Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju un jo īpaši 2004. gada 14. oktobra rezolūciju(1),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politiku(2),

–   ņemot vērā tā 2004. gada 26. februāra ieteikumu Padomei par ES politiku attiecībā uz Dienvidkaukāzu(3) un 2005. gada 26. maija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām(4),

–   ņemot vērā Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā,

–   ņemot vērā 2006. gada 20. jūlija ES prezidentūras paziņojumu par jaunākajiem notikumiem Gruzijā – Abhāzijā un Dienvidosetijā,

–   ņemot vērā 2006. gada 16.-17. oktobra Vispārējo un ārlietu Padomes tikšanās laikā izdarītos secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā situācija Dienvidosetijā pasliktinās, pēdējo mēnešu laikā starpgadījumiem, apšaudēm un sadursmēm starp Gruzijas un Osetijas spēkiem un policijas vienībām izraisot nāves gadījumus un ievainojumus;

B.   tā kā Gruzijas valdība un parlaments ir apšaubījuši pašreizējo sarunu formu, miera uzturēšanas spēku sastāvu un tos miera uzturēšanas operāciju mehānismus, kas pamatojas uz 1992. gada pamieru;

C.   tā kā abas puses ir iesniegušas divus atsevišķus miera plānus, kuros ir daudzi kopēji elementi, un kurus varētu izmantot un kuri ir jāizmanto kā pamats auglīgām sarunām; tā kā pēdējā laikā Apvienotā kontroles komisija (AKK) nav spējusi panākt vērā ņemamus rezultātus;

D.   tā kā Krievijas Federācija, izsniedzot pases Dienvidosetijas un Abhāzijas iedzīvotājiem rada sarežģījumus miermīlīgai konflikta atrisināšanai Gruzijas konflikta zonās;

E.   ņemot vērā Dienvidosetijas lēmumu 2006. gada 12. novembrī kopā ar prezidenta vēlēšanām organizēt referendumu par pašnoteikšanos;

F.   tā kā Gruzija ir sasniegusi pastiprināta dialoga posmu ar NATO nolūkā kļūt par šīs organizācijas pilntiesīgu locekli;

G.   pauž dziļas bažas par diplomātisko krīzi starp Gruziju un Krieviju, kas radās pēc tam, kad nesen Gruzijas pretizlūkošanas dienests arestēja četrus Krievijas militāro izlūkošanas dienestu virsniekus par iespējamu spiegošanu, un pēc Krievijas vēstnieka atsaukšanas uz Maskavu apspriešanās nolūkā;

H.   tā kā 2006. gada 2. oktobrī Krievijas varas iestādes apturēja visu zemes, gaisa un jūras sakarus ar Gruziju, tostarp arī pasta saziņu, kaut gan četrus virsniekus atbrīvoja un nodeva Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO), un viņi ir atgriezušies Krievijā;

I.   tā kā Krievijas varas iestādes ir veikušas vairākus ļoti diskriminējošus pasākumus pret Krievijā dzīvojošajiem gruzīniem to etniskās piederības dēļ, tostarp gandrīz 700 gruzīnu izraidīšanu no Maskavas uz Tbilisi, kā arī iespējamu gruzīnu dievlūdzēju, uzņēmēju un skolēnu iebiedēšanu, aizbildinoties ar stingru pasākumu veikšanu pret organizēto noziedzību un nelegālajiem imigrantiem;

J.   tā kā Krievijas Federācija 2006. gada sākumā ir noteikusi aizliegumu lauksaimniecības ražojumu (vīna, augļu un dārzeņu) importēšanai no Moldovas un Gruzijas, kas ievērojami kaitē abu valstu ekonomikas attīstībai;

K.   tā kā savstarpēji nesaistītas neatkarības kustības Dienvidosetijā un Abhāzijā neatbalsta neviena starptautiska organizācija, un EDSO un Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā turpinās centieni atjaunot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

L.   tā kā ES ir jāpalielina atbalsts pašreizējiem centieniem atrisināt konfliktus Gruzijā un Dienvidkaukāza reģionā, sadarbībā ar EDSO un citiem dalībniekiem,

1.   atkārto savu aicinājumu atrisināt konfliktu miermīlīgā veidā un apņemšanos atbalstīt miera procesu, kā arī aicina visas puses rīkoties atbildīgā veidā, atturoties no vienpusīgām darbībām un musinošiem un agresīviem paziņojumiem, kuri veicina situācijas saasināšanos un var izraisīt vardarbību;

2.   atkal apstiprina pilnu atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un prasa, lai Krievijas varas iestādes pilnībā ievērotu šīs valsts suverenitāti visās tās starptautiski atzītajās robežās;

3.   stingri nosoda kustību mēģinājumus vienpusīgi deklarēt neatkarību Gruzijas reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā;

4.   aicina Krievijas Federācijas valdību neatbalstīt nevienu no šīm kustībām un aicina Krievijas Federācijas valdību pilnībā atbalstīt daudzpusējos centienus konflikta noregulēšanā tās kaimiņvalstīs;

5.   nosoda to, ka 2006. gada 12. novembrī Dienvidosetijā notiks referendums par neatkarību, un atgādina pusēm, ka 1992. gadā līdzīgs referendums par neatkarību netika starptautiski atzīts;

6.   atzīmē, ka vajag dot jaunu impulsu miera procesam, kas ir apstājies, un aicina pastiprināt un apvienot Eiropas Savienības un EDSO centienus pušu atgriešanai pie sarunu galda, pamatojoties uz divu miera plānu sākotnējā posmā panākto virzību;

7.   šajā sakarā aicina abas puses parakstīt kopīgu dokumentu par atturēšanos no spēka pielietošanas un drošības garantijām, kā arī iesaistīties konstruktīvās sarunās, lai rastu izeju no pašreizējā strupceļa; pauž nožēlu, ka 2006. gada 12.-13. oktobrī Vladikaukāzā notikušajā Apvienotās kontroles komisijas sanāksmē netika panākti nekādi rezultāti;

8.   uzskata, ka pilnīga demilitarizācija un ieroču samazināšana konfliktu zonā, izņemot EDSO Apvienotos miera uzturēšanas spēkus, ir pamatnoteikums konflikta novēršanai un pirmais būtiskais solis turpmāku uzticību veicinošu pasākumu virzienā; tāpēc aicina Krieviju atturēties no militāro mācību organizēšanas un jebkāda militāra spēka demonstrēšanas Gruzijas teritoriālo ūdeņu ciešā tuvumā;

9.   uzsver, ka neitrālām, efektīvām un objektīvām miera uzturēšanas operācijām ir būtiska nozīme Gruzijas teritoriālo konfliktu atrisināšanā; šajā sakarā ar interesi gaida jaunus priekšlikumus saistībā ar trīspusējiem Apvienotajiem miera uzturēšanas spēkiem, kuri pašlaik ir izvietoti konflikta zonā ap uguns pārtraukšanas līniju starp Gruziju un Dienvidosetiju; norāda, ka jaunajos spēkos ir jāiekļauj policijas atbalsts, lai apkarotu noziegumus un nelikumības; uzsver to, ka ES ir jābūt gatavai vajadzības gadījumā nosūtīt karavīrus dalībai jaunos miera uzturēšanas spēkos;

10.   uzskata par netaisnīgu un diskriminējošu to, ka Dienvidosetijas iedzīvotāji, kuriem ir Krievijas pilsoņa pase, var vieglāk ceļot uz ES salīdzinājumā ar Gruzijas pilsoņiem, kas veicina vēl lielāku spriedzi attiecībā uz Dienvidosetijas reģionu un apgrūtina konflikta risināšanu;

11.   aicina Krievijas valsts varasiestādes nekavējoties pārtraukt visas notiekošās represijas un vajāšanas darbības, kā arī visas apsūdzības, ko oficiālo valsts iestāžu pārstāvji izvirza etniskajiem gruzīniem, kuri dzīvo Krievijā;

12.   prasa, lai Krievijas varas iestādes anulē visus tās teritorijā nesen veiktos pasākumus pret Gruziju un Gruzijas iedzīvotājiem; turklāt prasa, lai Krievijas varas iestādes atceļ nepamatoto importa aizliegumu produktiem no Moldovas un Gruzijas;

13.   aicina Krieviju pieņemt realitāti, kāda izveidojusies pēc "aukstā kara" beigām, un atteikties no novecojuša domāšanas veida attiecībā uz ekskluzīvām ietekmes sfērām;

14.   aicina Padomi turpināt darīt visu iespējamo, lai mazinātu spriedzi un atjaunotu uzticību starp Gruziju un Krievijas Federāciju, kā arī novērstu pašreizējās diplomātiskās krīzes saasināšanos; mudina Padomi un Komisiju meklēt iespējas, lai palīdzētu Gruzijai pārvarēt un līdzsvarot to ekonomisko un sociālo ietekmi, kuru radīja Maskavā veiktie pasākumi;

15.   aicina Padomi un Komisiju iekļaut jautājumu par strupceļā nonākušiem konfliktiem un to rezolūciju nākamās ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā;

16.   atzinīgi vērtē to, ka ir pabeigts un parakstīts Eiropas kaimiņvalstu politikas Rīcības plāns Gruzijai; cer, ka tā īstenošana vēl vairāk veicinās šīs valsts politisko un reformu virzību; atzinīgi vērtē KĀDP Augstā pārstāvja Javier Solana paziņojumus, kas nesen teica, ka ES plāno aktīvāk iesaistīties Gruzijas konfliktu risināšanā, un aicina Padomi nodrošināt ES Īpašajam pārstāvim Dienvidkaukāzā visus nepieciešamos līdzekļus un resursus, lai padarītu savu rīcību efektīvāku un redzamāku;

17.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Gruzijas prezidentam un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam un parlamentam, kā arī de facto varas iestādēm Dienvidosetijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas un EDSO ģenerālsekretāram.

(1) OV C 166 E, 7.7.2005., 63. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0028. (3) OV C 98 E, 23.4.2004., 193. lpp. (4) OV C 117 E, 18.5.2006., 235. lpp.