Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Gada pārskats par eurozonu" (COM(2006)0392),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada septembra starpposma prognozi,

–   ņemot vērā 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par euro zonas starptautisko lomu un banknošu un monētu ieviešanas pirmo novērtējumu,(1)

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadā, (2)

–   ņemot vērā tā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Starptautiskā valūtas fonda stratēģijas pārskatīšanu,(3)

–   ņemot vērā 2006. gada 17. maija rezolūciju par valsts finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS)(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Euro zonas paplašināšanos(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2005. gada pārskatu(6),

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumus par euro starptautisko lomu un par finansiālo integrāciju euro zonā,

–   ņemot vērā 2005. gada 13. decembra rezolūciju par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem Eiropas Savienībā: kopēja konsolidēta uzņēmuma peļņas nodokļa bāze(7),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0381/2006),

A.   tā kā dalība euro zonā padziļina dalībvalstu savstarpējo ekonomisko atkarību un mudina ciešāk sadarboties ekonomiskās politikas jomā, lai novērstu strukturālus trūkumus, risinātu turpmākos uzdevumus un censtos sasniegt lielāku labklājību un konkurētspēju ar mērķi sagatavoties globalizētākai ekonomikai;

B.   tā kā euro zonas ekonomiskā izaugsme 2006. gadā paātrinās un aizvien vairāk balstās uz iekšzemes pieprasījumu, it īpaši ieguldījumiem un potenciāla pieaugumu, taču tā var kristies 2007. gadā augstu naftas cenu, euro nostiprināšanas aizkavētas ietekmes un ASV izaugsmes krituma dēļ;

C.   tā kā euro zonas iespējamo pieaugumu parasti paredz aptuveni 2% apmērā un tā kā pieaugums ir jāpalielina līdz 3%, lai nodrošinātu darbu vairāk nekā 12 miljoniem bezdarbnieku Eiropā, palielinātu to pieejamos ienākumus un piešķirtu nepieciešamos resursus Eiropas īpašo labklājības valstu modernizācijai;

D.   tā kā inflācijas līmeņa kritērija noteikšanā tiek izmantotas divas dažādas cenu stabilitātes definīcijas; tā kā ECB ir paskaidrojusi, ka cenu stabilitātes nodrošināšanā tās mērķis ir saglabāt inflācijas līmeni tikai nedaudz zemāku par 2 % vidēji ilgā laikā, jo konverģences ziņojumos ECB un Komisija izmanto atskaites vērtību, ko aprēķina kā vidējo inflācijas līmeni pēdējos 12 mēnešos trijās valstīs ar labākajiem rādītājiem, tam pieskaitot 1,5 %, pamatojoties uz Protokolu par konverģences kritērijiem, kas ir norādīti EK līguma 121. panta 1. punktā, no kā izriet, ka cenu stabilitātes labākais rādītājs praktiski nozīmē viszemāko iespējamo inflāciju;

E.   tā kā no 2007. gada 1. janvāra euro zonā būs tikai 13 dalībvalstis, bet makroekonomikas politikas koordinācijā un iekšējā tirgū tiks iesaistītas visas 27 dalībvalstis,

F.   tā kā euro zonas ārējā pārstāvība starptautiskās iestādēs un forumos neatbilst tās ietekmei pasaules ekonomikā; tā kā kopš euro ieviešanas ir sasniegts pārāk maz, lai euro zona varētu paust vienotu nostāju starptautiskās finanšu iestādēs un forumos; un tā kā šie trūkumi apgrūtina euro zonas interešu paušanu un tās vadošo lomu pasaules ekonomikas uzdevumu risināšanā;

G.   tā kā ECB un Padomei ir kopēja atbildība par jautājumiem, kas saistīti ar maiņas kursu un euro zonas starptautisko pārstāvību;

H.   tā kā Eurogrupa atbalsta neformāla dialoga izveidi ar ECB un uzskata par būtisku uzdevumu izstrādāt kopējus viedokļus par euro zonas tautsaimniecības vispārējo darbību, kā arī atbalsta euro maiņas kursa attīstības izpēti attiecībā pret citām valūtām;

