Pieņemtie teksti - Cilvēku tirdzniecības apkarošana - Ceturtdiena, 2006. gada 16. novembris

Choisissez la langue de votre document :

Indekss

Iepriekšējais

Nākošais

Pilns teksts

Procedūra : 2006/2078(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls : A6-0368/2006
Iesniegtie teksti : A6-0368/2006		Debates : PV 15/11/2006 - 21 CRE 15/11/2006 - 21		Balsojumi : PV 16/11/2006 - 6.8 CRE 16/11/2006 - 6.8 Balsojumu skaidrojumi		Pieņemtie teksti : P6_TA(2006)0498

Pieņemtie teksti

442k

128k

Ceturtdiena, 2006. gada 16. novembris - Strasbūra

Cilvēku tirdzniecības apkarošana

P6_TA(2006)0498

A6-0368/2006

Eiropas Parlamenta ieteikums Padomei par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ‐ integrētu pieeju un priekšlikumiem rīcības plānam (2006/2078(INI))

Eiropas Parlaments,

- ņemot vērā priekšlikumu ieteikumam Padomei par cilvēku tirdzniecības apkarošanu ‐ integrētu pieeju un priekšlikumiem rīcības plānam (B6-0613/2005), kuru PPE-DE vārdā iesniedza B. Kudrycka,

- ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, it īpaši tās 4. un 5. pantu, kuros uzsvērts, ka vergu tirdzniecība jebkādā tās izpausmes veidā ir aizliegta,

- ņemot vērā ANO Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemto Pekinas deklarāciju, "Pekina + 5" un "Pekina + 10" izvērtējumu, kā arī Parlamenta 2005. gada 10. marta rezolūciju par Ceturtajā pasaules konferencē par sievietēm pieņemtās rīcības platformas ("Pekina + 10") izvērtējumu(1),

- ņemot vērā ANO 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām, it īpaši tās 1., 7., 32., 34. un 35. pantu, un Konvencijai par bērna tiesībām pievienoto 2000. gada Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, it īpaši tā 3. pantu,

- ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkāda veida sieviešu diskriminācijas izskaušanu(2), it īpaši tās 5. un 6. pantu,

- ņemot vērā ANO 2000. gada Palermo Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, kurš papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību,

- ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 29 par piespiedu vai obligāto darbu (1930. g.) un Konvenciju Nr. 182 par bērnu darba smagāko formu aizliegšanu un tūlītēju rīcību to izskaušanai, kuru attiecīgā konference pieņēma savā astoņdesmit septītajā sesijā (1999. g.),

- ņemot vērā SDO 2005. gada vispārējo ziņojumu "Pasaules līmeņa apvienība pret piespiedu darbu", ko izstrādāja saskaņā ar paveiktā darba uzraudzību saistībā ar SDO 2005. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā,

- ņemot vērā ASV Valsts departamenta 2004. gada ziņojumu "Saikne starp prostitūciju un seksuālo pakalpojumu tirdzniecību"(3),

- ņemot vērā 1997. gada Eiropas Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu un 22. pantu 2002. gada Papildu protokolā par cilvēka orgānu un audu pārstādīšanu,

- ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, kuru Ministru komiteja pieņēma 2005. gada 3. maijā,

- ņemot vērā Eiropas Padomes 2005. gada ziņojumu par situāciju organizētās noziedzības jomā "Fokuss uz ekonomiskās noziedzības draudiem",

- ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumu 1611/2003 par orgānu nelegālu tirdzniecību Eiropā,

- ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu(4), it īpaši tās 1., 3., 4., 5. un 6. pantu,

- ņemot vērā Briseles Deklarāciju par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, kuru pieņēma 2002. gada 20. septembrī Eiropas Konferencē par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu ‐ pasaules līmeņa 21. gadsimta uzdevumu,

- ņemot vērā Hāgas Programmu(5) par brīvību, drošību un tieslietām, kurā Padomei un Komisijai izteikts aicinājums izstrādāt plānu par labāko praksi, standartiem un mehānismu cīņai pret nelegālo tirdzniecību,

- ņemot vērā 2006. gada 27.–28. aprīlī notikušās Tieslietu un iekšlietu padomes 2725. sanāksmes secinājumus(6),

- ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. jūlija Pamatlēmumu 2002/629/TI par cilvēku tirdzniecības apkarošanu(7),

- ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. decembra Pamatlēmumu 2004/68/TI par bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu(8),

- ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm(9),

- ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam, pamatojoties uz 10. pantu Padomes 2002. gada 19. jūlija pamatlēmumā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu (COM(2006)0187),

- ņemot vērā ES plānu par labāko praksi, standartiem un procedūrām cilvēku tirdzniecības apkarošanai un novēršanai(10) (Rīcības plāns),

- ņemot vērā Komisijas 2005. gada 18. oktobra paziņojumu "Cīņa pret cilvēku tirdzniecību ‐ integrēta pieeja un ierosinājumi rīcības plānam" (COM(2005)0514),

- ņemot vērā tā 2006. gada 17. janvāra rezolūciju par sieviešu un bērnu, kas ir neaizsargāti pret seksuālu ekspluatāciju, tirdzniecības novēršanas stratēģiju(11),

- ņemot vērā Parlamenta 2000. gada 19. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Par turpmākajiem pasākumiem cīņā pret sieviešu tirdzniecību"(12),

- ņemot vērā 2003. gadā Komisijas izveidotās ekspertu grupas cilvēku tirdzniecības jautājumos 2004. gada 22. decembra ziņojumu un ieteikumus,

- ņemot vērā DAPHNE programmas pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vērstās vardarbības apkarošanai(13),

- ņemot vērā Eiropas Policijas biroja ziņojumus par cilvēku tirdzniecību, it īpaši 2005. gada ziņojumu par organizēto noziedzību ES(14),

- ņemot vērā UNICEF Vadlīnijas par bērnu ‐ cilvēku tirdzniecības upuru ‐ aizsardzību (2003. g.) un Rokasgrāmatu par bērnu ‐ cilvēku tirdzniecības upuru ‐ aizsardzību Eiropā (2006. g.),

