Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešāku partnerību starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(1), kā arī 2001. gada 15. novembra rezolūciju par globālo partnerību un kopējo stratēģiju attiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(2) un 2002. gada 26. septembra rezolūciju par MERCOSUR(3),

–   ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas četros Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un valdību vadītāju un Eiropas Savienības sammitos, kuri notika attiecīgi Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā) un Vīnē (2006. gada 11., 12. un 13. maijā),

–   ņemot vērā Luksemburgas deklarāciju, kuru pieņēma Rio grupas un Eiropas Savienības XII ministru sanāksmes laikā 2005. gada 27. maijā Luksemburgā,

–   ņemot vērā Komisijas stratēģisko paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, kas tika iesniegts, gatavojoties IV Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona sammitam, kurš notika 2006. gada 11., 12. un 13. maijā Vīnē (KOM(2005)0636),

–   ņemot vērā Vīnes deklarāciju, kuru pieņēma IV Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona sammita laikā, kurš notika 2006. gada 11., 12. un 13. maijā Vīnē,

–   ņemot vērā 2005. gada 14.–16. jūnijā Limā notikušās Eiropas Savienības un Latīņamerikas XVII parlamentu sadarbības konferences Nobeiguma aktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0302/2006),

A.   tā kā ir pamats bažām par to, ka pašreizējās sarunās par asociācijas nolīgumu ar MERCOSUR nav vērojami panākumi, tāpat kā PTO Dohas sarunu kārtā,

B.   tā kā ES un MERCOSUR kopīgā pārliecība ir, ka reģionālā integrācija ir to iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās attīstības pamats, kā arī pamatinstruments demokrātijas stiprināšanai, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai un abu reģionu nozīmes palielināšanai pasaules līmenī,

C.   tā kā ES un MERCOSUR aktīvi atbalsta daudzpusēju brīvas un godīgas tirdzniecības sistēmu, kas veicina apmaiņu un stimulē ilgtspējīgu attīstību, kā arī efektīvu un visiem labvēlīgu globalizācijas pārvaldi;

D.   tā kā ES un MERCOSUR ir PTO sarunu dzinējspēki Dohas sarunu kārtā, un abas šīs valstu organizācijas Honkongā PTO ministru konferencē uzņēmās saistības 2006. gadā veiksmīgi nobeigt Dohā uzsāktās sarunas, panākot vērienīgu un līdzsvarotu rezultātu visās sarunu jomās;

E.   tā kā 2006. gada 10. jūlijā Standartu apspriešanas grupa pieņēma jauno PTO Pārredzamības mehānismu visiem reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem, lai veicinātu, ka tie kļūst par pamatu pasaules tirdzniecības attīstībai;

F.   tā kā ES un MERCOSUR asociācijas līguma noslēgšana ir pamats turpmākajiem panākumiem, pamatojoties uz īpašo kultūras un vēsturisko saikni, kopīgi apņemoties veicināt un stiprināt kopējās vērtības, tādas kā cilvēktiesības, demokrātiju, sociālo un ekonomisko kohēziju, mieru un stabilitāti, izmantojot divu reģionu – ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerību;

G.   tā kā ES un MERCOSUR ekonomisko un tirdzniecības attiecību uzlabošana ar asociācijas nolīgumu, saglabājot uzticību PTO daudzpusējības principiem, varētu abpusēji veicināt abus šos savstarpēji papildinošos procesus;

H.   tā kā Dohas sarunu kārtas sekmīga slēgšana un ES–MERCOSUR brīvās tirdzniecības zonas izveide ir būtiski nosacījumi patiesai tirgus atvēršanai, daudzpusējo standartu uzlabošanai, kas tādējādi stimulētu ekonomisko izaugsmi, attīstību un nodarbinātību visā pasaulē, kā arī dotu lielu ieguldījumu jaunattīstības valstu integrācijā pasaules ekonomikā;

I.   tā kā asociācijas nolīgumu noslēgšana starp ES un Meksiku, kā arī starp ES un Čīli un to veiksmīga īstenošana, pievērš uzmanību divpusējo reģionālo attiecību starp ES un Latīņameriku, kas pamatojas asociācijas nolīgumos, kuros paredzētas arī brīvās tirdzniecības zonas, stratēģiskajai nozīmībai un ekonomiskajām, politiskajām un sociālajām interesēm;

J.   tā kā brīvās tirdzniecības zonas izveide ar MERCOSUR ir ārkārtīgi prioritārs jautājums, rodoties jaunām interesēm tirdzniecības jomā, īpaši Āzijā;

