Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 152. pantu tā Nicas Līguma grozītajā redakcijā,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas(1) 35. pantu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par jautājumiem, kas ir saistīti ar krūts vēzi Eiropas Savienībā(2),

–   ņemot vērā tā 2003. gada 13. februāra rezolūciju attiecībā uz Komisijas paziņojumu "Par Kopienas un dalībvalstu pasākumiem saistībā ar krūts implantiem"(3),

–   ņemot vērā tā 2001. gada 4. oktobra rezolūciju par gēnu BRCA1 un BRCA2 ("Krūts vēža gēni") patentēšanu(4),

–   ņemot vērā Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumu par "Vēža agrīnu diagnosticēšanu"(5),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada aprīļa ceturto izdevumu "Eiropas pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža skrīningā un diagnozē"(6),

–   ņemot vērā "Starptautiskās vēža slimību aģentūras (IARC) vēža slimību kontroles foruma", kurš sastāv no valsts līmeņa vēža slimību pētniecības institūtu direktoriem, tikšanos no 2006. gada 17. jūlija līdz 19. jūlijam Starptautiskajā vēža slimību aģentūrā Lionā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamentā 2006. gada 17. oktobrī notikušo darba semināru par tēmu "Nepieciešamība izstrādāt pamatnostādnes par slimnieku kopšanu saistībā ar krūts vēža ārstēšanu"

–   ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.   tā kā krūts vēzis ir visbiezāk sastopamā sieviešu vēža slimība, un ik gadu 275 000 sieviešu Eiropas Savienībā saslimst ar krūts vēzi(7);

B.   tā kā ar krūts vēzi saslimst gados arvien jaunākas sievietes, tā kā 35 % sieviešu, kas ir saslimušas ar krūts vēzi, ir jaunākas par 55 gadiem un tā kā 12 % saslimšanas gadījumu ar krūts vēzi saslimušās sievietes pat nav sasniegušas 45 gadu vecumu(8);

C.   tā kā krūts vēzis ir galvenais nāves cēlonis sievietēm vecumā no 35 līdz 59 gadiem(9), un ik gadu 88 000 sieviešu Eiropas Savienībā mirst no krūts vēža(10);

D.   tā kā krūts vēzis kopuma ir otrā visbiežāk sastopamā slimību, tā kā arī vīrieši saslimst ar krūts vēzi, un ik gadu Eiropas Savienībā apmēram 1000 vīriešu mirst no krūts vēža(11);

E.   tā kā gados jaunas sievietes, kas saslimušas ar krūts vēzi, jo īpaši saskaras ar tādām problēmām kā, piemēram, integrēšanās atpakaļ darba tirgū un nepietiekams finansiālais nodrošinājums un turklāt viņas uzskata, ka jāsaskaras ar dzīves plānošanas specifiskām problēmām, kā, piemēram, neauglība hormonu terapijas rezultātā vai attiecīga diagnoze grūtniecības periodā;

F.   tā kā saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem mirstības līmenis saslimšanas gadījumā ar krūts vēzi 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā svārstās ap 50 %, un mastektomijas līmenis dalībvalstīs, pat diagnosticējot saslimšanu ar krūts vēzi agrīnā posmā, svārstās ap 60 %(12);

G.   tā kā plašāk jāizpēta saslimšanas cēloņi ar vēzi, jo īpaši kaitīgu ķimikāliju un vides piesārņojuma, uztura, dzīvesveida un ģenētisku faktoru, kā arī visu šo faktoru savstarpējās iedarbības loma;

H.   tā kā saskaņā ar PVO datiem mamogrāfijas pārbaudes var samazināt 50 līdz 69 gadus vecu sieviešu mirstību no krūts vēža pat par 35 % un tā kā pirmie pētījumi liecina par to, ka pārbaudes var dot ieguldījumu arī 40 līdz 49 gadus vecu sieviešu mirstības līmeņa samazināšanā(13);

I.   tā kā ES pamatnostādnes attiecībā uz mamogrāfijas pārbaudēm pirmoreiz tika ierosinātas 1992. gadā, bet tā kā mamogrāfijas pārbaudes tomēr visā teritorijā ir pieejamas tikai 11 Eiropas Savienības dalībvalstīs (Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Čehijas Republikā, Igaunijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Somijā, Spānijā, Ungārijā un Zviedrijā);

J.   tā kā pat iepriekš minētajās dalībvalstīs, kurās visā teritorijā iespējams veikt pārbaudes, bieži tās netiek veiktas atbilstoši ES pamatnostādnēm saskaņā ar iedzīvotāju interesēm, neatbilst daudziem citiem kvalitātes kritērijiem, un tā kā jaunajās dalībvalstīs par šīm ES pamatnostādnēm tikpat kā nav informācijas;

K.   tā kā specializēto krūts vēža centru esamība visā teritorija saskaņā ar ES pamatnostādnēs ierosinātajiem augsta līmeņa standartiem ir nodrošināta tikai vienā dalībvalstī (Apvienotajā Karalistē), bet arī ne pilnā apjomā;