- ņemot vērā Reglamenta 114. panta 3. punktu un 94. pantu,

- ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0368/2006),

A. tā kā cilvēku tirdzniecība ir verdzības mūsdienu izpausme, nopietns noziegums un smags cilvēka pamattiesību pārkāpums, kad cilvēki tiek padarīti atkarīgi, izmantojot draudus, vardarbību un pazemošanu;

B. tā kā cilvēku tirdzniecība ir globāla problēma, kas iziet ārpus atsevišķas valsts robežām, vai tā būtu izcelsmes valsts, tranzītvalsts vai galamērķa valsts, un pieder pie ienesīgākajiem starptautiskās organizētās noziedzības veidiem;

C. tā kā saskaņā ar Eiropas Padomes sniegto informāciju cilvēku tirdzniecība ir organizētās noziedzības trešais lielākais ienākumu avots(15);

D. tā kā līdz šim īstenotie cilvēku tirdzniecības ierobežošanas pasākumi nav devuši vēlamos rezultātus tās upuru skaita samazināšanās veidā; tā kā, tieši pretēji, cilvēku tirdzniecība ES ir visstraujāk augošais organizētās noziedzības veids(16) salīdzinājumā ar citiem organizētās noziedzības veidiem;

E. tā kā tāpēc ir jānosaka skaidri un specifiski mērķi, tādi kā cilvēku tirdzniecības upuru skaita divkārša samazināšana nākamo desmit gadu laikā, lai gan primārajam mērķim būtu jābūt šāda veida noziegumu pilnīga un nekavējoša izskaušana;

F. tā kā piecas dalībvalstis joprojām nav ratificējušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, piecas dalībvalstis nav ratificējušas tai pievienoto Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to, desmit dalībvalstis nav ratificējušas ANO Bērna tiesību konvencijai pievienoto Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju un tikai viena dalībvalsts ir ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību;

G. tā kā cilvēku tirdzniecība notiek ne tikai seksuālas izmantošanas, bet arī darbaspēka ekspluatācijas, nelegālas adopcijas, piespiedu mājkalpības un orgānu tirdzniecības nolūkā, kas nozīmē to, ka cīņai pret cilvēku tirdzniecību jāsniedzas tālāk par piespiedu prostitūcijas apkarošanu un jāņem vērā visi saistītie ekspluatācijas un apspiešanas veidi;

H. tā kā cilvēku tirdzniecība ne vienmēr ir ar konkrētu dzimumu saistīts noziegums, jo seksuālās un darbaspēka ekspluatācijas upuru vidū ir arī vīrieši un it īpaši zēni; tā kā tomēr vēl aizvien lielākā daļa cilvēku tirdzniecības upuru ir sievietes un meitenes;

I. tā kā sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti un tāpēc viņi ir pakļauti lielākam riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem;

J. tā kā cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem daudzi ir nepilngadīgi, tiek pakļauti fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai un ļaunprātīgai izmantošanai, viņiem tiek liegta cilvēka cieņa, viņi tiek pakļauti verdzībai, spīdzināšanai un citiem necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās veidiem, viņiem tiek liegta personas drošība, pārvietošanās brīvība un tiesības uz darbu un bieži vien viņi ir pakļauti piespiedu atkarībai no saviem tirgotājiem;

K. tā kā, lai gan atbilstīgi ANO Bērna tiesību konvencijai ikviens bērns ir jāreģistrē tūlīt pēc piedzimšanas, saskaņā ar UNICEF datiem(17) vairāk nekā puse no visiem jaunattīstības valstīs, izņemot Ķīnu, dzimušajiem bērniem netiek reģistrēti (vairāk nekā 50 miljoni bērnu); tā kā šie "neredzamie" bērni kopā ar miljoniem bāreņu un ielas bērnu ir visneaizsargātākie pret cilvēku tirdzniecību, kļūstot par viegli iegūstamu laupījumu nelikumīgai adopcijai vai izmantošanai cilvēku orgānu tirdzniecībā; tā kā konflikti, katastrofas un pēckonflikta un pēckatastrofas situācijas pakļauj bērnus lielākam riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem;

L. tā kā nelegālās imigrācijas iemesli un cilvēku tirdzniecības iemesli ir atšķirīgi un tāpēc šie jautājumi jārisina atsevišķi;

M. tā kā ASV Valsts departamenta 2005. gada ziņojumā par cilvēku tirdzniecību norādīts, ka saskaņā ar novērtējumiem katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst 600 000 līdz 800 000 personu, no kurām apmēram 80% ir sievietes un meitenes;

N. tā kā vairums sieviešu un meiteņu, kuras kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem, ir pakļautas dažādiem ekspluatācijas veidiem, it īpaši seksuālai izmantošanai, kas ir galvenais cilvēku tirdzniecības mērķis, kā arī tiek izmantotas piespiedu darbā un tirdzniecībā ar cilvēka orgāniem;

O. tā kā saskaņā ar SDO 2005. gada ziņojumā(18) atspoguļotajiem novērtējumiem 80% cilvēku tirdzniecības upuru ir sievietes un meitenes; tā kā šajā ziņojumā arī novērtēts, ka 40–50% no visiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir bērni; tā kā saskaņā ar minēto ziņojumu 56% no piespiedu darbā nodarbinātajiem upuriem ir sievietes un meitenes; tā kā 98% no seksuālai izmantošanai pārdotajiem upuriem ir sievietes un meitenes;

P. tā kā seksa industrijas pamatā ir piedāvājuma un pieprasījuma princips; tā kā Starptautiskās Migrācijas organizācijas 2003. gada ziņojumā atzīts, ka "patērētāju augošās prasības nešaubīgi ir viens no faktoriem, kas veicina piespiedu darbu seksa industrijā";

