Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 EK un Bulgārijas nolīgums: Bulgārijas līdzdalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbībās * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0255)(1), – ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un Bulgārijas Republiku par Bulgārijas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, – ņemot vērā EK līguma 152. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0322/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0328/2006), 1. apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Bulgārijas valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| EK un Rumānijas nolīgums: Rumānijas līdzdalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbībās * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0256)(1), – ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un Rumānijas Republiku par Rumānijas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, – ņemot vērā EK līguma 152. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0321/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0326/2006), 1. apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Rumānijas valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| EK un Turcijas nolīgums: Turcijas līdzdalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbībās * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0257)(1), – ņemot vērā nolīguma projektu starp Eiropas Kopienu un Turcijas Republiku par Turcijas līdzdalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, – ņemot vērā EK līguma 152. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0320/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, 83. panta 7. punktu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0327/2006), 1. apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Turcijas Republikas valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Nolīgums starp EK un Singapūru par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0513)(1), – ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0165/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0295/2006), 1. apstiprina nolīguma slēgšanu, 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Singapūras Republikas valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Nolīgums starp EK un Austrāliju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0264)(1), – ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0224/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0293/2006), 1. apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Austrālijas valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Nolīgums starp EK un Jaunzēlandi par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2005)0267)(1), – ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0226/2005), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0294/2006), 1. apstiprina nolīguma slēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Jaunzēlandes valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Nolīgums starp EK un Urugvaju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0064)(1), – ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0249/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0296/2006), 1. apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Urugvajas Austrumu Republikas un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Nolīgums starp EK un Maldīviju par atsevišķiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0095)(1), – ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo daļu, – ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0250/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu, – ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0297/2006), 1. apstiprina nolīguma noslēgšanu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Maldīvijas Republikas un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||
| Eiropas satelītu radionavigācijas programmas vadība * |
| |||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0261)(1), – ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0201/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu, – ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A6-0314/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 3. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||
| Kvalitātes prasības ūdeņiem, no kuriem iegūst čaulgliemjus ***I |
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0205)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0152/2006), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2), – ņemot vērā Reglamenta 80., 51. un 43. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0313/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Maldinoša un salīdzinoša reklāma ***I |
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0222)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuru Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0161/2006), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2), – ņemot vērā Reglamenta 80., 51. un 43. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0318/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Autortiesību un dažu blakustiesību aizsardzība (Kodificēta versija) ***I |
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0219)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C6-0160/2006), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu "Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2)", – ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0323/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Tiesības, kas attiecas uz autortiesībām (Kodificēta versija) ***I |
| |||||||||||
(Koplēmuma procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0226)(1), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 47. panta 2. punktu un 55. un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0162/2006), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu ‐ Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2) – ņemot vērā Reglamenta 80., 51. un 43. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0321/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Kalifornijas bruņuts izplatības ierobežošana (Kodificēta versija) * |
| |||||||||||
(Apspriežu procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0123)(1), – ņemot vērā EK līguma 37. un 94. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0136/2006), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2), – ņemot vērā Reglamenta 80., 51. un 43. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0322/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Glikoze un laktoze (kodificēta versija) * |
| |||||||||||
(Apspriežu procedūra, kodifikācija) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0116)(1), – ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0135/2006), – ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2), – ņemot vērā Reglamenta 80. pantu, 51. pantu un 43. pantu, – ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0320/2006), 1. apstiprina Komisijas priekšlikumu; 2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||
| Eiropas Parlamenta Reglamenta 3. un 4. panta grozīšana |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā tā 2004. gada 14. decembra lēmumu par pilnvaru pārbaudi(1) un jo īpaši šī lēmuma 6. punktu, – ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2005. gada 15. februāra vēstuli, – ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu, – ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A6-0274/2006), 1. nolemj veikt Reglamentā šādus grozījumus; 2. atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 202. panta 3. punktu šie grozījumi stāsies spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā; 3. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu informācijai Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Eiropola personāla pamatalgas un pabalsti * |
| |||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Austrijas Republikas iniciatīvu (5417/2006)(1), – ņemot vērā 44. pantu Padomes 1998. gada 3. decembra Aktā, ar ko nosaka Civildienesta noteikumus, kuri piemērojami Eiropola darbiniekiem (še turpmāk ‐ "Civildienesta noteikumi"), – ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0072/2006), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ‐ Demokrātiska Eiropola kontrole (COM(2002)0095), – ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 30. maija ieteikumu Padomei par Eiropola turpmāko attīstību un tā automātisku iekļaušanu Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā(2), – ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 10. aprīļa ieteikumu Padomei par Eiropola turpmāko attīstību(3), – ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūlija nostāju attiecībā uz Luksemburgas Lielhercogistes iniciatīvu nolūkā pieņemt Padomes lēmumu, ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus(4); – ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0278/2006), A. tā kā ar Parlamentu nav notikušas apspriedes un tas nav informēts par jebkādiem darbības un organizatoriskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropolu vai tā pašreizējām darbībām un turpmākām programmām saistībā ar ES un dalībvalstu vajadzībām; tā kā bez šīs informācijas Parlaments nespēj novērtēt lēmuma priekšlikuma būtiskumu un piemērotību un tā kā Eiropola pārveidošana par ES aģentūru ir neatliekams pasākums, lai uzlabotu pārredzamību un uzraudzību, un, bloķējot šo procesu, Padome apliecina nespēju uzņemties tās pienākumus, 1. noraida Austrijas Republikas iniciatīvu; 2. aicina Austrijas Republiku atsaukt tās iniciatīvu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Austrijas Republikas valdībai.
| ||||||||||||||||
| Eiropola Civildienesta noteikumi * |
| |||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Austrijas Republikas ierosinājumu (5428/2006)(1), – ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. decembra Akta 44. pantu, ar ko nosaka Civildienesta noteikumus, kas piemērojami Eiropola darbiniekiem (še turpmāk ‐ "Civildienesta noteikumi"), – ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0073/2006), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ‐ Demokrātiska Eiropola kontrole (KOM(2002)0095), – ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 30. maija ieteikumu Padomei par Eiropola turpmāko attīstību un tā automātisku iekļaušanu Eiropas Savienības institucionālajā sistēmā(2), – ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 10. aprīļa ieteikumu Padomei par Eiropola turpmāko attīstību(3), – ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 7. jūlija nostāju attiecībā uz Luksemburgas Lielhercogistes ierosinājumu nolūkā pieņemt Padomes lēmumu, ar ko koriģē Eiropola darbinieku pamatalgas un pabalstus(4), – ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0279/2006), A. tā kā ar Parlamentu nav notikušas apspriedes un tas nav informēts par jebkādiem darbības un organizatoriskiem pasākumiem attiecībā uz Eiropolu vai tā pašreizējām darbībām un turpmākām programmām saistībā ar ES un dalībvalstu vajadzībām; tā kā bez šīs informācijas Parlaments nespēj novērtēt lēmuma priekšlikuma būtiskumu un piemērotību, tā kā Eiropola pārveidošana par ES aģentūru ir neatliekams pasākums, lai uzlabotu pārredzamību un uzraudzību, un, bloķējot šo procesu, Padome apliecina nespēju uzņemties tās pienākumus, 1. noraida Austrijas Republikas ierosinājumu; 2. aicina Austrijas Republiku atsaukt tās ierosinājumu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī Austrijas Republikas valdībai.
| ||||||||||||||||
| Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0039)(1); – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0041/2006); – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu; – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0247/2006), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu, 2. aicina Komisiju vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu, 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 12. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006, ar ko izveido NACE 2. red. ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par atsevišķām statistikas jomām
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 285. panta 1. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2), saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3), tā kā: (1) Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 izveidoja saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā(4) (turpmāk – "NACE 1. red."). (2) Lai atspoguļotu ekonomikas tehnoloģisko attīstību un strukturālās pārmaiņas, jāizveido pārstrādāta klasifikācija, ko sauktu par NACE 2. redakciju (turpmāk – "NACE 2. red."). (3) Tāda pārstrādāta klasifikācija kā NACE 2. red. ir būtiska, lai Komisija turpinātu uzlabot Kopienas statistiku; paredzams, ka izmantojot salīdzināmus un atbilstošus datus, tiks nodrošināta labāka ekonomikas pārvaldība EK un valstu līmenī. (4) Iekšējā tirgus darbībai nepieciešami statistikas standarti, ko piemēro valsts un Kopienas statistikas vākšanai, nosūtīšanai un publicēšanai, lai uzņēmumiem, finanšu iestādēm, valdībām un citiem vienotā tirgus dalībniekiem sniegtu ticamu un salīdzināmu statistikas informāciju. Šim nolūkam ir būtiski, lai dažādās darbību klasifikācijas kategorijas Eiropas Savienībā tiktu vienādi interpretētas visās dalībvalstīs. (5) Ticama un salīdzināma statistika ir nepieciešama, lai uzņēmumi varētu novērtēt savu konkurētspēju, un tā noder Kopienas iestādēm konkurences traucējumu novēršanai. (6) Pārstrādātas kopējās ekonomiskās darbības statistiskās klasifikācijas izveidošana pati par sevi neuzliek pienākumu dalībvalstīm vākt, publicēt vai sniegt datus. Vienīgi tad, ja dalībvalstis izmanto darbības klasifikācijas, kas saistītas ar Kopienas klasifikāciju, ir iespējams ātri un elastīgi sniegt saskaņotu statistisko informāciju, kas ir ticama un detalizēta atbilstoši iekšējā tirgus pārvaldības vajadzībām. (7) Vajadzīgs noteikums, kas ļauj dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas Kopienas ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju, integrēt nacionālajā klasifikācijā papildu kategorijas, lai izpildītu valsts prasības. (8) Lai veiktu ekonomiskās statistikas starptautisku salīdzināšanu, dalībvalstīm un Kopienas iestādēm jāizmanto ekonomiskās darbības klasifikācija, kas ir tieši saistīta ar Starptautisko standartizēto visu ekonomiskās darbības veidu klasifikāciju (ISIC) 4. red., ko pieņēmusi ANO Statistikas komisija. (9) Lai ekonomiskās darbības klasifikāciju varētu izmantot Kopienā, Komisijas darbā jāpiedalās Statistikas programmu komitejai, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom(5), jo īpaši attiecībā uz to problēmu izskatīšanu, kas rodas, īstenojot NACE 2. red. pilnīgi saskaņotu pāreju no NACE 1. red. uz NACE 2. red., kā arī saistībā ar grozījumu iekļaušanu NACE 2. red. (10) Ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 ieviesa vienotu sistēmu statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanai, ietverot saskaņotas definīcijas, raksturojumu, darbības jomu un atjaunošanas kārtību(6). (11) Pārstrādātās ekonomiskās darbības statistiskās klasifikācijas izveidošana nozīmē nepieciešamību īpaši grozīt atsauces uz NACE 1. red. , kā arī vairākumu attiecīgo instrumentu. Tādēļ jāgroza Regula (EEK) Nr. 3037/90, kā arī Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3924/91 par rūpnieciskās ražošanas Kopienas apsekojuma izveidi(7), Padomes 1996. gada 20. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku(8), Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku(9), Padomes 1998. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem attiecība uz autopārvadājumiem(10), Padomes 1999. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecība uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām(11), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 2150/2002 par statistiku attiecībā uz atkritumiem(12), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu(13), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 48/2004 par ikgadējo Kopienas statistikas apkopošanu par tērauda rūpniecību 2003.–2009. pārskata gadā(14), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību(15), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1552/2005 par statistiku, kas attiecas uz arodmācībām uzņēmumos(16). (12) Pirms pārejas uz NACE 2. red. ir jāgroza vairāki Kopienas instrumenti atbilstoši tiem piemērojamai īpašajai kārtībai, proti, Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā(17); Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 138/2004(18) par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā; Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku maksājumu bilances, starptautisko pakalpojumu tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā(19). (13) Pasākumi šīs regulas īstenošanai jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(20). (14) Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt vai papildināt NACE 2. red., lai ņemtu vērā tehnoloģijas un ekonomikas attīstību vai lai to saskaņotu ar citām ekonomiskajām un sociālajām klasifikācijām. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un tā kā to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. (15) Tā kā šīs regulas mērķi, proti, kopēju statistikas standartu izveidi, kas ļautu apkopot saskaņotus datus, atsevišķas dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt un tādējādi to var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK Līguma 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šo mērķi. (16) Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1.NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants Priekšmets un darbības joma 1. Ar šo regulu Kopienā izveido vienotu ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju (turpmāk – "NACE 2. red."), lai nodrošinātu atbilstību reālajai ekonomiskajai situācijai un valstu, Kopienas un starptautisko klasifikāciju, kā arī valstu, Kopienas un starptautiskās statistikas salīdzināmību. 2. Šī regula attiecas vienīgi uz klasifikācijas izmantošanu statistikas mērķiem. 2. pants NACE 2. red. 1. NACE 2. red. ir ietverts:
2. NACE 2. red. ir izklāstīta I pielikumā. 3. pants NACE 2. red. izmantošana Komisija izmanto NACE 2. red. visu veidu statistikai, kas klasificēta atbilstoši ekonomiskajām darbībām. 4. pants Ekonomiskās darbības nacionālās klasifikācijas 1. Dalībvalstu statistiku atbilstoši ekonomiskajām darbībām veido, izmantojot NACE 2. red. vai no tās atvasināto klasifikāciju. 2. Nacionālajā klasifikācijā var iekļaut papildu pozīcijas un līmeņus un izmantot atšķirīgu kodēšanu. Katrs līmenis, izņemot visaugstāko, ietver vai nu tādas pašas pozīcijas kā atbilstošā NACE 2. red. līmeņa pozīcijas vai pozīcijas, kas veido attiecīgā līmeņa precīzu iedalījumu. 3. Dalībvalstis iesniedz Komisijai projektus, kuros noteikta vai grozīta nacionālā klasifikācija, lai tā tos pirms publiskošanas apstiprinātu. Komisija divu mēnešu laikā pārbauda šo projektu atbilstību 2. punktam. Komisija apstiprinātās nacionālās klasifikācijas nosūta citām dalībvalstīm informācijai. Dalībvalstu klasifikācijā iekļauj atbilstības tabulu starp nacionālo klasifikāciju un NACE 2. red. 4. Ja nav atbilstības starp dažām NACE 2. red. pozīcijām un valsts ekonomikas struktūru, Komisija var ļaut dalībvalstij apvienot atsevišķas NACE 2. red. pozīcijas kādā konkrētā jomā. Lai saņemtu šādu atļauju, attiecīgajai dalībvalstij ir jāsniedz Komisijai visa informācija, kas tai vajadzīga, lai apsvērtu tās lūgumu. Komisija pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Tomēr neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem šī atļauja attiecīgajai dalībvalstij nedod tiesības šīs apvienotās pozīcijas iedalīt citādi nekā NACE 2. red. 5. Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti atbilstoši 4. punktam regulāri pārbauda izsniegtās atļaujas, lai pārliecinātos, ka tās joprojām ir pamatotas. 5. pants Komisijas darbības
6. pants Īstenošanas pasākumi 1. NACE 2. red. īstenošanai saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šādus pasākumus:
2. Saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru ar pārbaudi pieņem šādu pasākumu: NACE 2. red. grozījumus, kas ir paredzēti:
3. Jāievēro princips, saskaņā ar kuru no atjaunināšanas gūtajam labumam jāatsver izdevumi, kā arī princips, saskaņā ar kuru papildu izdevumi un slogs nedrīkst būt nesamērīgi. 7. pants Komiteja 1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (turpmāk tekstā ‐ "komiteja"). 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro regulatīvo procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais laikposms ir trīs mēneši. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro regulatīvo procedūru ar pārbaudi, kas noteikta Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktā un 7. pantā, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. 8. pants NACE 2. red. īstenošana 1. Uzņēmumu reģistros minētās statistikas vienības, kas noteiktas atbilstoši Regulai (EEK) Nr. 2186/93, klasificē saskaņā ar NACE 2. red. 2. Statistiku, kas attiecas uz ekonomisko darbību, kura veikta no 2008. gada 1. janvāra, dalībvalstis sniedz saskaņā ar NACE 2. red. vai no tās atbilstoši 4. pantam atvasinātu nacionālo klasifikāciju. 3. Atkāpjoties no 2. punkta, īstermiņa statistiku, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1165/98, un darbaspēka izmaksu indeksu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 450/2003, veido, sākot ar 2009. gada 1. janvāri, saskaņā ar NACE 2. red. 4. 2. punkta noteikumu nepiemēro šādai statistikai:
II NODAĻA. SAISTĪTO TIESĪBU AKTU GROZĪJUMI 9. pants Grozījumi Regulā (EEK) Nr. 3037/90 Regulas (EEK) Nr. 3037/90 3., 10. un 12. pantu svītro. 10. pants Grozījumi Regulā (EEK) Nr. 3924/91 Regulu (EEK) Nr. 3924/91 groza šādi: 1. Visā tekstā "NACE Rev.1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 2. Regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Regulas 1. pantā minētā apsekojuma joma ir darbības, kas minētas B un C sadaļā Eiropas Kopienas ekonomiskās darbības statistiskajā klasifikācijā NACE 2. red. "11. pants Grozījumi Regulā (EK, Euratom) Nr. 58/97 Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 groza šādi: 1. Visā tekstā un pielikumos "NACE Rev. 1" aizstāj ar "NACE 2. red.", izņemot 1. pielikuma 10. iedaļu "Ziņojumi un eksperimentālie pētījumi", 3. pielikuma 5. iedaļu "Pirmais pārskata gads" un 3. pielikuma 9. iedaļu "Ziņojumi un eksperimentālie pētījumi", kur atsauci uz "NACE Rev. 1" saglabā. 2. Regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Šī regula attiecas uz visām tirgū veiktajām darbībām, kuras ir ietvertas B–N un P–S sadaļā ekonomiskās darbības statistiskajā klasifikācijā Eiropas Kopienā (NACE 2. red.). "3. Pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. 12. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 1165/98 Regulu (EK) Nr. 1165/98 groza šādi. 1. Regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Šī regula attiecas uz visām tirgus darbībām, kas izklāstītas B–N un P–S sadaļā ekonomiskās darbības statistiskajā klasifikācijā Eiropas Kopienā (NACE 2. red.). "2. Regulas 17. pantā pievieno šādu tekstu. "
3. Regulas pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. 13. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 1172/98 Regulu (EK) Nr. 1172/98 groza šādi: Visā tekstā un pielikumos "NACE Rev. 1" un "NACE Rev. 1.1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 14. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 530/1999 Regulu (EK) Nr. 530/1999 groza šādi: 1. Visā tekstā "NACE Rev.1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 2. Regulas 3. pantā:
15. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 2150/2002 Regulu (EK) Nr. 2150/2002 groza šādi. 1. Visā tekstā un pielikumos "NACE Rev.1" un "NACE Rev.1.1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 2. Regulas (EK) Nr. 2150/2002 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu. 16. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 450/2003 Regulu (EK) Nr. 450/2003 groza šādi. 1. Visā tekstā "NACE Rev.1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 2. 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "3. pants – Darbības joma 1. Šo regulu piemēro visām darbībām, kas ir definētas NACE 2. red. B–S sadaļā. 2. NACE 2. red. O–S sadaļā noteikto ekonomisko darbību iekļaušanu šīs regulas darbības jomā nosaka saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto kārtību, ņemot vērā 10. pantā definēto priekšizpēti. "3. 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "5. pants – Periodiskums un retrospektīvie dati 1. Datus, kas tiks iekļauti DII, pirmo reizi atbilstoši NACE 2. red. ir jāapkopo par 2009. gada pirmo ceturksni un pēc tam par katru ceturksni (kas beidzas katra gada 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī). 2. Dalībvalstis iesniedz retrospektīvos datus par laikposmu no 2000. gada pirmā ceturkšņa līdz 2008. gada ceturtajam ceturksnim. Retrospektīvos datus iesniedz par NACE 2. red. B–N sadaļu un par 4. panta 1. punktā minētajiem darbaspēka izmaksu posteņiem. "4. Regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "3. Regulas 5. pantā minētos retrospektīvos datus nosūta Komisijai (Eurostat) vienlaicīgi ar DII par 2009. gada pirmo ceturksni. "5. Regulas 11. panta c) punktu aizstāj ar šādu tekstu: "
17. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 48/2004 Regulas (EK) Nr. 48/2004 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "Šī regula attiecas uz datiem par tērauda rūpniecību, kas definēta kā 24.1 grupa ekonomiskās darbības statistiskajā klasifikācijā Eiropas Kopienā (NACE 2. red.). "18. pants Grozījums Regulā (EK) Nr. 808/2004 Regulas (EK) Nr. 808/2004 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu. 19. pants Grozījusi Regulā (EK) Nr. 1552/2005 Regulu (EK) Nr. 1552/2005 groza šādi. 1. Visā tekstā "NACE Rev.1.1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 2. Regulas 2. panta 2. punktu svītro. 3. Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu tekstu: "4. pants – Statistikas darbības joma Statistika par arodmācībām uzņēmumos aptver vismaz tās visas ekonomiskās darbības, kas definētas NACE 2. red. B–N un R–S sadaļā. "3.NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI 20. pants Pārejas noteikumi Atsaucoties uz Regulas (EK, Euratom) Nr. 58/97 3. panta 1. punktu, dalībvalstīm jānosūta Komisijai (Eurostat) uzņēmējdarbības strukturālā statistika par 2008. kalendāro gadu saskaņā gan ar NACE 1.1. red., gan NACE 2. red. Katram Regulas (EK, Euratom) Nr. 58/97 pielikumam raksturlielumu un nepieciešamo iedalījumu sarakstu, ko jāiesniedz atbilstoši NACE 1.1. red., nosaka saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 58/97 13. pantu. 21. pants Stāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2008. gada 1. janvāra. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. , Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs I PIELIKUMS NACE 2. red.
II PIELIKUMS Regulas (EK, Euratom) Nr. 58/97 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. pielikumu groza šādi: 1. Regulas 1. pielikumu (Kopējais modulis ikgadējai strukturālajai statistikai) groza šādi: 1.1. Visā tekstā izdara šādus grozījumus:
1.2. Regulas 9. sadaļu aizstāj ar šādu tekstu: "9. iedaļa - Darbību grupas "Turpmāk minētās darbību grupas attiecas uz NACE 2. red. klasifikāciju.
2. Regulas 2. pielikumu (Sīki izstrādāts modulis strukturālajai statistikai rūpniecībā) groza šādi. 2.1 Visā tekstā veic šādus grozījumus:
2.2. 3. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu: ""3. iedaļa - Piemērošanas joma "Statistika ir jāapkopo par visām darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. B, C, D, un E sadaļa. Šīs sadaļas attiecas uz izrakteņu ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi (B), apstrādes rūpniecību (C), elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu (D), kā arī ūdens apgādi, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanu un sanāciju (E). Uzņēmumu statistika attiecas uz visu uzņēmumu kopumu, kuru pamatdarbības klasifikācija ietilpst B, C, D vai E sadaļā. "3. Regulas 3. pielikumu (Sīki izstrādāts modulis strukturālajai statistikai par tirdzniecību) groza šādi. 3.1. Pielikuma 3. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Statistika ir jāapkopo par visām darbībām, uz kurām attiecas NACE 2. red. G sadaļa. Šī nozare attiecas uz vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbībām; mehānisko transportlīdzekļu un motociklu remontu. Uzņēmumu statistika attiecas uz visu uzņēmumu kopumu, kuru pamatdarbības klasifikācija ietilpst G sadaļā. "3.2. Visā tekstā veic šādus grozījumus:
Pielikuma 5. iedaļā "Pirmais pārskata gads" un 9. iedaļā "Ziņojumi un eksperimentālie pētījumi" atsauce uz NACE Rev.1 50., 51. un 52. nodaļu ir jāsaglabā. 4. Regulas 4. pielikumu (Sīki izstrādāts modulis celtniecības strukturālajai statistikai) groza šādi. Visā tekstā veic šādus grozījumus:
5. Regulas 5. pielikumu (Sīki izstrādāts modulis strukturālajai statistikai apdrošināšanas jomā) groza šādi. Visā tekstā veic šādus grozījumus:
6. Regulas 6. pielikumu (Sīki izstrādāts modulis strukturālajai statistikai par kredītiestādēm) groza šādi. Visā tekstā veic šādus grozījumus:
7. Regulas 7. pielikumu (Sīki izstrādāts modulis strukturālajai statistikai par pensiju fondiem) groza šādi. Visā tekstā veic šādus grozījumus:
III PIELIKUMS Regulas (EK) Nr. 1165/98 A, B, C un D pielikumu groza šādi. 1. A pielikums 1.1. Regulas A pielikuma a) punktu ("Darbības joma") aizstāj ar šādu tekstu: "(a) Darbības joma "Šis pielikums attiecas uz visām darbībām, kas uzskaitītas NACE 2. red. B–E sadaļā vai attiecīgi uz visiem ražojumiem, kas uzskaitīti CPA B–E sadaļā. Informācija nav prasīta NACE 2. red. 37. un 39. nodaļai un 38.1. un 38.2. grupai. To darbību, attiecībā uz kurām netiek prasīta informācija, sarakstu var pārskatīt saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru "1.2. Regulas A pielikuma c) punkta ("Mainīgo lielumu saraksts") 6., 7. un 8. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "6. Informācija par ražošanu (Nr. 110) nav prasīta NACE 2. red. 36. nodaļai un 35.3. un 38.3. grupai. 7. Informācija par apgrozījumu (Nr. 120, 121, 122) nav prasīta NACE 2. red. D un E sadaļai. 8. Informācija par pasūtījumiem (Nr. 130, 131, 132) ir prasīta tikai šādām NACE 2. red. nodaļām: 13, 14, 17, 20, 21, 24, 25, 26, 27, 28, 29, 30. Darbību sarakstu var pārskatīt saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru. "1.3. A pielikuma c) punkts ("Mainīgo lielumu saraksts") 9. un 10. punkts tiek aizstāti ar šādiem: "9. Informācija par mainīgajiem lielumiem (Nr. 210, 220, 230) nav prasīta NACE 2. red. grupai 38.3. 10. "10. Informācija par izlaides cenām vai vienības vērtības indeksu (Nr. 310, 311, 312 un 340) nav prasīta par sekojošām NACE 2. red. grupām attiecīgi CPA: 07.2., 24.46., 25.4., 30.1., 30.3., 30.4. un 38.3. To darbību, attiecībā uz kurām netiek prasīta informācija, sarakstu var pārskatīt saskaņā ar 18. pantā noteikto kārtību. 11. Importa cenu mainīgo lielumu (Nr. 340) aprēķina, pamatojoties uz CPA ražojumiem. Darbības veida vienības par importu var klasificēt ārpus NACE 2. red. B–E sadaļā norādītajām darbībām.". "1.4. Regulas A pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Visi mainīgie lielumi, izņemot importa cenas mainīgo lielumu, jānosūta NACE 2. red. sadaļas (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenī. Mainīgais lielums 340 ir jānosūta CPA sadaļas (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenī. 2. Turklāt NACE 2. red. C sadaļas ražošanas rādītājs (Nr. 110) un izlaides cenu rādītājs (Nr. 310, 311, 312) jānosūta NACE 2. red. trīs ciparu un četru ciparu līmenī. Nosūtītajiem ražošanas un izlaides cenu rādītājiem trīs ciparu un četru ciparu līmenī jāatbilst vismaz 90 % no kopējās pievienotās vērtības NACE 2. red. C sadaļā katrai dalībvalstij attiecīgajā bāzes gadā. Šos mainīgos lielumus nav nepieciešams nosūtīt šādā detalizētā līmenī tām dalībvalstīm, kuru kopējā pievienotā vērtība NACE 2. red. C sadaļā attiecīgajā bāzes gadā ir mazāka nekā 4 % no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja. "1.5. Regulas A pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 3. apakšpunktā: "NACE Rev. 1" aizstāj ar "NACE 2. red.". 1.6. Regulas A pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 4., 5., 6. un 7. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "4. Turklāt visi mainīgie lielumi, izņemot apgrozījuma un jauno pasūtījumu mainīgos lielumus (Nr. 120, 121, 122, 130, 131, 132), ir jānosūta par kopējo rūpniecības nozari, kas noteikta kā NACE 2. red. B–E sadaļa, un ražošanas pamatgrupējumiem (RPG), kas definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 586/2001(21). 5. Apgrozījuma mainīgie lielumi (Nr. 120, 121, 122) ir jānosūta par kopējo rūpniecības nozari, kas noteikta kā NACE 2. red. B un C sadaļa, un RPG, izņemot ražošanas pamatgrupējumu, kas noteikts ar enerģiju saistītām darbībām. 6. Jauno pasūtījumu mainīgie lielumi (Nr. 130, 131, 132) ir jānosūta par kopējo ražošanu, NACE 2. red. C sadaļā un samazinātu RPG skaitu, kas attiecas uz NACE 2. red. nodaļām, kuras noteiktas šī pielikuma c) iedaļas ("Mainīgo lielumu saraksts") 8. punktā. 7. Importa cenu mainīgais lielums (Nr. 340) jānosūta par kopējiem rūpniecības ražojumiem CPA B–E sadaļā un RPG, kas definēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 586/2001 attiecībā uz CPA ražojumu grupām. Šis mainīgais lielums nav jānosūta tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro par savu valūtu. "1.7. Regulas A pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 9. un 10. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "9. Ārējā tirgus mainīgie lielumi (Nr. 122, 132 un 312) jānosūta atbilstoši iedalījumam euro zonā un ārpus euro zonas. Šo iedalījumu piemēro kopējai rūpniecības nozarei, kas definēta kā NACE 2. red. B–E sadaļa, RPG, NACE 2. red. sadaļa (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenis. Informācija par NACE 2. red. D un E sadaļu nav jāsniedz par 122. mainīgo lielumu. Turklāt importa cenu mainīgais lielums (Nr. 340) jānosūta atbilstoši iedalījumam euro zonā un ārpus euro zonas. Šo iedalījumu piemēro visai rūpniecības nozarei, kas definēta kā CPA B–E sadaļa, RPG, CPA sadaļa (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenis. Lai veiktu euro zonas un ārpus euro zonas iedalījumu, Komisija saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru var paredzēt Eiropas izlases shēmu piemērošanas noteikumus, kā paredzēts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Eiropas izlašu shēma var ierobežot importa cenu mainīgā lieluma darbības jomu, attiecinot to uz ražojumu importu no tādām valstīm, kuras ir ārpus zonas. Dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro par savu valūtu, mainīgo lielumu Nr. 122, 132, 312 un 340 sadalījums euro zonā un ārpus tās nav jānosūta. 10. Tām dalībvalstīm, kuru pievienotā vērtība NACE 2. red. B, C, D un E sadaļās attiecīgajā bāzes gadā ir mazāk nekā 1 % no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja, jānosūta dati tikai par kopējo rūpniecības nozari, RPG un NACE 2. red. sadaļu līmenī vai CPA sadaļu līmenī. "1.8. Regulas A pielikuma g) punkta ("Datu nosūtīšanas termiņi") 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "2. Termiņš var būt par 15 kalendārajām dienām ilgāks attiecībā uz datiem par NACE 2. red. grupu un klašu līmeņiem vai CPA grupu un klašu līmeņiem. Dalībvalstīm, kuru pievienotā vērtība NACE 2. red. B, C, D un E sadaļās, attiecīgajā bāzes gadā ir mazāk nekā 3 % no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja, termiņš var būt par 15 kalendārajām dienām ilgāks datiem par kopējo rūpniecības nozari, RPG, NACE 2. red. sadaļu un nodaļu līmeņiem vai CPA sadaļu un nodaļu līmeņiem. "1.9. Regulas A pielikuma i) punktam ("Pirmais pārskata periods") pievieno šādu teikumu: "Pirmais pārskata periods, par kuru jānosūta visi mainīgie lielumi NACE 2. red., ir 2009. gada janvāris ikmēneša datiem, un 2009. gada pirmais ceturksnis ‐ ceturkšņa datiem. "2. B pielikums 2.1. Regulas B pielikuma a) punktu ("Darbības joma") aizstāj ar šādu tekstu: "a) Šis pielikums attiecas uz visām darbībām, kas uzskaitītas NACE 2. red. F sadaļā. Regulas B pielikuma e) punktā ("Pārskata periods"): "2.2. NACE" aizstāj ar "NACE 2. red. 2.3. Regulas B pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 1. un 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Mainīgie lielumi Nr. 110, 210, 220 un 230 ir jānosūta vismaz NACE 2. red. sadaļu līmenī. 2. Jaunu pasūtījumu mainīgie lielumi (Nr. 130, 135 un 136) ir prasīti tikai NACE 2. red. 41.2. grupai un 42. nodaļai. "2.4. Regulas B pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 6. apakšpunktā: "NACE" aizstāj ar "NACE 2. red.". 2.5. Regulas B pielikuma g) punkta ("Datu nosūtīšanas termiņi") 2. apakšpunktā: 2.6. NACE Rev.1" aizstāj ar "NACE 2. red. "Regulas B pielikuma i) punktu ("Pirmais pārskata gads") papildina ar šādu teikumu: "3. Pirmais pārskata periods, par kuru jānosūta visi mainīgie lielumi NACE 2. red., ir 2009. gada janvāris ikmēneša datiem, un 2009. gada pirmais ceturksnis – ceturkšņa datiem. 3. C pielikums "3.1. Regulas C pielikuma a) punktu ("Darbības joma") aizstāj ar šādu tekstu: Šis pielikums attiecas uz visām darbībām, kas uzskaitītas NACE 2. red. 47. nodaļā. "3.2. Regulas C pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 1., 2., 3., 4. un 5. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120) un noieta deflatora/pārdošanas apjoma mainīgais lielums (Nr. 330/123) jānosūta atbilstoši 2. un 3. apakšpunktā noteiktajai detalizācijas pakāpei. Nodarbināto personu skaita mainīgais lielums (Nr. 210) jānosūta atbilstoši 4. apakšpunktā noteiktajai detalizācijas pakāpei. 2. Detalizācijas pakāpes, pārgrupējot NACE 2. red. klases un grupas: 47.11. klase; 47.19. klase; 47.2. grupa; 47.3. grupa; 47.73., 47.74. un 47.75. klases kopsumma; 47.51., 47.71. un 47.72. klases kopsumma; 47.43., 47.52., 47.54., 47.59. un 47.63. klases kopsumma; 47.41., 47.42., 47.53., 47.61., 47.62., 47.64., 47.65., 47.76., 47.77. un 47.78. klases kopsumma; 47.91. klase. 3. Kopējie līmeņi, pārgrupējot NACE 2. red. klases un grupas: 47.11. un 47.2. klases un grupas kopsumma; 47.19., 47.4., 47.5., 47.6., 47.7., 47.8. un 47.9. grupas un klases kopsumma; 47. nodaļa 47. nodaļa bez 47.3. 4. 47. nodaļa 47. nodaļa bez 47.3. 5. Dalībvalstīm, kuru apgrozījums NACE 2. red. 47. nodaļā, attiecīgajā bāzes gadā ir mazāk nekā 1% no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja, jānosūta tikai dati par apgrozījuma mainīgo lielumu (Nr. 120) un noieta deflatora/pārdošanas apjoma mainīgais lielums (Nr. 330/123) atbilstoši 3. apakšpunktā noteiktajai detalizācijas pakāpei.". "3.3. Regulas C pielikuma g) punkta ("Datu nosūtīšanas termiņi") 1., 2. un 3. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "1. Mainīgos lielumus apgrozījumam (Nr. 120) un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 330/123) nosūta divu mēnešu laikā saskaņā ar šā pielikuma f) punkta 2. apakšpunktā noteikto detalizācijas pakāpi. Termiņš drīkst būt līdz 15 dienām ilgāks tām dalībvalstīm, kuru NACE 2. red. 47. nodaļā minētais apgrozījums attiecīgajā bāzes gadā ir mazāks nekā 3 % no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja. 2. Mainīgos lielumus apgrozījumam (Nr. 120) un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 330/123) nosūta viena mēneša laikā saskaņā ar šā pielikuma f) punkta 3. apakšpunktā noteikto detalizācijas pakāpi. Dalībvalstis var izvēlēties, vai sniegt informāciju attiecībā uz apgrozījuma un noieta deflatora/pārdošanas apjoma Nr. 120 un 330/123 mainīgajiem lielumiem atbilstoši Eiropas izlases shēmas piešķīrumiem kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Piešķīrumu nosacījumus nosaka saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru. 3. Nodarbināto personu skaita mainīgo lielumu nosūta divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām. Termiņš drīkst būt līdz 15 dienām ilgāks tām dalībvalstīm, kuru NACE 2. red. 47. nodaļā minētais apgrozījums attiecīgajā bāzes gadā ir mazāks nekā 3 % no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja. "3.4. Regulas C pielikuma i) punktam ("Pirmais pārskata gads") pievieno šādu teikumu: "Pirmais pārskata periods, par kuru jānosūta visi mainīgie lielumi NACE 2. red., ir 2009. gada janvāris ikmēneša datiem, un 2009. gada pirmais ceturksnis ‐ ceturkšņa datiem. "4. D pielikums 4.1. Regulas D pielikuma a) punktu ("Darbības joma") aizstāj ar šādu tekstu: "a) Darbības joma "Šis pielikums attiecas uz visām darbībām, kas uzskaitītas NACE 2. red. 45. un 46. nodaļā, kā arī H–N un P–S sadaļā. "4.2. Regulas D iedaļas c) punkta ("Mainīgo lielumu saraksts") 4. apakšpunkta d) daļā: 4.3. NACE" aizstāj ar "NACE 2. red. "4.3. Regulas D pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 1., 2., 3., 4. un 5. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120) jānosūta saskaņā ar šādiem NACE 2. red. grupējumiem: 46. triju ciparu līmenī; 45., 45.2., 49., 50., 51., 52., 53., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 71., 73., 74., 78., 79., 80., 81.2., 82.; (45.1., 45.3. un 45.4.) kopsummu; (55. un 56.) kopsummu; 69. un 70.2.) kopsummu. Nodarbināto personu skaita mainīgais lielums (Nr. 210) jānosūta saskaņā ar šādiem NACE 2. red. grupējumiem: 45., 46., 49., 50., 51., 52., 53., 58., 59., 60., 61., 62., 63. nodaļām; (69., 70.2., 71., 73. un 74.) kopsummu; (55. un 56.) kopsummu; 78. , 79., 80., 81.2. un 82.) kopsummu. 3. Attiecībā uz NACE 2. red. 45. un 46. nodaļu apgrozījuma mainīgie lielumi divu ciparu līmenī jānosūta tikai tām dalībvalstīm, kuru apgrozījums šajās NACE 2. red. nodaļās attiecīgajā bāzes gadā ir mazāks nekā 4% no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja. 4. Attiecībā uz NACE 2. red. H un J sadaļu nodarbināto personu skaita mainīgais lielums (Nr. 210) sadaļas līmenī jānosūta tikai tām dalībvalstīm, kuru kopējā pievienotā vērtība NACE 2. red. H un J sadaļās attiecīgajā bāzes gadā ir mazāks nekā 4% no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja.
(69.1., 69.2. un 70.2.) kopsummu; "4.4. NACE 2. red. 78 ietver kopējo cenu par darbaspēka pieņemšanu un personāla nodrošināšanu. "4.4. Regulas D pielikuma f) punkta ("Detalizācijas pakāpe") 7. apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu: "7. Attiecībā uz NACE 2. red. 63. nodaļu produkcijas izlaides cenas mainīgais lielums (Nr. 310) divu ciparu līmenī jānosūta tikai tām dalībvalstīm, kuru apgrozījums šajā NACE 2. red. nodaļā attiecīgajā bāzes gadā ir mazāks nekā 4% no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja. "
(v) NACE 2. red. K, P, Q, R un S sadaļu. "Regulas D pielikuma i) punktam ("Pirmais pārskata periods") pievieno šādu teikumu: "4.7. Pirmais pārskata periods, par kuru jānosūta visi mainīgie lielumi NACE 2. red., ir 2009. gada pirmais ceturksnis. "4.7. Regulas D pielikuma j) punktu ("Pārejas laiks") aizstāj ar šādu tekstu: Mainīgajam lielumam Nr. 310 saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru var paredzēt pārejas laiku, kas beidzas ne vēlāk kā 2008. gada 11. augustā. Saskaņā ar 18. panta noteikto procedūru turpmāku viena gada pārejas laiku var piešķirt mainīgā lieluma Nr. 310 īstenošanai attiecībā uz NACE 2. red. 52., 69., 70., 71., 73., 78., 80. un 81. nodaļu. Papildus minētajiem pārejas periodiem saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru var piešķirt vēl viena gada pārejas periodu tām dalībvalstīm, kuru apgrozījums attiecīgajā bāzes gadā NACE 2. red. darbības veidos, kas minēti a) punktā ("Darbības joma") ir mazāk par 1% no Eiropas Kopienas kopējā rādītāja. "IV PIELIKUMS Regulas (EK) Nr. 2150/2002 I. pielikumu groza šādi. 1. Regulas I pielikuma 1. iedaļu aizstāj ar šādu tekstu: "Statistika jāapkopo pa visām darbībām, kuru klasifikācija atbilst NACE 2. red. A–U sadaļai. Šīs sadaļas aptver visas saimnieciskās darbības. Šis pielikums attiecas arī uz:
2) "1.1. Šādām pozīcijām kā norādīts NACE 2. red.: "
V PIELIKUMS Regulas (EK) Nr. 808/2004 I pielikuma b) punktu aizstāj ar šādu tekstu: "b) Piemērošanas joma Šis modulis attiecas uz uzņēmējdarbību, kas ietverta ekonomiskās darbības statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 2. red.) C–N un R sadaļā un 95. nodaļā. K sadaļu ietvers pēc veiksmīgiem iepriekšējiem ievadpētījumiem. "
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kopienas ārkārtas finanšu palīdzības sniegšana Kosovai * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM (2006)0207)(1), – ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0171/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A6-0291/2006), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra * |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM (2006)0162)(1), – ņemot vērā pirmo teikumu EK līguma 181.a panta 2. punktā, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0170/2006), – ņemot vērā Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0285/2006), 1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu; 2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu; 3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam; 4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu; 5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra * |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Priekšlikumu groza šādi:(1)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pamattiesību aģentūra, darbības saskaņā ar Eiropas Savienības līguma VI sadaļu * |
| |||||||||||||||||||
(Apspriežu procedūra) Priekšlikumu groza šādi(1):
| ||||||||||||||||||||
| Turpmākā Eiropas patentu politika |
| |||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas 1997. gada 24. jūnija Zaļo grāmatu par Kopienas patentu un Eiropas Patentu sistēmu – Inovācijas veicināšana ar patentu palīdzību (KOM(1997)0314), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā(1), – ņemot vērā 2005. gada 26. oktobra rezolūciju par biotehnoloģisko izgudrojumu patentiem(2), – ņemot vērā Komisijas 2006. gada 9. janvārī uzsāktās pārrunas par turpmāko Eiropas patentu politiku, – ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu, A. tā kā paredzamā nākotnē visdrīzāk netiks uzlaboti nepilnīgie priekšlikumi par Kopienas patenta izveidi; B. tā kā visiem pieejama, efektīva un konkurētspējīga patentu sistēma, kas neprasa augstas izmaksas, ir galvenais Lisabonas stratēģijas izvirzītais priekšnoteikums konkurētspējīgas, uz zināšanām balstītas sabiedrības izveidei, un tā ir īpaši svarīga mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lielo sabiedrību attīstībai; C. C tā kā tiek izteiktas aizvien lielākas bažas par nevēlamiem patentiem dažādās jomās un demokrātiskas kontroles trūkumu šādu patentu piešķiršanas, juridiskas apstiprināšanas un piemērošanas procesā, 1. Mudina Komisiju izskatīt visas iespējas, kā uzlabot patentus un patentu strīdu izšķiršanas sistēmas ES, tostarp dalību turpmākās pārrunās par Eiropas Patentu strīdu izšķiršanas nolīgumu (EPLA), pievienošanos Minhenes Konvencijai un Kopienas patenta priekšlikumu pārskatīšanu; attiecībā uz EPLA uzskata, ka ierosinātajā tekstā ir jāveic būtiski uzlabojumi, lai risinātu problēmas saistībā ar demokrātisku kontroli, tiesisku neatkarību un strīdu izšķiršanas izmaksām, un jāiesniedz pieņemams priekšlikums attiecībā uz EPLA Tiesas reglamentu; 2. Atgādina Komisijai, ka visi likumdošanas priekšlikumi ir jāpapildina ar padziļinātu analīzi par to ietekmi uz patentu kvalitāti, patentu sistēmas pārvaldību un tiesisko neatkarību un strīdu izšķiršanas izmaksām; 3. Prasa, lai Eiropas Parlamenta Juridiskajam dienestam lūgtu sniegt starpposma atzinumu par dalībvalstu iespējamo EPLA noslēgšanu no ES aspekta, ņemot vērā EPLA un acquis communautaire pārklāšanos, lai ieviestu skaidrību par tiesiskajām kompetencēm šajā jomā; 4. Uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||
| Dzīvnieku aizsardzība un labturība 2006. - 2010. gadā |
| |||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. - 2010. gadā (KOM(2006)0013) (Rīcības plāns), – ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un ar to saistīto ietekmes novērtējumu (KOM(2006)0014 un SEK(2006)0065), – ņemot vērā EK līgumam (Amsterdamas Līgums) pievienoto protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību, – ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvu 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem(1), – ņemot vērā Kopienas noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, – ņemot vērā pašreiz sagatavošanas procesā esošo 7. Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammu (KOM(2005)0119), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomes pavasara sanāksmei "Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai ‐ jauns posms Lisabonas stratēģijā" (KOM(2005)0024), – ņemot vērā Komisijas 2005. gada 15. jūnija pamatnostādnes ietekmes novērtējumam (SEK(2005)0791), – ņemot vērā Komisijas pilnvaras PTO sarunās par lauksaimniecību saskaņā ar Komisijas priekšlikumu attiecībā uz nosacījumiem PTO 2003. gada janvāra sarunās par lauksaimniecību (dokuments Nr. 625/02), – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6-0290/2006), A. tā kā jebkuras ar dzīvnieku aizsardzību un labturību saistītas darbības pamatā ir jābūt principam, ka dzīvnieki ir just spējīgas radības, kuru īpašās vajadzības ir jāņem vērā, un tā kā dzīvnieku aizsardzība 21. gadsimtā ir cilvēcības izpausme un izaicinājums Eiropas civilizācijai un kultūrai; B. tā kā Eiropā pēdējo gadu laikā ir pieņemti dažādi likumi dzīvnieku aizsardzības jomā un dzīvnieku aizsardzības līmenis Eiropā ir viens no visaugstākajiem pasaulē, un tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir paudis uzskatu, ka šāda attīstība ir obligāta, un tā kā augsts dzīvnieku aizsardzības līmenis Eiropā atbilst sabiedrības pieprasījumam pēc ētiskā un sociālā ziņā drošiem produktiem; C. tā kā dzīvnieku aizsardzība skar vairākas politiskās jomas un daudzus ētiska, sociāla, politiska un ekonomiska rakstura jautājumus un tā kā dzīvnieku aizsardzību nedrīkst aprobežot tikai ar to dzīvnieku aizsardzību un labturību, kurus izmanto izmēģinājumos un lauksaimniecībā, bet tā ir jāattiecina uz visiem dzīvniekiem; D. tā kā dzīvnieku aizsardzība, veselība un produktu drošība ir savstarpēji saistītas un tā kā alternatīvas pārbaudes metodes un augsts dzīvnieku aizsardzības līmenis saistībā gan ar audzēšanu, gan kaušanu var pozitīvi ietekmēt produktu drošību un kvalitāti; E. tā kā, lai turpmāk attīstītu dzīvnieku aizsardzību Kopienas līmenī, ir jāpastiprina pasākumi pētniecības jomā, dzīvnieku aizsardzības aspekts ir jāiekļauj visos svarīgajos ietekmes novērtējumos, kā arī visas interešu grupas ir jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā un tā kā pārredzamība un atbalsts, kā arī spēkā esošo noteikumu vienota piemērošana un pārbaude visos līmeņos ir priekšnoteikumi, lai veiksmīgi īstenotu dzīvnieku aizsardzības stratēģiju Eiropā; F. tā kā dzīvnieku aizsardzības stratēģijas mērķis ir pienācīgi novērtēt izmaksu pieaugumu dzīvnieku aizsardzības jomā un tā kā godkārīgas dzīvnieku aizsardzības politikas panākumi ir ierobežoti, ja šo politiku izstrādā vienpusēji tikai Eiropas Savienība un bez Eiropas un pasaules mēroga dialoga, spēcīgas izglītošanas un informēšanas stratēģijas valstīs un ārpus tām attiecībā uz dzīvnieku aizsardzības augsto standartu priekšrocībām; G. tā kā ES politika dzīvnieku aizsardzības jomā ir obligāti jāsaista ar saskaņotu tirdzniecības politiku, kas atzīst to, ka par spīti ES centieniem nedz 2004. gada jūlija pamatnolīgumā, nedz kādā citā PTO Dohas sarunu pamatdokumentā ir ņemts vērā dzīvnieku labturības jautājums, un tā kā, kamēr nemainās ES vissvarīgāko partneru pamatnostāja PTO sarunās, turpmākus dzīvnieku aizsardzības standartus, kas varētu negatīvi ietekmēt ražotāju konkurētspēju starptautiskā mērogā, nevar ieviest; H. tā kā Komisija PTO sarunās galveno uzmanību nepievērsa jautājumam par nekomerciālu interešu atzīšanu, kuras skar arī dzīvnieku labturību, un tā kā līdz ar to nevar gaidīt, ka nekomerciālu interešu atzīšana kļūs par galīgās vienošanās sastāvdaļu, kamēr Komisija uzskatāmi nemaina savu nostāju sarunās; I. tā kā izšķiroša stratēģija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, kura attiecas tikai uz Eiropas tirgu, ir bīstama ar to, ka daļa Eiropas ražotāju pārtrauc savu darbību; J. tā kā lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības līdzsvarošanai Eiropas Savienībā un importēšanas noteikumiem jābūt vienam mērķim ‐ novērst, ka Eiropas ražotāji atrodas neizdevīgākā stāvoklī pasaules tirgū; K. tā kā aizvietošanas, samazināšanas, uzlabošanas principa īstenošana (3R princips ‐ Replacement, Reduction, Refinement), kā rezultātā būtu jāsamazina dzīvnieku izmatošana pētniecībā, zinātnē un produktu pieļaujamības pārbaudēs, ir ES dzīvnieku aizsardzības politikas stūrakmens, 1. atzinīgi vērtē Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai 2006. - 2010. gadā, saistībā ar kuru pirmoreiz Amsterdamas Līgumam pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību ir transponēts kopējā rīcības plānā par turpmāko dzīvnieku aizsardzības attīstību Eiropā; 2. pauž bažas, ka Komisija rūpējas tikai par to, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku aizsardzību pilnībā ņem vērā arī ar to saistītās politikas jomās; 3. uzskata, ka ir steidzami jāuzsāk ES politikas izvērtēšana dzīvnieku aizsardzības jomā atbilstīgi tās tiesiskajiem pienākumiem saskaņā ar Amsterdamas Līgumam pievienoto protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību; 4. uzskata, ka uzlabota dzīvnieku aizsardzība atspoguļo Kopienas ilglaicīgo apņemšanos, un tādēļ aicina Komisiju savlaicīgi ziņot par sasniegumiem un atbilstīgi tiem iesniegt paziņojumu par rīcības plāna turpmāko attīstību pēc 2010. gada; 5. aicina Komisiju un dalībvalstis savas kompetences ietvaros turpināt darbu dzīvnieku aizsardzības jomā un turklāt pilnībā ņemt vērā visu dzīvnieku aizsardzību un labturību; aicina Komisiju aizstāvēt to, ka Eiropā sivēnus kastrē no septiņu dienu vecuma, izmantojot anestēziju; 6. pauž nožēlu, ka Eiropas dzīvnieku aizsardzības politika līdz šim galvenokārt attiecas tikai uz lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un labturību; 7. atzinīgi vērtē Komisijas centienus attīstīt un uzlabot tiesību aktus dzīvnieku aizsardzības jomā, dzīvnieku aizsardzības aspektu iekļaušanu visās Kopienas politikas jomās un visa veida iespējamo pasākumu (likumdošana, brīvprātīgas pamatnostādnes labai praksei, izglītošana, veicināšana, pētniecība u.c.) īstenošanu, lai nodrošinātu augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni saistībā ar izturēšanos pret dzīvniekiem; šajā sakarā uzskata, ka galvenais ir likumdošanas darbā, ciktāl tas ir pamatots, radīt kopīgu bāzi, uz kuras pamata var izstrādāt brīvprātīgas papildu iniciatīvas ar atbilstīgu ad hoc apzīmējumu; 8. uzsver, ka, lai uzlabotu vai no jauna izstrādātu obligātos standartus dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, ir jāvienojas par prioritāru sarakstu, kurā ir skaidri norādītas dzīvnieku sugas un definētas problēmas; uzskata, ka turpmāko gadu laikā minētajā prioritārajā sarakstā jāiekļauj šādas dzīvnieku sugas: piena liellopi, pieauguši liellopi, akvakultūras dzīvnieki, nobarošanai paredzētās cūkas un tītari; 9. uzskata, ka, tā kā katram no minētajiem mehānismiem būs atšķirīga nozīme, būs jāveic politiska rakstura pētniecība, lai definētu šīs atšķirīgās nozīmes un izskaidrotu tās iesaistītajām personām; 10. konstatē, ka daudzas Kopienas politikas jomas, kas nav iekļautas rīcības plānā, ietekmē dzīvnieku aizsardzību, piemēram, ilgtspējīga attīstība, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES)(2) un tirdzniecības standarti, un uzsver, ka ir svarīgi visās svarīgajās politikas jomās pilnībā pievērst uzmanību jautājumiem par dzīvnieku aizsardzību; 11. norāda uz to, ka, ieviešot augstākus dzīvnieku aizsardzības un labturības standartus, ir jāņem vērā atsevišķu Eiropas Savienības reģionu īpatnības; 12. uzsver, ka Komisija nodrošina visu līdz šim spēkā esošo ES tiesību aktu īstenošanu dzīvnieku aizsardzības jomā un tie paliks spēkā arī turpmāk; 13. aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā savstarpējās atbilstības noteikumus, vērst uzmanību uz visu noteikumu vienotu piemērošanu un uzraudzību Eiropas Savienībā un konsekventi rīkoties konstatēto pārkāpumu gadījumos, lai saglabātu uzticību spēkā esošajiem noteikumiem un nodrošinātu taisnīgu konkurenci Eiropas Savienībā; 14. norāda uz nepieciešamību aplūkot pasākumus dzīvnieku aizsardzības jomā saistībā ar to sociālekonomisko ietekmi; 15. aicina Komisiju sistemātiski iekļaut attiecīgos izvērtējumus par visu ar dzīvnieku aizsardzību saistīto pasākumu ietekmi; visos ietekmes novērtējumos par jaunajām dzīvnieku aizsardzības normām ir jāaplūko ētiska, sociāla un ekonomiska rakstura ietekme kopumā un jāvērš uzmanība uz jaunākajiem sasniegumiem zinātnē, praktisko pieredzi un attīstību starptautiskā mērogā; minētajos novērtējumos jānorāda uz pozitīvajiem aspektiem un visaptveroši jāņem vērā dažādu faktoru mijiedarbība, piemēram, dzīvnieku aizsardzība, veselība, vide un produktu kvalitāte; 16. atzīst, ka augsti dzīvnieku aizsardzības standarti ir saistīti ar izmaksu palielināšanos lauksaimniekiem, un uzskata, ka ir jāveic īpaši pasākumi, lai novērstu, ka ražošanu pārceļ uz tām valstīm, kurās standarti ir zemāki; aicina Komisiju visos ietekmes novērtējumos ņemt vērā darba drošības aspektu; saskaņā ar pārstrādāto Lisabonas darba kārtību ir vajadzīgs jauns to izmaksu izvērtējums, kuras ir saistītas ar jauniem priekšlikumiem un ietekmē attiecīgo uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru konkurētspēju starptautiskā mērogā; 17. norāda, ka, atbilstīgi nosakot normu īstenošanas termiņus, ņemot vērā dzīvnieku skaitu un uzņēmumu apjomus vai atsakoties no liekas birokrātijas, kas saistīta ar pārbaudēm un dokumentāciju, tiek veicināts atbildīgo pušu atbalsts dzīvnieku aizsardzībai; ir rūpīgi jāpārbauda iespējas, kas ir saistītas ar jaunu tehnoloģiju un procedūru izmantošanu; 18. uzsver, ka dzīvnieku aizsardzība un dzīvnieku veselība ir savstarpēji cieši saistīti jautājumi; tāpēc rīcības plāns būtu jāīsteno tā, lai, pastiprinot dzīvnieku aizsardzību, uzlabotos dzīvnieku veselība un lai dzīvnieku veselības politikas mērķis vienmēr būtu saistīts arī ar dzīvnieku aizsardzības uzlabošanu, un uzlabojumi būtu izmērojami; 19. aicina Komisiju cīņā pret dzīvnieku sērgām pievērst pastiprinātu uzmanību dzīvnieku aizsardzības aspektiem; reģionāli veikta vakcinācija ārkārtējos gadījumos ir labāks sērgu apkarošanas līdzeklis nekā daudzu veselu dzīvnieku iznīcināšana, turklāt ir jāņem vērā dažādā attieksme pret vakcināciju atsevišķās dalībvalstīs un tās iespējamā ietekme uz tirdzniecību; arī vakcināciju izmantošana preventīvos nolūkos būtu jāpastiprina, cik vien tas tehniski ir iespējams; aicina Komisiju, atbilstīgi piemērojot attiecīgos Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas līgumus, pastiprināt centienus, lai samazinātu ierobežojumus tirdzniecībā ar ražojumiem, kas iegūti no vakcinētiem dzīvniekiem; 20. atzinīgi vērtē to, ka dzīvnieku aizsardzības jautājumiem piešķir lielāku nozīmi kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā; taču norāda, ka ar to saistītās administratīvās izmaksas jau šobrīd ir pārāk lielas; no otras puses, kritizē to, ka lauku attīstības politikai paredzēto līdzekļu samazinājums praktiski apgrūtinās pabalstu finansējumu lopkopjiem, lai viņi īstenotu Kopienas tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā; pauž nozēlu, ka putnkopji un cūkkopji nesaņem kompensāciju par to, ka viņi ievēro Kopienas dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem; 21. aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar lauku attīstības politiku, labvēlīgi raudzīties uz visu rīcībā esošo dzīvnieku aizsardzības līdzekļu izmantošanu; 22. norāda, ka Kopienas tiesību aktus par dzīvnieku pārvadāšanu (Regula (EK) Nr. 1/2005(3) un Direktīva Nr. 95/29/EK(4)) praksē bieži neievēro, it īpaši attiecībā uz atpūtas laiku, ūdens apgādi un barošanu; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai dalībvalstis stingrāk un efektīvāk uzraudzītu Kopienas tiesību aktu piemērošanu; 23. norāda, ka saistībā ar dzīvnieku pārvadājumiem ir noteikti jāievieš un jāievēro zinātniski pamatoti dzīvnieku aizsardzības indikatori (atbilstīga tehnika, laika posms, apmācīts personāls) un, nosakot šos indikatorus, ir jāņem vērā klimata apstākļu dažādība dalībvalstīs saistībā ar atšķirīgajām dzīvnieku piemērošanās iespējām vidē; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt centienus, lai noteiktu un ieviestu objektīvus un īpašus parametrus, ar ko nosaka labāku dzīvnieku labturību to pārvadāšanas laikā, un lai noteiktu integrētas sertificēšanas sistēmas, kurās uzmanību pievērš arī ietekmei, kādu klimata un struktūru atšķirības ES reģionos var atstāt uz dzīvniekiem, to pārvadāšanas nosacījumiem un ilgumu; 24. norāda uz to, ka Komisijai līdz 2010. gadam kopā ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par izvietošanas blīvumu un pārvadāšanas maksimālo ilgumu attiecībā uz dzīvnieku pārvadājumiem un atbilstīgie tiesību aktu priekšlikumi; 25. uzskata, ka atbalsts 3R principa īstenošanai un turpmākai attīstībai dzīvnieku aizsardzības pētniecībā ir divas dažādas lietas un tāpēc 4. mērķis būtu jāsadala divos mērķos; 26. atzinīgi vērtē paredzētos pasākumos pētniecības jomā saistībā ar dzīvnieku aizsardzību; pētniecībā līdzās vispārējai zinātniskai pamatinformācijai ir jāvērš galvenā uzmanība uz viegli izmantojamiem un pārredzamiem dzīvnieku aizsardzības indikatoriem, sertificēšanas un marķēšanas sistēmu attīstību un citām metodēm, kas aizstāj izmēģinājumus, kuros izmanto dzīvniekus (3R princips); 27. aicina Komisiju nodrošināt, ka piemērotus un zinātniski pamatotus indikatorus, ciktāl tie ir izstrādāti, iekļauj spēkā esošajos un jaunajos dzīvnieku aizsardzības tiesību aktos, cik vien tas ir iespējams, un ka, citiem vārdiem sakot, mērķu nevis līdzekļu noteikšanai piešķir lielāku nozīmi; 28. aicina Komisiju visus turpmāk pārstrādātos tiesību aktus par dzīvnieku labturību balstīt uz objektīviem indikatoriem, lai izvairītos no patvaļīgiem lēmumiem ar nepamatotām ekonomiskām sekām lopkopjiem; 29. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka saistībā ar 7. Pētniecības pamatprogrammu ir sagatavots pietiekams finansējums pētniecībai dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, lai patiesi sasniegtu rīcības plāna mērķus; īpaši prasa, lai īpašu uzmanību pievērš objektīvo indikatoru izpētei dzīvnieku labturības jomā un lai, nosakot šos indikatorus, vērā ņem klimata apstākļu dažādību Eiropas Savienībā; 30. lūdz Komisijai atbalstīt dzīvnieku identificēšanai paredzēto elektronisko sistēmu izpēti un izstrādi, 31. aicina Komisiju nodrošināt, ka 6. Pētniecības pamatprogrammas tehnoloģiskās platformas un pētnieciskos darbus, piemēram, projektu "PredTox", kuri ievērojami veicina rīcības plāna īstenošanu, turpina pēc iespējas mazāk birokrātiski arī 7. Pētniecības pamatprogrammas ietvaros; 32. uzskata, ka plaša uzmanība ir jāvērš uz 3R principu; atzinīgi vērtē Komisijas centienus turpināt Direktīvas 86/609/EEK izstrādi attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem; atbalsta Komisiju, kas vēl 2006. gadā paredz iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus; sagaida, lai Komisija šajā sakarā izklāstītu, kādā veidā var nodrošināt noteikumu vienotu piemērošanu un to ievērošanas pārbaudi; 33. uzskata, ka ar ES tiesību aktu ierosināto pārstrādāšanu attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos ir jānodrošina, ka Direktīvas Nr. 86/609/EEK piemērošanas jomu paplašina, attiecinot to uz pamatizpēti un pētniecību, kurā izmanto dzīvniekus mācību nolūkos; 34. aicina Komisiju nodrošināt, lai nozares ieguldījums izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanā, par kuru vienojās saskaņā ar Eiropas Partnerattiecībām alternatīvu metožu jomā, būtu efektīvs, atklāts un savlaicīgi īstenots; aicina Komisiju uzlabot noteikumus, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu par izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem un izvairīšanos no atkārtotas izmēģinājumu ar dzīvniekiem veikšanas, un piemērot tos visās izmēģinājumu ar dzīvniekiem jomās, kā arī uzlabot visus tiesību aktus, kas paredz izmēģinājumus ar dzīvniekiem, tai skaitā nepublicētu un neveiksmīgu pētījumu datu izplatīšanu; 35. aicina Komisiju starptautiskā mērogā, proti, PTO un SEB, atbalstīt dzīvnieku aizsardzības un ar dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos saistīto prasību saskaņošanu produktu pieļaujamības procesā un aizstāvēt Eiropā pašreiz izmantojamās alternatīvās metodes; uzskata, ka ir jāpaātrina tādu metožu izstrāde, apstiprināšana un pieņemšana, ar kurām strādājot, dzīvniekus neizmanto izmēģinājumos, un pastiprināti ir jāsagatavo līdzekļi, personāls un administratīvais atbalsts katrā posmā, lai nodrošinātu dzīvnieku izmantošanas iespējami ātru aizstāšanu ar citām metodēm; 36. aicina ES regulējošās iestādes atzīt Eiropas Alternatīvu metožu apstiprināšanas centra jau atzītos izmēģinājumu veidus bez dzīvnieku izmantošanas; 37. atzīst, ka zemas kvalitātes zinātniskais darbs no ētiskā viedokļa nav pieņemams un nozīmē līdzekļu izšķērdību un ka ES būtu jāpieprasa, lai visus jaunos, pārstrādātos un esošos izmēģinājumu veidus, pirms veicina, ierosina vai apstiprina to izmantošanu, apstiprina saskaņā ar mūsdienu standartiem, ņemot vērā cilvēku un vides drošību; 38. aicina Komisiju, veidojot papildu ES iestādi dzīvnieku aizsardzības jomā, vispirms uzlabot to Kopienas iestāžu savstarpējo sadarbību, kuras nodarbojas ar dzīvnieku aizsardzības jautājumiem; 39. atzinīgi vērtē Komisijas centienus izstrādāt dzīvnieku aizsardzības marķējumu un izpētīt ar to saistītos jautājumus; tas dod patērētājam iespēju iegūt informāciju, iegādājoties attiecīgos produktus; ir jācenšas iekļaut pārstrādāto produktu marķēšanu; 40. uzskata, ka patērētāji ir jāinformē un jāsagatavo tam, ka par ražojumiem, kurus piedāvā lauksaimniecības uzņēmumi ar augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem, ir jāmaksā vairāk, kā arī ka šiem ražojumiem ir atbilstīgs marķējums; 41. uzskata, ka 2008. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētajā Komisijas ziņojumā par putnu gaļas un puntu gaļas izstrādājumu marķēšanu, kas ir saistoša un norāda uz dzīvnieku aizsardzības normu ievērošanu, īpaša uzmanība ir jāvērš uz to normu ievērošanu, kuras pārsniedz prasību minimumu; ar marķēšanas sistēmu, kuras pamatā ir normas, kas pārsniedz minimālās prasības, varētu atrisināt problēmu, kas skar tos patērētājus, kas vēlas iegādāties produktus, kas norāda, ka ir ievērotas dzīvnieku aizsardzības normas, bet veikalos nevar atpazīt šos produktus; 42. aicina Komisiju nodrošināt to, ka marķējumi ir pārredzami, viegli saprotami un uzticami; ar "ES etiķetes" palīdzību, norādot, piemēram, "ražots saskaņā ar ES dzīvnieku aizsardzības standartiem" un neatbilstīgiem produktiem ‐ "nav ražots saskaņā ar ES dzīvnieku aizsardzības standartiem", vienkārši un saistoši tiktu nodrošināta dzīvnieku aizsardzības normu izpilde attiecībā uz visiem Eiropā pārdotajiem produktiem; dzīvnieku aizsardzības pasākumu gadījumā, kuri pārsniedz minimālās prasības, īpaša norāde uz etiķetes precīzāk informētu patērētāju par ražotāja papildu centieniem, piespiestu tirdzniecības partnerus ievērot Eiropas dzīvnieku aizsardzības standartus un līdz ar to radītu Eiropai iespēju savus dzīvnieku aizsardzības standartus izplatīt visā pasaulē; uzsver privāto marķējumu nozīmi, proti, attiecībā uz augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem; 43. prasa, lai Komisija saskaņā ar tās Regulu (EK) Nr. 1071/2005(5) piešķir finansiālu atbalstu valstu informācijas un veicināšanas pasākumiem saistībā ar pārtikas produktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, ņemot vērā dzīvnieku aizsardzībai atbilstīgas ražošanas normas; šai sakarā galvenā uzmanība ir jāpievērš Komisijas rīcības plānā paredzētajai Eiropas kvalitātes normu izstrādei ražojumiem, kas iegūti dzīvnieku aizsardzībai atbilstīgas ražošanas procesā; 44. atzinīgi vērtē centienus atvieglot patērētājiem ierosināto tirdzniecības un informācijas sistēmu atpazīstamību, taču vienlaicīgi uzsver nepieciešamību atvieglot šo sistēmu izmantošanu visām pārtikas produktu apritē iesaistītajām pusēm; 45. principiāli atbalsta integrētu un vienotu indikatoru paredzēto izstrādi un izpēti dzīvnieku aizsardzības jomā; tiem ir jābūt zinātniski pamatotiem, objektīviem, izmērojamiem un atkārtojamiem, un tiem ir jāveicina dzīvnieku aizsardzības normu pārredzamība; tajos ir jāiekļauj dzīvnieku veselības aspekts; ar indikatoru palīdzību ir jāatvieglo pārbaudes, jāsamazina birokrātijas apjoms un jāiegūst zinātniski rezultāti, kurus valstis var savstarpēji salīdzināt; 46. aicina Komisiju rūpēties par to, lai trīs gadu laikā izstrādā integrētus dzīvnieku aizsardzības indikatorus un noslēdz attiecīgos pētnieciskos darbus; 47. aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt pieteikto komunikācijas stratēģiju un konsekventi īstenot to; rīcības plāna īstenošana var izdoties tikai tad, ja visas iesaistītās puses ir pietiekami informētas par tām priekšrocībām attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem, kuras ir saistītas ar augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni Eiropā; 48. uzskata, ka garantijas sistēmu potenciāls, kuras nodrošina augstu dzīvnieku labturības līmeni un veicina dzīvnieku aizsardzības uzlabošanos, mazinās konkurencē ar lētiem ražojumiem, kuru pamatā ir garantijas sistēmas, kas nodrošina dzīvnieku labturību, ievērojot tikai minimālās prasības dzīvnieku aizsardzības jomā, un ka tādēļ ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, ar ko nosaka kvalitātes garantijas minimālās normas; 49. aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt savus centienus saistībā ar patērētāju informēšanu; ir jāpārbauda rīcībā esošie veicināšanas instrumenti, lai atvieglotu atbilstīgu tirgvedības un informācijas kampaņu īstenošanu; 50. atzinīgi vērtē informācijas foruma izveidi dzīvnieku aizsardzības jomā; ar tā palīdzību būtu jāveicina informācijas apmaiņa par jaunāko attīstību dzīvnieku aizsardzības jomā, zinātniskajām atziņām un it īpaši par paraugprakses piemēriem; 51. atbalsta uzskatu, ka ir vajadzīga Eiropas stratēģija, lai sekmētu informācijas izplatīšanu par dzīvnieku aizsardzību Eiropā un trešās valstīs nolūkā izskaidrot pilsoņiem dzīvnieku audzēšanas sistēmu atšķirības, kā arī ar augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem saistītās izmaksas un ieguvumus; tas būtu jāīsteno neatkarīgi ierosinātā centra vai laboratorijas aizgādībā; 52. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu apmācībai, tālākizglītībai un konsultēšanai, piemēram, izmantojot Eiropas Lauku attīstības fonda līdzekļus lauku apvidus attīstībai; 53. uzskata, ka, ņemot vērā paredzēto vispārējo lauksaimniecības tirgus liberalizāciju, jaunu augstāku normu ieviešana ES 25 dalībvalstīs var ietekmēt Kopienas ražojumu konkurētspēju, ja saistībā ar PTO nenotiek šo normu vienādošana; 54. pauž nožēlu, ka saistībā ar spēkā esošajiem dzīvnieku aizsardzības un labturības standartiem pārtikas produktu ražošanas daļas pārvieto no ES uz citām valstīm, un tādēļ uzstājīgi aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt šīs tendences apjomu; 55. aicina Komisiju atlīdzināt finansiālos zaudējumus tiem ražotājiem Kopienā, kuriem dzīvnieku labturības pasākumu īstenošanas rezultātā pieaug ražošanas izmaksas; 56. norāda, ka daudzos gadījumos augstāki dzīvnieku aizsardzības standarti palielina izmaksas; tomēr līdz šim brīvās tirdzniecības jomā dzīvnieku aizsardzības aspektiem ir otršķirīga nozīme, kas rada dzīvnieku aizsardzības "dempingu" un zaudējumus Eiropas ražotājiem vietējā tirgū un trešo valstu tirgos; tādēļ ierosina izveidot instrumentu kvalificētai piekļuvei tirgum, ar kura palīdzību novērš ES dzīvnieku aizsardzības normu nozīmes mazināšanu, proti, palielinot nodevas tiem ražojumiem, kas neatbilst ES normām; 57. tādēļ atzinīgi vērtē visus pasākumus un Komisijas iniciatīvas, kas veicina starptautiska mēroga vienprātību attiecībā uz augstiem dzīvnieku aizsardzības standartiem; ir noteikti jāturpina dzīvnieku aizsardzības standartu izstrāde saistībā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju un jāpanāk, lai Pasaules Tirdzniecības organizācija uzlabotu minēto standartu tiesisko statusu; mērķis ir radīt visā pasaulē pēc iespējas augstu un vienotu dzīvnieku aizsardzības līmeni; līdz tam aicina Komisiju ar jauniem saistošiem, detalizētiem un vienotiem standartiem nepastiprināt esošos konkurences traucējumus Eiropas ražotājiem; 58. aicina Komisiju veicināt, lai ES dzīvnieku aizsardzības normu augsto līmeni īpaši ņem vērā PTO Nolīguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu nākamajās pārbaudēs un saistībā ar citiem atbilstīgiem PTO nolīgumiem; 59. pauž nožēlu, ka dzīvnieku aizsardzības jautājumi nav iekļauti pašreizējā PTO sarunu kārtā; pastāv uz to, ka Komisijai ir jāaizsargā Eiropas standarti, taču saprot arī to, ka šo standartu ievērošanas rezultātā ES ražotājus skar izmaksu pieaugums; 60. uzstājīgi prasa pastiprināt dzīvnieku aizsardzību saistībā ar PTO; aicina Komisiju Dohas sarunu ietvaros aktīvi atbalstīt to, ka dzīvnieku aizsardzība kā nekomerciāla rakstura jautājums tiek iekļauta sarunu darba kārtībā un ka dzīvnieku aizsardzības veicināšanas pasākumus saistībā ar lauku attīstības politiku un savstarpējās atbilstības politiku atzīst par neierobežoti atbilstīgiem "zaļās kastes" prasībām; 61. aicina Komisiju atbalstīt, ka PTO sarunās vai turpmākajā starptautiska mēroga vienošanās procesā par dzīvnieku aizsardzības standartiem ņem vērā nekomerciāla rakstura jautājumus, pirms tā pastiprina ES tiesību aktus dzīvnieku aizsardzības jomā; 62. norāda uz to, ka PTO tirdzniecības noteikumi neierobežo ražošanas sistēmu apstiprināšanu, kā tas ir norādīts paziņojuma sākotnējā versijā, un ka tādēļ ir iespējams un vēlams apstiprināt ražošanas sistēmas, kurās izmanto ievērojami augstākus aizsardzības standartus, kas pārsniedz minimālās prasības; 63. atbalsta Komisijas centienus papildus daudzpusīgajai stratēģijai panākt dzīvnieku aizsardzības jautājumu nostiprināšanu divpusējos tirdzniecības nolīgumos (piemēram, ar Čīli un Kanādu) vai veterinārajos nolīgumos un attīstīt informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un to pārstāvjiem par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem; 64. uzskata, ka visos spēkā esošajos un turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, kuros paredz sanitāros un fitosanitāros pasākumus, ir jānodrošina, ka no dzīvniekiem iegūtos produktus, kas nāk no trešām valstīm, ražo vismaz saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības normām, kuras atbilst ES normām, un ka ES patērētājus informē par šīm normām; 65. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai iedrošinātu no dzīvniekiem iegūto ražojumu importētājus Eiropas Savienībā prasīt, ka viņu piegādātāji ievēro vismaz ES tiesību aktus par dzīvnieku aizsardzības standartiem; 66. atzinīgi vērtē paredzēto dialogu ar jaunattīstības valstīm par tirgus papildu iespējām, kas ir saistītas ar augstajiem dzīvnieku aizsardzības standartiem; aicina Komisiju, izmantojot esošās vai jaunas atbalsta programmas tirdzniecības jomā, atbalstīt jaunattīstības valstis dzīvnieku aizsardzības standartu izpildē; 67. atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt jaunattīstības valstis starptautisko standartu ieviešanā, sniedzot atbalstu tirdzniecības jomā; 68. atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija ir veikusi saistībā ar tehnisko atbalstu jaunattīstības valstīm tirdzniecības jomā, sniedzot atbalstu, piemēram, saviem ekspertiem dalībai konferencēs par starptautisku normu noteikšanu un nosūtot ES tehniskos ekspertus uz jaunattīstības valstīm; konstatē, ka trešo valstu pārstāvji jau var piedalīties ES mācību kursos, kurus rīko dalībvalstu atbildīgajām iestādēm par ES tiesību aktu piemērošanu dzīvnieku aizsardzības jomā, un uzskata, ka Kopienai divpusējo un daudzpusējo iniciatīvu ietvaros ir jābūt gatavai nodrošināt izvērtēšanu, apmācību, pētniecību un finansiālu atbalstu, lai jaunattīstības valstis var pilnībā izmantot tirdzniecības iespējas, un turklāt uzskata, ka uzlabota dzīvnieku aizsardzība bieži sniedz šīm valstīm tiešu labumu ‐ finansiālā ziņā, pārtikas produktu ražošanā un vides aizsardzībā; 69. 69 uzskata, ka Kopienas lēmums aizliegt hormonus saturošas liellopu gaļas ievešanu bija zinātniski pilnībā pamatots, un aicina Kanādu un ASV nekavējoties atcelt nepamatotās un PTO neatbilstīgās sankcijas, kas vērstas pret Eiropas precēm; 70. atzinīgi vērtē ierosināto aizliegumu ievest, izvest, tirgot un pārstrādāt suņu un kaķu kažokādas un aicina Komisiju pilnībā aizliegt roņu produktu un to produktu ievešanu no trešām valstīm, kurus iegūst nežēlīgā veidā, piemēram, kažokādas, ko iegūst, dīrājot dzīvus dzīvniekus, kažokādas no dzīvnieku audzētavām bez veterinārās uzraudzības un farmācijas produktus, kuros izmantotas apdraudētas dzīvnieku sugas, kā arī produktus, kas ražoti, nepietiekami ievērojot vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības normas; 71. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai pagaidu aizliegums ievest savvaļā ķertus putnus Eiropas Savienībā kļūtu par pastāvīgu, ņemot vērā ētiskos, veselības un dzīvnieku labturības apsvērumus; 72. ir norūpējies par to, ka tirdzniecība ar eksotiskiem dzīvniekiem apdraud bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību, un tādēļ uzskata, ka, īstenojot dzīvnieku aizsardzības pasākumus un ņemot vērā ziņojumā minētās pārrobežu problēmas, ir jāpievērš uzmanība ietekmei uz bioloģisko daudzveidību; 73. pauž bažas par dzīvnieku ciešanām, kurus izmanto cīņās; aicina Eiropas Kopienu izbeigt suņu un gaiļu cīņu rīkošanu, piemērojot atbilstīgus valsts vai Kopienas līmeņa tiesību aktus un nodrošinot to, ka šo cīņu rīkošanā iesaistītās personas savai darbībai nesaņem nekādu valsts atbalstu; 74. uzskata, ka Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ģenētisko parametru ietekmi uz vaislas vistu un broileru aizsardzību, kurš ir jāiesniedz līdz 2010. gadam, ir jāpapildina ar atbilstīgiem likumdošanas priekšlikumiem; 75. 75 uzskata, ka ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par lauksaimniecībā izmantojamo cūku aizsardzību, kuru paredzēts iesniegt līdz 2009. gadam, ir jāpapildina ar atbilstīgiem likumdošanas priekšlikumiem; 76. prasa Bulgārijai un Rumānijai jau tagad ievērot Kopienas izvirzītos mērķus dzīvnieku aizsardzības jomā un īstenot visus spēkā esošos ES dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus vēl pirms 2007. gada janvāra vai, ja ir noteikts pārejas laiks saskaņā ar pievienošanās līgumiem, vismaz šai laikā; 77. uzskata, ka Komisijai pirms jaunas dalībvalsts uzņemšanas Eiropas Savienībā ir jāpārbauda, vai pareizi tiek īstenota ES likumdošana, kā arī paredzētās valstu kontroles dzīvnieku aizsardzības jomā; 78. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||
| Turpmākais darbs pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā |
| |||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Ziņojums par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā" (KOM(2004)0083), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Profesionālie pakalpojumi ‐ iespējas turpmākām reformām; turpmākais darbs pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā", (KOM(2005)0405), – ņemot vērā EK līguma 6., 43., 45., 49. un 81. pantu, – ņemot vērā Parlamenta 1994. gada 18. janvāra rezolūciju par notariāta stāvokli un organizāciju Kopienas divpadsmit dalībvalstīs(1), – ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 5. aprīļa rezolūciju par minimālajiem honorāriem attiecībā uz atsevišķām brīvām profesijām, galvenokārt advokātiem, un par brīvo profesiju īpašo nozīmi un stāvokli modernajā sabiedrībā(2), – ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 16. decembra rezolūciju par tirgus nosacījumiem un konkurences noteikumiem attiecībā uz brīvajām profesijām(3), – ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par juridiskajām profesijām un vispārējām interesēm tiesību sistēmu darbībā(4), – ņemot vērā Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu(5), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija(6), – ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos(7), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(8), – ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi konkurences tiesību un brīvas pakalpojumu aprites jomā Kopienā, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu noteikumus par minimālajiem honorāriem, ‐ ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(9), – ņemot vērā Augsta līmeņa pētījumu institūta 2003. gada janvārī Eiropas Komisijas uzdevumā sagatavoto ziņojumu "Regulējuma ekonomiskā ietekme brīvo profesiju jomā dažādās dalībvalstīs, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0272/2006), A. tā kā Eiropadome 2000. gada martā Lisabonā ir pieņēmusi reformu programmu, kuras mērķis ir līdz 2010. gadam padarīt Eiropas Savienību par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstītu ekonomikas telpu pasaulē, kurā būtu iespējama ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ar vairāk un labākām darba vietām un plašāka sociālā kohēzija, kā arī uzmanība pret vides aizsardzību (Lisabonas programma); B. Wim Kok vadītās darba grupas 2004. gada novembra ziņojumā "Uzņemties izaicinājumu - Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai" ir uzsvērts, cik svarīgi ir liberalizēt visdažādākos tirgus un novērst nevajadzīgu regulējumu, lai nostiprinātu konkurenci; C. tā kā no Eiropadomes 2005. gada marta Lisabonas programmas īstenošanas vidusposma pārskata izrietēja, ka šī programma jāaktualizē, galvenokārt orientējoties uz pieauguma un nodarbinātības jautājumiem, kā arī dalībvalstis tika aicinātas iesniegt atsevišķas valsts līmeņa reformu programmas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai; D. tā kā pakalpojumu nozarei, kas ir nozīmīgs pieaugumu veicinošs faktors ES, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, ir piešķirta ļoti svarīga nozīme; E. tā kā arī uz profesionālajiem pakalpojumiem, kas ir Eiropas ekonomikas svarīga nozare, jāattiecina centieni reformu īstenošanā; F. tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu no dalībvalstīm ir atkarīga lēmumu pieņemšana par to, vai tās vēlas profesijas regulēt tieši, piemērojot nacionālos noteikumus, vai ļaut profesionālajām struktūrām pašām regulēt šo jautājumu; G. tā kā Komisija jau vairākus gadus ir iesaistījusies dialogā ar dalībvalstīm un arodorganizācijām par konkurences šķēršļu novēršanu, kura rezultātā ir veikti liberalizācijas pasākumi un jauni centieni reformu īstenošanā; H. tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu uz reformu īstenošanu vērsto centienu turpināšanā īpaša nozīme tiek piešķirta dalībvalstīm un profesionālo pakalpojumu sniedzēju arodorganizācijām; I. tā kā procesā līdzsvarotā veidā jāiesaista profesionālās organizācijas, citas profesionālās struktūras, patērētāju un lietotāju organizācijas un visas attiecīgās ieinteresētās puses; J. tā kā informācijas neatbilstība starp klientiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, fakts, ka atsevišķus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisku preci un ka profesionālo pakalpojumu sniegšana var būt saistīta ar ārējiem faktoriem, leģitimē attiecīgu reglamentēšanu; K. tā kā esošā regulējuma uzskaitījums profesionālo pakalpojumu jomā, kura īstenošanu 2002. un 2003. gadā bija uzdevusi Komisija, vairs neatspoguļo aktuālo regulējuma situāciju atsevišķās dalībvalstīs un tādējādi apgrūtina arī centienus, kas vērsti uz reformu veikšanu; L. tā kā Komisija nav izdarījusi nekādus secinājumu par paredzamajiem rezultātiem attiecībā uz jaunām darba vietām un papildu pieaugumu, īstenojot sistemātisku konkurenci veicinošu profesionālo pakalpojumu nozares reformēšanu; M. tā kā visu reformu procesā iesaistīto izpratni par to, ka nepieciešami centieni reformu īstenošanā, var nostiprināt, skaidri definējot un zinātniski pamatojot šo reformu mērķus; N. tā kā reformas galvenajai prioritātei jāparedz plašāka un vieglāka patērētāju piekļuve, tajā pašā laikā nodrošinot šo pakalpojumu kvalitāti un rentabilitāti; O. tā kā joprojām būtiski atšķiras tas, kā dažādām profesionālām kategorijām ir veicies tirgus liberalizēšanā, P. tā kā ar Direktīvu 2005/36/EK ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem uzņēmējas dalībvalstis izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, lai tās teritorijā sāktu vai veiktu darbības reglamentētā profesijā; 1. atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un profesionālo pakalpojumu sniedzēju arodorganizāciju dialogu, kura mērķis ir nepamatotu un vispārēju interešu ievērošanu traucējošu konkurences šķēršļu un patērētājiem un galu galā arī pašiem pakalpojumu sniedzējiem neizdevīgu noteikumu novēršana; 2. aicina reformu procesā iesaistītos konstruktīvi tās turpināt; 3. atzīst tiesības pieņemt noteikumus, kuru pamatā ir tradicionālas, ģeogrāfiskas un demogrāfiskas īpatnības; šajā sakarā uzsver, ka jāizvēlas tādi noteikumi, kas pēc iespējas mazāk ierobežo konkurenci, un ka esošajā sistēmā jāpaātrina būtiski reformu procesi, lai atbalstītu Lisabonas programmas mērķu īstenošanu; 4. mudina dalībvalstis konstruktīvi apspriest citu dalībvalstu pieredzi reformu procesa īstenošanā profesionālo pakalpojumu jomā, lai iespējami labāk varētu izmantot to veicamo reformu procesā sava valstī; 5. uzskata, ka nemainīgo vai minimālo likmju obligātums, kā arī aizliegums apspriest maksas par pakalpojumiem, balstoties uz panākto rezultātu, var kaitēt sabiedrībai sniegto pakalpojuma kvalitātei un konkurencei; aicina dalībvalstis pārvarēt šīs problēmas ar pasākumiem, kuri ir mazāk ierobežojoši un vairāk atbilst nediskriminācijas, vajadzības un proporcionalitātes principiem, izveidojot mehānismus, kā apspriesties ar visām ieinteresētajām pusēm; 6. aicina Komisiju nodrošināt, lai Līguma noteikumus par konkurences un iekšējā tirgus aizsardzību pienācīgi ievērotu brīvo profesiju nozarē; 7. uzskata, ka efektīva un pārredzama profesionālo pakalpojumu sniedzēju pašpārvalde vai regulēšana, kuras rezultātā savlaicīgi izvērtē iejaukšanās ietekmi, kā arī kontrolē un attiecīgos gadījumos koriģē rezultātus, ir piemērots veids, kā nodrošināt Lisabonas stratēģijā izvirzīto prasību apmierināšanu; uzskata, ka dalībvalstīm jābūt atbildīgām par valsts līmeņa pašregulācijas darbības jomas kontroli, lai novērstu kaitējumu patērētāju interesēm vai vispārēju interešu ievērošanai; 8. aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi un mobilitāti attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, kā arī vienkāršot pāreju no universitāšu un pēcdiploma izglītības uz darbu profesijā; 9. uzskata, ka mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanai, jauninājumu ieviešanas spējas un konkurētspējas palielināšanai profesionālo pakalpojumu jomā ir nepieciešams atcelt sadarbības iespēju ierobežojumus, un ir jāveicina starpnozaru pakalpojumu uzņēmumu izveide; 10. uzskata, ka ir svarīgi uzlabot ētikas standartus un patērētāju aizsardzību profesionālo pakalpojumu jomā, kā arī atbalsta, ka profesionālo pakalpojumu uzņēmumi pieņem ētikas kodeksus, kas jāizstrādā iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās puses; 11. norāda, ka visplašākajā mērā var atteikties no īpaša režīma reklāmas jomā un ka to turpmāku pastāvēšanu jāsamazina, saglabājot tikai pamatotus izņēmuma gadījuma ierobežojumus; turklāt norāda, ka turpmāk ir jāierobežo īpašs režīms reklāmas jomā, attiecinot to tikai uz pienācīgi pamatotiem izņēmuma gadījumiem, un regulējuma samazinājuma mērķim jāizpaužas tādējādi, ka profesionāļiem tiek dota iespēja informēt to pakalpojumu lietotājus, kurus viņi piedāvā ar reklāmas palīdzību, sniedzot patērētājiem informāciju par savu profesionālo kvalifikāciju un specializāciju, kā arī par piedāvāto pakalpojumu raksturu un cenām; 12. aicina Komisiju izklāstīt, cik radīsies jaunas darba vietas, īstenojot sistemātisku un konkurenci veicinošu profesionālo pakalpojumu nozares reformēšanu, kā arī konkrēti norādīt gaidāmā papildu pieauguma apmērus; 13. pieprasa Komisijai rūpīgāk izskatīt atšķirības attiecībā uz to, kādā mērā dažādās profesionālās kategorijas katrā dalībvalstī ir liberalizējušas tirgu, kā arī nevajadzīgu konkurences šķēršļu pilnīgas atcelšanas paredzamo ietekmi, tostarp paredzamās ietekmes novērtējumu attiecība uz profesionālo pakalpojumu nozarēm, kurām ir ierobežoti resursi vai kuras ir ierobežotas noteiktos reģionos; 14. mudina Komisiju paplašināt tās veicamo analīzi attiecībā uz regulējošās aizsardzības sadalījumu atbilstoši dažādām patērētāju grupām tādējādi, lai īstenotu precīzākus pētījumus mazo un vidējo uzņēmumu darbības jomā un lai ņemtu vērā un sīkāk izpētītu, vai valsts pārvalde uzskatāma par homogēnu profesionālo pakalpojumu saņēmēju, vai arī tās nelielas apakšvienības neatkarīgi un ar dažādu intensitāti izmanto profesionālos pakalpojumus; 15. vērš uzmanību uz to, ka, sadalot regulējošo aizsardzību atbilstoši dažādām patērētāju grupām, netiek ņemts vērā, ka noteikumi tiek leģitimēti, tādēļ ka, sniedzot profesionālus pakalpojumus, var izpausties ārēji faktori un tādēļ ka attiecīgus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisku preci; 16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||
| Asociācijas nolīgums ES - MERCOSUR |
| |||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā tā 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešāku partnerību starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(1), kā arī 2001. gada 15. novembra rezolūciju par globālo partnerību un kopējo stratēģiju attiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(2) un 2002. gada 26. septembra rezolūciju par MERCOSUR(3), – ņemot vērā deklarācijas, kas pieņemtas četros Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un valdību vadītāju un Eiropas Savienības sammitos, kuri notika attiecīgi Riodežaneiro (1999. gada 28. un 29. jūnijā), Madridē (2002. gada 17. un 18. maijā), Gvadalaharā (2004. gada 28. un 29. maijā) un Vīnē (2006. gada 11., 12. un 13. maijā), – ņemot vērā Luksemburgas deklarāciju, kuru pieņēma Rio grupas un Eiropas Savienības XII ministru sanāksmes laikā 2005. gada 27. maijā Luksemburgā, – ņemot vērā Komisijas stratēģisko paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, kas tika iesniegts, gatavojoties IV Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona sammitam, kurš notika 2006. gada 11., 12. un 13. maijā Vīnē (KOM(2005)0636), – ņemot vērā Vīnes deklarāciju, kuru pieņēma IV Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona sammita laikā, kurš notika 2006. gada 11., 12. un 13. maijā Vīnē, – ņemot vērā 2005. gada 14.–16. jūnijā Limā notikušās Eiropas Savienības un Latīņamerikas XVII parlamentu sadarbības konferences Nobeiguma aktu, – ņemot vērā Reglamenta 45. pantu, – ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0302/2006), A. tā kā ir pamats bažām par to, ka pašreizējās sarunās par asociācijas nolīgumu ar MERCOSUR nav vērojami panākumi, tāpat kā PTO Dohas sarunu kārtā, B. tā kā ES un MERCOSUR kopīgā pārliecība ir, ka reģionālā integrācija ir to iedzīvotāju ekonomiskās un sociālās attīstības pamats, kā arī pamatinstruments demokrātijas stiprināšanai, nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai un abu reģionu nozīmes palielināšanai pasaules līmenī, C. tā kā ES un MERCOSUR aktīvi atbalsta daudzpusēju brīvas un godīgas tirdzniecības sistēmu, kas veicina apmaiņu un stimulē ilgtspējīgu attīstību, kā arī efektīvu un visiem labvēlīgu globalizācijas pārvaldi; D. tā kā ES un MERCOSUR ir PTO sarunu dzinējspēki Dohas sarunu kārtā, un abas šīs valstu organizācijas Honkongā PTO ministru konferencē uzņēmās saistības 2006. gadā veiksmīgi nobeigt Dohā uzsāktās sarunas, panākot vērienīgu un līdzsvarotu rezultātu visās sarunu jomās; E. tā kā 2006. gada 10. jūlijā Standartu apspriešanas grupa pieņēma jauno PTO Pārredzamības mehānismu visiem reģionālajiem tirdzniecības nolīgumiem, lai veicinātu, ka tie kļūst par pamatu pasaules tirdzniecības attīstībai; F. tā kā ES un MERCOSUR asociācijas līguma noslēgšana ir pamats turpmākajiem panākumiem, pamatojoties uz īpašo kultūras un vēsturisko saikni, kopīgi apņemoties veicināt un stiprināt kopējās vērtības, tādas kā cilvēktiesības, demokrātiju, sociālo un ekonomisko kohēziju, mieru un stabilitāti, izmantojot divu reģionu – ES un Latīņamerikas stratēģisko partnerību; G. tā kā ES un MERCOSUR ekonomisko un tirdzniecības attiecību uzlabošana ar asociācijas nolīgumu, saglabājot uzticību PTO daudzpusējības principiem, varētu abpusēji veicināt abus šos savstarpēji papildinošos procesus; H. tā kā Dohas sarunu kārtas sekmīga slēgšana un ES–MERCOSUR brīvās tirdzniecības zonas izveide ir būtiski nosacījumi patiesai tirgus atvēršanai, daudzpusējo standartu uzlabošanai, kas tādējādi stimulētu ekonomisko izaugsmi, attīstību un nodarbinātību visā pasaulē, kā arī dotu lielu ieguldījumu jaunattīstības valstu integrācijā pasaules ekonomikā; I. tā kā asociācijas nolīgumu noslēgšana starp ES un Meksiku, kā arī starp ES un Čīli un to veiksmīga īstenošana, pievērš uzmanību divpusējo reģionālo attiecību starp ES un Latīņameriku, kas pamatojas asociācijas nolīgumos, kuros paredzētas arī brīvās tirdzniecības zonas, stratēģiskajai nozīmībai un ekonomiskajām, politiskajām un sociālajām interesēm; J. tā kā brīvās tirdzniecības zonas izveide ar MERCOSUR ir ārkārtīgi prioritārs jautājums, rodoties jaunām interesēm tirdzniecības jomā, īpaši Āzijā; K. tā kā atšķirībā no sarunām par Amerikas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, ES un MERCOSUR ierosina izveidot globālu stratēģisku asociāciju, kas aptver daudz vairāk, kā vien konkrētus tirdzniecības jautājumus; L. tā kā gaidāmā Venecuēlas iestāšanās MERCOSUR noteiks būtiskas izmaiņas nākamajā asociācijas nolīgumā, jo īpaši jautājumos par enerģētikas tirgu; M. tā kā veiksmīgas asociācijas nolīguma noslēgšanas starp ES un MERCOSUR uzdevums būs veicināt ekonomisko izaugsmi un nabadzības samazināšanos un tādējādi pildīt Tūkstošgades attīstības mērķus, īpaši attiecībā uz nabadzības samazināšanos, taisnīgu un vienlīdzīgu resursu sadali, stabilu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, kā arī atstumto grupu sociālu iekļaušanu; N. tā kā ES ir MERCOSUR galvenais partneris ieguldījumu un tirdzniecības jomā un tā kā kopš 2000. gada tirdzniecības apjoms starp šiem diviem reģioniem ir pakāpeniski pieaudzis no līdzsvarota stāvokļa līdz MERCOSUR pārpalikumam aptuveni 10 000 miljonu eiro apmērā 2004. gadā; O. tā kā pašlaik uz MERCOSUR attiecas ES vispārējā preferenču sistēma, kas paredzēta valstīm ar zemiem ienākumiem; P. tā kā Eiropas Savienībai un MERCOSUR, saistībā ar asociāciju un plašāku pasaules pārvaldības kontekstu, jāvienojas veicināt starptautiskos un daudzpusējos tirdzniecības, sociālos un vides standartus, Q. tā kā visu PTO dalībvalstu, jo īpaši G-20, kurā ir MERCOSUR dalībvalstis, kā arī G-90 līdzdalības nodrošināšana PTO lēmumu pieņemšanas procesā ir pozitīva un nepieciešama; 1. uzsver, ka asociācijas nolīguma slēgšana ar MERCOSUR, izveidojot vislielāko brīvās tirdzniecības zonu starp pasaules reģioniem, ir stratēģisks un prioritārs ES ārējo sakaru mērķis tādā starptautiskā kontekstā, kuru raksturo pieaugoša savstarpējā atkarība, ekonomiskā izaugsme, jaunu ekonomisku spēku rašanās un tādu jaunu globālu starptautisku uzdevumu pieaugums kā drošības nodrošināšana, globālā ekonomiskā vadība, vide un nabadzības ierobežošana; 2. atkārto, ka ES ir pēc iespējas ātrāk jānoslēdz pilnīgs, vērienīgs un līdzsvarots asociācijas nolīgums ar MERCOSUR, kura pamatā ir trīs pīlāri: politikas un institucionāla nodaļa demokrātiska dialoga stiprināšanai un politikas saskaņošanai, sadarbības nodaļa – ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai, un tirdzniecības nodaļa – tādas augsta līmeņa brīvās tirdzniecības zonas izveidošanai, kurā ietilpst plašs jomu klāsts sākot no savstarpējas preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līdz jomām, kas saistītas ar investīcijām, valsts iepirkumu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, sadarbību konkurences jomā, kā arī ar tirdzniecības aizsardzības instrumentiem, tirdzniecības mehānismu un saistošu mehānismu domstarpību izšķiršanai; 3. pauž nožēlu par to, ka Vīnes sammitā neizdevās iegūt vērienīgas pilnvaras ES un MERCOSUR sarunu atsākšanai un noslēgšanai; tāpēc uzsver nepieciešamību veicināt sarunu procesu, kurš būtu iesaistošs, efektīvs un pārredzams, un aicina aktīvāk iesaistīties un sniegt vairāk augstākā līmeņa politisku impulsu, kā arī sastādīt galīgo grafiku, kas dotu iespēju sarunas nobeigt pēc iespējas īsākā laikā; 4. uzskata, ka ES un MERCOSUR asociācijas līguma noslēgšana būs būtisks solis ceļā uz Eiropas un Latīņamerikas globālas starpreģionu zonas izveidošanu vidējā termiņā, kā Parlaments to ierosināja 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijā; 5. uzsver, ka tirdzniecība un sarunas par attīstītu brīvās tirdzniecības zonu, kas aptver visus jautājumus ir efektīvs līdzeklis ceļā uz ekonomisko attīstību, kā arī efektīvs veids, lai nodrošinātu lielāku savstarpējo atkarību un sadarbību visos līmeņos; 6. ir gandarīts par to, ka iepriekšminētajā paziņojumā par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku, Komisija joprojām uzskata reģionālo integrāciju par Latīņamerikas attīstības galveno atbalsta punktu; uzstāj, ka, lai neapdraudētu reģionālās integrācijas procesu, jānodrošina, lai modulētie dialoga mehānismi nekaitētu kopējam reģionālās integrācijas redzējumam, īpaši MERCOSUR gadījumā; 7. uzsver, ka integrācijas procesa pastiprināšanā nozīmīgi varētu būt institucionalizēt gaidāmo MERCOSUR Sociālo sammitu, kurš notiks 2006. gada decembrī un kura sociālajā programmā iesaistīsies dažādas pilsoniskās sabiedrības grupas; aicina Komisiju atbalstīt šo jauno iniciatīvu integrācijai un tādējādi stiprināt nākamā asociācijas nolīguma sociālo dimensiju; ES intereses brīvās tirdzniecības zonā ar MERCOSUR 8. atgādina, ka MERCOSUR ir reģions, kuram piemīt liels izaugsmes un brīvas tirdzniecības potenciāls – tas aptver 45 % Latīņamerikas iedzīvotāju, un tas ir arī lielākais tirgus Latīņamerikā ar 45% no IKP; tāpēc uzsver, ka ES un MERCOSUR brīvās tirdzniecības zona, kas varētu kļūt par lielāko brīvās tirdzniecības zonu starp pasaules reģioniem, pavērtu plašas tirdzniecības un ekonomiskās izaugsmes iespējas, kā arī uzlabotu abu tirgu starptautisko konkurētspēju; 9. uzstāj, ka ES un MERCOSUR brīvās tirdzniecības zona ir būtiski nozīmīga, lai stiprinātu ES, kā MERCOSUR galvenā tirdzniecības un investīciju partnera lomu, kā arī tā ir nozīmīga, lai stiprinātu starpkontinentālo integrāciju, un uzstāj, ka tās izveide jāpabeidz, jo jāņem vērā, ka Amerikas Brīvās tirdzniecības zonas priekšlikumā izteikts kontinentālās integrācijas redzējums; atzīmē, ka Amerikas Brīvās tirdzniecības zonas tirdzniecības liberalizācijas iniciatīva Amerikas kontinentā, kā arī MERCOSUR izvēršanās un tirgus atvēršana Āzijas, Dienvidāfrikas vai Persijas līča sadarbības padomes valstu tirgu virzienā, ir abiem kontinentiem kopējas ģeopolitiskas intereses; 10. atzīmē, ka atšķirībā no Latīņamerikas kopumā, kur ASV importa īpatsvars ir trīs reizes augstāks, nekā ES importa īpatsvars, MERCOSUR ES kvota ir aptuveni 25 %, salīdzinot ar ASV 20 %; 11. uzskata, ka būtiskie ieguvumi no ES–MERCOSUR brīvās tirdzniecības zonas izveides ir nozīmīgi arī MERCOSUR kopējā tirgus konsolidācijai, muitas savienībai, globālajam integrācijas procesam, kā arī tas būs piemērs citiem integrācijas procesiem Latīņamerikā; Nolīguma nenoslēgšanas izmaksas 12. uzsver, ka pētījumā par ES un MERCOSUR brīvās tirdzniecības zonas izveides ietekmi, ko veica Parīzes Politisko zinātņu institūta MERCOSUR nodaļa un kas paredzēts ES un MERCOSUR biznesa forumam, ir aprēķināts, ka nolīguma nenoslēgšana izmaksātu vismaz 3,7 miljardus eiro gadā preču tirdzniecības jomā un vairāk nekā 5 miljardus, ja pieskaita arī investīcijas un pakalpojumus; Sarunas par brīvās tirdzniecības zonu ar MERCOSUR 13. atkārto, ka nepieciešams panākt vienotu un nedalāmu tirdzniecības vienošanos, kas ietu tālāk par saistībām Pasaules tirdzniecības organizācijā, un kurā, neizslēdzot nevienu jomu un nosakot pēc iespējas mazāk ierobežojumus, būtu ņemta vērā atsevišķu produktu īpašā jutība; 14. pauž nožēlu par to, ka neatkarīgi no tā, ka Parlaments ir ieteicis sarunas par nolīgumu ar MERCOSUR nesaistīt ar Dohas sarunu kārtu PTO, tā kā ir aizkavējušās sarunas ar MERCOSUR, to grafiks ir kļuvis atkarīgs no Dohas sarunu kārtas gaitas un gala rezultāta; uzskata, ka abas šīs sarunas nav savstarpēji izslēdzošas, un tās viena otru papildina; 15. uzstāj, ka brīvās tirdzniecības zona ar MERCOSUR, tāpat kā Dohas sarunu kārtas noslēgšana, nav jāpakļauj vienīgi mērķim noslēgt sarunas par lauksaimniecības jautājumiem, un uzstāj, ka sarunām jānotiek visās jomās un tām jānorisinās paralēli un ar tālejošiem mērķiem gan preču un pakalpojumu apmaiņas jomā, gan attiecībā uz investīcijām, valsts iepirkumu un pārējiem šķēršļiem, kas ierobežo tirdzniecību; 16. Īpaša un diferencēta pieeja 16. uzskata, ka ES un MERCOSUR, kā priviliģētiem tirdzniecības partneriem, jāsadarbojas daudz ciešāk daudzpusējās tirdzniecības sarunās, jo īpaši PTO, kur mūsu intereses bieži sakrīt jautājumos par tālāku pasaules tirdzniecības liberalizāciju; 17. uzskata, ka sarunas virzīsies uz priekšu, tikai, ja tās būs pamatotas uz kopīgiem saprātīgiem attiecīgo koncesiju vērtības kritērijiem, un tāpēc atzīmē, ka nepilnīga savstarpīguma un īpaša un diferencēta režīma principi ir jāizprot saistībā ar abu reģionu attīstības līmeņiem un nozaru konkurenci, nevis globāli un absolūti, kas nebūtu atbilstīgi katra šī tirgus reālajam stāvoklim; Lauksaimniecība 18. atgādina Komisijas teikto, ka MERCOSUR adresētais priekšlikums lauksaimniecības jomā ir visvērienīgākais ES divpusējo sarunu vēsturē, kā arī to, ka ES ir galvenā MERCOSUR lauksaimniecības produktu importētāja, 2005. gadā kopējā importa apjomam sasniedzot 48 %; uzskata, ka šajā sakarā, Eiropas Savienībai ir pamats sagaidīt tik pat vērienīgu piedāvājumu no saviem MERCOSUR partneriem; 19. atgādina, ka 2003. gada lauksaimniecības reformas rezultātā ES būtiski samazināja valsts subsīdijas, kuras radīja tirdzniecības izkropļojumus, un Dohas sarunu kārtā ES aicināja pārējos tirdzniecības partnerus arī uzņemties konkrētas saistības šajā jomā; 20. vērš uzmanību, ņemot vērā, ka tas ir nozīmīgi MERCOSUR, ES izteiktajam nozīmīgajam piedāvājumam Dohas sarunās likvidēt eksporta atmaksājumu sistēmu līdz 2013. gadam, un uzstāj, ka eksporta kredītu, valsts tirdzniecības uzņēmumu un pārtikas palīdzības jomā ir nepieciešams, lai līdzīgi rīkotos pārējie PTO locekļi; tomēr atzīmē, ka līdzīgs progress jāsasniedz iekšējā atbalsta un tirgus pieejamības jomās; 21. uzskata, ka ES elastība, atbildot uz MERCOSUR prasībām par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem, ir jāpakārto panākumiem citās jomās, piemēram, ar lauksaimniecību nesaistīto produktu tirgus pieejamībai un pakalpojumiem, kā arī citiem ar lauksaimniecību saistītiem jautājumiem, piemēram, nolīgumam par vīnu un alkoholiskajiem dzērieniem, ģeogrāfisko norāžu efektīvai aizsardzībai, nepamatotu tirdzniecības aizsardzības normu atcelšanai un sanitāro un fitosanitāro, kā arī dzīvnieku labturības normu ievērošanai; 22. aicina Komisiju būt piesardzīgākai attiecībā uz mūsu MERCOSUR partneru prasībām pēc preferenciālas piekļuves Kopienas bioetanola tirgum, kas tika pausta ES bireģionālajās sarunās šajā jomā; 23. atbalsta Komisijas nodomu tirdzniecības sarunās ar etanola ražotājvalstīm izmantot līdzsvarotu pieeju un saglabāt priekšnoteikumus biodegvielas importēšanai Eiropas Savienībā, lai saskaņotu Eiropas ražotāju un Eiropas Savienības tirdzniecības partneru intereses, kā arī Kopienas politikas mērķus, īpaši jautājumā par atkarības samazināšanu no ārvalstīm enerģētikas jomā; Tirgus pieejamība ar lauksaimniecību nesaistītajiem produktiem 24. aicina sarunās par tirgus pieejamību ar lauksaimniecību nesaistītajiem produktiem panākt vērienīgus un līdzsvarotus rezultātus, kas nodrošina jaunas un reālas tirgus pieejamības iespējas attiecībā uz visu apmaiņu tirdzniecības jomā, pēc vajadzības elastīgi izmantojot pakāpeniskās tarifa atcelšanas grafiku; tas attiecas arī uz uzturēšanas un izaugsmes nodrošināšanu ar ilgtspējīgu zivsaimniecību saistītā darbībā, lai saglabātu zivju krājumus un jo īpaši apdraudētās sugas; 25. šajā sakarā vērš uzmanību uz to, cik ES svarīga ir zivsaimniecības nozare un tās pārstrādes produkti, piemēram, tunzivs konservi; Pakalpojumi 26. uzsver, ka vērienīga un atvērta divpusēja vienošanās būtu būtisks ieguvums gan MERCOSUR, gan ES – abās pakalpojumu joma dod vislielāko ieguldījumu IKP veidošanā, tā ietekmētu gan nozaru liberalizācijas pasākumus, šajā kompromisā – 4. režīmā, gan tiesiskās paļāvības un iepriekšējās paredzamības jomas, sniedzot pakalpojumus; 27. uzskata, ka vislielākais izaugsmes potenciāls abpusējās tirdzniecības attiecībās ir pakalpojumu nozarē, kurā Merkosur dalībvalstis pamazām, bet pārliecinoši atgūstās no dziļās ekonomiskās krīzes, no kuras ir iespējams turpmāk izvairīties, abiem tirdzniecības blokiem ilgtspējīgi ekonomiski sadarbojoties; 28. vērš uzmanību uz to, cik nozīmīgi ir panākt konkrētus uzlabojumus attiecībā uz tām saistībām, kas līdz šim ir paredzētas un ievērotas liberalizācijas jomā, kā arī uz to, ka nepieciešams skaidrs un stabils normatīvais pamats brīvai kapitāla apritei un, jo īpaši, finanšu pakalpojumu jomā, kā arī ar telekomunikāciju, jūras un gaisa transporta jomām saistītajās darbībās; 29. vērš uzmanību uz vienmērīgi pieaugošo tūrisma nozares potenciālu MERCOSUR valstu ekonomikā un uzsver, cik nozīmīgi ir veicināt tūrismu starp abiem reģioniem; Investīcijas 30. uzsver, ka Eiropas investīcijas ir virzītas uz pakalpojumiem, kas ir būtiski MERCOSUR ekonomiskajai izaugsmei, kā arī uz tām ražošanas nozarēm, kurām ir ilgtermiņa perspektīvas nodrošināt nodarbinātību un pārticību; 31. uzsver nepieciešamību veikt sarunas par investīcijām veltītu nodaļu ar mērķi panākt, lai tā garantē skaidru un stabilu normatīvo pamatu ārvalstu investīciju veicināšanai un aizsardzībai, novēršot diskrimināciju pēc valsts piederības un paredzot investīciju līgumu piemērošanai nepieciešamo tiesisko paļāvību; 32. uzsver vajadzību kopā ar ieguldījumiem stiprināt infrastruktūru, kas ir ekonomikas izaugsmes veicinātāja; 33. uzsver, ka MERCOSUR konsolidācija un nostiprināšanās, galvenokārt pabeidzot muitas savienības izveidi, attīstot kopējo tirgu, tostarp ieviešot kopēju ārējās tirdzniecības politiku, kā arī nodrošinot importēto preču brīvu apriti, ir būtiska, lai samazinātu šķēršļus uzņēmējiem un veicinātu tirdzniecības un investīciju apmaiņu starp abiem reģioniem; 34. uzsver, ka jārīkojas izlēmīgi, lai palielinātu tirdzniecības plūsmu, turpinot grāmatvedības un revīzijas standartu saskaņošanu; 35. uzsver, ka parādu un aizdevumu jautājumi joprojām ir šķēršļi valsts pārvaldes racionalizēšanas un ekonomiskās izaugsmes ceļā MERCOSUR valstīs, un šie jautājumi būtiski jārisina abu reģionu sadarbības kontekstā; 36. atzīmē, ka nespēcība monetārajā jomā, kuru nosaka daudzo Dienvidamerikas valūtu daudzveidība un vājums, un jo īpaši to smagā atkarība no dolāra, bieži vien ir šķērslis Eiropas investīcijām; mudina plašāk pieņemt eiro, un ar to vairāk norēķināties importa un eksporta darījumos; Valsts iepirkums 37. uzsver, ka, tā kā neviena no MERCOSUR dalībvalstīm nav parakstījusi PTO daudzpusējo vienošanos valsts iepirkuma jomā, vienošanās par valsts iepirkumu ir obligāts noteikums, lai uzņēmējiem nodrošinātu daudz drošāku, paredzamāku, pārredzamāku, kā arī nediskriminējošu vidi; Intelektuālais īpašums 38. prasa, lai tirdzniecības nolīgums starp ES un MERCOSUR ietu tālāk nekā PTO līgums to intelektuālā īpašuma tiesību aspektu jomā, kuri saistīti ar tirdzniecību (Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību+) tomēr pauž nostāju, ka jebkādi Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību+ nolīgumi nedrīkst kavēt sabiedrības veselības aizsardzības nodrošinājumu, kas pieejams PTO dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, jo tādējādi tiktu ierobežota medikamentu pieejamība jaunattīstības valstīs; Sanitārie un fitosanitārie pasākumi 39. uzskata, ka nodaļas par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem iekļaušana, palīdzēs nepieļaut, ka šie pasākumi tiktu izmantoti, kā protekcionisma aizsegs, un tādējādi būtu nodrošināta attiecīgo tirgu pieejamība; Citi šķēršļi tirdzniecībai 40. atzīmē, ka abu reģionu standartu un sertifikācijas sistēmu tuvināšana nodrošinās labāku savstarpēju pieeju tirgiem, jo īpaši rūpniecības ražojumu tirdzniecības jomā; 41. iesaka plašāku un ciešāku attiecīgo iestāžu sadarbību standartizācijas, akreditācijas, sertifikācijas un metroloģijas jautājumos, kā arī ES īpašajā tehniskajā palīdzībā, lai uzlabotu MERCOSUR spējas šajā jomā, un cik vien iespējams veicināt šo tehnisko aspektu saskaņošanu starp dažādām MERCOSUR valstīm; Domstarpību risināšana 42. norāda, ka nolīgumā jāiekļauj institucionalizēts strīdu risināšanas instruments, kas būtu saistošs to konfliktu risināšanai, kuri varētu izcelties jebkurā reģionā, kurš ietilpst brīvās tirdzniecības zonā; Sadarbība starp ES un MERCOSUR 43. atzīmē, ka ES nenoliedzami ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja MERCOSUR, un vienīgā, kas izstrādājusi sadarbības stratēģiju ar mērķi stiprināt reģionālo integrāciju; 44. atzīmē, ka, papildus reģionālajai sadarbībai, MERCOSUR dalībvalstis ir ieguvējas arī no divpusējās sadarbības ar ES, un ir lielākās Eiropas Investīciju bankas aizdevumu saņēmējas, kā arī horizontālo sadarbības programmu dalībnieces Latīņamerikā ‐ @LIS, ALBAN, AL-INVEST, URB-AL, ALURE un ALFA; 45. atzīmē, ka ES un MERCOSUR sadarbības stratēģija ir balstīta kopīgās vērtībās ‐ demokrātijas aizsardzībā, tiesiskuma ievērošanā, pamattiesību un brīvību aizsardzībā un abu reģionu solidaritātē; uzstāj, ka abu reģionu ekonomiskās asociācijas ģeostratēģiskā nozīmība palīdzēs izplatīt šīs kopējās vērtības visā pasaulē, veicinot daudzpusējību kā vienīgo iespēju risināt ar drošību, politisko stabilitāti un ekonomisko izaugsmi saistītās problēmas, ar kurām jāsaskaras starptautiskajai sabiedrībai; 46. uzskata, ka pašreizējais sadarbības nolīgums politisko dialogu papildina ar detalizētākiem mehānismiem un tajā ir uzsvērta vajadzība ievērot cilvēktiesības un labu pārvaldību, taču uzstāj, ka joprojām ir nepieciešams nodrošināt, lai sadarbības nodaļa ir efektīva attiecībā uz nabadzības izskaušanu un lai tā ir saskaņā ar citiem ES attīstības politikas instrumentiem Latīņamerikā; uzsver vajadzību gala nolīgumā saglabāt līdzsvaru starp tirdzniecību un attīstību, novēršot pretrunas starp tirdzniecības un attīstības nodaļām; 47. uzsver, ka laba pārvaldība, cilvēktiesības un demokrātija ir būtiskas sastāvdaļas kopīgā paziņojumā, ko Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvji izstrādāja tiekoties Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā sanāksmē par Eiropas Savienības attīstības politiku "Eiropas Konsenss"(4), un ka nepieciešami turpmāki centieni, lai uzlabotu komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu slikto pārvaldību; 48. uzsver, ka jānodrošina, lai nolīgumā tiktu iekļauta standartizētā cilvēktiesību klauzula; 49. aicina Komisiju palielināt finanšu līdzekļus jaunajai reģionālajai sadarbībai ar MERCOSUR laika posmam no 2007.–2013. gadam, lai būtu iespējams pilnīgi risināt MERCOSUR institucionālās sistēmas veidošanos un padziļināšanos, kā arī realizēt ātru un pilnīgu topošā asociācijas nolīguma piemērošanu, īpaši attiecībā uz muitas savienības un kopējā tirgus izveides pabeigšanu, un stiprināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, lai uzlabotu savstarpējo sapratni un sadarbības uzskatāmību; 50. atzīmē, ka saskaņā ar dokumentu "Eiropas Savienības attīstības politika "Eiropas konsenss", atsaucoties uz savu pieredzi un ekskluzīvo kompetenci tirdzniecības jomā, Eiropas Savienībai ir salīdzinošas priekšrocības atbalsta sniegšanā partnervalstīm, lai tirdzniecības jomu integrētu valstu attīstības stratēģijās un atbalstītu reģionālo sadarbību; 51. aicina Komisiju izstrādāt operatīvās palīdzības pasākumus uzņēmumiem, to darbiniekiem un pārstāvjiem abos reģionos, jo īpaši domājot par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ekonomiskām un sociālām attiecībām starp ES un MERCOSUR; 52. uzskata, ka ir būtiski, lai MERCOSUR izmantotu uz nabadzības un nevienlīdzības apkarošanu vērstu sadarbības un attīstības atbalstu, tajā pašā laikā neaizmirstot ekonomiskās sadarbības svarīgāko funkciju – sasniegt attīstības mērķus un taisnīgāku bagātību sadalījumu, kā arī palīdzēt MERCOSUR valstīm veidot konkurētspējīgu ekonomiku un nodrošināt efektīvu iekļaušanos daudzpusējā tirdzniecības sistēmā; 53. atzīmē, ka gan sadarbības sadaļai asociācijas nolīgumā ar MERCOSUR, gan attīstības sadarbības finansēšanas instrumentam, šajā sakarā jāveicina un jāatbalsta sadarbība ar MERCOSUR valstīm, veicot vērienīgus pasākumus tirdzniecības un investīciju veicināšanai un atbalstam, kā arī privātā sektora un mazo uzņēmumu atbalstam, zinātniskā un tehnoloģiskā potenciāla, kā arī institucionālās un ekonomiskās sistēmas uzlabošanai, vides aizsardzībai un pasākumiem, kas izveidotu saikni starp uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām; Vide 54. uzsver, ka sadarbībai ar MERCOSUR jāveicina galveno starptautisko nolīgumu vides jomā piemērošana, jo īpaši Klimata pārmaiņu konvencijas, Kioto protokola un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību; 55. noteikti atbalsta to, lai sadarbības un ekonomikas instrumenti tiktu izmantoti vides aizsardzības nodrošināšanai MERCOSUR valstīs, īpaši uzmanību veltot Amazones mežiem; uzsver, ka ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai MERCOSUR valstīs jābūt arī Eiropas sadarbības interesēm un ka jāveicina godīga tirdzniecība un bioloģiskā lauksaimniecība, piemēram, apspriežot īpašu ES tarifu godīgai tirdzniecībai un/vai bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem; Enerģija 56. uzskata, ka asociācijas nolīgumā ar MERCOSUR – nodaļā, kas paredzēta sadarbībai vajadzētu veidot pamatu ciešākai reģionālajai sadarbībai enerģētikas jomā, jo īpaši, ņemot vērā Venecuēlas gaidāmo iestāšanos, lai veicinātu energodrošību un energoefektivitāti, kā arī plašāku atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu; Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 57. piekrītot Komisijas Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta priekšlikumam, iesaka, ka sadarbība ar MERCOSUR valstīm informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā jāizvērš un jāstiprina, jo tā ir joma, kas paver lielas iespējas uzlabot konkurētspēju un sociālo kohēziju abos reģionos; Citas sadarbības jomas 58. uzsver pamata darba standartu un pienācīgu darba vietu nozīmību MERCOSUR attīstībā; tāpēc paziņo, ka nolīgumā jābūt īpašai programmai par pienācīgu darbu, kas būtu izstrādāta konkrēti MERCOSUR valstīm, kā arī ES saistībām piedāvāt visu nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu šīs programmas uzdevumus; 59. uzsver ES un MERCOSUR valstu Arodbiedrību foruma nozīmi, kuru nodibināja Eiropas Arodbiedrību konfederācija (EAK) un nozīmīgākās MERCOSUR valstu arodbiedrības, lai šajā reģionā asniegtu ar sociālajiem un darbu jautājumiem saistītos mērķus; uzsver, ka būtu lietderīgi paātrināt dialoga uzsākšanu starp Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un MERCOSUR valstu Ekonomikas un sociālo padomdevēju forumu, tā lai stiprinātu iestāžu sadarbību starp padomdevējām iestādēm abos reģionos un palielinātu sociālo partneru un ieinteresēto pušu iesaistīšanos integrācijas procesā; 60. uzskata, ka papildus represīvajam aspektam saistībā ar cīņu pret narkotikām, nolīgumā jāparedz palīdzība lauksaimniekiem, lai viņi varētu sākt ražot jaunu alternatīvu produkciju; 61. attiecībā uz nelegālo imigrāciju uzskata, ka ne tikai jāiekļauj noteikums par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, bet ir svarīgi ņemt vērā arī starptautiskās sabiedrības pašreizējās diskusijas; 62. uzskata, ka tiklīdz nolīgums stājas spēkā, jāveicina arī MERCOSUR trīspusējā un bireģionālā sadarbība ‐ galvenokārt ar Karību jūras valstīm ‐ un "dienvidi – dienvidi" nolīgumu politika; 63. atgādina, ka bireģionālā solidaritātes fonda izveidošanu Parlaments ir pieprasījis kopš iepriekšminētās 2001. gada 15. novembra rezolūcijas pieņemšanas un ka šī prasība ir atkārtota vairākas reizes, pēdējoreiz 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijā; 64. uzskata, ka šāds fonds cita starpā būtu lietderīgs bireģionālās sadarbības instruments, kas varētu arī bagātināt ES un MERCOSUR attiecības; būtu konkrēts rezultāts ES centieniem palielināt un labāk pārvaldīt ārējās sadarbības atbalstu un tiktu uztverts kā instruments nabadzības apkarošanai; liktu uzsvaru uz ES sadarbību pamatjautājumos, piemēram, sociālajā kohēzijā un reģionu integrācijā. Eiropas Parlamenta loma 65. mudina MERCOSUR veiksmīgi pabeigt sagatavošanos topošā MERCOSUR Parlamenta izveidei, kurā būtu pārstāvji no dažādu valstu parlamentiem; uzskata, ka starpparlamentārā delegācija, kurā būtu MERCOSUR Parlamenta un Eiropas Parlamenta deputāti, varētu palīdzēt nodrošināt lielāku Eiropas Parlamenta līdzdalību šo sarunu virzīšanā; turklāt atzīmē, ka tādējādi tiks stiprināti ES un MERCOSUR savstarpējie kontakti un veicināts integrācijas process ar nepieciešamo pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, piemēram, darba tirgus partneriem, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, tādējādi padarot procesu pamatotāku; tāpēc apliecina atbalstu Eiropas un Latīņamerikas valstu parlamentārās asamblejas nodibināšanai, kurā būtu Eiropas Parlamenta deputāti un Latīņamerikas valstu parlamentu deputāti; 66. uzskata, ka visām Eiropas iestādēm vajadzētu apvienot spēkus, lai panāktu apmierinošu rezultātu sarunās ar MERCOSUR, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju apspriesties ar Parlamentu un atbilstīgi un precīzi informēt to par ES stratēģiju sarunās ar MERCOSUR; prasa Komisijai, lai katras kārtas vai tikšanās beigās, kāds augsta ranga sarunu dalībnieks nosūta Parlamentam dokumentu ar rezultātu izklāstu, saskaņā ar pastāvošajiem konfidencialitātes noteikumiem; o 67. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī MERCOSUR pagaidu prezidentūrai.
| ||||||||||||||||
| Pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozare |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par situāciju pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozarē (KOM(2006)0345), – ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 2200/96(1), 2201/96(2), 2202/96(3) un 2699/2000(4), uz kurām pamatojas augļu un dārzeņu tirgus kopīgā organizācija (TKO), – ņemot vērā 2001. gada 5. jūlija rezolūciju par Komisijas ziņojumu Padomei par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju(5), – ņemot vērā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1432/2003(6) par ražotāju grupu atzīšanu un Nr. 1433/2003(7) par darbības fondiem un darbības programmām šajā nozarē, – ņemot vērā Komisijas Regulas (EK) Nr. 1535/2003(8), 2111/2003(9) un 103/2004(10) par šai nozarei piemērojamo spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošanu, – ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003(11) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2237/2003(12) par īpašiem pasākumiem riekstu ražotāju atbalstam, – ņemot vērā Komisijas dokumentu "ES paplašināšanās ‐ ietekme uz augļu un dārzeņu nozari" (DG AGRI, C-4, 2004. gada aprīlis), – ņemot vērā Komisijas 2004. gada 10. augusta ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas vienkāršošanu (KOM(2004)0549), – ņemot vērā Komisijas 2004. gada 3. septembra darba dokumentu par augļu un dārzeņu tirgus kopīgās organizācijas analīzi (SEK(2004)1120), – ņemot vērā 2005. gada 11. maija rezolūciju par augļu un dārzeņu kopējās tirgus organizācijas vienkāršošanu(13) – ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija darba dokumentu, kurā analizēta situācija pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu nozarē (SEK(2006)0838), – ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu, A. tā kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir palielināt lauksaimniecības ražīgumu, nodrošināt lauku iedzīvotājiem atbilstīgu dzīves līmeni, stabilizēt tirgus un nodrošināt patērētājiem produktu pieejamību par saprātīgām cenām; B. tā kā Līgumā par Eiropas Savienības izveidošanu ir ieteikts KPL izstrādē ņemt vērā lauksaimnieciskās darbības īpašo raksturu, ko nosaka lauksaimniecības sociālā struktūra, un dažādu lauksaimniecības reģionu strukturālās un dabiskās atšķirības, kā arī nepieciešamību pakāpeniski veikt atbilstīgos pielāgojumus un to, ka dalībvalstīs lauksaimniecība ir cieši saistīta ar tautsaimniecību kopumā; C. tā kā KLP trīs pamatprincipi ir kopējā tirgus vienotība, Kopienas prioritāte un finansiālā solidaritāte; D. tā kā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās situācija mīksto augļu un ķiršu tirgū ir būtiski mainījusies, šo augļu un ķiršu koku stādījumu platībai palielinoties no 69 000 līdz 237 000 hektāru; E. tā kā Pievienošanās līgumā Polija vērsa uzmanību uz grūtībām, kas sagaidāmas ES augļu un dārzeņu tirgū pēc paplašināšanās, un uzsvēra nepieciešamību piemērot šim tirgum aizsardzības pasākumus; F. tā kā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā mīkstie augļi un ķirši kļuvuši par nozīmīgu produktu ES ekonomikā galvenokārt tāpēc, ka dažas jaunās dalībvalstis vēl aizvien ir vienas no nozīmīgākajām šo augļu ražotājām pasaulē; G. tā kā pirms 2004. gada paplašināšanās Kopienas tiesību aktos mīkstie augļi un skābie un saldie ķirši netika uzskatīti par īpaši jutīgiem tirgus produktiem, un tāpēc tie neparedzēja īpašus risinājumus saistībā ar atbilstīgajām Kopienas politikas jomām (augļu un dārzeņu TKO un muitas politika), un tā kā pēc paplašināšanās attiecīgie Kopienas tiesību akti nav atbilstīgi pielāgoti tās mīksto augļu nozares jaunajām īpatnībām; H. tā kā problēma mīksto augļu un ķiršu nozarē pirmām kārtām skar jaunās dalībvalstis, un it īpaši Poliju, kas saražo divas trešdaļas no visas pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu produkcijas Eiropas Savienībā; tā kā šī problēma skar arī atsevišķus veco dalībvalstu reģionus, kuros šo produktu ražošana ir būtiski svarīga lauksaimnieciska darbība; I. tā kā Kopienas izejvielu cenu palielināšanās dēļ ķiršu nozarē pārstrādes rūpniecībā aizvien vairāk izmanto produktu aizstāšanu (saldos ķiršus aizstāj ar skābajiem ķiršiem); tā kā šī tendence palielina risku, ka pieaugošā importa dēļ no valstīm ārpus Eiropas Savienības atsevišķās dalībvalstīs var izzust tradicionālā ražošana; J. tā kā mīksto augļu un ķiršu ražošana ir koncentrēta dažos no visnabadzīgākajiem Eiropas Savienības reģioniem un tādēļ šai problēmai ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls raksturs; K. tā kā lielu daļu mīksto augļu un ķiršu saražo mazas ģimenes saimniecības, kuru izdzīvošana ir atkarīga no šo augļu audzēšanas; L. tā kā ieilgusī krīze augļu un dārzeņu tirgū apdraud šīs nozares nākotni; M. tā kā 2004. un 2005. gadā saldēto, kā arī pārstrādei paredzēto zemeņu cenas Eiropas Savienībā ievērojami samazinājās, jo palielinājās trešo valstu konkurētspēja, kā arī attiecīgās produkcijas apjomi Kopienā; N. tā kā aveņu un saldo ķiršu importa īpatsvars no trešām valstīm uz divdesmit piecām ES dalībvalstīm ir augsts, tā kā pēdējos gados šis īpatsvars ir īpaši pieaudzis attiecībā uz saldētām zemenēm un tā kā tādēļ pārstrādei paredzēto zemeņu tirgū ir pastiprinājusies no trešām valstīm, it īpaši no Ķīnas un Marokas, importētu lētu saldēto zemeņu konkurence; O. tā kā upenes audzē dalībvalstīs, kas atrodas Ziemeļeiropā, un tā kā Eiropas Savienība ir pasaulē vislielākā šo ogu ražotāja; P. tā kā kopš Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. gadā aveņu ražošana Kopienā ir palielinājusies no 28 000 tonnu līdz 87 000 tonnu (2002. un 2004. gada vidējie rādītāji), jo ES pievienojās divas nozīmīgas aveņu ražotājas ‐ Polija (48 000 tonnu) un Ungārija (10 000 tonnu); Q. tā kā kopš paplašināšanās lielāko daļu no Eiropas Savienības ķiršu produkcijas nodrošina jaunās dalībvalstis, it īpaši Polija (190 000 tonnu 2002.–2004. gadā) un Ungārija (51 000 tonnu); R. tā kā lielākās ieguvējas no augļu un dārzeņu tirgus atbalsta pasākumiem ir ražotāju grupas un organizācijas, lai gan tām ir mazs īpatsvars jauno dalībvalstu tirgū, un tā kā jaunās dalībvalstis ir lielākās mīksto augļu un ķiršu ražotājas; S. tā kā lielākā daļa augļu un dārzeņu tirgum paredzēto Kopienas budžeta līdzekļu tiek izmantoti pārstrādes atbalstam un tā kā šis atbalsts neattiecas uz mīksto augļu un ķiršu nozari; T. tā kā atsevišķās dalībvalstīs īpaši pārstrādei paredzēto mīksto augļu un ķiršu ražošana pati par sevi ir darbības nozare un sniedz ieguldījumu attiecīgās ekonomikas un sociālās struktūras saglabāšanā, 1. aicina Komisiju nekavējoties īstenot attiecīgajiem lauksaimniekiem paredzētus sadarbības projektus un apmācības pasākumus, kā arī sniegt atbalstu tirgvedības infrastruktūras uzlabošanai, lai palielinātu ienākumu gūšanas iespējas saimniecībām, kas ražo mīkstos augļus un ķiršus Eiropas Savienībā; 2. prasa, lai tādiem mīkstajiem augļiem kā zemenes, jāņogas, avenes, ērkšķogas, skābie un saldie ķirši, piemērotu pārstrādes atbalsta sistēmas, kas ir līdzīgas tām, kuras piemēro tomātiem, bumbieriem, persikiem un citrusaugiem, nolūkā efektīvāk stabilizēt atbilstīgos tirgus; uzsver, ka atsevišķos veco dalībvalstu reģionos un jaunajās dalībvalstīs šiem produktiem ir stratēģiska nozīme ne tikai ekonomikā, bet arī sociālajā un teritoriālplānošanas jomā; 3. aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt un sākt īstenot pasākumus, lai ierobežotu pārmērīgu mīksto augļu importu no trešām valstīm, it īpaši no tām, kuras piemēro dempingu; 4. aicina Komisiju ilgtermiņā apsvērt tāda tirgus piekļuves regulēšanas mehānisma ieviešanu, ar kuru par nosacījumu importam no trešām valstīm izvirzītu tādu vides un sociālo standartu ievērošanu ražošanas procesā, kuri atbilst attiecīgajiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem standartiem; uzskata, ka šo standartu neievērošanas gadījumā importam jāpiemēro nodeva nolūkā aizsargāt Eiropas ražotājus pret dempingu un ka šīs nodevas veidā iekasētie ieņēmumi jāizlieto lauku attīstības projektu finansēšanai attiecīgajās eksportētājvalstīs; 5. uzskata, ka jāievieš tādi atbalsta mehānismi ražotāju grupām, ar kuru palīdzību varētu veicināt ražotāju grupu (un ilgākā laikposmā ražotāju organizāciju) veidošanos tajās dalībvalstīs, kurās augļu un dārzeņu nozares organizācija ir ievērojami zemākā līmenī nekā vidēji Eiropas Savienībā, it īpaši, divkāršojot iepriekš atzītām ražotāju grupām piešķirtā atbalsta apjomu; 6. uzskata, ka pārejas posmā jaunajām dalībvalstīm jāsaņem lielāks atbalsts iepriekš atzītu ražotāju grupu izveidei un pārvaldībai (pirmajos piecos darbības gados paredzot atbalstu attiecīgi 10%, 10%, 8%, 6% un 4% apmērā pašreiz noteikto 5%, 5%, 4%, 3% un 2% vietā, bet vienlaicīgi saglabājot pašreizējo maksimālo atbalsta apjomu attiecīgi EUR 100 000, 100 000, 80 000, 60 000 un 40 000 apmērā); 7. aicina Komisiju aktīvi īstenot pasākumus, lai produktus, kam piemēro zemu muitas nodokļa likmi (piemēram, mīksto augļus), iekļautu paaugstināta riska preču sarakstā un lai mīkstajiem augļiem piemērotu īpašas drošības klauzulas un iekļuves cenu sistēmu; 8. aicina Komisiju sākt pārrunas ar dalībvalstīm, lai noteiktu finansiālu atbalstu mīksto augļu un ķiršu veco stādījumu samazināšanas projektiem ilgstoša produkcijas pārpalikuma gadījumos; 9. aicina Komisiju vienkāršot attiecīgos reglamentējošos noteikumus un atvieglot atbalsta pasākumus krīzes gadījumos tiem mīksto augļu un ķiršu ražotājiem, kuri cieš zaudējumus nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ; uzskata, ka saistībā ar šādu vienkāršošanu it īpaši jāraugās, lai kompensācija, ko piešķir nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu ietekmes dēļ, nebūtu iepriekš jāapstiprina Komisijā, kas būtiski paātrinātu tās pārskaitīšanu lauksaimniekiem; 10. aicina Komisiju saistībā ar augļu un dārzeņu TKO reformu paredzēt kompensāciju tiem ražotājiem, kas atsakās no mīksto augļu un ķiršu ražas pārdošanas tādu neparedzētu un pārejošu grūtību gadījumā, kuras saistītas ar ievērojama produkcijas pārpalikuma veidošanos tirgū; 11. atbalsta tādas marķēšanas sistēmas ieviešanu, saskaņā ar kuru uz etiķetes norāda pārstrādāto produktu sastāvā ietilpstošo lauksaimniecības produktu izcelsmes valsti, kā arī tiek noteikta prasība šādi marķēt arī gala produktu, lai patērētājam dotu iespēju izvēlēties reģionālos produktus; 12. prasa, lai saistībā ar lauksaimniecības produktu veicināšanai paredzētiem noteikumiem tiktu piešķirti atbilstīgi finanšu līdzekļi Eiropas izcelsmes augstas kvalitātes mīksto augļu un ķiršu un no tiem ražotu produktu patēriņa veicināšanas kampaņai; 13. aicina Polijas valdību atcelt ierobežojošo nodokļu piemērošanu ražotāju grupām, lai veicinātu ražotājus veidot apvienības savu produktu pārdošanai un ļautu tiem saņemt optimālu daļu no Eiropas Savienības augļu un dārzeņu TKO budžeta līdzekļiem; 14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |