Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Savienības stratēģiju Nairobi konferencē par klimata pārmaiņām (COP 12 un COP/MOP 2)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), UNFCCC Kioto Protokolu un piemērošanas procedūras tā īstenošanai, ko pieņēma pušu konferencēs Bonnā (2001. gada jūlijā), Marrākešā (2001. gada oktobrī un novembrī), Deli (2002. gada oktobrī un novembrī), Milānā (2003. gada decembrī), Buenosairesā (2004. gada decembrī) un Monreālā (2005. gada novembrī un decembrī),
– ņemot vērā gaidāmo UNFCCC Pušu 12. konferenci (COP 12) un Pušu otro konferenci, ko rīko kā Kioto Protokola Pušu sanāksmi (COP/MOP 2), kas notiks Nairobi, Kenijā, no 2006. gada 6. līdz 17. novembrim,
– ņemot vērā iepriekš pieņemtās rezolūcijas attiecībā uz klimata pārmaiņām, jo īpaši 2005. gada 16. novembra rezolūciju par stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē(1), 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par Monreālas Konferences rezultātiem (COP 11–COP/MOP 1)(2) un 2006. gada 4. jūlija rezolūciju par aviācijas radīto klimata pārmaiņu ietekmes samazināšanu(3),
– ņemot vērā mutisko jautājumu B6-0440/2006, ko, ievērojot Reglamenta 108. pantu, iesniedza Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, kā arī ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus,
– ņemot vērā jaunākos zinātniskos atklājumus, tostarp arī nesenos ziņojumus par Grenlandes ledus slāņa, Arktisko daudzgadīgo jūras ledu, mūžīgā sasaluma Sibīrijā kušanu, kā arī jaunos pētījumu rezultātus par klimata pārmaiņu izraisīto jūras līmeņa celšanos,
– ņemot vērā, ka Somijas prezidentūra mežus ir pasludinājusi par prioritāti,
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,
A. tā kā klimata pārmaiņu novēršanas nolūkos ir būtiski, lai visas Puses pilnībā īstenotu UNFCCC un Kioto Protokolu, kaut gan pasākumi nebūs patiesi efektīvi, kamēr nebūs rasts vispārējs risinājums, kas attiektos arī uz lielām ekonomiskām apvienībām, kuras rada lielāko daļu no piesārņojošo vielu emisijām;
B. tā kā UNFCCC Pušu 11. konferencē (COP 11) un Pušu 1. konferencē, ko rīkoja kā Kioto Protokola Pušu sanāksmi (COP/MOP 1) un kas notika Monreālā 2005. gada novembrī un decembrī, nolēma sākt procesu, lai apsvērtu to pušu turpmākās saistības periodam pēc 2012. gada, kuras ir parakstījušas I pielikumu, turklāt pieņēma lēmumu iesaistīties dialogā, lai apmainītos ar pieredzi un analizētu stratēģiskas pieejas ilgtermiņa sadarbībai jautājumos par klimata pārmaiņām, kā arī izveidoja UNFCCC darba grupu to emisiju samazināšanai, ko izraisa jaunattīstības valstu atmežošana;
C. tā kā jaunas tehnoloģijas būs būtiski svarīgas, lai rentablā veidā risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas, šoreiz galveno uzmanību pievēršot energoefektivitātes palielināšanai;
D. tā kā drīzumā jānosaka turpmākie mērķi, lai nepieļautu, ka klimata pārmaiņas kļūst nekontrolējamas, un lai nodrošinātu efektīvas metodes ar mērķi veicināt ātrus ieguldījumus atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes tehnoloģiju turpmākajā izveidē un ieviešanā, tajā pašā laikā cenšoties nepieļaut tādus ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, kas nav saderīgi ar klimata politikas mērķiem;
E. tā kā daudzās dalībvalstīs siltumnīcefekta gāzu emisijas joprojām pieaug, pierādot, ka, lai izpildītu Kioto saistības, Eiropas Savienībā ir nepieciešama noteikta rīcība, pārformulēti pasākumi un jaunas iniciatīvas;
F. tā kā aviācijas radītās klimata pārmaiņas ir būtiskas un strauji pieaug, turklāt starptautiskā aviācija nav pakļauta nekādām saistībām, kas izriet no UNFCCC un tās Kioto Protokola;
G. tā kā jaunākie zinātniskie dati norāda, ka ierobežot sasilšanu līdz +2 grādiem var nebūt pietiekami, lai sasniegtu UNFCCC mērķi novērst bīstamās klimata pārmaiņas;
H. tā kā iepriekšminētajā 2005. gada 16. novembra rezolūcijā Eiropas Parlaments noteica, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm jāuzsāk konkrēta emisiju samazināšana - 30 % apjomā līdz 2020. gadam un 60–80 % apjomā līdz 2050. gadam;