K.   tā kā atšķirībā no sarunām par Amerikas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, ES un MERCOSUR ierosina izveidot globālu stratēģisku asociāciju, kas aptver daudz vairāk, kā vien konkrētus tirdzniecības jautājumus;

L.   tā kā gaidāmā Venecuēlas iestāšanās MERCOSUR noteiks būtiskas izmaiņas nākamajā asociācijas nolīgumā, jo īpaši jautājumos par enerģētikas tirgu;

M.   tā kā veiksmīgas asociācijas nolīguma noslēgšanas starp ES un MERCOSUR uzdevums būs veicināt ekonomisko izaugsmi un nabadzības samazināšanos un tādējādi pildīt Tūkstošgades attīstības mērķus, īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanos, taisnīgu un vienlīdzīgu resursu sadali, stabilu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, kā arī atstumto grupu sociālu iekļaušanu;

N.   tā kā ES ir MERCOSUR galvenais partneris ieguldījumu un tirdzniecības jomā un tā kā kopš 2000. gada tirdzniecības apjoms starp šiem diviem reģioniem ir pakāpeniski pieaudzis no līdzsvarota stāvokļa līdz MERCOSUR pārpalikumam aptuveni 10 000 miljonu eiro apmērā 2004. gadā;

O.   tā kā pašlaik uz MERCOSUR attiecas ES vispārējā preferenču sistēma, kas paredzēta valstīm ar zemiem ienākumiem;

P.  tā kā Eiropas Savienībai un MERCOSUR, saistībā ar asociāciju un plašāku pasaules pārvaldības kontekstu, jāvienojas veicināt starptautiskos un daudzpusējos tirdzniecības, sociālos un vides standartus,

Q.   tā kā visu PTO dalībvalstu, jo īpaši G-20, kurā ir MERCOSUR dalībvalstis, kā arī G-90 līdzdalības nodrošināšana PTO lēmumu pieņemšanas procesā ir pozitīva un nepieciešama;

1.   uzsver, ka asociācijas nolīguma slēgšana ar MERCOSUR, izveidojot vislielāko brīvās tirdzniecības zonu starp pasaules reģioniem, ir stratēģisks un prioritārs ES ārējo sakaru mērķis tādā starptautiskā kontekstā, kuru raksturo pieaugoša savstarpējā atkarība, ekonomiskā izaugsme, jaunu ekonomisku spēku rašanās un tādu jaunu globālu starptautisku uzdevumu pieaugums kā drošības nodrošināšana, globālā ekonomiskā vadība, vide un nabadzības ierobežošana;

2.   atkārto, ka ES ir pēc iespējas ātrāk jānoslēdz pilnīgs, vērienīgs un līdzsvarots asociācijas nolīgums ar MERCOSUR, kura pamatā ir trīs pīlāri: politikas un institucionāla nodaļa demokrātiska dialoga stiprināšanai un politikas saskaņošanai, sadarbības nodaļa – ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai, un tirdzniecības nodaļa – tādas augsta līmeņa brīvās tirdzniecības zonas izveidošanai, kurā ietilpst plašs jomu klāsts sākot no savstarpējas preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līdz jomām, kas saistītas ar investīcijām, valsts iepirkumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, sadarbību konkurences jomā, kā arī ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, tirdzniecības mehānismu un saistošu mehānismu domstarpību izšķiršanai;

3.   pauž nožēlu par to, ka Vīnes sammitā neizdevās iegūt vērienīgas pilnvaras ES un MERCOSUR sarunu atsākšanai un noslēgšanai; tāpēc uzsver nepieciešamību veicināt sarunu procesu, kurš būtu iesaistošs, efektīvs un pārredzams, un aicina aktīvāk iesaistīties un sniegt vairāk augstākā līmeņa politisku impulsu, kā arī sastādīt galīgo grafiku, kas dotu iespēju sarunas nobeigt pēc iespējas īsākā laikā;

4.   uzskata, ka ES un MERCOSUR asociācijas līguma noslēgšana būs būtisks solis ceļā uz Eiropas un Latīņamerikas globālas starpreģionu zonas izveidošanu vidējā termiņā, kā Parlaments to ierosināja 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijā;

5.   uzsver, ka tirdzniecība un sarunas par attīstītu brīvās tirdzniecības zonu, kas aptver visus jautājumus ir efektīvs līdzeklis ceļā uz ekonomisko attīstību, kā arī efektīvs veids, lai nodrošinātu lielāku savstarpējo atkarību un sadarbību visos līmeņos;