Q. tā kā ANO ziņojumā, ko sagatavojis Īpašais referents jautājumos par cilvēku tirdzniecības upuru, jo īpaši sieviešu un bērnu, cilvēktiesību aizsardzību, ar nosaukumu "Sieviešu cilvēktiesību integrācija un dzimumu līdztiesības perspektīva" konstatēts, ka, "lai gan sieviešu un bērnu tiesības tiek pārkāptas, īstenojot daudzus cilvēku tirdzniecības veidus, tirdzniecība seksuālas izmantošanas nolūkā ir īpašs cilvēku tirdzniecības veids, kuru īstenojot, tiek pārkāptas sieviešu un bērnu kā tādu cilvēktiesības";

R. tā kā piekļuve ES darba tirgum ir sarežģīta vai pat ierobežota un pārāk stingri regulēta un tā kā tajā pašā laikā pastāv nepārprotams darbaspēka pieprasījums, izraisot nelegālu migrāciju, kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;

S. tā kā pakalpojumu piedāvājuma jautājuma risināšana ir augsta politiskā prioritāte; tā kā sabiedriskā doma bieži vien ir iecietīga pret darbaspēka ekspluatācijas pastāvēšanu;

T. tā kā pieprasījums pēc lēta, nereģistrēta un pakļāvīga darbaspēka ES veicina cilvēku tirdzniecību; tā kā šāda darbaspēka esamība samazina izmaksas uz cilvēka cieņas rēķina un tā kā tā apdraud darba standartus, veselības un drošības pasākumus, taisnīgu samaksu un pašvaldību un/vai valsts ieņēmumus, jo netiek maksāti nodokļi un sociālās iemaksas;

U. tā kā lielie ienākumi no cilvēku tirdzniecības bieži vien ir naudas atmazgāšanas objekts, tādējādi veicinot citas organizētās noziedzības darbības, tai skaitā uzpirkšanu un krāpšanu, un ļaujot likumpārkāpējiem iegūt nelikumīgu ekonomisku, sociālu un pat politisku varu;

V. tā kā pieprasījums pēc cilvēku tirdzniecības upuru sniegtajiem pakalpojumiem, piemēram, no to vīriešu puses, kuri vēlas pirkt vai pērk sievietes un bērnus seksuālas izmantošanas nolūkā, apvienojumā ar sociālo atstumtību un reālu piemērota darba alternatīvu trūkumu ir galvenais cilvēku tirdzniecības dzinējspēks un tā kā cilvēku tirdzniecību nevar apturēt vai pat ievērojami ierobežot bez politiskās gribas pastiprināšanas un kopīgiem centieniem šāda pieprasījuma samazināšanas virzienā(19);

W. tā kā ilgtspējīgu plānu trūkums ekonomikas un sociālajā jomā, augsts bezdarba līmenis un pastāvīgi pieaugošas nabadzības draudi atsevišķās izcelsmes valstīs līdz ar ekonomikas un sociālās attīstības līmeni Eiropā veicina situāciju, kurā kriminālās organizācijas gūst vieglu peļņu no cilvēku tirdzniecības;

X. tā kā tiesībaizsardzības pastiprināšana, paredzot cilvēku tirgotāju un starpnieku saukšanu pie kriminālatbildības, ir viens no svarīgākajiem cilvēku tirdzniecības apkarošanas aspektiem; tā kā tiesībaizsardzības īstenošanā būtu jāparedz arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanas iespēja; tā kā ir jāpastiprina darba inspekcijas, tostarp sodīšana par darbaspēka ekspluatāciju un nelegālu darbu; tā kā dalībvalstu darba inspekciju tīkla izveide, saskaņojot soda piemērošanas sistēmas saistībā ar darbaspēka ekspluatāciju, varētu samazināt šādu noziegumu skaitu; tā kā, lai nodrošinātu cilvēku tirdzniecības gadījumu efektīvu izmeklēšanu un attiecīgas lietas ierosināšanu, dalībvalstu policijas iestādēs un prokuratūrās būtu jāizveido īpaši aprīkotas un apmācītas vienības;

