Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā imunitātes aizstāvēšanas pieprasījumu, ko Gabriele Albertini 2006. gada 28. aprīlī iesniedza saistībā ar kriminālprocesu, kuru pret viņu uzsākusi Milānas apgabaltiesa, un par ko plenārsēdē tika paziņots 2006. gada 15. maijā,

–   pēc Gabrielle Albertini uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. un 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0383/2006),

A.   tā kā G. Albertini ir Eiropas Parlamenta deputāts, kuru ievēlēja sestajās tiešajās vēlēšanās, kas notika no 2004. gada 10. jūnija līdz 13. jūnijam, un tā kā viņa pilnvaras Parlaments pārbaudīja 2004. gada 14. decembrī(2),

B.   tā kā Eiropas Parlamenta sesiju laikā tā deputātiem savā valstī ir imunitāte, kāda tiek piešķirta attiecīgās valsts parlamenta deputātiem, un tā kā deputāts nevar atsaukties uz imunitāti, ja viņš ir aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī; tā kā tas neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības atņemt kādam no tā deputātiem imunitāti(3);

C.   tā kā šajā lietā ir piemērojams Itālijas Konstitūcijas 68. panta otrais apakšpunkts, kas kriminālprocesu pret parlamenta deputātiem ļauj uzsākt bez īpašām formalitātēm un nosaka, ka, kamēr deputāts nav pametis parlamenta palātu, kuras loceklis viņš ir, nedrīkst veikt ne parlamenta deputāta, ne viņa dzīvesvietas kratīšanu un deputātu nevar arestēt vai citādi atņemt viņa personisko brīvību, vai aizturēt, izņemot galīgā sprieduma izpildes gadījumu vai ja deputāts ir pieķerts tāda nozieguma izdarīšanas brīdī, kura gadījumā arests ir obligāts flagrante delicto gadījumā;

D.   tā kā Milānas apgabaltiesas prokuratūras apsūdzība pret G. Albertini ir saistīta ar tukšu grozījumu iesniegšanu Milānas domes budžeta procedūras laikā ar mērķi aizpildīt tos vēlāk, kad ir zināmi opozīcijas iesniegtie grozījumi, šādā veidā izvairoties no grozījumu iesniegšanas termiņa nokavēšanas, kas nebūtu pieļaujams;

E.   tā kā tukšu grozījumu iesniegšanu var uzskatīt par politikas un politiskās dzīves aspektu un tā kā galīgais tiesību akts, uz kuru tie attiecas, nav pieņemts, šie grozījumi ir tikai iekšējās procedūras darbība bez reālām sekām, it īpaši un pirmām kārtām no krimināltiesību viedokļa, jo šādu grozījumu iesniegšana norāda uz neiespējamu noziegumu un jebkurā gadījumā uz neeksistējošu noziegumu;

F.   tā kā citā tiesvedībā (Lieta 9384/03 RGNR) tā pati Milānas apgabaltiesa, ko aicināja izmeklēt pieņēmumus, kas līdzīgi pret G. Albertini vērstajiem, nolēma, ka nav pamata izskatīt lietu un noraidīja to, turklāt tajā gadījumā pats G. Albertini bija vērsies pret saviem politiskajiem oponentiem;

G.   tā kā fakts, ka tā pati tiesa divās pēc būtības vienādās lietās ir ieņēmusi diametrāli pretēju nostāju, norāda uz nepamatoti nevienlīdzīgu izturēšanos, līdz ar to izraisot secinājumu, ka Gabriele Albertini ir netaisni apsūdzēts;

H.   tā kā lieta ir ārkārtīgi delikāta un tās sekas attiecībā uz Eiropas Parlamenta prerogatīvām ir nepieņemamas, jo nevienlīdzīga izturēšanās pret G. Albertini nav attaisnojama, tāpēc rodas jautājums par fumus persecutionis,

I.   tā kā ikviens gadījums, kad kāds Eiropas Parlamenta deputāts tiek politiski vajāts, ir uzbrukums Eiropas Parlamenta kā Eiropas iedzīvotāju demokrātiski ievēlētas politiskas institūcijas integritātei un norāda uz necieņu pret Parlamentu;

J.   tā kā Itālijas tiesas diskriminējošā attieksme nodara kaitējumu G. Albertini;

K.   tā kā gadījumā, ja Eiropas Parlamenta deputātu nolikums jau būtu stājies spēkā, kas pagaidām nav noticis, lai gan Eiropas Parlaments to ir divas reizes atbalstījis 2002. gada 5. decembra(4) un 2003. gada 17. decembra(5) rezolūcijās, procesu pret G. Albertini varētu apturēt,

1.   pauž nožēlu, ka pašlaik 1965. gada 8. aprīļa Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās nepiešķir Eiropas Parlamentam iespējas pieņemt saistošu lēmumu G. Albertini aizstāvēšanai, un tāpēc nolemj neaizstāvēt viņa imunitāti;

2.   uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Milānas apgabaltiesas prokuratūrai saistībā ar krimināllietu Nr. 8629/05 RG.

(1) Lieta 101/63: Wagner pret Fohrmann un Krier (1964) ECR 195; Lieta 149/85: Wybot pret Faure un citiem, (1986) ECR 2391. (2) Eiropas Parlamenta lēmums par pilnvaru pārbaudi (OV C 226 E, 15.9.2005., 51. lpp.). (3) 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 10. pants. (4) OV C 27 E, 30.1.2004., 139. lpp. (5) OV C 91 E, 15.4.2004., 230. lpp.