6.   ir gandarīts par to, ka iepriekšminētajā paziņojumā par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, Komisija joprojām uzskata reģionālo integrāciju par Latīņamerikas attīstības galveno atbalsta punktu; uzstāj, ka, lai neapdraudētu reģionālās integrācijas procesu, jānodrošina, lai modulētie dialoga mehānismi nekaitētu kopējam reģionālās integrācijas redzējumam, īpaši MERCOSUR gadījumā;

7.   uzsver, ka integrācijas procesa pastiprināšanā nozīmīgi varētu būt institucionalizēt gaidāmo MERCOSUR Sociālo sammitu, kurš notiks 2006. gada decembrī un kura sociālajā programmā iesaistīsies dažādas pilsoniskās sabiedrības grupas; aicina Komisiju atbalstīt šo jauno iniciatīvu integrācijai un tādējādi stiprināt nākamā asociācijas nolīguma sociālo dimensiju;

ES intereses brīvās tirdzniecības zonā ar MERCOSUR

8.   atgādina, ka MERCOSUR ir reģions, kuram piemīt liels izaugsmes un brīvas tirdzniecības potenciāls – tas aptver 45 % Latīņamerikas iedzīvotāju, un tas ir arī lielākais tirgus Latīņamerikā ar 45% no IKP; tāpēc uzsver, ka ES un MERCOSUR brīvās tirdzniecības zona, kas varētu kļūt par lielāko brīvās tirdzniecības zonu starp pasaules reģioniem, pavērtu plašas tirdzniecības un ekonomiskās izaugsmes iespējas, kā arī uzlabotu abu tirgu starptautisko konkurētspēju;

9.   uzstāj, ka ES un MERCOSUR brīvās tirdzniecības zona ir būtiski nozīmīga, lai stiprinātu ES, kā MERCOSUR galvenā tirdzniecības un investīciju partnera lomu, kā arī tā ir nozīmīga, lai stiprinātu starpkontinentālo integrāciju, un uzstāj, ka tās izveide jāpabeidz, jo jāņem vērā, ka Amerikas Brīvās tirdzniecības zonas priekšlikumā izteikts kontinentālās integrācijas redzējums; atzīmē, ka Amerikas Brīvās tirdzniecības zonas tirdzniecības liberalizācijas iniciatīva Amerikas kontinentā, kā arī MERCOSUR izvēršanās un tirgus atvēršana Āzijas, Dienvidāfrikas vai Persijas līča sadarbības padomes valstu tirgu virzienā, ir abiem kontinentiem kopējas ģeopolitiskas intereses;

10.   atzīmē, ka atšķirībā no Latīņamerikas kopumā, kur ASV importa īpatsvars ir trīs reizes augstāks, nekā ES importa īpatsvars, MERCOSUR ES kvota ir aptuveni 25 %, salīdzinot ar ASV 20 %;

11.   uzskata, ka būtiskie ieguvumi no ES–MERCOSUR brīvās tirdzniecības zonas izveides ir nozīmīgi arī MERCOSUR kopējā tirgus konsolidācijai, muitas savienībai, globālajam integrācijas procesam, kā arī tas būs piemērs citiem integrācijas procesiem Latīņamerikā;

Nolīguma nenoslēgšanas izmaksas

12.   uzsver, ka pētījumā par ES un MERCOSUR brīvās tirdzniecības zonas izveides ietekmi, ko veica Parīzes Politisko zinātņu institūta MERCOSUR nodaļa un kas paredzēts ES un MERCOSUR biznesa forumam, ir aprēķināts, ka nolīguma nenoslēgšana izmaksātu vismaz 3,7 miljardus eiro gadā preču tirdzniecības jomā un vairāk nekā 5 miljardus, ja pieskaita arī investīcijas un pakalpojumus;

Sarunas par brīvās tirdzniecības zonu ar MERCOSUR
Principi, apjoms un saistība ar Dohas sarunu kārtu

13.   atkārto, ka nepieciešams panākt vienotu un nedalāmu tirdzniecības vienošanos, kas ietu tālāk par saistībām Pasaules tirdzniecības organizācijā, un kurā, neizslēdzot nevienu jomu un nosakot pēc iespējas mazāk ierobežojumus, būtu ņemta vērā atsevišķu produktu īpašā jutība;

14.   pauž nožēlu par to, ka neatkarīgi no tā, ka Parlaments ir ieteicis sarunas par nolīgumu ar MERCOSUR nesaistīt ar Dohas sarunu kārtu PTO, tā kā ir aizkavējušās sarunas ar MERCOSUR, to grafiks ir kļuvis atkarīgs no Dohas sarunu kārtas gaitas un gala rezultāta; uzskata, ka abas šīs sarunas nav savstarpēji izslēdzošas, un tās viena otru papildina;

15.   uzstāj, ka brīvās tirdzniecības zona ar MERCOSUR, tāpat kā Dohas sarunu kārtas noslēgšana, nav jāpakļauj vienīgi mērķim noslēgt sarunas par lauksaimniecības jautājumiem, un uzstāj, ka sarunām jānotiek visās jomās un tām jānorisinās paralēli un ar tālejošiem mērķiem gan preču un pakalpojumu apmaiņas jomā, gan attiecībā uz investīcijām, valsts iepirkumu un pārējiem šķēršļiem, kas ierobežo tirdzniecību;

16.  Īpaša un diferencēta pieeja

16. uzskata, ka ES un MERCOSUR, kā priviliģētiem tirdzniecības partneriem, jāsadarbojas daudz ciešāk daudzpusējās tirdzniecības sarunās, jo īpaši PTO, kur mūsu intereses bieži sakrīt jautājumos par tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju;

17.   uzskata, ka sarunas virzīsies uz priekšu, tikai, ja tās būs pamatotas uz kopīgiem saprātīgiem attiecīgo koncesiju vērtības kritērijiem, un tāpēc atzīmē, ka nepilnīga savstarpīguma un īpaša un diferencēta režīma principi ir jāizprot saistībā ar abu reģionu attīstības līmeņiem un nozaru konkurenci, nevis globāli un absolūti, kas nebūtu atbilstīgi katra šī tirgus reālajam stāvoklim;

Lauksaimniecība

18.   atgādina Komisijas teikto, ka MERCOSUR adresētais priekšlikums lauksaimniecības jomā ir visvērienīgākais ES divpusējo sarunu vēsturē, kā arī to, ka ES ir galvenā MERCOSUR lauksaimniecības produktu importētāja, 2005. gadā kopējā importa apjomam sasniedzot 48  %; uzskata, ka šajā sakarā, Eiropas Savienībai ir pamats sagaidīt tik pat vērienīgu piedāvājumu no saviem MERCOSUR partneriem;

19.   atgādina, ka 2003. gada lauksaimniecības reformas rezultātā ES būtiski samazināja valsts subsīdijas, kuras radīja tirdzniecības izkropļojumus, un Dohas sarunu kārtā ES aicināja pārējos tirdzniecības partnerus arī uzņemties konkrētas saistības šajā jomā;

20.   vērš uzmanību, ņemot vērā, ka tas ir nozīmīgi MERCOSUR, ES izteiktajam nozīmīgajam piedāvājumam Dohas sarunās likvidēt eksporta atmaksājumu sistēmu līdz 2013. gadam, un uzstāj, ka eksporta kredītu, valsts tirdzniecības uzņēmumu un pārtikas palīdzības jomā ir nepieciešams, lai līdzīgi rīkotos pārējie PTO locekļi; tomēr atzīmē, ka līdzīgs progress jāsasniedz iekšējā atbalsta un tirgus pieejamības jomās;

21.   uzskata, ka ES elastība, atbildot uz MERCOSUR prasībām par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem, ir jāpakārto panākumiem citās jomās, piemēram, ar lauksaimniecību nesaistīto produktu tirgus pieejamībai un pakalpojumiem, kā arī citiem ar lauksaimniecību saistītiem jautājumiem, piemēram, nolīgumam par vīnu un alkoholiskajiem dzērieniem, ģeogrāfisko norāžu efektīvai aizsardzībai, nepamatotu tirdzniecības aizsardzības normu atcelšanai un sanitāro un fitosanitāro, kā arī dzīvnieku labturības normu ievērošanai;

22.   aicina Komisiju būt piesardzīgākai attiecībā uz mūsu MERCOSUR partneru prasībām pēc preferenciālas piekļuves Kopienas bioetanola tirgum, kas tika pausta ES bireģionālajās sarunās šajā jomā;

23.   atbalsta Komisijas nodomu tirdzniecības sarunās ar etanola ražotājvalstīm izmantot līdzsvarotu pieeju un saglabāt priekšnoteikumus biodegvielas importēšanai Eiropas Savienībā, lai saskaņotu Eiropas ražotāju un Eiropas Savienības tirdzniecības partneru intereses, kā arī Kopienas politikas mērķus, īpaši jautājumā par atkarības samazināšanu no ārvalstīm enerģētikas jomā;

Tirgus pieejamība ar lauksaimniecību nesaistītajiem produktiem

24.   aicina sarunās par tirgus pieejamību ar lauksaimniecību nesaistītajiem produktiem panākt vērienīgus un līdzsvarotus rezultātus, kas nodrošina jaunas un reālas tirgus pieejamības iespējas attiecībā uz visu apmaiņu tirdzniecības jomā, pēc vajadzības elastīgi izmantojot pakāpeniskās tarifa atcelšanas grafiku; tas attiecas arī uz uzturēšanas un izaugsmes nodrošināšanu ar ilgtspējīgu zivsaimniecību saistītā darbībā, lai saglabātu zivju krājumus un jo īpaši apdraudētās sugas;

25.   šajā sakarā vērš uzmanību uz to, cik ES svarīga ir zivsaimniecības nozare un tās pārstrādes produkti, piemēram, tunzivs konservi;

Pakalpojumi

26.   uzsver, ka vērienīga un atvērta divpusēja vienošanās būtu būtisks ieguvums gan MERCOSUR, gan ES – abās pakalpojumu joma dod vislielāko ieguldījumu IKP veidošanā, tā ietekmētu gan nozaru liberalizācijas pasākumus, šajā kompromisā – 4. režīmā, gan tiesiskās paļāvības un iepriekšējās paredzamības jomas, sniedzot pakalpojumus;

27.   uzskata, ka vislielākais izaugsmes potenciāls abpusējās tirdzniecības attiecībās ir pakalpojumu nozarē, kurā Merkosur dalībvalstis pamazām, bet pārliecinoši atgūstās no dziļās ekonomiskās krīzes, no kuras ir iespējams turpmāk izvairīties, abiem tirdzniecības blokiem ilgtspējīgi ekonomiski sadarbojoties;

28.   vērš uzmanību uz to, cik nozīmīgi ir panākt konkrētus uzlabojumus attiecībā uz tām saistībām, kas līdz šim ir paredzētas un ievērotas liberalizācijas jomā, kā arī uz to, ka nepieciešams skaidrs un stabils normatīvais pamats brīvai kapitāla apritei un, jo īpaši, finanšu pakalpojumu jomā, kā arī ar telekomunikāciju, jūras un gaisa transporta jomām saistītajās darbībās;

29.   vērš uzmanību uz vienmērīgi pieaugošo tūrisma nozares potenciālu MERCOSUR valstu ekonomikā un uzsver, cik nozīmīgi ir veicināt tūrismu starp abiem reģioniem;

Investīcijas

30.   uzsver, ka Eiropas investīcijas ir virzītas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski MERCOSUR ekonomiskajai izaugsmei, kā arī uz tām ražošanas nozarēm, kurām ir ilgtermiņa perspektīvas nodrošināt nodarbinātību un pārticību;

31.   uzsver nepieciešamību veikt sarunas par investīcijām veltītu nodaļu ar mērķi panākt, lai tā garantē skaidru un stabilu normatīvo pamatu ārvalstu investīciju veicināšanai un aizsardzībai, novēršot diskrimināciju pēc valsts piederības un paredzot investīciju līgumu piemērošanai nepieciešamo tiesisko paļāvību;

32.   uzsver vajadzību kopā ar ieguldījumiem stiprināt infrastruktūru, kas ir ekonomikas izaugsmes veicinātāja;

33.   uzsver, ka MERCOSUR konsolidācija un nostiprināšanās, galvenokārt pabeidzot muitas savienības izveidi, attīstot kopējo tirgu, tostarp ieviešot kopēju ārējās tirdzniecības politiku, kā arī nodrošinot importēto preču brīvu apriti, ir būtiska, lai samazinātu šķēršļus uzņēmējiem un veicinātu tirdzniecības un investīciju apmaiņu starp abiem reģioniem;

34.   uzsver, ka jārīkojas izlēmīgi, lai palielinātu tirdzniecības plūsmu, turpinot grāmatvedības un revīzijas standartu saskaņošanu;

35.   uzsver, ka parādu un aizdevumu jautājumi joprojām ir šķēršļi valsts pārvaldes racionalizēšanas un ekonomiskās izaugsmes ceļā MERCOSUR valstīs, un šie jautājumi būtiski jārisina abu reģionu sadarbības kontekstā;

36.   atzīmē, ka nespēcība monetārajā jomā, kuru nosaka daudzo Dienvidamerikas valūtu daudzveidība un vājums, un jo īpaši to smagā atkarība no dolāra, bieži vien ir šķērslis Eiropas investīcijām; mudina plašāk pieņemt eiro, un ar to vairāk norēķināties importa un eksporta darījumos;

Valsts iepirkums

37.   uzsver, ka, tā kā neviena no MERCOSUR dalībvalstīm nav parakstījusi PTO daudzpusējo vienošanos valsts iepirkuma jomā, vienošanās par valsts iepirkumu ir obligāts noteikums, lai uzņēmējiem nodrošinātu daudz drošāku, paredzamāku, pārredzamāku, kā arī nediskriminējošu vidi;

Intelektuālais īpašums

38.   prasa, lai tirdzniecības nolīgums starp ES un MERCOSUR ietu tālāk nekā PTO līgums to intelektuālā īpašuma tiesību aspektu jomā, kuri saistīti ar tirdzniecību (Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību+) tomēr pauž nostāju, ka jebkādi Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību+ nolīgumi nedrīkst kavēt sabiedrības veselības aizsardzības nodrošinājumu, kas pieejams PTO dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, jo tādējādi tiktu ierobežota medikamentu pieejamība jaunattīstības valstīs;

Sanitārie un fitosanitārie pasākumi

39.   uzskata, ka nodaļas par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem iekļaušana, palīdzēs nepieļaut, ka šie pasākumi tiktu izmantoti, kā protekcionisma aizsegs, un tādējādi būtu nodrošināta attiecīgo tirgu pieejamība;

Citi šķēršļi tirdzniecībai

40.   atzīmē, ka abu reģionu standartu un sertifikācijas sistēmu tuvināšana nodrošinās labāku savstarpēju pieeju tirgiem, jo īpaši rūpniecības ražojumu tirdzniecības jomā;

41.   iesaka plašāku un ciešāku attiecīgo iestāžu sadarbību standartizācijas, akreditācijas, sertifikācijas un metroloģijas jautājumos, kā arī ES īpašajā tehniskajā palīdzībā, lai uzlabotu MERCOSUR spējas šajā jomā, un cik vien iespējams veicināt šo tehnisko aspektu saskaņošanu starp dažādām MERCOSUR valstīm;

Domstarpību risināšana

42.   norāda, ka nolīgumā jāiekļauj institucionalizēts strīdu risināšanas instruments, kas būtu saistošs to konfliktu risināšanai, kuri varētu izcelties jebkurā reģionā, kurš ietilpst brīvās tirdzniecības zonā;

Sadarbība starp ES un MERCOSUR

43.   atzīmē, ka ES nenoliedzami ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja MERCOSUR, un vienīgā, kas izstrādājusi sadarbības stratēģiju ar mērķi stiprināt reģionālo integrāciju;

44.   atzīmē, ka, papildus reģionālajai sadarbībai, MERCOSUR dalībvalstis ir ieguvējas arī no divpusējās sadarbības ar ES, un ir lielākās Eiropas Investīciju bankas aizdevumu saņēmējas, kā arī horizontālo sadarbības programmu dalībnieces Latīņamerikā ‐ @LIS, ALBAN, AL-INVEST, URB-AL, ALURE un ALFA;

45.   atzīmē, ka ES un MERCOSUR sadarbības stratēģija ir balstīta kopīgās vērtībās ‐ demokrātijas aizsardzībā, tiesiskuma ievērošanā, pamattiesību un brīvību aizsardzībā un abu reģionu solidaritātē; uzstāj, ka abu reģionu ekonomiskās asociācijas ģeostratēģiskā nozīmība palīdzēs izplatīt šīs kopējās vērtības visā pasaulē, veicinot daudzpusējību kā vienīgo iespēju risināt ar drošību, politisko stabilitāti un ekonomisko izaugsmi saistītās problēmas, ar kurām jāsaskaras starptautiskajai sabiedrībai;

46.   uzskata, ka pašreizējais sadarbības nolīgums politisko dialogu papildina ar detalizētākiem mehānismiem un tajā ir uzsvērta vajadzība ievērot cilvēktiesības un labu pārvaldību, taču uzstāj, ka joprojām ir nepieciešams nodrošināt, lai sadarbības nodaļa ir efektīva attiecībā uz nabadzības izskaušanu un lai tā ir saskaņā ar citiem ES attīstības politikas instrumentiem Latīņamerikā; uzsver vajadzību gala nolīgumā saglabāt līdzsvaru starp tirdzniecību un attīstību, novēršot pretrunas starp tirdzniecības un attīstības nodaļām;

47.   uzsver, ka laba pārvaldība, cilvēktiesības un demokrātija ir būtiskas sastāvdaļas kopīgā paziņojumā, ko Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvji izstrādāja tiekoties Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas Konsenss"(4), un ka nepieciešami turpmāki centieni, lai uzlabotu komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu slikto pārvaldību;

48.   uzsver, ka jānodrošina, lai nolīgumā tiktu iekļauta standartizētā cilvēktiesību klauzula;

49.   aicina Komisiju palielināt finanšu līdzekļus jaunajai reģionālajai sadarbībai ar MERCOSUR laika posmam no 2007.–2013. gadam, lai būtu iespējams pilnīgi risināt MERCOSUR institucionālās sistēmas veidošanos un padziļināšanos, kā arī realizēt ātru un pilnīgu topošā asociācijas nolīguma piemērošanu, īpaši attiecībā uz muitas savienības un kopējā tirgus izveides pabeigšanu, un stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, lai uzlabotu savstarpējo sapratni un sadarbības uzskatāmību;

50.   atzīmē, ka saskaņā ar dokumentu "Eiropas Savienības attīstības politika "Eiropas konsenss", atsaucoties uz savu pieredzi un ekskluzīvo kompetenci tirdzniecības jomā, Eiropas Savienībai ir salīdzinošas priekšrocības atbalsta sniegšanā partnervalstīm, lai tirdzniecības jomu integrētu valstu attīstības stratēģijās un atbalstītu reģionālo sadarbību;

51.   aicina Komisiju izstrādāt operatīvās palīdzības pasākumus uzņēmumiem, to darbiniekiem un pārstāvjiem abos reģionos, jo īpaši domājot par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ekonomiskām un sociālām attiecībām starp ES un MERCOSUR;

52.   uzskata, ka ir būtiski, lai MERCOSUR izmantotu uz nabadzības un nevienlīdzības apkarošanu vērstu sadarbības un attīstības atbalstu, tajā pašā laikā neaizmirstot ekonomiskās sadarbības svarīgāko funkciju – sasniegt attīstības mērķus un taisnīgāku bagātību sadalījumu, kā arī palīdzēt MERCOSUR valstīm veidot konkurētspējīgu ekonomiku un nodrošināt efektīvu iekļaušanos daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

53.   atzīmē, ka gan sadarbības sadaļai asociācijas nolīgumā ar MERCOSUR, gan attīstības sadarbības finansēšanas instrumentam, šajā sakarā jāveicina un jāatbalsta sadarbība ar MERCOSUR valstīm, veicot vērienīgus pasākumus tirdzniecības un investīciju veicināšanai un atbalstam, kā arī privātā sektora un mazo uzņēmumu atbalstam, zinātniskā un tehnoloģiskā potenciāla, kā arī institucionālās un ekonomiskās sistēmas uzlabošanai, vides aizsardzībai un pasākumiem, kas izveidotu saikni starp uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām;

Vide

54.   uzsver, ka sadarbībai ar MERCOSUR jāveicina galveno starptautisko nolīgumu vides jomā piemērošana, jo īpaši Klimata pārmaiņu konvencijas, Kioto protokola un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību;

55.   noteikti atbalsta to, lai sadarbības un ekonomikas instrumenti tiktu izmantoti vides aizsardzības nodrošināšanai MERCOSUR valstīs, īpaši uzmanību veltot Amazones mežiem; uzsver, ka ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai MERCOSUR valstīs jābūt arī Eiropas sadarbības interesēm un ka jāveicina godīga tirdzniecība un bioloģiskā lauksaimniecība, piemēram, apspriežot īpašu ES tarifu godīgai tirdzniecībai un/vai bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem;

Enerģija

56.   uzskata, ka asociācijas nolīgumā ar MERCOSUR – nodaļā, kas paredzēta sadarbībai vajadzētu veidot pamatu ciešākai reģionālajai sadarbībai enerģētikas jomā, jo īpaši, ņemot vērā Venecuēlas gaidāmo iestāšanos, lai veicinātu energodrošību un energoefektivitāti, kā arī plašāku atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu;

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

57.   piekrītot Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta priekšlikumam, iesaka, ka sadarbība ar MERCOSUR valstīm informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā jāizvērš un jāstiprina, jo tā ir joma, kas paver lielas iespējas uzlabot konkurētspēju un sociālo kohēziju abos reģionos;

Citas sadarbības jomas

58.   uzsver pamata darba standartu un pienācīgu darba vietu nozīmību MERCOSUR attīstībā; tāpēc paziņo, ka nolīgumā jābūt īpašai programmai par pienācīgu darbu, kas būtu izstrādāta konkrēti MERCOSUR valstīm, kā arī ES saistībām piedāvāt visu nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu šīs programmas uzdevumus;

59.   uzsver ES un MERCOSUR valstu Arodbiedrību foruma nozīmi, kuru nodibināja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK) un nozīmīgākās MERCOSUR valstu arodbiedrības, lai šajā reģionā asniegtu ar sociālajiem un darbu jautājumiem saistītos mērķus; uzsver, ka būtu lietderīgi paātrināt dialoga uzsākšanu starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un MERCOSUR valstu Ekonomikas un sociālo padomdevēju forumu, tā lai stiprinātu iestāžu sadarbību starp padomdevējām iestādēm abos reģionos un palielinātu sociālo partneru un ieinteresēto pušu iesaistīšanos integrācijas procesā;

60.   uzskata, ka papildus represīvajam aspektam saistībā ar cīņu pret narkotikām, nolīgumā jāparedz palīdzība lauksaimniekiem, lai viņi varētu sākt ražot jaunu alternatīvu produkciju;

61.   attiecībā uz nelegālo imigrāciju uzskata, ka ne tikai jāiekļauj noteikums par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, bet ir svarīgi ņemt vērā arī starptautiskās sabiedrības pašreizējās diskusijas;

62.   uzskata, ka tiklīdz nolīgums stājas spēkā, jāveicina arī MERCOSUR trīspusējā un bireģionālā sadarbība ‐ galvenokārt ar Karību jūras valstīm ‐ un "dienvidi – dienvidi" nolīgumu politika;

63.   atgādina, ka bireģionālā solidaritātes fonda izveidošanu Parlaments ir pieprasījis kopš iepriekšminētās 2001. gada 15. novembra rezolūcijas pieņemšanas un ka šī prasība ir atkārtota vairākas reizes, pēdējoreiz 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijā;

64.   uzskata, ka šāds fonds cita starpā būtu lietderīgs bireģionālās sadarbības instruments, kas varētu arī bagātināt ES un MERCOSUR attiecības; būtu konkrēts rezultāts ES centieniem palielināt un labāk pārvaldīt ārējās sadarbības atbalstu un tiktu uztverts kā instruments nabadzības apkarošanai; liktu uzsvaru uz ES sadarbību pamatjautājumos, piemēram, sociālajā kohēzijā un reģionu integrācijā.

Eiropas Parlamenta loma

65.   mudina MERCOSUR veiksmīgi pabeigt sagatavošanos topošā MERCOSUR Parlamenta izveidei, kurā būtu pārstāvji no dažādu valstu parlamentiem; uzskata, ka starpparlamentārā delegācija, kurā būtu MERCOSUR Parlamenta un Eiropas Parlamenta deputāti, varētu palīdzēt nodrošināt lielāku Eiropas Parlamenta līdzdalību šo sarunu virzīšanā; turklāt atzīmē, ka tādējādi tiks stiprināti ES un MERCOSUR savstarpējie kontakti un veicināts integrācijas process ar nepieciešamo pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, piemēram, darba tirgus partneriem, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, tādējādi padarot procesu pamatotāku; tāpēc apliecina atbalstu Eiropas un Latīņamerikas valstu parlamentārās asamblejas nodibināšanai, kurā būtu Eiropas Parlamenta deputāti un Latīņamerikas valstu parlamentu deputāti;

66.   uzskata, ka visām Eiropas iestādēm vajadzētu apvienot spēkus, lai panāktu apmierinošu rezultātu sarunās ar MERCOSUR, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju apspriesties ar Parlamentu un atbilstīgi un precīzi informēt to par ES stratēģiju sarunās ar MERCOSUR; prasa Komisijai, lai katras kārtas vai tikšanās beigās, kāds augsta ranga sarunu dalībnieks nosūta Parlamentam dokumentu ar rezultātu izklāstu, saskaņā ar pastāvošajiem konfidencialitātes noteikumiem;

o
o   o

67.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī MERCOSUR pagaidu prezidentūrai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0155. (2) OV C 140 E, 13.6.2002., 569. lpp (3) OV C 273 E, 14.11.2003., 293. lpp (4) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.