Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada 16. novembra rezolūciju par Ziemeļu dimensijas nākotni(1),

–   ņemot vērā Pamatnostādnes politiskajai deklarācijai un politikas pamatdokumentam Ziemeļu dimensijas politikai pēc 2007. gada, ko apstiprināja Ziemeļu dimensijas ministru sanāksmē 2005. gada 21. novembrī Briselē,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 2. jūnija ikgadējo progresa ziņojumu par Ziemeļu dimensijas rīcības plāna īstenošanu 2005. gadā (SEC(2006)0729),

–   ņemot vērā Ziemeļu dimensijas Otro rīcības plānu 2004.-2006. gadam, ko apstiprināja Eiropadomes sanāksmē 2003. gada 16. un 17. oktobrī Briselē,

–   ņemot vērā 2006. gada 8. jūnijā Reikjavīkā notikušās Sestās augstākā līmeņa Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmes priekšsēdētāja secinājumus,

–   ņemot vērā EEZ konsultatīvās komitejas 2006. gada 25. jūnija rezolūciju un ziņojumu par Ziemeļu dimensijas politikas nākotni,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta Baltijas valstu deputātu grupas darbu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta Baltijas valstu deputātu grupas pieņemto Eiropas stratēģiju Baltijas jūras reģionā;

–   ņemot vērā Baltijas jūras valstu padomes un Baltijas jūras parlamentārās konferences darbu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0367/2006),

A.   tā kā Ziemeļu dimensija aptver visu ziemeļu daļu – Baltijas jūras un Barenca jūras reģionu, kā arī arktisko reģionu – un visas ārpolitikas un iekšpolitikas jomas;

B.   tā kā Ziemeļu dimensijas politika var palīdzēt sekmēt reģionālo un pārrobežu sadarbību, paātrinot ekonomisko izaugsmi, un rast kopējus risinājumus kopējām problēmām, bet līdz šim vēl nav izdevies izmantot visas tās piedāvātās iespējas, lai atrisinātu dažādās šī reģiona problēmas;

C.   tā kā Baltijas jūras reģionam ir nozīmīga vēsturiska loma, vienojot rietumus ar austrumiem, un šai lomai ir jābūt arī jaunās Ziemeļu dimensijas politikas pamatā;

D.   tā kā pēc 2004. gada paplašināšanās Baltijas jūra gandrīz ir kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo jūru, mare nostrum, un tā kā Baltijas jūras stratēģijai var būt nozīmīgs ieguldījums Ziemeļu dimensijas darbības jomas un pasākumu pārskatīšanā, lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas, kas notikušas pēc paplašināšanās;

E.   tā kā Baltijas jūras reģiona stratēģija varētu ievērojami palīdzēt uzlabot to reģionālo iestāžu sadarbību, kas darbojas Baltijas jūras reģionā,

Šīs rezolūcijas mērķis

1.  Ar šīs rezolūcijas palīdzību cenšas:

Ņemot vērā iepriekš minēto, nāk klajā ar šādiem priekšlikumiem:

2.   mudina Komisiju izstrādāt ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas priekšlikumu, lai pastiprinātu Ziemeļu dimensijas iekšējo pīlāru, aptvertu dažādus reģionālās sadarbības horizontālos aspektus, veicinātu sinerģiju un izvairītos no dažādu reģionālo iestāžu un organizāciju darbības pārklāšanās; aicina Komisiju un dalībvalstis pielāgot savu valsts pārvaldes iestāžu pienākumus, lai, izstrādājot un īstenojot Ziemeļu dimensijas politiku, tās varētu izmantot horizontālo pieeju;

3.   atbalsta Baltijas jūras valstu padomes darbu; ierosina ikgadējo Baltijas jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksmi rīkot pirms vasaras Eiropadomes; atbalsta Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darbību, reģiona parlamentu priekšsēdētāju ikgadējās sanāksmes un plānoto Ziemeļu dimensijas parlamentāro forumu;

4.   uzsver, ka Baltijas jūras stratēģijā ir ietverti gan pasākumi, kas jāīsteno Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pašām, gan pasākumi, kas tām jāīsteno sadarbībā ar Krievijas Federāciju;

5.   atgādina, par nepieciešamību Baltijas jūras reģionā izveidot pilna apmēra EIB reģionālo biroju;