L.   tā kā kvalitatīvas aprūpes rezultātā saslimšanas gadījumos ar krūts vēzi vidējā termiņā un ilgtermiņā radīsies izmaksu ietaupījumi veselības aizsardzības sistēmā, jo var izvairīties no liekas izmeklēšanas un ārstēšanās, krūts audzēji tiek diagnosticēti agrīnā posmā un tādējādi retāk ir nepieciešamas operācijas un seku ārstēšana, kam ir lielas izmaksas;

M.   tā kā iepriekš minētajā ceturtajā izdevumā "Eiropas pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža profilaksē un diagnozē (2006. g.) ir ierosināts, ka katrā krūts vēža centrā jānodarbina divas šīs slimības ārstēšanā īpaši apmācītas medmāsas(14), un tā kā saistībā ar šīs profesijas raksturojumu līdz šim tomēr nav vispāratzītu īpašu apmācības pazīmju;

N.   tā kā saskaņā ar ES pamatnostādnēm obligātajai visa medicīnas personāla specializācijai ir izšķiroša nozīme saslimšanas diagnosticēšanā agrīnā posmā un ārstēšanā un tā kā attiecīgus piedāvājumus attiecīgai tālākapmācībai ES dalībvalstīs var atbalstīt, izmantojot Eiropas Sociālo fondu, bet kandidātvalstīs ‐ izmantojot pirmspievienošanās fondus;

O.   tā kā ES Eiropas Reģionālās attīstības fondu jaunajās dalībvalstīs var izmantot veselības aprūpes infrastruktūru izveidošanai un tādējādi arī mamogrāfijas pārbaužu ieviešanai un specializēto krūts vēža centru izveidošanai, un tā kā to iespējams īstenot arī kandidātvalstīs, izmantojot pirmspievienošanās fondu;

P.   tā kā saskaņā ar Lisabonas stratēģiju 2010. gadā jācenšas panākt 60 % nodarbinātības kvotu sieviešu vidū un tā kā jaunākie pētījumi liecina, ka viena piektā daļa bijušo vēža slimību pacientu neatgriežas iepriekšējā darbavietā, kaut gan viņi tiek uzskatīti par darbspējīgiem(15) , un sievietes, kas atgriežas savā darbavietā, tomēr uzskata, ka viņu ienākumi ir samazināti(16);

1.   aicina Komisiju visdrīzākajā laikā iesniegt Eiropas Parlamentam 2003. gada 5. jūnija rezolūcijā pieprasīto progresa ziņojumu par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem mirstības līmeņa samazināšanai saslimšanas gadījumos ar krūts vēzi, kas jāsagatavo 2006. gadā,

2.   aicina Komisiju saskaņā ar Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumu 2007. gada laikā iesniegt ziņojumu par to programmu īstenošanu, kuru mērķis ir vēža slimību agrīna diagnosticēšana;

3.   atkārtoti aicina dalībvalstis ieviest mamogrāfijas pārbaudes visā to teritorijā, kā rezultātā atbilstoši ES pamatnostādnēm visām sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem būtu iespēja veikt mamogrāfiju reizi divos gados, lai tādējādi panāktu ievērojamu krūts vēža pacientu mirstības līmeņa samazināšanos ;

4.   sagaida, ka dalībvalstis izstrādās labāku informēšanas politiku par mamogrāfijas nozīmi, lai palielinātu sieviešu piekrišanu šādiem pasākumiem un viņu lielāku līdzdalību tajos;

5.   aicina Komisiju atbalstīt pētījumus par nosacījumiem, atbilstoši kuriem mamogrāfijas pārbaudes būtu vēlamas arī sievietēm, kas ir vecākas par 69 gadiem;

6.   aicina dalībvalstis līdz 2016. gadam nodrošināt tādu specializēto krūts vēža centru izveidošanu atbilstoši ES pamatnostādnēm, kuru darbība aptvertu visu to teritoriju, tā kā ir pierādīts, ka ārstēšana specializētajos krūts vēža centros palielina izdzīvošanas izredzes, kā arī uzlabo dzīves līmeni, un aicina Komisiju reizi divos gados sagatavot progresa ziņojumu par šiem jautājumiem;

7.   aicina Komisiju iesniegt aktuālus un no drošiem avotiem iegūtus datus par to sieviešu stāvokli, kas slimo ar krūts vēzi, un tādēļ pievērst uzmanību nepieciešamībai izveidot valsts līmeņa reģistru saslimšanas gadījumu ar vēzi uzskaitei;

8.   uzstāj, ka jānodrošina Eiropas Vēža slimību tīkla finansēšana, lai varētu pabeigt darbu ES pamatnostādņu izstrādāšanā attiecībā uz to medmāsu profesijas raksturojumu, kas specializējas vēža slimnieku aprūpē, un attiecībā uz krūts vēža centru sertificēšanas protokolu atbilstoši Komisijas jau noteiktajiem principiem un procedūrai par atbilstības pārbaudīšanu;

