Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES un Krievijas attiecībām pēc krievu žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā mērķi nodrošināt demokrātijas un politisko tiesību konsolidāciju Krievijas Federācijā, kā to paredz Eiropas Savienības un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī, un to, ka līdz 2006. gada beigām paredzēts sākt sarunas par jaunu nolīgumu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un deklarācijas par preses un vārda brīvību Krieviju un jo īpaši tā 2005. gada 26. maija rezolūciju par EU un Krievijas attiecībām(1),
– atgādinot par Krievijas Federācijas pienākumu ievērot cilvēktiesības, sevišķi tādēļ, ka Krievija šobrīd ir Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājvalsts;
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,
A. tā kā krievu žurnāliste Anna Poļitkovska tika nogalināta 2006. gada 7. oktobrī savas mājas kāpņu telpas liftā un slepkavības veids liecina par to, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība;
B. tā kā Anna Poļitkovska ir publicējusi daudzus rakstus un vairākas grāmatas par cilvēktiesību situāciju Krievijā, sevišķi Čečenijā un Ziemeļkaukāzā;
C. tā kā Anna Poļitkovska bija pārliecināta cilvēktiesību aizstāve Krievijā un ar panākumiem aizstāvēja cilvēktiesību pārkāpumu upurus Krievijā, īpaši Čečenijā;
D. tā kā pirms tam tika nogalināts Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētājs Andrejs Kozlovs, kurš centās reformēt Krievijas banku sistēmu; tā kā 2006. gada 16. oktobrī savā dzīvoklī tika nogalināts preses aģentūras Itar-Tass komercdirektors Anatolijs Voroņins;
E. tā kā politisko oponentu slepkavošana ir kļuvusi par satraucošu Krievijas politikas parādību;
F. tā kā saskaņā ar Reportieru bez robežām un Žurnālistu aizsardzības komitejas rīcībā esošo informāciju to valstu sarakstā, kurās nogalina žurnālistus, Krievija atrodas tuvu virsotnei;
G. tā kā šīs slepkavības nav pietiekami izmeklētas un vairumā gadījumu slepkavību izdarītāji nav atklāti;
H. tā kā gan starptautiskā, gan Krievijas sabiedrība ir paudusi nopietnas bažas par aizvien biežākiem preses un vārda brīvības ierobežošanas gadījumiem;
I. tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība, efektīva neatkarīgo žurnālistu aizsardzība un pilnīgs atbalsts cilvēktiesību organizāciju darbībai ir neatņemama valsts demokrātiskās attīstības sastāvdaļa,
1. apliecina cieņu Annas Poļitkovskas darbam un sasniegumiem; viņa bija atzīta un godalgota pētnieciskā žurnāliste, Ulofa Palmes balvas laureāte un godīgas žurnālistikas simbols Krievijā; viņa drosmīgi cīnījās par cilvēka dzīvības un cieņas aizsardzību un atmaskoja un objektīvi atspoguļoja dažāda veida noziegumus pret cilvēci, sevišķi saistībā ar Čečeniju;
2. izsaka visdziļāko līdzjūtību Annas Poļitkovskas ģimenei, draugiem un kolēģiem žurnālistiem cilvēktiesību kustības aktīvistiem;
3. pauž visdziļāko nosodījumu Annas Poļitkovskas slepkavībai un aicina Krievijas valsts pārvaldes iestādes veikt neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu, lai atrastu un sodītu šī gļēvā nozieguma izdarītājus; aicina ES un Eiropas Padomi cieši uzraudzīt šīs izmeklēšanas gaitu;
4. pauž nopietnas bažas par aizvien pieaugošo neatkarīgo žurnālistu un citu pašreizējās valdības kritiķu iebiedēšanu, vajāšanu un nogalināšanu un atgādina Krievijas valdībai, ka šādas rīcības turpināšanai būs negatīva ietekme uz Krievijas reputāciju;
5. aicina Krievijas valsts pārvaldes iestādes cīnīties pret neatkarīgo žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu iebiedēšanu un nodrošināt aizsardzību neatkarīgajiem žurnālistiem, kas atspoguļo nopietnus netaisnības gadījumus valstī, un cilvēktiesību aizsardzības organizācijām un to pārstāvjiem, kas aizstāv cilvēktiesību pārkāpumu upurus;
6. aicina Komisiju un dalībvalstis sarunās par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu ar Krievijas Federāciju ieņemt principiālu un nelokāmu nostāju, uzstājot uz to, lai atbilstoši Eiropas standartiem tiktu aizsargāta preses brīvība un neatkarīgā žurnālistika;
7. tādēļ mudina Padomi nopietni pārdomāt attiecību ar Krievijas Federāciju nākotni un apspriest šo jautājumu ar Eiropas Parlamentu un pilsonisko sabiedrību, lai turpmāk jebkuros nolīgumos būtu noteikumi par demokrātiju, cilvēktiesībām un vārda brīvību, kā arī izveidot mehānismu, ar kura palīdzību pārbaudīt vai tiek ievēroti visi nolīgumu noteikumi;
8. aicina pastiprināt ES un Krievijas dialogu par cilvēktiesībām, lai uzlabotu tā efektivitāti un rezultativitāti, iesaistot visos tā līmeņos Eiropas Parlamentu, lai nostiprinātu šo elementu jaunajā partnerības un sadarbības nolīgumā, kura apspriešana drīz sāksies;
9. uzskata, ka visām demokrātiskajām iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentam ir jāpilda savas morālās saistības un nekavējoties jānosoda šādi noziegumi, tādā veidā demonstrējot apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesības neatkarīgi no politiskajiem apstākļiem;
10. pauž nopietnas bažas par to, ka pēc jaunā likuma par pilsoniskās sabiedrības organizācijām pieņemšanas vairāk nekā 90 nevalstiskās organizācijas ir bijušas spiestas pārtraukt savu darbību Krievijā; mudina Krievijas valsts pārvaldes iestādes paātrināt reģistrācijas procedūru un ļaut šīm organizācijām turpināt darbu līdz brīdim, kad to pieteikumi tiek pienācīgi izskatīti un šīs organizācijas tiek reģistrētas; aicina Krievijas valdību neizmantot jaunā likuma neskaidro formulējumu par ieganstu pilsoniskās sabiedrības apklusināšanai;
11. pauž pārliecību, ka vienīgais veids, kā patiesi godināt Annas Poļitkovskas pašaizliedzīgo iestāšanos par taisnību, tiesiskumu un cilvēka cieņu, ir kopīgiem spēkiem piepildīt viņas sapni par demokrātisku Krieviju, kurā tiek ievērotas pilsoņu tiesības un brīvības;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam un Eiropas Padomei.