6.   lai panāktu pārredzamību un konsekvenci, aicina Baltijas jūras reģiona stratēģijai izveidot atsevišķu ES budžeta pozīciju, ko varētu izveidot kā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pozīcijas apakšpozīciju un kas papildinātu pašreizējo Eiropas Savienības, dalībvalstu, trešo valstu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļvalstu investīciju bankas u.c. finansējumu Ziemeļu dimensijai; uzsver, ka, lai būtu iespējams sasniegt visus mērķus, stratēģijai jāpiešķir pietiekami līdzekļi no visām budžeta pozīcijām;

7.   atzīmē, ka par piesārņojumu Baltijas jūrā ir atbildīgas gan dalībvalstis, gan Krievijas Federācija; uzsver, ka jūras vides aizsardzība un jo īpaši eitrofikācijas samazināšana ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas šajā reģionā jāņem vērā, īstenojot Eiropas Savienības lauksaimniecības un strukturālās programmas; ar gandarījumu atzīmē, ka Starptautiskā jūrniecības organizācija Baltijas jūras reģiona lielākajai daļai ir piešķīrusi īpaši jutīgas jūras statusu; ierosina izveidot ekoloģiskās daudzveidības, vērtīgu piekrastes un aizsargājamo krasta zonu tīklu;

8.   norāda, ka liela transporta vai izpētes un ieguves darbību izraisīta naftas noplūde Baltijas jūrā varētu iznīcināt lielāko daļu dzīvības; aicina labāk koordinēt šādu katastrofu novēršanu un vienoties par seku likvidācijas mehānismu katastrofas gadījumā; uzskata, ka, izstrādājot naftas tankkuģu klasifikācijas noteikumus, ir jāņem vērā tādi reģiona apstākļi kā ledus biezums ziemā;

9.   uzsver nepieciešamību aizsargāt un palielināt zivju krājumus Baltijas jūras reģionā; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu plānu lašu krājumu saglabāšanai un palielināšanai Baltijas jūras sistēmā, aptverot visas upes, kurās laši nārsto;

10.   uzsver nepieciešamību samazināt reģiona atkarību no Krievijas piegādātās enerģijas un mudina šī reģiona dalībvalstis izpētīt iespējas izveidot kopēju enerģētikas tirgu; aicina Komisiju, dalībvalsti un partnerus veicināt kopīgu energoefektivitātes un neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas projektu īstenošanu, jo reģionam ir bioenerģijas avota potenciāls, kā arī sekmēt biomasas, saules, vēja un hidroenerģijas izmantošanu; atbalsta Baltijas jūras reģiona sadarbību enerģētikas jomā;

11.   īstenojot enerģētikas politiku valstu līmenī, aicina izmantot godīgu pieeju un dalīt pienākumus, lai stratēģiski lēmumi, piemēram, par jaunu energotīklu izveidi, tiktu pieņemti tikai pēc apspriešanās ar tiem partneriem ES dalībvalstīs, kurus šis lēmums ietekmēs;

12.   uzsver, ka, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti starptautiskie vides aizsardzības standarti, pienācīgs ietekmes uz vidi novērtējums ir visu ar enerģiju saistīto infrastruktūras projektu priekšnoteikums; tādēļ aicina Krievijas Federāciju ratificēt Espo Konvenciju par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu;

13.   uzsver to, ka ir svarīgi ievērot starptautiski atzītos ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldes, pārredzamības, līdzdalības, dzimumu līdztiesības, minoritāšu tiesību un pamatiedzīvotāju aizsardzības principus un visiem partneriem pieņemt savstarpēji papildinošu ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku, kas atbilst Lisabonas stratēģijai;

14.   atgādina, ka Baltijas jūrai ir šo reģionu vienojoša loma; aicina izveidot jaunu programmu "Baltijas jūra bez robežām", kuras mērķis būtu sekmēt robežšķērsošanas, tostarp dalībvalstu un Krievijas Federācijas robežas šķērsošanas vienkāršošanu šajā reģionā; atbalsta Baltijas jūras reģiona jūras maģistrāles izveidi, jo 2010. gadā šī jūras maģistrāle savienos Baltijas jūras valstis ar centrālās un Rietumeiropas dalībvalstīm;

15.   uzskata, ka, lai samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu, dalībvalstīm ir jābūt tiesīgām saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus nekā pasākumi, ko ierosinājusi ES;

16.   atzīst, ka jūras satiksme ir kļuvusi intensīvāka, galvenokārt Krievijas Federācijas ekonomiskās izaugsmes dēļ; uzskata, ka kuģošanas drošība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem šajā reģionā; ierosina pakāpeniski paplašināt kopējo Kuģu satiksmes pārvaldības un informācijas sistēmu, lai ar laiku tā aptvertu ne tikai Somu līci, bet visi Baltijas jūru; uzsver nepieciešamību kopīgi panākt to, ka Starptautiskā jūrniecības organizācija Baltijas jūras reģionam piešķir Īpaši jutīgas jūras statusu, tostarp, ka tiek aizliegta vienkārša korpusa naftas tankkuģu izmantošana;

17.   ierosina paplašināt Eiropas komunikāciju tīkla (TEN) ziemeļu trijstūri, lai tas aptvertu visu reģionu, un ietvert TEN sistēmā Barenca jūras koridora un Botnijas līča koridora ceļu un dzelzceļu tīklus; aicina īstenot Rail Baltica projektu; paredzēts, ka visu reģionu aptver ātrvilciena dzelzceļa tīkls;

18.  aicina līdz 2013. gadam kā prioritāru projektu pabeigt Via Baltica automaģistrāli, jo tā savienos dalībvalstis Baltijas jūras reģionā ar centrālo un Rietumeiropu; uzsver ES finanasējuma nozīmi šī projekta realizēšanā;

19.   atzīst, ka lielākā daļa valstu tirgu šajā reģionā ir salīdzinoši nelieli, un tādēļ daudzos gadījumos tajos ir neliela konkurence; norāda uz šī reģiona dalībvalstu ļoti lielo savstarpējo ekonomisko atkarību; aicina šī reģiona ES dalībvalstis pilnībā ieverot četras pamatbrīvības (personu pārvietošanās brīvība; preču brīva aprite; brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīva kapitāla aprite);

20.   atzīmē, ka Eiropas Savienības ieskautā Kaļiņingradas apgabala dēļ ir nepieciešama patiesa reģiona iestāžu, Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības sadarbība; mudina Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību izskatīt iespēju izveidot Kaļiņingradas apgabalu par atklātāku un mazāk militarizētu pilotreģionu ar atvieglotu pieeju iekšējam tirgum; uzsver nepieciešamību pilnībā ievērot kuģošanas brīvību Baltijas jūrā, tostarp Vistulas lagūnā un Kaļiņingradas līcī, kā arī ļaut brīvi pārvietoties Baltijas jūras līcī;

21.   norāda, ka Ziemeļu dimensijas partnerībai sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā ir jākļūst praktiskākai saistība ar izplatītāko slimību apkarošanu un jāsekmē veselīgs un sociāli atzīstams dzīvesveids; aicina Krievijas Federāciju un ES izpētīt iespējas iesaistīt Kaļiņingradas apgabalu Ziemeļu dimensijas partnerībā sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā;

22.   uzsver, ka Kaļiņingradas apgabals vēl aizvien ir anklāvs, kas cieš no daudzām sociālām, ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, porti, ievērojamu ekoloģisko risku, ko rada šajā reģionā izvietotās militārās bāzes un ieroči, kā arī draudiem cilvēku veselībai, augsta organizētās noziedzības un narkomānijas līmeņa;

23.   aicina Baltijas jūras reģionu aktīvi atbalstīt programmas, kuru mērķis ir radīt jaunus mākslas un saziņas veidus un sekmēt daudznacionālas mobilitātes un kultūras apmaiņas programmas;

24.   atbalsta reģionālos studentu apmaiņas projektus; ierosina šī reģiona universitātēm veidot tīklus un vienoties par darbu sadali, lai izveidotu izcilības centru, kas ir konkurētspējīgs starptautiskā līmenī;

25.   pauž bažas par to, ka reģiona austrumu robežu diezgan intensīvi izmanto organizētās noziedzības struktūras, īpašas bažas rada cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda; mudina pastiprināt Eiropas Policijas biroja darbību šajā reģionā un pastiprināt ar šo problēmu risināšanu saistīto sadarbību gan ES, gan starpvaldību līmenī;

26.   uzsver nepieciešamību divkāršot centienus uzlabot robežkontroles efektivitāti uz austrumu robežas, sevišķi modernizējot infrastruktūru un atvieglojot legālu robežšķērsošanu, un aicina atvēlēt tam pietiekami daudz līdzekļu no paredzētā Eiropas Ārējo robežu fonda;

o
o   o

27.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Krievijas Federācijas valdībai un Baltijas jūras valstu padomes prezidentūrai.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0430.