Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju (EDS),

–   ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā 2004. gada 29. oktobrī,

–   ņemot vērā 2005. gada 16.–17. jūnija un 15.–16. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus, īpaši prezidentūras ziņojumus par Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP),

–   ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas drošības stratēģiju(1),

–   ņemot vērā 2003. gada 9. decembrī Padomes apstiprināto ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,

–   ņemot vērā bijušā komisāra Michel Barnier 2006. gada maija ziņojumu "Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība",

–   ņemot vērā Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valdes 2005. gada septembra sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūciju par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. gadam(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0366/2006),

Vispārīgi apsvērumi

A.   tā kā EDS ir daļa no vispārējās Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) un Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP), saskaņā ar kurām ES var īstenot visas iespējamās politiskās darbības, tostarp diplomātiskos, ekonomiskos un attīstības politikas pasākumus,

B.   tā kā sabiedriskās domas aptaujas pēdējos 10 gadus ir uzrādījušas noturīgi augstu atbalsta līmeni ‐ vairāk nekā 60 % pilsoņu atbalsta ES kopējo ārpolitiku un vairāk nekā 70 % atbalsta ES kopējo aizsardzības politiku; turklāt tā kā citas aptaujas ir parādījušas, ka militāro izdevumu pieaugums netiek atbalstīts,

C.   tā kā drošība, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un starptautiskā terorisma apkarošana tiek uzskatīta par ES prioritāti, EDAP ir vajadzīga vienota rīcība un kopēja stratēģija;

D.   tā kā ES un arī citur jāstiprina kontrole pār ieroču eksportu,

1.   atzīst, ka pēc Grieķijas prezidentūras iniciatīvas izstrādātā 2003. gada decembra EDS ir lieliska modernās pasaules draudu analīze un tā nosaka ES ārpolitikas pamatprincipus; taču uzsver nepieciešamību regulāri uzraudzīt tās īstenošanu, lai varētu reaģēt uz ģeopolitisko attīstību;

2.   atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas drošības stratēģiju galvenie draudi ES un tās pilsoņiem ir starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, valstu sabrukumi un organizētā noziedzība; uzsver, ka, turpmāk strādājot pie Eiropas drošības stratēģijas, kā stratēģiskais mērķis tajā ir jāiekļauj to problēmu risināšana, kuras ir saistītas ar pasaulē pieaugošo konkurenci par enerģijas un ūdens ieguves avotiem, kā arī dabas katastrofām un ES ārējo robežu drošību; pauž bažas, ka var atsākties bruņošanās sacensība globālā un reģionālā līmenī, kā arī joprojām notiek konvencionālo ieroču izplatīšana;

3.   atzīst, ka cīņu pret starptautisko terorismu tomēr nevar turpināt tikai ar militāriem līdzekļiem un ka terorisma novēršana un apspiešana prasa daudz nemilitāru pasākumu, piemēram, dalīšanos ar izlūkdatiem, policijas un tiesu sadarbību, kam vajadzīga pilnīga sadarbība iestāžu un pīlāru starpā, kā arī demokrātisku iestāžu, infrastruktūras un pilsoniskās sabiedrības izveidi sabrukušajās valstīs un tajās, kurās šis process pašlaik notiek; uzsver, ka viens no Eiropas Savienības lielākajiem ieguldījumiem starptautiskā terorisma novēršanā ir tās spēja efektīvi veidot un atjaunot demokrātiskās iestādes, sociālo un ekonomisko infrastruktūru, labu pārvaldību un pilsonisko sabiedrību, kā arī veiksmīgi apkarot rasismu un ksenofobiju;

4.   atzīmē, ka KĀDP uzdevums ir aizsargāt ES pilsoņus pret šiem draudiem, nodrošināt ES pamatoto interešu aizsardzību un veicināt ANO Statūtu mērķu īstenošanu, darbojoties globāli atbildīgi par mieru un demokrātiju pasaulē; noteikti atbalsta EDS ideju, ka labākie līdzekļi šo mērķu sasniegšanai ir "efektīva daudzpusība", proti, starptautiskās institūcijas un starptautiskās tiesības;