Makroekonomikas politika

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto pirmo ikgadējo pārskatu par euro zonu, kurš atspoguļo euro zonas ekonomikas attīstību 2006. gadā un ir vērtīgs ieguldījums diskusijās par kopējās ekonomiskās politikas uzdevumiem, ar ko saskaras euro zonas dalībnieki;

2.   uzskata, ka skaidri un pārredzami noteikumi, saskaņā ar kuriem divi galvenie pīlāri – naudas piedāvājums no vienas puses un visa pārējā attiecīgā informācija par inflācijas attīstību no otras puses – ietekmē monetārās politikas operatīvos lēmumus, varētu padarīt to paredzamāku un efektīvāku; uzskata arī, ka ECB valdes sanāksmju protokola kopsavilkums ir jāpublicē, ietverot skaidri paustus argumentus par un pret pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pieņemšanas iemesliem; uzskata, ka šāda pārredzamība ir būtiska, jo šādi tirgū ir skaidrāka izpratne par ECB monetāro politiku;

3.   ņemot vērā, ka pēdējos gados sniegtie monetārie stimuli tiek pakāpeniski samazināti, aicina Komisiju saglabāt stingru atjaunotā Stabilitātes un izaugsmes pakta interpretāciju un aicina Komisiju tiekties uz cikliski koriģētā budžeta deficīta ikgadēju uzlabojumu par 0,5% no IKP kā atsauces vērtību, jo tas palīdzēs samazināt inflāciju un saglabāt procentu likmes tādā līmenī, kas neapdraud pašreizējo ekonomikas atlabšanu; šajā sakarā atgādina par pievienoto vērtību, ko dalībvalstīm sniedz labāka fiskālā, it īpaši budžeta koordinācija, lai panāktu lielāku makroekonomikas politikas līdzsvaru salīdzinājumā ar labi izstrādāto EMS monetāro politiku;

4.   uzskata, ka, neapšaubot subsidiaritātes principu fiskālajā politikā un ievērojot valstu valdību prerogatīvas to strukturālo un budžeta politikas virzienu noteikšanā, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis vai vismaz tās dalībvalstis, kuras ir euro zonā, koordinētu savus finanšu kalendārus un savās budžeta prognozēs par pamatu ņemtu līdzīgus kritērijus, lai nepieļautu atšķirības, kuru iemesls būtu dažādas makroekonomiskās prognozes (izaugsme pasaulē, ES izaugsme, naftas barela cena, procentu likmes) un citi parametri; uzskata, ka Komisija var sniegt būtisku ieguldījumu, lai izpildītu šo uzdevumu;

5.   aicina dalībvalstis piešķirt būtisku daļu no pašreizējās ekonomiskās izaugsmes radītiem nodokļu ieņēmumiem, lai samazinātu valsts parādu, jo tas atbrīvos resursus, kas saskaņā ar Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju ir ieguldāmi izglītībā, arodizglītībā, infrastruktūrā, pētniecībā un jauninājumos, kā arī problēmu risināšanā saistībā ar iedzīvotāju novecošanu un klimata pārmaiņām;

6.   atgādina Komisijai, ka augstākminētajā 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā Parlaments lūdza veikt dalībvalstu nodokļu sistēmu vispārēju pārskatu, kas ir īpaši būtiska metode, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un valsts finanšu ilgtspējīgumu;

7.   aicina Komisiju sagatavot pētījumus par to, kādi būtu euro zonas un visas Eiropas Savienības ieguvumi izaugsmes un nodarbinātības ziņā euro zonas EMS ekonomiskā pīlāra veiksmīgākas darbības gadījumā;

Ekonomiskās reformas

8.   šajā sakarā atgādina, ka ir svarīgi aktīvi un nekavējoties īstenot Lisabonas stratēģiju vienlīdzīgi visos līmeņos un visās attiecīgajās politikas jomās, izmantojot daudzpusīgu atbalsta politiku, kuras pamatā būtu ekonomiskās, nodarbinātības, vides un sociālās politikas reformas;

9.   konstatē, ka euro zonas ekonomika ir pielāgojusies izaugsmes līmeņa atjaunošanai pasaulē ļoti lēni galvenokārt zema iekšzemes pieprasījuma dēļ un ka ekonomiskās reformas produktu, darba un kapitāla tirgū, iespējams, ļaus cenām un algām ātrāk pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, lai kāpinātu izaugsmes potenciālu, cīnītos pret nepamatotu inflāciju un izaugsmes līmeņa atšķirībām starp euro zonas dalībvalstīm, kā arī pielāgotos iespējami negatīvai attīstībai pasaulē;

10.   ņem vērā, ka dažas dalībvalstis ir apņēmušās īstenot savas nacionālās reformu programmas (NRP), tomēr konstatē, ka tas ir nepietiekami, un prasa dalībvalstīm veikt pasākumus; atgādina, ka ekonomiskie rādītāji ir jāuzlabo, apstiprinot rīcības kodeksu, kas ļautu dalībvalstīm savstarpēji uzraudzīt to NRP, apmainoties ar labākajām praksēm un Komisijai publicējot ikgadēju klasifikāciju attiecībā uz valstīm ar labākajiem un sliktākajiem rādītājiem, kā ierosināts Komisijas Wim Kok vadītās augsta līmeņa grupas 2004. gada novembra ziņojumā "Izaicinājuma priekšā ‐ Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai";

11.   uzskata, ka euro zonas dalībvalstīm vienlaicīgi jāturpina progress attiecībā uz trijiem Lisabonas un Gēteborgas modeļa principiem (ekonomiskā izaugsme, sociālā kohēzija, vides aizsardzība), un arī uzsver elastīguma un drošības (flexicurity) potenciālu, lai veicinātu iesaistīšanos darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, vecāka gadagājuma darbiniekiem, jauniem cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un imigrantiem;

12.   atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka mērķi ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu nodokļa bāzi Eiropas līmenī varētu sasniegt arī ar ciešākas sadarbības palīdzību, ja dalībvalstis nespēj panākt vienprātīgu vienošanos; uzsver, ka ciešāka sadarbība, lai gan tā ir mazāk vēlama par dalībvalstu vienprātīgu vienošanos, ļautu lielai daļai Eiropas valstu progresēt uzņēmumu nodokļu sistēmas izveidē iekšējā tirgū, tajā pašā laikā dodot iespēju dalībvalstīm, kuras nepiedalās, pievienoties vēlākā laikposmā; uzskata, ka šis jautājums daudz vairāk attiecas uz euro zonu, un prasa euro zonas dalībvalstīm pielikt pūles, lai sasniegtu panākumus šajā jomā;

Iekšējais tirgus

13.   uzskata, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana, jo īpaši pakalpojumu jomā, ir īpaši svarīga, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu EMS; tādēļ aicina turpināt īstenot direktīvas un uzlabot šo procesu; nosoda dažu dalībvalstu pieņemto politiku, kuras mērķis ir aizsargāt galvenās rūpniecības nozares un pakalpojumus no pārrobežu konkurences, un atkārtoti pauž atbalstu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas kustības principam;

14.   piekrīt Komisijai, ka ir jālikvidē šķēršļi vienotas Eiropas maksājumu zonas izveidošanai un jāveic turpmāki pasākumi, lai atvērtu sadrumstalotos finanšu mazumtirdzniecības tirgus (krājnoguldījumu plāni, hipotēkas, apdrošināšana un pensijas), nodrošinot patērētāju aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Viseiropas pieeju finanšu tirgus noteikumiem un uzraudzībai, un atgādina, ka ir jāpārskata noteikumi par apdrošināšanas uzņēmumu maksātspēju (Solvency II), kā arī noteikumi par regulatoru pilnvarām saistībā ar uzņēmumu pārrobežu apvienošanos, lai nepieļautu konfliktus starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm;

15.   uzskata, ka ambicioza ES inovāciju politika ir viens no ilgtspējīgas attīstības un darba vietu radīšanas stūrakmeņiem un ka kā galvenā prioritāte tā ir jāiekļauj uzlabotas ekonomiskās koordinācijas sistēmā; pauž nožēlu par to, ka izdevumi pētniecībai un attīstībai euro zonā saglabājas aptuveni 2 % apmērā no IKP, kas ir ievērojami mazāk par ES mērķi paredzēt 3 % izdevumu šajā jomā; aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz ES pētniecības un attīstības finansēšanu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu; aicina dalībvalstis piešķirt vairāk resursu pētniecībai un jauninājumiem un paredzēt nodokļu stimulus uzņēmumiem un universitātēm, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, zinot, ka salīdzinājumā ar tiešām subsīdijām šādi stimuli dod lielākas garantijas, ka valsts līdzekļi tiks izmantoti veiksmīgu uzņēmumu atbalstam;

16.   uzskata, ka darba tirgi jāpadara elastīgāki un ka ir jāatrisina daži tādi tiesību aktu aspekti attiecībā uz pastāvīgu nodarbinātību, kuri var kavēt darba tirgus pielāgošanu; atzīst, ka ilgtermiņā faktiskajām algām un ražīgumam ir jāpieaug vienlaicīgi; pauž nožēlu, ka daudzi no Parlamenta priekšlikumiem nav ņemti vērā, it īpaši priekšlikumi attiecībā uz bērnu aprūpes iestāžu darba uzlabošanu, darba un pārējās dzīves līdzsvara uzlabošanu, tādu stimulu radīšanu, kuri mudinātu darbiniekus atlikt brīvprātīgo pensionēšanos, un politikas izstrādi, kuras mērķis ir iekļaut likumīgos imigrantus darba tirgū un apkarot nelegālo imigrāciju;

17.   pauž nožēlu par to, ka pašreizējais izglītības un mūžizglītības līmenis, kas kā galvenā prioritāte jāiekļauj uzlabotas ekonomiskās koordinācijas sistēmā, ir acīmredzami nepietiekams, un piekrīt lielākajai daļai Komisijas ierosināto pasākumu; tomēr pauž nožēlu par to, ka daži Parlamenta apstiprinātie priekšlikumi nav ievēroti, it īpaši priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot pamatskolu un vidusskolu audzēkņu svešvalodu un matemātikas zināšanas un zinātņu apguvi, izveidot integrētu arodmācību modeli, piesaistīt vairāk studentu zinātniskajai karjerai, stiprināt augstskolu un rūpniecības un tirdzniecības nozares sadarbību, veicināt tādu izglītības piedāvājumu, kurā ņemtu vērā darba tirgus prasības, garantēt augstākās izglītības pieejamību visiem, veicināt mūžizglītību un atbilstīgi risināt ilgtermiņa un jauniešu nodarbinātības problēmas, kā arī nodrošināt informēšanu par pētniecības rezultātiem un to izplatīšanu un izmantošanu;

18.   aicina dalībvalstis un Komisiju kā galvenās prioritātes paredzēt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, pētniecības un attīstības politikas uzlabošanu alternatīvu enerģijas avotu un videi draudzīgākas un tīrākas enerģijas jomā, tostarp veicināt plašāku atjaunīgās enerģijas izmantošanu, apņemties vairāk taupīt enerģiju un palielināt efektivitāti, kā arī padziļināt politiskās un ekonomiskās saites ar pēc iespējas vairāk piegādātājvalstīm, lai dažādotu enerģijas avotus un labāk risinātu piegādes deficīta problēmas;

EMS veiksmīga darbība

19.   piekrīt Komisijai, ka pieauguma un inflācijas rādītāju atšķirības, kas eiro zonā attiecīgi sasniedz 4,5 % un 2,7 %, rodas strukturālu iemeslu dēļ; pauž nožēlu, ka inflācijas rādītāju atšķirības dalībvalstīs ar augstu inflācijas līmeni negatīvi ietekmē eiro zonas konkurētspēju un monetāro stabilitāti kopumā; norāda, ka šīs atšķirības dažkārt liecina par pozitīvu ieņēmumu un cenu līmeņa konverģences procesu, kā iemesls ir t.s. "panākšana"; vēlreiz aicina euro zonas dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai veicinātu ekonomiskās un monetārās politikas virzienu efektīvu koordināciju, it īpaši nostiprinot to kopīgās stratēģijas Eurogrupā, lai uzlabotu ekonomiku reālu konverģenci un ierobežotu asimetriskā šoka riskus EMS;

20.   atzinīgi vērtē Slovēnijas pievienošanos euro zonai 2007. gada 1. janvārī; aicina jaunās dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, un vērš uzmanību uz to, ka ECB un Komisijai ir jāpiemēro cenu stabilitātes kritērijs, kas noteikts EK līgumā un kas atšķiras no ECB piemērotā kritērija monetārās politikas īstenošanā, kā arī iesaka ECB un Komisijai novērtēt, vai ir pamatoti saglabāt šādas atšķirības pieejā;

21.   atzīst, ka saskaņā ar Māstrihtas konverģences kritērijiem inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1,5 % no trijiem labāko dalībvalstu cenu stabilitātes rādītājiem; norāda, ka gan definīcija par trīs labākajām dalībvalstīm cenu stabilitātes ziņā, gan atskaites vērtības definīcija ir rūpīgi jāizpēta, lai atspoguļotu to, ka EMS pašlaik ir 12 ES dalībvalstis, kas izmanto vienotu valūtu, ko regulē kopējā monetārā politika, un ka atšķirīga inflācija to starpā drīzāk atspoguļo strukturālos faktorus nekā atšķirības makroekonomikas politikas nostājās;

22.   aicina Komisiju un Eurostat uzlabot makroekonomisko datu kvalitāti (it īpaši attiecībā uz budžeta deficītu un valsts parādu) un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai nepieļautu finansiālu nestabilitāti nevienā no dalībvalstīm; aicina palielināt Komisijas pilnvaras, lai pārbaudītu nosūtīto datu kvalitāti;

23.   aicina Komisiju pievērst vairāk uzmanības finanšu tirgu darbības ietekmei uz euro zonas makroekonomisko situāciju;

24.   prasa kompetentajām uzraudzības struktūrām pielikt lielākas pūles, lai novērtētu arbitrāžas fondu darbību attiecībā uz sistēmisko risku, ko tie var radīt, kā arī aicina Eurogrupu izpētīt šo jautājumu;

Ārējā pārstāvība

25.   atzinīgi vērtē Padomes panākto vienošanos paust vienotu nostāju ikgadējā Bretonvudas institūciju sanāksmē 2006. gada 19.–20. septembrī Singapūrā; uzstāj, ka labāk jākoordinē dalībvalstu nostāja pārstāvībā SVF; atkārtoti aicina dalībvalstis tiekties tikai uz viena ‐ sākumā, iespējams, euro zonas ‐ pārstāvības apgabala izveidi, lai ilgākā termiņā nodrošinātu saskaņotu ES pārstāvību, kas ietvertu ECOFIN padomes prezidentūru un Komisiju, kuru darbību kontrolētu Eiropas Parlaments;

Koordinācija

26.   atzinīgi vērtē Jean-Claude Juncker atkārtotu ievēlēšanu Eurogrupas priekšsēdētāja amatā; uzskata, ka Eurogrupai ir jāpiekrīt vadlīnijām par euro zonas mērķiem nākamajiem diviem gadiem;

27.   norāda, ka Līgums nepaskaidro, kā Padomei jāīsteno pilnvaras attiecībā uz maiņas kursa politiku; aicina Eurogrupu, Padomi un ECB vairāk koordinēt savu darbību maiņas kursa politikā;

28.   uzsver nepieciešamību padziļināt sadarbību euro zonā, lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību un Eiropas integrācijas procesu ar mērķi atrisināt pasaules ekonomiskās problēmas; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai ikgadējā pārskatā par euro zonu turpmāk tiktu paredzēts konkrētāks līdzekļu kopums, kas ļautu padziļināt dialogu starp dažādām ES iestādēm, kuras nodarbojas ar Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības uzlabošanu; aicina Komisiju nodrošināt stingru atbalstu Eurogrupas darbam un tās priekšsēdētājam;

29.   uzskata, ka visu iesaistīto pušu interesēs būtu vismaz reizi ceturksnī izveidot Parlamenta un ECB monetārajam dialogam līdzīgu regulārāku un strukturētāku dialogu par makroekonomiskiem jautājumiem starp Eurogrupu, Komisiju un Parlamentu, lai nostiprinātu esošās sistēmas un apspriestu uzdevumus, ar kuriem saskaras eiro zonas ekonomika, un to risināšanas veidus;

30.   uzskata, ka regulāras Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu sanāksmes ir neapšaubāmi svarīgas, jo tās varētu palīdzēt dalībvalstu parlamentiem sniegt lielāku ieguldījumu nepieciešamajā ekonomikas politikas koordinācijā;

o
o   o

31.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eurogrupas priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV C 74 E, 24.3.2004., 871. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0124. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0076. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0214. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0240. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0464. (7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0511.