9.   pieprasa, lai pastiprināti tiktu pētīta krūts vēža novēršana, ņemot vērā kaitīgu ķimikāliju un vides piesārņojuma, uztura, dzīves veida un ģenētisku faktoru, kā arī visu šo faktoru savstarpējās iedarbības ietekmi, un pieprasa arī turpmāk pētīt saistību starp saslimšanu ar krūts vēzi un iespējamiem riska faktoriem, piemēram, tabakas, alkohola un hormonu preparātu lietošanu;

10.   aicina Komisiju nodrošināt ar asins paraugu izpēti saistītu testu (bioloģisko rādītāju testi) turpmākas izvēršanas finansiālo atbalstu saistībā ar Septīto Pētniecības pamatprogrammu;

11.   sagaida, lai Komisija saistībā ar Septīto Pētniecības pamatprogrammu veicina tādu ārstēšanas metožu izstrādāšanu, kurām ir neliela blakus iedarbība, kā arī visaptverošus saslimšanas cēloņu pētījumus un dod ieguldījumu neatkarīgu zinātnisku pētījumu nodrošināšanā krūts vēža jomā;

12.   aicina Komisiju saistībā ar Septīto Pētniecības pamatprogrammu arī turpmāk pētīt mamogrāfijas konvencionālo veidu tehniski fizikālos aspektus un šo veidu alternatīvas, piemēram, digitālo mamogrāfiju;

13.   aicina Komisiju izstrādāt hartu krūts vēža pacientu tiesību un hronisko slimnieku tiesību aizsardzībai darbavietā , lai mudinātu uzņēmumus radīt apstākļus, kas ļautu pacientiem arī ārstēšanas laikā turpināt darbu un pēc ārstēšanas pabeigšanas no jauna integrēt viņus darba tirgū;

14.   aicina dalībvalstis izveidot informācijas centrus un konsultāciju punktus jautājumos par krūts vēža iedzimtību un aicina Komisiju reizi divos gados iesniegt progresa ziņojumu par šiem jautājumiem;

15.   aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst to gados jauno sieviešu problēmām, kuras saslimušas ar krūts vēzi, šim nolūkam padarot pieejamu specifisku informāciju;

16.   aicina Komisiju vērst jauno dalībvalstu un kandidātvalstu uzmanību uz to, ka Eiropas reģionālās attīstības fondus, kā arī pirmsiestāšanās atbalsta fondus var izmantot infrastruktūras veidošanai veselības aprūpes jomā;

17.   aicina dalībvalstis izmantot iespēju saskaņā ar ES pamatnostādnēm izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai nodrošinātu medicīnas personāla papildu apmācību;

18.   aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu pasaules mēroga sadarbībā cīņā pret saslimšanu ar krūts vēzi, darbojoties kopā ar citiem starptautiska mēroga partneriem (PVO, IARC, IAEA utt.) un izplatīt "Eiropas pamatnostādnes kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža profilaksē un diagnozē" arī ārpus ES robežām;

19.   aicina Komisiju nodrošināt "Eiropas pamatnostādņu kvalitātes nodrošināšanai krūts vēža profilaksē un diagnozē" pieejamību ne tikai papīra formātā, bet arī to pieejamību informācijai un lejupielādei internetā;

20.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 364 18.12.2000., 1. lpp. (2) OV C 68, 18.3.2004., 611. lpp. (3) OV C 43 E, 19.2.2004., 363. lpp. (4) OV C 87 E 11.4.2002., 265. lpp. (5) OV L 327 16.12.2003., 34. lpp. (6) ISBN 92-79-01258-4 (7) P. Boyle et al. (2005. g.): Vēža slimības un to biežums Eiropā, 2004. g. Onkoloģijas hronika 16: 481–488. (8) J. Ferlay et al. (2004. g.): Saslimšanas biežums ar vēzi, mirstība un izplatība visā pasaulē, IARC CancerBase Nr. 5, versija 2.0, , IARCPress, Liona, (GLOBOCAN 2002. g.). (9) Eiropas Kopienu Statistikas birojs: nāves cēloņu sadalījums pa reģioniem (uz 100 000 iedzīvotāju, 3. gada vidējie rādītāji, Sievietes). (10) P. Boyle et al. (2005. g.): Vēža slimības un to biežums Eiropā, 2004. g. Onkoloģijas hronika 16: 481–488. (11) Eiropas Kopienu Statistikas birojs: nāves cēloņi ‐ absolūti skaitļi (Dati par gadu, vīrieši). (12) J. Jassem et al. (2004. gada martā): "Ķirurģiskas ārstēšanas metodes agrīnā krūts vēža stadijā", Starptautiska sadarbības grupa vēža slimību jomā (ICCG), Imperial College, Londona. (13) IARC Vēža profilakses rokasgrāmata, 7. sējums, Krūts vēža pārbaudes (2002. g.). (14) ISBN 92-79-01258-4, 349. lpp. (15) Laetita Malavolti et al. (2006. g. maijā): "Situation professionnelle et difficultés économiques des patients atteints d'un cancer deux ans après le diagnostic", Direction de la recherche des études de l'évaluation et des statistiques, Etudes et Résultats, Nr. 487. (16) Umberto V. (1999. g.): Sieviešu aprūpe un vēža ārstēšana, Eiropas periodiskais izdevums par vēža jautājumiem.