtīt ad hoc Eiropas Parlamenta delegāciju, lai apmeklētu viņu cietumā;

1.   uzsver, ka ES un Ēģiptes attiecības un Ēģipte ir nozīmīga Eiropas un Vidusjūras reģiona stabilitātei un attīstībai, un atzinīgi vērtē politisko reformu procesu, kuru uzsākušas Ēģiptes varasiestādes;

2.   uzsver, ka cilvēktiesību ievērošana ir viena no ES un Ēģiptes asociācijas nolīguma pamatvērtībām, un atkārtoti apliecina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību nozīmi, lai sekmētu tiesiskumu un pamatbrīvību ievērošanu;

3.   aicina Ēģiptes varasiestādes rīkoties saskaņā ar Ēģiptes likumiem un pausto vēlmi palielināt politisko atklātību un dialogu; tomēr atgādina politisko kontekstu, kādā notiek šī tiesa;

4.   mudina Ēģiptes valdību reformēt vēlēšanu tiesisko regulējumu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kas paredz brīvību un pārredzamību, kā arī ļauj dibināt politiskas grupas un pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

5.   aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar Eiropas Parlamentu paredzēt praktiskus pasākumus, lai regulāri novērtētu to, kā visas līgumslēdzējas puses ievēro Eiropas un Vidusjūras valstu asociācijas nolīguma 2. pantu, un lai panāktu ievērojamu progresu, it īpaši attiecībā uz notikumu regulāru un objektīvu novērošanu cilvēktiesību jomā un saistībā ar pakāpi, līdz kurai cilvēktiesību aktīvisti un opozīcijas līderi, tādi kā Aimans Nurs, var brīvi rīkoties un paust savus uzskatus;

6.   aicina atbrīvot Aimanu Nuru;

7.   uzsver pozitīvo un mēreno lomu, kāda Ēģiptei ir Vidējo Austrumu miera procesā; aicina Komisiju un Padomi stiprināt šo lomu;

8.   aicina Ēģiptes valdību noteikt precīzus grafikus un kritērijus, lai efektīvi novērotu panākumus rīcības plāna īstenošanā un tādējādi iesaistītu organizācijas, kas strādā Eiropas un Vidusjūras reģiona cilvēktiesību tīklā, un konsultētos ar tām;

9.   šajā sakarā mudina Komisiju un Ēģiptes valdību iekļaut rīcības plānā īpašas cilvēktiesību apakškomitejas izveidošanu ES un Ēģiptes asociācijas nolīguma kontekstā un pēc rīcības plāna pieņemšanas izveidot tam efektīvu novērošanas mehānismu;

10.   uzskata, ka ārkārtas likumu atcelšana ir absolūti nepieciešama demokrātijas nodrošināšanai;

11.   pauž noteiktu pārliecību, ka rīcības plānā jāiekļauj pasākumi, kas vērsti uz to, lai garantētu akadēmisko brīvību, plašsaziņas līdzekļu brīvību un privāto reliģisko uzskatu brīvību un lai izbeigtu diskrimināciju pēc dzimuma, reliģijas, rases vai citiem kritērijiem; turklāt pauž satraukumu par to, ka šajā reģionā pieaug fundamentālisma loma;

12.   uzskata, ka rīcības plānā jāiekļauj konkrētas un izmērāmas saistības ar skaidriem termiņiem, pat ja tādēļ sarunas paildzināsies pēc 2006. gada 12. jūnija, kad paredzēta ES un Ēģiptes Asociācijas padomes sanāksme; it īpaši aicina Komisiju un Ēģiptes valdību rīcības plānā risināt tādus delikātus jautājumus kā ārkārtas stāvokļa atcelšana, spīdzināšanas novēršana un apkarošana, patvaļīgas aizturēšanas aizliegšana un tiesu iestāžu neatkarības pastiprināšana;

13.   aicina Ēģiptes Republikas parlamentu iesaistīties demokratizācijas, tiesiskuma un cilvēktiesību sekmēšanas procesā, lai tas varētu šajā reģionā uzņemties vadošo lomu kā parlamentārās demokrātijas paraugs nākotnē;

14.   atgādina tā iepriekš minētajā 2006. gada 19. janvāra rezolūcijā pausto pieprasījumu saņemt informāciju par apstākļiem un stāvokli, kādā ir Sudānas bēgļi, pret kuriem 2005. gada 30. decembrī Kairā tika vērsta vardarbība;

15.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Vidusjūras reģiona valstu, kuras parakstījušas Barselonas deklarāciju, valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas un Vidusjūras Parlamentārās asamblejas priekšsēdētājam.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0028.