5.   atkārtoti pauž nostāju, ka Eiropas Savienībai, izmantojot EDAP, uzdevumi jāveic galvenokārt ar civiliem un miermīlīgiem līdzekļiem un militārie līdzekļi jāizmanto tikai tad, ja visi līdzekļi sarunu veikšanai ir pilnībā izsmelti un sarunas ir nonākušas strupceļā; veicot šos likumīgos uzdevumus, vispirms pilnībā jāievēro pilsoņu cilvēktiesības un pamatbrīvības ES un ārpus tās;

6.   uzskata, ka ģeopolitiskās problēmas ir ievērojami saasinājušās kopš EDS apstiprināšanas 2003. gadā, radot nepieciešamību to pārskatīt vēlākais 2008. gadā; uzskata, ka EDS vajadzētu pārskatīt reizi piecos gados un to vajadzētu izskatīt Eiropas Parlamentā un dalībvalstu parlamentos;

7.   norāda, ka ārkārtīgi svarīgi ir efektīvi koordinēt starptautiskās kopienas reakcijas civilos un militāros elementus krīzes gadījumos;

8.   mudina dalībvalstis attīstīt parlamentāro dimensiju EDAP, kurā izmaiņas iestāžu un finanšu līmenī notiek ciešā saistībā ar Parlamenta kontroles tiesību paplašināšanu; atgādina, ka atbildību par EDAP parlamentāro uzraudzību dala dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments, pamatojoties uz to attiecīgajos līgumos un konstitūcijās noteiktajām tiesībām un pienākumiem;

9.   atbalsta iniciatīvas par ciešākām attiecībām un intensīvāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu saistībā ar jautājumiem par EDAP, lai kļūtu iespējams strukturētāks un regulārāks dialogs starp parlamentiem;

10.   uzsver, ka ES jāspēj sniegt ievērojams ieguldījums, lai:

11.   uzsver, ka kādas trešās valsts bruņota uzbrukuma gadījumā Eiropas Savienībai, NATO nodrošinātu kolektīvo aizsardzību, bet ES ir jārīkojas solidāri un jāsniedz dalībvalstij, kurai uzbrūk, visa tai nepieciešamā palīdzība saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu; atzinīgi vērtē NATO pieaugošās spējas piedalīties operācijās citos reģionos; tādēļ uzskata NATO par piemērotu forumu transatlantiskajam dialogam drošības jautājumos;

12.   atzīst, ka dalībvalstu bruņoto spēku potenciālu un ES iespējas to izmantot ietekmē tas, ka daudzas dalībvalstis ir gan ES, gan NATO dalībnieki un abu organizāciju rīcībā ir tie paši bruņotie spēki; tādēļ pieprasa, lai ES turpinātu intensīvi sadarboties ar NATO, it īpaši spēju attīstības jomā;

13.   uzsver Eiropas Drošības stratēģijai raksturīgo "stratēģisko autonomiju", proti, neatkarīgi no citiem dalībniekiem spēt veikt operācijas savā jomā; šādai autonomijai vajadzīga savietojamība un ilgtspējīgāka un uzticamāka piegādes ķēde, kas balstīta uz savstarpēju atbalstu un palīdzību, izvairoties no ierobežotu resursu dublēšanas un neefektīvas izmantošanas Eiropas un dalībvalstu līmenī; brīdina par NATO un ES, kā arī dalībvalstu un ES darbību dublēšanos;

14.   uzskata, ka EDAP rīcībā esošie bruņotie spēki civilajām un militārajām operācijām ir ierobežoti; tādēļ, lai iegūtu uzticamību kā globāls dalībnieks, aicina ES koncentrēt spēkus uz ģeogrāfiskajām kaimiņvalstīm, it īpaši Balkānu valstīm; vienlaikus paredz turpināt attīstīt iespējas ES aktīvi piedalīties konfliktu risināšanā arī citās pasaules daļās saskaņā ar ANO Statūtu principiem;

Integrēta civilmilitārā sadarbība

15.   atzinīgi vērtē ES uzsvērto civilās un militārās sadarbības stiprināšanu krīžu pārvaldībā un atzīst, ka civilo krīžu pārvaldības spēju pilnveidošana ir bijusi raksturīga iezīme, kas EDAP attīstībā nodrošina pievienoto vērtību un plašas iespējas reaģēt uz konfliktiem, veikt humanitārās intervences, pēckonflikta atjaunošanu un uzturēt mieru; uzsver vajadzību iesaistīt specializētas starptautiskas un vietējās NVO un to tīklus; mudina ES turpināt īstenot konsekventu politiku attiecībā uz konfliktu novēršanu Gēteborgas 2001. gada 15. un 16. jūnija Eiropadomes secinājumu garā;

16.   ir apņēmies neseno mēģinājumu atbilstoši Civilajiem pamatmērķiem 2008 iespaidā kompensēt agrāko nepietiekamo uzsvaru uz civilo spēju un potenciāla attīstību; civilo un militāro vienību un operatīvo centru spēju mudināts plāno nopietni iesaistīties un palīdzēt izstrādāt ES pieeju integrētai civilmilitārai sadarbībai un koordinācijai; tādēļ iesaka uzlabot civilo un militāro vienību un operatīvo centru, lai tas kļūtu par Eiropas štābu civilmilitāro operāciju veikšanai;

17.   atzīst, ka gan civilo, gan militāro krīžu pārvaldības operācijām svarīgas ir galvenās spējas, ko nodrošina satelītu un izlūkošanas no gaisa sistēmas, integrētas telekomunikāciju sistēmas un stratēģiskie jūras un gaisa pārvadājumi; aicina Eiropas Drošības aģentūru (EDA) kopā ar Komisiju uzsākt integrētu izpēti un pilnveidošanas procesus jomās, kas pastiprinātu integrētas un koordinētas civilmilitārās pieejas, un it īpaši satelītu un izlūkošanas no gaisa sistēmas un integrētas telekomunikāciju sistēmas;

Krīžu pārvaldība

18.   atzinīgi vērtē globālās katastrofu brīdinājuma un koordinācijas sistēmas izveidi, ko finansē Komisija ciešā sadarbībā ar ANO; norāda, ka šai sistēmai ievērojami jāuzlabo ES reaģēšanas spējas;

19.   atzīmē Komisijas izveidotā Ārkārtējo darbību veselības jomā mehānisma aktivitātes; uzsver šī mehānisma nozīmi saistībā gan ar informācijas un datu apkopošanu, gan tā spēju brīdināt par pandēmijām un epidēmijām, kā arī bioloģiskajiem un ķīmiskajiem draudiem; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, kuru gaitā Komisija iesaistīsies koordinēšanā ārkārtas situācijās veselības jomā un pārrobežu bioteroristu uzbrukumu gadījumos;

20.   atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot Kopienas procedūru aizsardzībai pret katastrofām, tostarp nopietnu teroristu uzbrukumu gadījumos; norāda, ka šī procedūra pirmām kārtām pamatojas uz datubāzes detalizētu informāciju par valstu pieejamajiem resursiem palīdzības sniegšanai; norāda, ka šīs datubāzes laiku ietaupošais efekts, kas veicina arī sinerģijas, varētu būtiski tikt uzlabots, ja tiktu pārņemta ES militārā štāba izveidotā datubāze, kurā atrodama detalizēta informācija par visiem pieejamajiem resursiem krīzes pārvaldībai; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt vajadzīgās sarunas un pasākumus, lai īstenotu šo pārņemšanu;

21.   atzinīgi vērtē Padomes centienus nodrošināt ātru un efektīvu daudzu EDAP resursu izmantošanu katastrofu gadījumā; šajā sakarā uzsver, ka steidzami jānovērš nepilnības stratēģiskā (gaisa) transporta koordinēšanā; tādēļ mudina dalībvalstis ieguldīt vajadzīgos līdzekļus, lai šo problēmu atrisinātu pēc iespējas agrāk; kā arī aicina Padomi ļoti nopietni analizēt komisāra Michel Barnier 2006. gada maija ziņojuma priekšlikumus, tostarp par neformālas Eiropas Civilās aizsardzības padomes izveidi, integrētu Eiropas pieeju krīžu prognozēšanā, valstu rīcībā esošo resursu apvienošanu un Eiropas konsulātu izveidi, lai sniegtu atbalstu ES pilsoņiem ārvalstīs; aicina Padomi un Komisiju sadarboties, lai pakāpeniski īstenotu šos priekšlikumus;

22.   uzskata, ka EDAP pilnveidošana ir veicinājusi "pelēko zonu" rašanos, ņemot vērā Padomes un Komisijas pilnvaras galvenokārt attiecībā uz civilo operāciju izpildi; sagaida, ka stabilitātes instrumenta pieņemšana radīs lielāku skaidrību, neatstājot negatīvas sekas uz krīzes pārvaldības elastīgumu, kas līdz šim ir apliecināts praksē;

23.   atzinīgi vērtē progresu saistībā ar Civilajiem pamatmērķiem 2008 un jo īpaši civilās reaģēšanas komandu un integrēto policijas grupu izmantošanas plānu izstrādi; atzīmē arī ekspertīzes pilnveidošanu attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību; atzinīgi vērtē arī Komisijā izveidoto krīzes platformu, kuras mērķis ir paātrināt sākuma fāzi EDAP operācijām notikuma vietā; aicina Padomi un Komisiju saskaņot centienus un tādēļ ierosina izveidot kopēju apmācības programmu visiem darbiniekiem, kas strādā pie operāciju plānošanas;

Iekšējā drošība

24.   norāda, ka drošības politikas svarīgākais uzdevums ir nodrošināt drošību savā teritorijā; atzīst, ka Eiropas pilsoņi no Eiropas aizsardzības politikas pirmkārt un galvenokārt lielāko devumu sagaida personīgās drošības aizsardzībai, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības;

25.   norāda, ka ES jānodrošina ārējās robežas, jāaizsargā būtiski svarīgas infrastruktūras, jāiznīcina starptautiskie teroristu finansēšanas tīkli un jācīnās pret organizēto noziedzību; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ES ārējo robežu integrētas pārvaldes sistēmu, neierobežojot cilvēktiesības un pamattiesības, kā arī humanitārās tiesības, it īpaši attiecībā uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem;

26.   norāda, ka ES:

Ātra rīcība, pamatojoties uz ANO Statūtiem

27.   apstiprina, ka EDS, pieņemot, ka ES jaunu draudu gadījumā jābūt gatavai rīkoties pirms krīzes sākšanās un veikt agrīnas preventīvas darbības konfliktu un draudu novēršanai, pilnībā pamatojas uz ANO Statūtiem kā starptautisko attiecību pamatu;

Rīcības noteikumi/apmācība

28.   ļoti atzinīgi vērtē to, ka personāla rīcību visās EDAP operācijās reglamentē dažādas pamatnostādnes un vispārēji rīcības noteikumi, kas noteikti dokumentos; atzinīgi vērtē pirmās pazīmes par cilvēktiesību standartu un noteikumu ņemšanu vērā šajās vadlīnijās un noteikumos; uzstāj, ka šādi noteikumi obligāti jāievēro un ka jāparedz komandieru atbildība par personāla disciplīnu un uzvedību, tostarp arī ārkārtas situācijās kara apstākļos; atzinīgi vērtē arī centienus nodrošināt, lai turpmāk dzimuma dimensijai dažādās EDAP politikās, programmās un iniciatīvās tiktu piešķirta lielāka nozīme;

29.   ņem vērā Padomes centienus turpināt izstrādāt konkrētas EDAP apmācības programmas ‐ gan stratēģiskas, gan operatīvas ‐ diplomātiskajam, militārajam un civilajam personālam; sagaida, ka Eiropas Parlamenta eksperti varēs piedalīties šajās programmās; atbalsta obligāto standartu noteikšanu personāla apmācības programmām EDAP operāciju vietās un aicina Padomi darboties kopā ar Komisiju un dalībvalstīm, lai apmācību visos līmeņos standartizētu;

30.   uzskata, ka karavīri tiks pakļauti nevajadzīgiem riskiem, ja to komandķēde, aprīkojums vai bruņojums neatbildīs operāciju vajadzībām; tādēļ uzskata par īpaši svarīgu nodrošināt, lai ES vienības būtu atbilstoši aprīkotas;

31.   uzskata, ka efektīva militārā potenciāla izmantošana nebūs iespējama bez nopietnas Eiropas spēku, tostarp gaisa un jūras spēku mobilizācijas spēju uzlabošanas; šajā sakarā atzinīgi vērtē dažādu valstu centienus palielināt gaisa transporta un jūras desanta spējas, kā arī plānus iegādāties vairāk lidaparātu;

32.   atzīmē, ka starptautiskās operācijās, dalībniekiem izmantojot dažādu un bieži vien nesavienojamu aprīkojumu un bruņojumu, rodas papildu izdevumi un samazinās efektivitāte; tādēļ uzskata, ka ES jāveicina pasākumi, lai saskaņotu aprīkojumu un bruņojumu un optimizētu starptautisko operāciju resursus un efektivitāti;

Izlūkošana

33.   īpaši kritizē faktu, ka pašreiz veidotajām kaujas grupām nav pieejamas izlūkošanas no gaisa un kosmosa vienādas iespējas, un pauž nožēlu, ka no valstu satelītizlūkošanas sistēmām Helios, SAR-Lupe un Cosmo-Skymed iegūtie rezultāti nav vienādi pieejami visām dalībvalstīm;

34.   lai novērstu šos trūkumus:

35.   atzīmē, ka papildus jau esošajām un topošajām valstu sistēmām NATO šobrīd izstrādā sistēmu izlūkošanai no gaisa (AGS); uzstāj, lai šī sistēma būtu pieejama visām ES dalībvalstīm, it īpaši ES kaujas grupu sakarā;

36.   uzskata, ka telekomunikāciju jomā ir nepieciešams izstrādāt kopīgu sistēmu starptautisko vienību vadībai; tādēļ uzskata, ka militārajam, policijas un ārkārtas palīdzības aprīkojumam jāatbilst kopīgiem tehniskiem standartiem, kā tas ir, piemēram, Somijā;

Robežas uzraudzība

37.   uzsver, ka ir svarīgi uzlabot ES kolektīvo spēju aizsargāt ārējās robežas; pauž īpašas bažas par robežas uzraudzības aprīkojuma nesaderību un kvalitāti un uzsver jaunu tehnoloģiju nepieciešamību šīs situācijas uzlabošanai;

Transportēšana

38.   tā kā transportēšana un it īpaši stratēģiskie pārvadājumi ir vājš posms ES krīžu pārvaldībā, uzskata, ka gan EDAP, gan katastrofu seku likvidēšanas nolūkā varētu būt noderīga patstāvīga Eiropas kārtība, kā piekļūt vieglajam civilajam vairākveidu transportam, balstoties uz integrētu civilmilitāro pieeju un nodrošinot apjomradītus ietaupījumus visiem Eiropas krīžu pārvaldības dalībniekiem;

Nepilnības EDAP lēmumu pieņemšanas procedūrā

39.   uzskata, ka politisko lēmumu pieņemšanas procedūrai pirms lēmuma veikt EDAP operācijas ir vairākas nepilnības, kā tika novērots Kongo Demokrātiskās Republikas misijas gadījumā; tādēļ aicina Padomi pārskatīt šīs procedūras posmus un vajadzības gadījumā novērst šīs nepilnības; šajā sakarā atgādina Padomei un it īpaši tās Politikas un drošības komitejai par pienākumu apspriesties ar Eiropas Parlamentu;

40.   atkārtoti apstiprina prasību pēc neierobežotas līdzdalības un arī tiesībām tikt uzklausītam reizi gadā pirms nākamajām KĀDP darbībām un izvēlēm saskaņā ar esošajiem līgumiem; noteikti prasa Padomei īstenot daudz atvērtāku un pārredzamāku informācijas politiku attiecībā pret Parlamentu saistībā ar KĀDP un EDAP; šajā sakarā kritizē pašreizējo procedūru, kā Parlaments piekļūst Padomes "konfidenciāliem dokumentiem", kas vairumā gadījumu satur tikai ļoti vispārīgu informāciju;

41.   vēlreiz apstiprina savu nostāju, ka nevajadzētu sākt nevienu militāro operāciju ar ES dalību, pienācīgi neinformējot Eiropas Parlamentu un neapspriežoties ar to;

42.   pieprasa militārā aprīkojuma un bruņojuma izdevumus ietvert budžetos, kas ir Parlamenta kontrolē; tādēļ uzskata, ka jāizvairās no paralēlu budžetu vai mehānismu veidošanas, ko efektīvi kontrolēt nespēj ne valstu nacionālie parlamenti, ne Eiropas Parlaments;

43.   norāda, ka ES budžeta vairākos posteņos ir iekļauts drošības aspekts, piemēram, apropriācijas krīžu pārvaldībai, ārējo robežu drošībai un būtiskām infrastruktūrām, drošības pētniecībai un Galileo un Vides un drošības globālā uzraudzību (GMES) programmu īstenošanai;

44.   īpaši mudina vairāk budžeta līdzekļu atvēlēt krīžu pārvaldībai, ārējo robežu drošībai, drošības pētniecībai un Galileo; ilgtermiņā drošības pētniecības joma jāpielāgo augsta līmeņa grupas drošības pētniecības jomā noteiktajām finansējuma prasībām;

45.   aicina militāro krīžu pārvaldīšanas operācijas finansēt no ES budžeta un aicina dalībvalstis šim nolūkam piešķirt papildu līdzekļus ES;

46.   kritizē to, ka, ņemot vērā ATHENA mehānismu un citus ad hoc mehānismus, ko finansē dalībvalstis vai pat Eiropas attīstības fonds, Eiropas Parlaments nespēj veikt EDAP militāro operāciju budžeta pārbaudi; norāda, ka ir jānodrošina arī to civilmilitāro operāciju (piemēram, policijas) pārskatāmība, kas atrodas "pelēkajā zonā" starp ad hoc pasākumiem un KĀDP budžeta finansējumu;

47.   tādēļ aicina izstrādāt jaunu budžeta metodoloģiju, lai uzlabotu EDAP izdevumu pārskatāmību un atbalstītu militāro un civilo potenciālu attīstību, kas nepieciešamas EDS mērķu sasniegšanai:

Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un kooperatīvā pētniecība

48.   uzsver, ka Eiropas drošības stratēģijā ir paredzēta spēcīga un neatkarīga Eiropas aizsardzības jomas rūpniecība un autonomas tehnoloģiskās izpētes un attīstības iespējas, ar kuru palīdzību var atbilstošā mērā aizsargāt svarīgākās ES un tās dalībvalstu drošības intereses; ņemot vērā publiskās diskusijas, secina, ka, lai veicinātu Eiropas aizsardzības jomas rūpniecības konkurētspēju un izveidotu autonomu rūpniecisko bāzi, ar kuras palīdzību nodrošināt vajadzīgās aizsardzības iespējas, ir jāpieņem minētās nozares specifiskumam pielāgoti iekšējā tirgus noteikumi aizsardzības jomas ražojumiem; pasvītro, ka šādiem noteikumiem ir jāsekmē rūpnieciskā sadarbība un tirdzniecība Kopienas iekšienē; atgādina, ka EK līguma 296. pantā paredzētā atkāpe neskar Kopienas iestāžu pienākumu pieņemt tiesību aktus attiecībā uz aizsardzības aprīkojuma un pakalpojumu iekšējā tirgus izveidi, ar nosacījumu, ka šādi tiesību akti aizsargā dalībvalstu un ES svarīgākās drošības intereses; uzstāj, ka ir jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība;

49.   tāpēc gaida Komisijas skaidrojošo paziņojumu par 296. panta piemērošanu attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par īpašu direktīvu par iepirkumu aizsardzības jomā un saistoša juridiska instrumenta izveidi, lai sekmētu aizsardzības jomas ražojumu pārvietošanu Kopienas iekšienē, kas aizstātu pašreiz spēkā esošo valstu eksporta licenču vienkāršoto sistēmu; uzskata, ka ar minētās sistēmas palīdzību ir jāaizsargā ES un tās dalībvalstu svarīgākās drošības intereses, nosakot Eiropas eksporta politikas principus, kuru pamatā ir Eiropas Savienības Rīcības kodekss ieroču eksporta jomā;

50.   atgādina, ka tādos noteikumos kā PTO Nolīguma par valdības iepirkumu XXIII pantā ir paredzēta iespēja aizsargāt svarīgākās drošības intereses, kas saistītas ar iepirkumu aizsardzības jomā; uzsver, ka, lai nodrošinātu minēto ES un tās dalībvalstu interešu aizsardzību, kopīgajos noteikumos, ko plāno pieņemt, Eiropas izcelsmes aizsardzības jomas ražojumiem ir jāparedz priekšrocības salīdzinājumā ar trešo valstu izcelsmes ražojumiem, tirdzniecības attiecībās pilnā mērā jāīsteno savstarpīguma princips un jāatbalsta tādu tehnoloģiju izmantošana, ko aizsargā Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesības;

51.   atbalsta EAA Rīcības kodeksu par iepirkumu aizsardzības jomā un aicina visas dalībvalstis tam pievienoties; uzstājīgi prasa izbeigt kompensāciju un "juste retour" praksi; uzskata, ka EAA darbs ir jāpastiprina EDAP kontekstā;

52.   atzīst pētniecības sadarbības svarīgumu Eiropas rūpniecības konkurētspējas sekmēšanā; tādēļ prasa lielāku Komisijas un EAA darba papildināmību, izmantojot efektīvāku dialogu civilās, drošības un aizsardzības izpētes jomā Eiropā; uzsver, ka ES jānosaka mērķis nodrošināt divējādi izmantojamas tehnoloģijas un daudzfunkcionālas iespējas, kā arī novērst civilās un aizsardzības jomas pētniecības nošķirtību; uzskata, ka, ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu struktūru dažādību salīdzinājumā ar citām pētniecības jomām, ir jāpielāgo Eiropas drošības pētniecības jomā strādājošo MVU definīcija;

53.   aicina 1998. gada Rīcības kodeksam par ieroču eksportu piešķirt likuma statusu un to pareizi piemērot un īstenot visās dalībvalstīs; uzskata, ka par saņēmēju valstu atbilstību kodeksa kritērijiem vajadzētu lemt kopīgi;

Masu iznīcināšanas ieroči/Irāna

54.   atzīst, ka nevar garantēt panākumus centieniem atturēt Irānu no ieročos izmantojamā bagātinātā urāna ražošanas; taču uzskata, ka kopīgs ES Trijnieka, Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas sarunu piedāvājums ir visdaudzsološākais virziens; atzinīgi vērtē daudzpusīgo pieeju šī piedāvājuma atbalstam; pauž nožēlu, ka sarunas starp ES Augsto pārstāvi un ES Trijnieku no vienas puses un Irānu no otras puses līdz šim nav devušas apmierinošus rezultātus; tādēļ piekrīt šo jautājumu risināt ANO Drošības padomes līmenī; uzsver, ka sarunas var atsākt jebkurā brīdī, ja no Irānas puses būtu norādes par to veiksmīgu iznākumu; atzinīgi vērtētu ASV vēlmi pievienoties šādām sarunām ar Irānu;

Virzība uz drošības un aizsardzības savienību

55.   norāda, ka ES šobrīd atrodas ceļā uz aizsardzības un drošības savienību, iekļaujot ārējo drošību, iekšējās drošības dažādus aspektus, cīņu pret visa veida terorismu un dabas katastrofu pārvaldi, ņemot vērā šādus elementus:

56.   uzskata, ka šī procesa atbalstam jāizmanto šādi elementi:

57.   uzsver Līguma par Konstitūciju Eiropai svarīgumu, jo ar to ir panākta ievērojama virzība uz drošības un aizsardzības kopienu, it īpaši ar:

o
o   o

58.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO, NATO un EDSO Ģenerālsekretāriem un Eiropas Padomes priekšsēdētājam.

(1) OV C 33 E, 9.2.2006., 580. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0037.