I. tā kā 2005. gadā 24 % siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisīja mežu degšana un jaunākie zinātniskie dati, kas iegūti Amazonē, parāda, ka mežu platību samazināšanās un "planētas plaušu" iznīkšana ietekmē klimatu, palielinot Ziemeļatlantijas dienvidos radušos viesuļvētru intensitāti un samazinot nokrišņu daudzumu Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Argentīnā;
J. tā kā tiks izstrādāti Padomes secinājumi par ES pasākumiem, gatavojoties ANO Mežu foruma nākamajai sēdei, kuras mērķis ir apstiprināt vispārējo mežu aizsardzības instrumentu,
K. tā kā energoapgādes drošībai un klimata drošībai jābūt cieši saistītām un tā kā Eiropas energoapgādes un klimata drošība lielā mērā ir atkarīga no izvēlēm, kuras izdara lielās ekonomiski attīstītās valstis, piemēram, Ķīna un Indija; tā kā klimata pārmaiņu novēršana var būt efektīva tikai tādā gadījumā, ja jaunattīstības valstis, jo īpaši lielās un strauji augošās ekonomiski attīstītās valstis, piemēram, Ķīna un Indija, ir aktīvi iesaistītas pasākumos, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu,
1. mudina Eiropas Savienību saglabāt tās vadošo pozīciju sarunās COP 12–COP/MOP 2 konferencē Nairobi un arī turpmākajās apspriedēs ar starptautiskajiem partneriem izvirzīt tikpat augstus mērķus;
2. pieprasa, lai saistībā ar minēto notikumu ES izstrādātu tālejošu darba kārtību attiecībā uz apspriedēm par to pušu turpmākajām saistībām, kuras ir parakstījušas Kioto Protokola I pielikumu, attiecībā uz jaunām debatēm par šī protokola pārskatu, kā arī attiecībā uz dialogu par ilgtermiņa sadarbību UNFCCC jautājumos;
3. atgādina, ka saskaņā ar iepriekšminēto 2005. gada 16. novembra rezolūciju ES klimata pārmaiņu stratēģijas pamatā jābūt septiņu virzienu pieejai:
‐
ievērot Kioto Protokola pamatelementus ‐ saistoši siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķlielumi, vispārēja emisiju kvotu tirdzniecības sistēma un elastīgi mehānismi;
‐
uzņemties saistības ievērojami samazināt emisijas, t.i., par 30 % līdz 2020. gadam, lai tādējādi līdz 2050. gadam tās samazinātu par 80 %, izmantojot tirgus stimulus apvienojumā ar noteikumiem, kuru mērķis ir sekmēt ieguldījumus efektivitātē, kā arī bezoglekļa un zema oglekļa satura tehnoloģijās;
‐
noteikt konstruktīvu pieeju, lai iesaistītu citas lielākās valstis, jo īpaši ASV;
‐
izveidot stratēģisku enerģijas partnerību ar tādām valstīm kā Ķīna, Indija, Dienvidāfrika, Brazīlija un Meksika, lai finansiāli tām palīdzētu attīstīt ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas, kurās izmanto bezoglekļa un zema oglekļa satura enerģijas avotus, un tādējādi nodrošināt to līdzdalību klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos;
‐
aktīvi veicināt pētījumus un jauninājumus ilgtspējīgu energotehnoloģiju jomā, atvieglojot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī universitātēm un pētniecības centriem un nozares pārstāvjiem un novēršot pretdabiskus stimulus, piemēram, fosilā kurināmā subsidēšanu, kā arī ārējo izmaksu, tostarp arī klimata pārmaiņu izmaksu, internalizāciju enerģijas ražošanas cenā;
‐
izmantojot Eiropas un dalībvalstu tiesību aktus, panākt lielāku energoefektivitāti un pazemināt to tehnoloģiju izmaksas, kas samazina klimata pārmaiņas;
‐
ar informācijas kampaņu palīdzību veicināt daudz lielāku pilsoņu tiešu līdzdalību emisiju samazināšanas pasākumos, iepriekš sniedzot detalizētu informāciju par oglekļa sastāvu tādos ražojumos kā automašīnas, lidmašīnas, mājas, kā arī pakalpojumu nodrošināšanā un nākotnē paredzot iespēju ieviest personalizētu tirdzniecības kvotu sistēmu;
4. atgādina, ka nedrīkst būt pārtraukums starp Kioto Protokola pirmo un otro saistību periodu un ka par turpmākām saistībām attiecībā uz klimata pārmaiņām būtu jāvienojas līdz 2008. gada beigām;
5. atgādina, ka EP atbalsta elastīgu mehānismu turpmāku izmantošanu un ilgtermiņa mērķi izveidot pasaules oglekļa tirgu, kas būtu balstīts uz emisiju ierobežošanu un tirdzniecību;
6. aicina COP 12–COP/MOP 2 puses risināt jautājumu par starptautiskās aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām, un uzstāj, lai COP 12–COP/MOP 2 Nairobi konferences gaidāmajās sarunās tiktu uzsāktas debates par pasaules mēroga nodokli lidojumiem;
7. uzskata, ka industrializētajām valstīm arī turpmāk jāuzņemas vadošā loma, cīnoties ar klimata pārmaiņām pasaules līmenī; aicina Kioto Protokola I pielikuma puses šajā sakarā izpildīt to pašreizējās saistības un izvirzīt tālejošus mērķus otrajam saistību periodam pēc 2012. gada; turklāt aicina tās industrializētās valstis, kas nav ratificējušas Kioto Protokolu, pārskatīt savu nostāju, veikt stingrus pasākumus valsts līmenī un aktīvi piedalīties turpmākās starptautiskās sarunās, lai nākotnē iesaistītos klimata pārmaiņu sistēmā;
8. uzsver, ka visas jaunattīstības valstis ir tiesīgas ekonomiski attīstīties; tomēr norāda, ka jaunattīstības valstīm nevajadzētu radīt piesārņojumu līdzīgi tam, kā to darīja industrializētās valstis, un tāpēc lūdz pievērst lielāku uzmanību tehnoloģiskajai sadarbībai un resursu palielināšanai ilgtspējīgas energoapgādes jomā;
9. aicina Padomi un Komisiju ES attīstības sadarbībā par prioritāru uzdevumu padarīt piekļuvi efektīvām un zema oglekļa satura energotehnoloģijām;
10. uzsver, ka ir īpaši svarīgi turpmākajā klimata pārmaiņu sistēmā iesaistīt jaunattīstības valstis, kurās strauji attīstās rūpniecība, vienlaikus pilnībā ņemot vērā to vitālās intereses saistībā ar ekonomikas attīstības veicināšanu un nabadzības izskaušanu;
11. atzinīgi vērtē darbu, ko veic UNFCCC darba grupa jaunattīstības valstu atmežošanas izraisīto emisiju samazināšanai, tostarp arī rezultātus, kas sasniegti tās pēdējā sanāksmē Romā no 2006. gada 30. augusta līdz 1. septembrim, un atzīmē vispārējo vienošanos, kas panākta saistībā ar nepieciešamību maksāt par ekosistēmas pakalpojumiem, turklāt mudina otrajā Kioto Protokola saistību periodā nekavējoties iekļaut atmežošanas aizliegumu, kas būtu ieguldījums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā;
12. norāda, ka Āfrikai un citiem jaunattīstības reģioniem jādod iespēja piedalīties pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un ka starptautiskajās sarunās jāiekļauj jautājums par veicinošiem pasākumiem atmežošanas novēršanai; turklāt aicina dalībvalstis iesaistīties ilgtspējīgos tīras attīstības mehānisma projektos saistībā ar mežsaimniecību;
13. uzskata, ka, lai efektīvi risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, globālās klimata politikas ietvaros rūpniecības nozarē jāizveido līdzvērtīgas konkurences apstākļi, tādējādi veicinot jauninājumus un energoefektivitāti un novēršot oglekļa emisijas; tāpēc ierosina pasaules mērogā noteikt darbības standartus un mērķus dažādās jomās, tostarp arī patēriņa preču un transporta jomā;
14. uzsver, ka būtu labāk jāizprot klimata pārmaiņu ietekme uz sabiedrību; tāpēc aicina Komisiju izpētīt, kā vislabāk organizēt darba grupas ‐ Eiropā un citur pasaulē, piedaloties attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, pilsoņu grupām, rūpniecības nozares pārstāvjiem, lauksaimniecības kopienām, ekspertiem drošības jautājumos un ekonomistiem, ‐ lai precīzāk izprastu klimata pārmaiņu radītās sekas;
15. pieprasa, lai atsevišķas dalībvalstis un Eiropas Savienība kopumā izpildītu Kioto Protokola pašreizējās saistības un ievērotu vienošanos par kopējo atbildību, jo ES zaudēs vadošo stāvokli starptautiskās sarunās, ja to nevarēs panākt;
16. uzskata, ka ES delegācijai ir nozīmīga loma šajās sarunās par klimata pārmaiņām, un tādējādi atzīst par nepieņemamu, ka daļa delegācijas, ko veidoja Eiropas Parlamenta deputāti, nevarēja ierasties ES saskaņošanas sanāksmēs iepriekšējā Pušu konferencē; sagaida, ka Eiropas Parlamenta pārstāvji varēs piedalīties šādās sanāksmēs Nairobi vismaz kā novērotāji vai nu ar tiesībām uzstāties, vai bez tām;
17. uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām Līgumslēdzējām pusēm, kas nav ES dalībvalstis.