Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2006. gada 6. jūlija rezolūciju ar nosaukumu "HIV/AIDS: laiks rīkoties"(1) un 2004. gada 2. decembra rezolūciju par Pasaules AIDS dienu(2),

–   ņemot vērā Pasaules AIDS dienu 2006. gada 1. decembrī un tās tēmu: "Atbildība. Turiet solījumu – apturiet AIDS!",

–   ņemot vērā UNAIDS(3) 2006. gada 21. novembrī publicēto 2006. gada pārskatu par AIDS epidēmijas izplatību,

–   ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa sanāksmi 2006. gada 31. maijā – 2. jūnijā, lai veiktu ANO deklarācijas par apņemšanos attiecībā uz HIV/AIDS īstenošanas pārskatu,

–   ņemot vērā XVI Starptautisko AIDS konferenci, kas notika 2006. gada augustā Toronto,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 27. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ar nosaukumu "Eiropas Rīcības programma HIV/AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ar ārējo darbību palīdzību (2007.-2011. g.)" (COM(2005)0179) visās jaunattīstības valstīs,

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 15. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par HIV/AIDS apkarošanu Eiropas Savienībā un kaimiņvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam (COM(2005)0654),

–   ņemot vērā G8 augstākā līmeņa tikšanos Glenīglsā 2005. gada jūlijā un ANO 2005. gada apņemšanos nodrošināt profilakses un aprūpes vispārēju pieejamību līdz 2010. gadam,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.   tā kā no šīs slimības miruši vairāk kā 25 miljoni cilvēku, kopš pirmā AIDS slimības atklāšanas pirms 25 gadiem,

B.   tā kā saskaņā ar UNAIDS 2006. gada 21. novembrī publicēto pārskatu 2006. gadā inficējās 4,3 miljoni cilvēku, no kuriem 2,8 miljoni (65 %) dzīvo Subsahāras reģionā Āfrikā;

C.   tā kā vairāk nekā 95 % no 39,5 miljoniem HIV/AIDS slimnieku pasaulē dzīvo jaunattīstības valstīs;

D.   tā kā pastāv norādes uz to, ka kopš 2004. gada Austrumeiropā un Vidusāzijā inficēšanās gadījumu skaits ir pieaudzis par 50 %, un tikai dažās valstīs ir faktiski samazinājušas jaunu inficēšanās gadījumu skaitu;

E.   tā kā no 6,8 miljoniem HIV slimnieku, kuri dzīvo valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni un kuriem ir vajadzīgi antiretrovirālie medikamenti, tikai 24% ir pieejama nepieciešamā ārstēšana;

F.   tā kā pasaulē ir aptuveni 15 miljoni bāreņu, kas par tādiem ir kļuvuši HIV/AIDS dēļ, un no tiem 12,3 miljoni dzīvo Subsahāras reģionā Āfrikā;

G.   tā kā tikai 5 % HIV pozitīvo bērnu saņem medicīnisko palīdzību un mazāk nekā 10 % no 15 miljoniem AIDS radīto bāreņu saņem finansiālu atbalstu;

H.   tā kā vecākie brāļi un māsas un vecvecāki uzņemas atbildību par bieži vien lielu AIDS bāreņu skaitu un ar HIV/AIDS inficēto gados jauno pieaugušo mirstošā paaudze pamet dažas valstis, kurās nav pietiekams skaits skolotāju, medmāsu, ārstu un citu pirmās vajadzības profesiju pārstāvju;

I.   tā kā AIDS neproporcionāli skar ekonomiski aktīvu jaunu cilvēku paaudzi;

J.   tā kā 50 % no visiem pasaules HIV inficētajiem un gandrīz 60 % no Āfrikas HIV inficētajiem ir sievietes;

K.   tā kā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) varēs sasniegt vienīgi tad, kad seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumus pilnībā iekļaus TAM darba kārtībā;

L.   tā kā seksuālā un reproduktīvā veselība ir atkarīga no HIV un citu ar nabadzību saistīto slimību profilakses;

M.   tā kā HIV inficētajiem ir īpašas vajadzības attiecībā uz viņu reproduktīvo veselību ģimenes plānošanas, drošu dzemdību un krūts barošanas jomā, kurām bieži vien nepievērš uzmanību, lai arī aug sieviešu skaits, kas cieš šīs epidēmijas;

N.   tā kā ASV Buša administrācija turpina bloķēt to NVO finansējumu attīstības jomā, kuras darbojas ārpus ASV, un kuras iesaka pilnīgu reproduktīvo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu; tā kā lielāko daļu no šī "godprātības trūkuma" ir kompensējusi ES visnabadzīgāko valstu labā;

O.   tā kā 1994. gadā notikušajā Starptautiskajā konferencē par iedzīvotājiem un attīstību (SKIA) un turpmākajās SKIA darbā 1999. un 2004. gadā tika apstiprināts, cik svarīgi ir sievietēm piešķirt lielākas pilnvaras un sniegt vairāk izvēles iespēju, nodrošinot viņām labāku piekļuvi izglītojošai informācijai un aprūpei seksuālās un reproduktīvās veselības jomā;

P.   tā kā piecus gadus pēc Dohas deklarācijas pieņemšanas bagātās valstis nepilda saistības par lētāku dzīvību glābjošu medikamentu nodrošināšanu jaunattīstības valstīs;

Q.   tā kā piecus gadus pēc tam, kad pieņēma Dohas deklarāciju, kurā noteikts, ka "katrai PTO dalībvalstij ir tiesības piešķirt piespiedu licences un katra PTO dalībvalsts drīkst noteikt iemeslus, dēļ kuriem tiek piešķirtas šīs licences", PTO brīdina, ka joprojām pastāv 74 % AIDS medikamentu monopols un 77 % Āfrikas iedzīvotāju nav pieejama AIDS ārstēšana;

R.   tā kā spēcīga konkurence ģenerisko zāļu nozarē ir palīdzējusi kopš 2000. gada pazemināt pirmās izvēles AIDS zāļu cenu par 99 % no 2000. gada no 10 000 ASV dolāru gadā līdz aptuveni 130 ASV dolāriem gadā par cilvēku, tomēr otrās izvēles zālēm, kuras pacientiem ir nepieciešamas, kad dabiski izveidojas rezistence pret pirmās izvēles zālēm, joprojām ir augstas cenas lielākoties tāpēc, ka galvenajās ģenerisko zāļu ražošanas valstīs ir paaugstināta patentu aizsardzība;

S.   tā kā sarunās par divpusējo tirdzniecību nolīgumiem nevajadzētu ierobežot to, kā valstis var izmantot sabiedrības veselības drošības pasākumus;

HIV/AIDS pasaulē

1.   pauž visnopietnākās bažas par HIV/AIDS un citu epidēmiju izplatību pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju vidū un par nepietiekamo koncentrēšanos uz HIV/AIDS profilaksi, galveno medikamentu nepieejamību, nepietiekamu finansējumu un ilgstošu vajadzību pēc lielākā skaita pētījumu galveno epidēmiju jomā;

2.   uzsver valdību, veselības pakalpojumu sniedzēju, farmaceitiskās nozares, NVO un pilsoniskās sabiedrības, kā arī citu profilaksē, ārstēšanā un aprūpē iesaistīto atbildības nozīmi;

3.   aicina visus starptautiskos donorus darboties, lai nodrošinātu, ka HIV profilakses programmas sasniedz iedzīvotājus ar vislielāko inficēšanās riska pakāpi, tā kā UNAIDS secinājumā noteikts, ka šīm neaizsargātajām grupām netiek nodrošināta palīdzība;

4.   uzsver nepieciešamību ES finansēt īpašas programmas, lai nodrošinātu, ka tie bērni, kuri AIDS epidēmijas dēļ ir zaudējuši vienu vai abus vecākus vai kuri ar to ir inficējušies paši, turpina izglītību un saņem atbalstu;

5.   aicina visās atbalsta programmās pārliecināties, ka līdz ar ārstēšanās kursa uzsākšanu tās nodrošina finansējumu nepārtrauktai ārstēšanai, lai novērstu pieaugošu rezistenci pret zālēm pārtraukta ārstniecības kursa dēļ;

6.   uzsver nepieciešamību ES finansēt programmas, lai aizsargātu sievietes pret visiem vardarbības veidiem, kas veicina AIDS izplatību un lai nodrošinātu, ka vardarbības upuri saņem veselības pakalpojumus un iespēju atkal iekļauties sabiedrībā, kā arī lai apkarotu stigmatizāciju, kas bieži vien piemeklē šādas vardarbības upurus;

7.   uzsver, ka nākošajos gados līdzekļu devējiem ir jāpalielina vispārējo finansējumu visiem pretapaugļošanās līdzekļiem, tostarp prezervatīviem HIV profilaksei, lai novērstu plaisu starp krājumiem un to pieejamību pirkumu veikšanai;

8.   aicina SMF atcelt monetāros nosacījumus un nodokļu maksimālos ierobežojumus, kas spiež valstis ierobežot izdevumus attiecībā uz veselību un izglītību;

9.   aicina, lai no jauna ievēlētais ASV Kongress izbeidz Buša administrācijas "vispasaules mutes aizbāšanas politiku", kura bloķē finansējumu no NVO, kuras darbojas ārpus ASV, un kuras iesaka abortus, un aicina, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka ASV valdība atsauc "vispasaules mutes aizbāšanu" saistībā ar izdevumiem reproduktīvās veselības jomā;

10.   atkārto bažas, kuras nesen pauda arī PVO, ka dažas Āfrikas valstu valdības piemēro tirdzniecības vai importa nodokli antiretrovīrusu zālēm un citām zālēm, kā rezultātā nabadzīgas kopienas tās nevar atļauties; mudina Komisiju to izmeklēt un aicināt, lai valdības šādus nodokļus atceltu;

Seksuālā un reproduktīvā veselība

11.   uzsver, ka stratēģijās, kuras nepieciešamas, lai efektīvi apkarotu HIV/AIDS epidēmiju, ir jāiekļauj visaptveroša pieeja profilaksei, izglītībai, aprūpei un ārstēšanai, kā arī jāietver pašreiz pielietotās tehnoloģijas, lielāka ārstēšanas pieejamība un steidzama vakcīnu izstrādāšana;

12.   aicina Komisiju un Eiropas Savienības partnervalstu valdības nodrošināt, lai veselību un izglītību, un HIV/AIDS un seksuālo un reproduktīvo veselību it īpaši, nosaka par prioritātēm valstu stratēģijas dokumentos

13.   aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt programmas, kuras apkaro homofobiju un nojauc šķēršļus, kuri neļauj efektīvi cīnīties pret slimību, it īpaši Kambodžā, Ķīnā, Indijā, Nepālā, Pakistānā, Taizemē un Vjetnamā, kā arī visā Latīņamerikā, kur ir aizvien vairāk datu par HIV uzliesmojumiem to vīriešu vidū, kuriem ir dzimumsakari ar citiem vīriešiem;

14.   pauž bažas, ka saskaņā ar UNAIDS ziņojumu zināšanu līmenis par drošu seksu un HIV daudzās valstīs joprojām ir zems, tostarp tajās, kurās epidēmija ir radījusi ievērojamas sekas; šajā sakarā aicina, lai informēšana, izglītošana un konsultēšana par atbildīgu seksuālo uzvedību un efektīva seksuāli transmisīvo slimību, tostarp HIV, profilakse kļūtu par visu reproduktīvās un seksuālās veselības pakalpojumu neatņemamu sastāvdaļu;

15.   atzinīgi vērtē to, ka HIV/AIDS pētīšana ir iekļauta Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem un pieprasa veikt pētījumus par vakcīnām un mikrobicīdiem, diagnosticēšanas un uzraudzības instrumentiem, kuri ir piemēroti jaunattīstības valstu vajadzībām, epidēmiskās izplatības veidu pētījumiem un atbalstāmajiem sociālajiem un uzvedības modeļiem; uzsver, ka sievietes ir jāiesaista visos attiecīgajos klīniskajos pētījumos, tostarp vakcīnu izmēģinājumos;

16.   aicina veikt ieguldījumu tādu profilakses metožu izstrādāšanā, kuras nodotu kontroli sievietēm, piemēram, mikrobicīdi, sieviešu prezervatīvi un izvarošanas upuriem paredzētā profilakse pēc vardarbības;

Medikamentu pieejamība

17.   mudina valdības izmantot visas tām pieejamās iespējas saskaņā ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPs līgumu), kā, piemēram, piespiedu licences, un PVO un PTO un to dalībniekus pārskatīt visu TRIPs līgumu nolūkā uzlabot medikamentu pieejamību;

18.   aicina Komisiju un dalībvalstis patlaban atzīt, piecus gadus pēc Dohas Deklarācijas pieņemšanas, ka tās piemērošana ir bijusi neveiksmīga, jo PTO nav saņēmusi nevienu paziņojumu ne no obligāto medikamentu eksportētājvalsts, ne importētājvalsts, un nav saņēmusi arī nevienu paziņojumu saistībā ar PTO ģenerālās padomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par Dohas deklarācijas 6. īstenošanas pantu;

19.   aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamās darbības PTO, apvienojoties ar jaunattīstības valstīm, lai grozītu TRIPs līgumu un tā noteikumu, kurš pamatojas uz 2003. gada 30. augusta lēmumu (31.b pants), ir īpaši, lai atceltu sarežģīto un laikietilpīgo procedūru piespiedu licenču apstiprināšanai;

20.   tikmēr mudina un aicina visas valstis, kurās ir lielas epidēmijas, nekavējoties izmantot TRIPs līguma 30. pantu, lai iegūtu nepieciešamos medikamentus, nemaksājot autoratlīdzību patentu autortiesību īpašniekiem;

21.   aicina, lai Komisija palielina ES iemaksas Vispasaules Fondā cīņai pret HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju līdz EUR 1 miljardam, kā to nepārprotami pieprasīja Eiropas Parlamenta tā augstākminētajā 2004. gada 2. decembra rezolūcijā, un lai visas dalībvalstis un G8 dalībnieki palielina 2007. gadam paredzētās iemaksas līdz EUR 7 miljardiem un 2008. gadam – līdz EUR 8 miljardiem, lai nodrošinātu UNAIDS nepieciešamos līdzekļus epidēmiju samazināšanai;

22.   atbalsta 2005. gada ANO pasaules augstākā līmeņa sanāksmē pausto valstu un valdību vadītāju apņemšanos, kurā ietverts aicinājums HIV/AIDS profilakses pakalpojumu, ārstēšanas un aprūpes vispārējas pieejamības nodrošināšanai līdz 2010. gadam; tomēr uzskata, ka jāizstrādā skaidrs plāns par vispārējas pieejamības finansēšanu un jānosaka starptautiski un starpposmu virzības mērķi;

23.   aicina, lai ES precizē, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumos tā nepieprasīs "TRIPS-plus" pasākumus un ka jaunattīstības valstīm tiks nodrošināta politiskā telpa, lai brīvi izmantotu TRIPS paredzēto elastīgumu;

24.   uzsver, ka epidēmijas apkarošanai ir ļoti būtiski spēcīgi sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp pētniecības iespējas, un iebilst pret nosacījumu piemērošanu, kuri izraisa to liberalizāciju;

25.   aicina lielākās investīcijas pediatrijas konsultāciju bērniem attīstībai un nodrošināšanai;

26.   aicina atbalstīt ģenerisko zāļu ražošanas nozaru attīstību slimību skartajos reģionos un valstīs, lai atvieglotu zāļu pieejamību par pieņemamu cenu;

o
o   o

27.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām, SVF, ASV valdībai, ANO ģenerālsekretāram, kā arī UNAIDS, ANO Attīstības programmas un ANO Iedzīvotāju fonda vadītājiem.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0321. (2) OV C 208 E, 25.8.2005., 58. lpp. (3) Kopējā ANO HIV/AIDS programma.