Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2006. gada 14. novembris - Strasbūra
Tiešā atbalsta shēmas saskaņā ar KLP un atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) *
 EK un Kanādas nolīgums par sadarbību augstākās izglītības, apmācības un jaunatnes jomā *
 EK un ASV nolīgums augstākās izglītības un profesionālās izglītības jomā *
 Sociālās drošības sistēmas darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā ***I
 Akvakultūra: svešzemju sugas un sugas, kas atrodas ārpus to dabiskās izplatības areāla *
 Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīga organizācija *
 Grozījums Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem *
 Atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm *
 Kopienas trešais ieguldījums Černobiļas reaktora pārseguma fondā *
 ANO Pretkorupcijas konvencija *
 Atbalsts lauku attīstībai no (ELFLA) *
 Pieprasījums aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas
 Pieprasījums aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas
 Pieprasījums aizstāvēt Gérard Onesta imunitāti un privilēģijas
 Kopienas rīcība jūras vides politikas jomā ***I
 Dzīvsudrabu saturošas mērierīces ***I
 Kopuzņēmuma izveide Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas īstenošanai (SESAR) *
 2006. gada pārskats par euro zonu
 Jūras vides tematiskā stratēģija
 Hipotekārais kredīts

Tiešā atbalsta shēmas saskaņā ar KLP un atbalsts lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) *
PDF 194kWORD 31k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (COM(2006)0500 – C6-0335/2006 – 2006/0172(CNS))
P6_TA(2006)0468A6-0377/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0500)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 36. un 37. pantus, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C6-0335/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 1. punktu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0377/2006),

1.   apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.


EK un Kanādas nolīgums par sadarbību augstākās izglītības, apmācības un jaunatnes jomā *
PDF 186kWORD 31k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību, ar ko izveido sadarbības programmu augstākās izglītības, apmācības un jaunatnes jomā (COM(2006)0274 – C6-0255/2006 – 2006/0096(CNS))
P6_TA(2006)0469A6-0338/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0274)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 2. punkta pirmo daļu, kā arī 149. un 150. pantu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6–0255/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0338/2006),

1.   atbalsta nolīguma slēgšanu;

2.   uzdot priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kanādas valdībai.

(1) OV vēl nav publicēts.


EK un ASV nolīgums augstākās izglītības un profesionālās izglītības jomā *
PDF 189kWORD 30k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par nolīguma slēgšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ar ko atjauno sadarbības programmu augstākās izglītības un profesionālās izglītības un mācību jomā (KOM(2006)0180 – C6-0174/2006 – 2006/0061(CNS))
P6_TA(2006)0470A6-0339/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (KOM(2006)0180)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 2. punkta pirmo daļu, kā arī 149. un 150. pantu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6–0174/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A6-0339/2006),

1.   atbalsta nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Amerikas Savienoto Valstu valdībai.

(1) OV vēl nav publicēts.


Sociālās drošības sistēmas darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā ***I
PDF 322kWORD 86k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (COM(2005)0676 – C6-0442/2005 – 2005/0258(COD))
P6_TA(2006)0471A6-0346/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0676)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 42. un 308. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0442/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0346/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14 . novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

P6_TC1-COD(2005)0258


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Lai ņemtu vērā izmaiņas dažu dalībvalstu tiesību aktos, ir jāpielāgo daži Regulas (EEK) Nr. 1408/71 pielikumi.

(2)  Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 1408/71.

(3)  Lai nodrošinātu to, ka Nīderlandes veselības apdrošināšanas shēmas pamatreforma, kas stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī, ir pareizi atspoguļota Eiropas koordinējošajos noteikumos no dienas, kad tā stājās spēkā, un lai tādējādi nodrošinātu juridisko noteiktību saistībā ar slimības pabalstu koordinēšanu, ir jāparedz, ka Regulas (EEK) Nr. 1408/71 I un VI pielikuma grozījumi, kas attiecas uz Nīderlandes veselības apdrošināšanas shēmas reformu, būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 1. janvāra.

(4)  Lai veiktu piemērotus pasākumus sociālās nodrošināšanas jomā attiecībā uz personām, kas nav darbinieki, Līgums nenosaka citas pilnvaras, kā vien 308. pantā paredzētās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 1408/71 I, II, IIa, III, IV un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu un 6. punkta b) apakšpunktu, kas attiecas uz Nīderlandi, piemēro no 2006. gada 1. janvāra, izņemot Regulas (EEK) Nr. 1408/71 VI pielikuma iedaļas "Q. NĪDERLANDE" 1. punkta f) apakšpunkta sesto ievilkumu, kas pievienots ar šīs regulas pielikuma 6. punkta b) apakšpunktu un ko piemēro no šā panta 1. punktā noteiktās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 1408/71 pielikumus groza šādi.

1.  Regulas I pielikumu groza šādi:

   a) I daļas iedaļu "X. ZVIEDRIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
X.  ZVIEDRIJA
Personas, kuras iesaistītas darbībās, kas rada ienākumus, un kuras no šiem ienākumiem veic pašas savas iemaksas atbilstīgi Sociālās apdrošināšanas iemaksu akta (2000:980) trešās nodaļas 3. punktam, uzskata par pašnodarbinātām personām."
   b) II daļas iedaļu "Q. NĪDERLANDE" aizstāj ar šādu iedaļu:"
Q.  NĪDERLANDE
Nosakot tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 1. un 4. nodaļu, "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto, reģistrētu partneri vai bērnu vecumā līdz 18 gadiem."

2.  Regulas II pielikuma III daļas iedaļu "R. AUSTRIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:

"

R.  AUSTRIJA

Nav.

"

3.  Regulas IIa pielikumu groza šādi:

   a) iedaļu "M. LIETUVA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
M.  LIETUVA
a)  Sociālās palīdzības pensija (2005. gada Likuma par valsts sociālajiem pabalstiem 5. pants);
b)   īpašā pabalsta kompensācija (2005. gada Likuma par valsts sociālajiem pabalstiem 15. pants);
c)   īpašā transporta kompensācija invalīdiem ar pārvietošanās grūtībām (2000. gada Likuma par transporta kompensācijām 7. pants)."
   b) iedaļā "V. SLOVĀKIJA" pašreizējais teksts kļūst par a) punktu, un tai pievieno šādu punktu:"
b)   sociālā pensija, kas piešķirta pirms 2004. gada 1. janvāra."

4.  Regulas III pielikuma A daļā svītro 187. punktu.

5.  Regulas IV pielikumu groza šādi:

   a) A daļas iedaļu "V. SLOVĀKIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
V.  SLOVĀKIJA
Invaliditātes pensija personai, kura kļuvusi par invalīdu, būdama apgādājams bērns, un attiecībā uz kuru vienmēr uzskata, ka tā ir izpildījusi noteikto apdrošināšanas periodu (70. panta 2. punkts, 72. panta 3. punkts un 73. panta 3. un 4. punkts Aktā Nr. 461/2003 par sociālo apdrošināšanu, ņemot vērā minētā akta grozījumus)."
   b) B daļas iedaļu "G. SPĀNIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
G.  SPĀNIJA
Sistēma mazāka pensionēšanās vecuma noteikšanai jūrniecībā strādājošām pašnodarbinātām personām, kā izklāstīts Karaļa 2004. gada 30. decembra Dekrētā Nr. 2390/2004."
  c) C daļu groza šādi:
   i) iedaļu "V. SLOVĀKIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
V.  SLOVĀKIJA
Apgādnieka zaudējuma pensija (atraitnes, atraitņa, bāreņa pensija), kuras apjomu nosaka pēc vecuma pensijas, pirmspensijas vecuma sasniegšanas pensijas vai invaliditātes pensijas, kas iepriekš maksāta mirušajam."
   ii) iedaļu "X. ZVIEDRIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
X.  ZVIEDRIJA
Vecuma pensijas, kuru pamatā ir ienākumi (Akts 1998:674) un garantijas pensijas vecuma pensijas veidā (Akts 1998:702)."
  d) D daļu groza šādi:
   i) 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"
i)  Zviedrijas garantijas pensija un garantijas kompensācija, kas ir aizstājušas Zviedrijas valsts pensijas pilnā apjomā, kuras paredzēja līdz 1993. gada 1. janvārim spēkā esošie tiesību akti par valsts pensiju valsts pensija pilnā apjomā, kuras piešķirtas saskaņā ar pārejas noteikumiem pirms minētās dienas spēkā esošajos tiesību aktos, un Zviedrijas kompensācija slimības gadījumā, kas saistīta ar ienākumiem, un kompensācija bezdarbnieka pārkvalifikācijas laikā."
   ii) 2. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"
i)  Zviedrijas Kompensācija slimības gadījumā un kompensācija bezdarbnieku pārkvalifikācijas laikā garantētas kompensācijas veidā (Akts 1962:381, kas tas grozīts ar Aktu 2001:489), apgādnieka zaudējuma pensija, ko aprēķina, pamatojoties uz paredzamiem apdrošināšanas periodiem (Akti 2000:461 un 2000:462), un Zviedrijas vecuma pensija garantijas pensijas veidā, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekš aprēķinātiem periodiem (Akts 1998:702)."
  iii) 3. punktu groza šādi:
   a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"
   a) Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencija par sociālo nodrošinājumu;
"
   pievieno šādu apakšpunktu:"
   c) 2000. gada 10. novembra Sociālās nodrošināšanas nolīgums starp Somijas Republiku un Luksemburgas Lielhercogisti.
"

6.  Regulas VI pielikumu groza šādi:

   a) iedaļu "E. IGAUNIJA" aizstāj ar šādu iedaļu:"
E.  IGAUNIJA
Bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanas nolūkā uzskata, ka nodarbinātības periodi dalībvalstīs, kas nav Igaunija, pamatojas uz to pašu sociālā nodokļa vidējo apjomu, kāds tika maksāts nodarbinātības periodu laikā Igaunijā, tos summējot. Ja atskaites gadā persona ir bijusi nodarbināta vienīgi citās dalībvalstīs, uzskata, ka pabalsta aprēķins pamatojas uz vidējo sociālo nodokli, kas maksāts Igaunijā laikposmā starp atskaites gadu un bērna kopšanas atvaļinājumu."
   b) iedaļā "Q. NĪDERLANDE" 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
1.  Veselības aprūpes apdrošināšana
a)  Attiecībā uz pabalstu natūrā atbilstīgi Nīderlandes tiesību aktiem, personas, kam uz tiem ir tiesības, šīs regulas III daļas 1. un 4. nodaļas vajadzībām ir:

un
   i) personas, kurām atbilstoši Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts) 2. pantam ir jāapdrošinās pie veselības aprūpes apdrošinātāja,
   ii) ja tās vēl nav iekļautas i) punktā - personas, kuras ir citas dalībvalsts iedzīvotāji un kurām atbilstīgi regulai ir tiesības uz veselības aprūpi savā dzīvesvietas valstī, par ko izmaksas sedz Nīderlande.

b)  Šā punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajām personām atbilstoši Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts) jāapdrošinās pie veselības aprūpes apdrošinātāja un a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām jāreģistrējas College voor zorgverzekeringen (Veselības aprūpes apdrošināšanas padome).
c)  Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts) un Algemene wet bijzondere ziektekosten (Likums par vispārējo apdrošināšanos pret īpašiem medicīnas izdevumiem) noteikumi par iemaksu veikšanas pienākumu attiecas uz a) apakšpunktā minētajām personām un viņu ģimenes locekļiem. Iemaksas par ģimenes locekļiem iekasē no tās personas, no kuras ir iegūtas tiesības uz veselības aprūpi.
d)  Novēlotas reģistrācijas College voor zorgverzekeringen (Veselības aprūpes apdrošināšanas padomē) gadījumā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts) noteikumi par novēlotu apdrošināšanos mutatis mutandis attiecas uz a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām.
e)  Personām, kurām ir tiesības saņemt pabalstus natūrā atbilstīgi citas dalībvalsts, nevis Nīderlandes tiesību aktiem, un kuras dzīvo Nīderlandē vai īslaicīgi uzturas Nīderlandē, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā atbilstīgi politikai, ko Nīderlandē apdrošinātajām personām piedāvā dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas iestāde, ņemot vērā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas akts) 11. panta 1., 2. un 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī pabalstus natūrā, ko paredz Algemene wet bijzondere ziektekosten (Likums par vispārējo apdrošināšanos pret īpašiem medicīnas izdevumiem).
f)  Šīs regulas 27. līdz 34. panta vajadzībām turpmāk norādīto pielīdzina pensijām, kas saskaņā ar šīs regulas 5. pantu ir maksājamas atbilstīgi tiesību normām, kuras minētas Nīderlandes Karalistes deklarācijas b) daļā (invaliditāte) un c) daļā (vecums):
   pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1966. gada 6. janvāra Likumu par ierēdņu un viņus kā apgādniekus zaudējušo personu pensijām (Algemene burgerlijke pensioenwet) (Nīderlandes civildienesta pensiju akts);
   pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1966. gada 6. oktobra Likumu par militārpersonu un viņus kā apgādniekus zaudējušo personu pensijām (Algemene militaire pensioenwet) (Militāro pensiju akts);
   pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1967. gada 15. februāra Likumu par Nīderlandes Dzelzceļa uzņēmējsabiedrības (NV Nederlandse Spoorwegen) darbinieku un viņus kā apgādniekus zaudējušo personu pensijām (Spoorwegpensioenwet) (Dzelzceļa pensiju akts);
   pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Reglement Dienstvoorwaarden Nederlandse Spoorwegen (Noteikumi par nodarbināšanas kārtību Nīderlandes Dzelzceļa uzņēmējsabiedrībā);
   pabalsti, kas piešķirti pensionāriem pirms pensijas vecuma ‐ 65 gadu ‐ sasniegšanas, atbilstoši pensionēšanās shēmai, kas izstrādāta, lai vecumdienās nodrošinātu ienākumus iepriekš nodarbinātām personām, vai pabalsti, piešķirot priekšlaicīgas atvaļināšanās pensiju saskaņā ar valsts iedibinātu priekšlaicīgas pensionēšanās shēmu vai pēc darba devēju un darba ņēmēju vienošanās personām, kam ir 55 vai vairāk gadi;
   pabalsti, kas militārpersonām un ierēdņiem piešķirti saskaņā ar shēmu, ko piemēro štata vietu samazināšanas un atlaišanas no darba vecuma dēļ, kā arī priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā.

g)  Šīs regulas III daļas 1. un 4. nodaļas vajadzībām Nīderlandes shēmā nodrošinātos neatmaksājamo pabalstu veselības aprūpes iestāžu ierobežotas izmantošanas gadījumā uzskata par slimības pabalstu naudā."
   c) iedaļā "W. SOMIJA" 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
1.  Piemērojot 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai saskaņā ar Somijas tiesību aktiem par pensijām, kas piesaistītas ienākumiem, aprēķinātu ienākumus par maksājumu periodu, ja personai par daļu no atskaites perioda atbilstoši Somijas tiesību aktiem ir pensijas apdrošināšanas periodi, kas pamatojas uz nodarbinātību citā dalībvalstī, tad ienākumi attiecīgajā periodā ir ekvivalenti to ienākumu summai, kuri gūti atskaites periodā Somijā, dalot to ar mēnešu skaitu, par kuriem atskaites periodā bija apdrošināšanas periods Somijā."

Iedaļas 3., 4. un 5. punktu pārnumurē, attiecīgi, par 2., 3. un 4. punktu;

  d) iedaļu "X. ZVIEDRIJA" groza šādi:
   i) svītro 1. punktu;
   ii) 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
1.  Šīs regulas noteikumi par apdrošināšanas periodu vai uzturēšanās periodu summēšanu neattiecas uz pārejas noteikumiem Zviedrijas tiesību aktos par tiesībām uz garantijas pensiju personām, kas dzimušas 1937. gadā vai pirms tā vai kas pirms pensijas pieprasīšanas noteiktu periodu ir bijušas Zviedrijas iedzīvotāji (Akts 2000:798)."
   iii) 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
2.  Lai aprēķinātu nosacītos ienākumus uz ienākumiem balstītai slimības kompensācijai un darbības kompensācijai atbilstīgi Lag (1962:381) om allmän försäkring (Valsts apdrošināšanas likums) 8. daļai, piemēro šādus noteikumus:
a)   ja apdrošinātā persona atskaites periodā ir bijusi vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktu subjekts saistībā ar šīs personas darbību kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātai personai, tad attiecīgajā dalībvalstī gūto ienākumu uzskata par vienādu ar apdrošinātās personas vidējo bruto ienākumu Zviedrijā par atskaites perioda daļu Zviedrijā, ko aprēķina, dalot ienākumus Zviedrijā ar gadu skaitu, kuru laikā šie ienākumi tika gūti;
b)   ja pabalstus aprēķina atbilstīgi šīs regulas 40. pantam un ja personas nav apdrošinātas Zviedrijā, tad atskaites periodu nosaka atbilstīgi iepriekšminētā akta 8. daļas 2. un 8. nodaļai tā, it kā attiecīgā persona būtu bijusi apdrošināta Zviedrijā. Ja attiecīgajai personai saskaņā ar Aktu par uz ienākumiem balstītu vecuma pensiju (1998:674) minētajā periodā nav ienākumu, kas veido pensiju, tad atskaites periodu var sākt skaitīt no senāka laika, kad apdrošinātajai personai bija ienākumi no ienākumus nesošas darbības Zviedrijā."
   iv) 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
3. a)  Lai aprēķinātu nosacītos pensijas līdzekļus par uz ienākumiem balstītu apgādnieka zaudējuma pensiju (Akts 2000:461), ja prasība Zviedrijas tiesību aktos par tiesībām uz pensiju attiecībā uz vismaz trim no pieciem kalendārajiem gadiem tieši pirms apdrošinātās personas nāves (atskaites periods) nav izpildīta, tad ņem vērā arī apdrošināšanas periodus citās dalībvalstīs, it kā tie būtu izpildīti Zviedrijā. Apdrošināšanas periodus citās dalībvalstīs uzskata par atbilstošiem Zviedrijas vidējai pensijas bāzei. Ja attiecīgajai personai Zviedrijā ir tikai viens gads ar pensijas bāzi, tad par katru apdrošināšanas periodu citā dalībvalstī uzskata, ka tajā nopelnīts tas pats apjoms.
b)  Lai aprēķinātu nosacītos pensijas kredītpunktus atraitnes pensijai, ja nāve iestājusies 2003. gada 1. janvārī vai pēc tā, ja prasība Zviedrijas tiesību aktos par tiesībām uz pensiju attiecībā uz vismaz diviem no četriem kalendārajiem gadiem tieši pirms apdrošinātās personas nāves (atskaites periods) nav izpildīta un ja apdrošināšanas periodi ir izpildīti citā dalībvalstī atskaites perioda laikā, tad uzskata, ka tiem pamatā ir tādi paši pensijas kredītpunkti kā gadā Zviedrijā."

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) ... Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. novembra Nostāja.


Akvakultūra: svešzemju sugas un sugas, kas atrodas ārpus to dabiskās izplatības areāla *
PDF 365kWORD 56k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par svešzemju sugu un sugu, kas atrodas ārpus dabiskās izplatības areāla, izmantošanu akvakultūrā (COM(2006)0154 – C6-0137/2006 – 2006/0056(CNS))
P6_TA(2006)0472A6-0331/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0154)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0137/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0331/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
5.a apsvērums (jauns)
(5.a)  Akvakultūra nav vienīgais iespējamais svešzemju sugu izplatīšanās avots ūdens vidē. Iespējams, ka cita veida darbības, tostarp balasta ūdens izmantošana un dekoratīvo zivju tirdzniecība, rada lielāku risku videi un tām ir nepieciešami īpaši vadības pasākumi. Būtu jāizstrādā visaptveroša rīcības stratēģija, lai integrēti risinātu svešzemju sugu problēmu. Tomēr pirms šāda stratēģija tiek īstenota, būtu lietderīgi pieņemt nozares pasākumus,- tādus, ko piedāvā šī regula.
Grozījums Nr. 2
5.b apsvērums (jauns)
(5.b)  Būtu jāizstrādā īpaša stratēģija, lai apkarotu ģenētiski modificēto sugu introducēšanu ES zivsaimniecības sektorā un kontrolētu apaugļotu ikru kustību.
Grozījums Nr. 3
8.a apsvērums (jauns)
(8a) Būtu jāņem vērā, ka, pārvietojot svešzemju sugas un ārpus dabiskās izplatības areāla esošas sugas, kas ir jātur slēgtās akvakultūras telpās ar augstu drošības pakāpi un zemu izkļūšanas risku, parasti pirms tam nebūtu jāveic vides apdraudējuma riska novērtējums.
Grozījums Nr. 4
9.a apsvērums (jauns)
(9.a)  Dažas svešzemju sugas jau ilgu laiku vispārīgi izmanto akvakultūrā, un iegūtā pieredze liecina, ka to radītais apdraudējuma risks videi ir minimāls. Tādējādi ar šīm sugām saistītām darbībām būtu jāpiemēro atšķirīgi noteikumi, lai veicinātu to attīstību, neuzliekot papildu administratīvu slogu.
Grozījums Nr. 5
9.b apsvērums (jauns)
(9.b)  Ņemot vērā attiecīgo pušu finanšu un institucionālos apsvērumus, būtu jāparedz atbilstīgs pārejas periods no šīs regulas stāšanās spēkā līdz piemērošanai.
Grozījums Nr. 6
2. panta 4.a punkts (jauns)
4a. Piemērojot šo regulu, būtu jāņem vērā fakts, ka 3. panta 3. punktā definētajās slēgtās akvakultūras telpās ir zemāks izkļūšanas risks.
Grozījums Nr. 7
2. panta 5.a punkts (jauns)
Šo regulu, izņemot 3. un 4. pantu, nepiemēro sugām, kuras vairāk nekā 30 gadus vispārīgi lietotas akvakultūrā, un ir pierādīts, ka to izkļūšana savvaļā nerada apdraudējumu videi.
Komisija pirms šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā noteikto procedūru un pamatojoties uz zinātnes atziņām, izstrādā šādu sugu sarakstu.
Grozījums Nr. 8
5. pants
Dalībvalstis nosaka kompetento iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām ("kompetentā iestāde"). Katra kompetentā iestāde nozīmē padomdevēju komiteju, kura tai palīdz, un kura veic attiecīgas bioloģiskas un ekoloģiskas pārbaudes ("padomdevēja komiteja").
Dalībvalstis nosaka kompetento iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām ("kompetentā iestāde"). Katra kompetentā iestāde nozīmē padomdevēju komiteju, kura tai palīdz, un kura veic attiecīgas bioloģiskas un ekoloģiskas pārbaudes ("padomdevēja komiteja"). Ja akvakultūras darbību vadības pilnvaras nodotas reģionālām vai apakšreģionālām iestādēm, tās var izraudzīties šīs kompetentās iestādes un padomdevējas komitejas.
Grozījums Nr. 9
6. panta 1. punkts
1.  Ikvienam, kurš vēlas uzsākt ūdens organismu introducēšanu vai pārvietošanu, ir jāpiesakās uz atļauju no saņēmēja dalībvalsts kompetentas iestādes. Pieteikumu var iesniegt daudzām kustībām, kuras tiks veiktas laika periodā, kurš nepārsniedz piecus gadus.
1.  Ikviens, kurš vēlas uzsākt ūdens organismu introducēšanu vai pārvietošanu, piesakās uz atļauju no saņēmēja dalībvalsts kompetentas iestādes. Pieteikumu var iesniegt vairākām kustībām, kuras tiks veiktas laika periodā, kurš nepārsniedz septiņus gadus.
Grozījums Nr. 10
10. panta 1. punkts
1.  Pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par pieņemto lēmumu izsniegt atļauju vai par tās atteikumu saprātīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu no pieteikuma iesniegšanas dienas.
1.  Pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par pieņemto lēmumu izsniegt atļauju vai par tās atteikumu saprātīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus no pieteikuma iesniegšanas dienas.
Grozījums Nr. 11
12. pants
Ja rodas neparedzēta ietekme uz vidi vai vietējām populācijām, kompetentā iestāde jebkurā laikā var atsaukt atļauju.
Ja rodas neparedzēta ietekme uz vidi vai vietējām populācijām, kompetentā iestāde jebkurā laikā var atsaukt atļauju. Jebkuru atļaujas atsaukšanu ir zinātniski jāpamato.
Grozījums Nr. 12
25. panta 1.a punkts (jauns)
To piemēro no…*
____________________
* Divpadsmit mēneši pēc spēkā stāšanās dienas

(1) OV vēl nav publicēts.


Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīga organizācija *
PDF 189kWORD 31k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (KOM(2006)0233 – C6-0202/2006 – 2006/0081(CNS))
P6_TA(2006)0473A6-0311/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0233)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0202/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0311/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar Parlamentu apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts


Grozījums Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem *
PDF 195kWORD 32k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, ka Eiropas Kopienas vārdā nolemj apstiprināt grozījumus Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (COM(2006)0338 – C6-0276/2006 – 2006/0113(CNS))
P6_TA(2006)0474A6-0336/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0338)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 175.  panta 1. punktu un 300. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6–0276/2006),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 12. maija rezolūciju par ES stratēģiju Almati Konferencei par Orhūsas Konvenciju(2),

–   ņemot vērā Orhūsas Konvencijas pušu otro sanāksmi (KPS–2), kura notika no 2005. gada 25. maija līdz 27. maijam Kazahstānas pilsētā Almati,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu(A6-0336/2006),

1.   apstiprina grozījumu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un valdībām un parlamentiem.

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV C 92 E, 20.4.2006, 383. lpp.


Atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm *
PDF 358kWORD 53k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (COM(2006)0076 – C6-0078/2006 – 2006/0021(CNS))
P6_TA(2006)0475A6-0361/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0076)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0078/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0361/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
3. panta 1.a punkts (jauns)
(1a) "jūras prāmju un kruīza kuģu pasažieri" ir pasažieri, kuru ceļojuma attālums ar regulāri kursējošiem jūras prāmjiem, laineriem vai kruīza kuģiem ir vismaz 50 kilometri;
Grozījums Nr. 2
8. panta 1. punkta 1. daļa
1.  Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa tādu preču ievešanu, izņemot 3. iedaļā minētās preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 220 vienai personai.
1.  Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa tādu preču ievešanu, izņemot 3. iedaļā minētās preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 330 vienai personai.
Grozījums Nr. 3
8. panta 1. punkta 2. daļa
Attiecībā uz ceļotājiem, kas ceļo ar gaisa transportu, pirmajā daļā norādītais monetārais robežlielums ir EUR 500.
Attiecībā uz ceļotājiem, kas ceļo ar gaisa transportu vai jūras prāmjiem vai kruīza kuģiem, pirmajā daļā norādītais monetārais robežlielums ir EUR 1000.
Grozījums Nr. 4
8. panta 2. punkts
2.  Dalībvalstis var samazināt monetāro robežlielumu ceļotājiem, kas jaunāki par piecpadsmit gadiem, neatkarīgi no transporta līdzekļa. Tomēr šis robežlielums nevar būt mazāks par EUR 110.
2.  Dalībvalstis var samazināt monetāro robežlielumu ceļotājiem, kas jaunāki par sešpadsmit gadiem, neatkarīgi no transporta līdzekļa. Tomēr šis robežlielums nevar būt mazāks par EUR 110.
Grozījums Nr. 5
9. panta 2. punkts
2.  Dalībvalstis var izvēlēties ieviest atšķirības starp ceļotājiem, kas ceļo ar gaisa transportu, un citiem ceļotājiem, piemērojot 1. punktā minētos minimālos daudzuma ierobežojumus tikai attiecībā uz ceļotājiem, kas neceļo ar gaisa transportu.
2.  Dalībvalstis var izvēlēties ieviest atšķirības starp ceļotājiem, kas ceļo ar gaisa transportu, vai jūras prāmju vai kruīza kuģu pasažieriem, un citiem ceļotājiem, piemērojot 1. punktā minētos minimālos daudzuma ierobežojumus tikai attiecībā uz ceļotājiem, kas neceļo ar gaisa transportu vai jūras prāmju vai kruīza kuģu pasažieriem.
Grozījums Nr. 6
10. panta 3. punkts
3.  Papildus 1. punktā minētajiem atbrīvojumiem dalībvalstis var atbrīvot no PVN un akcīzes nodokļa kopumā 4 litrus negāzēta vīna un 16 litrus alus.
3.  Papildus 1. punktā minētajiem atbrīvojumiem dalībvalstis var atbrīvot no PVN un akcīzes nodokļa kopumā 8 litrus negāzēta vīna un 16 litrus alus.
Grozījums Nr. 7
11. pants
Direktīvas 9. un 10. pantā paredzētos atbrīvojumus neattiecina uz ceļotājiem, kas jaunāki par 17 gadiem.
9. un 10. pantā paredzētos atbrīvojumus neattiecina uz ceļotājiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem.
Grozījums Nr. 8
12. pants
Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa tvertnē pildītu degvielu un degvielu pārnēsājamos konteineros, kuras daudzums nepārsniedz 10 litrus, attiecībā uz visiem motorizētajiem transporta līdzekļiem, neierobežojot valsts noteikumus, kas reglamentē degvielas piederību un transportu.
Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa degvielu pārnēsājamos konteineros, kuru transportē mehāniskos transportlīdzekļos un kuras daudzums nepārsniedz 10 litrus, neierobežojot valsts noteikumus, kas reglamentē degvielas piederību un transportu. Tomēr dalībvalstis ir tiesīgas kontrolēt apmērus, ko sasniedz degvielas tūrisms ar mērķi izvairīties no nodokļiem to pierobežu rajonos, kā arī veikt pasākumus pret to.
Grozījums Nr. 9
14. panta 1. punkta a) apakšpunkts
(a) personām, kas dzīvo pierobežas zonā;
svītrots
Grozījums Nr. 10
16. panta 3.a punkts (jauns)
3.a Monetāros robežlielumus, kas noteikti 8. panta 1. un 2. punktā, pārskata vismaz reizi piecos gados, un pārskatītais apjoms nedrīkst būt zemāks par patērētāju cenu saskaņoto indeksu vai Eurostat oficiālajiem datiem par dalībvalstu vidējo inflācijas līmeni neatkarīgi no tā, kurš no abiem minētajiem rādītājiem ir lielāks, ja vien Padome vienprātīgi nenolemj savādāk.

(1) OV vēl nav publicēts.


Kopienas trešais ieguldījums Černobiļas reaktora pārseguma fondā *
PDF 342kWORD 39k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par Kopienas trešā ieguldījuma pirmo iemaksu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Černobiļas reaktora pārseguma fondā (COM(2006)0305 – C6-0251/2006 – 2006/0102(CNS))
P6_TA(2006)0476A6-0374/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0305)(1),

–   ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantu,

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0251/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A6-0374/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu un Euratom līguma 119. panta otro daļu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
1. panta 2. punkts
Apropriējumus finanšu plāna ietvaros apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.
Apropriācijas finanšu plāna ietvaros apstiprina budžeta lēmējinstitūcija. Ieguldījumu finansē atkarībā no pieejamajām ikgadējām budžeta apropriācijām.
Grozījums Nr. 2
2. panta 1. punkta 2. daļa
Komisija sniedz Revīzijas palātai visu attiecīgo informāciju un pieprasa ERAB jebkuru papildu informāciju, ko Revīzijas palāta vēlas saņemt attiecībā uz Černobiļas reaktora pārseguma fonda darbības aspektiem saistībā ar Kopienas ieguldījumu.
Komisija sniedz budžeta lēmējiestādei un Revīzijas palātai visu attiecīgo informāciju un nodrošina jebkuru papildu informāciju, ko tās vēlas saņemt attiecībā uz Černobiļas reaktora pārseguma fonda darbības aspektiem saistībā ar Kopienas ieguldījumu.

(1) OV C ... / OV vēl nav publicēts.


ANO Pretkorupcijas konvencija *
PDF 264kWORD 37k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam Eiropas Kopienas vārdā noslēgt ANO Pretkorupcijas konvenciju (COM(2006)0082 – C6-0105/2006 – 2006/0023(CNS))
P6_TA(2006)0477A6-0380/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0082)(1),

–   ņemot vērā ANO 2003. gada 31. oktobra Pretkorupcijas konvenciju,

–   ņemot vērā EK līgumu, jo īpaši 47. panta 2. punktu, 57. panta 2. punktu, 95. pantu, 107. panta 5. punktu, 179. pantu, 181.a pantu, 190. panta 5. punktu, 195. panta 4. punktu, 199. pantu, 207. panta 3. punktu, 218. panta 2. punktu, 223. panta pēdējo daļu, 224. panta priekšpēdējo daļu, 225.a panta priekšpēdējo daļu, 245. panta 2. punktu, 248. panta 4. punkta pēdējo daļu, 255. panta 2. punktu, 255. panta 3. punktu, 260. panta otro daļu, 264. panta otro daļu, 266. panta pēdējo daļu, 279., 280., 283. pantu un 300. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0105/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A6-0380/2006),

1.   apstiprina grozīto Padomes lēmuma priekšlikumu un atbalsta nolīguma noslēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
4.a apsvērums (jauns)
(4a) Ir ļoti svarīgi, lai bez turpmākas kavēšanās Konvenciju parakstītu un ratificētu visas tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas.

(1) OV vēl nav publicēts.


Atbalsts lauku attīstībai no (ELFLA) *
PDF 192kWORD 31k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (KOM(2006)0237 – C6-0237/2006 – 2006/0082(CNS))
P6_TA(2006)0478A6-0319/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (KOM(2006)0237)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0237/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6-0319/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts.


Pieprasījums aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas
PDF 182kWORD 31k
Eiropas Parlamenta lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas (2006/2099(IMM))
P6_TA(2006)0479A6-0378/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā imunitātes aizstāvēšanas pieprasījumu, ko 2006. gada 25. aprīlī iesniedza Gabriele Albertini un par ko paziņoja plenārsēdē 2006. gada 27. aprīlī, saistībā ar kriminālprocesu, kuru pret viņu ir uzsākusi Milānas rajona tiesa,

–   pēc Gabriele Albertini uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. un 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0378/2006),

1.   nolemj aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas;

2.   uzdod priekšsēdētājam nekavējoties nosūtīt šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu attiecīgajām Itālijas Republikas iestādēm.

(1) Lieta 101/63: Wagner pret Fohrmann un Krier (1964) ECR 195; Lieta 149/85: Wybot pret Faure un citiem, (1986) ECR 2391.


Pieprasījums aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas
PDF 196kWORD 39k
Eiropas Parlamenta lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Gabriele Albertini imunitāti un privilēģijas (2006/2122(IMM))
P6_TA(2006)0480A6-0383/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā imunitātes aizstāvēšanas pieprasījumu, ko Gabriele Albertini 2006. gada 28. aprīlī iesniedza saistībā ar kriminālprocesu, kuru pret viņu uzsākusi Milānas apgabaltiesa, un par ko plenārsēdē tika paziņots 2006. gada 15. maijā,

–   pēc Gabrielle Albertini uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 9. un 10. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0383/2006),

A.   tā kā G. Albertini ir Eiropas Parlamenta deputāts, kuru ievēlēja sestajās tiešajās vēlēšanās, kas notika no 2004. gada 10. jūnija līdz 13. jūnijam, un tā kā viņa pilnvaras Parlaments pārbaudīja 2004. gada 14. decembrī(2),

B.   tā kā Eiropas Parlamenta sesiju laikā tā deputātiem savā valstī ir imunitāte, kāda tiek piešķirta attiecīgās valsts parlamenta deputātiem, un tā kā deputāts nevar atsaukties uz imunitāti, ja viņš ir aizturēts pārkāpuma izdarīšanas brīdī; tā kā tas neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības atņemt kādam no tā deputātiem imunitāti(3);

C.   tā kā šajā lietā ir piemērojams Itālijas Konstitūcijas 68. panta otrais apakšpunkts, kas kriminālprocesu pret parlamenta deputātiem ļauj uzsākt bez īpašām formalitātēm un nosaka, ka, kamēr deputāts nav pametis parlamenta palātu, kuras loceklis viņš ir, nedrīkst veikt ne parlamenta deputāta, ne viņa dzīvesvietas kratīšanu un deputātu nevar arestēt vai citādi atņemt viņa personisko brīvību, vai aizturēt, izņemot galīgā sprieduma izpildes gadījumu vai ja deputāts ir pieķerts tāda nozieguma izdarīšanas brīdī, kura gadījumā arests ir obligāts flagrante delicto gadījumā;

D.   tā kā Milānas apgabaltiesas prokuratūras apsūdzība pret G. Albertini ir saistīta ar tukšu grozījumu iesniegšanu Milānas domes budžeta procedūras laikā ar mērķi aizpildīt tos vēlāk, kad ir zināmi opozīcijas iesniegtie grozījumi, šādā veidā izvairoties no grozījumu iesniegšanas termiņa nokavēšanas, kas nebūtu pieļaujams;

E.   tā kā tukšu grozījumu iesniegšanu var uzskatīt par politikas un politiskās dzīves aspektu un tā kā galīgais tiesību akts, uz kuru tie attiecas, nav pieņemts, šie grozījumi ir tikai iekšējās procedūras darbība bez reālām sekām, it īpaši un pirmām kārtām no krimināltiesību viedokļa, jo šādu grozījumu iesniegšana norāda uz neiespējamu noziegumu un jebkurā gadījumā uz neeksistējošu noziegumu;

F.   tā kā citā tiesvedībā (Lieta 9384/03 RGNR) tā pati Milānas apgabaltiesa, ko aicināja izmeklēt pieņēmumus, kas līdzīgi pret G. Albertini vērstajiem, nolēma, ka nav pamata izskatīt lietu un noraidīja to, turklāt tajā gadījumā pats G. Albertini bija vērsies pret saviem politiskajiem oponentiem;

G.   tā kā fakts, ka tā pati tiesa divās pēc būtības vienādās lietās ir ieņēmusi diametrāli pretēju nostāju, norāda uz nepamatoti nevienlīdzīgu izturēšanos, līdz ar to izraisot secinājumu, ka Gabriele Albertini ir netaisni apsūdzēts;

H.   tā kā lieta ir ārkārtīgi delikāta un tās sekas attiecībā uz Eiropas Parlamenta prerogatīvām ir nepieņemamas, jo nevienlīdzīga izturēšanās pret G. Albertini nav attaisnojama, tāpēc rodas jautājums par fumus persecutionis,

I.   tā kā ikviens gadījums, kad kāds Eiropas Parlamenta deputāts tiek politiski vajāts, ir uzbrukums Eiropas Parlamenta kā Eiropas iedzīvotāju demokrātiski ievēlētas politiskas institūcijas integritātei un norāda uz necieņu pret Parlamentu;

J.   tā kā Itālijas tiesas diskriminējošā attieksme nodara kaitējumu G. Albertini;

K.   tā kā gadījumā, ja Eiropas Parlamenta deputātu nolikums jau būtu stājies spēkā, kas pagaidām nav noticis, lai gan Eiropas Parlaments to ir divas reizes atbalstījis 2002. gada 5. decembra(4) un 2003. gada 17. decembra(5) rezolūcijās, procesu pret G. Albertini varētu apturēt,

1.   pauž nožēlu, ka pašlaik 1965. gada 8. aprīļa Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās nepiešķir Eiropas Parlamentam iespējas pieņemt saistošu lēmumu G. Albertini aizstāvēšanai, un tāpēc nolemj neaizstāvēt viņa imunitāti;

2.   uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Milānas apgabaltiesas prokuratūrai saistībā ar krimināllietu Nr. 8629/05 RG.

(1) Lieta 101/63: Wagner pret Fohrmann un Krier (1964) ECR 195; Lieta 149/85: Wybot pret Faure un citiem, (1986) ECR 2391.
(2) Eiropas Parlamenta lēmums par pilnvaru pārbaudi (OV C 226 E, 15.9.2005., 51. lpp.).
(3) 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 10. pants.
(4) OV C 27 E, 30.1.2004., 139. lpp.
(5) OV C 91 E, 15.4.2004., 230. lpp.


Pieprasījums aizstāvēt Gérard Onesta imunitāti un privilēģijas
PDF 266kWORD 40k
Eiropas Parlamenta lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Gérard Onesta deputāta imunitāti un privilēģijas (2006/2121 (IMM))
P6_TA(2006)0481A6-0386/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā deputātes Monica Frassoni pieprasījumu aizstāvēt Gérard Onesta deputāta imunitāti saistībā ar krimināllietu, kuru Tulūzas (Francija) Krimināltiesas Trešā palāta krimināllietu apelācijai 2006. gada 17. maijā ierosināja pret deputātu un par kuru paziņoja plenārsēdē 2006. gada 31. maijā,

–   pēc Gérard Onesta uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 7. panta 3. punktu,

–   ņemot vērā 9. un 10. pantu 1965. gada 8. aprīļa Protokolā par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās, kā arī 6. panta 2. punktu 1976. gada 20. septembra Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 1964. gada 12. maija un 1986. gada 10. jūlija spriedumus(1),

–   ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 6. panta 3. punktu un 7. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6-0386/2006),

A.   tā kā Gérard Onesta ir Eiropas Parlamenta deputāts, kuru ievēlēja sestajās tiešajās vēlēšanās, kas notika 2004. gadā no 10. jūnija līdz 13. jūnijam, un tā kā viņa pilnvaras Parlaments pārbaudīja 2004. gada 14. decembrī(2);

B.   tā kā Eiropas Parlamenta sesiju laikā tā deputātiem savā valstī ir imunitāte, kāda tiek piešķirta attiecīgās valsts parlamenta deputātiem, un tā kā deputāts nevar atsaukties uz imunitāti, ja viņš ir aizturēts pārkāpuma izdarīšanas laikā; tā kā tā neliedz Eiropas Parlamentam izmantot tiesības atņemt kādam no tā deputātiem imunitāti(3);

C.   tā kā šajā lietā ir piemērojams Francijas konstitūcijas 26. panta otrais apakšpunkts saskaņā ar kuru parlamenta deputātu nedrīkst apcietināt par smagu kriminālnoziegumu vai citu nopietnu pārkāpumu, ne arī pakļaut jebkādam citam uzraudzības vai daļējas uzraudzības pasākumam bez Asamblejas, kurā ievēlēts deputāts, prezidija atļaujas; tā kā šādu atļauju nedrīkst pieprasīt smaga kriminālnozieguma vai cita nopietna pārkāpuma gadījumā, kas atklāts flagrante delicto, vai ir pasludināts galīgais spriedums;

D.   tā kā Tulūzas Krimināllietu apelācijas tiesa piesprieda Gérard Onesta trīs mēnešus ieslodzījumā, kas ir stingāks sods nekā tas, ko piesprieda citiem apsūdzētajiem, un tā kā pati tiesa šo atšķirīgo spriedumu pamatoja, paziņojot, ka Gérard Onesta kā parlamenta deputātam bija vairāk iespēju nekā jebkuram citam pilsonim, lai viņu sadzirdētu politiskajā forumā, it sevišķi ar pārējo viņa partijas deputātu atbalstu vai ar Asamblejas deputātu atbalstu un, ja nepieciešams, ar plašsaziņas līdzekļiem, jo viņš saskaņā Francijas tiesas teikto ir eksperts komunikācijas jomā;

E.   tā kā stingāka soda piespriešana tikai tāpēc, ka Gérard Onesta ir parlamenta deputāts, ir ievēlēto deputātu klaja diskriminēšana, uzskatot, ka deputātiem ir pieejami citi daudz efektīvāki komunikācijas līdzekļi un tāpēc viņi nedrīkst iesaistīties sabiedrības demonstrācijās tādā pašā veidā kā pārējie pilsoņi, un tā kā no tā varētu izdarīt nepieņemamu secinājumu, ka Parlamenta deputātiem ir atļauts darboties tikai politiskās asamblejās un ka ārpus šiem forumiem deputātiem ir mazāk tiesību un komunikācijas līdzekļu kā jebkuram citam pilsonim;

F.   tā kā Francijas varas iestādes diskriminējoši piemēroja flagrante delicto tikai pret parlamenta deputātiem, izvēloties tieši viņus no 400 iesaistītajām personām, un tas ir procedūras pārkāpums, kura vienīgais nolūks ir neievērot Protokolu par privilēģijām un imunitāti;

G.   tā kā Gérard Onesta apgalvo, ka viņa nodoms bija pievērst uzmanība lietai, kuru Eiropas Kopienu Tiesa ierosināja pret Franciju par to, ka tā nebija transponējusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē(4);

H.   tā kā lieta ir delikāta un tās sekas attiecībā uz Eiropas Parlamenta prerogatīvām nav pieņemamas, ir jāpauž nožēla par Francijas tiesas diskriminējošo attieksmi un no tās izrietošajiem politiskajiem aizspriedumiem pret Gérard Onesta civiltiesībām;

I.   tā kā pēc valsts tiesisko aizsardzības līdzekļu izmantošanas, Gérard Onesta jebkurā gadījumā ir tiesīgs iesniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā un Eiropas Parlaments jau apsver atbalsta pasākumus;

J.   tā kā ikviens politisks uzbrukums Parlamenta deputātam ir uzbrukums Eiropas Parlamenta kā Eiropas iedzīvotāju demokrātiski ievēlētas politiskas institūcijas integritātei un rada necieņu pret Parlamentu un tā kā Eiropas Parlamentam kā demokrātiskai institūcijai ir saistības aizstāvēt savas prerogatīvas, izmantojot visus tā rīcībā esošos līdzekļus;

1.  1 pauž nožēlu, ka pašlaik 1965. gada 8. aprīļa Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās nepiešķir Eiropas Parlamentam iespējas pieņemt saistošu lēmumu Gérard Onesta aizstāvēšanai un tāpēc nolemj neaizstāvēt viņa imunitāti;

(1) Lieta Nr.101/63, Wagner pret Fohrmann un Krier , 1964. g., ECR 195 un lieta Nr. 149/85, Wybot pret Faure un citiem, 1986. g., ECR 2391.
(2) Eiropas Parlamenta lēmums par pilnvaru pārbaudi (OV C 226 E, 15.9.2005., 51. lpp.)
(3) 1965. gada 8. aprīļa Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 10. pants.
(4) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.


Kopienas rīcība jūras vides politikas jomā ***I
PDF 576kWORD 226k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva) (COM(2005)0505 – C6-0346/2005 – 2005/0211(COD))
P6_TA(2006)0482A6-0373/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0505)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0346/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0373/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/.../EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva)

P6_TC1-COD(2005)0211


(Teksts ar EEA nozīmi)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Jūras vide ir vērtīgs mantojums, kas attiecīgi jāaizsargā un jāatjauno, un pret to jāizturas tā, lai panāktu drošu, tīru, veselīgu un produktīvu okeānu un jūru bioloģisko daudzveidību un dinamiku.

(2)  Eiropu apskalo četras jūras – Vidusjūra, Baltijas jūra, Ziemeļjūra un Melnā jūra, kā arī divi okeāni – Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeāns.

(3)  Kopienas cietzemes teritorija ir pussala, kuras krastu garums ir vairāki tūkstoši kilometru, bet Kopienas jūras platība ir lielāka nekā tās cietzemes platība.

(4)  Ir skaidrs, ka vajadzība pēc jūras dabas resursiem un jūras vides sniegtajiem ekoloģiskajiem pakalpojumiem, piemēram, atkritumu absorbcijas, ir pārāk liela – Kopienai ir jāsamazina ietekme uz jūras ūdeņiem gan savā teritorijā, gan ārpus tās.

(5)  Ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas īpašo jutīgumu tās noslēgtās un iesāļās dabas dēļ, dalībvalstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras, kā steidzamības jautājums jārisina tādi īpašie draudi Baltijas jūrai kā eitrofikācija, svešas izcelsmes sugu ieviešana un pārzveja.

(6)  Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumam Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu(5), trīs gadu laikā pēc programmas pieņemšanas bija jāizstrādā jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija ar vispārējo mērķi veicināt jūras ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāt jūras ekosistēmas.

(7)  Tematiskajā stratēģijā attiecībā uz jūras vidi, un kuras pamatā būtu integrēta pieeja, atkarībā no situācijas ir jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi mērķi, kā arī darba grafiki, kas ļautu salīdzināt un novērtēt paredzētos pasākumus. Darbībām, kas saistītas ar stratēģijas īstenošanu, jāatbilst subsidiaritātes principam. Tajā jāizskata arī jautājums par ieinteresēto pušu aizvien pieaugošo dalību, kā arī jautājums par to, kā labāk izmantot dažādus Kopienas finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar jūras vides aizsardzību.

(8)  Stratēģijas izstrādei un īstenošanai jābūt virzītai uz ekosistēmas saglabāšanu. Saskaņā ar šo pieeju ir jāņem vērā gan aizsargājamie bioģeogrāfiskie reģioni, gan cilvēku darbības, kas ietekmē jūras vidi.

(9)  Ir būtiski arī turpmāk izvirzīt mērķus bioloģijas un vides aizsardzības jomā, kā arī sagatavot atsauču materiālus, ņemot vērā mērķus, kas noteikti Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību(6) (Biotopu direktīvā) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(7), kā arī citus starptautiski atzītus mērķus.

(10)  Lai veicinātu jūras ilgtspējīgu izmantošanu un saglabātu jūras ekosistēmas, kā prioritātes ir jāizvirza laba vides stāvokļa panākšana Kopienas jūras vidē, šīs vides turpmāka aizsardzība un saglabāšana, kā arī turpmākas pasliktināšanās novēršana.

(11)  Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams pārskatāms un saskaņots tiesiskais regulējums, kas ietvertu laba vides stāvokļa definīciju un būtu saistīts ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un kas nodrošinātu rīcības kopējo satvaru un ļautu koordinēt veicamos pasākumus, kā arī integrēt tos ar pasākumiem, kas veicami atbilstīgi citiem Kopienas tiesību aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem.

(12)  Kopienas jūras vidi veido dažādi jūras vides reģioni ar atšķirīgiem apstākļiem, problēmām un vajadzībām, kam nepieciešami atšķirīgi un īpaši risinājumi. Šī daudzveidība jāņem vērā, sagatavojot, plānojot un veicot pasākumus laba vides stāvokļa panākšanai Kopienas jūras vidē atbilstīgi jūras vides reģionu un apakšreģionu sistēmai.

(13)  Tādēļ ir lietderīgi, lai dalībvalstis, kurām ir kopīgs jūras reģions, nodrošinātu vienas kopīgas jūras vides stratēģijas izstrādi katram reģionam vai apakšreģionam tiem ūdeņiem, kas ir to suverenitātē vai jurisdikcijā. Katrai dalībvalstij ir jāizstrādā jūras vides stratēģija attiecībā uz tās Eiropas daļas ūdeņiem, kas, ņemot vērā katras dalībvalsts ūdeņu īpašās iezīmes, atspoguļotu attiecīgā jūras vides reģiona vispārējo perspektīvu. Ar jūras vides stratēģiju palīdzību jāpanāk, lai tiktu izpildītas laba vides stāvokļa sasniegšanai izstrādātās pasākumu programmas.

(14)  Jūras vide pēc būtības ir pārrobežu vide, tādēļ jūras vides stratēģiju izstrāde jāsaskaņo katrā jūras vides reģionā. Jūras vides reģioni ir kopīgi gan vairākām dalībvalstīm, gan dalībvalstīm un trešām valstīm, tādēļ jācenšas nodrošināt iespējami tuvāka saskaņošana starp visām attiecīgajām dalībvalstīm un trešām valstīm. Ja iespējams un nepieciešams, šāda saskaņošana jānodrošina ar jūras vides reģionā jau pastāvošu institucionālo struktūru palīdzību.

(15)  Rīcība starptautiskā mērogā ir neaizstājama šo mērķu sasniegšanai, tādēļ ar direktīvu jāpaplašina Kopienas ieguldījuma efektivitāte atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem.

(16)  Tā kā zvejniecības valstu un kuģniecības valstu un to kuģu un darbību jūras vidē intereses mijiedarbojas, ar karoga valstīm ir jākoordinē darbības jūras vides aizsardzībai pret riskiem, kas saistīti ar šo kuģu darbību jūras reģionā. Ja jūras reģionā peld trešo valstu kuģi, dalībvalstīm ir jākoordinē centieni jūras vides aizsardzībai jau pastāvošo struktūru un iestāžu ietvaros.

(17)  Kopiena un dalībvalstis ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) puse, un tas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/392/EK(8). Tādēļ šajā direktīvā pilnībā jāņem vērā Kopienas un dalībvalstu saistības atbilstīgi minētajiem nolīgumiem.

(18)  Ar šo direktīvu arī jāatbalsta stingrā nostāja, ko Kopiena pieņem saistībā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 93/626/EK(9) attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības zuduma apturēšanu, bioloģisko daudzveidību saglabājoša un ilgtspējīga jūras izmantojuma nodrošināšanu un aizsargājamo jūras apgabalu globālas sistēmas izveidi ne vēlāk kā 2012. gadā. Bez tam ar direktīvu jāsniedz ieguldījums to mērķu sasniegšanā, ko izvirzīja Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu septītajā konferencē (CBD/COP7), kurā pieņēma un sīki izstrādāja darba programmu par jūras un piekrastes apgabalu bioloģisko daudzveidību, kurā ietverti daudzi mērķi un pasākumi, kas vērsti uz to, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zudumu valstu, reģionu un pasaules mērogā, kā arī nodrošinātu jūras ekosistēmas spēju atbalstīt produktu iegūšanu un pakalpojumu sniegšanu. Konferencē pieņēma un sīki izstrādāja arī darba programmu par aizsargājamiem apgabaliem, kuras mērķis ir ne vēlāk kā 2012. gadā izveidot un uzturēt ekoloģiski reprezentatīvas valstu un reģionu aizsargājamo jūras teritoriju sistēmas. Dalībvalstu saistības atbilstīgi Biotopu direktīvai izveidot Natura 2000 teritorijas ievērojami veicinās šo procesu.

(19)  Lai pilnībā īstenotu Natura 2000 tīklu saistībā ar jūras vidi, ir jāpiemēro racionāla metode. Atbilstoši šai metodei būtu jāsagatavo priekšlikumi par tādu Biotopu direktīvas pielikumu pieņemšanu, kas attiektos uz jūras dzīvotnēm un sugām, kā arī jāpiemēro un jāpielāgo pasākumi, kas nepieciešami tehniskai un finansiālai īstenošanai.

(20)  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, izšķiroša nozīme ir visu to vides aizsardzības mērķu, apsaimniekošanas pasākumu, kā arī monitoringa un novērtējuma pasākumu, kas noteikti saistībā ar aizsargājamām jūras teritorijām, integrēšanas jūras vides stratēģijās nodrošināšanai.

(21)  Ar šo direktīvu arī jādod ieguldījums Kopienas un dalībvalstu saistību izpildē atbilstīgi dažiem citiem starptautiskiem nolīgumiem, saskaņā ar kuriem tās uzņēmušās nozīmīgas saistības attiecībā uz jūras vides aizsardzību pret piesārņojumu; šie nolīgumi ir: Baltijas jūras rajona jūras vides aizsardzības konvencija, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 94/157/EK(10), Konvencija par Ziemeļaustrumu Atlantijas jūras vides aizsardzību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 98/249/EK(11), un tās jaunais V pielikums par jūras vides ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un saglabāšanu un attiecīgais III papildinājums, kas apstiprināti ar Padomes Lēmumu 2000/340/EK(12), un Konvencija par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 77/585/EEK(13), un tās 1995. gada grozījumi, kas apstiprināti ar Padomes Lēmumu 1999/802/EK(14), kā ari tās Protokols par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu no sauszemes avotiem, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 83/101/EEK(15).

(22)  Šajā procesā ir jāiesaista arī kaimiņvalstis un jāīsteno sadarbība ar tām, ir īpaši Baltijas jūras, Vidusjūras un Melnās jūras reģionā, cita starpā ņemot vērā partnerības iniciatīvas, kas tika uzsāktas saistībā ar ANO 2002. gada Pasaules sammitu par ilgtspējīgu attīstību.

(23)  Jāņem vērā arī bioloģiskā daudzveidība un jūras pētījumu potenciāls saistībā ar dziļūdens vidi attālākajos reģionos, kā arī jāatbalsta zinātnisku pētījumu sagatavošana saskaņā ar specifiskām programmām, kas ļautu iegūt precīzāku informāciju par dziļūdens ekosistēmām.

(24)  Jūras vides efektīvai aizsardzībai dalībvalstīm ir jāveido sistēmas un platformas, kas pieļauj jūras lietu starpnozaru risināšanu. Tādēļ jūras ūdeņu stāvokļa attīstīšana nav jāapsver tikai no vides aizsardzības viedokļa, bet tai ir jāapvieno dabas zinātne ar reģiona ekonomisko, sociālo un administratīvo attīstību.

(25)  Atbilstīgi jūras vides stratēģijām veikto pasākumu programmas dos panākumus un būs tik rentablas, cik iespējams, tikai tad, ja tās izstrādās, balstoties uz padziļinātām zinātniskām zināšanām par jūras vides stāvokli noteiktā apgabalā, un pēc iespējas pielāgos katras dalībvalsts vajadzībām attiecībā uz tās ūdeņiem, ņemot vērā attiecīgā jūras vides reģiona vispārējo perspektīvu; tādēļ valstu mērogā jāsagatavo atbilstīga sistēma, kas ietver jūras pētniecības un monitoringa operācijas, ar informāciju pamatotas politikas veidošanai.

(26)  Dalībvalstīm jūras vides reģionā kā pirmais šādas sagatavošanās posms jāveic jūras ūdeņu raksturīgo iezīmju un darbības analīze, nosakot galvenās problēmas un faktorus, kas ietekmē šos ūdeņus, to ekonomisko un sociālo izmantojumu un jūras vides degradācijas radītās izmaksas.

(27)  Pamatojoties uz šādas analīzes rezultātiem, dalībvalstīm jānosaka laba vides stāvokļa raksturīgo iezīmju kopums Eiropas ūdeņiem. Šādā nolūkā ir lietderīgi paredzēt vispārējus kvalitatīvus raksturlielumus, sīki izstrādātus kritērijus un standartus, kas Komisijai, iesaistot visas ieinteresētās personas, jāizstrādā tuvākajā nākotnē.

(28)  Kopienai ir jārada nepieciešamie apstākļi, kuri ļautu dalībvalstīm gūt labumu no to pētījumu kvalitātes un zināšanu kopuma, kas tiek radīts universitātēs, kurās tiek apgūtas jūras zinātnes. Zinātniskā un tehniskā informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu dažādus šīs direktīvas etapus, jāiegūst no uzticamiem avotiem, kā arī jānodrošina to piekrastes reģionu, kur šie mācību centri parasti atrodas, ilgtspējība.

(29)  Atbalsts jūras vides pētījumiem ir jāparedz Eiropas Kopienas Septītajā pamatprogrammā par pētniecību, tehnoloģisko attīstību un demonstrācijas pasākumiem 2007. līdz 2013. gadam.

(30)  Nākamais posms laba vides stāvokļa panākšanā ir vides aizsardzības mērķu izvirzīšana un monitoringa programmu izveide turpmākam novērtējumam, ļaujot regulāri izvērtēt attiecīgo ūdeņu stāvokli.

(31)  Uz šāda pamata dalībvalstīm jāizstrādā un jāīsteno pasākumu programmas, kas veidotas, lai panāktu labu vides stāvokli attiecīgajos ūdeņos, ietverot spēkā esošās Kopienas un starptautiskās prasības un attiecīgā jūras vides reģiona vajadzības.

(32)  Ņemot vērā vajadzīgo detalizētības pakāpi, ir lietderīgi, ka šos posmus veic dalībvalstis, tomēr pasākumu saskaņotības nodrošināšanai visā Kopienā un attiecībā uz saistībām pasaules mērogā ir būtiski noteikt, ka sagatavošanas sistēma un pasākumu programmas jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai.

(33)  Pasākumu programmu plānošana, īstenošana un pārvaldība var būt saistīta ar ievērojamiem izdevumiem. Ņemot vērā to, ka pasākumu programmas ir veids, kā sasniegt direktīvas mērķus, Kopienai jāuzņemas daļa dalībvalstu izmaksu, kas rodas šo programmu sagatavošanas, īstenošanas un saskaņošanas laikā.

(34)  Lai nodrošinātu taisnīgumu un īstenošanas iespējamību, ir lietderīgi paredzēt nosacījumus gadījumiem, kad dalībvalstīm nav iespējams pietiekami augstā līmenī sasniegt izvirzītos vides aizsardzības mērķus.

(35)  Šādā kontekstā jāparedz divu veidu īpaši gadījumi. Pirmais veids attiecas uz situāciju, kad dalībvalstij sasniegt izvirzītos vides aizsardzības mērķus neļauj citas valsts darbība vai bezdarbība, dabīgi cēloņi vai nepārvarama vara vai arī kad dalībvalsts pati veic pasākumus tādu sabiedrības interesēs esošu iemeslu dēļ, kuri uzskatāmi par svarīgākiem nekā veikto pasākumu negatīvā ietekme uz vidi. Ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm šādos gadījumos to pasākumu programmās iekļauto pasākumu vietā veikt ad hoc pasākumus. Ad hoc pasākumi jāizstrādā tā, lai novērstu skarto jūras ūdeņu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos un lai mazinātu negatīvo ietekmi attiecīgajā jūras vides reģionā.

(36)  Otrs īpašu gadījumu veids ir tāds, ka dalībvalsts atklāj problēmu, kas ietekmē vides stāvokli tās Eiropas daļas jūras ūdeņos un iespējams pat visā attiecīgajā jūras vides reģionā, bet nespēj šo problēmu risināt ar valsts mērogā veiktiem pasākumiem. Tādos gadījumos jāparedz nosacījums, ka Komisiju par to informē tad, kad tiek iesniegtas pasākumu programmas.

(37)  Tomēr īpašajiem gadījumiem pieļautās atkāpes ir jāpakļauj kontrolei Kopienas mērogā. Tādēļ attiecībā uz pirmā veida gadījumiem ir lietderīgi Komisijas veiktā novērtējuma gaitā pirms pasākumu programmas apstiprināšanas pievērst pienācīgu uzmanību jebkādu veicamo ad hoc pasākumu efektivitātei. Gadījumos, kad dalībvalsts atsaucas uz pasākumu, kas veikts svarīgāku sabiedrības interesēs esošu iemeslu dēļ, Komisijai jāpārliecinās, ka jebkādas jūras vides izmaiņas vai pārvērtības neizraisa pastāvīgu situāciju, kad laba vides stāvokļa panākšana attiecīgajā jūras vides reģionā kļūst neiespējama vai traucēta.

(38)  Attiecībā uz otrā veida īpašajiem gadījumiem Komisijai pirms pasākumu programmas apstiprināšanas jāizvērtē, cik pamatots ir attiecīgās dalībvalsts viedoklis, ka valsts mērogā veikti pasākumi nebūtu pietiekami un ka tādēļ nepieciešama rīcība Kopienas mērogā.

(39)  Ņemot vērā jūras ekosistēmu dinamisko raksturu un to dabīgo mainību, kā arī faktu, ka jūras vidē esošās problēmas un to ietekme uz jūras ekosistēmām mainās līdz ar dažādu cilvēka darbības modeļu attīstību un klimata pārmaiņu ietekmi, ir būtiski atzīt, ka laba vides stāvokļa definīcija ir dinamiska un mainīga un ka tā jāpielāgo laika gaitā. Tādējādi ir lietderīgi, lai jūras vides aizsardzība būtu elastīga un pielāgojama. Tādēļ ir jāparedz tas, ka jūras vides stratēģijas regulāri jāatjaunina.

(40)  Jāparedz arī pasākumu programmu publicēšana un atjaunināšana, kā arī Komisijai iesniedzami starpposma ziņojumi, kuros aprakstīti panākumi direktīvas īstenošanā.

(41)  Lai nodrošinātu plašas sabiedrības aktīvu iesaistīšanos jūras vides stratēģiju izstrādē, īstenošanā un atjaunināšanā, jāsniedz pietiekama informācija par dažādiem jūras vides stratēģiju elementiem, ar tām saistītajiem jaunumiem, kā arī pēc pieprasījuma jānodrošina attiecīgie pamatdokumenti un informācija, kas izmantota jūras vides stratēģiju izstrādē.

(42)  Ir lietderīgi, ka Komisija iesniedz pirmo novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu divu gadu laikā pēc visu pasākumu programmu saņemšanas, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2017. gadā. Turpmāki Komisijas ziņojumi pēc tam jāpublicē reizi sešos gados.

(43)  Lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvai 2007/.../EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE)(16), jāpielāgo jūras vides stāvokļa novērtēšanas un monitoringa standarti, vides aizsardzības mērķi un datu pārraidei un apstrādei izmantojamie tehniskie formāti.

(44)  Zivsaimniecības vadību regulējošus pasākumus var veikt cita starpā kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā, kā noteikts Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku(17), pamatojoties uz zinātniskiem atzinumiem, un tādēļ šī direktīva attiecas arī uz tādiem pasākumiem. Radioaktīvu materiālu izmantošanas izraisītas izplūdes un emisijas kontroli regulē Euratom līguma 30. un 31. pants, tādēļ šī direktīva uz to neattiecas.

(45)  Kopējās zivsaimniecības politikas nākotnes reformai ir jāņem vērā zvejas ietekme uz vidi un šīs direktīvas mērķi.

(46)  Dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopienas mērogā, tādēļ Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(47)  Dalībvalstu rīcības pamatā ir jābūt piesardzības principam un ekosistēmu metodei.

(48)  Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Konkrēti šīs direktīvas mērķis ir integrēt Kopienas politikā augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot vides kvalitāti saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā.

(49)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(18).

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu izveido regulējumu, kura ietvaros dalībvalstis ne vēlāk kā 2017. gadā panāk labu vides stāvokli jūras vidē un veic pasākumus, kuri:

   a) aizsargā un saglabā jūras vidi vai padara iespējamu tās atjaunošanos, vai, ja tas ir iespējams, atjauno jūras bioloģiskās daudzveidības un jūras ekosistēmu darbību, to struktūru, funkcijas un tajās notiekošos procesus;
   b) nepieļauj jūras vides piesārņojumu un to pakāpeniski izskauž, lai novērstu tā ietekmi un risku, kas varētu būtiski kaitēt jūras bioloģiskajai daudzveidībai, jūras ekosistēmām, cilvēku veselībai vai likumīgai jūras izmantošanai;
   c) ietver jūras vides pakalpojumu un preču izmantošanu, kā arī citu darbību veikšanu jūras vidē līdz ilgtspējīgam līmenim tā, lai tās neapdraud ne nākamo paaudžu darbības iespējas, ne jūras ekosistēmas spēju reaģēt uz dabas un cilvēku radītajām pārmaiņām.

2. pants

Darbības joma

Direktīva piemērojama visiem "jūras ūdeņiem Eiropā" un ņem vērā vajadzību nodrošināt asociēto valstu un kandidātvalstu jūras vides kvalitāti.

3. pants

Pastāvošie pienākumi, saistības un iniciatīvas

Šī direktīva neskar:

   a) dalībvalstu vai Kopienas pašreizējos pienākumus, saistības un iniciatīvas Kopienas vai starptautiskajā līmenī attiecībā uz vides aizsardzību jūras ūdeņos Eiropā; un
   b) dalībvalstu kompetenci jau esošajās starptautiskajās institucionālajās struktūrās.

4. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

  1) "jūras ūdeņi Eiropā" ir
   visi ūdeņi Eiropā, kuri atrodas jūras virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, un sniedzas līdz vistālākajam punktam apgabalā, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ietverot visu šādu ūdeņu gultni un grunti; un
   visi paisuma un bēguma ūdeņi, kuri atrodas dalībvalsts iekšienē vai to apskalo un no kuriem tiek mērīts teritoriālo ūdeņu attālums, un jebkāda zeme vai jūras gultne, ko nepārtraukti vai periodiski klāj šie ūdeņi;
  2) "vides stāvoklis" ir vispārējais stāvoklis attiecīgā apgabala ūdens vidē, ņemot vērā:
   a) jūras ekosistēmu struktūru, funkcijas un tajā notiekošos procesus; un
   b) komponentus, apstākļus un faktorus – akustiskus, bioloģiskus, ķīmiskus, klimatiskus, ģeogrāfiskus, ģeoloģiskus, fiziskus vai fizioģeogrāfiskus – starp kuriem notiek savstarpēja mijiedarbība un kuri nosaka attiecīgās a) punktā norādītās jūras ekosistēmu apstākļus, produktivitāti, kvalitāti un stāvokli.

Komponenti, apstākļi un faktori, kas norādīti b) punktā ietver tos, kuri radušies cilvēka darbības rezultātā neatkarīgi no tā, vai šīs darbības tiek veiktas Eiropas jūras ūdeņos vai ārpus tiem;

  3) "labs vides stāvoklis" ir tāds vides stāvoklis, kad:
   a) jūras vides ietilpstošo ekosistēmu struktūra, funkcijas un tajās notiekošie procesi ļauj šīm ekosistēmām darboties pilnīgi pašuzturoši, kā tas notiek dabiski. Jūras ekosistēmas uztur savu dabisko pretošanās spēju, ja nākas saskarties ar lielākām vides pārmaiņām;
   b) visas cilvēka darbības attiecīgajā apgabalā un ārpus tā notiek tādā veidā, lai to kopējā ietekme uz jūras ekosistēmām būtu savienojama ar labu vides stāvokli. Cilvēku darbības jūras vidē notiek tā, lai nepārsniegtu ilgtspējības līmeni novērtējumam pakļautajā ģeogrāfiskajā apvidū. Tiek saglabāts potenciāls, kas nākamajām paaudzēm ir nepieciešams jūras vides izmantošanai un darbībai tajā;
   c) bioloģiskā daudzveidība un jūras ekosistēmas tiek aizsargātas, tiek novērsta to degradācija, ir iespējama reģenerācija un iespēju robežās tiek atjaunotas to struktūra, funkcijas un tajās notiekošie procesi;
   d) jūras vidē pastāvīgi tiek samazināts piesārņojums un enerģija, kā arī troksnis, nodrošinot tās ietekmes vai riska samazināšanu līdz minimumam, kas apdraud bioloģisko daudzveidību, jūras ekosistēmas, cilvēku veselību vai likumīgu jūras izmantošanu; un
   e) visi I pielikumā uzskaitītie nosacījumi tiek ievēroti;
   4) "piesārņojums" ir cilvēka darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai enerģiju, kā arī ar troksni, kam ir vai var būt kaitīga ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību un uz jūras ekosistēmām, kurš var radīt risku cilvēku veselībai, kā arī radīt šķēršļus jūras likumīgai izmantošanai;
   5) "aizsargājamās jūras teritorijas" ir teritorijas, kurās ir ierobežotas vai aizliegtas darbības, kuras (pēc definīcijas) izdara svarīgu spiedienu un/vai stipri ietekmē jūras vidi. Jūras vides stratēģijas sagatavošanas posmā dalībvalstis nosaka aizsargājamās jūras teritorijas, un tās ietilpst jūras teritoriālās plānošanas sistēmā, kas ir saskaņota Kopienas, reģionālajā un apakšreģionālajā līmenī un ir saskaņā ar Kopienas parakstītajām starptautiskajām saistībām.

5. pants

Jūras vides reģioni un apakšreģioni

1.  Dalībvalstis īsteno šo direktīvu attiecībā uz šādiem jūras reģioniem:

   a) Baltijas jūru;
   b) Ziemeļaustrumu Atlantiju;
   c) Vidusjūru;
   d) Melno jūru.

2.  Lai ņemtu vērā konkrēta apgabala īpatnības, dalībvalstis var īstenot šo direktīvu, atsaucoties uz 1. punktā minēto jūras ūdeņu apakšiedalījumu, ar nosacījumu, ka šādu apakšiedalījumu ierobežo atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem un tas ir saderīgs ar šādiem jūras vides apakšreģioniem:

  a) Ziemeļaustrumu Atlantijā:
   i) Ziemeļjūrā, tostarp Kategatā, Lamanšā – jūras ūdeņi, kas ir Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Dānijas, Francijas, Nīderlandes, Vācijas un Zviedrijas suverenitātē vai jurisdikcijā;
   ii) Ķeltu jūrās – jūras ūdeņi, kas ir Apvienotās Karalistes un Īrijas suverenitātē vai jurisdikcijā;
   iii) Biskajas līcī un Ibērijas pussalas piekrastē – jūras ūdeņi, kas ir Francijas, Portugāles un Spānijas suverenitātē vai jurisdikcijā;
   iv) Atlantijas okeānā – jūras ūdeņi, kas atrodas ap Azoru salām un Madeiru un ir Portugāles suverenitātē vai jurisdikcijā, un jūras ūdeņi, kas atrodas ap Kanāriju salām un ir Spānijas suverenitātē vai jurisdikcijā.
  b) Vidusjūrā:
   i) Vidusjūras rietumdaļā – jūras ūdeņi, kas ir Francijas, Itālijas un Spānijas suverenitātē vai jurisdikcijā;
   ii) Adrijas jūrā – jūras ūdeņi, kas ir Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas suverenitātē vai jurisdikcijā;
   iii) Jonijas jūrā – jūras ūdeņi, kas ir Grieķijas, Itālijas un Maltas suverenitātē vai jurisdikcijā;
   iv) Egejas - Levantu jūrā – jūras ūdeņi, kas ir Grieķijas un Kipras suverenitātē vai jurisdikcijā.

Dalībvalstis līdz 30. panta 1. punkta pirmajā daļā norādītajai dienai informē Komisiju par visiem apakšiedalījumiem.

3.  Katrā no jūras reģioniem attiecīgajai dalībvalstij ir jāpanāk labs Eiropas jūras ūdeņu stāvoklis šajā reģionā ne vēlāk kā līdz 2017. gadam, izveidojot un īstenojot šim reģionam paredzētu stratēģiju saskaņā ar šīs direktīvas normām.

Dalībvalstis izveido piemērotas pārvaldības vienības saviem jūras ūdeņiem Eiropā attiecībā uz katru jūras reģionu vai apakšreģionu. Pārvaldības vienības, ja tas ir lietderīgi, ņem vērā pašreizējās pārvaldības, monitoringa un novērtējuma vienības, un tām jābūt identificētām ar koordinātām atbilstīgajā jūras vides stratēģijā.

Dalībvalstis informē Komisiju par ikvienu noteiktu pārvaldības vienību līdz dienai, kas noteikta 30. panta 1. punkta 1. daļā.

6. pants

Jūras vides stratēģijas

1.  Dalībvalstis panāk labu jūras vides stāvokli, izveidojot un īstenojot jūras vides stratēģijas.

2.  Dalībvalstis, kurām ir kopēji jūras reģioni, nodrošina to, lai katra reģiona vai apakšreģiona ūdeņiem, kuri ir to suverenitātē vai jurisdikcijā, tiktu izveidota viena kopēja jūras vides stratēģija. Katra dalībvalsts katrā attiecīgajā jūras vides reģionā izstrādā jūras vides stratēģiju attiecībā uz tās jūras ūdeņiem Eiropā atbilstīgi šādam darba plānam:

a)   sagatavošanas posms:

   i) attiecīgo ūdeņu faktiskā vides stāvokļa un cilvēka darbības ietekmes uz vidi sākotnējais novērtējums atbilstīgi 10. pantam, kas jāveic ne vēlāk kā ... (19);
   ii) attiecīgo ūdeņu laba vides stāvokļa definēšana atbilstīgi 11. panta 1. punktam, kas jāveic ne vēlāk kā ... *;
   iii) vides aizsardzības mērķu kopuma izveide atbilstīgi 12. panta 1. punktam, kas jāveic ne vēlāk kā ... (20)*;
   iv) turpmākam novērtējumam un pastāvīgai vides aizsardzības mērķu atjaunināšanai paredzētas monitoringa programmas izveide un īstenošana atbilstīgi 13. panta 1. punktam, kas jāveic ne vēlāk kā ... **, ja vien attiecīgos Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi;

b)   pasākumu programmas:

   i) laba vides stāvokļa panākšanai paredzētu pasākumu programmas izstrāde atbilstīgi 16. panta 1., 3. un 5. punktam ne vēlāk kā 2012. gadā;
   ii) iepriekš i) apakšpunktā minētās programmas izpildes uzsākšana atbilstīgi 16. panta 8. punktam ne vēlāk kā 2014. gadā.

3.  Ja dalībvalstis, kurām ir kopīgi ūdeņi kādā atsevišķā jūras reģionā vai apakšreģionā, vienojas īstenot 2. panta a) un b) punktos norādītos soļus ātrāk, nekā tas norādīts, tās informē Komisiju par savu koriģēto grafiku un atbilstīgi darbojas.

Šīs dalībvalstis saņem pienācīgu atbalstu no ES par to lielākām pūlēm vides uzlabošanā, pārveidojot apgabalu par eksperimentālu apgabalu.

Noteikumi 2. panta a) un b )punktos nekavē dalībvalstis uzturēt vai ieviest stingrākus vides aizsardzības pasākumus.

4.  Dalībvalstis izveido atbilstošus mehānismus, lai nodrošinātu 2. punktā norādīto posmu, kuriem jāatbilst 10., 11., 12., 13. un 16. pantam, sagatavošanu un īstenošanu saskaņā ar 8. pantu un tā, lai rastos viena kopēja jūras vides stratēģija katram reģionam un tiktu sniegts kopējs ziņojums par šajos pantos norādītajiem komponentiem.

Par katru jūras reģionu dalībvalsts vai kompetentā iestāde trīs mēnešu laikā sniedz ziņojumu Komisijai un attiecīgajām dalībvalstīm.

5.  Baltijas jūras reģions varētu būt eksperimentālais apgabals, kurā īstenot jūras vides stratēģiju. Gaidāmais Baltijas jūras rīcības plāns no Helsinku komisijas (HELCOM) varētu būt lietderīgs resurss, lai izmantotu Baltijas jūru šim mērķim.

Šā reģiona dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2010. gadam izstrādā kopīgu pasākumu programmu Baltijas jūras reģionam saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) un b) daļām, lai panāktu labu jūras vides stāvokli Baltijas jūras reģionā.

7. pants

Aizsargājamās jūras teritorijas

1.  Dalībvalstīm to izstrādātajās stratēģijās ir jāprecizē vides aizsardzības pasākumi katrai tādai reģiona un apakšreģiona teritorijai, ko sauc par "aizsargājamo jūras teritoriju".

Kā daļu no stratēģijām reģionos un apakšreģionos dalībvalstis vajadzības gadījumā izveido slēgtus jūras dabas rezervātus, lai aizsargātu un saglabātu visvārīgākās jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību.

2.  Dalībvalsts, izstrādājot pasākumu programmu, tajā iekļauj teritoriālos vides aizsardzības pasākumus, kas ietver, bet neierobežojas ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanu saskaņā ar Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību(21) (Putnu direktīva) un aizsargājamo jūras teritoriju izmantošanu, kā noteikts Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences lēmumā VII/5, kā arī saskaņā ar citiem starptautiskajiem vai reģionālajiem nolīgumiem, kurus Kopiena parakstījusi.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šīs teritorijas ne vēlāk kā 2012. gadā dod ieguldījumu saskaņotā un reprezentatīvā aizsargājamo jūras teritoriju sistēmā, kas ietver pietiekami lielas teritorijas, kuras ir pilnīgi aizsargātas no jebkādām ieguves darbībām, lai aizsargātu cita starpā nārsta, zivjaudzēšanas un barošanas gultnes un nodrošinātu ekosistēmu integritātes, struktūras un funkcionēšanas saglabāšanu vai atjaunošanu.

4.  Dalībvalstis izveido vienu vai vairākus šo aizsargājamo jūras teritoriju reģistrus un tos pabeidz ....(22).

5.  Šajā reģistrā vai reģistros iekļautajai informācijai ir jābūt publiski pieejamai.

6.  Jūras aizsargājamo apgabalu reģistru vai reģistrus katram jūras reģionam pārskata un atjaunina.

8. pants

Sadarbība un koordinācija ar trešām valstīm

1.  Šīs direktīvas izpildes nolūkā dalībvalstis, kuru jūras ūdeņi ir vienā un tajā pašā jūras vides reģionā vai apakšreģionā, sadarbojas un koordinē savu rīcību.

Ja iespējams un nepieciešams, dalībvalstis izmanto jūras vides reģionā vai apakšreģionā jau izveidotas institucionālās struktūras, un, cik vien iespējams, – programmas un darbības, kuras jau ir pieņemtas, uzsverot to, ka tās ir īpaši jāpiemēro, lai tās atbilstu 22. pantam.

2.  Jūras vides stratēģijas izveidošanas un īstenošanas nolūkā dalībvalstis katrā jūras vides reģionā vai apakšreģionā dara visu iespējamo, lai koordinētu savu rīcību ar:

   a) trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir piekrastes zonas attiecīgajā jūras reģionā;
   b) trešām valstīm, ar kuru karogiem kuģi darbojas attiecīgajā jūras reģionā; un
   c) trešām valstīm, kas ir cietzemes ieskautas, bet kuru teritorijās ir lokāli vai difūzi piesārņojuma avoti, kas piesārņo attiecīgo jūras reģionu ar upju vai atmosfēras starpniecību.

Šajā kontekstā dalībvalstu rīcība pēc iespējas balstās uz programmām un pasākumiem, kas jau izstrādāti saistībā ar struktūrām, kuras izveidotas atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem.

Dalībvalstis un Komisija to starptautisko un reģionālo nolīgumu kontekstā, ko Kopiena ir noslēgusi ar organizācijām un trešām valstīm, kuru suverenitātē vai jurisdikcijā ir:

Dalībvalstis un Komisija veicina jūras vides stratēģijas pasākumu un programmu īstenošanu saskaņā ar II un III nodaļas noteikumiem.

   ūdeņi, kas robežojas ar jūras ūdeņiem Eiropā,
   kuģi, kas peld jūras ūdeņos Eiropā, un
   zeme, kas var radīt piesārņojumu jūras ūdeņos Eiropā,

3.  Komisija līdz 2007. gadam izveido regulējošu struktūru, kurā uzmanība koncentrēta uz vides kritērijiem, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās puses tiek iesaistītas konsultācijās pirms svarīgiem jūras vides infrastruktūras projektiem.

4.  ES atbalstu, piemēram, atbilstīgi kopējai lauksaimniecības politikai var piešķirt tikai tādām iesaistītajām pusēm, kuras var pierādīt, ka viņu darbība ir līdzsvarota barības vielu ziņā, t.i., ka ir izslēgtas lielas barības vielu noplūdes.

9. pants

Valstu kompetentās iestādes

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā 30. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktajā dienā katrā attiecīgajā jūras vides reģionā nosaka kompetento iestādi šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz to jūras ūdeņiem Eiropā.

Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc minētās dienas iesniedz Komisijai šādu kompetento iestāžu sarakstu līdz ar II pielikumā norādītajām informācijas vienībām.

Dalībvalstis tajā pašā laikā nosūta Komisijai valstu kompetento iestāžu sarakstu, minot visas attiecīgās starptautiskās struktūras, kurās tās piedalās.

2.  Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām informācijā, kas sniegta atbilstīgi 1. punktam, un to veic trīs mēnešu laikā pēc šādu izmaiņu stāšanās spēkā.

II nodaļa

Jūras vides stratēģijas – sagatavošana

10. pants

Novērtējums

1.  Katram jūras reģionam dalībvalstis veic sākotnējo novērtējumu attiecībā uz to jūras ūdeņiem Eiropā, novērtējumā ietverot:

   a) šo ūdeņu būtisko raksturlielumu, funkciju un faktiskā vides stāvokļa analīzi, pamatojoties uz papildināmu elementu sarakstu, kas izklāstīts III pielikuma 1. tabulā, un aptverot visus biotopu veidus, bioloģiskos komponentus, fizikāli ķīmiskās īpašības un hidromorfoloģiju;
  b) galveno ietekmju un faktoru analīzi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku darbības ietekmi uz šo ūdeņu ekoloģisko stāvokli, kas:
   i) ir balstīta uz papildināmu elementu sarakstu, kas izklāstīts III pielikuma 2. tabulā;
   ii) attiecas uz kumulatīvu un sinerģisku ietekmi, kā arī attīstības tendencēm; un
   iii) ņem vērā atbilsmes novērtējumus, kas ir izstrādāti saskaņā ar ES spēkā esošajiem tiesību aktiem;
   c) ūdeņu izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi, kā arī jūras vides degradācijas radīto izmaksu analīzi.

2.  Lai nodrošinātu visaptverošu jūras vides stāvokļa novērtējumu, šā panta 1. punktā minētajos analīzes procesos ņem vērā elementus attiecībā uz piekrastes, pārejas un teritoriālajiem ūdeņiem atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK attiecīgiem nosacījumiem, kā arī atbilstīgos noteikumus Padomes 1991. gada 21. maija Direktīvā 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu(23), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīvā 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību(24) un Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvu .../.../EK par vides kvalitātes standartiem ūdens politikas jomā un ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK(25), lai nodrošinātu visaptverošu jūras vides stāvokļa novērtējumu.

3.  Dalībvalstis, sagatavojot novērtējumu par katru jūras reģionu atbilstīgi 1. punktam un izmantojot saskaņā ar 6. panta 3. punktu noteikto sadarbības metodi, veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka:

   a) to novērtēšanas metodes būtu saskaņotas visās viena jūras reģiona dalībvalstīs;
   b) tiktu ņemta vērā pārrobežu ietekme un pārrobežu iezīmes; un
   c) tiktu ņemti vērā viena jūras reģiona dalībvalstu viedokļi.

4.  Sākotnējos novērtējumos iegūtajiem datiem un informācijai jābūt pieejamiem Eiropas Vides aģentūrai, kā arī attiecīgajām reģionālajām jūras lietu un zivsaimniecības organizācijām un konvencijām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā novērtējuma pabeigšanas, lai šos datus un informāciju varētu izmantot jūras novērtējumos visā Eiropā, jo īpaši jūras vides statusa pārskatā Kopienā saskaņā ar 23. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

11. pants

Laba vides stāvokļa definēšana

1.  Vadoties no sākotnējā novērtējuma, kas veikts atbilstīgi 10. panta 1. punktam, dalībvalstis katrā attiecīgajā jūras vides reģionā definē laba vides stāvokļa īpašu raksturīgo iezīmju kopumu jūras ūdeņos Eiropā, pamatojoties uz I un III pielikumā norādītajiem vispārējiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kritērijiem un standartiem.

Tās cita starpā ņem vērā I un III pielikumā par dzīvotņu veidiem uzskaitītos elementus, bioloģiskos komponentus, fizikāli ķīmiskās īpašības un hidromorfoloģiju.

2.  Dalībvalstis paziņo Komisijai atbilstīgi 10. panta 1. punktam veiktā novērtējuma rezultātus un atbilstīgi šā panta 1. punktam izstrādāto definējumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc definējuma izstrādes pabeigšanas.

12. pants

Vides aizsardzības mērķu izvirzīšana

1.  Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 10. panta 1. punktam, dalībvalstis katrā attiecīgajā jūras vides reģionā izstrādā kopīgi vienu visaptverošu vides aizsardzības mērķu kopumu, kas virzīts uz laba vides stāvokļa sasniegšanu ne vēlāk kā 2017. gadā, un ar tiem saistīto rādītāju kopumu attiecībā uz to jūras ūdeņiem Eiropā, ņemot vērā papildināmu raksturlielumu sarakstu, kas izklāstīts IV pielikumā.

Nosakot šos mērķus un rādītājus, dalībvalstis ņem vērā pašreizējo vides aizsardzības mērķu turpmāku piemērošanu valstu, Kopienas vai starptautiskā mērogā attiecībā uz tiem pašiem ūdeņiem un nodrošina, ka atbilstīgā pārrobežu ietekme un pārrobežu iezīmes arī tiek ņemtas vērā.

2.  Dalībvalstis paziņo Komisijai vides aizsardzības mērķus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to izvirzīšanas.

13. pants

Monitoringa programmu izveide

1.  Pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 10. panta 1. punktam, dalībvalstis izveido un īsteno koordinētas monitoringa programmas, lai veiktu vides stāvokļa turpmāku novērtējumu attiecībā uz to jūras ūdeņiem Eiropā, pamatojoties uz III un V pielikumā izklāstītajiem sarakstiem un atsaucoties uz vides aizsardzības mērķiem, kas izvirzīti atbilstīgi 12. pantam.

Šīs programmas atbilst jūras vides reģioniem vai apakšreģioniem un balstās uz novērtējuma un monitoringa nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā 79/409/EEK un Direktīvā 92/43/EEK, vai starptautiskos nolīgumos, vai uz Kopienas iniciatīvām attiecībā uz telpisko datu infrastruktūru un Vides un drošības globālo monitoringu (GMES), īpaši saistībā ar jūras pakalpojumiem tādā mērā, kādā šādas prasības atbilst dalībvalstu jūras ūdeņiem Eiropā iepriekš minētajā jūras reģionā.

2.  Katram jūras reģionam vai apakšreģionam dalībvalstis izveido monitoringa programmu saskaņā ar iepriekšminēto 1. punktu, un koordinācijas nolūkā veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

   a) monitoringa metodes ir saskaņotas visās dalībvalstīs un ir pamatotas uz skaidri definētiem kopīgiem mērķiem;
   b) tiek ņemta vērā atbilstīgā pārrobežu ietekme un pārrobežu iezīmes.

3.  Ja nepieciešams, Komisija saskaņā ar 28. panta 2. punktā norādīto kārtību pieņem specifikācijas un standartizētas metodes monitoringam un novērtējumam, kurās ņemtas vērā pašreizējās saistības un ar kuru palīdzību nodrošina monitoringa un novērtējuma rezultātu salīdzināmību.

4.  Monitoringa programmās iegūtajiem datiem un informācijai ir jābūt pieejamiem Eiropas Vides aģentūrai, kā arī attiecīgajām reģionālajām jūras lietu un zivsaimniecības organizācijām un konvencijām ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo programmu pabeigšanas, lai šos datus un informāciju varētu izmantot jūras novērtējumos visā Eiropā, jo īpaši jūras vides statusa pārskatā Kopienā saskaņā ar 23. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

14. pants

Jūras piesārņojums

Dalībvalstis pieņem pasākumus un programmas jūras piesārņojuma iespējami precīzākai noteikšanai un izsekojamībai.

15. pants

Apstiprinājums

Pamatojoties uz visu atbilstīgi 10. panta 1. punktam, 11. panta 2. punktam, 12. panta 2. punktam un 13. panta 2. punktam paziņoto informāciju par katru jūras vides reģionu, Komisija katras dalībvalsts gadījumā izvērtē, vai paziņotās informācijas elementi veido regulējumu, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

Veicot šādu izvērtējumu, Komisija ņem vērā šāda regulējuma saskaņotību katrā jūras vides reģionā un visā Kopienā.

Izvērtējuma nolūkā Komisija var lūgt attiecīgai dalībvalstij sniegt jebkādu papildu informāciju, kas Komisijai vajadzīga lēmuma pieņemšanai.

Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija saņēmusi paziņoto informāciju par monitoringa programmām, kas izveidotas atbilstīgi 13. pantam, Komisija katras dalībvalsts gadījumā var izlemt noraidīt šādu regulējumu vai jebkuru tā elementu, ja tas neatbilst šai direktīvai.

III nodaļa

Jūras vides stratēģijas – pasākumu programmas

16. pants

Pasākumu programmas

1.  Dalībvalstis katrā attiecīgajā jūras vides reģionā nosaka pasākumus, kas jāveic, lai visos to jūras ūdeņos Eiropā panāktu labu vides stāvokli, kā definēts saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

Šos pasākumus izstrādā, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 10. panta 1. punktam, un atsaucoties uz vides aizsardzības mērķiem, kas izvirzīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam, ņemot vērā VI pielikumā uzskaitītos pasākumu veidus, atbilstīgo pārrobežu ietekmi un iezīmes, un kuri pamatojas uz tādiem vides principiem kā:

   a) piesardzības un preventīvās darbības princips, kas nosaka, ka videi nodarīta kaitējuma labošana jāveic, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un ka piesārņotājam ir jāmaksā;
   b) uz ekosistēmu pamatota pieeja.

Dalībvalstis pieņem lēmumus par pasākumiem, kas jāveic atbilstīgi 14. pantam attiecībā uz jūras piesārņojuma izsekojamību un iespējami precīzāku noteikšanu.

2.  Dalībvalstu pasākumu programmas ietver teritoriālos aizsardzības pasākumus. Šie pasākumi ietver, bet neierobežojas ar īpašo aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un aizsargājamo jūras teritoriju izmantošanu, kā noteikts Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences lēmumā VII/5, kā arī saskaņā ar citiem starptautiskajiem vai reģionālajiem nolīgumiem, kurus Kopiena parakstījusi.

Dalībvalstis nodrošina, ka šīs teritorijas ne vēlāk kā 2012. gadā dod ieguldījumu saskaņotā un reprezentatīvā aizsargājamo jūras teritoriju sistēmā, kas ietver pietiekami lielas teritorijas, kuras ir pilnīgi aizsargātas no jebkādām ieguves darbībām, lai aizsargātu cita starpā nārsta, zivjaudzēšanas un barošanas gultnes un nodrošinātu ekosistēmu integritātes, struktūras un funkcionēšanas saglabāšanu un atjaunošanu.

3.  Atbilstīgi 1. punktam izstrādātos pasākumus dalībvalstis integrē pasākumu programmā, ņemot vērā pasākumus, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos vai starptautiskos nolīgumos. Dalībvalstis jo īpaši pienācīgi novērtē ieguvumus, ko sniedz Direktīvas 91/271/EEK, Direktīvas 2006/7/EK un Direktīva .../.../EK [par vides kvalitātes standartiem un emisijas kontroli ūdens politikas jomā], īstenošana.

4.  Pasākumu programmā ietver:

   a) pasākumus attiecībā uz teritoriālajiem, pārejas un piekrastes ūdeņiem atbilstīgi Direktīvai 2000/60/EK; un
   b) aizsargājamo jūras teritoriju vides aizsardzības pasākumus atbilstīgi 7. pantam.

5.  Izstrādājot pasākumu programmu atbilstīgi 3. punktam, dalībvalstis pievērš pienācīgu vērību ilgtspējīgai attīstībai un jo īpaši paredzēto pasākumu sociālajai un ekonomiskajai ietekmei. Dalībvalstis rada administratīvās struktūras un platformas, kas ļauj jūras lietas risināt, izmantojot starpnozaru pieeju, lai apvienotu vides zinātni un pasākumus ar apgabala ekonomisko, sociālo un administratīvo attīstību un gūtu labumu no šādas mijiedarbības.

Dalībvalstis pirms katra jauna pasākuma ieviešanas nodrošina to, ka pasākums ir lielas izmaksas neprasošs un tehniski iespējams, un veic ietekmes novērtējumu, iekļaujot tajā detalizētu izmaksu un ieguvumu analīzi.

6.  Dalībvalstis pasākumu programmās norāda to, kā pasākumi īstenojami un ko tie dos atbilstīgi 12. panta 1. punktam izvirzīto vides aizsardzības mērķu sasniegšanai.

7.  Dalībvalstis paziņo Komisijai un visām citām attiecīgajām dalībvalstīm pasākumu programmas, un to veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šo programmu izstrādes pabeigšanas.

8.  Ievērojot 19. panta nosacījumus, dalībvalstis nodrošina to, ka programmas uzsāk īstenot divu gadu laikā pēc to izstrādes pabeigšanas.

9.  Pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm Komisija ne vēlāk kā ...(26) saskaņā ar 28. panta 2. punktā norādīto procedūru pieņem detalizētus kritērijus un standartus labas okeāna pārvaldības principu piemērošanai.

17. pants

Izņēmumi

1.  Ja dalībvalsts, kas ir ieviesusi pasākumu programmu saskaņā ar 16. panta 1. punktu, atklāj iemeslu, kura dēļ vides aizsardzības mērķus nevar sasniegt ar šīs dalībvalsts veiktu pasākumu palīdzību, tad dalībvalsts skaidri norāda šo iemeslu pasākumu programmā un sniedz Komisijai pamatojumu šādam viedoklim:

   a) vides mērķis neatbilst šai dalībvalstij, jo noteiktais raksturojums neattiecas uz šo dalībvalsti;
   b) tiesības pieņemt attiecīgos pasākumus atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem ir ne tikai šai dalībvalstij;
   c) tiesības pieņemt attiecīgos pasākumus atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem ir ne tikai šai dalībvalstij;
   d) citas dalībvalsts, trešās valsts, Eiropas Kopienas vai citas starptautiskās organizācijas darbība vai bezdarbība;
   e) dabīgu cēloņu vai nepārvaramas varas dēļ;
   f) klimata pārmaiņas;
   g) jūras ūdeņu fizikālo raksturlielumu izmaiņas vai pārvērtības, ko izraisījuši pasākumi, kas veikti tādu sabiedrības interesēs esošu prioritāru iemeslu dēļ.

2.  Visas dalībvalstis, kuras atsaucas uz 1. punkta b), c), d), e) vai f) apakšpunktā minēto pamatojumu, savā pasākumu programmā iekļauj pienācīgus ad hoc pasākumus, kas atbilst Kopienas un starptautiskajiem tiesību aktiem, lai mazinātu šķēršļus laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanai Eiropas jūras ūdeņos attiecīgajā jūras reģionā.

3.  Visas dalībvalstis, kuras atsaucas uz 1. punkta g) apakšpunktā minēto pamatojumu, nodrošina, ka šādas izmaiņas vai pārvērtības neizraisa pastāvīgu situāciju, kad laba vides stāvokļa panākšana attiecīgajā jūras vides reģionā kļūst neiespējama vai traucēta.

4.  Ja dalībvalsts atsaucas uz 1. punkta b)  apakšpunktā minēto pamatojumu un ja Komisija apstiprina šā pamatojuma derīgumu, Komisija nekavējoties veic visus nepieciešamos pasākumus atbilstīgi savām pilnvarām, lai nodrošinātu attiecīgā vides mērķa izpildi.

18. pants

Informācija

Ja dalībvalsts atklāj problēmu, kas ietekmē vides stāvokli tās jūras ūdeņos Eiropā un ko nevar atrisināt ar valsts mērogā pieņemtiem pasākumiem, dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju un sniedz šāda uzskata pamatošanai nepieciešamos pierādījumus.

19. pants

Apstiprinājums

Pamatojoties uz atbilstīgi 16. panta 7. punktam paziņotajām pasākumu programmām, Komisija katras dalībvalsts gadījumā izvērtē, vai paziņotās programmas ir piemērots līdzeklis, lai panāktu labu vides stāvokli, kas definēts saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

Veicot šādu izvērtējumu, Komisija ņem vērā pasākumu programmu saskaņotību visā Kopienā.

Izvērtējuma nolūkā Komisija var lūgt attiecīgajai dalībvalstij sniegt jebkādu papildu informāciju, kas Komisijai vajadzīga lēmuma pieņemšanai.

Sešu mēnešu laikā pēc paziņoto pasākumu programmu saņemšanas Komisija katras dalībvalsts gadījumā var izlemt noraidīt programmu vai jebkuru tās aspektu, ja tas neatbilst šai direktīvai.

IV nodaļa

Atjaunināšana, ziņojumi un sabiedrības informēšana

20. pants

Atjaunināšana

1.  Dalībvalstis attiecībā uz katru jūras vides reģionu nodrošina to, ka jūras vides stratēģijas tiek pastāvīgi atjauninātas.

2.  Šā panta 1. punkta izpildes nolūkā dalībvalstis pārskata jūras vides stratēģiju turpmāk minētos elementus reizi sešos gados pēc šo stratēģiju sākotnējās izveides:

   a) sākotnējais novērtējums un laba vides stāvokļa definējums, kas paredzēts attiecīgi 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā;
   b) vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam;
   c) monitoringa programmas, kas izveidotas atbilstīgi 13. panta 1. punktam;
   d) pasākumu programmas, kas izveidotas atbilstīgi 16. panta 3. punktam.

3.  Detalizēta informācija par visiem atjauninājumiem, kas veikti pēc 2. punktā paredzētās pārskatīšanas, jānosūta Komisijai un visām citām attiecīgajām dalībvalstīm trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas atbilstīgi 22. panta 4. punktam.

4.  Šīs direktīvas 15. un 19. pantu piemēro mutatis mutandis.

21. pants

Starpposma ziņojumi

Dalībvalstis trīs gadu laikā pēc katras pasākumu programmas vai tās atjauninājuma publicēšanas atbilstīgi 22. panta 4. punktam Komisijai iesniedz starpposma ziņojumu, kurā aprakstīti panākumi direktīvas īstenošanā.

22. pants

Sabiedriskā apspriešana un sabiedrības informēšana

1.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (2003. gada 26. maijs), ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē(27) dalībvalstis nodrošina visu ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanos šīs direktīvas īstenošanā, jo īpaši II un III nodaļā paredzēto jūras vides stratēģiju izveidē un to atjaunināšanā saskaņā ar 20. pantu.

2.  Atbilstīgi 1. punktam dalībvalstis, ja iespējams, iesaista ieinteresētās puses, izmantojot jau esošās pārvaldības iestādes vai struktūras, ietverot Reģionālās jūras konvencijas, zinātniskās padomdevēju struktūras un Reģionālās konsultatīvās padomes (RAC).

3.  Dalībvalstis izveido struktūru konsultācijām un regulārai informācijas apmaiņai, iesaistot atbilstīgās vietējās varas iestādes, ekspertus, NVO un visus lietotājus, kas ieinteresēti jūras reģionā vai apakšreģionā. Šai struktūrai ir jābūt tieši saistītai ar ES atbalstītajām zivsaimniecības Reģionālajām konsultatīvajām padomēm.

4.  Dalībvalstis publicē un dara pieejamus sabiedrības apspriešanai kopsavilkumus par jūras vides stratēģiju turpmāk minētajiem elementiem vai attiecīgiem atjauninājumiem:

   a) sākotnējais novērtējums un laba vides stāvokļa definējums, kas paredzēts attiecīgi 10. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā;
   b) vides aizsardzības mērķi, kas izvirzīti atbilstīgi 12. panta 1. punktam;
   c) monitoringa programmas, kas izveidotas atbilstīgi 13. panta 1. punktam;
   d) pasākumu programmas, kas izveidotas atbilstīgi 16. panta 3. punktam.

5.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai(28) pēc pieprasījuma atļauj piekļuvi jūras vides stratēģiju izveidē izmantotajiem pamatdokumentiem un informācijai. Jo īpaši datus un informāciju, kas iegūti sākotnējā novērtējuma un monitoringa programmu rezultātā, publisko internetā vai ar jebkādu citu piemērotu elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību.

Dalībvalstis Komisijai tās uzdevumu izpildei nodrošina neierobežotas piekļuves un izmantošanas tiesības attiecībā uz minētajiem datiem un informāciju.

23. pants

Komisijas ziņojumi

1.  Pirmo novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu Komisija publicē divu gadu laikā pēc visu pasākumu programmu saņemšanas, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2017. gadā.

Turpmāki Komisijas ziņojumi pēc tam jāpublicē reizi sešos gados.

Komisija iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   ...(29)Komisija publicē ziņojumu, izceļot jebkādus konfliktus vai komplementaritāti starp iespējamiem uzlabojumiem šajā direktīvā un pienākumiem, saistībām un iniciatīvām, kas minētas 3. pantā.

To iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Šā panta 1. punktā minētajos ziņojumos iekļauj:

   a) pārskatu par panākumiem direktīvas īstenošanā;
   b) pārskatu par jūras vides stāvokli Kopienā, kas veikts, saskaņojot ar Eiropas Vides aģentūru un attiecīgām reģionālām jūrniecības un zvejniecības organizācijām un konvencijām;
   c) jūras vides stratēģiju apskatu līdz ar priekšlikumiem to uzlabošanai;
   d) atbilstīgi 19. pantam Komisijas veikto novērtējumu kopsavilkumu saistībā ar informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm saskaņā ar 18. pantu;
   e) kopsavilkumu atbildēm uz katru ziņojumu, ko dalībvalstis iesniegušas Komisijai saskaņā ar 21. pantu;
   f) kopsavilkumu atbildēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes piezīmēm attiecībā uz iepriekšējām jūras vides stratēģijām.

4.   ... (30) Komisija sniedz ziņojumu par to Ziemeļu Ledus okeāna ūdeņu vidi, kuri ietilpst Kopienas interešu lokā, un, ja nepieciešams, ierosina Eiropas Parlamentam un Padomei atbilstīgus pasākumus to aizsardzībai, lai noteiktu Arktiku par aizsargājamo teritoriju, līdzīgi kā tas izdarīts ar Antarktiku, un noteikt to par "dabisku rezervātu, ko izmanto mieram un zinātnei".

Dalībvalstis, kurām pieder jūras ūdeņi Eiropā, kas ietver ūdeņus Arktikā, nodrošina Arktikas Padomei piekļuvi sākotnējo novērtējumu rezultātiem par šiem ūdeņiem.

24. pants

Progresa ziņojums par aizsargājamām teritorijām

... * Komisija ziņo par progresu aizsargājamo jūras teritoriju globālās sistēmas izveidē un par laikiem teritoriju slēgšanai, lai aizsargātu zivjaudzēšanas rajonus noteiktā laika posmā saskaņā ar saistībām atbilstīgi Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences VII/5 lēmumam, un par Kopienas ieguldījumu šādas sistēmas izveidē.

Uz šā pamata Komisija vajadzības gadījumā ierosina saskaņā ar Līgumā noteiktajām procedūrām jebkādus Komisijas papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķi aizsargājamo jūras teritoriju reprezentatīvas sistēmas aizsargāšanai līdz 2012. gadam.

25. pants

Šīs direktīvas pārskatīšana

1.  Komisija pārskata šo direktīvu ne vēlāk kā ... (31)* un, ja nepieciešams, iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei grozījumiem, kuri nepieciešami, lai:

   a) veicinātu laba vides stāvokļa sasniegšanu Eiropas jūras ūdeņos, ja šāds stāvoklis nav sasniegts līdz 2017. gadam;
   b) veicinātu laba vides stāvokļa saglabāšanu Eiropas jūras ūdeņos, ja šāds stāvoklis nav sasniegts līdz 2017. gadam.

2.  Komisija īpaši ņem vērā cita starpā pirmo novērtējuma ziņojumu, kas sagatavots atbilstīgi 23. panta 1. punktam.

26. pants

Kopienas finansējums

1.  Ņemot vērā prioritāro nozīmi, ko piešķir jūras vides stratēģijas ieviešanai, no 2007. gada šīs direktīvas īstenošanai tiek piešķirts Kopienas finanšu instrumentu atbalsts.

2.  Eiropas Savienība saskaņā ar pašreizējiem finanšu instrumentiem līdzfinansē dalībvalstu sagatavotās programmas.

V nodaļa

Nobeiguma noteikumi

27. pants

Tehniski pielāgojumi

1.  Direktīvas III, IV un V pielikumu pielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai saskaņā ar 28. panta 3. punktā norādīto kārtību, ņemot vērā 20. panta 2. punktā izklāstītos jūras vides stratēģiju pārskatīšanas un atjaunināšanas laika posmus.

2.  Ja nepieciešams, Komisija saskaņā ar 28. panta 3. punktā norādīto kārtību var pieņemt:

   a) šīs direktīvas III, IV un V pielikuma piemērošanas standartus;
   b) datu, tostarp statistikas un kartogrāfijas datu, pārraidei un apstrādei izmantojamos tehniskos formātus.

28. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktu, turpmāk – "komiteja".

2.  Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

29. pants

Ūdeņi, kas atrodas ārpus Eiropas jūras ūdeņiem

Eiropas Parlaments un Padome attiecīgā gadījumā pieņem Kopienas līmeņa pasākumus, lai uzlabotu to ūdeņu ekoloģisko stāvokli, kuri atrodas ārpus Eiropas jūras ūdeņiem, ja šāda uzlabošana ir iespējama ar tādu darbību uzraudzību, kuras ir Kopienas vai dalībvalstu kompetencē.

Šos pasākumus pieņem, balstoties uz Komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem ... (32) atbilstīgi procedūrām, kas ir ieviestas ar Līgumu.

30. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā ... (33)*. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto tiesību aktu tekstu, kā arī minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

32. pants

Adresāts

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I pielikums

4. un 11. pantā minētie nosacījumi

   a) pamatojoties uz informāciju par attiecīgo tendenci, bioloģiskā daudzveidība jūras reģionā ir saglabāta (ja tendence ir stabila) un atjaunota (ja ir reģistrēta lejupejoša tendence), tostarp attiecībā uz ekosistēmām, dzīvotnēm un sugām, pievēršot īpašu uzmanību visjutīgākajām no tām, kas saskaras ar cilvēku darbības sekām uz noteiktām ekoloģiskām īpašībām: trauslumu, jutīgumu, lēnu augšanu, zemu auglību, ilgmūžību, stāvokli izplatības areāla perifērijā, zemu ģenētisku plūsmu un ģenētiski izzūdošām apakšpopulācijām;
   b) visu dzīvo jūras resursu populācijas ir atjaunotas un tiek saglabātas tādā līmenī, kas nodrošina ilgtermiņa sugu bagātību un to pilnīgas reproduktīvās spējas saglabāšanu, parādot populācijas sadalījumu atkarībā no vecuma un lieluma, kas norāda krājumu labu stāvokli;
   c) to sugu, kuras netiek tieši izmantotas, sadalījumu un bagātību nedrīkst (būtiski) ietekmēt cilvēku darbība;
   d) ir samazināta zvejas prakses negatīvā ietekme uz jūras vidi, tostarp ietekme uz jūras gultni un neplānoti nozvejoto sugu un zivju mazuļu piezveja;
   e) mazu "barības" zivju sugu populācijas līmenis pārtikas ķēdes zemākajā līmenī ir stabils, jo īpaši ņemot vērā to nozīmi saistībā ar no tām atkarīgajām plēsīgajām sugām, tostarp zivīm ar tirdzniecisku vērtību, kā arī to nozīmi ekosistēmu un to resursu pamata ilgtspējīgā saglabāšanā;
   f) antropogēnas izcelsmes ekotoksisko vielu koncentrācijas (ietverot sintētiskas vielas un ķīmiskas vielas, kas traucē hormonu darbību) ir tuvu nullei nevar tieši vai netieši kaitēt videi vai cilvēku veselībai;
   g) dabā novērojamo ekotoksisko vielu koncentrācijas ir tuvu ekosistēmas dabiskajam līmenim;
   h) organisko piesārņotāju un mēslošanas līdzekļu no upju un zemes avotiem, no akvakultūras vai kanalizācijas noplūdēm vai citām noplūdēm ietekme ir zem līmeņa, kas var ietekmēt vidi, cilvēku veselību vai jūras un piekrastes likumīgu izmantošanu;
   i) eitrofikācija, ko izraisa, piemēram, tādu barības vielu emisija kā fosfors un slāpeklis, ir samazināta līdz līmenim, kurā tā vairs nerada negatīvas sekas, tādas kā bioloģiskās daudzveidības zudumi, ekosistēmu degradācija, aļģu kaitīga ziedēšana un skābekļa deficīts piegultnes ūdeņos;
   j) jūras un piekrastes ekosistēmu, tostarp dzīvotņu un sugu ietekme, kas radusies jūras gultnes, grunts vai nometnieku sugu izpētes vai izmantošanas ceļā, ir samazināta un negatīvi neskar gultnes un saistīto ekosistēmu struktūras un ekoloģisko integritāti;
   k) atkritumu daudzums jūras un piekrastes vidē ir ierobežots līdz līmenim, kas nepieļauj kaitējumu jūras sugām un dzīvotnēm, cilvēku veselībai un piekrastes kopienu saimniecību drošībai;
   l) regulēta, ar ekspluatāciju saistīta novadīšana no platformām un cauruļvadiem, kā arī urbšanas šķidrumu izmantošana nerada nozīmīgu risku jūras videi, un līdz minimumam ir samazināta nejauša vielu izplūde no naftas un gāzes iekārtām atklātā jūrā;
   m) jebkādu ar ekspluatāciju saistītu novadīšanu un novadīšanu no kuģiem regulē starptautiskie tiesību akti, reģionālās jūras konvencijas vai Kopienas tiesību akti, un šīs darbības notiek saskaņā ar tiem, kā arī negadījumu risks ir samazināts līdz minimumam;
   n) regulēta degvielas novadīšana no platformām un cauruļvadiem, kā arī kaitīgu urbšanas šķidrumu izmantošana ir pārtraukta, un šo vielu nejaušas noplūdes iespēja ir ierobežota;
   o) ekspluatācijā izraisītas kaitīgas noplūdes un noplūdes no kuģiem ir novērstas, un tādu negadījumu risks, kuru rezultātā var rasties kaitīgas noplūdes, ir samazināts līdz minimumam;
   p) nevēlamu svešzemju sugu apzināta ieviešana jūras un piekrastes vidē ir aizliegta, nejauša ieviešana ir ierobežota līdz minimumam un balasta ūdeņu novadīšana kā iespējams ieviešanas avots ir novērsta. Jaunu (tostarp svešzemju un ģenētiski modificētu) sugu izmantošana akvakultūrā ir aizliegta bez iepriekšēja ietekmes novērtējuma;
   q) cilvēku veidotu konstrukciju ietekme uz jūras un piekrastes sugām un dzīvotnēm ir ierobežota līdz minimumam un negatīvi neskar ne gultnes un saistīto ekosistēmu struktūras un ekoloģisko integritāti, ne jūras un piekrastes sugu un dzīvotņu spēju pielāgot savu izplatības areālu saistībā ar klimata pārmaiņām;
   r) trokšņa piesārņojums, piemēram, no kuģošanas un zemūdens akustiskajām ierīcēm, ir samazināts līdz minimumam ar nolūku novērst jebkādu kaitīgu ietekmi uz jūras dzīvi, cilvēku veselību vai jūras un piekrastes likumīgu izmantošanu;
   s) sistemātiska apzināta jebkāda šķidruma vai gāzes novadīšana ūdens kolonnā ir aizliegta, kā arī ir aizliegta cietu vielu novadīšana ūdens kolonnā, ja vien nav piešķirta licence saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, nav veikts iepriekšējs ietekmes uz vidi novērtējums atbilstīgi Padomes Direktīvai 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu(34) un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām;
   t) neskarot nosacījumus attiecībā uz oglekļa dioksīdu q) apakšpunktā, sistemātiska apzināta jebkāda šķidruma vai gāzes novadīšana jūras gultnē/gruntī ir aizliegta, kā arī ir aizliegta cietu vielu novadīšana jūras gultnē/gruntī, ja vien nav piešķirta licence saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, nav veikts iepriekšējs ietekmes uz vidi novērtējums atbilstīgi Direktīvai 85/337/EEK un attiecīgajām starptautiskajām konvencijām;
   u) katrā reģionā tā jūras teritorijas daļa, kas aizsargāta no iespējami kaitīgas cilvēku darbības, un arī šajās teritorijās ietverto ekosistēmu daudzveidība ir pietiekama, lai dotu efektīvu ieguldījumu aizsargājamo jūras teritoriju reģionālajā un globālajā sistēmā.

II pielikums

9. panta 1. punkts

(1)  Kompetentās iestādes nosaukums un adrese ‐ izvēlētās iestādes oficiālais nosaukums un adrese.

(2)  Kompetentās iestādes juridiskais statuss ‐ kompetentās iestādes juridiskā statusa apraksts un, vajadzības gadījumā, tās statūtu, dibināšanas līguma vai līdzvērtīga juridiska dokumenta kopsavilkums vai eksemplārs.

(3)  Atbildība ‐ kompetentās iestādes tiesiskās un administratīvās atbildības apraksts un šīs iestādes saistība ar attiecīgajiem jūras ūdeņiem.

(4)  Dalība ‐ ja kompetentā iestāde darbojas kā koordinējošā iestāde citām kompetentām iestādēm, jāiesniedz šo iestāžu saraksts un koordinācijas nodrošināšanai izveidoto institucionālo attiecību kopsavilkums.

(5)  Reģionālā koordinācija ‐ jāiesniedz kopsavilkums par mehānismiem, kas izveidoti koordinācijas nodrošināšanai to dalībvalstu starpā, kuru jūras ūdeņi Eiropā ietilpst vienā jūras reģionā.

III pielikums

10. panta 1. punkts, 11. panta 1. punkts un 13. panta 1. punkts

1. tabula ‐ Raksturīgās īpašības

Fizikālās un ķīmiskās īpašības

- Batimetriskās iezīmes.

- Gada un sezonālais temperatūras režīms.

- Dominējošās straumes un aptuvenais plūsmas virziena vai straumju nomaiņas laiks.

- Sāļums, tostarp sāļuma izmaiņu tendences un gradienti attiecīgajā reģionā.

Biotopu veidi

- Dominējošie biotopu veidi un tiem raksturīgās fizikālās un ķīmiskās īpašības ‐ dziļums, temperatūras režīms, straumes, sāļums un jūras dibena struktūra un substrāts.

- Konkrētu biotopu veidu identifikācija un kartēšana, jo īpaši tādu, kas atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem (Biotopu direktīvai vai Putnu direktīvai) vai starptautiskām konvencijām atzīti vai identificēti kā īpaši nozīmīgi no zinātniskā vai no bioloģiskās daudzveidības viedokļa.

- Citi apgabali, kas tiem raksturīgo īpašību, atrašanās vietas vai stratēģiskās nozīmes dēļ pelna īpašu ievērību. Tie var būt apgabali, kuros ir saasinātas vai specifiskas problēmas vai kuros būtu jānosaka īpašs aizsardzības režīms.

Bioloģiskie faktori

- Ar dominantajiem biotopiem saistīto bioloģisko kopienu apraksts. Tam jāaptver informācija par tipiskajām fitoplanktona un zooplanktona kopienām, tostarp par tipiskajām sugām, to sezonālo un ģeogrāfisko dinamiku, kā arī primārās un sekundārās produktivitātes aptuvens novērtējums. Jāsniedz ziņas arī par bentosa faunu (bezmugurkaulniekiem), tostarp par sugu sastāvu, biomasu, produktivitāti un gada/sezonālo dinamiku. Visbeidzot, jāraksturo zivju populāciju struktūra, tostarp skaitliskie rādītāji, skaita sadalījums un vecuma/lieluma struktūra.

- Populācijas dinamikas apraksts, sugas dabīgais un faktiskais areāls un stāvoklis attiecībā uz visām jūras zīdītāju sugām, kas sastopamas reģionā/apakšreģionā. Par sugām, uz kurām attiecas ES tiesību akti (Biotopu direktīva) vai starptautiski nolīgumi, jāsniedz arī galveno apdraudējumu un veikto aizsardzības/apsaimniekošanas pasākumu apraksts.

- Populācijas dinamikas apraksts, sugas dabīgais un faktiskais areāls un stāvoklis attiecībā uz visām jūras putnu sugām, kas sastopamas reģionā/apakšreģionā. Par sugām, uz kurām attiecas ES tiesību akti (Putnu direktīva) vai starptautiski nolīgumi, jāsniedz arī galveno apdraudējumu un veikto aizsardzības/apsaimniekošanas pasākumu apraksts.

- Populācijas dinamikas apraksts, sugas dabīgais un faktiskais areāls un stāvoklis attiecībā uz visām pārējām sugām, kas sastopamas reģionā/apakšreģionā un uz ko attiecas ES tiesību akti vai starptautiski nolīgumi, tostarp galveno apdraudējumu un veikto aizsardzības/apsaimniekošanas pasākumu apraksts.

- Reģionā/apakšreģionā sastopamo alohtono, eksotisko sugu sastopamības, skaitlisko rādītāju un izplatības inventarizācija.

Citas iezīmes

- Apraksts par novērotajiem eitrofikācijas gadījumiem, barības vielu apriti (straumju un nosēdumu/ūdens mijiedarbība), to sadalījumu telpā un sekām.

- Vispārējā stāvokļa apraksts attiecībā uz ķīmisko piesārņojumu, tostarp par problemātiskajām ķīmiskajām vielām, nosēdumu piesārņojumu, ļoti piesārņotiem apgabaliem ("karstajiem punktiem"), veselības aizsardzības jautājumiem (kaitīgas vielas zivju gaļā).

- Citas iezīmes un raksturīgās īpašības, kas ir tipiskas attiecīgajam reģionam/apakšreģionam vai kas padara to atšķirīgu no citiem (piemēram, nogrimusi munīcija).

2. tabula ‐ Problēmas un ietekme

Vispārīga piezīme

Cilvēka darbības rezultātā radies tāds tiešs vai netiešs piesārņojums ar vielām vai ar enerģiju (šeit ietilpst arī cilvēka radīts zemūdens troksnis jūrā), kurš nonāk jūras vidē un kura rezultāts ir vai var būt kaitīga ietekme, piemēram, kaitējums dzīvajiem resursiem un jūras dzīvniekiem, cilvēka veselības apdraudējums, jūrniecības darbību traucējumi (tostarp zvejniecības, tūrisma un atpūtas un citu likumīgu jūras izmantošanas veidu traucējumi), jūras ūdens izmantojumu kvalitātes zudums un rekreatīvās vērtības mazināšanās.

Fiziski zaudējumi

Noslāpšana (piemēram, mākslīgās struktūrās vai bagarēšanas gruntī)

Noslēgšana (piemēram, pastāvīgās konstrukcijās)

Fiziski bojājumi

Sanesu veidošanās (piemēram, ar notekūdeņiem, bagarēšanu, izplūdēm)

Abrāzija (piemēram, ar kuģiem, enkurvietās)

Selektīvā ekstrakcija (piemēram, smilšu un grants izsmelšana, nevēlama dzīvnieku sapīšanās tīklos)

Traucējumi, kas nav fiziskas dabas

Troksnis (piemēram, kuģu radītais troksnis, seismiskas dabas troksnis)

Vizuālie traucējumi (piemēram, atpūtai)

Toksisks piesārņojums

Sintētisko savienojumu (piemēram, pesticīdu, atsārņotāju, PHB) ieplūdes

Nesintētisko savienojumu (piemēram, smago metālu, ogļūdeņražu) ieplūdes

Piesārņojums, kas nav toksisks

Eitrofikācija (piemēram, lauksaimniecības zemju noteces ūdeņu pieplūdes dēļ, izplūdes vietās)

Pārmērīga oganisko vielu pieejamība (piemēram, jūras organismu audzēšanas vietās, izplūdes vietās)

Temperatūras režīma izmaiņas (piemēram, izplūdes vietās, spēkstacijās)

Duļķainības izmaiņas (piemēram, noteces ūdeņu vai bagarēšanas dēļ)

Sāļuma izmaiņas (piemēram, ūdens ieguves vietās, izplūdes vietās)

Bioloģiskas dabas traucējumi

Mikrobiālo patogēnu introdukcija

Svešzemju sugu introdukcija un translokācija

Sugu selektīvā ekstrakcija (piemēram, rūpnieciskajā zvejā un amatierzvejā)

IV pielikums

12. panta 1. punkts

(1)  Pienācīgi jāaptver elementi, kas raksturo jūras ūdeņus, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras vides reģionā vai apakšreģionā.

(2)  Jāizvirza: a) mērķi, ar kuriem nosaka vēlamos apstākļus, pamatojoties uz laba vides stāvokļa definīciju; b) izmērāmi mērķi, kas ļauj veikt monitoringu; c) darbības mērķi attiecībā uz konkrētiem īstenošanas pasākumiem, kas noteikti, lai veicinātu minēto mērķu sasniegšanu.

(3)  Jākonkretizē, kāds vides stāvoklis jāsasniedz, un tas jāizsaka ar izmērāmiem lielumiem, kas raksturo to Eiropas jūras ūdeņu elementus, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras vides reģionā vai apakšreģionā.

(4)  Jānodrošina mērķu kopuma saskanība; jānovērš mērķu pretrunība.

(5)  Jāprecizē, kādi resursi vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(6)  Mērķi jāformulē reizē ar to īstenošanas grafiku.

(7)  Jāprecizē, kādus rādītājus paredzēts izmantot, lai kontrolētu mērķu sasniegšanas gaitu un palīdzētu pieņemt vadības lēmumus.

(8)  Attiecīgā gadījumā jāprecizē atskaites punkti (mērķa atskaites punkti un atskaites robežpunkti).

(9)  Mērķu noteikšanā pienācīgi jāievēro sociālie un ekonomiskie apsvērumi.

(10)  Jāizskata vides jomā noteiktie mērķi, ar tiem saistītie rādītāji un atskaites robežpunkti un mērķa atskaites punkti, ņemot vērā 1. pantā izvirzīto vispārīgo vides aizsardzības mērķi, lai šādi novērtētu, vai minēto mērķu sasniegšana nodrošina atbilstīgu to jūras ūdeņu stāvokli, kuri atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā attiecīgajā jūras vides reģionā.

(11)  Jānodrošina izvirzīto mērķu saskanība ar tiem mērķiem, kurus Kopiena un tās dalībvalstis ir apņēmušās īstenot attiecīgu starptautisko un reģionālo nolīgumu satvarā.

(12)  Pēc mērķu un rādītāju noteikšanas tie jāizvērtē kā kopums, ņemot vērā 1. pantā izvirzīto vispārīgo vides aizsardzības mērķi, lai šādi novērtētu, vai minēto mērķu sasniegšana nodrošina atbilstīgu jūras vides stāvokli.

V pielikums

13. panta 1. punkts

(1)  Jāsniedz informācija vides stāvokļa novērtēšanai un to sasniegumu novērtēšanai, kas raksturo padarīto un vēl darāmo ceļā uz laba vides stāvokļa sasniegšanu atbilstīgi III pielikumam un sīki izstrādātajiem standartiem un kritērijiem, kas vēl jānosaka atbilstīgi I un III pielikumam.

(2)  Jānodrošina tādas informācijas uzkrāšana, kas ļauj noteikt piemērotus rādītājus 12. pantā paredzēto vides aizsardzības mērķu vajadzībām.

(3)  Jānodrošina tādas informācijas uzkrāšana, kas ļauj novērtēt 16. pantā minēto pasākumu iedarbīgumu.

(4)  Ja konstatētas vides stāvokļa novirzes no vēlamā diapazona, jāaptver arī darbības, ar kurām nosaka pārmaiņu cēloni un ‐ attiecīgi ‐ iespējamos korektīvos pasākumus, kas būtu jāveic, lai atjaunotu labu vides stāvokli.

(5)  Jāsniedz informācija par kaitīgajām ķīmiskajām vielām rūpnieciskās zvejas apgabalos sastopamajās zivīs, ko izmanto pārtikā.

(6)  Jāaptver arī darbības, ar kurām apstiprina to, ka korektīvie pasākumi izraisa vēlamās pārmaiņas un nerada nevēlamus blakusefektus.

(7)  Jāapkopo informācija par katru atsevišķu jūras vides reģionu.

(8)  Jāizstrādā tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes Kopienas mērogā veicamam monitoringam, lai iegūtā informācija būtu salīdzināma.

(9)  Pēc iespējas jānodrošina savietojamība ar esošajām reģionālajām un starptautiskajām programmām, lai veicinātu to savstarpēju saskanību un novērstu dublēšanos.

(10)  Sākotnējā novērtējumā, kas paredzēts 10. pantā, jāietver arī būtisku vides pārmaiņu novērtējums un ‐ vajadzības gadījumā ‐ jaunas un potenciālas problēmas.

(11)  Sākotnējā novērtējumā, kas paredzēts 10. pantā, jāietver arī III pielikumā minētie elementi un to dabīgā dinamika un jāizvērtē attīstības tendences to vides aizsardzības mērķu sasniegšanas ziņā, kas noteikti atbilstīgi 12. panta 1. punktam, pēc vajadzības izmantojot iepriekš noteiktos rādītājus un tiem atbilstīgos atskaites robežpunktus un mērķa atskaites punktus.

VI pielikums

16. panta 1. punkts

(1)  Ievades kontrolpasākumi: pārvaldības pasākumi, ar kuriem ietekmē pieļaujamo cilvēka darbības apmēru.

(2)  Izvades kontrolpasākumi: pārvaldības pasākumi, ar kuriem ietekmē pieļaujamo traucējuma pakāpi kādā ekosistēmas daļā.

(3)  Kontrolpasākumi attiecībā uz sadalījumu telpā un laikā: pārvaldības pasākumi, ar kuriem nosaka, kur un kad ir pieļaujama noteikta darbība.

(4)  Koordinējoši pārvaldības pasākumi: līdzekļi saskaņotas pārvaldības nodrošināšanai.

(5)  Ekonomiskie stimuli: pārvaldības pasākumi, ar kuriem panāk to, ka jūras ekosistēmas lietotājiem ir ekonomiski izdevīgi rīkoties tādā veidā, kas palīdz sasniegt attiecībā uz ekosistēmu izvirzītos vides aizsardzības mērķus.

(6)  Riska mazināšanas un atveseļošanas līdzekļi: pārvaldības līdzekļi, ar kuriem cilvēka darbību vada tā, lai atjaunotu bojātās daļas jūras ekosistēmās.

(7)  Saziņa, ieinteresēto aprindu iesaistīšana un sabiedrības informētības palielināšana.

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) OV C 185, 8.8.2006., 20. lpp.
(3) OV C 206, 29.8.2006., 5. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. novembra Nostāja.
(5) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(6) OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
(8) OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.
(9) OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.
(10) OV L 73, 16.3.1994., 19. lpp.
(11) OV L 104, 3.4.1998., 1. lpp.
(12) OV L 118, 8.5.2000., 44. lpp.
(13) OV L 240, 19.9.1977., 1. lpp.
(14) OV L 322, 14.12.1999., 32. lpp.
(15) OV L 67, 12.3.1983., 1. lpp.
(16) OV ...
(17) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(18) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
(19)* 2 gadus pēc spēkā stāšanās dienas.
(20)** 3 gadus pēc spēkā stāšanās dienas.
(21) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
(22)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(23) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.
(24) OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.
(25) OV ...
(26)* 3 gados pēc šis direktīvas stāšanās spēkā dienas.
(27) OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.
(28) OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.
(29)* 4 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(30)* 2 gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(31)** 10 gadus pēc spēkā stāšanās dienas.
(32)* 4 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(33)** 2 gadus pēc spēkā stāšanās dienas.
(34) OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/35/EK.


Dzīvsudrabu saturošas mērierīces ***I
PDF 415kWORD 68k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK, kas attiecas uz dažu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem (KOM(2006)0069 – C6-0064/2006 – 2006/0018(COD))
P6_TA(2006)0483A6-0287/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2006)0069)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0064/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0287/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK, kas attiecas uz dažu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem

P6_TC1-COD(2006)0018


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Komisijas 2005. gada 28. janvāra paziņojumā par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu, kur ņēma vērā visus dzīvsudraba izmantošanas veidus, tika secināts, ka ir lietderīgi ieviest Kopienas līmeņa tirdzniecības ierobežojumus dažām dzīvsudrabu saturošām neelektriskām vai neelektroniskām mērierīcēm un kontroles ierīcēm, kas ir galvenā dzīvsudraba preču grupa, ko līdz šim neaptvēra Kopienas pasākumi.

(2)  Tas nāks par labu videi un ilgtermiņā cilvēku veselībai, neļaujot dzīvsudrabam nonākt atkritumu plūsmā, ja ieviesīs dzīvsudrabu saturošo mērierīču tirdzniecības ierobežojumus.

(3)  Ņemot vērā tehnisko un ekonomisko izdevīgumu, pieejamā informācija par mērierīcēm un kontroles ierīcēm rāda, ka neatliekamiem ierobežojošiem pasākumiem būtu jāaptver tikai tās mērierīces, kas paredzētas pārdošanai plašam patērētāju lokam, kā arī visi ķermeņa temperatūras mērīšanai paredzētie termometri.

(4)  Dzīvsudrabu saturošu mērierīču, kas vecākas par 50 gadiem, imports ir atļauts tikai tad, ja šīs mērierīces ir antikvāri priekšmeti vai kultūras preces atbilstoši Padomes 1992. gada 9. decembra Regulai (EEK) Nr. 3911/92 par kultūras preču eksportu(4). Šāda veida tirdzniecība ir ierobežota, un tā, liekas, nerada risku cilvēka veselībai vai videi. Tādēļ šāda veida tirdzniecību nevajadzētu ierobežot.

(5)  Lai samazinātu dzīvsudraba izmešus vidē un nodrošinātu, ka tiek pakāpeniski pārtraukta atlikušo dzīvsudrabu saturošo mērierīču izmantošana profesionālos un rūpnieciskos nolūkos, jo īpaši sfigmomanometru izmantošana veselības aprūpes jomā, Komisijai būtu jāsagatavo pārskats par drošāku tehniski un ekonomiski īstenojamu alternatīvu risinājumu pieejamību. Saistībā ar sfigmomanometriem, ko izmanto veselības aprūpes jomā, būtu jāapspriežas ar medicīnas ekspertiem, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā vajadzības saistībā ar diagnostiku un ārstēšanu.

(6)  Šī direktīva ierobežo tikai jaunu mērierīču laišanu tirdzniecībā. Tādēļ šis ierobežojums neattiecas uz ierīcēm, ko jau izmanto vai kuras jau ir laistas tirgū.

(7)  Atšķirības dalībvalstu pieņemtajos likumos vai administratīvajos pasākumos, kas attiecas uz dzīvsudrabu dažādās mērierīcēs un kontroles ierīcēs, varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un traucēt konkurenci Kopienā, un tā tieši ietekmēt iekšējā tirgus izveidi un darbību. Tādēļ nepieciešams tuvināt dalībvalstu likumus par mērierīcēm un kontroles ierīcēm, ieviešot harmonizētus noteikumus attiecībā uz precēm, kuras satur dzīvsudrabu, tā pasargājot iekšējo tirgu un vienlaicīgi nodrošinot augstu vides un cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

(8)  Attiecīgi būtu jāgroza Padomes Direktīva 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem(5).

(9)  Šo direktīvu piemēro, neierobežojot Kopienas tiesību aktus, ar ko nosaka darba ņēmēju aizsardzības minimālās prasības, kuras ietvertas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumu ieviešanu, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā(6), un atsevišķajās direktīvās, kuras pamatojas uz minēto direktīvu, jo īpaši Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķīmikāliju izmantošanu darbā(7).

(10)  Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par likumdošanas uzlabošanu(8) dalībvalstis ir aicinātas gan pašu, gan Kopienas interešu labā izveidot savas tabulas, kuras pēc iespējas parādītu saistību starp direktīvu un transponēšanas pasākumiem, kā arī nodot tās atklātībā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/769/EEK I pielikumu groza tā, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz ... (9) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai ievērotu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties informē par to Komisiju.

Tās piemēro šos pasākumus no ... (10)*.

Pieņemot minētos noteikumus, dalībvalstis tajos ietver norādi uz šo direktīvu vai attiecīgu norādi pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Direktīvas 76/769/EEK I pielikumā iekļauj šādu pantu:

"19.a

Dzīvsudrabs

CAS numurs: 7439-97-6

(1) Nedrīkst laist tirgū:

a) ķermeņa temperatūras termometros;

b) citās mērierīcēs, kas paredzētas tirdzniecībai plašam patērētāju lokam (piemēram, manometri, barometri, sfigmomanometri, termometri, kas nav paredzēti ķermeņa temperatūras mērīšanai);

c) citās mērierīcēs, kas nav paredzētas pārdošanai plašam patērētāju lokam pēc ... (11);

d) sfigmomanometros (izņemot veselības aprūpē lietojamos tenzometrus), kuri satur dzīvsudrabu un ir paredzēti gan patērētājiem, gan lietojumam veselības aprūpē.

Ražotāji var lūgt piemērot atvieglojumus attiecībā uz c)  punktu pirms …(12)*. Uz ierobežotu laiku, ko nosaka katrā atsevišķā gadījumā, jāparedz atvieglojumi attiecībā uz nozīmīgiem lietojumiem, ja ražotāji var pierādīt, ka viņi ir darījuši visu nepieciešamo, lai ieviestu drošākas alternatīvas un alternatīvus procesus, un ka drošākas alternatīvas vai alternatīvi procesi pagaidām nav pieejami.

(2) Atkāpjoties no iepriekšminētā, 1. punkta b) apakšpunktā minētais ierobežojums neattiecas uz:

a) mērierīcēm, kas vecākas par 50 gadiem ... (13)**;

vai

b) barometriem. Dalībvalstis izveido atbilstošus un efektīvus licencēšanas un tirgū laišanas kontroles mehānismus, lai tādējādi nodrošinātu, ka netiek apieti šīs direktīvas mērķi.

(3) Līdz ... (14) Komisija sagatavo pārskatu par to, vai ir pieejamas uzticamas un drošākas tehniski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas dzīvsudrabu saturošajiem sfigmomanometriem un citām mērierīcēm, ko izmanto veselības aprūpes jomā, kā arī cita veida profesionālos un rūpnieciskos nolūkos.

Pamatojoties uz šo pārskatu vai saņemot jaunu informāciju par uzticamām un drošākām alternatīvām dzīvsudrabu saturošiem sfigmomanometriem un citām mērierīcēm, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz likumdošanas priekšlikumu ar mērķi 1. punktā iekļautos ierobežojumus attiecināt arī uz sfigmomanometriem un citām mērierīcēm, ko izmanto veselības aprūpes jomā, kā arī cita veida profesionālos un rūpnieciskos nolūkos, lai tādējādi, kad vien tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, pakāpeniski pārtrauktu dzīvsudraba izmantošanu mērierīcēs.

(1) OV vēl nav publicēts.
(2) 2006. gada 13. septembra Atzinums (OV vēl nav publicēts).
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. novembra Nostāja.
(4) OV L 395, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
(5) OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp., Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/90/EK (OV L 33, 4.2.2006., 28. lpp.).
(6) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
(7) OV L 131, 5.5.1998, 11. lpp.
(8) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(9)* Viens gads pēc šīs Direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(10)** 18 mēneši pēc šīs Direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(11)* Trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(12)** Astoņpadsmit mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
(13)*** Šīs direktīvas spēkā stāšanās diena.
(14)* Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.."


Kopuzņēmuma izveide Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas īstenošanai (SESAR) *
PDF 463kWORD 143k
Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par kopuzņēmuma izveidi Eiropas jaunas paaudzes sistēmas īstenošanai gaisa satiksmes vadībai (SESAR) (COM(2005)0602 – C6-0002/2006 – 2005/0235(CNS))
P6_TA(2006)0484A6-0382/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0602)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 171. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0002/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0382/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu attiecīgi grozīt savu priekšlikumu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1
1. atsauce
– ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 171. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 171. un 173. pantu,
Grozījums Nr. 2
2. apsvērums
(2)  Eiropas gaisa satiksmes vadības modernizācijas projekts, še turpmāk "SESAR projekts", ir vienotās Eiropas gaisa telpas tehnoloģisks elements. Tā mērķis ir nodrošināt Kopienai efektīvu vadības infrastruktūru drošas un ekoloģiski nekaitīgas gaisa satiksmes attīstībai, tādējādi pilnībā izmantojot tehnoloģisko attīstību, kas saistīta ar tādām programmām kā GALILEO.
(2)  Eiropas gaisa satiksmes vadības modernizācijas projekts, še turpmāk "SESAR projekts", ir vienotās Eiropas gaisa telpas tehnoloģisks elements. Tā mērķis ir nodrošināt Kopienai efektīvu vadības infrastruktūru drošas, energoefektīvas un videi nekaitīgas gaisa satiksmes attīstībai, tādējādi pilnībā izmantojot tehnoloģisko attīstību, kas saistīta ar tādām programmām kā GALILEO. Vēl viens projekta mērķis ir integrēt lidaparātu ātruma pārraudzību enerģijas efektīvākas izmantošanas nolūkos un intensīvu sadarbību ar meteoroloģiskajiem dienestiem, lai mazinātu aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Grozījums Nr. 3
3. apsvērums
(3)  SESAR projekta mērķis ir apvienot un koordinēt darbības, kas līdz šim Kopienā veiktas izklaidus un bez koordinācijas.
(3)  SESAR projekta mērķis ir apvienot un koordinēt darbības, kas līdz šim Kopienā veiktas izklaidus un bez koordinācijas, tostarp Kopienas nomaļākajos un attālākajos apvidos, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 4
6. apsvērums
(6)  Pēc definēšanas posma sekos Kopienas gaisa satiksmes vadības modernizācijas plāna īstenošanas posms, kas sastāv no diviem secīgiem apakšposmiem: attīstība (2008.-2013. g.), un ieviešana (2014.-2020. g.).
(6)  Definēšanas posmam sekos divi secīgi posmi: attīstības posms (2008–2013) un ieviešanas posms (2014–2020).
Grozījums Nr. 5
6.a apsvērums (jauns)
(6a) Katram posmam būtu jānosaka galvenās sastāvdaļas, un ar atsevišķu priekšlikumu būtu jānosaka tiesību normas ieviešanas posmam.
Grozījums Nr. 8
12. apsvērums
(12)  Tā kā šajā procesā iesaistītas daudzas puses un ir nepieciešami finanšu līdzekļi un tehniskā kompetence, noteikti ir jāizveido juridiska persona, kas spētu nodrošināt to līdzekļu koordinētu pārvaldību, kas saistīti ar SESAR projektu tā īstenošanas posmā.
(12)  Ņemot vērā dalībnieku skaitu, kuriem nāksies iesaistīties šajā procesā, kā arī nepieciešamos finanšu resursus un tehnisko pieredzi, ir ļoti svarīgi izveidot juridisku personu, kas spētu nodrošināt SESAR projekta attīstības posmam piešķirto līdzekļu saskaņotu pārvaldību.
Grozījums Nr. 9
13. apsvērums
(13)  Juridiskas noteiktības labad šī juridiskā persona, kas atbild par valsts pētniecības projekta vadību visas Eiropas interesēs, jāuzskata par starptautisku organizāciju, kā paredzēts 15. panta 10. punkta otrajā ievilkumā Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem ‐ Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze un 23. panta 1. punkta otrajā ievilkumā Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.
(13)  Šī juridiskā persona būs atbildīga par sabiedriskas pētniecības programmas Eiropas interesēs vadību, kā noteikts 15. panta 10. punkta otrajā ievilkumā Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem ‐ Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, un 23. panta 1. punkta otrajā ievilkumā Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvā 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību.
Grozījums Nr. 10
14. apsvērums
(14)  Kopuzņēmumam no dalībvalstīm jāsaņem ne tikai PVN un akcīzes nodokļa, bet arī citu nodokļu atbrīvojumi, un tā darbinieku algām nav jāpiemēro attiecīgās valsts ienākuma nodoklis.
(14)  Kopuzņēmums būtu arī jāatbrīvo no dalībvalstu nodokļiem, izņemot PVN un akcīzes nodokli, un tā darbinieku algām būtu jāatbilst Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumiem.
Grozījums Nr. 11
15. apsvērums
(15)  SESAR ir pētniecības un attīstības projekts, un tāpēc ir pamatoti to finansēt Kopienas pētījumu un attīstības pamatprogrammu satvarā. Tāpēc saskaņā ar Līguma 171. pantu jāizveido kopuzņēmums, lai attīstības posmā (2008.–2013. g.) panāktu strauju tehnoloģiju attīstību, kas saistītas ar gaisa satiksmes vadības sistēmām.
(15)  SESAR ir pētniecības un attīstības projekts, un tāpēc ir pamatoti tam nodrošināt finansējumu no Kopienas pētījumu un attīstības pamatprogrammu līdzekļiem. Tāpēc saskaņā ar Līguma 171. un 173. pantu jāizveido kopuzņēmums, lai attīstības posmā (2008–2013) panāktu strauju tehnoloģiju attīstību, kas saistītas ar gaisa satiksmes vadības sistēmām.
Grozījums Nr. 12
17. apsvērums
(17)  Kopuzņēmuma pamatuzdevums ir organizēt un koordinēt SESAR projektu, apvienojot valsts un privātos finanšu līdzekļus, un izmantojot ārējos tehniskos resursus, jo īpaši Eurocontrol pieredzi.
(17)  Kopuzņēmuma pamatuzdevums ir organizēt un koordinēt SESAR projektu, apvienojot valsts un privātos finanšu līdzekļus un izmantojot kopuzņēmuma dalībnieku piedāvātos ārējos tehniskos resursus, jo īpaši Eurocontrol pieredzi un kompetenci.
Grozījums Nr. 13
17.a apsvērums (jauns)
(17a) Vēlama privātā sektora pienācīga līdzdalība visos posmos, jo īpaši attīstības posmā, lai nodrošinātu privātā sektora dalībnieku atbildību ieviešanas posmā.
Grozījums Nr. 14
20. apsvērums
(20)  Jāizstrādā kopuzņēmuma statūti, tajos paredzot noteikumus par kopuzņēmuma organizāciju un darbību.
(20)  Atbilstoši pielikumam sagatavojot kopuzņēmuma statūtus, būtu jāparedz noteikumi par kopuzņēmuma izveidi un darbību, izvairīšanos no interešu konfliktiem kopuzņēmuma struktūrā, kā arī amatpersonu iecelšanas kārtība.
Grozījums Nr. 15
20.a apsvērums (jauns)
(20a) Eiropas Parlamentam būtu jāpiešķir novērotāja statuss kopuzņēmuma Administratīvajā padomē.
Grozījums Nr. 16
20.b apsvērums (jauns)
(20b) Pieteikumi par jaunu kopuzņēmuma dalībnieku uzņemšanu būtu jāizskata saskaņā ar pielikuma 1. panta 3. punkta noteikumiem.
Grozījums Nr. 17
22.a apsvērums (jauns)
(22a) Reizi trijos gados Komisijai būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas īstenošanu un vajadzības gadījumā būtu jāierosina šīs regulas grozījumi.
Grozījums Nr. 18
1. panta 1. punkts
1.   Lai īstenotu Eiropas gaisa satiksmes vadības modernizācijas projektu, še turpmāk "SESAR projekts", uz laiku līdz 2013. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums, saukts "SESAR kopuzņēmums".
1.  Ar šo tiek izveidots kopuzņēmums (še turpmāk ‐ "kopuzņēmums"). Kopuzņēmuma galvenais uzdevums ir nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes vadības modernizācijas projekta, še turpmāk ‐ "SESAR projekts", attīstības posma darbību pārvaldību laikposmā no dienas, kad Padome apstiprina 1.a panta a) apakšpunktā minēto gaisa satiksmes vadības (ATM ģenerālplānu), līdz attīstības posma noslēgumam.
Grozījums Nr. 19
1. panta 1.a punkts (jauns)
1.a SESAR projektam ir trīs posmi:
a) "definēšanas posms", kura mērķis ir formulēt modernizācijas programmas tehniskās iespējas, veicamos pasākumus un prioritātes, kā arī operatīvās izpildes plānus. Šis posms ir sācies 2005. gada oktobrī, un sagaidāms, ka tas noslēgsies 2007. gada decembrī ar sagatavotu ATM ģenerālplānu. ATM ģenerālplāns Eurocontrol uzraudzībā jāsagatavo uzņēmumu konsorcijam;
b) "attīstības posms", kas sāksies 2008. gada 1. janvārī pēc tam, kad Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, būs apstiprinājusi ATM ģenerālplānu. Attīstības posms noslēgsies 2013. gada 31. decembrī;
c) "ieviešanas posms", kas sāksies 2014. gada 1. janvārī un noslēgsies 2020. gada 31. decembrī, un ietvers jaunās gaisa satiksmes vadības infrastruktūras liela mēroga izveidi un īstenošanu. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, nosakot:
i) pāreju no attīstības posma uz ieviešanas posmu,
ii) kompensāciju mehānismus, kas ir saistoši jebkuram kopuzņēmuma tiesību pārņēmējam, un
iii) izvēlēto materiālo un nemateriālo aktīvu nodošanu kopuzņēmuma tiesību pārņēmējam.
Grozījums Nr. 20
1. panta 1.b punkts (jauns)
1.b Vajadzības gadījumā Padome saskaņā ar projekta attīstību un ATM ģenerālplānu var pārskatīt kopuzņēmuma darbības jomu, pārvaldību, finansējumu un pastāvēšanas ilgumu. Padome ņem vērā šīs regulas 6. pantā minēto novērtējumu un 6.a panta noteikumus.
Grozījums Nr. 21
1. panta 2. punkta ievaddaļa
2.  Kopuzņēmuma mērķis ir nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizāciju, Kopienā koordinējot pētniecību un attīstību. Jo īpaši tas ir atbildīgs par šādu uzdevumu izpildi:
2.  Kopuzņēmuma mērķis ir nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizāciju, koordinējot un sakopojot visus attiecīgos pētījumus un attīstību. Jo īpaši tas ir atbildīgs par šādu uzdevumu izpildi:
Grozījums Nr. 22
1. panta 2. punkta 1. ievilkums
– saskaņā ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) izstrādāto Eiropas gaisa satiksmes vadības modernizācijas plānu, še turpmāk "plāns", organizēt un koordinēt SESAR projekta ieviešanu, izmantojot valsts un privātā sektora finansējumu;
– saskaņā ar Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) vadītā projekta definēšanas posma noslēgumā sagatavoto ATM ģenerālplānu organizēt un koordinēt SESAR projekta attīstības posma pasākumus, apvienojot valsts un privātā sektora finansējumu un nodrošinot šā finansējuma vienotu pārvaldību;
Grozījums Nr. 23
1. panta 2. punkta 2.a ievilkums (jauns)
– saskaņā ar ATM ģenerālplānu nodrošināt attīstības posma pasākumiem nepieciešamo finansējumu;
Grozījums Nr. 24
1. panta 2. punkta 2.b ievilkums (jauns)
– nodrošināt ieinteresēto Eiropas gaisa satiksmes vadības institūciju līdzdalību gan lēmumu pieņemšanā, gan finansēšanā;
Grozījums Nr. 25
1. panta 3. punkts
3.  Kopuzņēmuma mītne atrodas Briselē.
3.  Kopuzņēmuma mītni izveido saskaņā ar Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus1.
_________________
1 OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.
Grozījums Nr. 26
2. panta 2. punkts
2.  Kopuzņēmums uzskatāms par starptautisku organizāciju, kā tas paredzēts 15. panta 10. punkta otrajā ievilkumā Direktīvā 77/388/EEK un 23. panta 1. punkta otrajā ievilkumā Direktīvā 92/12/EEK.
Svītrots
Grozījums Nr. 27
2. panta 3. punkts
3.  Kopuzņēmums no dalībvalstīm saņem nodokļu atbrīvojumus attiecībā uz citiem nodokļiem, neskaitot PVN un akcīzes nodokli. Jo īpaši tas ir atbrīvots no reģistrācijas nodevas un uzņēmumu nodokļiem vai tiem pielīdzināmiem nodokļiem. Kopuzņēmuma darbinieku algām netiek piemērots nekāds attiecīgās valsts ienākuma nodoklis.
3.  Kopuzņēmumu neapliek ar dalībvalstu nodokļiem, izņemot PVN un akcīzes nodokli. Jo īpaši tam nepiemēro reģistrācijas nodevu maksājumus un neapliek ar uzņēmuma peļņas nodokli vai tam pielīdzināmiem nodokļiem. Algas kopuzņēmuma darbiniekiem izmaksā saskaņā ar Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumiem.
Grozījums Nr. 28
3. panta 1. punkts
1.  Ar šo pieņemti kopuzņēmuma statūti, kas pievienoti pielikumā.
1.  Ar šo pieņemti kopuzņēmuma statūti, kas pievienoti pielikumā, kurš ir šīs regulas neatņemama sastāvdaļa.
Grozījums Nr. 29
3. panta 2. punkts
2.  Statūtus var grozīt saskaņā ar 5. panta 2. punktā noteikto procedūru un jo īpaši to 3., 4., 5., 6. un 8. pantu.
2.  Statūtus var grozīt saskaņā ar 6.a pantā noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 63 un 61
4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts
a) dalībnieku iemaksām saskaņā ar statūtu 1. pantu, un
a) dalībnieku iemaksām saskaņā ar kopuzņēmuma statūtu 1., 3. un 11. pantu un
b) iespējamiem atskaitījumiem no aeronavigācijas maksājumiem 15. panta 3. punkta e) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē Regulā (EK) Nr. 550/2004. Saskaņā ar procedūru, kas noteikta 15. panta 4. punktā Regulā (EK) Nr. 550/2004, Komisija nosaka procedūras, šie līdzekļi iekasējami un izlietojami.
b) iespējamiem atskaitījumiem no aeronavigācijas maksājumiem Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 3. punkta e) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu, nosakot kārtību, kādā šie līdzekļi iekasējami un izlietojami.
Grozījums Nr. 32
4. panta 3. punkts
3.  Visi Kopienas finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā tiek pārtraukti, beidzoties 1. pantā minētajam termiņam.
3.  Visi Kopienas finansiālie ieguldījumi kopuzņēmumā tiek izbeigti, noslēdzoties attīstības posmam, ja vien Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nav izlēmuši citādi.
Grozījums Nr. 34
5. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Komisijas nostāju attiecībā uz Administratīvās padomes lēmumiem par ATM ģenerālplāna tehniskiem labojumiem pieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 3. pantā noteikto procedūru.
Grozījums Nr. 35
5.a pants (jauns)
5.a pants
Jaunu dalībnieku uzņemšana
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par jaunu kopuzņēmuma dalībnieku uzņemšanu. Jaunu dalībnieku, tai skaitā trešo valstu pārstāvju, uzņemšana ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 36
6. pants
Ik pēc trīs gadiem, skaitot no kopuzņēmuma darbības uzsākšanas brīža un līdz kopuzņēmuma darbības termiņa beigām, Komisija veic novērtējumu par šīs regulas ieviešanu, kopuzņēmuma sasniegtajiem rezultātiem un darba metodēm.
Saskaņā ar Līguma 173. pantu, no kopuzņēmuma darbības uzsākšanas dienas un līdz kopuzņēmuma darbības termiņa beigām Komisija vairākas reizes novērtē šīs regulas īstenošanu, kopuzņēmuma sasniegtos rezultātus un darba metodes. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par šo novērtējumu rezultātiem un par secinājumiem, kas no tiem izriet.
Grozījums Nr. 37
6.a pants (jauns)
6.a pants
Pārskatīšana
Ja Komisija uzskata par nepieciešamu vai ja Padome vai Eiropas Parlaments, īstenojot komitoloģijas procedūru, pieprasa pārskatīt šo regulu vai kopuzņēmuma statūtus, Komisija saskaņā ar Līgumā noteikto kārtību iesniedz attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.
Grozījums Nr. 38
Pielikuma 1. panta 2. punkta 3. ievilkums
– jebkurš cits valsts vai privāts uzņēmums vai iestāde.
– jebkurš cits valsts vai privāts uzņēmums vai iestāde, kas noslēdzis vismaz vienu nolīgumu ar Kopienu aviopārvadājumu jomā.
Grozījums Nr. 39
Pielikuma 1. panta 3. punkta 2. apakšpunkts
Administratīvā padome lemj, vai ir pamats lūgumu pieņemt vai noraidīt. Pozitīva lēmuma gadījumā izpilddirektors piedalās sarunās par uzņemšanas nosacījumiem un tos iesniedz Administratīvajā padomē. Šie nosacījumi var ietvert jo īpaši noteikumus par finansiālajiem ieguldījumiem un pārstāvību Administratīvajā padomē.
Administratīvā padome iesaka Komisijai, vai lūgumu pieņemt vai noraidīt, un Komisija saskaņā ar 5.a pantā noteikto kārtību sagatavo attiecīgu priekšlikumu. Ja lūgums tiek pieņemts, izpilddirektors vienojas par uzņemšanas nosacījumiem un iesniedz tos Administratīvajai padomei. Šie nosacījumi var ietvert jo īpaši noteikumus, ko piemēro finanšu ieguldījumiem un pārstāvībai Administratīvajā padomē.
Grozījums Nr. 40
Pielikuma 1. panta 3.a punkts (jauns)
3a. Piedāvājot uzsākt sarunas par iestāšanos ar valsts vai privātu uzņēmumu vai organizāciju, Administratīvā padome, ņemot vērā pielikuma 1. panta 2. punkta trešajā ievilkumā minēto nolīgumu, jo īpaši izvērtē šādus kritērijus:
– dokumentētas zināšanas un pieredze gaisa satiksmes vadības jomā un/vai gaisa satiksmes vadībai derīgu iekārtu ražošanas un/vai pakalpojumu jomā;
– uzņēmuma vai organizācijas paredzamais ieguldījums ATM ģenerālplāna izpildē;
– uzņēmuma vai organizācijas finansiālais nodrošinājums;
– iespējamais interešu konflikts.
Grozījums Nr. 41
Pielikuma 3. panta 1. punkta aa) apakšpunkts (jauns)
aa) bruņoto spēku pārstāvis;
Grozījums Nr. 42
Pielikuma 3. panta 2. punkts
3.  Pārstāvjus, kuri minēti 1. punkta b), c), d), e) un f) apakšpunktā, izvirza nozares konsultatīvā struktūrvienība, kas izveidota saskaņā ar 6. pantu Regulā (EK) Nr. 549/2004.
2.   Eiropas Parlamentam Administratīvajā padomē ir novērotāja statuss.
Grozījums Nr. 43
Pielikuma 3. panta 2.a punkts (jauns)
2.a Administratīvās padomes vadību nodrošina Komisija.
Grozījums Nr. 44
Pielikuma 4. panta 1. punkts
1.  Tiesības balsot ir 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pārstāvjiem.
1.  Ikvienam 3. panta 1. punktā minētajam pārstāvim ir vērtēta balss proporcionāli konkrētā dalībnieka līdzekļu ieguldījumam kopuzņēmumā un saskaņā ar 2. punkta noteikumiem.
Grozījums Nr. 46
Pielikuma 4. panta 5. punkts
5.  Visus lēmumus par jaunu dalībnieku uzņemšanu 1. panta 2. punkta nozīmē, par jauna izpilddirektora iecelšanu vai par kopuzņēmuma likvidēšanu Administratīvajā padomē jāpieņem ar Kopienas pārstāvja piekrišanu.
Svītrots
Grozījums Nr. 47
Pielikuma 4. panta 5.a punkts (jauns)
5.a Lai pieņemtu lēmumus par ATM ģenerālplāna apstiprināšanu un attiecīgiem šī plāna grozījumiem, visiem dibinātājiem jānobalso "par". Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem šādus lēmumus nepieņem, ja 3. panta 1. punkta c) līdz f) apakšpunktā minētie pārstāvji tos vienprātīgi neatbalsta.
Grozījums Nr. 48
Pielikuma 4. panta 5.b punkts (jauns)
5.b ATM ģenerālplānu dara zināmu un nosūta Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 49
Pielikuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) lemt par jaunu dalībnieku uzņemšanu;
b) ierosināt jaunu dalībnieku uzņemšanu;
Grozījums Nr. 50
Pielikuma 5. panta 1. punkta c) apakšpunkts
c) iecelt izpilddirektoru un apstiprināt organizācijas struktūru;
c) saskaņā ar pielikuma 6. panta 1. un 2. punktā noteikto kārtību iecelt izpilddirektoru un apstiprināt organizācijas struktūru;
Grozījums Nr. 51
Pielikuma 5.a pants (jauns)
5.a pants
Izvairīšanās no interešu konflikta
1.  Kopuzņēmuma dalībnieki vai Administratīvās padomes locekļi, kā arī kopuzņēmuma darbinieki nepiedalās atklātas izsoles uzaicinājumu sagatavošanā vai piedāvājumu vērtēšanas vai līgumtiesību piešķiršanas procesā, ja viņi ir organizāciju ‐ atklātas izsoles uzaicinājumu iespējamo kandidātu ‐ īpašnieki vai ja viņiem ar šādām organizācijām ir noslēgts partnerības nolīgums, vai ja viņi ir šādu organizāciju pārstāvji.
2.  Kopuzņēmuma dalībnieku un Administratīvās padomes locekļu pienākums ir darīt zināmu jebkādu tiešu vai pastarpinātu personisku vai uzņēmuma interesi par jebkura Administratīvās padomes darba kārtības jautājuma apspriešanas rezultātiem. Šī prasība tiek piemērota arī kopuzņēmuma darbiniekiem saistībā ar viņiem uzticēto pienākumu izpildi.
3.  Pamatojoties uz 2. punktā minēto paziņojumu, Administratīvā padome var lemt par aizliegumu kopuzņēmuma dalībniekiem, Administratīvās padomes locekļiem vai darbiniekiem piedalīties lēmumu pieņemšanā vai uzdevumu izpildē, kas varētu radīt interešu konfliktu. Kopuzņēmuma dalībniekiem, Administratīvās padomes locekļiem un darbiniekiem, uz kuriem attiecas šāds aizliegums, nav pieejama informācija saistībā ar jautājumiem, kas ir interešu konflikta cēlonis.
Grozījums Nr. 52
Pielikuma 6. panta 1. punkts
1.  Izpilddirektors atbild par kopuzņēmuma ikdienas vadību, un ir tā likumīgais pārstāvis. Viņu ieceļ Administratīvā padome pēc Komisijas priekšlikuma. Savus pienākumus viņš pilda pilnīgi neatkarīgi.
1.  Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem un dokumentētu administratīvā un vadošā darba prasmi, kā arī attiecīgām zināšanām un pieredzi, izvēloties no saraksta, kurā iekļauti vismaz trīs Komisijas un Eurocontrol piedāvātie kandidāti, pamatojoties uz atklāta darbinieku pieņemšanas konkursa rezultātiem un uzklausot Eiropas Parlamenta ieceltā pārstāvja viedokli. Administratīvā padome pieņem lēmumu ar tās locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.
Grozījums Nr. 53
Pielikuma 6. panta 1.a punkts (jauns)
1.a Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Pēc Komisijas priekšlikuma, uzklausot Eiropas Parlamenta ieceltā pārstāvja viedokli un veicot novērtējumu, šo amata pilnvaru laiku var pagarināt vienu reizi ne ilgāk kā uz trim gadiem.
Grozījums Nr. 54
Pielikuma 8. panta 1. punkts
1.  Lai izpildītu šīs regulas 1. pantā noteiktos uzdevumus, kopuzņēmums ar Eurocontrol slēdz nolīgumu, ar kuru:
1.  Lai izpildītu šīs regulas 1. pantā noteiktos uzdevumus, kopuzņēmums slēdz īpašus nolīgumus ar saviem dalībniekiem.
1.a Eurocontrol pienākumus un ieguldījumu nosaka, slēdzot nolīgumu ar kopuzņēmumu. Šajā nolīgumā:
Grozījums Nr. 55
Pielikuma 8. panta a) un b) apakšpunkts
a)  Eurocontrol nodod kopuzņēmumam definēšanas posma rezultātus;
a) nosaka kārtību, kādā kopuzņēmums saņem un izmanto definēšanas posma rezultātus;
b)  Eurocontrol uzticēti šādi uzdevumi, kas izriet no "plāna" izpildes un ar to saistīto finanšu līdzekļu pārvaldību:
b) izklāsta Eurocontrol uzdevumus un pienākumus saistībā ar ATM ģenerālplāna īstenošanu, proti:
Grozījums Nr. 56
Pielikuma 11. panta 3. punkta 1. daļa
3.  Dalībnieki, kas minēti 1. panta 2. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, apņemas veikt EUR 10 milj. ieguldījumu viena gada laikā no dienas, apstiprināta to pievienošanās kopuzņēmumam. Šo summu samazina līdz EUR 5 milj. dalībniekiem, kas iestājas kopuzņēmumā 12 mēnešu laikā no tā dibināšanas.
3.  Šīs regulas pielikuma 1. panta 2. punkta otrajā un trešajā ievilkumā minētie dalībnieki apņemas veikt pirmo iemaksu vismaz 10 miljonu EUR apmērā viena gada laikā no dienas, kad apstiprināta to pievienošanās kopuzņēmumam.
Grozījums Nr. 57
Pielikuma 11. panta 3. punkta 2. daļa
Ja individuāli vai kolektīvi iestājas uzņēmumi, kurus var klasificēt kā mazos vai vidējos uzņēmumus Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma par mazo un vidējo uzņēmumu definēšanu nozīmē, šo summu samazina līdz EUR 250 000, neatkarīgi no tā, kad tie iesaistās kopuzņēmumā.
Ja individuāli vai kolektīvi iestājas uzņēmumi, kurus var klasificēt kā mazos vai vidējos uzņēmumus Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma par mazo un vidējo uzņēmumu definēšanu nozīmē, šo summu samazina līdz EUR 250 000 neatkarīgi no tā, kad tie kļūst par kopuzņēmuma dalībniekiem. Dibinātāji šo summu var iemaksāt pakāpeniski, veicot vairākus maksājumus noteiktā laika periodā, par kuru tie vienojas ar attiecīgajiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 58
Pielikuma 11. panta 5. punkts
5.  Ir iespējams veikt ieguldījumus natūrā. Jānovērtē šādu ieguldījumu vērtība un derīgums kopuzņēmuma uzdevumu īstenošanai.
5.  Ir atļaujami ieguldījumi natūrā, un tos paredz pielikuma 8. pantā minētajos nolīgumos. Jānovērtē šādu ieguldījumu vērtība un noderība kopuzņēmuma uzdevumu izpildei.
Grozījums Nr. 59
Pielikuma 17. pants
Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko izveido vai tam nodod SESAR projekta īstenošanas posmā.
Kopuzņēmumam pieder visi materiālie un nemateriālie aktīvi, ko kopuzņēmums izveidojis vai kas tam nodoti SESAR projekta attīstības posma īstenošanai saskaņā ar kopuzņēmuma noslēgtajiem pievienošanās nolīgumiem. Kopuzņēmums var piešķirt piekļuves tiesības projekta īstenošanas rezultātā gūtajām zināšanām, īpaši saviem dalībniekiem, kā arī Eiropas Savienības un/vai Eurocontrol dalībvalstīm, izmantošanai pašu vajadzībām, ne peļņas nolūkā.

(1) OV C ... / OV vēl nav publicēts.


2006. gada pārskats par euro zonu
PDF 373kWORD 69k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2006. gada pārskatu par euro zonu (2006/2239(INI))
P6_TA(2006)0485A6-0381/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Gada pārskats par eurozonu" (COM(2006)0392),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada septembra starpposma prognozi,

–   ņemot vērā 2003. gada 3. jūlija rezolūciju par euro zonas starptautisko lomu un banknošu un monētu ieviešanas pirmo novērtējumu,(1)

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par situāciju Eiropas ekonomikā: priekšziņojums par dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2006. gadā, (2)

–   ņemot vērā tā 2006. gada 14. marta rezolūciju par Starptautiskā valūtas fonda stratēģijas pārskatīšanu,(3)

–   ņemot vērā 2006. gada 17. maija rezolūciju par valsts finansēm Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS)(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Euro zonas paplašināšanos(5),

–   ņemot vērā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2005. gada pārskatu(6),

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumus par euro starptautisko lomu un par finansiālo integrāciju euro zonā,

–   ņemot vērā 2005. gada 13. decembra rezolūciju par uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem Eiropas Savienībā: kopēja konsolidēta uzņēmuma peļņas nodokļa bāze(7),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6-0381/2006),

A.   tā kā dalība euro zonā padziļina dalībvalstu savstarpējo ekonomisko atkarību un mudina ciešāk sadarboties ekonomiskās politikas jomā, lai novērstu strukturālus trūkumus, risinātu turpmākos uzdevumus un censtos sasniegt lielāku labklājību un konkurētspēju ar mērķi sagatavoties globalizētākai ekonomikai;

B.   tā kā euro zonas ekonomiskā izaugsme 2006. gadā paātrinās un aizvien vairāk balstās uz iekšzemes pieprasījumu, it īpaši ieguldījumiem un potenciāla pieaugumu, taču tā var kristies 2007. gadā augstu naftas cenu, euro nostiprināšanas aizkavētas ietekmes un ASV izaugsmes krituma dēļ;

C.   tā kā euro zonas iespējamo pieaugumu parasti paredz aptuveni 2% apmērā un tā kā pieaugums ir jāpalielina līdz 3%, lai nodrošinātu darbu vairāk nekā 12 miljoniem bezdarbnieku Eiropā, palielinātu to pieejamos ienākumus un piešķirtu nepieciešamos resursus Eiropas īpašo labklājības valstu modernizācijai;

D.   tā kā inflācijas līmeņa kritērija noteikšanā tiek izmantotas divas dažādas cenu stabilitātes definīcijas; tā kā ECB ir paskaidrojusi, ka cenu stabilitātes nodrošināšanā tās mērķis ir saglabāt inflācijas līmeni tikai nedaudz zemāku par 2 % vidēji ilgā laikā, jo konverģences ziņojumos ECB un Komisija izmanto atskaites vērtību, ko aprēķina kā vidējo inflācijas līmeni pēdējos 12 mēnešos trijās valstīs ar labākajiem rādītājiem, tam pieskaitot 1,5 %, pamatojoties uz Protokolu par konverģences kritērijiem, kas ir norādīti EK līguma 121. panta 1. punktā, no kā izriet, ka cenu stabilitātes labākais rādītājs praktiski nozīmē viszemāko iespējamo inflāciju;

E.   tā kā no 2007. gada 1. janvāra euro zonā būs tikai 13 dalībvalstis, bet makroekonomikas politikas koordinācijā un iekšējā tirgū tiks iesaistītas visas 27 dalībvalstis,

F.   tā kā euro zonas ārējā pārstāvība starptautiskās iestādēs un forumos neatbilst tās ietekmei pasaules ekonomikā; tā kā kopš euro ieviešanas ir sasniegts pārāk maz, lai euro zona varētu paust vienotu nostāju starptautiskās finanšu iestādēs un forumos; un tā kā šie trūkumi apgrūtina euro zonas interešu paušanu un tās vadošo lomu pasaules ekonomikas uzdevumu risināšanā;

G.   tā kā ECB un Padomei ir kopēja atbildība par jautājumiem, kas saistīti ar maiņas kursu un euro zonas starptautisko pārstāvību;

H.   tā kā Eurogrupa atbalsta neformāla dialoga izveidi ar ECB un uzskata par būtisku uzdevumu izstrādāt kopējus viedokļus par euro zonas tautsaimniecības vispārējo darbību, kā arī atbalsta euro maiņas kursa attīstības izpēti attiecībā pret citām valūtām;

Makroekonomikas politika

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto pirmo ikgadējo pārskatu par euro zonu, kurš atspoguļo euro zonas ekonomikas attīstību 2006. gadā un ir vērtīgs ieguldījums diskusijās par kopējās ekonomiskās politikas uzdevumiem, ar ko saskaras euro zonas dalībnieki;

2.   uzskata, ka skaidri un pārredzami noteikumi, saskaņā ar kuriem divi galvenie pīlāri – naudas piedāvājums no vienas puses un visa pārējā attiecīgā informācija par inflācijas attīstību no otras puses – ietekmē monetārās politikas operatīvos lēmumus, varētu padarīt to paredzamāku un efektīvāku; uzskata arī, ka ECB valdes sanāksmju protokola kopsavilkums ir jāpublicē, ietverot skaidri paustus argumentus par un pret pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pieņemšanas iemesliem; uzskata, ka šāda pārredzamība ir būtiska, jo šādi tirgū ir skaidrāka izpratne par ECB monetāro politiku;

3.   ņemot vērā, ka pēdējos gados sniegtie monetārie stimuli tiek pakāpeniski samazināti, aicina Komisiju saglabāt stingru atjaunotā Stabilitātes un izaugsmes pakta interpretāciju un aicina Komisiju tiekties uz cikliski koriģētā budžeta deficīta ikgadēju uzlabojumu par 0,5% no IKP kā atsauces vērtību, jo tas palīdzēs samazināt inflāciju un saglabāt procentu likmes tādā līmenī, kas neapdraud pašreizējo ekonomikas atlabšanu; šajā sakarā atgādina par pievienoto vērtību, ko dalībvalstīm sniedz labāka fiskālā, it īpaši budžeta koordinācija, lai panāktu lielāku makroekonomikas politikas līdzsvaru salīdzinājumā ar labi izstrādāto EMS monetāro politiku;

4.   uzskata, ka, neapšaubot subsidiaritātes principu fiskālajā politikā un ievērojot valstu valdību prerogatīvas to strukturālo un budžeta politikas virzienu noteikšanā, ir svarīgi, lai visas dalībvalstis vai vismaz tās dalībvalstis, kuras ir euro zonā, koordinētu savus finanšu kalendārus un savās budžeta prognozēs par pamatu ņemtu līdzīgus kritērijus, lai nepieļautu atšķirības, kuru iemesls būtu dažādas makroekonomiskās prognozes (izaugsme pasaulē, ES izaugsme, naftas barela cena, procentu likmes) un citi parametri; uzskata, ka Komisija var sniegt būtisku ieguldījumu, lai izpildītu šo uzdevumu;

5.   aicina dalībvalstis piešķirt būtisku daļu no pašreizējās ekonomiskās izaugsmes radītiem nodokļu ieņēmumiem, lai samazinātu valsts parādu, jo tas atbrīvos resursus, kas saskaņā ar Lisabonas un Gēteborgas stratēģiju ir ieguldāmi izglītībā, arodizglītībā, infrastruktūrā, pētniecībā un jauninājumos, kā arī problēmu risināšanā saistībā ar iedzīvotāju novecošanu un klimata pārmaiņām;

6.   atgādina Komisijai, ka augstākminētajā 2006. gada 4. aprīļa rezolūcijā Parlaments lūdza veikt dalībvalstu nodokļu sistēmu vispārēju pārskatu, kas ir īpaši būtiska metode, lai stiprinātu ekonomikas konkurētspēju un valsts finanšu ilgtspējīgumu;

7.   aicina Komisiju sagatavot pētījumus par to, kādi būtu euro zonas un visas Eiropas Savienības ieguvumi izaugsmes un nodarbinātības ziņā euro zonas EMS ekonomiskā pīlāra veiksmīgākas darbības gadījumā;

Ekonomiskās reformas

8.   šajā sakarā atgādina, ka ir svarīgi aktīvi un nekavējoties īstenot Lisabonas stratēģiju vienlīdzīgi visos līmeņos un visās attiecīgajās politikas jomās, izmantojot daudzpusīgu atbalsta politiku, kuras pamatā būtu ekonomiskās, nodarbinātības, vides un sociālās politikas reformas;

9.   konstatē, ka euro zonas ekonomika ir pielāgojusies izaugsmes līmeņa atjaunošanai pasaulē ļoti lēni galvenokārt zema iekšzemes pieprasījuma dēļ un ka ekonomiskās reformas produktu, darba un kapitāla tirgū, iespējams, ļaus cenām un algām ātrāk pielāgoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, kas ir būtiski, lai kāpinātu izaugsmes potenciālu, cīnītos pret nepamatotu inflāciju un izaugsmes līmeņa atšķirībām starp euro zonas dalībvalstīm, kā arī pielāgotos iespējami negatīvai attīstībai pasaulē;

10.   ņem vērā, ka dažas dalībvalstis ir apņēmušās īstenot savas nacionālās reformu programmas (NRP), tomēr konstatē, ka tas ir nepietiekami, un prasa dalībvalstīm veikt pasākumus; atgādina, ka ekonomiskie rādītāji ir jāuzlabo, apstiprinot rīcības kodeksu, kas ļautu dalībvalstīm savstarpēji uzraudzīt to NRP, apmainoties ar labākajām praksēm un Komisijai publicējot ikgadēju klasifikāciju attiecībā uz valstīm ar labākajiem un sliktākajiem rādītājiem, kā ierosināts Komisijas Wim Kok vadītās augsta līmeņa grupas 2004. gada novembra ziņojumā "Izaicinājuma priekšā ‐ Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai";

11.   uzskata, ka euro zonas dalībvalstīm vienlaicīgi jāturpina progress attiecībā uz trijiem Lisabonas un Gēteborgas modeļa principiem (ekonomiskā izaugsme, sociālā kohēzija, vides aizsardzība), un arī uzsver elastīguma un drošības (flexicurity) potenciālu, lai veicinātu iesaistīšanos darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz sievietēm, vecāka gadagājuma darbiniekiem, jauniem cilvēkiem, ilgstošiem bezdarbniekiem un imigrantiem;

12.   atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka mērķi ieviest kopēju konsolidētu uzņēmumu nodokļa bāzi Eiropas līmenī varētu sasniegt arī ar ciešākas sadarbības palīdzību, ja dalībvalstis nespēj panākt vienprātīgu vienošanos; uzsver, ka ciešāka sadarbība, lai gan tā ir mazāk vēlama par dalībvalstu vienprātīgu vienošanos, ļautu lielai daļai Eiropas valstu progresēt uzņēmumu nodokļu sistēmas izveidē iekšējā tirgū, tajā pašā laikā dodot iespēju dalībvalstīm, kuras nepiedalās, pievienoties vēlākā laikposmā; uzskata, ka šis jautājums daudz vairāk attiecas uz euro zonu, un prasa euro zonas dalībvalstīm pielikt pūles, lai sasniegtu panākumus šajā jomā;

Iekšējais tirgus

13.   uzskata, ka iekšējā tirgus izveides pabeigšana, jo īpaši pakalpojumu jomā, ir īpaši svarīga, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un darba vietu radīšanu EMS; tādēļ aicina turpināt īstenot direktīvas un uzlabot šo procesu; nosoda dažu dalībvalstu pieņemto politiku, kuras mērķis ir aizsargāt galvenās rūpniecības nozares un pakalpojumus no pārrobežu konkurences, un atkārtoti pauž atbalstu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvas kustības principam;

14.   piekrīt Komisijai, ka ir jālikvidē šķēršļi vienotas Eiropas maksājumu zonas izveidošanai un jāveic turpmāki pasākumi, lai atvērtu sadrumstalotos finanšu mazumtirdzniecības tirgus (krājnoguldījumu plāni, hipotēkas, apdrošināšana un pensijas), nodrošinot patērētāju aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Viseiropas pieeju finanšu tirgus noteikumiem un uzraudzībai, un atgādina, ka ir jāpārskata noteikumi par apdrošināšanas uzņēmumu maksātspēju (Solvency II), kā arī noteikumi par regulatoru pilnvarām saistībā ar uzņēmumu pārrobežu apvienošanos, lai nepieļautu konfliktus starp izcelsmes un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm;

15.   uzskata, ka ambicioza ES inovāciju politika ir viens no ilgtspējīgas attīstības un darba vietu radīšanas stūrakmeņiem un ka kā galvenā prioritāte tā ir jāiekļauj uzlabotas ekonomiskās koordinācijas sistēmā; pauž nožēlu par to, ka izdevumi pētniecībai un attīstībai euro zonā saglabājas aptuveni 2 % apmērā no IKP, kas ir ievērojami mazāk par ES mērķi paredzēt 3 % izdevumu šajā jomā; aicina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz ES pētniecības un attīstības finansēšanu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu; aicina dalībvalstis piešķirt vairāk resursu pētniecībai un jauninājumiem un paredzēt nodokļu stimulus uzņēmumiem un universitātēm, kas iegulda pētniecībā un attīstībā, zinot, ka salīdzinājumā ar tiešām subsīdijām šādi stimuli dod lielākas garantijas, ka valsts līdzekļi tiks izmantoti veiksmīgu uzņēmumu atbalstam;

16.   uzskata, ka darba tirgi jāpadara elastīgāki un ka ir jāatrisina daži tādi tiesību aktu aspekti attiecībā uz pastāvīgu nodarbinātību, kuri var kavēt darba tirgus pielāgošanu; atzīst, ka ilgtermiņā faktiskajām algām un ražīgumam ir jāpieaug vienlaicīgi; pauž nožēlu, ka daudzi no Parlamenta priekšlikumiem nav ņemti vērā, it īpaši priekšlikumi attiecībā uz bērnu aprūpes iestāžu darba uzlabošanu, darba un pārējās dzīves līdzsvara uzlabošanu, tādu stimulu radīšanu, kuri mudinātu darbiniekus atlikt brīvprātīgo pensionēšanos, un politikas izstrādi, kuras mērķis ir iekļaut likumīgos imigrantus darba tirgū un apkarot nelegālo imigrāciju;

17.   pauž nožēlu par to, ka pašreizējais izglītības un mūžizglītības līmenis, kas kā galvenā prioritāte jāiekļauj uzlabotas ekonomiskās koordinācijas sistēmā, ir acīmredzami nepietiekams, un piekrīt lielākajai daļai Komisijas ierosināto pasākumu; tomēr pauž nožēlu par to, ka daži Parlamenta apstiprinātie priekšlikumi nav ievēroti, it īpaši priekšlikumi, kuru mērķis ir uzlabot pamatskolu un vidusskolu audzēkņu svešvalodu un matemātikas zināšanas un zinātņu apguvi, izveidot integrētu arodmācību modeli, piesaistīt vairāk studentu zinātniskajai karjerai, stiprināt augstskolu un rūpniecības un tirdzniecības nozares sadarbību, veicināt tādu izglītības piedāvājumu, kurā ņemtu vērā darba tirgus prasības, garantēt augstākās izglītības pieejamību visiem, veicināt mūžizglītību un atbilstīgi risināt ilgtermiņa un jauniešu nodarbinātības problēmas, kā arī nodrošināt informēšanu par pētniecības rezultātiem un to izplatīšanu un izmantošanu;

18.   aicina dalībvalstis un Komisiju kā galvenās prioritātes paredzēt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, pētniecības un attīstības politikas uzlabošanu alternatīvu enerģijas avotu un videi draudzīgākas un tīrākas enerģijas jomā, tostarp veicināt plašāku atjaunīgās enerģijas izmantošanu, apņemties vairāk taupīt enerģiju un palielināt efektivitāti, kā arī padziļināt politiskās un ekonomiskās saites ar pēc iespējas vairāk piegādātājvalstīm, lai dažādotu enerģijas avotus un labāk risinātu piegādes deficīta problēmas;

EMS veiksmīga darbība

19.   piekrīt Komisijai, ka pieauguma un inflācijas rādītāju atšķirības, kas eiro zonā attiecīgi sasniedz 4,5 % un 2,7 %, rodas strukturālu iemeslu dēļ; pauž nožēlu, ka inflācijas rādītāju atšķirības dalībvalstīs ar augstu inflācijas līmeni negatīvi ietekmē eiro zonas konkurētspēju un monetāro stabilitāti kopumā; norāda, ka šīs atšķirības dažkārt liecina par pozitīvu ieņēmumu un cenu līmeņa konverģences procesu, kā iemesls ir t.s. "panākšana"; vēlreiz aicina euro zonas dalībvalstis pielikt lielākas pūles, lai veicinātu ekonomiskās un monetārās politikas virzienu efektīvu koordināciju, it īpaši nostiprinot to kopīgās stratēģijas Eurogrupā, lai uzlabotu ekonomiku reālu konverģenci un ierobežotu asimetriskā šoka riskus EMS;

20.   atzinīgi vērtē Slovēnijas pievienošanos euro zonai 2007. gada 1. janvārī; aicina jaunās dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus, un vērš uzmanību uz to, ka ECB un Komisijai ir jāpiemēro cenu stabilitātes kritērijs, kas noteikts EK līgumā un kas atšķiras no ECB piemērotā kritērija monetārās politikas īstenošanā, kā arī iesaka ECB un Komisijai novērtēt, vai ir pamatoti saglabāt šādas atšķirības pieejā;

21.   atzīst, ka saskaņā ar Māstrihtas konverģences kritērijiem inflācijas līmenis nedrīkst pārsniegt 1,5 % no trijiem labāko dalībvalstu cenu stabilitātes rādītājiem; norāda, ka gan definīcija par trīs labākajām dalībvalstīm cenu stabilitātes ziņā, gan atskaites vērtības definīcija ir rūpīgi jāizpēta, lai atspoguļotu to, ka EMS pašlaik ir 12 ES dalībvalstis, kas izmanto vienotu valūtu, ko regulē kopējā monetārā politika, un ka atšķirīga inflācija to starpā drīzāk atspoguļo strukturālos faktorus nekā atšķirības makroekonomikas politikas nostājās;

22.   aicina Komisiju un Eurostat uzlabot makroekonomisko datu kvalitāti (it īpaši attiecībā uz budžeta deficītu un valsts parādu) un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai nepieļautu finansiālu nestabilitāti nevienā no dalībvalstīm; aicina palielināt Komisijas pilnvaras, lai pārbaudītu nosūtīto datu kvalitāti;

23.   aicina Komisiju pievērst vairāk uzmanības finanšu tirgu darbības ietekmei uz euro zonas makroekonomisko situāciju;

24.   prasa kompetentajām uzraudzības struktūrām pielikt lielākas pūles, lai novērtētu arbitrāžas fondu darbību attiecībā uz sistēmisko risku, ko tie var radīt, kā arī aicina Eurogrupu izpētīt šo jautājumu;

Ārējā pārstāvība

25.   atzinīgi vērtē Padomes panākto vienošanos paust vienotu nostāju ikgadējā Bretonvudas institūciju sanāksmē 2006. gada 19.–20. septembrī Singapūrā; uzstāj, ka labāk jākoordinē dalībvalstu nostāja pārstāvībā SVF; atkārtoti aicina dalībvalstis tiekties tikai uz viena ‐ sākumā, iespējams, euro zonas ‐ pārstāvības apgabala izveidi, lai ilgākā termiņā nodrošinātu saskaņotu ES pārstāvību, kas ietvertu ECOFIN padomes prezidentūru un Komisiju, kuru darbību kontrolētu Eiropas Parlaments;

Koordinācija

26.   atzinīgi vērtē Jean-Claude Juncker atkārtotu ievēlēšanu Eurogrupas priekšsēdētāja amatā; uzskata, ka Eurogrupai ir jāpiekrīt vadlīnijām par euro zonas mērķiem nākamajiem diviem gadiem;

27.   norāda, ka Līgums nepaskaidro, kā Padomei jāīsteno pilnvaras attiecībā uz maiņas kursa politiku; aicina Eurogrupu, Padomi un ECB vairāk koordinēt savu darbību maiņas kursa politikā;

28.   uzsver nepieciešamību padziļināt sadarbību euro zonā, lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību un Eiropas integrācijas procesu ar mērķi atrisināt pasaules ekonomiskās problēmas; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, lai ikgadējā pārskatā par euro zonu turpmāk tiktu paredzēts konkrētāks līdzekļu kopums, kas ļautu padziļināt dialogu starp dažādām ES iestādēm, kuras nodarbojas ar Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības uzlabošanu; aicina Komisiju nodrošināt stingru atbalstu Eurogrupas darbam un tās priekšsēdētājam;

29.   uzskata, ka visu iesaistīto pušu interesēs būtu vismaz reizi ceturksnī izveidot Parlamenta un ECB monetārajam dialogam līdzīgu regulārāku un strukturētāku dialogu par makroekonomiskiem jautājumiem starp Eurogrupu, Komisiju un Parlamentu, lai nostiprinātu esošās sistēmas un apspriestu uzdevumus, ar kuriem saskaras eiro zonas ekonomika, un to risināšanas veidus;

30.   uzskata, ka regulāras Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu sanāksmes ir neapšaubāmi svarīgas, jo tās varētu palīdzēt dalībvalstu parlamentiem sniegt lielāku ieguldījumu nepieciešamajā ekonomikas politikas koordinācijā;

o
o   o

31.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eurogrupas priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.

(1) OV C 74 E, 24.3.2004., 871. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0124.
(3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0076.
(4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0214.
(5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0240.
(6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0464.
(7) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0511.


Jūras vides tematiskā stratēģija
PDF 303kWORD 69k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju (2006/2174(INI))
P6_TA(2006)0486A6-0364/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju (COM(2005)0504),

–   ņemot vērā Kopienas Sesto rīcības programmu vides jomā (EAP)(1),

–   ņemot vērā priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva) (COM(2005)0505),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar kuru izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā(2) (Ūdens pamatdirektīva) un kuras mērķis ir arī veicināt teritoriālo un jūras ūdens vides aizsardzību, kā arī jūras piesārņošanas novēršanu un likvidēšanu,

–   ņemot vērā 2003. gada 19. jūnija Rezolūciju par Komisijas paziņojumu "Ceļā uz jūras vides aizsardzības un saglabāšanas stratēģiju"(3),

–   ņemot vērā jaunāko Eiropas Vides aģentūras (EVA) sagatavoto un 2005. gadā publicēto ziņojumu par vides stāvokli(4),

–   ņemot vērā Eiropas Vides politikas institūta (EVPI) ziņojumu par tā politiku(5),

–   ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS)(6),

–   ņemot vērā Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku Konvencija)(7),

–   ņemot vērā Konvenciju par Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona jūras vides aizsardzību (OSPAR)(8),

–   ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un tās papildprotokolus (Barselonas Konvencija)(9),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6-0364/2006),

A.   tā kā ir ļoti spēcīga iedarbība uz jūras vidi un tā kā saskaņā ar minēto EVA ziņojumu ir vērojami barošanās ķēdes strukturālo pārmaiņu priekšvēstneši Eiropas jūras un piekrastes ekosistēmās, par ko liecina galveno sugu izzušana, citu sugu vietā uzradusies galveno planktona sugu liela koncentrācija un invazīvo sugu izplatīšanās. To ir izraisījušas klimata pārmaiņas un plaša cilvēku darbība;

B.   tā kā Sestā rīcības programma vides jomā norāda, ka prioritāte ir jāpiešķir jūras reģionu labākai aizsardzībai un labākai vides integrēšanai Kopienas pārējos politikas virzienos;

C.   tā kā ES jūras teritorijas veido lielāko jūru pasaulē un tās platība ir lielāka nekā visa ES teritorija; 20 dalībvalstu krasta līnijas garums ir gandrīz 70 000 km, un gandrīz puse no ES iedzīvotājiem dzīvo mazāk nekā 50 km attālumā no krasta; 2004. gadā 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā jūras reģioni radīja vairāk nekā 40% no NKP; kuģubūvē, ostās, zivsaimniecībā un saistītās pakalpojumu nozarēs ir nodarbināti 2,5 miljoni cilvēku; ES ir 1200 ostas, un 90 % no tās ārējiem tirdzniecības sakariem un 41 % no iekšējiem notiek pa jūru;

D.   tā kā tūrisms, zivsaimniecība un akvakultūra var teicami attīstīties tikai tādā jūras vidē, kuras vides stāvoklis ir labs;

E.   tā kā 2002. gadā Johannesburgā ilgtspējīgai attīstībai veltītās augstākā līmeņa tikšanās laikā puses vienojās līdz 2012. gadam ievērojami samazināt jūras bioloģiskās daudzveidības izzušanu un šo apņemšanos atjaunoja konferencē par bioloģisko daudzveidību, kura notika 2006.gadā Kuritibā;

F.   tā kā dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai saglabātu jūras dabiskos biotopus un bioloģisko daudzveidību, kā arī lai aizsargātu piekrastes ekosistēmas; tā kā šādi pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu dalībvalstu jūrās;

G.   tā kā pārdomāta politika ir atkarīga no augstvērtīgas informācijas, bet zinātniska informācija ir jāizmanto visos pārvaldības līmeņos, lai noteiktu nepilnīgās zināšanas un tās papildinātu, samazinātu dublēšanos datu vākšanā un pētniecībā, kā arī lai veicinātu jūras zinātnes un datu saskaņošanu, plašu izplatīšanu un izmantošanu;

H.   tā kā nav lieki vēlreiz uzsvērt, ka kritērijiem, kas izvēlēti laba vides stāvokļa definēšanai, jābūt pietiekami tālejošiem, jo šie kvalitātes mērķi, iespējams, noteiks pasākumu programmas ilgstošā nākotnē;

I.   tā kā, lai aizsargātu un uzlabotu jūras vidi noteiktā jūras apgabalā, ir vajadzīgi pārrobežu pasākumi visās jomās, kuras ietekmē attiecīgo apgabalu, piemēram, var būt vajadzīgi pasākumi attiecīgajā jūras apgabalā un blakus esošajos jūras un piekrastes apgabalos, sateces baseinā un dažu pārrobežu pasākumu gadījumā – citos reģionos;

J.   tā kā daži arktiskie ūdeņi ir nozīmīgi Kopienai un Eiropas Ekonomikas zonai un tā kā dažas dalībvalstis (Dānija, Somija un Zviedrija) ietilpst Arktikas padomē;

K.   tā kā nākamā ES paplašināšanās 2007. gadā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos piepulcēs Eiropas ūdeņiem Melno jūru;

L.   tā kā Kopiena un tās dalībvalstis ir parakstījušas dažādus starptautiskus nolīgumus, kuros noteiktas nopietnas saistības attiecībā uz jūras aizsardzību pret piesārņošanu, tostarp Helsinku Konvenciju un OSPAR Konvenciju, kā arī Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu;

M.   tā kā jūras vides aizsardzību un veicināšanu nav iespējams efektīvi veikt vienas valsts spēkiem un tai ir vajadzīga cieša reģionāla sadarbība, kā arī citi atbilstīgi starptautiski pasākumi,

Atbilstīgu mērķu noteikšana

1.   atzinīgi vērtē Komisijas jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju un tās visaptverošo mērķi veicināt jūru ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī jūras ekosistēmu saglabāšanu; ar nožēlu konstatē, ka jūras vides stratēģijas direktīvas priekšlikums pašreizējā veidolā nespēs mobilizēt reģionālās un vietējās varas iestādes, lai tās veiktu atbilstīgus pasākumus;

2.   ir pārliecināts par ES vadošo lomu šajā procesā un tāpēc aicina īstenot stingru ES jūras aizsardzības politiku, kas novērsīs turpmāku bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un jūras vides pasliktināšanos, kā arī aicina veicināt jūras bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu;

3.   aicina iekļaut Jūras vides stratēģijas direktīvā vienotu visai ES kopēju laba vides stāvokļa definīciju; labs vides stāvoklis nozīmē, ka visas jūras ekosistēmas kādā konkrētā jūras reģionā pārvalda tādējādi, lai mainīgas vides apstākļos tās darbotos līdzsvaroti un pašuzturoši un lai atbalstītu bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību; uzskata, ka tas veicinās Jūras vides stratēģijas direktīvas efektīvāku īstenošanu;

4.   atzīmē, ka labu vides stāvokli Eiropas reģiona jūrās var panākt tikai tad, ja ir stingra un saskaņota rīcība reģionālā līmenī, nevis ja katra dalībvalsts darbojas individuāli, tāpēc aicina Jūras vides stratēģijas direktīvā noteikt dalībvalstīm saistošu juridisku pienākumu panākt labu vides stāvokli; tāpēc uzskata, ka stratēģijas uzdevums ir noteikt saistošus pārvalstiskus pienākumus, kas var arī ietvert kopīgas saistības trešās valstīs;

5.   turklāt aicina iekļaut direktīvā vispārēju kvalitatīvo deskriptoru, kritēriju un normu sarakstu, kas ļautu noteikt labu vides stāvokli, proti, iekļaut jau esošo sarakstu, kuru plaši lieto šajos jautājumos iesaistītās puses, to uzlabojot un papildinot;

6.   uzskata, ka ir svarīgi saskaņot mērķus, pasākumus, valodu un koncepcijas, ko izmanto Jūras vides stratēģijas direktīvā un citās direktīvās attiecībā uz jūras vidi, piemēram, Ūdens pamatdirektīvā un Biotopu direktīvā(10), lai nodrošinātu lielāku skaidrību un veicinātu šo direktīvu saskaņošanu;

7.   uzskata, ka nekavējoties jāveic pasākumi, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, un tādējādi ir noraizējies par pagarināto grafiku, kas izvirzīts Jūras vides stratēģijas direktīvas priekšlikumā; uzskata, ka būtu labāk saskaņot šo grafiku ar Ūdens pamatdirektīvas grafiku;

8.   atzīmē, ka dalībvalstīs jau ir īstenots Ūdens pamatdirektīvas grafiks, ar kuru saskaņā piekrastes ūdeņos labs ekoloģiskais stāvoklis jāsasniedz līdz 2015. gadam; uzskata, ka nav loģiski un lietderīgi vienlaicīgi ierosināt pieticīgāku mērķi jūras apgabaliem, kas daļēji pārklājas un atrodas blakus; uzsver, ka nebūs iespējams nodrošināt labu vides stāvokli vairākos piekrastes ūdeņu apgabalos, ja nebūs atbilstīgi labs vides stāvoklis blakus esošajos jūras apgabalos;

Sinerģija ar citiem ES politikas virzieniem

9.   atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku" (COM(2006)0275), kas paredz visaptverošu pieeju okeānu ilgtspējīgai attīstībai, bet brīdina nelikt pārāk lielu uzsvaru uz ekonomisku pieeju un mudina līdzsvarot ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus; cer, ka jūras vides stratēģijas vides pīlārs noteiks tiesisku regulējumu jūras vides saglabāšanai un integritātei, un tādējādi arī tiesisko regulējumu pienācīgām apsaimniekošanas vienībām – jūras reģioniem un stratēģijām – plānošanai un lēmumu pieņemšanai;

10.   uzskata, ka ir jānoskaidro, kādas sekas ir gaidāmas dalībvalstīs, ja mērķi un pasākumi attiecībā uz jūras vides aizsardzību nav pietiekami tālejoši, proti, ir jānosaka, kā nodrošināt Jūras vides stratēģijas direktīvas mērķa – laba vides stāvokļa – reālu īstenošanu;

11.   atzīmē, ka dalībvalstis kavējas ar Natura 2000 tīklā jau iekļauto uz jūras vidi attiecīgo prasību ievērošanu; aicina dalībvalstis noteikt, kurām aizsargātajām jūras teritorijām ir īpaša zinātniska nozīme, kā arī tās, kuras ir īpaši apdraudētas saskaņā ar Biotopu vai Putnu(11) direktīvu;

12.   dod priekšroku ilgtermiņa pūlēm, kas veltītas vides mērķu integrēšanai Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) un tādējādi atbilst ilgtspējīgas attīstības prasībām, taču uzsver, ka dalībvalstīm jābūt iespējai pieņemt steidzamākus un īslaicīgākus pasākumus, piemēram, atsevišķiem jūras apgabaliem noteikt aizliegumu (no-go areas) (jūras rezervāti) vai noteikt liegumu, lai aizsargātu visapdraudētākās jūras ekosistēmas;

13.   izsaka nožēlu, ka Komisija ne Paziņojumā, ne direktīvas priekšlikumā nav minējusi Francijas Aizjūras departamentu jūras ūdeņus, Azoru salas, Madeiru un Kanāriju salas, ņemot vērā Līguma 299. pantā izteiktos nosacījumus, kā arī to Aizjūras zemju un teritoriju jūras ūdeņus, kuras uzskaitītas Līguma II pielikumā;

Budžeta iespējas

14.   pauž bažas par finansējuma trūkumu jūras vides stratēģijas ieviešanai; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt tos pasākumus, ko varētu līdzfinansēt ar programmas Life+ palīdzību, jo tie ir sevišķi svarīgi, lai panāktu labu vides stāvokli Eiropas jūras ūdeņos;

15.   uzskata, ka ekonomiskās un vides intereses pēc iespējas ir jāsasakņo vietējā mērogā, lai nodrošinātu subsidiaritātes principa ievērošanu un vietējo ieinteresēto pušu piedalīšanos, bet atbilstīgos gadījumos un ja nepieciešams tas ir jādara arī augstākos līmeņos (reģionālā, ES un starptautiskā);

16.   norāda, ka dažādi jūras reģioni ES atšķiras cits no cita, un tiem ir dažādas aizsardzības vajadzības; tāpēc uzskata, ka dažiem jūras reģioniem var būt vajadzīgi tālejošāki finanšu pasākumi ES līmenī nekā citiem, lai panāktu labu vides stāvokli un ilgtspēju;

17.   uzskata, ka optimālu labumu no saskaņošanas ar pašreizējām programmām var gūt, jūras vides stratēģijas grafiku saskaņojot ar svarīgām programmām ES līmenī; uzskata, ka saskaņošana ar ES lauksaimniecības fonda nākamo plānošanas periodu (no 2014. gada) ir īpaši svarīga tiem reģioniem, kuros lauksaimniecība veido ievērojamu notekūdeņu īpatsvaru jūras apgabalos;

18.   uzsver, ka visās nozarēs ir jāparedz finansiāli stimuli, līdzīgi tiem, kas veiksmīgi darbojas Baltijas jūrā –videi atbilstīgas diferencētas nodevas noteikšana par ostas un kuģu ceļu izmantošanu; uzskata, ka atsevišķos reģionos šajā jomā var būt vajadzīgi arī tālejošāki pasākumi;

Datu koplietošana

19.   iesaka jaunu pieeju jūras vides novērtējumam un monitoringam, kas balstīta uz esošajām struktūrām un programmām, tostarp Datu vākšanas regulu saskaņā ar KZP, un kas pielāgota tādējādi, lai pilnībā nodrošinātu atbilstību un iekļaušanu attiecīgajās Komisijas jaunajās iniciatīvās par telpisko datu infrastruktūru un vides un drošības globālo monitoringu (GMES), īpaši saistībā ar jūras dienestiem;

20.   atgādina EEZ pilnvaras regulāri veikt jūras vides novērtējumu visā Eiropā, balstoties uz esošajiem indikatoriem un citiem valstī pieejamiem datiem un informāciju; uzsver, ka ir vēl vairāk jāuzlabo valstu sagatavotie ziņojumi, tostarp izmantojot datu apmaiņas protokolus par, piemēram, datu plūsmu, lai veicinātu [Vides] aģentūras pamatindikatoru izstrādi;

21.   uzskata, ka ir būtiski pieņemt izsekojamības un identificējamības pasākumus un programmas, lai identificētu piesārņojumu un noteiktu tā avotu efektīvai šī piesārņojuma novēršanai;

22.   uzskata, ka ir būtiski sadarboties ar decentralizētām aģentūrām (Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un citām) un Eiropas Pētniecības centru, lai savāktu datus par jūras ūdeņu kvalitāti un identificētu piesārņojumu, noteiktu tā atrašanās vietu un to novērstu;

Saistība ar Konvencijām un attiecības ar trešām valstīm

23.   atzinīgi vērtē lielo ieguldījumu, ko jūras vides aizsardzībai sniegušas vairāku reģionālu jūras konvenciju zinātniskā un tehniskā kompetence, kā arī spēja veidot saikni ar valstīm, kas neietilpst ES, un cer, ka tās kļūs par galveno partneri Eiropas jūras vides stratēģijas īstenošanā; aicina iekļaut skaidras saistības veicināt starptautisko sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, lai tās pieņemtu jūras vides stratēģijas, kuras attiecas uz Eiropas jūras ūdeņu reģioniem un apakšreģioniem;

24.   lai izvairītos no divkāršiem birokrātiskiem apgrūtinājumiem saistībā ar Eiropas Jūras vides stratēģijas direktīvas faktisko īstenošanu, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai reģionālajām jūras konvencijām tiktu piešķirts atbilstīgs tiesiskais un administratīvais statuss, vai arī gādāt, lai dažādas reģionālas struktūras, kuras darbojas tajā pašā jūras reģionā, izstrādā mehānismus stratēģijas kopīgai īstenošanai; Abos gadījumos ir jāpanāk cik vien iespējams plaša dažādu nozaru un ieinteresēto pušu iesaistīšanās;

25.   aicina Komisiju izpētīt iespēju noteikt Baltijas jūru par izmēģinājuma apgabalu, ņemot vērā, ka tas ir īpaši jutīgs jūras apgabals un ka dalībvalstis, kas atrodas tā krastos, iespējams, piekritīs ātrākai plānu un darbību īstenošanai, strādājot ar Helsinku Konvenciju un citām struktūrām; atzīmē, ka nākamais Helsinku Konvencijas Baltijas jūras reģiona rīcības plāns varētu būt izmēģinājuma projekts, lai īstenotu stratēģijas mērķus Baltijas jūras reģionā;

26.   uzskata, ka ir jāpārskata pašreizējie starptautiskie noteikumi, lai starptautiskos ūdeņus (vairāk nekā 12 jūras jūdzes no krasta) vairs nevarētu izmantot kanalizācijas ūdeņu nopludināšanai;

27.   atzīmē, ka Vidusjūras aizsardzībai pietrūkst vajadzīgo tiesību aktu vides jomā, un gadījumos, ja tādi ir, nav politiskās gribas tos piemērot. Barselonas konvencijas mērķi veicināt piekrastes zonu integrētu pārvaldi saskaras ar divu ātrumu attīstību reģionos, proti, no vienas puses, valstīs Vidusjūras dienvidu un austrumu krastā, un, no otras puses, valstīs Vidusjūras ziemeļos;

28.   atzīmē, ka sakarā ar zemo ūdens temperatūru un garo ūdens apmaiņas laiku Baltijas jūras ekosistēma lielā mērā ir pakļauta piesārņojumam, un ir novērtēts, ka Baltijas reģiona jūras ekoloģijai ir nodarīts gandrīz neatgriezenisks kaitējums; tāpēc mudina dalībvalstis un Komisiju ieviest īpašus pasākumus, tostarp Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP), lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli. Turklāt ir jāveicina sadarbība starp ES un Krieviju. Šajā sakarā ES Ziemeļu dimensijas programmas vides partnerības programmas fonds ir būtiski vajadzīgs, lai uzlabotu ūdens aizsardzību Baltijas jūrā;

29.   aicina Komisiju ierosināt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Arktikas ūdeņus – ārkārtīgi trauslu ekosistēmu, kura tiek pastāvīgi arvien vairāk apdraudēta, - un izstrādāt un atbalstīt programmas un projektus, kas risina jautājumus saistībā ar šo teritoriju pamatiedzīvotāju tiesībām un vajadzībām un kas attiecas uz Arktikas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

30.   aicina Komisiju izpētīt priekšnoteikumus, lai noteiktu Arktiku par aizsargājamu apgabalu, līdzīgi kā tas izdarīts ar Antarktiku, un noteiktu to par "dabisku rezervātu, ko izmanto mieram un zinātnei" un iesniegt ziņojumu par šo jautājumu Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2008. gadā;

31.   aicina dalībvalstis un Komisiju saistībā ar ES starptautiskajiem un reģionālajiem nolīgumiem ar trešām valstīm, kurām ir suverenitāte vai jurisdikcija pār ūdeņiem, kas robežojas ar Eiropas jūras ūdeņiem, veicināt jūras vides stratēģijas pasākumu un programmu pieņemšanu saskaņā ar Jūras vides stratēģijas direktīvu, kura pašlaik tiek pieņemta;

32.   ierosina Melno jūru iekļaut Jūras vides stratēģijas direktīvas darbības jomā; šim svarīgajam jūras reģionam ir robeža ar Bulgāriju un Rumāniju – abas šīs valstis 2007. gadā iestāsies ES, un jau piedalās Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā, līdzdarbojoties Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas vadītajos pasākumos, kā arī ar Turciju, ar kuru ir uzsāktas pievienošanās sarunas;

33.   izsaka nožēlu, ka saistībā ar Ziemeļeiropas gāzes vada būvi nav saņemtas vides garantijas, lai novērstu iespējamas vides katastrofas Baltijas jūras reģionā; aicina Komisiju veikt ietekmes uz vidi novērtējumu plānotajam projektam un atlikt jebkura lēmuma pieņemšanu par šī projekta līdzfinansēšanu;

34.   aicina kaimiņvalstis un citas iesaistītās valstis iepriekš apspriesties visos gadījumos, kad projektiem var būt ietekme uz kopējo vidi, pat tad, ja kāds projekts tiek īstenots starptautiskajos ūdeņos; atzīmē, ka pieredze rāda – ietekmes uz vidi novērtējumos bieži ir trūkumi un tos veic, neapspriežoties ar citām valstīm; tāpēc aicina Komisiju ierosināt saistošu sarunu vešanas mehānismu starp dalībvalstīm un mudina Padomi rīkoties starptautiskā līmenī, lai attiecībās starp ES un trešām valstīm ietekmes uz vidi novērtējumi būtu saistoši;

o
o   o

35.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
(2) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp).
(3) OV C 69 E, 19.3.2004, 141. lpp.
(4) http://reports.eea.europa.eu/state_of_environment_report_2005_1/en
(5)http://www.europarl.europa.eu/comparl/envi/pdf/externalexpertise/ieep_6leg/marine_thematic_strategy.pdf
(6) http://www.un.org/Depts/los/convention_agreements/convention_overview_convention.htm
(7) http://www.helcom.fi/stc/files/Convention/Conv0704.pdf
(8) http://www.ospar.org/eng/html/welcome.html
(9) http://europa.eu/scadplus/leg/en/lvb/l28084.htm
(10) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu,savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(11) OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.


Hipotekārais kredīts
PDF 300kWORD 72k
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Hipotekāro kredītu ES (2006/2102(INI))
P6_TA(2006)0487A6-0370/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par hipotekāro kredītu ES (COM(2005)0327) (Zaļā grāmata),

–   ņemot vērā Komisija Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.–2010. gadam (COM(2005)0629),

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2005. gada 1. decembra atbildi uz Zaļo grāmatu par hipotekāro kredītu ES,

–   ņemot vērā 1989. gada 15. decembra Padomes Otro direktīvu 89/646/EEK par likumu, normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu(1),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija)(2) (Direktīva par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (pārstrādāta direktīva)(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvu 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu(4),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū(5),

–   ņemot vērā grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem, ar kuru groza Padomes Direktīvu 93/13/EK (COM(2005)0483),

–   ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par dibināšanas brīvību un pakalpojumu brīvu piegādi hipotekāro kredītu jomā (COM(1987)0255),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0370/2006),

A.   tā kā hipotekārie kredīti pārstāv plašu tirgu, kas strauji attīstās, un ir nozīmīga ES ekonomiskās un sociālās struktūras daļa;

B.   tā kā dažas dalībvalstis ir piedzīvojušas nekustamā īpašuma tirgus nebijušu palielināšanos, ar kuru izdevies celtniecībā pārvarēt cikliskumu, tādējādi īstenojot vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai panāktu izaugsmi un nodarbinātību ekonomiskās lejupslīdes laikā, ko Eiropa piedzīvoja laikposmā no 2000.–2005. gadam;

C.   tā kā vēsturiski zemās procentu likmes izraisījušas hipotekāro kredītu ņemšanas apjomu ievērojamu pieaugumu, jo īpaši tajās valstīs, kur tie pamatoti uz paļāvību, ko radījusi izaugsme ekonomikā;

D.   tā kā Eiropas patērētāju aizsardzībai ir jābūt sevišķi svarīgai visās likumdošanas darbībās attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas lielākajai daļai ES pilsoņu ir vislielākās finansiālās saistības mūžā un kas ilgtermiņā ietekmē viņu dzīves līmeni un finansiālo stabilitāti;

E.   tā kā lielāka pārredzamība attiecībā uz pieejamo hipotekāro kredītu piedāvājumu svarīgākajiem aspektiem ne tikai uzlabos tirgus efektivitāti, bet arī palielinās to aizdevumu ņēmēju uzticību, kuri izvērtē hipotekāro kredītu piedāvājumus citās dalībvalstīs, un ļaus viņiem pieņemt apzinātus lēmumus;

F.   tā kā patērētājiem ir vajadzīga piekļuve iespējami pilnīgākai un vienkāršākai informācijai, kas katrā konkrētā gadījumā sniegta standartizētā veidā, lai to būtu iespējams salīdzināt visās dalībvalstīs un līdz ar to patērētāji varētu izmantot izvēles brīvību, ņemot pārrobežu hipotekāro kredītu;

G.   tā kā mērķtiecīgi pasākumi produktu un pakalpojumu klāsta uzlabošanai, plašākai piekļuvei tiem un integrētam finanšu tirgum varētu veicināt tirgus efektivitāti, apjoma un dažādošanas radītus ietaupījumus, samazināt aizņēmumu izmaksas un tādējādi dot labumu Eiropas ekonomikai;

H.   uzskata, ka pārrobežu aizdevumu gadījumos vienlīdzīgas piekļuves izveide klientu kredītu datu bāzēm hipotekāro pakalpojumu sniedzējiem ir nozīmīgs ieguldījums, lai paaugstinātu konkurenci hipotekāro aizdevumu darbības jomā un izveidotu vienotu Eiropas hipotekāro kredītu tirgu;

I.   tā kā integrēts hipotēku tirgus veicinās darba ņēmēju mobilitāti;

J.   tā kā pārsteidzošā kārtā hipotekāro aizdevumu sniedzēji vai patērētāju organizācijas īpaši nepieprasa pārrobežu kreditēšanas attīstību citādā formā kā fizisku dibināšanu atsevišķos nacionālajos tirgos;

K.   tā kā līdz šim būtiski tirgus šķēršļi ir kavējuši pārrobežu hipotekāro kredītu piedāvājuma palielināšanos un šāds pārrobežu piedāvājums veido mazāk nekā 1% no kopējā ES hipotekāro kredītu tirgus;

L.   tā kā vairāki svarīgi jautājumi neietilpst vai tikai daļēji ietilpst Kopienas kompetencē un ir jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

M.   tā kā hipotekāro kredītu mākleriem var būt nozīmīga loma, sniedzot profesionālo padomu par hipotekārajiem pakalpojumiem savā tirgū, kā arī citu dalībvalstu tirgū, un šādi sekmējot pārrobežu darbības un darbojoties kā saiknei starp patērētājiem un gan ārvalstu, gan vietējām finanšu iestādēm;

N.   tā kā dažādu juridisku, fiskālu, reglamentējošu un patērētāju aizsardzības apstākļu dēļ starp dalībvalstīm pastāv produktu sortimenta un raksturlielumu, izplatīšanas struktūru, aizdevumu termiņu un finansēšanas mehānismu ievērojamas atšķirības;

O.   tā kā hipotekārā kredīta tirgi ir ļoti sarežģīti, tiesību sistēmas un finansēšanas kultūras, kā arī īpašuma tiesību un zemes reģistru sistēmas, lietu tiesības, kredītlīgumu tiesības, īpašuma novērtēšanas jautājumi, piespiedu pārdošanas procedūras, refinansēšanas tirgi utt. katrā valstī ir ļoti atšķirīgi un vienlaikus pastāv iekšēja saistība starp minētajām jomām;

P.   tā kā joprojām pastāv diskriminējoši nodokļu šķēršļi, kuri kavē vienotā tirgus izmantošanu hipotekārajiem kredītiem un kuri dažos gadījumos ir pat pretrunā ar EK tiesību aktiem;

Q.   tā kā starp hipotekāro tirgu un makroekonomikas politiku, un jo īpaši monetārās politikas vadīšanu pastāv tieša saikne;

R.   tā kā hipotekārā tirgus svārstības var ietekmēt mājokļu jomu un ekonomiskos ciklus un tādējādi radīt sistēmisko risku;

S.   tā kā, lai padarītu ES hipotekāro kredītu tirgu efektīvāku un konkurētspējīgāku, labāk būtu vispirms izvērtēt Komisijas 2001. gada 1. marta Ieteikuma 2001/193/EK par informāciju, kas mājokļu kredītu piedāvātājiem pirms līguma slēgšanas jāsniedz patērētājiem(6) (Rīcības kodeksa) īstenošanu un efektivitāti, kā arī Eiropas standartizētās informācijas lapas (ESIS) izmantošanu, kuru mērķis ir nodrošināt, lai patērētāji saņem pārredzamu un salīdzināmu informāciju par mājokļu kredītiem;

T.   tā kā šķiet, ka iepriekšminētais Rīcības kodekss dažādās dalībvalstīs ir ieviests atšķirīgā mērā un vispārējā problēma, ka trūkst vienota tiesiskā regulējuma, nav atrisināta,

Ievads

1.   norāda, ka patērētāji gūs labumu no turpmākas un mērķtiecīgas ES hipotekāro kredītu tirgus integrācijas;

2.   uzskata, ka jebkādai rīcībai ES līmenī attiecībā uz Eiropas hipotekāro kredītu tirgu, pirmkārt un galvenokārt, jādod sabiedrībai kā hipotēku aizdevuma ņēmējiem tiešs labums un ka hipotekāro kredītu tirgum ir jābūt pieejamam lielākam skaitam iespējamo aizdevumu ņēmēju, tostarp kredītņēmējiem ar zemu vai nepilnīgu kredītvēsturi, darba ņēmējiem ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, kā arī tiem, kuri to ņem pirmo reizi;

3.   atzinīgi vērtē Komisijas plaši veikto apspriešanos un pieprasa, lai pirms visu specifisko priekšlikumu pieņemšanas veiktu rūpīgu ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējumu;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus nodrošināt atbilstību labāka regulējuma prasībām; atgādina Komisijai, ka visiem izdarītajiem secinājumiem vienmēr jābūt plaša konsultāciju procesa rezultātam;

5.   konstatē, ka Zaļajā grāmatā ir minēti daudzi šķēršļi ES vienotam mazumtirdzniecības tirgum hipotekāro kredītu jomā, un prasa Komisijai pievērsties mērķtiecīgiem pasākumiem, kas var dot lielu labumu, veicinot uz tirgu orientētas iniciatīvas, kur tas iespējams;

6.   brīdina Komisiju, ka centieni saskaņot pašus produktus var izraisīt tiesiskas pretrunas un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari;

7.   pieprasa, lai jebkāda ES rīcība netraucētu konkurenci un inovācijas, jo īpaši attiecībā uz produktiem, papildu pakalpojumiem un finansēšanas metodēm;

Rīcības kodekss un pirms līguma slēgšanas sniedzamā informācija

8.   aicina sekmēt to noteikumu saskaņošanu, ar ko reglamentē pirms līguma slēgšanas sniedzamo informāciju, kura aizdevuma ņēmējiem ir vajadzīga, lai pieņemtu apzinātu lēmumu par iespējamo hipotekārā kredīta līgumu;

9.   uzstāj, ka šādai pirms līguma slēgšanas sniegtai informācijai jābūt precīzai un saprotamai, lai patērētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli un gūtu iespējami plašu un vispārēju priekšstatu par pieejamiem datiem, kas ir kredīta līguma pamatā; uzsver, ka gadījumā, ja aizdevējs uzņemas iniciatīvu piedāvāt kredītu citā dalībvalstī, šāda informācija aizdevuma ņēmējam jāsniedz iespējami īsā laikā aizdevuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā valodā(-s);

10.   uzskata, ka Rīcības kodekss un Eiropas standartizētā informācijas lapa (ESIS) ir svarīgi, bet nepietiekami līdzekļi, lai pilnībā aizsargātu to pilsoņu ekonomiskās intereses, kuri pārvietojas starp dažādām dalībvalstīm un pērk īpašumu citās dalībvalstīs; aicina Komisiju novērtēt progresu un apsvērt iespēju noteikt, ka pašreizējais brīvprātīgais Rīcības kodekss turpmāk būs obligāts, ja agrīna atbilstība nav gaidāma;

Finansēšana

11.   uzskata, ka atvērta un atbilstīga vienotā finanšu tirgus attīstība ir galvenā prioritāte, jo tā paaugstinās efektivitāti, dos iespēju starptautiski dažādot kredītrisku, optimizēs finansēšanas apstākļus un kapitāla asignējumus, kā arī samazinās aizņēmumu izmaksas; atzīst nozīmi un iespējas, kādas ir tirgus iniciatīvu ieviešanai šajā nozarē;

12.   norāda, ka vienota sekundārā hipotekārā kredīta tirgus izveidi nevar panākt bez dalībvalstu līgumu noteikumu pakāpeniskas konverģences;

13.   atzinīgi vērtē Hipotekārā finansējuma ekspertu grupas izveidošanu un aicina veikt padziļinātu analīzi attiecībā uz dažādajām valstu normatīvajām un tiesiskajām praksēm, kas ietekmē hipotēkas;

14.   uzskata, ka noteikumi direktīvā par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu par segtajām obligācijām un ar hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem paver nozīmīgas finansēšanas iespējas;

15.   iesaka Komisijai apsvērt, kā labāk izveidot centrālu datubāzi informācijas uzglabāšanai par dažāda veida valstu hipotekāro tirgu un hipotēku vērtspapīru starpvalstu fondiem (piemēram, par saistību nepildīšanas varbūtību, zaudējumiem saistību un maksājumu nepildīšanas dēļ), ar kuru ieguldītājiem dotu iespēju novērtēt hipotēku fondus un noteikt atbilstošu cenu;

16.   ierosina, ka virkni Eiropas hipotēku standarta pakešu varētu tirgot kapitāla tirgos ar kredītvērtējumu saskaņā ar to raksturlielumiem, tādējādi veicinot ar vērtspapīriem nodrošināto hipotēku sekundāro tirgu attīstību;

17.   aicina Komisiju uzlūkot augošo hipotekārā kredīta tirgu saistībā ar šariata likumu un nodrošināt, lai šī tirgus prasības nebūtu izslēgtas no nevienas likumdošanas;

18.   atzīst hipotēku apdrošināšanas svarīgo lomu aizdevēju riska ietekmes samazināšanā un plašāka aizņēmēju loka piekļuves nodrošināšanā;

Mazumtirdzniecība

19.   prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus aizdevēju tiesībām uz brīvu pakalpojumu sniegšanu vai dibinājuma brīvību citās dalībvalstīs, un to, vai tiek lietota "vispārēja labuma" klauzula pārrobežu darbības ierobežošanai;

20.   atbalsta Komisijas rīcību sekmēt finanšu pakalpojumu pārrobežu apvienošanos un pārņemšanu, vienlaikus nodrošinot, lai izplatīšanas tīklos tiek ņemtas vērā reģionālo situāciju prasības, tomēr atzīmē, ka pārrobežu apvienošanās un pārņemšana vien nesekmēs tirgus integrāciju šajā nozarē;

21.   uzskata, ka hipotekārā kredīta tirgus atvēršana iestādēm, kas nav kredītiestādes un kas ir pakļautas līdzvērtīgiem uzraudzības noteikumiem, palielinās konkurenci un produktu sortimentu;

22.   atzīst pozitīvo nozīmi, kāda var būt kreditēšanas starpniekiem, piemēram, hipotēku mākleriem, palīdzības sniegšanā klientu piekļuvei konkurētspējīgiem hipotekārajiem kredītiem no vietējiem un ārvalstu aizdevējiem, un atbalsta Komisijas apņemšanos apspriesties par atbilstīgu normatīvo vidi šādiem operatoriem;

23.   prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus, kas kavē pārskaitīt aizdevumus pāri robežām, un izpētīt Eiropas hipotēkas kā nodrošinājuma instrumenta turpmāko potenciālu, tostarp apsverot:

   papildu garantijas, kas nepieciešamas, izveidojot un ieviešot Eiropas hipotēku, jo īpaši saistībā ar nodrošinājuma pārbaudi, publisku piekļuvi dokumentiem un saistībām attiecībā uz trešām pusēm;
   tās piešķiramo statusu saistībā ar citiem maksājumiem, ko piemēro zemes īpašumam;
   saikni starp aizdevumu un nodrošinājumu; un
   tiesiskās sekas, kādas ir daļējai vai pilnīgai garantētā aizdevuma dzēšanai, tā novērtējuma pamatojuma vai tā pārnešanas maiņai, attiecībā uz kreditoriem vai trešām pusēm.

24.   uzskata, ka visiem ar to saistītajiem priekšlikumiem, ja vajadzīgs, jāpievieno ietekmes novērtējums, kurā iekļauti tiesiskie aspekti līdz ar salīdzinošo tiesību detalizētiem pētījumiem, kā arī ekonomiskie un sociālie aspekti saskaņā ar pieeju, kura atbalstīta norādījumā par ietekmes novērtējumu, ko Konkurences padome apstiprinājusi 2006. gada 29. maijā;

25.   aicina Komisiju dalībvalstīs veicināt anulējamo hipotekāro kredītu un mūža rentes hipotekāro kredītu mehānismu izstrādi, dodot pilnīgas garantijas attiecībā uz publiskumu, pienācīgi ievērojot konfidencialitāti un ietekmi uz vis-à-vis trešām pusēm;

26.   uzskata, ka aizdevēji, ļoti iespējams, uzsāks darbību tirgū, ja valsts likumdošana ļaus viņiem piedāvāt aizdevuma atmaksāšanu pirms termiņa par cenu, kas proporcionāla izdevumiem, vai ļaus dažādot procentu likmes saskaņā ar tirgus apstākļiem un risku; uzskata, ka ierobežojumi šajos aspektos var ietekmēt tirgus attīstību attiecībā uz finansēšanu, jaunām precēm un aizdevumiem augstas riska pakāpes aizdevuma ņēmējiem;

27.   uzskata, ka ES standartā, kurš nosaka maksas apjomu un ikgadējās procentu likmes aprēķina metodi, jāapvieno visi maksājumi, ko uzliek aizdevējs, un tam jānodrošina izmaksu salīdzināmība ar produktiem, kurus piedāvā citās dalībvalstīs un kuriem ir tāds pats maksājuma termiņš; uzskata arī, ka kredītņēmēji jau iepriekš būtu jāinformē par jebkādiem citiem maksājumiem saistībā ar darījumu un kredītņēmēja juridiskajām saistībām, tostarp par tādiem, ko uzliek trešā puse, piemēram, maksu par juridiskiem pakalpojumiem, reģistrācijas un administratīvām nodevām, kā arī par izdevumiem attiecībā uz visa veida novērtējumiem; uzskata, ka tad, ja precīzas summas nav pieejamas, ir vajadzīga norāde par paredzētām izmaksām;

28.   uzskata, ka papildus precīzas informācijas sniegšanai par gada procentu likmi, aizdevējam jāsniedz informācija par visu citu veidu apgrūtinājumiem un izmaksām, kas var rasties viņa darbību rezultātā, piemēram, par izdevumiem pieteikuma pārbaudei, saistību maksām, kā arī par līgumsodiem attiecībā uz pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu utt.;

29.   atzīst interneta kā hipotekārā kredīta tirdzniecības līdzekļa iespējas un iesaka Komisijai veikt šo iespēju izpēti;

Juridiskie, fiskālie un saimnieciskie šķēršļi

30.   prasa Komisijai noskaidrot juridiskos un normatīvos šķēršļus, kas kavē visas Eiropas hipotekāro kredītu finanšu tirgus uz tirgu orientētu attīstību;

31.   aicina Komisiju noteikt turpmāko priekšlikumu jomu un ierobežot to līdz hipotekārā kredīta līgumiem un to nodrošinājumiem (nemainīgu maksu par nekustamo īpašumu), lai novērstu pārklāšanos saistībā ar COM(2005)0483;

32.   aicina Komisiju uzsākt pasākumus, lai nodrošinātu sekundārā hipotekārā tirgus labu darbību un izveidotu tiesisku regulējumu efektīvu portfeļa darījumu veikšanai, precizējot, kādēļ pieejamie refinansēšanas tiesību akti nesniedz vēlamo rezultātu, un ņemot vērā atšķirīgās juridiskās tradīcijas un dažādos nodrošinājuma veidus;

33.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka jautājums par tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekāro kredītu līgumiem, ir jāizskata saistībā ar 1980. gada Romas Konvencijas par tiesībām, kas piemērojamas līgumsaistībām, pārskatīšanu; taču atbalsta Hipotekārā kredīta foruma grupas viedokli, ka hipotekāro kredītu līgumiem piemērojamie tiesību akti nav jāpielīdzina tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekārajiem aktiem, un ka hipotekāro aktu gadījumā piemēro lex rei sitae;

34.   uzsver visaptverošas un ticamas klientu kredītu datu bāzes nozīmi un prasa Komisijai veicināt pārejas uz vienotu formātu visās dalībvalstīs procesa attīstību;

35.   prasa Komisijai veicināt pārrobežu piekļuvi klientu kredītu datu bāzēm uz nediskriminējošiem pamatiem kā prioritāti, lai veicinātu aizdevēju ienākšanu jaunajos tirgos;

36.   atzīst, ka ir vēlama piekļuve gan pozitīvo, gan negatīvo kredītu datiem, ievērojot attaisnojamu privātuma aizsardzību;

37.   atzinīgi vērtē centienus uzlabot un pielāgot tiesību aktus, kas reglamentē piespiedu pārdošanas procedūras;

38.   atbalsta Komisijas priekšlikumu progresa ziņojumam par piespiedu pārdošanas procedūru ilgumu un izmaksām;

39.   ierosina profesionālajām vērtētāju struktūrām sadarboties, lai pieņemtu augstas kvalitātes un samērīgus ES kopīgos īpašuma vērtēšanas standartus;

40.   uzsver, ka aizdevējiem ir svarīga atvieglota piekļuve pilnīgai un precīzai informācijai par hipotēku nodrošinājumu un īpašumtiesībām;

41.   pauž atbalstu piekļuves veicināšanai zemes reģistriem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un visiem centieniem saskaņot šo reģistru informatīvo vērtību ar dalībvalstu pasākumu palīdzību un aicina sekmēt pašreizējās ES Zemes informācijas dienesta (EULIS) sistēmas darbību;

42.   atbalsta rīcību, lai likvidētu diskriminējošus nodokļu šķēršļus, piemēram, atšķirīgo fiskālo režīmu vietējiem un ārzemju aizdevējiem, kā arī valdības nodevas;

43.   prasa Komisijai pārrobežu hipotēku gadījumā apsvērt, kā saskaņot dažādās pieejas hipotekāro procentu nodokļu nomaksai visā Eiropas Savienībā;

Sistēmiskie, makroekonomikas un konsultatīvās uzraudzības jautājumi

44.   prasa Komisijai un ECB uzraudzīt un analizēt iespējamos riskus saistībā ar hipotekāro parādu līmeņu palielināšanos un hipotekāro kredītu, ko finansē no kapitāla tirgiem;

Secinājums

45.   secina, ka ES hipotekārā tirgus turpmāka, labi pārdomāta integrācija var dot labumu patērētājiem un sniegt ieguldījumu ekonomikā;

o
o   o

46.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ECB un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 386, 30.12.1989., 1. lpp.
(2) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
(3) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
(4) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.
(5) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(6) OV L 69, 10.3.2001., 25. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika