Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par hipotekāro kredītu ES (COM(2005)0327) (Zaļā grāmata),

–   ņemot vērā Komisija Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.–2010. gadam (COM(2005)0629),

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2005. gada 1. decembra atbildi uz Zaļo grāmatu par hipotekāro kredītu ES,

–   ņemot vērā 1989. gada 15. decembra Padomes Otro direktīvu 89/646/EEK par likumu, normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)(2) (Direktīva par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta direktīva)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū(5),

–   ņemot vērā grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem, ar kuru groza Padomes Direktīvu 93/13/EK (COM(2005)0483),

–   ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par dibināšanas brīvību un pakalpojumu brīvu piegādi hipotekāro kredītu jomā (COM(1987)0255),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0370/2006),

A.   tā kā hipotekārie kredīti pārstāv plašu tirgu, kas strauji attīstās, un ir nozīmīga ES ekonomiskās un sociālās struktūras daļa;

B.   tā kā dažas dalībvalstis ir piedzīvojušas nekustamā īpašuma tirgus nebijušu palielināšanos, ar kuru izdevies celtniecībā pārvarēt cikliskumu, tādējādi īstenojot vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai panāktu izaugsmi un nodarbinātību ekonomiskās lejupslīdes laikā, ko Eiropa piedzīvoja laikposmā no 2000.–2005. gadam;

C.   tā kā vēsturiski zemās procentu likmes izraisījušas hipotekāro kredītu ņemšanas apjomu ievērojamu pieaugumu, jo īpaši tajās valstīs, kur tie pamatoti uz paļāvību, ko radījusi izaugsme ekonomikā;

D.   tā kā Eiropas patērētāju aizsardzībai ir jābūt sevišķi svarīgai visās likumdošanas darbībās attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas lielākajai daļai ES pilsoņu ir vislielākās finansiālās saistības mūžā un kas ilgtermiņā ietekmē viņu dzīves līmeni un finansiālo stabilitāti;

E.   tā kā lielāka pārredzamība attiecībā uz pieejamo hipotekāro kredītu piedāvājumu svarīgākajiem aspektiem ne tikai uzlabos tirgus efektivitāti, bet arī palielinās to aizdevumu ņēmēju uzticību, kuri izvērtē hipotekāro kredītu piedāvājumus citās dalībvalstīs, un ļaus viņiem pieņemt apzinātus lēmumus;

F.   tā kā patērētājiem ir vajadzīga piekļuve iespējami pilnīgākai un vienkāršākai informācijai, kas katrā konkrētā gadījumā sniegta standartizētā veidā, lai to būtu iespējams salīdzināt visās dalībvalstīs un līdz ar to patērētāji varētu izmantot izvēles brīvību, ņemot pārrobežu hipotekāro kredītu;

G.   tā kā mērķtiecīgi pasākumi produktu un pakalpojumu klāsta uzlabošanai, plašākai piekļuvei tiem un integrētam finanšu tirgum varētu veicināt tirgus efektivitāti, apjoma un dažādošanas radītus ietaupījumus, samazināt aizņēmumu izmaksas un tādējādi dot labumu Eiropas ekonomikai;

H.   uzskata, ka pārrobežu aizdevumu gadījumos vienlīdzīgas piekļuves izveide klientu kredītu datu bāzēm hipotekāro pakalpojumu sniedzējiem ir nozīmīgs ieguldījums, lai paaugstinātu konkurenci hipotekāro aizdevumu darbības jomā un izveidotu vienotu Eiropas hipotekāro kredītu tirgu;

I.   tā kā integrēts hipotēku tirgus veicinās darba ņēmēju mobilitāti;

J.   tā kā pārsteidzošā kārtā hipotekāro aizdevumu sniedzēji vai patērētāju organizācijas īpaši nepieprasa pārrobežu kreditēšanas attīstību citādā formā kā fizisku dibināšanu atsevišķos nacionālajos tirgos;

K.   tā kā līdz šim būtiski tirgus šķēršļi ir kavējuši pārrobežu hipotekāro kredītu piedāvājuma palielināšanos un šāds pārrobežu piedāvājums veido mazāk nekā 1% no kopējā ES hipotekāro kredītu tirgus;

L.   tā kā vairāki svarīgi jautājumi neietilpst vai tikai daļēji ietilpst Kopienas kompetencē un ir jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

M.   tā kā hipotekāro kredītu mākleriem var būt nozīmīga loma, sniedzot profesionālo padomu par hipotekārajiem pakalpojumiem savā tirgū, kā arī citu dalībvalstu tirgū, un šādi sekmējot pārrobežu darbības un darbojoties kā saiknei starp patērētājiem un gan ārvalstu, gan vietējām finanšu iestādēm;

N.   tā kā dažādu juridisku, fiskālu, reglamentējošu un patērētāju aizsardzības apstākļu dēļ starp dalībvalstīm pastāv produktu sortimenta un raksturlielumu, izplatīšanas struktūru, aizdevumu termiņu un finansēšanas mehānismu ievērojamas atšķirības;

O.   tā kā hipotekārā kredīta tirgi ir ļoti sarežģīti, tiesību sistēmas un finansēšanas kultūras, kā arī īpašuma tiesību un zemes reģistru sistēmas, lietu tiesības, kredītlīgumu tiesības, īpašuma novērtēšanas jautājumi, piespiedu pārdošanas procedūras, refinansēšanas tirgi utt. katrā valstī ir ļoti atšķirīgi un vienlaikus pastāv iekšēja saistība starp minētajām jomām;

P.   tā kā joprojām pastāv diskriminējoši nodokļu šķēršļi, kuri kavē vienotā tirgus izmantošanu hipotekārajiem kredītiem un kuri dažos gadījumos ir pat pretrunā ar EK tiesību aktiem;

Q.   tā kā starp hipotekāro tirgu un makroekonomikas politiku, un jo īpaši monetārās politikas vadīšanu pastāv tieša saikne;

R.   tā kā hipotekārā tirgus svārstības var ietekmēt mājokļu jomu un ekonomiskos ciklus un tādējādi radīt sistēmisko risku;

S.   tā kā, lai padarītu ES hipotekāro kredītu tirgu efektīvāku un konkurētspējīgāku, labāk būtu vispirms izvērtēt Komisijas 2001. gada 1. marta Ieteikuma 2001/193/EK par informāciju, kas mājokļu kredītu piedāvātājiem pirms līguma slēgšanas jāsniedz patērētājiem(6) (Rīcības kodeksa) īstenošanu un efektivitāti, kā arī Eiropas standartizētās informācijas lapas (ESIS) izmantošanu, kuru mērķis ir nodrošināt, lai patērētāji saņem pārredzamu un salīdzināmu informāciju par mājokļu kredītiem;

T.   tā kā šķiet, ka iepriekšminētais Rīcības kodekss dažādās dalībvalstīs ir ieviests atšķirīgā mērā un vispārējā problēma, ka trūkst vienota tiesiskā regulējuma, nav atrisināta,

Ievads

1.   norāda, ka patērētāji gūs labumu no turpmākas un mērķtiecīgas ES hipotekāro kredītu tirgus integrācijas;

2.   uzskata, ka jebkādai rīcībai ES līmenī attiecībā uz Eiropas hipotekāro kredītu tirgu, pirmkārt un galvenokārt, jādod sabiedrībai kā hipotēku aizdevuma ņēmējiem tiešs labums un ka hipotekāro kredītu tirgum ir jābūt pieejamam lielākam skaitam iespējamo aizdevumu ņēmēju, tostarp kredītņēmējiem ar zemu vai nepilnīgu kredītvēsturi, darba ņēmējiem ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, kā arī tiem, kuri to ņem pirmo reizi;

3.   atzinīgi vērtē Komisijas plaši veikto apspriešanos un pieprasa, lai pirms visu specifisko priekšlikumu pieņemšanas veiktu rūpīgu ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējumu;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus nodrošināt atbilstību labāka regulējuma prasībām; atgādina Komisijai, ka visiem izdarītajiem secinājumiem vienmēr jābūt plaša konsultāciju procesa rezultātam;

5.   konstatē, ka Zaļajā grāmatā ir minēti daudzi šķēršļi ES vienotam mazumtirdzniecības tirgum hipotekāro kredītu jomā, un prasa Komisijai pievērsties mērķtiecīgiem pasākumiem, kas var dot lielu labumu, veicinot uz tirgu orientētas iniciatīvas, kur tas iespējams;

6.   brīdina Komisiju, ka centieni saskaņot pašus produktus var izraisīt tiesiskas pretrunas un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari;

7.   pieprasa, lai jebkāda ES rīcība netraucētu konkurenci un inovācijas, jo īpaši attiecībā uz produktiem, papildu pakalpojumiem un finansēšanas metodēm;

Rīcības kodekss un pirms līguma slēgšanas sniedzamā informācija

8.   aicina sekmēt to noteikumu saskaņošanu, ar ko reglamentē pirms līguma slēgšanas sniedzamo informāciju, kura aizdevuma ņēmējiem ir vajadzīga, lai pieņemtu apzinātu lēmumu par iespējamo hipotekārā kredīta līgumu;

9.   uzstāj, ka šādai pirms līguma slēgšanas sniegtai informācijai jābūt precīzai un saprotamai, lai patērētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli un gūtu iespējami plašu un vispārēju priekšstatu par pieejamiem datiem, kas ir kredīta līguma pamatā; uzsver, ka gadījumā, ja aizdevējs uzņemas iniciatīvu piedāvāt kredītu citā dalībvalstī, šāda informācija aizdevuma ņēmējam jāsniedz iespējami īsā laikā aizdevuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā valodā(-s);

10.   uzskata, ka Rīcības kodekss un Eiropas standartizētā informācijas lapa (ESIS) ir svarīgi, bet nepietiekami līdzekļi, lai pilnībā aizsargātu to pilsoņu ekonomiskās intereses, kuri pārvietojas starp dažādām dalībvalstīm un pērk īpašumu citās dalībvalstīs; aicina Komisiju novērtēt progresu un apsvērt iespēju noteikt, ka pašreizējais brīvprātīgais Rīcības kodekss turpmāk būs obligāts, ja agrīna atbilstība nav gaidāma;

Finansēšana

11.   uzskata, ka atvērta un atbilstīga vienotā finanšu tirgus attīstība ir galvenā prioritāte, jo tā paaugstinās efektivitāti, dos iespēju starptautiski dažādot kredītrisku, optimizēs finansēšanas apstākļus un kapitāla asignējumus, kā arī samazinās aizņēmumu izmaksas; atzīst nozīmi un iespējas, kādas ir tirgus iniciatīvu ieviešanai šajā nozarē;

12.   norāda, ka vienota sekundārā hipotekārā kredīta tirgus izveidi nevar panākt bez dalībvalstu līgumu noteikumu pakāpeniskas konverģences;

13.   atzinīgi vērtē Hipotekārā finansējuma ekspertu grupas izveidošanu un aicina veikt padziļinātu analīzi attiecībā uz dažādajām valstu normatīvajām un tiesiskajām praksēm, kas ietekmē hipotēkas;

14.   uzskata, ka noteikumi direktīvā par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu par segtajām obligācijām un ar hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem paver nozīmīgas finansēšanas iespējas;

15.   iesaka Komisijai apsvērt, kā labāk izveidot centrālu datubāzi informācijas uzglabāšanai par dažāda veida valstu hipotekāro tirgu un hipotēku vērtspapīru starpvalstu fondiem (piemēram, par saistību nepildīšanas varbūtību, zaudējumiem saistību un maksājumu nepildīšanas dēļ), ar kuru ieguldītājiem dotu iespēju novērtēt hipotēku fondus un noteikt atbilstošu cenu;

16.   ierosina, ka virkni Eiropas hipotēku standarta pakešu varētu tirgot kapitāla tirgos ar kredītvērtējumu saskaņā ar to raksturlielumiem, tādējādi veicinot ar vērtspapīriem nodrošināto hipotēku sekundāro tirgu attīstību;

17.   aicina Komisiju uzlūkot augošo hipotekārā kredīta tirgu saistībā ar šariata likumu un nodrošināt, lai šī tirgus prasības nebūtu izslēgtas no nevienas likumdošanas;

18.   atzīst hipotēku apdrošināšanas svarīgo lomu aizdevēju riska ietekmes samazināšanā un plašāka aizņēmēju loka piekļuves nodrošināšanā;

Mazumtirdzniecība

19.   prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus aizdevēju tiesībām uz brīvu pakalpojumu sniegšanu vai dibinājuma brīvību citās dalībvalstīs, un to, vai tiek lietota "vispārēja labuma" klauzula pārrobežu darbības ierobežošanai;

20.   atbalsta Komisijas rīcību sekmēt finanšu pakalpojumu pārrobežu apvienošanos un pārņemšanu, vienlaikus nodrošinot, lai izplatīšanas tīklos tiek ņemtas vērā reģionālo situāciju prasības, tomēr atzīmē, ka pārrobežu apvienošanās un pārņemšana vien nesekmēs tirgus integrāciju šajā nozarē;

21.   uzskata, ka hipotekārā kredīta tirgus atvēršana iestādēm, kas nav kredītiestādes un kas ir pakļautas līdzvērtīgiem uzraudzības noteikumiem, palielinās konkurenci un produktu sortimentu;

22.   atzīst pozitīvo nozīmi, kāda var būt kreditēšanas starpniekiem, piemēram, hipotēku mākleriem, palīdzības sniegšanā klientu piekļuvei konkurētspējīgiem hipotekārajiem kredītiem no vietējiem un ārvalstu aizdevējiem, un atbalsta Komisijas apņemšanos apspriesties par atbilstīgu normatīvo vidi šādiem operatoriem;

23.   prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus, kas kavē pārskaitīt aizdevumus pāri robežām, un izpētīt Eiropas hipotēkas kā nodrošinājuma instrumenta turpmāko potenciālu, tostarp apsverot:

24.   uzskata, ka visiem ar to saistītajiem priekšlikumiem, ja vajadzīgs, jāpievieno ietekmes novērtējums, kurā iekļauti tiesiskie aspekti līdz ar salīdzinošo tiesību detalizētiem pētījumiem, kā arī ekonomiskie un sociālie aspekti saskaņā ar pieeju, kura atbalstīta norādījumā par ietekmes novērtējumu, ko Konkurences padome apstiprinājusi 2006. gada 29. maijā;

25.   aicina Komisiju dalībvalstīs veicināt anulējamo hipotekāro kredītu un mūža rentes hipotekāro kredītu mehānismu izstrādi, dodot pilnīgas garantijas attiecībā uz publiskumu, pienācīgi ievērojot konfidencialitāti un ietekmi uz vis-à-vis trešām pusēm;

26.   uzskata, ka aizdevēji, ļoti iespējams, uzsāks darbību tirgū, ja valsts likumdošana ļaus viņiem piedāvāt aizdevuma atmaksāšanu pirms termiņa par cenu, kas proporcionāla izdevumiem, vai ļaus dažādot procentu likmes saskaņā ar tirgus apstākļiem un risku; uzskata, ka ierobežojumi šajos aspektos var ietekmēt tirgus attīstību attiecībā uz finansēšanu, jaunām precēm un aizdevumiem augstas riska pakāpes aizdevuma ņēmējiem;

27.   uzskata, ka ES standartā, kurš nosaka maksas apjomu un ikgadējās procentu likmes aprēķina metodi, jāapvieno visi maksājumi, ko uzliek aizdevējs, un tam jānodrošina izmaksu salīdzināmība ar produktiem, kurus piedāvā citās dalībvalstīs un kuriem ir tāds pats maksājuma termiņš; uzskata arī, ka kredītņēmēji jau iepriekš būtu jāinformē par jebkādiem citiem maksājumiem saistībā ar darījumu un kredītņēmēja juridiskajām saistībām, tostarp par tādiem, ko uzliek trešā puse, piemēram, maksu par juridiskiem pakalpojumiem, reģistrācijas un administratīvām nodevām, kā arī par izdevumiem attiecībā uz visa veida novērtējumiem; uzskata, ka tad, ja precīzas summas nav pieejamas, ir vajadzīga norāde par paredzētām izmaksām;

28.   uzskata, ka papildus precīzas informācijas sniegšanai par gada procentu likmi, aizdevējam jāsniedz informācija par visu citu veidu apgrūtinājumiem un izmaksām, kas var rasties viņa darbību rezultātā, piemēram, par izdevumiem pieteikuma pārbaudei, saistību maksām, kā arī par līgumsodiem attiecībā uz pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu utt.;

29.   atzīst interneta kā hipotekārā kredīta tirdzniecības līdzekļa iespējas un iesaka Komisijai veikt šo iespēju izpēti;

Juridiskie, fiskālie un saimnieciskie šķēršļi

30.   prasa Komisijai noskaidrot juridiskos un normatīvos šķēršļus, kas kavē visas Eiropas hipotekāro kredītu finanšu tirgus uz tirgu orientētu attīstību;

31.   aicina Komisiju noteikt turpmāko priekšlikumu jomu un ierobežot to līdz hipotekārā kredīta līgumiem un to nodrošinājumiem (nemainīgu maksu par nekustamo īpašumu), lai novērstu pārklāšanos saistībā ar COM(2005)0483;

32.   aicina Komisiju uzsākt pasākumus, lai nodrošinātu sekundārā hipotekārā tirgus labu darbību un izveidotu tiesisku regulējumu efektīvu portfeļa darījumu veikšanai, precizējot, kādēļ pieejamie refinansēšanas tiesību akti nesniedz vēlamo rezultātu, un ņemot vērā atšķirīgās juridiskās tradīcijas un dažādos nodrošinājuma veidus;

33.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka jautājums par tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekāro kredītu līgumiem, ir jāizskata saistībā ar 1980. gada Romas Konvencijas par tiesībām, kas piemērojamas līgumsaistībām, pārskatīšanu; taču atbalsta Hipotekārā kredīta foruma grupas viedokli, ka hipotekāro kredītu līgumiem piemērojamie tiesību akti nav jāpielīdzina tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekārajiem aktiem, un ka hipotekāro aktu gadījumā piemēro lex rei sitae;

34.   uzsver visaptverošas un ticamas klientu kredītu datu bāzes nozīmi un prasa Komisijai veicināt pārejas uz vienotu formātu visās dalībvalstīs procesa attīstību;

35.   prasa Komisijai veicināt pārrobežu piekļuvi klientu kredītu datu bāzēm uz nediskriminējošiem pamatiem kā prioritāti, lai veicinātu aizdevēju ienākšanu jaunajos tirgos;

36.   atzīst, ka ir vēlama piekļuve gan pozitīvo, gan negatīvo kredītu datiem, ievērojot attaisnojamu privātuma aizsardzību;

37.   atzinīgi vērtē centienus uzlabot un pielāgot tiesību aktus, kas reglamentē piespiedu pārdošanas procedūras;

38.   atbalsta Komisijas priekšlikumu progresa ziņojumam par piespiedu pārdošanas procedūru ilgumu un izmaksām;

39.   ierosina profesionālajām vērtētāju struktūrām sadarboties, lai pieņemtu augstas kvalitātes un samērīgus ES kopīgos īpašuma vērtēšanas standartus;

40.   uzsver, ka aizdevējiem ir svarīga atvieglota piekļuve pilnīgai un precīzai informācijai par hipotēku nodrošinājumu un īpašumtiesībām;

41.   pauž atbalstu piekļuves veicināšanai zemes reģistriem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un visiem centieniem saskaņot šo reģistru informatīvo vērtību ar dalībvalstu pasākumu palīdzību un aicina sekmēt pašreizējās ES Zemes informācijas dienesta (EULIS) sistēmas darbību;

42.   atbalsta rīcību, lai likvidētu diskriminējošus nodokļu šķēršļus, piemēram, atšķirīgo fiskālo režīmu vietējiem un ārzemju aizdevējiem, kā arī valdības nodevas;

43.   prasa Komisijai pārrobežu hipotēku gadījumā apsvērt, kā saskaņot dažādās pieejas hipotekāro procentu nodokļu nomaksai visā Eiropas Savienībā;

Sistēmiskie, makroekonomikas un konsultatīvās uzraudzības jautājumi

44.   prasa Komisijai un ECB uzraudzīt un analizēt iespējamos riskus saistībā ar hipotekāro parādu līmeņu palielināšanos un hipotekāro kredītu, ko finansē no kapitāla tirgiem;

Secinājums

45.   secina, ka ES hipotekārā tirgus turpmāka, labi pārdomāta integrācija var dot labumu patērētājiem un sniegt ieguldījumu ekonomikā;

o
o   o

46.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ECB un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 386, 30.12.1989., 1. lpp. (2) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp. (3) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp. (4) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp. (5) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. (6) OV L 69, 10.3.2001., 25. lpp.