Y. tā kā operatīva upuru identificēšana ir izšķirīgi svarīga cīņā pret cilvēku tirdzniecību,

1. Iesniedz Padomei šādus ieteikumus:

		Tiesiskais regulējums un tiesībaizsardzība
	a)	cilvēku tirdzniecības problēma jārisina, ar saskaņotas pieejas palīdzību attiecīgajās politikas jomās (migrācijas, dzimumu līdztiesības, nodarbinātības, sociālās, attīstības, ārējās, kaimiņattiecību un vīzu politikas jomā) un konsekventu kriminālatbildības paredzēšanu, vismaz sasniedzot ES tiesību aktu standartus saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/629/JHA;
	b)	aicina Eiropas Kopienu pēc iespējas drīzāk parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību; mudina Komisiju nekavējoties uzsākt iekšējo procedūru, kas ļautu Eiropas Kopienai parakstīt un ratificēt šo konvenciju; tāpat prasa Padomei pieņemt lēmumu par šīs konvencijas parakstīšanu un ratificēšanu;
	c)	Komisijai un dalībvalstīm jāpieņem stratēģija, kā īstenot rīcības plānu;
	d)	Padomei un dalībvalstīm rīcības plāna īstenošanā jāpastiprina pieeja, kas pamatojas uz cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību un upuru interešu aizsardzību;
	e)	uzskata, ka papildus cilvēktiesību pieejai cilvēku tirdzniecībai ir nepieciešama nediskriminējoša pieeja, un tāpēc atsauces uz vienlīdzību un nediskrimināciju uzskata par izšķirīgi svarīgām;
	f)	dalībvalstīm, kuras vēl nav ratificējušas attiecīgās starptautiskās konvencijas, tai skaitā ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, tai pievienotos Protokolu par cilvēku, it īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to un Protokolu pret migrantu nelegālu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, ANO Bērna tiesību konvencijai pievienoto Fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, ANO Konvenciju par viesstrādnieku un viņu ģimenes locekļu aizsardzību, Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un darba pamatstandartus, it īpaši Konvenciju Nr. 29 par piespiedu darbu, Konvenciju Nr. 182 par tūlītējiem pasākumiem bērnu darba smagāko formu izskaušanai, kā arī konvencijas par biedrošanās brīvību, darba inspekciju un nodarbinātības aģentūrām, tās ir jāparaksta un jāīsteno;
	g)	dalībvalstīm pēc iespējas drīzāk jāīsteno Padomes Pamatlēmums 2002/629/JHA un Padomes Direktīva 2004/81/EK un cilvēku tirdzniecības upuriem, neatkarīgi no tā, vai viņi izmeklēšanas laikā sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un kriminālprocesa laikā sniedz liecības, kā minimums jānodrošina īstermiņa uzturēšanās statusa, tostarp upuriem paredzēta pārdomu/atgūšanās perioda, kas nav īsāks par 30 dienām, piešķiršana, kā arī informācijas par tiesiskajām un administratīvajām procedūrām pieejamība upuriem saprotamā valodā kopā ar bezmaksas juridisko palīdzību;
	h)	dalībvalstīm kā līdzeklis cīņā pret cilvēku tirdzniecību pilnībā jāizmanto Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatēmums 2005/212/JHA par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju(20), it īpaši tā 3. pantu;
	i)	dalībvalstīm jādala atbildība par cilvēku tirdzniecības upuriem, nodrošinot viņiem iespēju saņemt palīdzību gan gadījumos, kad viņi vēlas atgriezties savā mītnes valstī, gan arī tad, ja viņi vēlas palikt Eiropas Savienībā(21); viņiem arī jāsaņem atbilstīga palīdzība un iedrošinājums sadarbībai ar kompetentajām iestādēm izmeklēšanas laikā un liecību sniegšanai kriminālprocesa laikā;
	j)	dalībvalstīm jāapsver tāda mehānisma ieviešana, ar kura palīdzību iedrošināt, atbalstīt un aizsargāt informētājus, kam var draudēt atriebība;
	k)	dalībvalstīm jāpieņem pasākumi, ar kuru palīdzību nodrošināt, lai cilvēku tirdzniecības upuru, īpaši bērnu, identificēšanu veiktu atbilstīgi apmācīti tiesībaizsardzības aģentūru darbinieki, kas kvalificējušies nelegālas tirdzniecības novēršanā un kas konsekventāk nodalītu kontrabandu no cilvēku tirdzniecības; valdības aģentūrām jāizstrādā vadlīnijas, lai nodrošinātu, ka nereģistrētu imigrantu iztaujāšanā tiktu uzdoti atbilstīgi jautājumi nolūkā identificēt cilvēku tirdzniecības upurus kā tādus;
	l)	dalībvalstīm līdz minimumam jāsamazina cilvēku orgānu tirdzniecības risks Eiropā, tostarp, samazinot pieprasījumu, efektīvāk veicinot orgānu ziedošanu, nodrošinot stingrus tiesību aktus attiecībā uz dzīvajiem ar radnieciskām saitēm nesaistītiem donoriem, nodrošinot valsts reģistru un gaidīšanas sarakstu pārredzamību un paredzot juridisku atbildību par pārkāpumiem;
	m)	dalībvalstīm saskaņā ar spēkā esošajiem protokoliem un Kopienas tiesību aktiem par datu aizsardzību jāuzlabo pašreizējās situācijas analīze, izmantojot vienotas metodes, lai iegūtu salīdzināmus datus, it īpaši par nelikumīgas tirdzniecības ceļiem un cilvēku tirdzniecības upuriem;
	n)	dalībvalstīm konsekventi jāīsteno 4. pants Pamatlēmumā 2002/629/JHA, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par pārkāpumiem, kurus to labā izdarījušas personas, kas darbojušās vai nu individuāli vai juridiskās personas struktūras sastāvā, kas ieņem vadošu amatu ar cilvēku tirdzniecību saistītā vai cilvēku tirdzniecības upuru sniegtos pakalpojumus izmantojošā juridiskā personā;
	o)	dalībvalstīm jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu, ka personu nolaupīšana un transportēšana, tostarp izmitināšana, turēšana un kontroles tālāknodošana, ar likumu tiek noteikta kā noziegums un uzskatīta par pārkāpumu, par kuru draud cietumsods;
	p)	uzskata, ka labai uzņēmumu praksei, kas apakšuzņēmējiem paredz prasību izpildīt savas līgumsaistības un juridiskos pienākumus (atbilstība piegādes ķēdes prasībām), ir svarīga nozīme attiecīgā pieprasījuma mazināšanā un ka uzņēmumiem un citiem sociālajiem dalībniekiem ir būtiska loma, lai nodrošinātu visu spēkā esošo darba un sociālo tiesību piemērošanu, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka darbinieki gūst labumus, kurus tie ir tiesīgi saņemt; atzinīgi vērtē Atēnu Deklarāciju, kurā izvirzīts mērķis panākt, lai uzņēmumos neizmanto piespiedu darbu;
	q)	uzskata, ka sevišķi smagi sodi jāpiemēro uzņēmumiem, kas izmanto cilvēku tirdzniecības rezultātā iegūtu lētu darbaspēku, jo īpaši gadījumos, ja attiecīgo uzņēmumu darbība ir bijusi krāpnieciska;
	r)	dalībvalstīm jāpieņem nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar krimināltiesībām vai administratīvajām tiesībām piespriestie sodi juridiskām personām, kas atzītas par vainīgām cilvēku tirdzniecībā, paredz konfiskāciju vai aresta uzlikšanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem, lai prioritārā kārtā upuriem nodrošinātu kompensācijas izmaksu par viņiem nodarīto finansiālo, fizisko un psiholoģisko kaitējumu;
	s)	dalībvalstīm jāīsteno mehānismi, ar kuru palīdzību rast integrētas pieejas, kas policijai ļautu risināt starptautisko sieviešu un bērnu tirdzniecību seksuālai izmantošanai, paredzot, preventīvus, izpratnes veicināšanas, izglītības un apmācības, atbalsta un upuru aizsardzības, kā arī nepieciešamo līdzekļu novērtēšanas pasākumus;
	t)	uzskata, ka visās dalībvalstīs jāpastiprina ar darba tiesībām saistītie pārbaudes un īstenošanas mehānismi; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka to rīcībā ir nepieciešamais tiesiskais regulējums un attiecīgie mehānismi, mācību iespējas un piemēroti tehniskie resursi, lai tās varētu veikt savus juridiskos pienākumus, uzticot atbildību pārbaudes struktūru ierēdņiem un nodrošinot viņiem informāciju un organizējot izpratnes veicināšanas mācības, lai viņi spētu atpazīt cilvēku tirdzniecības upurus, kuri cieš no darbaspēka ekspluatācijas; uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot starpvalstu pārbaudes struktūru tīklu nodarbinātības jomā, lai nodrošinātu apmaiņu ar paraugpraksi un veicinātu cīņu pret darbaspēka izmantošanu; dalībvalstīm jāpastiprina ES līmeņa sadarbība un koordinācija šajā jomā;
	u)	dalībvalstīm efektīvāk jākontrolē darba aģentūru un sezonas strādnieku darbā iekārtošanas aģentūru darbība; Padomei jāapsver vienota dalībvalstu darba inspekciju tīkla izveide;
	v)	dalībvalstīm jāatbalsta piemērota darba atrašanas pakalpojumi, uzraugot privātās nodarbinātības aģentūras, kas bieži vien aiz laulību vai tūrisma aģentūru izkārtnes veic ļaunprātīgas izmantošanas darbības, kuras noved pie cilvēku tirdzniecības;
	w)	dalībvalstīm jānodrošina savu konsulātu darbinieku pieredzes apmaiņa un viņu atbilstīga apmācība attiecībā uz to, kā atpazīt vīzu pieteikumus, kas varētu būt saistīti ar cilvēku tirdzniecību; Padomei un Komisijai pēc iespējas drīzāk jāpabeidz kopējās Vīzu informācijas sistēmas izstrāde;
	x)	Padomei un Komisijai kā nākamais saskaņotas ES cilvēktiesību un bērna tiesību politikas īstenošanas instruments jānosaka ES vadlīnijas attiecībā uz cīņu pret cilvēku tirdzniecību;
		Preventīvie un pieprasījuma samazināšanas pasākumi
	y)	cilvēku tirdzniecības problēmas apspriešana jāiekļauj skolu izglītības programmās un ar tās palīdzību jārisina sociālās un dzimumu nevienlīdzības samazināšanas jautājums; sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par cilvēku tirdzniecību kā par nepieņemamu noziegumu jānosaka par tās apkarošanas būtisku sastāvdaļu;
	z)	Komisijai ne vēlāk kā 2007. gadā jāuzsāk pētījums par cēloņsakarībām starp dažādajiem dalībvalstu tiesību aktiem par prostitūciju un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, kā to 2006. gada 8. martā paredzēja komisārs F. Frattini un kā tas ir prasīts Parlamenta rezolūcijā; šajā pētījumā arī jāizvērtē seksa tūrisma iespējamā pārvietošanās uz citām valstīm aizliedzošu modeļu piemērošanas rezultātā un tas, kā dažādi likumi par prostitūciju ietekmē gan cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā, gan seksa industrijā izmantoto bērnu skaitu; lai nodrošinātu šī pētījuma zinātnisko ticamību, tam jāpamatojas uz salīdzināmies skaitļiem; tādēļ pēc iespējas drīzāk jāizstrādā un jāīsteno standartizēta datu vākšanas metode; pētījuma rezultāti pēc tam jāizmanto, lai īstenotu paraugpraksi cīņai pret cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā;
	aa)	Komisijai, Padomei un dalībvalstīm jāatbalsta valdības, pilsoniskās sabiedrības un it īpaši izpratnes veicināšanas kampaņu iniciatīvas, kas vērstas pret cilvēku tirdzniecību;
	ab)	Komisijai jānovērtē un jāizplata paraugprakse to pakalpojumu pieprasījuma samazināšanā dalībvalstīs, kurus sniedz cilvēku tirdzniecības upuri, kas tajās ievesti darbaspēka, seksuālas vai cita veida izmantošanas nolūkā;
	ac)	dalībvalstīm jāīsteno pasākumi, lai, pamatojoties uz paraugpraksi, samazinātu atbilstīgo pieprasījumu un novērstu citus iemeslus, tādus kā sociālā atstumtība un vienlīdzīgu iespēju trūkums attiecībā uz nodarbinātību un atbilstošu darbu, un lai mudinātu attiecīgo uzņēmējdarbības nozaru, it īpaši tūrisma nozares, pārstāvjus un Internet tīkla pakalpojumu sniedzējus izstrādāt un stingri ievērot rīcības kodeksus nolūkā novērst cilvēku tirdzniecību;
	ad)	Komisijai, sākot no 2007. gada, 25. marts jāpasludina par dienu pret cilvēku tirdzniecību, lai atgādinātu par vergu tirdzniecības atcelšanu daudzās pasaules valstīs;
	ae)	jāveic pasākumi nolūkā uzlabot drošas migrācijas juridiskos mehānismus, lai nodrošinātu piekļuvi informācijai par drošas migrācijas iespējām un garantētu procedūru pārredzamību, kas ir labākais veids, kā samazināt cilvēku tirdzniecību;
	af)	Komisijai un dalībvalstīm savā iekšpolitikā un kaimiņattiecību, attīstības un palīdzības politikas jomās jāapsver pasākumi, ar kuru palīdzību novērst cilvēku tirdzniecības pamatcēloņus izcelsmes valstīs, tai skaitā pasākumi valsts bērnu aizsardzības sistēmas stiprināšanai, bērnu reģistrēšanas veicināšanai, lai samazinātu viņu neaizsargātību pret nelegālu adopciju, piespiedu laulībām, cilvēku orgānu tirdzniecību un bērnu tirdzniecību jebkādā nolūkā, tai skaitā seksuālas izmantošanas nolūkā;
	ag)	Komisijai un dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš jauno saziņas un informācijas tehnoloģiju ļaunprātīgai izmantošanai sieviešu un bērnu tirdzniecības nolūkā un jāveicina saskaņotība ar visām juridiskajām un tehnoloģiskajām iniciatīvām, kas ir nepieciešamas šīs problēmas risināšanā;
	ah)	Komisijai jāpieņem priekšlikums ES iestāžu un struktūru amatpersonu rīcības kodeksam, it īpaši attiecībā uz viņu komandējumiem uz trešām valstīm, kurš būtu līdzīgs ANO izdotajam Rīcības kodeksam; šajā kodeksā skaidri jānosoda seksuālu pakalpojumu pirkšana, citi seksuālas izmantošanas veidi un uz dzimumu balstīta vardarbība, kā arī jāparedz atbilstīgas sankcijas pārkāpuma gadījumā; amatpersonām pirms viņu sūtīšanas komandējumā būtu sīki jāinformē par minētā rīcības kodeksa saturu;
	ai)	Padomei un Komisijai cilvēku tirdzniecības jautājums regulāri jāizvirza politisku dialogu laikā ar trešām valstīm (it īpaši ar tām valstīm, no kurām ir visvairāk cilvēku tirdzniecības upuru(22)), pievēršot uzmanību klauzulai par būtiskiem cilvēktiesību elementiem, kura ietverta ES nolīgumos ar atbilstīgajām valstīm;
	aj)	Komisijai un dalībvalstīm jārisina cilvēku tirdzniecības jautājums gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu dalībvalstu līmenī un jāatbalsta pētniecība, lai veicinātu sabiedrības izpratni par šo parādību un informētu to par efektīvu politikas pasākumu izstrādi un ieviešanu;
	ak)	Padomei un Komisijai saistībā ar ES cilvēktiesību dialogu ar trešām valstīm jāseko līdzi visiem ziņojumiem par aizdomām par cilvēka orgānu tirdzniecību;
		Upuru aizsardzība
	al)	Komisijai un dalībvalstīm jāizveido daudzvalodu uzticības tālruņa līnija ar visā Eiropā vienotu numuru nolūkā sniegt pirmo palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem;
	am)	dalībvalstīm jācīnās pret cilvēku tirdzniecību, vienlaikus ievērojot prostitūtu cilvēktiesības un novēršot pret viņām vērstu diskrimināciju, kā arī viņu tālāku sociālo atstumšanu un kauna zīmes uzspiešanu, kas palielina prostitūtu neaizsargātību pret cilvēku tirdzniecību un citiem vardarbības vai ļaunprātīgas izmantošanas veidiem;
	an)	Padomei ciešā sadarbībā ar dalībvalstu koordinatoriem jāveicina tādas Eiropas tīmekļa vietnes izveide, kurā tiktu ievietoti pazudušo personu dati un fotogrāfijas;
	ao)	ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu aizsardzību ne tikai seksuālas izmantošanas, bet arī darbaspēka ekspluatācijas un citu cilvēku tirdzniecības veidu upuriem;
	ap)	Komisijai un dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno skaidri noteikti Eiropas standarti un vadlīnijas attiecībā uz aizsardzības un palīdzības sniegšanu upuriem neatkarīgi no viņu spējas vai vēlmes liecināt, tai skaitā īpaši bērnu tiesību aizsardzības standarti un upura nosūtīšanas mehānisms, kas nodrošinātu, ka upuru identifikācija ir atbalsta un palīdzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa;
	aq)	dalībvalstīm jānodrošina upuriem īstermiņa un/vai ilgtermiņa palīdzības pieejamība; šajā atbalstā cita starpā sākotnēji jāparedz specializētas patversmes ar iespēju vēlāk pārcelties uz mājokli, medicīniski pakalpojumi un padomu sniegšana, juridiskā palīdzība, informēšana par upuru tiesībām un upuru iesaistīšanu liecināšanas procesā, valodu un profesionālās apmācības kursi, kultūras ievadkursi, finansiālais atbalsts un palīdzība darba meklējumos, tostarp īpaša juridiska aizbildniecība bērniem;
	ar)	atbalsts cilvēku tirdzniecības upuriem ir jāpielāgo viņu īpašajām vajadzībām, ņemot vērā, ka cilvēku tirdzniecības upuri neveido vienu homogēnu grupu; tāpēc norāda, ka dzimumu līdztiesība un bērnu, pamatiedzīvotāju un minoritāšu grupu tiesības ir īpaši svarīgas, jo daudzi cilvēku tirdzniecības upuri vai potenciālie upuri ir sievietes, bērni, kā arī mazākumtautību un citu minoritāšu grupu pārstāvji, kuri var būt pakļauti diskriminācijai savā izcelsmes valstī;
	as)	dalībvalstīm jānodrošina upuriem piekļuve izglītībai, apmācības programmām un darba tirgum, kā arī viņu tiesību aizsardzība civilprocesa, kriminālprocesa vai administratīvā procesa laikā un tiesiskās aizsardzības pieejamība;
	at)	cilvēku tirdzniecības upurus nevajadzētu nosūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti, ja ir pamats uzskatīt, ka viņi tur varētu ciest no kauna zīmes uzspiešanas, diskriminācijas, vai, ja pastāv atriebības vai atkalpārdošanas risks; uzsver upuru drošas atgriešanās, reintegrācijas un sociālās iekļaušanas programmu nozīmīgumu, pilnībā ievērojot viņu tiesības uz drošību un privātās dzīves neaizskaramību, tostarp, nodrošinot, ka tās valstis, kurās notikusi upura identifikācija, atbild par individuālā riska novērtējumu pirms un pēc upura atgriešanās, kā arī tās laikā;
	au)	dalībvalstīm savos tiesību aktos un administratīvajā praksē jāievēro ANO noteiktā bērna definīcija(23), kas paredz, ka bērns ir jebkura persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu; tāpēc lēmumi par ilgtermiņa risinājumu attiecībā uz bērnu tirdzniecību jāpieņem vai nu iestādei, kuras atbildība par bērnu labklājību noteikta ar likumu, vai arī tiesu iestādei, kuras galvenais pienākums ir nodrošināt maksimālu bērna interešu aizsardzību visā lēmuma pieņemšanas procesā; visās darbībās, kas saistītas ar bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās īsteno sabiedriskas, vai privātas sociālās labklājības institūcijas, tiesas, administratīvās iestādes vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interešu aizsardzībai; dalībvalstīm jānodrošina, ka bērnam, kas ir spējīgs noformulēt savu viedokli, ir tiesības brīvi izteikt šo viedokli visos jautājumos, kuri skar šī bērna intereses, un ka šim viedoklim tiek piešķirta pienācīga nozīme atbilstīgi bērna vecumam un briedumam;
	av)	dalībvalstīm jāgarantē, ka bērni, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, tiek aizsargāti pret kriminālvajāšanu un sankcijām par pārkāpumiem, kuri izdarīti saistībā ar viņu kā cilvēku tirdzniecības upuru statusu; principā bērniem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, nevajadzētu atņemt brīvību, tostarp, pamatojoties uz to, ka bērns ir bez pavadoņa vai nošķirts, vai pamatojoties uz viņa iebraukšanas vai uzturēšanas atļauju vai tās trūkumu;
	aw)	dalībvalstīm jānodrošina bērniem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem vai tās aculieciniekiem, viņu cilvēktiesību ievērošana un speciāla aizsardzība, palīdzība un atbalsts, lai novērstu papildu grūtības, kas var rasties saistībā ar šo bērnu piedalīšanos kriminālprocesā, un lai garantētu viņu cilvēktiesību, interešu un cieņas pilnīgu ievērošanu visos posmos; dalībvalstīm arī jāaizsargā bērni no iespējamām sekām saistībā ar liecināšanu atklātā tiesas sēdē (8. panta 4. punkts Padomes 2001. gada 15. marta Pamatlēmumā 2001/220/JHA par upuru stāvokli kriminālprocesā(24));
	ax)	gan izcelsmes, gan galamērķa valstīs jāīsteno īpaši bērnu aizsardzības pasākumi un bērnu aizsardzības politika saskaņā ar UNICEF vadlīnijām un rokasgrāmatu par bērnu ‐ cilvēku tirdzniecības upuru ‐ aizsardzību, tostarp jāveic intensīvāks sociālais darbs ielās, jāsniedz atbalsts ģimenēm, jāizstrādā drošības pasākumu sistēma bērnu aizsardzībai, vairāk jāinformē par risku saistībā ar nedrošu migrāciju un jāpalīdz bērniem atgriezties savā izcelsmes valstī atbilstīgi viņu viedoklim un interesēm;
	ay)	dalībvalstīm, lai novērstu nelegālas adoptēšanas gadījumus, pilnībā jāīsteno Hāgas Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību attiecībā uz starpvalstu adopciju;
	az)	dalībvalstīm jāpastiprina sabiedriskā un privātā partnerība upuru aizsardzības jomā, tostarp nodrošinot ilgtspējīgu finansējumu savām darbībām;
		Darbības koordinācija dalībvalstu un ES līmenī
	ba)	dalībvalstīm jāizveido un jāstiprina valsts struktūras, kas izveidotas cilvēku tirdzniecības apkarošanas koordinēšanai, un jāintegrē šīs struktūras starptautiskā tīklā;
	bb)	uzsver, cik svarīgi ir ES iestādēm un dalībvalstīm veicināt ar konkrētu dzimumu saistītu aizsardzības stratēģiju kā vienu no sieviešu un meiteņu tirdzniecības apkarošanas pamatelementiem, piemērot dzimumu līdztiesības principus un izskaust pieprasījumu pēc jebkāda veida ekspluatācijas, tostarp seksuālas izmantošanas un mājkalpotāju darbaspēka ekspluatācijas;
	bc)	Komisijai jāveicina un jāatbalsta dalībvalstu cilvēku tirdzniecības apkarošanas rīcības plānu izstrāde un īstenošana;
	bd)	dalībvalstīm jānodrošina finansiāls atbalsts īpašām cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanas vienībām;
	be)	īpaši svarīga ir koordinācija un sadarbība starp cilvēku tirdzniecības izcelsmes valsti, tranzītvalsti un galamērķa valsti; Padomei, Komisijai un dalībvalstīm jākoordinē cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģijas, lai papildinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, EDSO, Starptautiskā Migrācijas organizācijas darbu, kā arī pasākumus, kas tiek īstenoti saistībā ar Pekinas pārskatīšanas procesu, Dienvideiropas stabilitātes paktu un G8 valstu augstākā līmeņa sanāksmēm;
	bf)	Padomei, Komisijai un dalībvalstīm jāturpina veicināt reģionālās iniciatīvas, kas papildina un iedvesmo ES līmeņa sadarbību, piemēram, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību, Dienvidaustrumeiropas sadarbības iniciatīva, Viseiropas Budapeštas process, Vidusjūras rietumu reģiona valstu dialogs "5 + 5", Vidusjūras reģiona valstu tranzītmigrācijas dialogs, reģionālie rīcības plāni Āfrikā un Tuvajos un Vidējos Austrumos, kā arī Rietumāfrikas reģiona valstu Ekonomikas kopiena;
	bg)	atzīstot nepieciešamību pēc īpaša ziņojuma par cilvēku orgānu un audu tirdzniecību, Komisijai un Padomei cilvēku orgānu tirdzniecības jautājums jāuzskata par daļu no savas vispārējās cilvēku tirdzniecības apkarošanas stratēģijas gan no iekšpolitikas, gan ārpolitikas viedokļa;
	bh)	Komisijai un tās ekspertu grupai jāuzsāk, jāveicina un jānovērtē izpēte attiecībā uz jaunām tendencēm cilvēku tirdzniecības jomā, saikni starp cilvēku tirdzniecību un pieprasījumu pēc lēta darbaspēka, saikni starp cilvēku tirdzniecību un migrāciju, kā arī izpēte nolūkā novērtēt pašreizējo cilvēku tirdzniecības apkarošanas programmu efektivitāti, tostarp to ietekmi uz bērna tiesību veicināšanu un īstenošanu, it īpaši saistībā ar ES rīcības plānu cilvēku tirdzniecības apkarošanai;
	bi)	Komisijai un Padomei kopējās Vīzu informācijas sistēmas izstrādē jāņem vērā cilvēku tirdzniecības upuru ātras identificēšanas nozīme un vienlaicīgi jācīnās pret cilvēku tirdzniecību katrā no dalībvalstīm un ES kopumā;
	bj)	dalībvalstīm jāpastiprina sadarbība ar ES cilvēku tirdzniecības apkarošanā, regulāri iesaistot ES struktūras, tādas kā Eiropas Policijas birojs, Eurojust un Frontex;
	bk)	Komisijai, Padomei un dalībvalstīm jāuzrauga demokrātijas un cilvēktiesību klauzulas piemērošana nolīgumos ar trešām valstīm, arī atsaucoties uz tiesību aktu pielāgojumiem, kas tiek prasīti cilvēku tirdzniecības apkarošanas nolūkā;
	bl)	finanšu darba grupai, it īpaši tipoloģiju darba grupai, jāturpina pētīt naudas atmazgāšanas paņēmienus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību;
	bm)	jāizveido Eiropas cilvēku tirdzniecības apkarošanas tīkls, kas sastāvētu no katras dalībvalsts un Komisijas noteiktiem kontaktpunktiem, kuri iekļautu gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas un kuru darbības lokā ietilptu preventīvi pasākumi, upuru aizsardzība, tiesībaizsardzība un policijas un tiesu iestāžu sadarbība;
	bn)	Komisijai un Vācijas valdībai jāapkopo un jāanalizē informācija par piespiedu prostitūciju un citiem ar cilvēku tirdzniecību saistītas ekspluatācijas veidiem 2006. gada Pasaules futbola kausa izcīņas laikā un jādalās attiecīgajā pieredzē, lai varētu izstrādāt paraugpraksi attiecībā uz nākotnē gaidāmiem pasākumiem;
	bo)	Komisijai saistībā ar Pamatlēmumu 2002/629/JHA jāizvērtē, vai iniciatīva attiecībā uz pašmāju spēlētāju apmācību ārvalstu klubos var izraisīt bērnu tirdzniecību, kas saistīta ar klubiem, kuri slēdz līgumus ar mazgadīgiem bērniem;
	bp)	aicina dalībvalstis apspriesties un strādāt ciešā sadarbībā ar tām NVO un asociācijām, kuras darbojas šajā jomā izcelsmes, tranzīta vai galamērķa valstīs, un it īpaši nodrošināt ilgtermiņa finansējumu to pasākumiem;
	bq)	Padomei un dalībvalstīm jāveicina sadarbība ar NVO attiecīgajās izcelsmes valstīs nolūkā vākt datus, īstenot pasākumus un apmācīt sociālos darbiniekus, kā arī jāsadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem, lai palielinātu sabiedrības izpratni par cilvēku tirdzniecību;

2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai, dalībvalstu valdībām un kandidātvalstīm.

(1)	OV C 320 E, 15.12.2005., 247. lpp.
(2)	http://www.un.org/Overview/rights.html
(3)	ASV Valsts departaments (2004. g.), http://www.humantrafficking.org/countries/eap/united_states/news/2005_05/tip_factsheet_response.html
(4)	OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(5)	Hāgas Programma, ko Eiropadome atbalstīja 2004. gada novembrī.
(6)	http://www.cosilium.europa.eu
(7)	OV L 203, 1.8.2002., 1. lpp.
(8)	OV L 13, 20.1.2004., 44. lpp.
(9)	OV L 261, 6.8.2004., 19. lpp.
(10)	OV C 311, 9.12.2005., 1. lpp.
(11)	Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0005
(12)	OV C 59, 23.2.2001., 307. lpp.
(13)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 24.janvāra Lēmums 293/2000/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (Daphne programma) 2000. līdz 2003. gadam par pasākumiem cīņai pret vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm (OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Lēmums 803/2004/EK, ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu 2004. līdz 2008. gadam, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu upurus un riska grupas (Daphne II programma) (OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.)
(14)	www.europol.eu.int
(15)	Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību ‐ paskaidrojošs ziņojums, 2005. g.
(16)	"Zaudēti bērni ‐ zaudēta nāktone", ES atbildes reakcija uz bērnu tirdzniecību, 2004. g.
(17)	UNICEF 2005. gada ziņojums "Bērnu stāvoklis pasaulē 2006. gadā: izslēgti un neredzami"
(18)	Starptautiskā Darba organizācija (SDO). "Vispasaules apvienība pret piespiedu darbu" (2005. g.) (A global alliance against forced labour (2005)), http://www.SDO.org/dyn/declaris/DECLARATIONWEB.GLOBALREPORTSLIST?var_language=EN.
(19)	I. Gabal, Potírání obchodu s lidmi v ČR a možnosti optimalizace bezpečnostní politiky státu., Čehijas Republikas Iekšlietu ministrijas politikas plānošanas dokuments, Prāga, 2006.
(20)	OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.
(21)	Saskaņā ar Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu PE 362.828
(22)	Sk. ASV Valsts departamenta 2006. gada 5. jūnija ziņojumā uzskaitītās valstis.
(23)	ANO 1989. gada Bērna tiesību konvencijas 1. pants
(24)	OV L 82, 22.3.2001., 1. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika