Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/2117(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0309/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0309/2006

Debates :

PV 16/11/2006 - 2
CRE 16/11/2006 - 2

Balsojumi :

PV 16/11/2006 - 6.9
CRE 16/11/2006 - 6.9

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0499

Pieņemtie teksti
PDF 213kWORD 59k
Ceturtdiena, 2006. gada 16. novembris - Strasbūra
Ombuda 2005. gada darbības pārskats
P6_TA(2006)0499A6-0309/2006

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas ombuda 2005. gada darbības pārskatu (2006/2117(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2005. gada pārskatu par Eiropas ombuda darbību,

–   ņemot vērā EK līguma 195. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu par pilnvarām attiecībā uz paziņojumu pieņemšanu un sniegšanu Eiropas ombudam un par ierēdņu pilnvarām sniegt liecības Eiropas ombudam (SEK(2005)1227),

–   ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas ombuda darbību, it īpaši 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG, kura attiecas uz Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas lomu(2),

–   ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–   ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6-0309/2006),

A.   tā kā 2006. gada 13. martā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza 2005. gada pārskatu par Eiropas ombuda darbību un Eiropas ombuds Nikiforos Diamandouros 2006. gada 3. maijā iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar savu ziņojumu;

B.   tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu svinīgi proklamēja 2000. gada 7. decembrī Eiropadomes sanāksmē Nicā un politiskā griba ir piešķirt šim dokumentam saistošu likuma spēku;

C.   tā kā Pamattiesību hartas 41. pantā ir paredzēts, ka katrai personai ir tiesības "uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās";

D.   tā kā EK līguma 195. pantā un Pamattiesību hartas 43. pantā ir paredzēts, ka ikvienam "Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa un Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa";

E.   tā kā ir noteikti jānodrošina, ka Kopienas iestāžu rīcībā ir pietiekami budžeta līdzekļi, lai tās var pildīt savus uzdevumus, ātri un precīzi atbildot pilsoņiem uz viņu informācijas pieprasījumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

F.   tā kā Eiropas ombuds ir izteicies par to, ka visu Kopienas iestāžu darbībai ir kopīgs pamats saskaņā ar labas administratīvās prakses kodeksu un ar to saistīto tā 2001. gada 6. septembra rezolūciju(3),

G.   tā kā Eiropas ombudam 2005. gadā iesniegto sūdzību skaits ir līdz šim vislielākais(4) un tā kā 2005. gadā Eiropas ombuds ir sniedzis efektīvu palīdzību vairāk nekā 75 % viņam adresēto lietu, tostarp, nepieņemamu sūdzību gadījumos, ierosinot izmeklēšanu attiecīgās lietas sakarā, pārsūtot lietu atbildīgajai struktūrai vai dodot padomu par atbildīgo iestādi, kurā pilsoņi var rast ātru un efektīvu risinājumu savām problēmām;

H.   tā kā joprojām gandrīz 70 % no visām iesniegtajām sūdzībām neietilpst ombuda kompetencē un 93,7 % sūdzību tas ir pamatojams ar to, ka sūdzības neattiecas uz Kopienas iestādes vai struktūrvienības darbību;

I.   tā kā Ombuda un Lūgumrakstu komitejas darbs var daļēji sakrist, it īpaši tad, ja Eiropas ombuds pārbauda, vai ar pārkāpumiem saistītās procedūras, ko Komisija ir uzsākusi pret dalībvalstīm, atbilst ES tiesību aktu vispārējiem pamatprincipiem un labas administratīvās prakses principam, un ja Lūgumrakstu komiteja vienlaicīgi izskata lūgumrakstus, kas attiecībā uz tiem pašiem jautājumiem skar Kopienas tiesību pārkāpumus, ko izdara kāda dalībvalsts;

J.   tā kā 2005. gadā Eiropas ombuds izskatīja kopumā 627 lietas un tā kā pabeigto lietu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 114 lietās pārkāpumi pārvaldē netika konstatēti; tā kā iestādes vai struktūras pašas atrisināja 89 lietas, reaģējot uz Eiropas ombudam iesniegtajām sūdzībām, un tika piedāvāti 22 mierizlīgumi;

K.   tā kā Ombuda veiktās pārbaudes sūdzību iesniedzējiem bieži sniedz pozitīvus rezultātus un veicina pārvaldes kvalitātes uzlabošanos attiecīgajās iestādēs, tām pieņemot un īstenojot atbilstīgus pasākumus;

L.   tā kā Ombuds 2005. gadā ir iesniedzis Parlamentam trīs īpašos ziņojumus un tā kā Parlamentam iesniegtais īpašais ziņojums ir vērtīgs līdzeklis, ar kā palīdzību ombuds noteiktu lūgumrakstu gadījumos lūdz Parlamenta un Lūgumrakstu komitejas atbalstu, ja ir jārisina jautājumi, kas attiecas uz pilsoņu tiesību pārkāpumiem, un vienlaicīgi jāuzlabo Eiropas Savienības pārvaldes iestāžu darbs;

M.   tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz gadījumiem, kuros runa bija par šķietamu pārredzamības trūkumu; tā kā tas, ņemot vērā Eiropas Savienības demokrātisko atbildību, rada pamatu bažām;

N.   tā kā 68% ombuda izmeklēšanu attiecās uz Komisiju; tā kā Komisija to rezultātā 2005. gada 4. oktobrī pieņēma jaunus iekšējos noteikumus;

O.   tā kā 2005. gadā Eiropas ombuds, rīkojot sanāksmes un kopīgus pasākumus, turpināja veidot konstruktīvas darba attiecības ar citām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrvienībām; tā kā 2005. gadā Eiropas ombuds turpināja paplašināt un aktivizēt Eiropas ombudu sadarbības tīklu, nodrošinot informācijas un paraugprakses apmaiņu; tā kā Parlamenta Lūgumrakstu komiteja līdzdarbojas šajā tīklā;

P.   tā kā 2005. gadā apritēja desmit gadi kopš Ombuda iestādes pastāvēšanas un saistībā ar šo notikumu Ombuda sniegto paziņojumu mērķis bija modināt pilsoņos lielāku apziņu un labāk informēt viņus par viņu tiesībām, kādā veidā viņi var izmantot tās un atbilstīgi lūgt ombuda palīdzību,

1.   uzskata, ka Ombuds ir veiksmīgi īstenojis savus mērķus, piemēram, uzlabojis savas iestādes darba efektivitāti, veicinot labu administratīvo praksi un ievērojot tiesiskuma un cilvēktiesību pamatprincipus;

2.   uzskata, ka Ombuda darbs, veicinot lēmumu pieņemšanas procedūras un Eiropas Savienības administratīvās struktūras pārredzamību un izsekojamību, ir devis būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības veidošanā, kurā lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2. punktu pieņem pēc iespējas atklāti un pilsoņu interesēs;

3.   atzinīgi vērtētu Parlamenta iekšējo procedūru racionalizāciju, lai nākotnē nodrošinātu Ombuda darbības gada pārskata raitāku izskatīšanu Lūgumrakstu komitejā;

4.   aicina Kopienas iestādes paredzēt savos budžetos līdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai varētu ātri un precīzi atbildēt pilsoņiem uz viņu pieprasījumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

5.   atgādina par savu iepriekšējās rezolūcijās pausto prasību, ka visu Kopienas iestāžu darbībai ir jābūt kopīgam pamatam saskaņā ar labas administratīvās prakses kodeksu, ņemot vērā tā augstākminēto 2001. gada 6. septembra rezolūciju;

6.   piekrīt ombuda viedoklim, ka veidam, kādā pārvalde reaģē uz pamatotām sūdzībām, ir izšķiroša nozīme pilsoņu tuvināšanā iestādēm un struktūrvienībām un ka šajā ziņā vēl ir jāveic daudzi uzlabojumi;

7.   atzinīgi vērtē, ka sūdzību iesniedzēji arī gadījumos, kad pārkāpumi pārvaldē nav konstatēti, ir saņēmuši palīdzību un ka lietas izskatīšana vienlaicīgi ir izmantota kā iespēja uzlabot pārvaldes darba kvalitāti;

8.   pauž apmierinātību par Ombuda sabiedrisko darbību, kuras mērķis ir informēt pilsoņus, un uzskata, ka, sniedzot pilsoņiem kvalitatīvi augstvērtīgu informāciju, tiek veicināta to sūdzību skaita samazināšanās, kuru izskatīšana neietilpst Ombuda kompetencē; vienlaicīga aicina Ombudu sūdzības, kuru izskatīšana neietilpst viņa kompetencē, nosūtīt tālāk attiecīgajām valsts vai reģionālajām iestādēm, ņemot vērā subsidiaritātes principu;

9.   atzinīgi vērtē kopumā konstruktīvo Ombuda sadarbību ar Kopienas iestādēm un struktūrvienībām un atbalsta viņa kā ārējā kontroles mehānisma darbību, kā arī kā vērtīgu ierosmes avotu Eiropas iestāžu pārvaldes pastāvīgai uzlabošanai;

10.   ņem vērā, ka ombuds ir iesniedzis trīs īpašos ziņojumus, no kuriem divus Parlaments jau ir izskatījis, kamēr trešā ziņojuma izskatīšana tagad var sākties, ņemot vērā tiesas procesos izdarītos slēdzienus;

11.   ir pārliecināts, ka pēc iespējas drīz ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi 1994. gada 9. marta Ombuda statūtos, kā jau norādīts Lūgumrakstu komitejas pēdējā ziņojumā par Ombuda 2004. gada darbības pārskatu; atzinīgi vērtē, ka Ombuds 2006. gada 11. jūlijā ir iesniedzis Parlamenta priekšsēdētājam būtisku priekšlikumu par šāda veida pielāgojumiem;

12.   atzinīgi vērtē Ombuda labo sadarbību ar tā Lūgumrakstu komiteju;

13.   mudina skaidri definēt, kāda ietekme ir Ombudam un ar ko tā atšķiras no tā Lūgumrakstu komitejas ietekmes, un mudina Ombudu, palīdzot pilsoņiem, saglabāt savas kompetences ietvarus arī turpmāk;

14.   tomēr uzskata, ka Ombuds un Lūgumrakstu komiteja, ja tie savu pilnvaru un kompetenču ietvaros izskata vienus un tos pašus jautājumus ‐ piemēram, veids, kā Komisija izturas pret pārkāpumiem, no vienas puses, un pats pārkāpums, no otras puses ‐ var radīt loti vērtīgu sinerģijas efektu, cieši sadarbojoties;

15.   aicina Eiropas ombudu kā amatpersonu ņemt vērā savas pārraudzības pilnvaras, lai nodrošinātu visu darbā pieņemšanas procedūru pārredzamību un pareizu norisi, kas notiek ar Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) starpniecību vai ja ES iestāde vai struktūrvienība, ieskaitot Eiropas ombuda biroja personāldaļu, tās rīko pati;

16.   atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas funkcijas, un aicina Padomi ņemt vērā tā augtsākminēto 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju un turpmāk nodrošināt, ka visas sanāksmes neatkarīgi no tā, kad Padome kā likumdevēja tās rīko, notiek atklāti un ir sabiedrībai pieejamas;

17.   aicina Padomes nākamās prezidentūras attiecībā uz to pārredzamības uzlabošanas centieniem publicēt informāciju savās tīmekļa vietnēs visās oficiālajās ES valodās (saskaņā ar I pielikumu Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. jūnijā Briselē izdarītajos secinājumos), lai pēc iespējas lielākam pilsoņu skaitam nodrošinātu un atvieglotu piekļuvi informācijai par tās darbību;

18.   lai tuvinātu pilsoņus Eiropas Savienībai, ierosina ieeju portālā http://europa.eu izveidot kā visām Kopienas iestādēm vienotu interneta sākumlapu, lai pilsoņiem pēc iespējas skaidrā un vienkāršā veidā sniegtu labāku pārskatu par iestāžu struktūru, darbības jomām un lēmumu pieņemšanas procedūrām Eiropas Savienībā un lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem, kas rodas, kad vairākas tīmekļa vietnes darbojas vienlaicīgi;

19.   atzinīgi vērtē, ka Komisijā, ar kuru ir saistīta lielākā daļa sūdzību, tiek ieviestas jaunas iekšējās procedūras, saskaņā ar kurām attiecīgie komisāri uzņemas atbildību par konkrētām lietām, un aicina Komisiju ieviest šāda veida procedūru arī lūgumrakstu izskatīšanai;

20.   atzinīgi vērtē Ombudu sadarbības tīklu un Eiropas ombuda sadarbību ar ombudiem un līdzīgām valsts, reģionāla un vietēja mēroga iestādēm dalībvalstīs un aicina turpmāk pastiprināt paraugprakses apmaiņu;

21.   aicina Ombudu regulāri informēt Lūgumrakstu komiteju par savu darbību dalībvalstīs un kontaktiem ar valstu ombudiem;

22.   īpaši atzinīgi vērtē īpašo rakstveida procedūru, saskaņā ar kuru valstu vai reģionālie ombudi no Eiropas ombuda saņem rakstiskas atbildes uz jautājumiem par Kopienas tiesībām un ombuda skaidrojumiem, tādējādi nodrošinot Kopienas tiesību īstenošanu un piemērošanu;

23.   aicina Eiropas ombudu lielāku uzmanību pievērst pilsoņiem paredzētajiem pasākumiem un līdz ar to iespējamiem sūdzību iesniedzējiem, jo acīmredzot daudzi pilsoņi, kā arī uzņēmēji joprojām nepārredz kompetences jomu atšķirības un lēmumu pieņemšanas kārtību Eiropas Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

24.   novērtē ombuda centienus stiprināt pilsoņu pašapziņu saistībā ar viņu tiesībām iesniegt ombudam sūdzības; tomēr, ņemot vērā to sūdzību lielo skaitu, kuru izskatīšana neietilpst ombuda kompetencē, aicina ombudu pastiprināt savus centienus, lai biežāk un visaptverošāk sniegtu savas kompetences precīzu skaidrojumu;

25.   atzinīgi vērtē arvien lielāku plašsaziņas līdzekļu līdzdalību informēšanā par Ombuda darbību;

26.   apstiprina Eiropas ombuda iesniegto 2005. gada darbības pārskatu un it īpaši atzinīgi vērtē sūdzību detalizēto sadali pēc piemērotās procedūras, šķietamā administratīvā pārkāpuma veida, attiecīgās iestādes utt.;

27.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī dalībvalstu ombudiem vai atbilstīgām iestādēm.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp; Lēmums grozīts ar Lēmumu 2002/262/EK, EOTK, Euratom (OV L 92, 9.4.2002., 13. lpp.).
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0121.
(3) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.
(4) Kopā 3920 sūdzības, t.i., par 5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt 335 sūdzības attiecās uz vienu un to pašu jautājumu un tika izskatītas kopējā procedūrā.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika