Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (COM(2006)0645 – C6-0362/2006 – 2006/0209(COD))

P6_TA(2006)0504 A6-0401/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0645)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0362/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0401/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2006, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (4) III pielikumā ir paredzētas kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras, ko piemēro komerciāliem pārvadājumiem ar gaisa kuģiem. Šīs saskaņotās prasības un procedūras piemēro attiecībā uz visiem gaisa kuģiem, kurus ekspluatē Kopienas operatori, neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai trešā valstī.

(2)  Regulas (EEK) Nr. 3922/91 īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(3)  Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem - kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 3922/91 - var grozīt vai papildināt kopējās tehniskās prasības un administratīvās procedūras, kas izklāstītas minētās regulas III pielikumā, vai atbrīvot dalībvalsti no to piemērošanas. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus minētās regulas elementus vai papildināt minēto regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(4)  Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar aviācijas drošības pietiekama līmeņa uzturēšanu nav iespējams ievērot regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu dažus pasākumus.

(5)  Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EEK) Nr. 3922/91,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EEK) Nr. 3922/91 groza šādi:

1)   regulas 8. pantu groza šādi:

2)   regulas 11. pantu groza šādi:

3)   regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

12. pants

1.  Komisijai palīdz Aviācijas drošības komiteja, turpmāk – "Komiteja

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu."

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV vēl nav publicēts. (2) … gada … Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Atzinums. (4) OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2006 (OV L ...). * OV: Lūgums ievietot minētās regulas numuru un publikācijas atsauci. (5) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2006/.../EK, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem (COM(2006)0646 – C6-0360/2006 – 2006/0210(COD))

P6_TA(2006)0505 A6-0402/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0646)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 71. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0360/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 43. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6-0402/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/.../EK, ar kuru groza Direktīvu 2006/…/EK*, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Direktīva 2006/… (4)/EK(5) ievieš saskaņotus nosacījumus tehnisko sertifikātu izdošanai iekšējo ūdensceļu kuģiem kuģošanai visā Kopienas iekšējo ūdensceļu tīklā.

(2)  Visbūtiskāk, ka tehniskajās prasībās, kas minētas Direktīvas 2006/…/EK* pielikumos, iekļauti noteikumi, kas noteikti Reinas Kuģu inspekcijas noteikumu versijā, ko Reinas kuģniecības centrālā komisijas (CCNR) dalībvalstis apstiprināja 2004. gadā. Noteikumus un tehniskās prasības iekšējās kuģošanas sertifikātu izdošanai saskaņā ar Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantu kopš tā laika regulāri pārskata, un ir atzīts, ka tie atbilst patreizējai tehnikas attīstībai.

(3)  Lai novērstu konkurences traucējumus un atšķirīgus drošības līmeņus, jo īpaši Eiropas līmeņa saskaņošanas veicināšanai, būtu vēlams pieņemt vienādas tehniskās prasības visam Kopienas iekšējo ūdensceļu tīklam, un pēc tam tās regulāri atjaunināt, lai minētais līdzsvars netiktu izjaukts.

(4)  Direktīva 2006/…/EK(6) atļauj Komisijai pielāgot minētās tehniskās prasības, ņemot vērā tehnikas attīstību un ar citu starptautisku organizāciju, jo īpaši ar Reinas navigācijas centrālās komisijas (CCNR), darbību saistītās norises.

(5)  Šos grozījumus vajadzīgs veikt ātri, lai nodrošinātu, ka Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta izsniegšanai nepieciešamās tehniskās prasības nodrošina tādu drošības līmeni, kas līdzvērtīgs līmenim, kas nepieciešams Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantā noteiktā sertifikāta izsniegšanai.

(6)  Direktīvas 2006/.../EK* īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(7).

(7)  Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt nosacījumus, saskaņā ar kuriem var grozīt Direktīvas 2006/…/EK* pielikumos izklāstītās tehniskās prasības un administratīvās procedūras. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2006/…/EK* elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(8)  Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu šādus pasākumus, ar ko groza Direktīvas 2006/…/EK(8) pielikumus.

(9)  Steidzamības dēļ nepieciešams piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu jebkurus Direktīvas 2006/…/EK* pielikumu grozījumus, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību un ar citu starptautisku organizāciju, jo īpaši ar Reinas navigācijas centrālās komisijas (CCNR), darbību saistītās norises, kā arī attiecībā uz īslaicīgu pasākumu pieņemšanu.

(10)  Tādēļ Direktīva 2006/…/EK* būtu atbilstīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/…/EK(9) groza šādi:

1.   direktīvas 19. pantam pievieno šādus punktus:

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu, 5. punkta b)apakšpunktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 3. punkta c) apakšpunktā un 4. punkta b) un e) apakšpunktā paredzētie termiņi ir attiecīgi divdesmit viena diena, piecpadsmit dienas un viens mēnesis.

4.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1., 2., 4. un 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

2.   direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu pantu:

20. pants

Pielikumu un ieteikumu attiecībā uz pagaidu licencēm pielāgošana.

1.  Visi grozījumi, kas vajadzīgi, lai šīs direktīvas pielikumus pielāgotu, ņemot vērā tehnikas attīstību un ar citu starptautisku organizāciju, jo īpaši ar Reinas navigācijas centrālās komisijas (CCNR), darbību saistītās norises, lai nodrošinātu to, ka abu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto sertifikātu izdošana notiek, ievērojot tehniskās prasības, kas nodrošina vienādu drošības līmeni, vai lai ņemtu vērā 5. pantā minētos gadījumus, ir jāpieņem saskaņā ar 19. panta 3. punktā izklāstīto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot 19. panta 4. punktā minēto steidzamības procedūru.

Šie grozījumi jāizdara ātri, lai nodrošinātu, ka Kopienas iekšējās kuģošanas sertifikāta, kas atzīts kuģošanai uz Reinas, izsniegšanai vajadzīgās tehniskās prasības nodrošina tādu drošības līmeni, kas līdzvērtīgs līmenim, kas nepieciešams Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā 22. pantā minētā sertifikāta izsniegšanai.

2.  Neskarot 1. punktu, Komisija pieņem 5. panta 2. punktā minētos apstiprinājumus saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto procedūru.

3.  Komisija saskaņā ar II pielikuma 2.19. pantu lemj par Komitejas rekomendācijām attiecībā uz Kopienas iekšzemes kuģošanas kuģu pagaidu sertifikātiem.

3.   direktīvas II pielikumu groza šādi:

1.   pielikuma 1.06. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

1.06.

Pagaidu prasības

Pagaidu prasības, ar ko paredz nebūtisku šīs direktīvas noteikumu grozīšanu, tos papildinot, var pieņemt saskaņā ar direktīvas 19. panta 4. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru gadījumos, kad tas uzskatāms par steidzami nepieciešamu, lai pielāgotos iekšējo ūdensceļu transporta tehniskajam progresam, pieļautu atkāpes no šīs direktīvas noteikumiem vai arī lai dotu iespēju veikt pārbaudes. Prasības publicē, un tās ir spēkā, ne ilgāk kā trīs gadus. Visās dalībvalstīs tās stājas spēkā vienlaicīgi un tās atceļ atbilstīgi vieniem un tiem pašiem nosacījumiem.

2.   pielikuma 10.03.a panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

5.  Sistēmām, kas izsmidzina mazāku daudzumu ūdens, ir tipa apstiprinājums saskaņā ar IMO Rezolūciju A 800(19) vai citu atzītu standartu. Šādus atzītus standartus, ja paredz nebūtisku šīs direktīvas noteikumu grozīšanu, pieņem atbilstoši šīs direktīvas 19. panta 3. punktā noteiktajai regulatīvajai kontroles procedūrai. Tipa apstiprināšanu veic apstiprināta klasificēšanas sabiedrība vai akreditēta testēšanas iestāde. Akreditēta testēšanas iestāde atbilst Eiropas standartam attiecībā uz vispārīgām prasībām testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences jomā (EN ISO/IEC 17025: 2000).

3.   pielikuma 10.03.b panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

1.  Ugunsdzēšanas līdzekļi

Mašīntelpu, katlu telpu un sūkņu telpu aizsardzībai pastāvīgi uzstādītās ugunsdzēšanas sistēmās drīkst izmantot šādus ugunsdzēšanas līdzekļus:

a)  CO2 (Oglekļa dioksīds)

b)  HFC 227ea (heptafluoropropāns);

c)  IG-541 (52 % slāpekļa, 40 % argona, 8 % oglekļa dioksīda).

Atļauju izmantot citus ugunsdzēšanas līdzekļus, ja šāda atļauja paredz nebūtisku šīs direktīvas noteikumu grozīšanu, dod saskaņā ar šīs direktīvas 19. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

2. pants

1.  Dalībvalstis, kuru teritorijā ir Direktīvas 2006/…(10)/EK 1. panta 1. punktā minētie iekšējie ūdensceļi, pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai no …(11)* izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā …(12).

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm, kuru teritorijā ir Direktīvas 2006/…/EK 1. panta 1. punktā minētie iekšējie ūdensceļi(13)*.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV vēl nav publicēts. (2) ... gada ... Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Atzinums. (4) * OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas, kuru publicēs vienā dienā ar šo direktīvu, numuru. (5) OV L ... **. ** OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas OV atsauci. (6) * OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas numuru. (7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (8) * OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas numuru. (9) * OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas numuru. (10) * OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas numuru. (11) ** Divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (12) * Direktīvas 2006/.../EK spēkā stāšanās diena. (13) ** OV: Lūdzu ievietot minētās direktīvas numuru.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku (COM(2006)0363 – C6-0282/2006 –2006/0122 (CNS))

P6_TA(2006)0506 A6-0395/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM (2006)0363)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu un 300. panta 2.  punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300.  panta 3.  punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0282/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51.  pantu un 83.  panta 7.  punktu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A6-0395/2006),

1.   apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes lēmumam un apstiprina nolīguma slēgšanu;

2.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Kaboverdes Republikas valdībām un parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 3.a pants (jauns) 3.a pants Protokola spēkā esamības pēdējā gadā, kā arī līdz jauna nolīguma noslēgšanai vai spēkā esošā nolīguma pagarināšanai Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par pašreizējā nolīguma īstenošanu un apstākļiem, kādos tas notiek. Grozījums Nr. 2 3.b pants (jauns) 3.b pants Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ir izpildījušas prasību par pārskatu sniegšanu. Grozījums Nr. 3 3.c pants (jauns) 3.c pants Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā protokola 7. pantā izklāstītās nozaru daudzgadu programmas īstenošanas rezultātiem.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju iespējamiem zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un garantijām projektiem ārpus Kopienas (COM(2006)0324 – C6-0275/2006 – 2006/0107(CNS))

P6_TA(2006)0507 A6-0394/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0324)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 181.a pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0275/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6-0394/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 1 1. atsauce ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 181.a pantu, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 179. un 181.a pantu, Grozījums Nr. 2 6. apsvērums (6)  ES ārējās attiecības no 2007. gada atbalstīs arī ar jaunajiem finanšu instrumentiem, t.i., IPA, ENPI un DCECI un Stabilitātes instrumentu. (6)  ES ārējās attiecības no 2007. gada atbalstīs arī ar jaunajiem finanšu instrumentiem, t.i., IPA, ENPI un DCECI, Stabilitātes instrumentu un Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. Grozījums Nr. 3 7. apsvērums (7)  EIB finansēšanas darījumiem jāatbilst ES ārpolitikai un jāatbalsta šī politika, tostarp īpaši reģionālie mērķi. EIB finansēšanas darījumiem jānotiek valstīs, kuras izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi ES augsta līmeņa nolīgumiem par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem. (7)  EIB finansēšanas darījumiem jāatbilst ES ārpolitikai un jāatbalsta šī politika, tostarp īpaši reģionālie mērķi, kā arī jāpalīdz īstenot vispārējo uzdevumu saistībā ar demokrātijas un tiesiskuma ieviešanu un stiprināšanu, jāatbalsta cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas mērķis, kā arī jāsekmē to starptautisko nolīgumu vides jomā izpilde, kuros Kopiena vai dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses. EIB finansēšanas darījumiem jānotiek valstīs, kuras izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi ES augsta līmeņa nolīgumiem par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem. EIB sadarbībā ar Komisiju jāizskata jautājums par ex-post kontroles mehānisma izveidi, lai nodrošinātu, ka, īstenojot EIB finansētās darbībās ārpus Kopienas, tiek aizsargātas ES vērtības. Grozījums Nr. 4 8.a apsvērums (jauns) (8a) Mērķnozaru uzskaitījums, kas iekļauts 9. līdz 12. apsvērumā, nav pilnīgs, un tas nedrīkst likt šķēršļus centieniem panākt lielāku saskaņotību ar citiem iepriekš minētajiem ārpolitikas finansēšanas instrumentiem. Grozījums Nr. 5 8.b apsvērums (jauns) (8b) Turklāt ir jāpaplašina informācija, ko saņem Eiropas Parlaments, kā arī jāstiprina rūpīgas pārbaudes iespējas, tostarp nosūtot Komisijas vai EIB sagatavotos stratēģiskās plānošanas dokumentus. Grozījums Nr. 6 8.c apsvērums (jauns) (8c) EIB ir jānodrošina, ka tās kreditēšanas darbības pilnībā atbalsta Eiropas Savienības politikas mērķus to starptautisko nolīgumu par noturīgu attīstību mērķus, ko parakstījusi Eiropas Savienība un tās dalībvalstis. EIB ir jāvelta uzmanība tiem projektiem, kas sekmē ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu un palīdz sasniegt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolā par klimta pārmaiņām izvirzītos mērķus par siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanu, kreditējot projektus, kas saistīti ar energotaupību, energoefektivitāti un neizsīkstošo enerģijas avotu attīstīšanu. EIB jānodrošina, ka visi lēmumi par aizdevuma piešķiršanu ir balstīti uz Konvencijā par bioloģisko daudzveidību formulēto piesardzības principu. Grozījums Nr. 7 8.d apsvērums (jauns) (8d) EIB ir jānodrošina, ka individuālie projekti tiek pakļauti ietekmes uz ilgtspējību novērtējumiem, kurus veic neatkarīgi no projekta sponsoriem un EIB. Grozījums Nr. 8 9. apsvērums (9)  Attiecībā uz pirmspievienošanās valstīm EIB finansēšanas darījumiem šajās valstīs jāatspoguļo prioritātes, kas noteiktas pievienošanās partnerībās, Eiropas partnerībās, stabilizācijas un asociācijas nolīgumos un sarunās ar ES. Veicot ES darbības Rietumbalkānos, pakāpeniski jāpāriet no atjaunošanas atbalsta uz pirmsiestāšanās atbalstu. Šajā kontekstā EIB darbībai jācenšas arī rosināt institūciju veidošanas aspektu, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām reģionā aktīvām starptautiskām finanšu institūcijām. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam finansēšanai kandidātvalstīs (Horvātijā, Turcijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā) arvien vairāk jānotiek saskaņā ar EIB pirmspievienošanās mehānismu, kurš laika gaitā jāpaplašina, lai aptvertu potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos atbilstīgi to pievienošanās procesa norisei. (9)  Attiecībā uz pirmspievienošanās valstīm EIB finansēšanas darījumiem šajās valstīs jāatspoguļo prioritātes, kas noteiktas pievienošanās partnerībās, Eiropas partnerībās, stabilizācijas un asociācijas nolīgumos un sarunās ar ES. Veicot ES darbības Rietumbalkānos, pakāpeniski jāpāriet no atjaunošanas atbalsta uz pirmspievienošanās atbalstu. Šajā kontekstā EIB darbībai jācenšas arī rosināt institūciju veidošanas aspektu, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām reģionā aktīvām starptautiskām finanšu institūcijām. Turklāt ir būtiski veicināt tirdzniecību Rietumbalkānu valstīs, jo tas ir nozīmīgs instruments, lai uzsvērtu, cik svarīga ir pāreja no atjaunošanas atbalsta uz pirmspievienošanās atbalstu, tādējādi vēl vairāk integrējoties ES. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam finansēšanai kandidātvalstīs (Horvātijā, Turcijā un Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā) arvien vairāk jānotiek saskaņā ar EIB pirmspievienošanās mehānismu, kurš laika gaitā jāpaplašina, lai aptvertu potenciālās kandidātvalstis Rietumbalkānos atbilstīgi to pievienošanās procesa norisei. Grozījums Nr. 9 11. apsvērums (11)  Saistībā ar valstīm, uz kurām attiecas DCECI, EIB finansēšanas darījumi Āzijas un Latīņamerikas valstīs tiks pakāpeniski saskaņoti ar ES sadarbības stratēģiju šajos reģionos, un tie papildinās no Kopienas budžeta finansētos instrumentus. "Savstarpējās intereses" koncepcija, kas līdz šim praksē aprobežojās ar tādu projektu finansēšanu, kuros iesaistīti ES uzņēmumi, tiks paplašināta, lai ņemtu vērā vides ilgtspējības veicināšanu un reģionālo integrāciju (piemēram, transporta, telekomunikāciju un enerģētikas projekti, kas atbalsta savstarpēju saistību). EIB jācenšas pakāpeniski paplašināt savu darbību lielākā skaitā valstu šajos reģionos, tostarp nabadzīgākajās valstīs. Centrālāzijā EIB jākoncentrējas uz lieliem energoapgādes un enerģijas pārvades projektiem ar pārrobežu ietekmi. EIB finansēšanas darījumi Centrālāzijā jāveic ciešā sadarbībā ar ERAB, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka trīspusējā Saprašanās memorandā starp Komisiju, EIB un ERAB. Lai uzlabotu ES intervences pārredzamību Latīņamerikā, īpaša summa jāatvēl Latīņamerikas finansēšanas mehānismam. (11)  Saistībā ar valstīm, uz kurām attiecas DCECI, EIB jāturpina un jākonsolidē darbības, koncentrējoties uz projektiem, kas veicina Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, sekmē ilgtspējīgu attīstību un uzlabo vides aizsardzību. EIB finansēšanas darījumi Āzijas un Latīņamerikas valstīs pakāpeniski jāsaskaņo ar ES sadarbības stratēģiju šajos reģionos, un tiem jāpapildina no Kopienas budžeta finansētie instrumenti. "Savstarpējās intereses" koncepcija, kas līdz šim praksē aprobežojās ar tādu projektu finansēšanu, kuros iesaistīti ES uzņēmumi, jāpaplašina, lai ņemtu vērā vides ilgtspējības veicināšanu un reģionālo integrāciju (piemēram, transporta, telekomunikāciju un enerģētikas projekti, kas atbalsta savstarpēju saistību). EIB jācenšas pakāpeniski paplašināt savu darbību lielākā skaitā valstu šajos reģionos, tostarp nabadzīgākajās valstīs. Centrālāzijā EIB jākoncentrējas uz vides infrastruktūras, noturīgas energoapgādes un enerģijas pārvades projektiem ar pārrobežu ietekmi. EIB finansēšanas darījumi Centrālāzijā jāveic ciešā sadarbībā ar ERAB, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem, kuri jānosaka trīspusējā Saprašanās memorandā starp Komisiju, EIB un ERAB. Lai uzlabotu ES intervences pārredzamību Latīņamerikā, īpaša summa jāatvēl Latīņamerikas finansēšanas mehānismam. Grozījums Nr. 10 16. apsvērums (16)  Jāpaplašina EIB un Komisijas ziņojumi par EIB finansēšanas darījumiem. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no EIB, Komisijai katru gadu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. (16)  Jāveicina EIB un Komisijas ziņojumi par EIB finansēšanas darījumiem, kā arī pašas EIB spēja veikt novērtējumus. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no EIB, Komisijai jāsagatavo savs novērtējums, lielu aizdevumu projektu gadījumos izmantojot neatkarīgus ārējos ekspertus, un katru gadu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Šajā ziņojumā jāiekļauj novērtējums par EIB finansēšanas darījumu ieguldījumu ES ārpolitikas mērķu sasniegšanā. Turklāt šim ziņojumam jāpievieno saraksts ar EIB atbalstītajiem aizdevumiem atkarībā no tā, cik lielā mēra tie ir pakļauti riskiem atbilstoši EIB novērtējumam. Grozījums Nr. 11 17. apsvērums (17)  Ar šo lēmumu izveidotajai Kopienas garantijai jāsedz EIB finansēšanas darījumi, kas uzsākti septiņu gadu laikposmā, kurš sākas 2007. gada 1. janvārī. Lai varētu konstruktīvi novērtēt notikumus minētā laikposma pirmajā pusē, EIB un Komisijai jāsagatavo šā lēmuma termiņa vidusposma pārskats. (17)  Ar šo lēmumu izveidotajai Kopienas garantijai jāsedz EIB finansēšanas darījumi, kas uzsākti septiņu gadu laikposmā, kurš sākas 2007. gada 1. janvārī. Lai varētu konstruktīvi novērtēt notikumus minētā laikposma pirmajā pusē, EIB un Komisijai jāsagatavo šā lēmuma termiņa vidusposma pārskats. Pārskats ir jāveic, pamatojies uz plašām ieinteresēto pušu apspriedēm par EIB darījumu ietekmi. Grozījums Nr. 12 18. apsvērums (18)  EIB finansēšanas darījumus jāturpina pārvaldīt saskaņā ar Bankas noteikumiem un kārtību, ieskaitot atbilstīgus kontroles pasākumus, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz Revīzijas palātu un OLAF. (18)  EIB finansēšanas darījumus jāturpina pārvaldīt saskaņā ar Bankas noteikumiem un kārtību, ieskaitot atbilstīgus kontroles pasākumus, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām attiecībā uz Revīzijas palātu un OLAF. Saskaņā ar EK līguma 267. pantu, kurā izklāstīti EIB uzdevumi, EIB jāpārliecinās ka tās finansētos projektus nevar pilnībā finansēt ar atsevišķu dalībvalstu rīcībā esošo līdzekļu palīdzību un, jo īpaši, ka netiek veiktas darbības, kas deformē konkurenci ar kredītiestādēm un investīciju iestādēm. Grozījums Nr. 13 20. apsvērums (20)  EIB, apspriežoties ar Komisiju, jāsagatavo orientējošs daudzgadu plāns attiecībā uz EIB noslēgto finansēšanas darījumu apjomu, lai nodrošinātu atbilstīgu budžeta plānošanu Garantiju fonda finansējumam, (20)  EIB, apspriežoties ar Komisiju, jāsagatavo orientējošs daudzgadu plāns attiecībā uz EIB noslēgto finansēšanas darījumu apjomu, lai nodrošinātu atbilstīgu budžeta plānošanu Garantiju fonda finansējumam. Budžeta plānā, ko nosūta Eiropas Parlamentam, Komisijai jāņem vērā aprēķinātā ietekme uz budžetu. Grozījums Nr. 14 1. panta 2. punkts 2.  Kopienas garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumos piešķirto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas. 2.  Kopienas garantijas maksimālais segums ir 55 % no EIB finansēšanas darījumos piešķirto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas. Grozījums Nr. 15 2. panta 2. punkts 2.  Atsevišķas valstis kļūst tiesīgas pretendēt uz aizdevumiem un garantijām saskaņā ar reģionālajiem limitiem un apakšlimitiem, kad un ja tās izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi ES augsta līmeņa nolīgumiem ar attiecīgo valsti par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem. Komisija, apspriežoties ar EIB, nosaka, kad atsevišķa valsts ir izpildījusi attiecīgos nosacījumus, un ziņo par to EIB. 2.  Atsevišķas valstis kļūst tiesīgas pretendēt uz aizdevumiem un garantijām saskaņā ar reģionālajiem limitiem un apakšlimitiem, kad un ja tās izpilda attiecīgus nosacījumus atbilstīgi Eiropas Savienības politikai un augsta līmeņa nolīgumiem ar attiecīgo valsti par politiskiem un makroekonomiskiem jautājumiem. Komisija, apspriežoties ar EIB, nosaka, kad atsevišķa valsts ir izpildījusi attiecīgos nosacījumus, un pēc tam, kad par šo lēmumu un tā iemesliem informēts Eiropas Parlaments un Padome, ziņo par to EIB. Grozījums Nr. 16 2. panta 4. punkts 4.  Ja rodas nopietnas bažas par politisko vai ekonomisko stāvokli konkrētā valstī, Komisija un EIB var nolemt pārtraukt EIB finansēšanas darījumus šādā valstī. 4.  Ja rodas nopietnas bažas par politisko vai ekonomisko stāvokli konkrētā valstī, Komisija un EIB var nolemt pārtraukt EIB finansēšanas darījumus šādā valstī. Šādos gadījumos Komisija savu lēmumu un tā iemeslus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 17 3. panta 2. punkts 2.  Komisija un EIB kopīgi lemj par rezerves pilnvaru izmantošanu. Komisijai un EIB palīdz Ekonomikas un finanšu komiteja, kas izveidota ar Līguma 114. panta 2. punktu. 2.  Komisija un EIB kopīgi lemj par rezerves pilnvaru izmantošanu. Jāpiemēro 2. panta 2. punkta noteikumi par attiecīgiem nosacījumiem un pienākumu informēt Eiropas Parlamentu. Komisijai un EIB palīdz Ekonomikas un finanšu komiteja, kas izveidota ar Līguma 114. panta 2. punktu. Grozījums Nr. 18 4. panta 4. punkts 4.  EIB finansēšanas darījumu atbilstību Eiropas Savienības ārpolitikai un mērķiem uzrauga saskaņā ar 7. pantu. 4.  EIB finansēšanas darījumu atbilstību Eiropas Savienības ārpolitikai un mērķiem uzrauga saskaņā ar 7. pantu, un ar jaunajā ārlietu finansēšanas instrumentā 2007. līdz 2013. gadam paredzētā strukturētā dialoga ar Eiropas Parlamentu palīdzību to uzrauga Komisija. Grozījums Nr. 19 6. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Ja valsts vadītājs, valdības loceklis, dalībvalsts parlamenta deputāts, Komisijas loceklis vai Eiropas Parlamenta deputāts ir tieši vai netieši saistīts ar organizāciju, kas gūst labumu no Kopienas garantētās EIB darbības, bankas pārbaudes komiteja sagatavo īpašu ziņojumu saistībā ar lēmumu par Kopienas garantiju. Šis punkts neattiecas uz pašreizējiem Kopienas garantijas nolīgumiem, kuri tika noslēgti, pamatojoties uz parastiem noteiktumiem un kuri, ņemot vērā to būtību un finansiālās sekas, nav nozīmīgi nevienai no iesaistītajām pusēm. Grozījums Nr. 20 7. panta 1.a punkts (jauns) 1.a Ikgadējā ziņojumā iekļauj vispārēju novērtējumu par galvenajām problēmām, kas skartas ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā attiecībā uz 8.d apsvērumā minētajiem aizdevumu projektiem, kā arī Komisijas ieteikumi EIB par to, kā novērst šīs problēmas. Grozījums Nr. 21 7. panta 2.a punkts (jauns) 2.a Turklāt Komisijai jāsaņem ārējo ekspertu slēdziens, kad vien tas nepieciešams, lai sagatavotu neatkarīgu novērtējumu par EIB finanšu darījumu ieguldījumu.

(1) OV vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta lēmums par Reglamenta 139. panta jauno redakciju, pārejas noteikums par valodu lietojumu (2006/2244(REG))

P6_TA(2006)0508 A6-0391/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2006. gada 20. jūlija vēstuli,

–   ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6-0391/2006),

A.   tā kā Parlaments 2004. gada 1. aprīlī savā Reglamentā iekļāva noteikumu, saskaņā ar kuru, piemērojot Parlamenta noteikumus par valodām, attiecībā uz to dalībvalstu oficiālajām valodām, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, līdz 2006. gada 31. decembrim izņēmuma kārtā ir jāņem vērā "reālā un skaitliski pietiekamā nepieciešamo tulku un tulkotāju pieejamība";

B.   tā kā saistībā ar šīm valodām sasniegtie panākumi tomēr līdz gada beigām neļauj pilnībā atcelt pārejas noteikumu, bet gan būtu jāizmanto iespēja to pagarināt;

C.   tā kā attiecībā uz bulgāru un rumāņu valodām, kuras ES oficiālajām valodām pievienosies 2007. gada 1. janvārī, zināmu laika posmu pastāvēs tās pašas grūtības un tā kā uz šo brīdi kā oficiālā valoda klāt nākusī īru valoda sagādā īpašas praktiskas problēmas;

D.   tā kā spēkā esošais pārejas noteikums būtu jāpārstrādā un līdz pašreizējā sasaukuma beigām jāpagarina, lai ņemtu vērā minētos aspektus;

E.   tā kā saskaņā ar Reglamenta 138. pantu tiek saglabāts mērķis īstenot daudzvalodību,

1.   nolemj veikt minēto grozījumu Reglamentā;

2.   nolemj, ka šis grozījums stājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra;

3.   uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai, lai tās informētu.

Spēkā esošais teksts   Grozījumi Grozījums Nr. 1 139. pants 1.  Izņēmuma kārtā attiecībā uz to dalībvalstu oficiālajām valodām, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, no šī datuma un līdz 2006. gada 31. decembrim, piemērojot 138. pantu, jāņem vērā reālā un skaitliski pietiekamā nepieciešamo tulku un tulkotāju pieejamība. 1.  Pārejas laikā līdz sestā sasaukuma beigām ir pieļaujamas atkāpes no 138. panta noteikumiem, ja, neraugoties uz atbilstīgi veiktajiem pasākumiem, kādā no oficiālajām valodām nav pieejams pietiekams skaits tulku vai tulkotāju. 2.  Katru ceturksni ģenerālsekretārs iesniedz Prezidijam detalizētu ziņojumu par attīstību, kas ir panākta, lai pilnībā piemērotu 138. pantu, un nosūta tā kopiju visiem deputātiem. 2.  Prezidijs pēc ģenerālsekretāra ierosinājuma nosaka, vai attiecībā uz katru attiecīgo oficiālo valodu pastāv 1. punktā minētie nosacījumi, un ik pēc pusgada pārskata savu lēmumu, ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu par attīstību. Prezidijs nosaka vajadzīgos īstenošanas noteikumus. 2.a Piemēro īpašus noteikumus uz noteiktu laiku par tiesību aktu formulēšanu, kurus, ņemot vērā līgumus, ir pieņēmusi Padome, izņemot regulas, kuras Eiropas Parlaments un Padome pieņem kopīgi. 3.  Pēc Prezidija pamatota ieteikuma Parlaments var nolemt jebkurā laikā atcelt šo pantu pirms paredzētā termiņa vai 1. punktā norādītā laika posma beigās tā darbību pagarināt. 3.  Pēc Prezidija pamatota ieteikuma Parlaments var nolemt jebkurā laikā atcelt šo pantu pirms paredzētā termiņa vai 1. punktā norādītā laika posma beigās tā darbību pagarināt.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (COM(2005)0280 – C6-0288/2005 – 2005/0124(CNS))

P6_TA(2006)0509 A6-0306/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0280)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 308. pantu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6-0288/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0306/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu 2006. gada 12. oktobrī(2);

2.   aicina Komisiju attiecīgi mainīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu gadījumā, ja tā gatavojas atkāpties no Parlamenta apstiprinātās redakcijas;

4.   lūdz Padomi atkārtoti apspriesties ar Parlamentu, ja tā vēlas Komisijas priekšlikumu būtiski grozīt;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0414.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar kuru Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai piešķir pilnvaras veikt pasākumus Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā minētajās jomās (COM(2005)0280 – C6-0289/2005 – 2005/0125(CNS))

P6_TA(2006)0510 A6-0282/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0280)(1),

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome konsultēja Parlamentu (C6-0289/2005),

–   ņemot vērā tā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6-0282/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu 2006. gada 12. oktobrī(2);

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0415.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai (2006/2114(INI))

P6_TA(2006)0511 A6-0420/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 13. aprīlī sniegto piekrišanu Bulgārijas Republikas pieteikumam kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti(1),

–   ņemot vērā Līgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai(2), kas parakstīts 2005. gada 25. aprīlī (Pievienošanās līgums),

–   ņemot vērā Parlamenta daudzās rezolūcijas un ziņojumus par Bulgāriju kopš pievienošanās sarunu sākuma,

–   ņemot vērā Komisijas regulāros ziņojumus par Bulgārijas gatavību pievienoties un jo īpaši Komisijas 2006. gada 26. septembra paziņojumu "Pārraudzības ziņojums par Bulgārijas un Rumānijas gatavību pievienoties Eiropas Savienībai"(COM(2006)0549),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0420/2006),

A.   tā kā Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes apstiprinājumu tam, ka Bulgārija ir pietiekami sagatavojusies, lai 2007. gada 1. janvārī kļūtu par ES dalībvalsti;

B.   tā kā Bulgārija pieteicās dalībai Eiropas Savienībā 1995. gada 14. decembrī, to oficiāli atzina par kandidātvalsti 1997. gada 16. jūlijā, sarunas sākās 2000. gada 15. februārī, tā veiksmīgi noslēdza pievienošanās sarunas 2004. gada 14. decembrī, parakstīja Pievienošanās līgumu 2005. gada 25. aprīlī un ir to ratificējusi, un kopā ar Rumāniju noslēgs vēsturisko piekto ES paplašināšanās kārtu;

C.   tā kā reformu virzība, ātrums un ritms ir bijis pastāvīgs un pats modernizācijas process ir jāuzskata par ieguvumu, ne tikai par priekšnosacījumu, lai pievienotos ES;

D.   tā kā Bulgārijas milzīgie sasniegumi pārmaiņu procesā neapšaubāmi ir pelnījuši atzinību, jo īpaši Bulgārijas iedzīvotāju neizmērojamā pacietība, ar kādu viņi uzņēma līdz šim nepieredzētu politisku un ekonomisku pasākumu virkni;

E.   tā kā, tāpat kā daudzās citās dalībvalstīs, ir skaidrs, ka reformu process Bulgārijā turpināsies vēl daudzus gadus pēc pievienošanās, bet ir jomas, kurām jāvelta īpaša uzmanība un kurās, iespējams, veicami papildu pasākumi, lai veicinātu savlaicīgu rīcību;

F.   tā kā, pamatojoties uz Pievienošanās līgumā paredzētajiem pārejas pasākumiem un citām pilnvarām, valstu valdību ziņā ir lemt par migrācijas jautājumiem, kā, piemēram, ierobežojumiem brīvai darbaspēka apritei, un atzīstot, ka šis jautājums ir kļuvis aktuāls, ņemot vērā haotisku patvēruma un imigrācijas politiku vairākās dalībvalstīs, kas nav saistīta ar ES paplašināšanos,

1.   apsveic Bulgāriju un atzinīgi vērtē šīs valsts pievienošanos 2007. gada 1. janvārī, sagaida, ka darbu savlaicīgi uzsāks Bulgārijas 18 Eiropas Parlamenta deputāti, kā arī Komisijas loceklis un šīs valsts ierēdņi ES iestādēs, un pauž atzinību par Bulgārijas novērotāju izcilo ieguldījumu Eiropas Parlamenta darbā kopš 2005. gada septembra;

2.   apsveic Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorātu par profesionālu un pašaizliedzīgu sniegumu, veicot pārraudzību, jo īpaši pēdējo gadu laikā, kad paātrinājās progress virzībā uz pievienošanos, un atzinīgi vērtē ģenerāldirektorāta līdzsvaroto Bulgārijas gatavības novērtējumu;

3.   atzinīgi vērtē Bulgārijas prezidenta 2006. gada 29. oktobra vēlēšanu rezultātus; mudina prezidentu turpināt virzību uz integrāciju Eiropas Savienībā un īstenot šādai virzībai nepieciešamās reformas; vienlaikus pauž nožēlu par to, ka vēlēšanās sevi spēcīgi apliecināja pret integrāciju ES vērsti spēki, un aicina prezidentu otrā pilnvaru termiņa laikā pievērsties to Bulgārijas pilsoņu problēmām, kuri ir kritiski noskaņoti pret Bulgārijas pievienošanos ES;

4.   atzīmē jomas, kurās nepieciešama turpmāka virzība, steidzamu un pastāvīgu nepieciešamību sasniegt reālus rezultātus, kā arī dažādus aizsardzības un citus papildu pasākumus, kas vajadzības gadījumā ir pieejami, lai risinātu ieilgušas grūtības; aicina Bulgārijas iestādes nekavējoties un apņēmīgi rīkoties, lai novērstu vai mazinātu vajadzību īstenot šādus pasākumus, uzstāj, ka Parlamentam nepārtraukti jāpiedalās uzraudzības pasākumos, un pieprasa, lai Komisija arī turpmāk pilnībā iesaista Parlamentu, apsverot iespēju piemērot drošības klauzulas noteikumus, jo Komisijas priekšsēdētājs ir piekritis nodrošināt Parlamenta līdzdalību gadījumā, ja tiek piemērota Akta par pievienošanās nosacījumiem 39. panta drošības klauzula, atliekot pievienošanos līdz 2008. gadam;

5.   mudina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, steidzami ratificēt Pievienošanās līgumu;

Politiskie kritēriji

6.   uzstāj, ka ikvienai nozarei ir jābūt maksimāli pārredzamai, tai skaitā privatizācijas, konkursa un valsts iepirkuma procedūru norisei, iecelšanai un paaugstināšanai amatā valsts dienestā un tiesu iestādēs, kā arī jebkura līmeņa tiesvedībai, lai veicinātu labu pārvaldību, efektivitāti un sabiedrības uzticību;

7.   pieprasa stiprināt Bulgārijas ombuda pilnvaras, lai tas spētu labot administratīvas kļūdas un darboties kā korupcijas novēršanas mehānisms, tādējādi, iespējams, palielinot iestāžu darbības pārredzamību;

8.   slavē Bulgārijas iestāžu pastāvīgos centienus nodrošināt saistību izpildi tieslietu un iekšlietu jomā, kā arī pasākumus, kas īstenoti, lai cīnītos pret organizēto noziedzību un korupciju un lai pabeigtu tiesu iestāžu reformu; sagaida, ka tiks enerģiski īstenoti tādi pasākumi kā policijas izmeklētāju labāka apmācība attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanu, pretkorupcijas stratēģijas labāka koordinēšana starp iesaistītajām iestādēm un valsts pārvaldes inspekciju institucionālās kompetences stiprināšana un ka šo pasākumu īstenošana sniegs reālus, uzskatāmus rezultātus, tai skaitā veiksmīgi izvirzītas apsūdzības nopietnu noziegumu līdzdalībniekiem un šo personu notiesāšanu;

9.   sagaida, ka īpaša vērība nekavējoties tiks pievērsta Komisijas pēdējā uzraudzības ziņojumā norādītajiem kritērijiem, lai novērstu jebkuru aizsardzības mehānismu iespējamu izmantošanu; pieprasa efektīvāk rīkoties, lai identificētu, pakļautu kriminālvajāšanai un konfiscētu organizētās noziedzības līdzdalībnieku līdzekļus; turklāt uzstāj, ka ir jāsasniedz reāli rezultāti, izpildot sodus un veicot kriminālvajāšanu lietās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

10.   atzinīgi vērtē uzlabojumus policijas un drošības dienestu organizācijā un pārvaldē, īstenojot jauno Likumu par Iekšlietu ministriju; pieprasa paplašināt īpašo uzdevumu policijas vienības, kuras iesaistītas cīņā pret organizēto noziedzību, korupciju ‐ jo īpaši uz robežas ‐, narkotiku un cilvēku tirdzniecību, turklāt pieprasa uzlabot atalgojumu un dienesta apstākļus, izcilu virsnieku strauju paaugstināšanu amatā un vismūsdienīgākā ekipējuma nodrošināšanu; vienlaikus dalībvalstīm tiek lūgts nodrošināt specializētu apmācību policijas virsniekiem ar īpašām zināšanām un šo virsnieku turpmāku norīkošanu Bulgārijas policijas dienestā, lai palīdzētu izmeklēt vēl neatklātus noziegumus, kas izpelnījušies plašu ievērību, un ierobežotu noziedzīgo aprindu vadoņu iespējas rīkoties;

11.   slavē pārmaiņas, kas notikušas prokuratūras dienestā, stājoties amatā jaunajam ģenerālprokuroram, tai skaitā operatīvu rīcību un pasākumus, lai novērstu priekšlaicīgu izmeklēšanas izbeigšanu; pieprasa izstrādāt tiesību normas, lai no pienākumu izpildes atstādinātu tos maģistrātus, par kuru darbību tiek veikta disciplināra izmeklēšana, un nesaudzīgi vērsties pret prokuroriem, kuri kavējuši taisnīgu tiesu vai nepamatotu iemeslu dēļ izbeiguši lietu izskatīšanu;

12.   atzinīgi vērtē lēmumu nodrošināt piekļuvi slepenā dienesta dokumentiem ‐ pasākumu, kas palīdzēs stiprināt sabiedrības uzticību un demonstrēs nepārprotamu atsacīšanos no pagātnes, ‐ un iesaka šā procesa kontroli uzticēt objektīvai, bezpartejiskai un respektablai komisijai;

13.   atkārtoti pieprasa uzlabot dzīves un higiēnas apstākļus bērnunamos, kā arī aprūpes iestādēs personām ar garīgo un fizisko spēju traucējumiem, atzīstot, ka pašreizējie projekti un prioritātes pietiekami nenodrošina šajās iestādēs esošo cilvēku vajadzības, un tāpēc pieprasa, lai ar stacionāro aprūpi saistītu problēmu risināšana kļūst par valsts mēroga prioritāti, īstenojot augstākas kvalitātes, rūpīgi pārdomātas programmas, kas ļautu atteikties no stacionārās aprūpes, un apgūstot kohēzijas fondus, lai nodrošinātu apjomīgus un reālus uzlabojumus ēku, dzīves apstākļu un aprūpes jomā; atkārtoti pieprasa veicināt reformas tiesību aktos, kuri attiecas uz adopcijas kārtību;

14.   atzīst, ka daudz ir padarīts čigānu integrācijas jomā, un pieprasa veikt vēl mērķtiecīgākus pasākumus, lai uzlabotu čigānu valodu prasmi, nodrošinātu viņiem labāku piekļuvi augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un nodarbinātībai, kā arī nodrošinātu viņiem labāku veselības aprūpi un ģimenes plānošanas iespējas, tajā pašā laikā iedrošinot viņus darīt visu iespējamo, lai adaptētos plašākā sabiedrībā un izmantotu viņiem sniegtās iespējas;

15.   aicina Komisiju gan pirms, gan pēc pievienošanās stingri uzraudzīt to, kā Bulgārija pilda saistības attiecībā uz mazākumtautību aizsardzību, un tāpēc iekļaut šo jautājumu nesen izveidotajā pēcpievienošanās sadarbības un pārbaudes sistēmā;

Saimnieciskie kritēriji

16.   apsveic Bulgāriju ar valsts pastāvīgu saimnieciskās dzīves augšupeju, kas nodrošinājusi IKP pieaugumu 6,1 % apmērā, augstākas faktiskās algas, bezdarba samazināšanos (8,7 %) un izcilus rezultātus ārvalstu tiešo investīciju jomā; turklāt uzver, cik nozīmīga ir pārdomāta makroekonomikas politika un strukturālās reformas, lai saglabātu stabilitāti un turpinātu samazināt tirdzniecības un tekošo norēķinu deficītu, kā arī stimulētu izaugsmi un nodarbinātību;

17.   pieprasa strādāt intensīvāk, lai uzlabotu situāciju Bulgārijas mikroekonomikā un veicinātu privātā sektora, jo īpaši MVU, attīstību, kas balstītos uz pārredzamu, tiesisku, administratīvu un regulējošu sistēmu un elastīgākiem tiesību aktiem nodarbinātības jomā;

18.   pauž bažas par to, ka turpina pastāvēt neredzami šķēršļi ārvalstu investoriem; uzstāj, ka konkursa procedūrām un regulējošiem pasākumiem jābūt pārredzamiem, objektīviem un viegli saprotamiem; mudina Bulgārijas valdību risināt problēmas, kas saistītas ar nespēju savlaicīgi pieņemt administratīvus lēmumus, jo tas var apdraudēt investīcijām labvēlīgas vides veidošanos Bulgārijā; iesaka izmantot nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu investīciju pieplūdumu, kā arī uzlabotu ierēdņu un uzņēmēju savstarpējo saskarsmi un atklātumu;

Acquis communautaire

19.   apsveic Bulgārijas iestādes ar to, ka drīzumā tiks pabeigta daudzu komplicētu pasākumu īstenošana lauksaimniecības jomā; atzīst nozīmīgos panākumus, kas sasniegti dzīvu dzīvnieku tirdzniecības un dzīvnieku labturības jomā, kur jāievēro visaugstākie standarti, piemēram, pārvadājot un kaujot dzīvniekus, kā arī apstrādājot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus; uzsver, cik liela nozīme ir tam, lai, Bulgārijai pievienojoties ES, pilnībā funkcionētu pārstrādes sistēma, un sagaida, ka tā arī notiks; pieprasa pabeigt nepieciešamo robežkontroles punktu izveidi un veikt visstingrākos pasākumus, lai kontrolētu klasiskā cūku mēra un citu dzīvnieku slimību izplatību, jo īpaši, ja ir apdraudēta sabiedrības veselība vai pārtikas piegāžu drošība;

20.   uzstāj, lai Bulgārija izmanto iespēju ieviest augstākus lidostu un lidojumu drošības standartus, ņemot vērā terorisma draudu specifiku, kad uzbrukumu vienai valstij var veikt, izmantojot citas valsts drošības procedūru nepilnības; mudina steidzami un pārbaudāmi pabeigt visus korektīvos pasākumus, lai novērstu nepilnības lidojumderīguma un lidaparātu apkopes, ekspluatācijas kārtības un apkalpes licencēšanas jomā;

21.   atkārtoti aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Bulgārija pilda savas saistības attiecībā uz Kozloduy spēkstacijas 3. un 4. bloka slēgšanu, kā to paredz 30. pants Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem, kas ir dalībvalstu parlamentu ratificētā Pievienošanās līguma sastāvdaļa; aicina ES iestādes turēt dotos solījumus attiecībā uz finansējuma piešķiršanu Bulgārijai 210 miljonu EUR apmērā laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam, lai slēgtu Kozloduy spēkstaciju;

22.   uzsver, cik nozīmīga ir ES līdzekļu pareiza pārvaldība un kontrole, lai nodrošinātu finanšu godīgu, mērķtiecīgu un efektīvu izlietojumu, piemērojot procedūras, kas pieejamas un viegli saprotamas ar birokrātiju nesaistītām personām;

23.   norāda, ka jomās, kur pirmajos trīs gados pēc pievienošanās varētu veikt pagaidu pasākumus, līdzīgi pasākumi tika īstenoti pēc ES iepriekšējās paplašināšanās kārtas, no kuriem labumu gūtu visas iesaistītās puses; pauž vēlmi, lai šie mehānismi tiek piemēroti tikai konkrētās jomās; norāda, ka atbilstīgus pasākumus ES politikas pienācīgas darbības nodrošināšanai var atcelt tikai tad, ja ir pilnībā izpildīti Komisijas noteiktie kritēriji;

24.   apsveic Bulgāriju ar ieguldījumu, ko tā devusi, garantējot reģiona un starptautisko stabilitāti un drošību, jo īpaši kā NATO dalībvalsts, un uzskata, ka Bulgārijas un ASV nolīgums par militārā nodrošinājuma izmantošanu apliecina patiesu piederību transatlantiskajai aliansei;

25.   turpina paust atbalstu bulgāru medmāsām un palestīniešu ārstam, kuri kopš 1999. gada atrodas apcietinājumā Lībijā; uzstāj, ka pašlaik notiekošā lietas otrreizējā izskatīšana ir jāpabeidz ātri un ar apmierinošu rezultātu un ka Lībijas iestādēm pēc tam jānodrošina atbilstīga kompensācija par to, ko šiem nevainīgajiem cilvēkiem ir nācies pārciest;

o
o   o

26.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Bulgārijas Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai.

(1) OV C 33 E, 9.2.2006., 409. lpp. (2) OV L 157, 21.6.2005., 11. lpp.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (2006/2115(INI))

P6_TA(2006)0512 A6-0421/2006

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai(1), kas tika parakstīts 2005. gada 25. aprīlī,

–   ņemot vērā visas kopš paplašināšanās procesa sākuma līdz šim brīdim pieņemtās rezolūcijas un ziņojumus, īpaši beidzamo 2006. gada 14. jūnijā pieņemto rezolūciju par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos(2),

–   ņemot vērā 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā secinājumus, ko Vispārējo lietu un Ārlietu padome izdarīja 2006. gada 17. oktobrī saistībā ar paplašināšanos,

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 26. septembra pārraudzības ziņojumu par Rumāniju (COM(2006)0549), kā arī iepriekšējos pārraudzības ziņojumus,

–   ņemot vērā starp Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Komisijas priekšsēdētāju notikušo saraksti par Eiropas Parlamenta pilnīgu iesaistīšanos, ja tiktu izskatīta iespēja izmantot kādu Pievienošanās līguma drošības klauzulu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45.  pantu,

–   ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0421/2006),

A.   tā kā Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir viens no vēsturiski būtiskākajiem notikumiem, kas saistīts ar lielām izmaiņām šīs valsts ekonomiskajā, sociālajā un pilsoniskajā sfērā, un ņemot vērā to, ka šī pievienošanās pozitīvi ietekmēs Rumānijas iedzīvotājus, kā arī Eiropas Savienības attīstību un kohēziju,

B.   tā kā Rumānijas integrācija Eiropas Savienībā stiprinās stabilitāti un veicinās labklājību Dienvidaustrumeiropā,

C.   tā kā Rumānijas iekļaušanās Eiropas Savienībā stiprinās Eiropas integrācijas procesa politisko un kultūras dimensiju,

D.   tā kā 2004. gadā notikušās 5. paplašināšanās pirmā kārta pozitīvi ietekmēja gan vecās, gan jaunās dalībvalstis un tā kā ir paredzams, ka tas attieksies arī uz šo paplašināšanās kārtu, ar kuru 5. paplašināšanās noslēgsies,

E.   tā kā pēc 2006. gada maijā sniegtā Komisijas ziņojuma ir novēroti nozīmīgi uzlabojumi, kā to atklāj beidzamais pārraudzības ziņojums, kas sniegts 2006. gada 26. septembrī,

F.   tā kā Rumānija turpina darbu pie Pievienošanās līgumā norādīto nosacījumu izpildes, lai 2007. gada 1. janvārī reizē ar Bulgāriju kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, un tā kā Eiropas Parlaments neatlaidīgi ir paudis atbalstu abu valstu vienlaicīgai uzņemšanai,

1.   atzinīgi vērtē to, cik Komisija nopietni un neatlaidīgi veic Rumānijas veikto reformu pārraudzību;

2.   apsveic Rumāniju un atzinīgi vērtē tās pievienošanos 2007. gada 1. janvārī, gaida 35 tās deputātu ierašanos Eiropas Parlamentā, kā arī tās komisāra un ierēdņu ierašanos ES iestādēs, kā arī atzīst Eiropas Parlamentā strādājošo Rumānijas novērotāju izcilo ieguldījumu kopš 2005. gada septembra;

3.   uzsver to, ka šī paplašināšanās, gluži tāpat kā iepriekšējās, ir Eiropas vienotības un solidaritātes apliecinājums, kas labvēlīgi ietekmē visas puses, kā arī sniedz iespēju popularizēt demokrātijas, līdztiesības, daudzveidības un nediskriminējošas attieksmes vērtības;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2006. gada 26. septembra ziņojumā iesaka vienlaicīgi uzņemt gan Bulgāriju, gan Rumāniju;

5.   pauž atzinību par Rumānijas panākto lielo progresu kopš 2006. gada maijā sniegtā ziņojuma, un līdz ar to apstiprina ierosināto datumu šīs valsts uzņemšanai kā paredzēts – 2007. gada 1. janvārī, bet atgādina Rumānijas iestādēm, ka pēc iestāšanās tās nedrīkst palēnināt reformu tempu;

6.   atzinīgi vērtē Rumānijas panākumus īstenojot daudzās reformas, kas veiktas gatavojoties uz pievienošanos un izsaka atzinību Rumānijas varas iestādēm par daudzajiem sasniegumiem īsā laika posmā;

7.   atgādina, ka reformu process labvēlīgi ietekmē Rumāniju saistībā ar tās pievienošanos Eiropas Savienībai un ka tas veicina ekonomiskās labklājības un valsts drošības līmeņa nostiprināšanos;

8.   atzīmē, ka ir izdevies panākt vērā ņemamus uzlabojumus jomās, par kurām Komisijas 2006. gada maija ziņojumā norādīts, ka tajās nepieciešama tūlītēja rīcība – tiesu sistēmas reforma, korupcijas apkarošana, maksājumu aģentūru un integrētas administrācijas un kontroles sistēmas izveide, TSE, nodokļu iekasēšanas sistēmas savietojamība;

9.   ir apmierināts par to, ka Rumānijā pastāv darboties spējīga tirgus ekonomika un tās iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedz gandrīz 7 %, bet bezdarbs pastāv 5,5 % līmenī;

10.   rosina dalībvalstis no 2007. gada 1. janvāra atvērt darba tirgu Rumāņu darba ņēmējiem, pilnībā ievērojot Kopienas tiesību aktos garantētās darba ņēmēju tiesības uz brīvu pārvietošanos;

11.   uzsver, ka sakarā ar gaidāmajiem finanšu pārvedumiem no ES, kā arī ņemot vērā to, ka Rumānijai būs jāpiedalās līdzfinansēšanā, iespējamiem budžeta pārvietojumiem nav jānotiek vienīgi uz sociālo izdevumu rēķina un tiem nav jāizraisa šo izdevumu samazināšanās;

12.   rosina Rumānijas valdību nostiprināt uzsāktās reformas, un aicina Rumānijas iestādes padziļināti strādāt bērnu aizsardzības un minoritāšu integrācijas jomā, īpaši attiecībā uz čigānu un ungāru minoritātēm, kā arī saistībā ar attieksmi pret garīgo invaliditāti; aicina Rumāniju šai nolūkā nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu nepilnības, kas radušās izpildot prasības, kuras noteiktas Komisijas 2005. un 2006. gadā sniegtajos visaptverošajos pārraudzības ziņojumos un Parlamenta 2004. un 2005. gadā pieņemtajās rezolūcijās;

13.   atzīmē, ka kopš Komisijas 2006. gada maija ziņojuma ir panākts progress minoritāšu jautājumā; atgādina, ka tā nostāja minoritāšu jautājumā Rumānijā ir atkarīga no tā, vai minoritātes tiek cienītas, atzītas, vai tām tiek sniegts atbalsts, kā arī vai tiek apkarota jebkura veida pret tām vērstā vardarbība un diskriminācija; vēlas, lai likums par minoritātēm tiktu apstiprināts pēc iespējas ātrāk, ievērojot politiskos kritērijus; atzīmē, ka Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs arī pēc pievienošanās turpinās rasisma apkarošanas un ar to saistītās diskriminācijas uzraudzību, kā tas notiek attiecībā uz visām dalībvalstīm;

14.   attiecībā uz čigānu mazākumtautību: aicina Rumānijas iestādes nostiprināt reformas, ko tās ir uzsākušas tādās jomās, kā: aizsardzība pret iestāžu vardarbību, dzīves un izmitināšanas apstākļu uzlabošana, piekļuve nodarbinātībai un veselības aizsardzības sistēmai, nodrošinot atbilstīgu finansējumu;

15.   attiecībā uz ungāru mazākumtautību: aicina Rumānijas iestādes ņemt vērā ungāru mazākumtautības vēlmes saskaņā ar subsidiaritātes un kultūras pašpārvaldes principiem, jo īpaši nodrošinot atbilstīgu finansējumu izglītības standartu uzlabošanai;

16.   ierosina, lai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja no 2007. gada 1. janvāra veic to reformu pārraudzību, kuras Rumānijā uzsāktas adopcijas un bērnu aizsardzības jomā;

17.   pauž bažas par joprojām pastāvošo un smago problēmu, ko rada vardarbība pret sievietēm, kas galvenokārt izpaužas kā sieviešu tirdzniecība un seksuālā izmantošana gan valsts iekšienē, gan ārpus tās (katru gadu ir 800 000 upuru) un arī kā vardarbība ģimenē, un aicina valdību veikt izšķirīgus pasākumus šīs problēmas atrisināšanai, kas būtu vērsti uz aizsardzību un informētību, kā arī aicina sadarbībā ar sabiedrību, atbilstīgajām NVO, tiesu iestādēm un policiju reģionālā, valsts un starptautiskajā līmenī veikt apkarošanas pasākumus;

18.   atzīmē, ka Rumānijai ir jāpaātrina to pieprasījumu izskatīšana, kas ir saistīti ar komunistiskā režīma laikā konfiscēto īpašumu restitūciju, īpašu uzmanību pievēršot baznīcas un kopienas īpašumiem, lai neapstātos likumdošanas līmenī; uzsver, ka šajā nolūkā ir nepieciešams izveidot funkcionālu īpašumu fondu;

19.   prasa, lai Rumānijas iestādes turpina īstenot vides aizsardzības likumdošanu, un aicina veikt pārrunas ar kaimiņvalstīm un stingri piemērot standartus atbilstoši attiecīgajiem ES tiesību aktiem (piemēram, atbilstoši 2006. gada 15. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu(3)), īpašu uzmanību pievēršot lieliem ieguves rūpniecības projektiem, kam ir būtiska ietekme uz vidi, kā piemēram Rosia Montana gadījumā.

20.   atzīmē, ka Komisija ir izcēlusi trīs jomas, kurās kopš 2006. gada maija ziņojuma ir panākts nozīmīgs progress, bet kurās darbs ir jāturpina:

21.   uzsver, ka no šīm trijām jomām vissvarīgākās ir – tiesu sistēmas reformas pabeigšana un korupcijas apkarošana un tāpēc Rumānijas varas iestādēm tām jāpievērš īpaša uzmanība;

22.   atbalsta Komisijas attīstības kontroles un atbalsta mehānismu izveidi šajās jomās, pamatojoties uz īpaši noteiktiem kritērijiem, un aktīvi aicina Rumānijas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai panāktu vēlamo rezultātu un izvairītos no drošības klauzulu piemērošanas;

23.   atgādina, ka pagaidu pasākumus varēs piemērot pirmos trīs gadus pēc pievienošanās un ka šādi visām pusēm izdevīgi pasākumi tika piemēroti pēdējās paplašināšanās laikā; vēlas, lai šie pasākumi tiktu piemēroti tikai īpašās Komisijas norādītās jomās un uz noteiktu laiku; uzsver to, ka atbilstīgi pasākumi, kas paredzēti ES politikas jomu kārtīgas darbības nodrošināšanai, var tikt atcelti tikai tad, kad ir pilnībā izpildīti Komisijas noteiktie kritēriji;

24.   gaida Komisijas ziņojumu, kurš nāks klājā 2007. gada jūnijā par šīs valsts paveikto tiesu sistēmas reformas un korupcijas apkarošanas jomās; aicina Rumāniju izmantot visas iespējas atbilstīgu pasākumu veikšanai;

25.   uzstāj, lai Komisija sistemātiski turpmāko mēnešu laikā sniedz atskaiti Eiropas Parlamentam par Rumānijas paveikto, kā arī lai Parlaments tiek iesaistīts Komisijas ierosinātajā uzraudzības procesā pēc iestāšanās;

26.   uzsver, ka Rumānijas valdībai ir jāapzinās, cik būtiski ir pilnībā izmantot atlikušo laiku, lai turpinātu darbu pie sasniegto rezultātu nostiprināšanas;

27.   mudina divas dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, steidzami ratificēt Pievienošanās līgumu;

28.   aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu finansējumu informācijas kampaņām, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības izpratni par Rumānijas (un Bulgārijas) pievienošanos;

29.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Rumānijas valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 157, 21.6.2005., 11. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0262. (3) OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (12032/2/2006 – C6-0318/2006 –2005/0043 (COD))

P6_TA(2006)0513 A6-0392/2006

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (12032/2/2006 – C6-0318/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0119)(2),

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0364)(3),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6-0392/2006),

1.   apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.   apstiprina pielikumā pievienoto paziņojumu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 166. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(6),

tā kā:

(1)  Kopiena ir noteikusi mērķi, kas paredzēts Līgumā, nostiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, tādējādi nodrošinot augstu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Šim nolūkam Kopienai jāveicina visas vajadzīgās pētniecības darbības, jo īpaši, atbalstot uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus ("MVU"), pētniecības centrus un universitātes to pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībās. Šajā sakarā būtu jāpiešķir prioritāte tām jomām un projektiem, kuros Eiropas finansējums un sadarbība ir jo īpaši svarīga un rada pievienoto vērtību. Atbalstot pētniecību, paplašinot zināšanu robežas, praktisko zinātnes izpēti un inovācijas, Kopiena cenšas veicināt Eiropas pētniecības sinerģijas un tādējādi nodrošināt stabilāku Eiropas pētniecības telpas pamatu. Tas sniegs pozitīvu ieguldījumu sociālajam, kultūras un ekonomikas progresam visās 25 dalībvalstīs.

(2)  Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. - 24. martā atzina pētniecības centrālo lomu, nosakot Eiropas Savienībai jaunu stratēģisku mērķi nākamajai desmitgadei: kļūt par tādu konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, radot vairāk un labākas darba vietas un plašāku sociālo kohēziju. Trijstūris – izglītība, pētniecība un inovācijas – ir pamatinstruments tā sasniegšanai un tādēļ Kopiena tiecas mobilizēt un stiprināt vajadzīgās pētniecības un inovāciju iespējas. Šajā ziņā Septītā pamatprogramma ir centrāls Kopienas instruments, kas papildina dalībvalstu un Eiropas rūpniecības centienus.

(3)  Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. - 16. martā vienojās, ka būtu jāpalielina kopējo izdevumu apjoms pētniecībai un attīstībai, un inovācijām Savienībā, lai līdz 2010. gadam tuvinātos izdevumiem 3 % apmērā no IKP, divas trešdaļas no šā apjoma nodrošinot no privātā sektora ieguldījumiem.

(4)  Septītās pamatprogrammas galvenais mērķis ir sniegt ieguldījumu, lai Savienība kļūtu par pasaules līderi pētniecības jomā. Tādēļ pamatprogrammu ir nepieciešams vērst uz to, lai veicinātu un finansiāli atbalstītu pasaules līmeņa progresīvu pētniecību, kas galvenokārt balstīta uz pētniecības izcilības principu.

(5)  Eiropas Parlaments vairākkārt, it īpaši 2005. gada 10. marta Rezolūcijā par zinātni un tehnoloģiju ‐ nostādnēs pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā (7), ir uzsvēris pētniecības un tehnoloģiju attīstības nozīmi un zināšanu pieaugušo lomu ekonomikas izaugsmei, kā arī sociālajai un vides labklājībai.

(6)  Ņemot vērā visas Kopienas politikas pētniecības vajadzības un balstoties uz Eiropas rūpniecības nozares, zinātnieku aprindu, universitāšu un citu ieinteresēto aprindu plašo atbalstu, Kopienai būtu jānosaka zinātniskie un tehnoloģiskie mērķi, kas jāsasniedz saskaņā ar tās Septīto pamatprogrammu laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam.

(7)  Jo īpaši svarīgas rūpnieciskajai pētniecībai ir Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP) un Kopīgās tehnoloģiju ierosmes (KTI). Šajā sakarā vajadzētu to darbībā aktīvi iesaistīt MVU. ETP palīdz iesaistītajām pusēm nodibināt ilgtermiņa stratēģiskas programmas un var izveidoties par nozīmīgu mehānismu, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju.

(8)  Septītās pamatprogrammas mērķi būtu jāizvēlas, lai tos balstītu uz Sestās pamatprogrammas sasniegumiem Eiropas Pētniecības telpas izveidē un būtu jāturpina tie, attīstot uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku un sabiedrību Eiropā, kura sasniegs Lisabonas stratēģijas mērķus Kopienas politikas aspektos. Septītās pamatprogrammas mērķu starpā īpaši svarīgi būtu:

(9)  Turklāt, Eiropā būtu jāintensificē dialogs starp zinātnes nozari un sabiedrību, lai izveidotu zinātnes un pētniecības darba kārtību, kas atbilstu iedzīvotāju interesēm, tostarp, veicinot kritisko faktoru atspoguļošanu, un ir paredzēta, lai stiprinātu sabiedrības uzticību zinātnei.

(10)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pētnieku zinātniskās karjeras veicināšanai viņu produktīvākajā dzīves posmā. Karjeras sākuma posmu iesākušie zinātnieki var būt galvenais zinātnes virzītājspēks Eiropā.

(11)  Gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi būtu jāstiprina pētniecības un inovāciju potenciāls Eiropā.

(12)  Būtu jāatbalsta tādu zināšanu plaša izplatība, kuras radušās sabiedriski finansētas izpētes rezultātā.

(13)  Lai realizētu šos mērķus, ir jāveicina četru veidu darbības: starpvalstu sadarbība politikas noteikto tēmu jomā (programma "Sadarbība"), pētnieku ierosinātie pētījumi, pamatojoties uz pētniecības aprindu ierosmi (programma "Idejas"), individuālo pētnieku atbalsts (programma "Cilvēki") un pētniecības iespēju atbalsts (programma "Iespējas").

(14)  Programmā "Sadarbība" atbalsts būtu jāsniedz starpvalstu sadarbības veidiem atbilstīgā apmērā visā Savienībā un ārpus tās robežām vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģiju attīstības jomām, kurās jāatbalsta un jāpastiprina pētniecība, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomikas, vides, sabiedrības veselības un rūpniecības problēmas, kalpotu sabiedrībai un atbalstītu jaunattīstības valstis. Visos iespējamos gadījumos šī programma nodrošinās uz uzdevumiem vērstu plānu elastīgumu, kas skar tematikas prioritātes.

(15)  Programmā "Idejas" darbības jāveic Eiropas Pētniecības padomei (EPP), kurai jāpiešķir liela autonomijas pakāpe, lai attīstītu augsta līmeņa progresīvo pētniecību Eiropas līmenī, turpinot izcilības tradīciju Eiropā un popularizējot to starptautiskā līmenī. EPP jāuztur pastāvīgi sakari ar zinātnisko sabiedrību un Eiropas iestādēm. Attiecībā uz EPP struktūru Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskats var uzrādīt nepieciešamību pēc turpmākiem uzlabojumiem, radot vajadzību izdarīt attiecīgus grozījumus.

(16)  Programmā "Cilvēki" personas būtu jārosina pievērsties pētnieka profesijai, būtu jāveicina Eiropas zinātnieku palikšana Eiropā, būtu jāpiesaista Eiropai zinātnieki no visas pasaules, kā arī būtu jāveido labākajiem pētniekiem pievilcīga Eiropa. Turpinot pozitīvo pieredzi ar programmu "Marijas Kirī pasākumi" saskaņā ar iepriekšējām pamatprogrammām, programmai "Cilvēki" būtu jāveicina to, lai cilvēki izvēlētos pētnieka profesiju; būtu jāstrukturē pētniecības mācību piedāvājums un iespējas; būtu jāsekmē to, lai Eiropas pētnieki paliktu vai atgrieztos Eiropā; būtu jāveicina starpnozaru mobilitāte; un būtu jāpiesaista Eiropai pētnieki no visas pasaules. Pētnieku mobilitāte ir svarīgs elements ne tikai pētnieku karjeras attīstībā, bet arī būtiska, lai nodotu zināšanas tālāk un dalītos ar tām starp valstīm un nozarēm, kā arī lai nodrošinātu to, ka progresīvā pētniecība dažādās disciplīnās gūtu labumu no centīgiem un kompetentiem pētniekiem, kā arī piesaistītu vairāk finanšu līdzekļu.

(17)  Programmā "Iespējas" būtu jāoptimizē pētniecības infrastruktūru izmantošana un attīstība; būtu jāstiprina MVU inovāciju iespējas un to spējas izmantot pētniecības sasniegumus; būtu jāatbalsta reģionālu pētniecības kopu attīstība; pilnībā būtu jāizmanto pētniecības potenciāls Savienības konverģences un attālākajos reģionos; Eiropas sabiedrībā būtu jātuvina zinātne un sabiedrība; būtu jāatbalsta saskaņota pētniecības politikas veidošana valstu un Kopienas līmenī un jāveic horizontālas darbības un pasākumi starptautiskas sadarbības atbalstam.

(18)  Kopīgajam pētniecības centram (KPC) būtu jāsniedz ieguldījums, nodrošinot uz patērētājiem vērstu zinātnisku un tehnisku atbalstu Kopienas politikas izveidei, attīstībai, īstenošanai un uzraudzībai. Šajā sakarā ir lietderīgi, lai KPC turpinātu darbu kā neatkarīgs Savienības zinātnes un tehnoloģiju paraugcentrs īpašās kompetences jomās.

(19)  Eiropas pētniecības telpas īstenošanā svarīga loma ir reģioniem. Reģionu attīstības potenciāla izvēršana un plaša pētījumu un tehnoloģiskās attīstības rezultātu izplatīšana palīdz novērst tehnoloģisko plaisu un sekmē Eiropas konkurētspēju.

(20)  Septītā pamatprogramma papildina dalībvalstīs veiktos pasākumus, kā arī citas Kopienas darbības, kas ir nepieciešamas kopējiem stratēģiskiem centieniem Lisabonas mērķu sasniegšanai, jo īpaši atbilstīgi struktūrfondiem, un tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība, izglītība, apmācība, konkurētspēja un inovācijas, rūpniecība, nodarbinātība un vide.

(21)  Kopienas politikā un programmās būtu jānodrošina abpusēja sinerģija un papildināmība, vienlaikus sniedzot risinājumu, lai nodrošinātu stiprinātu un vienkāršotu pieeju pētniecības finansēšanai, kas ir jo īpaši svarīgi MVU.

(22)  Septītajā pamatprogrammā ar konkrētiem pasākumiem un īpašām darbībām MVU labā būtu jātiecas jo īpaši nodrošināt atbilstīgu MVU iesaistīšanos. Inovācijām un ar MVU saistītām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo pamatprogrammu, jāpapildina darbības, ko veic Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā.

(23)  Dalība Septītās pamatprogrammas darbībās būtu jāatvieglina, publicējot visu attiecīgo informāciju, kas visiem iespējamajiem dalībniekiem jādara pieejama laicīgi un viegli sasniedzama, kā arī attiecīgi izmantojot vienkāršas un ātras procedūras, nenosakot nepamatoti sarežģītus finanšu noteikumus un nevajadzīgas atskaites, ievērojot dalības noteikumus, ko piemēro šai pamatprogrammai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ...Regulā (EK) Nr. .../2006(8).

(24)  Ņemot vērā Sestās pamatprogrammas jauno instrumentu izmantošanas vidusposma pārskatīšanu un pamatprogrammas piecu gadu novērtējumu, ir noteikta jauna pieeja, kurai būtu jānodrošina Kopienas pētniecības politikas politisko mērķu vieglāka, efektīvāka un elastīgāka sasniegšana. Šim nolūkam būtu jāizmanto mazāks vienkāršāku "finansēšanas shēmu" kopums, apvienojumā ar lielāku elastīgumu un brīvību, lai atbalstītu dažādas darbības, un būtu jāpiešķir lielāka pārvaldības autonomija dalībniekiem.

(25)  Ņemot vērā lielo interesi par Pamatprogrammas darbību, valsts un privāto investīciju efektivitāti, vajadzību dot iespēju Kopienai atrisināt jaunas zinātnes un tehnoloģiju problēmas, un pilnībā izmantot tās pētnieku potenciālu, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, svarīgo lomu, kas Kopienas darbībai ir Eiropas pētniecības sistēmas efektivitātes uzlabošanā, Septītās pamatprogrammas ieguldījumu centienos, cita starpā, meklējot risinājumus klimata pārmaiņām un ilgtspējībai, Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanai, kā arī Lisabonas stratēģijas atdzīvināšanā, ir jāīsteno Kopienas pētniecības pasākumi.

(26)  Septītās pamatprogrammas īstenošana var rosināt papildprogrammu izstrādāšanu, kurās paredzēta vienīgi konkrētu dalībvalstu līdzdalība, Kopienas līdzdalību programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, kopuzņēmumu dibināšanu vai cita veida vienošanās Līguma 168., 169. un 171. panta nozīmē.

(27)  Kopiena ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus pētniecības jomā, un būtu jāpastiprina starptautiska pētniecības sadarbība, lai gūtu maksimālu labumu no pētniecības un attīstības internacionalizācijas, lai sniegtu ieguldījumu pasaules patēriņa preču ražošanā un turpmāk integrētu Kopienu pasaules pētniecības kopienā.

(28)  Šobrīd jau ir izveidota nozīmīga zinātnisko atziņu struktūra, kas spēj ievērojami uzlabot jaunattīstības valstīs dzīvojošo personu dzīves līmeni; ja iespējams, Septītā pamatprogramma ar iepriekš minēto darbību veidiem sekmēs tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2010. gadam.

(29)  Septītajai pamatprogrammai būtu jāsniedz ieguldījums izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības veicināšanā, tostarp risinot klimata pārmaiņu problēmu.

(30)  Pētījumos, kas veikti Septītās pamatprogrammas darbības laikā, būtu jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas ir iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ir ņemti vērā atzinumi, ko sniegusi Eiropas grupa dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju jautājumos, un tas tiks darīts arī turpmāk. Pētniecības darbībās būtu jāņem vērā arī Protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā ar mērķi galīgi aizstāt dzīvnieku izmantošanu ar citām metodēm.

(31)  Septītajā pamatprogrammā ar attiecīgiem līdzekļiem aktīvi tiks veicināta sieviešu loma zinātnē un pētniecībā, lai vēl vairāk sekmētu sieviešu plašāku dalību šajā jomā un palielinātu sieviešu aktīvo lomu pētniecībā.

32)   šajā lēmumā ir paredzēts finansējums visam Septītās pamatprogrammas darbības laikam, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(9) 37. punkta nozīmē.

(33)  Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, kas ir samērīgi ar Eiropas Kopienu finanšu interesēm, lai uzraudzītu piešķirtā finanšu atbalsta efektivitāti un šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām(11), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(12).

(34)  Ir svarīgi nodrošināt pareizu Septītās pamatprogrammas finanšu vadību un tās īstenošanu visefektīvākajā un lietotājam vieglākajā veidā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem. Ir jānodrošina atbilstība Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(13), kā arī vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām.

(35)  Ņemot vērā to, ka tās rīcības mērķus, kas jāveic saskaņā ar Līguma 163. pantu, proti, veicināt uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas un sabiedrības izveidi Eiropā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu Septītajā pamatprogrammā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Septītās pamatprogrammas pieņemšana

Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem pamatprogrammu Kopienas darbībām pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, tostarp demonstrējumu pasākumiem ("Septītā pamatprogramma").

2. pants

Mērķi un pasākumi

1.  Septītā pamatprogramma ir paredzēta i) līdz iv) apakšpunktā izklāstīto pasākumu atbalstam. Minēto pasākumu mērķi un vispārējas pamatnostādnes ir izklāstītas I pielikumā.

i)  Sadarbība: atbalsts paredzēts daudziem pētniecības pasākumiem, ko veiks, izmantojot starpvalstu sadarbību, šādās tematiskajās jomās:

ii)  Idejas: atbalsts tiks sniegts "pētnieku ierosinātiem" pētījumiem, ko visās jomās veic atsevišķas valstu vai starpvalstu grupas, kuras konkurē savā starpā Eiropas līmenī.

iii)  Cilvēki: atbalsts paredzēts kvantitatīvai un kvalitatīvai zinātnes un tehnoloģiju attīstības cilvēkresursu potenciāla stiprināšanai Eiropā, kā arī mobilitātes veicināšanai.

iv)  Spējas: atbalsts paredzēts Eiropas pētniecības un inovāciju spēju galvenajiem aspektiem, piemēram, pētniecības infrastruktūra; reģionālas pētniecības kopas; pilna pētniecības potenciāla attīstība Kopienas konverģences un attālākos reģionos; pētniecība mazo un vidējo uzņēmumu ("MVU")(14) vajadzībām; ar programmu "Zinātne sabiedrībā" saistītie jautājumi; atbalsts saskaņotai politikas izstrādei; starptautiskās sadarbības horizontālie pasākumi.

2.  Septītās pamatprogrammas līdzekļi arī paredzēti Kopīgā pētniecības centra ("KPC") veikto tiešo zinātnisko un tehnoloģisko darbību atbalstam, kuras nav saistītas ar kodoljautājumiem, kā noteikts I pielikumā.

3. pants

Konkrētas programmas

Septīto pamatprogrammu īsteno ar konkrētām programmām. Šajās programmās nosaka precīzus mērķus un sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.

4. pants

Maksimālais kopējais apjoms un katrai programmai piešķirtā finansējuma īpatsvars

1.  Kopienas finansiālās līdzdalības maksimālais kopējais apjoms šajā Septītajā pamatprogrammā ir EUR 50 521 miljoni(15). Minētās summas sadalījums 2. panta 1. un 2. punktā minētajām darbībām un pasākumiem ir šāds (miljonos EUR):

2.  Indikatīvais sadalījums katrai no I pielikumā minētā pasākuma tematiskajām jomām ir sniegts II pielikumā.

3.  Sīki izstrādāti noteikumi Kopienas finansiālai līdzdalībai šajā pamatprogrammā ir noteikti III pielikumā.

5. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā, tostarp saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumu, kuru rada kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.

6. pants

Ētikas principi

1.  Visi pētījumi, ko veic saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, jāveic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.

2.  Saskaņā ar šo programmu nefinansē šādas pētniecības jomas:

3.  Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistītās(o) dalībvalsts(u) tiesiskā regulējuma.

Jebkurā pieteikumā, lai saņemtu finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecībai, ir attiecīgi jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veiks dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī sīka informācija par sniegto ētisko apstiprinājumu(-iem).

Cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecības jomā uz iestādēm, organizācijām un pētniekiem attiecas stingra licencēšana un kontrole atbilstīgi iesaistītās(o) dalībvalsts(u) tiesiskajam regulējumam.

4.  Pētniecības jomas, kas paredzētas augstāk, pārskata šīs programmas otrajā posmā (2010.-2013. gads), ņemot vērā zinātnes attīstību.

7. pants

Uzraudzība, novērtēšana un pārskatīšana

1.  Komisija pastāvīgi un sistemātiski uzrauga Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu un regulāri ziņo par šīs uzraudzības rezultātiem un izplata tos.

2.  Ne vēlāk kā 2010. gadā Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic šīs pamatprogrammas un tās īpašo programmu uz pierādījumiem balstītu starpposma novērtējumu, turpinot Sestās pamatprogrammas ex-post novērtējumu. Šis novērtējums attiecas uz notiekošo pētniecības darbību kvalitāti, kā arī to īstenošanas un pārvaldības kvalitāti un virzību uz izvirzītajiem mērķiem.

Komisija minētā novērtējuma secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, un attiecīgos gadījumos priekšlikumus šīs pamatprogrammas pielāgošanai dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

Pirms starpposma novērtējuma sastāda progresa ziņojumu, tiklīdz ir pieejami pietiekami dati, kuros redzami sākotnējie atzinumi par to jauno darbību efektivitāti, kas uzsāktas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, un par vienkāršošanas ceļā gūtajiem panākumiem.

3.  Divus gadus pēc šīs pamatprogrammas pabeigšanas Komisija veic programmas pamatojuma, īstenošanas un sasniegumu ārējo novērtējumu, pieaicinot neatkarīgus ekspertus.

Komisija minētā novērtējuma secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

,

Eiropas Parlamenta vārdā - Padomes vārdā -

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ZINĀTNISKIE UN TEHNOLOĢISKIE MĒRĶI, TĒMU UN DARBĪBU VISPĀRĪGAS NOSTĀDNES

Septītā pamatprogramma tiks īstenota, lai izpildītu Līguma 163. pantā aprakstītos vispārējos mērķus stiprināt rūpniecisko konkurētspēju un pildīt citas Kopienas politikas pētniecības vajadzības, tādējādi veicinot uz zinātnes atziņām balstītas sabiedrības izveidi un turpinot Eiropas pētniecības telpas attīstību, kā arī papildinot darbības valsts un reģionālā līmenī. Tā veicinās izcilību zinātniskajā un tehnoloģiskajā pētniecībā, izstrādi un demonstrāciju pasākumus, īstenojot šādas četras programmas: "sadarbība", "idejas", "cilvēki" un "iespējas".

I.  I SADARBĪBA

šajā Septītās pamatprogrammas daļā atbalsts tiks sniegts starpvalstu sadarbībai dažādās formās visā Savienībā un ārpus tās robežām vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģiju jomām, kurās jāatbalsta un jāpastiprina augstākās kvalitātes pētniecība, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomiskās, vides un rūpnieciskās problēmas. Galvenais darbs būs vērsts uz to, lai uzlabotu rūpniecības konkurētspēju, izmantojot izpētes programmu, kas atspoguļo lietotāju vajadzības visā Eiropā.

Vispārējs mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību.

šīs tēmas ir samērā plaši definētas, lai tās varētu pielāgot jaunām vajadzībām un iespējām, kas var rasties Septītās pamatprogrammas darbības laikā. Katrai no šīm tēmām ir noteikti vairāki pasākumi, kuros norādītas vispārējās nostādnes, kas paredzētas Kopienas atbalstam. šīs darbības ir noteiktas, pamatojoties uz to, kā tās sekmē Kopienas mērķu sasniegšanu, tostarp pāreju uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, kā arī attiecīgo Eiropas pētniecības potenciālu un šajā jomā veikto Kopienas līmeņa darbību pievienoto vērtību.

Īpašu uzmanību pievērsīs efektīvas koordinācijas nodrošināšanai starp tematiskajām jomām, kā arī prioritārām zinātnes jomām, kas apvieno vairākas tēmas, piemēram, pētniecība mežsaimniecībā, kultūras mantojums, jūras zinātnes un tehnoloģijas.

Daudzdisciplīnu pieeju veicinās ar kopējām starptematiskām pieejām pētniecības un tehnoloģiju jomām, kas ir saistītas ar vairāk nekā vienu tēmu, un svarīga starptematiskās sadarbības forma būs kopīgi izsludināti konkursi.

Attiecībā uz jautājumiem, kas jo īpaši aktuāli rūpniecības nozarei, tēmas ir noteiktas, pamatojoties arī uz darbu, ko veikušas dažādas "Eiropas tehnoloģiju platformas", kuras ir izveidotas jomās, kur Eiropas konkurētspēja, ekonomikas izaugsme un labklājība ir atkarīga no nozīmīga pētniecības un tehnoloģiju progresa vidējā un ilgā termiņā. Eiropas tehnoloģiju platformas apvieno attiecīgo nozaru ieinteresētās personas, lai definētu un īstenotu Stratēģiskās izpētes programmu. Šī pamatprogramma sekmēs minēto Stratēģiskās izpētes programmu realizāciju, ja tās rada Eiropas pievienoto vērtību. Eiropas tehnoloģiju platformas, iespējams, līdzdarbojoties reģionālām pētniecības kopām, var būt nozīmīgas, lai sekmētu un organizētu rūpniecības pārstāvju, tostarp MVU, dalību pētniecības projektos saistībā ar to specifisko nozari, tostarp arī projektos, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar pamatprogrammu.

Desmit tēmās iekļauta arī pētniecība, kas vajadzīga, lai atbalstītu Kopienas politikas formulēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu tādās jomās kā veselība, drošība, patērētāju aizsardzība, enerģētika, vide, atbalsts attīstībai, zivsaimniecība, jūras lietas, lauksaimniecība, dzīvnieku labturība, transports, izglītība un mācības, nodarbinātība, sociālās lietas, kohēzija, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide, kā arī atbalstītu pirmsnormatīvus un normatīvus pētījumus, kas ir saistīti ar standartu savstarpējās izmantojamības un kvalitātes uzlabošanu un to īstenošanu, tādējādi uzlabojot arī Eiropas konkurētspēju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tādu aspektu koordinācijai Septītajā pamatprogrammā un saistībā ar citām Kopienas politikas jomām un programmām, kuri attiecas uz racionālu un efektīvu enerģijas izmantošanu.

Atbilstīgi katrai tēmai papildus šiem pasākumiem brīvā un elastīgā veidā tiks risinātas divu veidu iespējas:

· Nākotnes un jaunās tehnoloģijas: atbalstīt pētījumus, kuru mērķis ir noteikt vai turpmāk pētīt jaunas zinātniskās un tehnoloģiskās iespējas konkrētā jomā un/vai kopā ar citām saistītām jomām un disciplīnām, sniedzot īpašu atbalstu pēkšņiem pētījumu priekšlikumiem, tostarp ar kopīgi izsludinātiem konkursiem; attīstīt inovatīvas idejas un radikāli jaunus izmantojuma veidus, kā arī pētīt jaunas iespējas pētniecības virzienos, jo īpaši saistībā ar potenciāli nozīmīgiem atklājumiem; būs nodrošināta pienācīga koordinācija ar pasākumiem, ko veiks saistībā ar programmu "Idejas", lai novērstu pārklāšanos un nodrošinātu finansējuma optimālu izmantošanu;

· Politikas neparedzētās vajadzības: lai elastīgi reaģētu uz jaunām politikas vajadzībām, kas rodas pamatprogrammas darbības laikā, tādām kā neparedzēti notikumi vai atgadījumi, kuros vajadzīga ātra reaģēšana, piemēram, jaunu epidēmiju, pārtikas drošības apdraudējuma vai dabas katastrofu gadījumā.

Zināšanu izplatīšana un tālāknodošana sniedz būtisku pievienoto vērtību Eiropas pētniecības darbībām, un tiks veikti pasākumi, lai rūpniecības nozares, politikas veidotāji un sabiedrība plašāk izmantotu rezultātus. Ir jāaizsargā arī intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp saistībā ar atbalstu cīņai pret viltošanu. Zināšanu izplatīšanu uzskatīs par būtisku uzdevumu visās tematiskajās jomās, piemērojot jomas "Drošība" pasākumiem vajadzīgos ierobežojumus sakarā ar konfidencialitātes aspektu, tostarp arī, finansējot sadarbības tīklu veidošanas ierosmes, seminārus un pasākumus, ārējo ekspertu palīdzību un informācijas un elektroniskos pakalpojumus, jo īpaši CORDIS.

Tiks nodrošināta papildināmība un sinerģija starp šo programmu un citām Kopienas programmām. Pasākumus inovāciju atbalstam veiks saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju programmu.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU)(17), jo īpaši starptautiskā sadarbībā esošu zināšanu ietilpīgu MVU, līdzdalībai. Visā programmas daļā "Sadarbība" veiks konkrētus pasākumus, tostarp atbalsta darbības MVU līdzdalības veicināšanai, saistībā ar stratēģiju, ko izstrādās atbilstīgi katrai tēmai. Papildus šīm stratēģijām tiks veikta kvantitatīva un kvalitatīva uzraudzība attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanu. Mērķis būs novirzīt vismaz 15% no programmas sadaļā "Sadarbība" pieejamajiem resursiem uz MVU.

Atbalstu sniegs arī attiecībā uz ierosmēm, kuru mērķis ir rosināt debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem ar pēc iespējas plašu sabiedrību ārpus pētniecības aprindām, kā arī zinātniskās komunikācijas un izglītības jomā, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai šādu organizāciju tīklus. Tiks veikta dzimumu jautājuma un dzimumu līdztiesības aspektu integrācija visās zinātnisko pētījumu jomās.

Lai palielinātu Eiropas pētniecības konkurētspēju, tās potenciāls jāizmanto pilnībā visā Eiropas pētniecības telpā. Projektus, kuru mērķis ir nodrošināt zinātnisko izcilību, būtu jāvada, pievēršot uzmanību optimālam resursu izlietojumam.

Kopīgie pētījumi

Kopienas pētniecības finansējums galvenokārt būs paredzēts kopīgiem pētījumiem. Mērķis ir zināšanu attīstības galvenajās jomās izveidot izcilus pētniecības projektus un tīklus, kuri spētu piesaistīt pētniekus un investīcijas no Eiropas un visas pasaules.

Tas tiks panākts, atbalstot kopīgus pētījumus saskaņā ar vairākām finansēšanas shēmām: kopīgie projekti, izcilības tīkli, koordinācijas/atbalsta darbības (skat. III pielikumu).

Kopīgās tehnoloģiju ierosmes

Ļoti nedaudzos gadījumos PTA mērķa darbības jomas un iesaistīto resursu apjoma dēļ varētu būt lietderīga ilgtermiņa partnerību veidošana ar privātā un valsts sektora iesaistīšanu kopīgu tehnoloģiju ierosmju veidā. Šajās ierosmēs, galvenokārt Eiropas tehnoloģijas platformu darba rezultātā, kas aptver vienu pētniecības aspektu vai nelielu skaitu pētniecības aspektu attiecīgajā jomā, tiks apvienotas privātā sektora investīcijas un valsts un Eiropas publiskais finansējums, tostarp dotācijas no Septītās pamatprogrammas un aizdevumi un garantijas finansējums no Eiropas Investīciju bankas. Lēmumi par katru kopīgo tehnoloģiju ierosmi tiks pieņemti atsevišķi, vai nu pamatojoties uz Līguma 171. pantu (tas var ietvert kopuzņēmuma izveidi), vai pamatojoties uz lēmumiem par īpašām programmām saskaņā ar Līguma 166. panta 3. punktu.

Ņemot vērā kopīgo tehnoloģiju ierosmju īpašo piemērošanas jomu un sarežģītību, tiks pieliktas lielas pūles, lai nodrošinātu to pārredzamu darbību un to, lai Kopienas finansējumu kopīgajām tehnoloģiju ierosmēm piešķirtu, balstoties uz pamatprogrammas izcilības un konkurētspējas principiem.

Īpašu uzmanību pievērsīs vispārējai saskaņotībai un koordinācijai starp kopīgām tehnoloģiju ierosmēm un programmām, un projektiem vienā jomā(18), vienlaikus ievērojot jau esošās īstenošanas procedūras, kā arī veltīs uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka dalība to projektos ir atvērta plašam dalībnieku lokam visā Eiropā, un it sevišķi MVU.

To pētniecības programmu koordinācija, kuras nav Kopienas programmas

šajā jomā veiktajās darbībās tiks izmantoti divi galvenie līdzekļi: ERA-NET shēma un Kopienas līdzdalība kopīgi veiktajās valstu pētniecības programmās (saskaņā ar Līguma 169. pantu). Darbība var attiekties uz jomām, kas nav tieši saistītas ar desmit tēmām, ja vien tām ir pietiekama Eiropas pievienotā vērtība. Pasākumus izmantos arī, lai uzlabotu papildināmību un sinerģiju starp Septīto pamatprogrammu un pasākumiem, ko veic saskaņā ar starpvaldību struktūrām, tādām kā EUREKA un COST(19).

Starptautiskā sadarbība

Starptautiskas sadarbības pasākumi, kas demonstrē Eiropas pievienoto vērtību un ir savstarpēji izdevīgi, atbilstīgi šai Septītās pamatprogrammas sadaļai būs šādi:

· Trešo valstu zinātnieku un pētniecības iestāžu pastiprināta līdzdalība tematiskajās jomās, piemērojot drošības jomas pasākumiem vajadzīgos ierobežojumus sakarā ar konfidencialitātes aspektu, aktīvi mudinot tos izmantot šo iespēju.

· Īpaši sadarbības pasākumi katrā tematiskajā jomā, kas paredzēti trešām valstīm gadījumā, kad pastāv abpusēja interese par sadarbību konkrētos jautājumos, ko izvēlēsies, pamatojoties uz šo valstu zinātnisko un tehnoloģisko līmeni un vajadzībām. Ciešā saistībā ar divpusējiem sadarbības nolīgumiem vai daudzpusējiem dialogiem starp ES un šīm valstīm vai valstu grupām šīs darbības kalpos kā īpaši instrumenti sadarbības īstenošanai starp ES un minētajām valstīm. Konkrēti šādas darbības ir: darbības, kuru mērķis ir stiprināt kandidātvalstu, kā arī kaimiņvalstu pētniecības iespējas; sadarbības pasākumi, kas ir vērsti uz jaunattīstības valstīm un jaunajām valstīm, galveno uzmanību pievēršot to īpašām vajadzībām tādās jomās kā veselība, tostarp ielaistu slimību izpēte, lauksaimniecība, zivsaimniecība un vide, un ko īsteno finansiālos apstākļos, kuri ir piemēroti minēto valstu iespējām.

šī pamatprogrammas daļa aptver starptautiskas sadarbības pasākumus katrā tematiskajā jomā un vairākās tēmās vienlaikus. Šādas darbības īstenos, nodrošinot koordināciju ar darbībām programmās "Cilvēki" un "Iespējas". Šo pasākumu pamatā būs vispārēja starptautiskās sadarbības stratēģija saskaņā ar pamatprogrammu.

TĒMAS

1.  Veselība

Mērķis

Uzlabot Eiropas iedzīvotāju veselību un palielināt Eiropas ar veselību saistītu nozaru un uzņēmumu konkurētspēju un palielināt spēju radīt inovācijas, risinot globālas veselības problēmas, tostarp jaunās epidēmijas. Uzsvaru liks uz praktisko izpēti (pamatatklājumu izmantošana klīniskajā praksē, tostarp eksperimentu rezultātu zinātniska apstiprināšana), jaunu terapiju izstrādi un apstiprināšanu, veselības veicināšanas un profilakses metodēm, tostarp attiecībā uz bērnu veselību, veselīgu novecošanu, diagnostikas instrumentiem un medicīnas tehnoloģijām, kā arī ilgtspējīgām un efektīvām veselības aprūpes sistēmām.

Pamatojums

Cilvēka genoma sekvences izzināšana un nesenā attīstība postgenomikā ir krasi izmainījusi cilvēka veselības un slimību izpēti. Lai integrētu milzīgo datu apjomu un izprastu to pamatā esošos procesus, un izstrādātu svarīgas tehnoloģijas ar veselību saistītajai bioloģiskajai rūpniecībai, ir jāapvieno būtiskākais no dažādām zināšanām un resursiem, kas nav pieejami valstu līmenī, lai attīstītu zināšanas un prasmes, kas ļautu rīkoties.

Nozīmīgai attīstībai praktiskajā veselības pētniecībā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka biomedicīnas pētniecība sniedz praktisku labumu un uzlabo dzīves kvalitāti, ir vajadzīga arī daudzdisciplināra attieksme un pieeja Eiropas līmenī, iesaistot dažādas ieinteresētās personas. Šāda pieeja ļauj Eiropai efektīvāk papildināt starptautiskos centienus, lai apkarotu globālas nozīmes slimības.

Daudzu slimību (piem., vēzis, sirds un asinsvadu slimības un infekcijas slimības, psihiskās un neiroloģiskās slimības, jo īpaši ar novecošanu saistītās slimības, tādas kā Alcheimera slimība un Parkinsona slimība) klīniskā izpēte pamatojas uz starptautiskiem izmēģinājumiem vairākos centros, lai nodrošinātu pacientu vajadzīgo skaitu īsā laikposmā.

Epidemioloģiskai izpētei vajadzīga liela cilvēku dažādība un starptautiskie tīkli, lai nonāktu pie nozīmīgiem secinājumiem. Reti sastopamu slimību jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādē, kā arī šo slimību epidemioloģiskā izpētē arī vajadzīga daudzu valstu pieeja, lai palielinātu pacientu skaitu katrā pētījumā. Turklāt, īstenojot veselības politikas virzītu izpēti Eiropas līmenī, kļūst iespējams veikt modeļu, sistēmu, datu un valsts datubāzēs un bioloģisko datu bankās apkopotā pacientu materiāla salīdzināšanu.

Labi attīstīta ES mēroga biomedicīnas pētniecība palīdzēs nostiprināt Eiropas veselības aizsardzības biotehnoloģijas, medicīnas tehnoloģiju un farmaceitiskās nozares konkurētspēju. ES sadarbība ar attīstības valstīm tām ļaus attīstīt pētniecības spējas. ES jāuzņemas aktīva loma, sabiedriskajā un farmaceitiskajā nozarē veidojot inovācijas veicinošu vidi, kas risina sabiedrības veselības vajadzības, jo īpaši, lai palielinātu panākumus klīnisko pētījumu jomā. Uz pētniecību balstītie MVU ir galvenais veselības aizsardzības biotehnoloģiju un medicīnas tehnoloģiju industriju dzinējspēks. Lai gan Eiropai pašlaik ir vairāk biotehnoloģiju uzņēmumu nekā ASV, vairums no tiem ir mazi un mazāk attīstīti nekā konkurenti. Valsts un privāti atbalstīti pētījumu centieni ES līmenī atvieglos to attīstību. ES pētniecība arī dod ieguldījumu jaunu normu un standartu attīstībai, lai izveidotu atbilstīgu normatīvo regulējumu jaunām medicīnas tehnoloģijām (piemēram, atjaunošanās medicīnai). Alternatīvu testēšanas stratēģiju jomā būtu jānodrošina Eiropas pētniecības un inovāciju galvenā loma pasaules līmenī, jo īpaši attiecībā uz metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus.

Īstenojamās darbības, kuras aptver politikas vajadzībām nepieciešamo pētniecību, ir izklāstītas turpmāk. Vajadzības gadījumā tiks atbalstītas ilgtermiņa pētniecības programmas, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformu noteiktās programmas, piemēram, programma jaunu medikamentu izstrādei. Lai reaģētu uz jaunām politikas vajadzībām, atbalstu var sniegt papildu darbībām, piemēram, veselības politikas jomā un arodveselības un darba drošības jomā.

Īpaša uzmanība tiks veltīta stratēģiskajiem jautājumiem – bērnu veselībai un bērnu slimībām, kā arī novecojošās sabiedrības veselībai, un tie būs attiecīgi jāņem vērā visās darbībās šajā tēmā.

Katrā no turpmāk minētajām darbībām vērā ņems ētiskos, juridiskos un sociālekonomiskos jautājumus.

Darbības

· Biotehnoloģija, analogi instrumenti un medicīnas tehnoloģijas cilvēka veselībai

–  Augstas iedarbības pētniecība: paātrināt progresu fundamentālajā genomikā (genomu un post-genomu) un biomedicīnas izpētē, uzlabojot datu radīšanu, standartizāciju, iegūšanu un analīzi.

–  Konstatēšana, diagnoze un kontrole: likt uzsvaru uz neinvazīvām vai minimāli invazīvām pieejām un tādām tehnoloģijām kā jauni preventīvi līdzekļi reģeneratīvajai medicīnai (piem., ar molekulāro attēlveidošanu un diagnostiku).

–  Terapiju piemērotības, drošuma un efektivitātes prognozēšana: attīstīt un apstiprināt bioloģiskos marķierus, in vivo un in vitro metodes un modeļus, tostarp simulēšanu, farmakogenomiku, mērķorientētas un uz rezultātiem vērstas pieejas un alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.

–  Inovatīvas terapeitiskas pieejas un iejaukšanās: pētīt, saskaņot un turpināt attīstīt progresīvas terapijas un tehnoloģijas, , ko var pielietot daudzu slimību un traucējumu gadījumos, piemēram, jaunus preventīvus līdzekļus reģeneratīvajai medicīnai.

· Pētniecības atklājumu izmantošana klīniskajā praksē cilvēka veselībai

–  Bioloģisko datu un procesu integrēšana - liela mēroga datu vākšana, sistēmu bioloģija (tostarp sarežģītu sistēmu modelēšana): savākt un analizēt milzīgo datu apjomu, kas vajadzīgs, lai labāk izprastu gēnu un gēnu produktu tūkstošus regulējošos sarežģītos tīklus, kuri kontrolē svarīgus bioloģiskus procesus visos attiecīgajos organismos un visos organizācijas līmeņos.

–  Smadzeņu un saistīto slimību, cilvēka attīstības un novecošanas pētniecība: izpētīt veselīgas novecošanas procesu un to, kā notiek gēnu un vides iedarbība uz smadzeņu darbību gan normālos apstākļos, gan arī smadzeņu slimību un attiecīgu ar novecošanu saistītu slimību (piem., plānprātības) gadījumos.

–  Pētniecības atklājumu izmantošana klīniskajā praksē infekcijas slimību gadījumā - cīnīties ar rezistenci pret zālēm, HIV/AIDS globālām briesmām, malāriju un tuberkulozi, kā arī hepatītu un iespējamām jaunām vai atkārtotām epidēmijām (piemēram, SARS un īpaši patogēnu gripu).

–  Pētniecības atklājumu izmantošana klīniskajā praksē nopietnu slimību gadījumā - vēzis, sirds un asinsvadu slimības, diabēts/aptaukošanās; reti sastopamas slimības; reti sastopamas slimības, citas hroniskas slimības, tostarp artrīts, reimatiskas slimības un muskuļu un kaulu slimības, un elpošanas ceļu slimības, tostarp tādas, ko izraisa alerģijas: izstrādāt uz pacientiem vērstas stratēģijas, no profilakses līdz diagnozei, īpaši uzsverot ārstēšanu, tostarp klīnisko izpēti un aktīvu sastāvdaļu lietojumu. Tiks ņemti vērā paliatīvās medicīnas aspekti.

• Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana

–  Klīnisko pētījumu rezultātu ieviešana klīniskajā praksē: radīt zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai klīniskos apstākļos un pievērsties tam, kā pārvērst klīniskās izpētes rezultātus klīniskā praksē, jo īpaši pievēršoties pacientu drošības un medikamentu labākas izmantošanas jautājumam (tostarp zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības aspektiem un zinātniski pārbaudītai papildināmībai un alternatīviem medikamentiem), kā arī risinot bērnu, sieviešu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības.

–  Veselības aprūpes sistēmu, tostarp pārejas posma veselības aprūpes sistēmu un mājas aprūpes stratēģiju kvalitāte, efektivitāte un solidaritāte. Lai efektīvu iejaukšanos pārvērstu vadības lēmumos, lai izvērtētu dažādu iejaukšanās veidu izmaksas, efektivitāti un priekšrocības, tostarp attiecībā uz pacientu drošību, lai noteiktu vajadzības un nosacījumus cilvēkresursu atbilstīgam nodrošinājumam, analizētu faktorus, kas ietekmē augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamību (arī grupām ar sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem) uz vienlīdzības pamata, tostarp iedzīvotāju skaita izmaiņu analīzi (piemēram, novecošana, mobilitāte un migrācija, mainīga darba vieta).

–  Uzlabota slimību profilakse un labāka medikamentu izmantošana. Lai izstrādātu efektīvus sabiedrības veselības pasākumus, kuros risināti galvenie veselību ietekmējošie faktori (piemēram, stress, uzturs, dzīvesveids vai vides faktori un to mijiedarbība ar ārstniecības līdzekļiem). Lai dažādos veselības aprūpes apstākļos noteiktu pareizu iejaukšanos ar mērķi uzlabot medikamentu izrakstīšanu un to, kā pacienti lieto zāles (tostarp zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzības aspektus un zāļu mijiedarbību).

–  Jaunu veselības terapiju un tehnoloģiju pareiza izmantošana. Jaunu medicīnas tehnoloģiju (tostarp ierīču) un progresīvu terapiju, kas nodrošina augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un noderīgumu, ilgtermiņa drošuma un efektivitātes novērtējums un plaša mēroga lietošanas kontrole.

2.  Pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, biotehnoloģija

Mērķis

Izveidot Eiropā uz zinātnes atziņām balstītu bioekonomiku(20), apvienojot zinātni, rūpniecību un citas ieinteresētās puses, lai izmantotu jaunas pētniecības iespējas, risinot sociālas, vides un ekonomikas problēmas: pieaugošs pieprasījums pēc drošākas, veselīgākas, kvalitatīvākas pārtikas un pēc atjaunīgo bioresursu ilgtspējīgas izmantošanas un ražošanas; pieaugošais epizootijas un zoonozes slimību, kā arī ar pārtiku saistītu traucējumu risks; draudi lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības ražošanas ilgtspējībai un drošībai; pieaugošais pieprasījums pēc augstas kvalitātes pārtikas, ņemot vērā dzīvnieku labturības un lauku un piekrastes apstākļus un reakciju uz specifiskām patērētāju vajadzībām uztura ziņā.

Pamatojums

Inovācijas un zināšanu attīstība bioloģisko resursu (mikroorganismu, augu, dzīvnieku) ilgtspējīgā apsaimniekošanā, ražošanā un izmantošanā sniegs pamatu jauniem, ilgtspējīgiem, drošiem, ekoloģiski efektīviem un konkurētspējīgiem produktiem lauksaimniecības, zivsaimniecības, lopbarības, pārtikas, veselības, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā, kā arī saistītajās nozarēs. Saskaņā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz zinātnēm par dzīvību un biotehnoloģiju(21) tas palīdzēs palielināt Eiropas lauksaimniecības un biotehnoloģijas, sēklu ražošanas un pārtikas uzņēmumu, īpaši augsto tehnoloģiju MVU, konkurētspēju, tajā pat laikā uzlabojot sociālo labklājību.

Pētniecība par pārtikas un dzīvnieku barības aprites drošumu, ar uzturu saistītām slimībām, pārtikas izvēli un pārtikas un uztura ietekmi uz veselību palīdzēs apkarot ar pārtiku saistītos veselības traucējumus (piem., aptaukošanās, alerģijas) un infekcijas slimības (piem., transmisīvā sūkļveida encefalopātija, putnu gripa), vienlaicīgi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu pašreizējās politikas un noteikumu īstenošanā un nākamās politikas un regulējuma formulēšanā sabiedrības, dzīvnieku, augu veselības un patērētāju aizsardzības jomā.

Eiropas uzņēmumu dažādība šajās jomās un tas, ka lielākā daļa uzņēmumu ir mazi, kas ir viena no Savienības priekšrocībām un iespējām, izraisa fragmentētu pieeju līdzīgām problēmām. Tās var labāk atrisināt, ieviešot lielāku sadarbību un zināšanu apmaiņu, piemēram, par jaunām metodoloģijām, tehnoloģijām, procesiem un standartiem, kas rodas sakarā ar izmaiņām Kopienas tiesību aktos.

Vairākas Eiropas tehnoloģiju platformas veicina kopīgu pētniecības prioritāšu noteikšanu tādās jomās kā augu genomika un biotehnoloģija, mežsaimniecība un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība, dzīvnieku veselība, lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, pārtika un rūpnieciskā biotehnoloģija. Veiktā zinātniskā izpēte nodrošinās pamata zināšanas, kas nepieciešamas, lai atbalstītu kopējo lauksaimniecības politiku un Eiropas mežsaimniecības stratēģiju; lauksaimniecības un tirdzniecības jautājumus; ģenētiski modificētu organismu ("ĢMO") drošības aspektus; noteikumus par pārtikas drošību; Kopienas dzīvnieku veselības, slimību kontroles un labturības standartus; un kopējās zivsaimniecības politikas reformu, ar ko cenšas nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspējīgu attīstību un zivsaimniecības produktu nekaitīgumu (22). Lai nodrošinātu sociālo nozīmību, ir paredzēta arī elastīga reaģēšana uz jaunām politikas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz jauniem riskiem, jaunām sociālām vai ekonomikas tendencēm un vajadzībām.

Darbības

· Zemes, meža un ūdens vides bioloģisko resursu ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana: veicināt pētniecību, tostarp tādas tehnoloģijas kā genomika, proteomika, metabolomika, sistēmu bioloģija bioinformātika un mikroorganismu, augu un dzīvnieku konverģējošas tehnoloģijas, tostarp minēto organismu bioloģiskās daudzveidības ekspluatāciju un ilgtspējīgu izmantošanu.

Attiecībā uz sauszemes bioloģiskajiem resursiem tiks veikta šāda pētniecība: augsnes auglība, uzlaboti kultūraugi un ražošanas sistēmas visā to daudzveidībā, tostarp bioloģiskā lauksaimniecība, kvalitatīvas ražošanas shēmas un ģMO ietekmes uz vidi un cilvēkiem pārraudzība un novērtējums; augu veselība, ilgtspējīga, konkurētspējīga un daudzfunkcionāla lauksaimniecība un mežsaimniecība; lauku attīstība; dzīvnieku veselība un labturība, audzēšana un ražošana; dzīvnieku infekcijas slimības, tostarp epidemioloģiski pētījumi, zoonozes un to patogēni mehānismi, un slimības, kas saistītas ar dzīvnieku barību; citi draudi pārtikas ražošanas ilgtspējībai un drošībai, tostarp klimata pārmaiņas; dzīvnieku izcelsmes atkritumu droša iznīcināšana.

Attiecībā uz bioloģiskiem resursiem no ūdens vides pētniecība atbalstīs zivsaimniecības ilgtspējību un konkurētspēju, nodrošinās zinātnisko un tehnisko bāzi zvejniecības pārvaldībai un atbalstīs akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, tostarp audzēšanu un labturību.

Līdzekļu (tostarp IKT līdzekļu) izstrādāšana, kas vajadzīgi politikas veidotājiem un citiem dalībniekiem tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra un lauku attīstība (ainavu, zemes apsaimniekošanas politika utt.); ražošanas sociālekonomiskie un ētiskie aspekti.

· Princips "no galda uz saimniecību" – pārtika (tostarp pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem), veselība un labklājība: pārtikas un lopbarības patērētāju, sabiedrības, kultūras, rūpniecības un veselības, kā arī tradicionālie aspekti, tostarp uzvedības zinātnes un kognitīvās zinātnes; uzturs, ar uzturu saistītās slimības un traucējumi, tostarp aptaukošanās un alerģijas bērniem un pieaugušajiem; uzturs saistībā ar slimību profilaksi (tostarp labākas zināšanas par pārtikas veselību uzlabojošajām sastāvdaļām un īpašībām); inovatīvas pārtikas un lopbarības apstrādes tehnoloģijas (tostarp iepakošana un tehnoloģijas no jomām, kas nav saistītas ar pārtiku); pārtikas, dzērienu un lopbarības uzlabota kvalitāte un nekaitīgums, gan no ķīmiskā, gan no bioloģiskā viedokļa; uzlabotas pārtikas drošuma garantēšanas metodoloģijas; pārtikas aprites integritāte (un kontrole); fiziskā un bioloģiskā vides ietekme uz pārtikas/lopbarības apriti un pārtikas/lopbarības aprites ietekme uz vidi; ietekme uz pārtikas apriti un tās izturība pret globālajām izmaiņām; kopējā pārtikas aprites koncepcija (tostarp pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem, un citas pārtikas izejvielas un sastāvdaļas); izsekojamība un tās tālākā attīstība; pārtikas īstums; jaunu sastāvdaļu un produktu izstrāde.

· Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija un bioķīmija ilgtspējīgiem nepārtikas produktiem un procesiem: uzlaboti kultūraugi un meža resursi, izejvielas, jūras produkti un biomasa (tostarp jūras resursi) enerģijai, videi, kā arī produkti ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, materiāli un ķīmiskas vielas (tostarp bioloģiski resursi, kas izmantojami farmācijas nozarē un medicīnā), tostarp jaunas lauksaimniecības sistēmas, bioprocesi un bioloģiskas pārstrādes rūpnīcas koncepcijas; biokatalīze; jauni un uzlaboti mikroorganismi un fermenti mežsaimniecība un koksnes apstrādes un pārstrādes produkti un procesi; vides bioatveseļošana un tīrāka biopārstrāde, agrārās nozares atkritumu un blakusproduktu utilizācija.

3.  Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)

Mērķis

Uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot IKT nākotnes attīstību, lai izpildītu sabiedrības un ekonomikas prasības. IKT ir uz zināšanām balstītas sabiedrības pamatā. Pasākumi stiprinās Eiropas zinātnes un tehnoloģiju bāzi un nodrošinās tās globāli vadošo lomu IKT jomā, palīdzēs virzīt un veicināt produktu, pakalpojumu un procesu inovācijas un radošu pieeju, izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri pārvērsta jaunās priekšrocībās Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru un valdību interesēs. Šīs darbības arī palīdzēs samazināt digitālplaisas un sociālo atstumtību.

Pamatojums

IKT ir svarīgas Eiropas nākotnei un tās ir Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatā. Tām ir veicinošs iespaids trīs būtiskās jomās: produktivitātē un inovācijās, sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanā un zinātnes un tehnoloģijas progresā. Pusi no produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu tautsaimniecībās nodrošina IKT ietekme uz produktiem, pakalpojumiem un uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir galvenais faktors inovāciju un jaunrades veicināšanā un vērtību izmaiņu apgūšanā ražošanas un pakalpojumu nozarē.

IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc veselības un sociālās aprūpes, jo īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tostarp novecojošajai sabiedrībai, un lai modernizētu valsts kompetencē esošos pakalpojumus, piemēram, izglītība, kultūras mantojums, drošība, enerģētika, transports un vide, kā arī lai veicinātu pārvaldības un politikas veidošanas procesu pieejamību un pārredzamību. IKT ir svarīga nozīme pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomas pārvaldībā un informācijas izplatīšanā, un tās paātrina citu zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo tās ietekmē veidu, kā zinātnieki veic izpēti, sadarbojas un rada inovācijas.

Ekonomikas un sabiedrības augošās vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu un vajadzību tālāk paplašināt tehnoloģijas robežas, kā arī izstrādāt inovatīvus, augstvērtīgus, uz IKT balstītus produktus un pakalpojumus, nosaka plašu risināmo pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām vajadzībām nozīmē: neizcelt tehnoloģiju sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to funkcionalitāti; padarīt tehnoloģijas funkcionālas, ļoti viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā pieņemamas; nodrošināt jaunas uz IKT balstītas lietojumprogrammas, risinājumus un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un pielāgojami lietotāju kontekstam un vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam "vairāk par mazāku cenu" IKT pētnieki ir iesaistīti globālā sacensībā pievēršoties miniaturizācijai, apgūstot datoru, komunikācijas un informācijas nesēju tehnoloģiju saplūšanu, tostarp sistēmu tālāku savstarpēju izmantojamību, kā arī integrēšanu ar citām saistītām zinātnēm un disciplīnām, un sistēmu radīšanai, kas varētu apgūt zināšanas un attīstīties.

Ņemot vērā šos dažādos centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze. IKT pētniecības pasākumi arī balstīsies uz plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu kopumu, tostarp biozinātnēm un zinātni par dzīvību, ķīmiju, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas un sociālajām zinātnēm un humanitārām nozarēm.

IKT ir viena no pētniecības ziņā visintensīvākajām nozarēm. IKT pētniecības īpatsvars valsts un privātajā sektorā veido trešdaļu no kopējā pētniecības apjoma visās lielākajās tautsaimniecībās. Lai gan Eiropai jau ir rūpnieciski un tehnoloģiski vadošā loma galvenajās IKT jomās, tā atpaliek no saviem lielākajiem konkurentiem investīciju ziņā, kas veltītas IKT pētniecībai. Maksimālo labumu no iespējām, ko var sniegt IKT attīstība, mēs varam gūt tikai tad, ja no jauna tiek apvienoti un palielināti centieni Eiropas līmenī. IKT pētniecība, kuras pamatā ir "atvērtā koda" izstrādes modelis, pierāda savu lietderību kā inovatīva metode sadarbības uzlabošanai. IKT pētniecības rezultātus var izmantot dažādos veidos un tie var radīt dažādus uzņēmējdarbības modeļus.

IKT pētniecības darbības tiks cieši saistītas ar politikas pasākumiem IKT izmantošanai un regulējošiem pasākumiem atbilstīgi visaptverošai un vienotai stratēģijai. Pēc plašām konsultācijām, tostarp ar vairākām Eiropas tehnoloģiju platformām un rūpniecības nozares ierosmēm, ir izvirzītas prioritātes tādās jomās kā nanoelektronika, mikrosistēmas, iegultās sistēmas, mobilie un bezvadu sakari, elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, fotonika, robotika un programmatūra, pakalpojumi un tīkli (Grids), tostarp bezmaksas, brīva un atklātā pirmkoda programmatūra (FLOSS). Vērā ņems arī ilgtspējības jautājumus, jo īpaši elektronikas jomā.

Darbības

Pētniecības loma attiecībā uz nākotnes un jaunajām tehnoloģijām ir īpaši būtiska šajā tēmā, lai atbalstītu progresīvus pētījumus galveno IKT jomā un IKT savienojumā ar citām saistītajām jomām un disciplīnām; lai attīstītu inovatīvas idejas un radikāli jaunus izmantojuma veidus, izpētītu jaunas iespējas IKT pētniecības virzienos, tostarp kvantu ietekmes, sistēmu integrācijas un viedsistēmu izmantojumu.

• IKT tehnoloģiju pīlāri:

–  Nanoelektronika, fotonika un integrētas mikro/nanosistēmas: paplašināt miniaturizācijas, integrācijas, daudzveidības, glabāšanas un apjoma robežas; palielināt jaudu un ražotspēju ar zemākām izmaksām; atvieglot IKT iekļaušanu dažādās lietojumprogrammās; saskarnes; iepriekšēja izpēte, radot vajadzību pētīt jaunas koncepcijas.

–  Plaši pieejami neierobežotas jaudas sakaru tīkli: plaša pieeja dažādiem tīkliem – fiksētiem, mobiliem, bezvadu un apraides tīkliem, kas izplešas no personālā mēroga līdz reģionālam un globālam mērogam, – nodrošinot iespēju piegādāt arvien lielāku datu un pakalpojumu apjomu jebkurā vietā un laikā.

–  Iegultās sistēmas, skaitļošanas tehnika un kontrole: jaudīgas, drošas un dalītas, uzticamas un efektīvas datu apstrādes, datu glabāšanas un sakaru sistēmas un ražojumi, kas ir iebūvēti priekšmetos un materiālā infrastruktūrā un kas var sajust, kontrolēt vidi un pielāgoties tai. diskrēto un nepārtraukto sistēmu savstarpējā izmantojamība.

–  Programmatūra, tīkli (Grids), drošība un uzticamība: dinamiska, pielāgojama, droša un uzticama programmatūra un pakalpojumi, platformas programmatūrai un pakalpojumiem, sarežģītas sistēmas un jauna apstrādes arhitektūra, tostarp to nodrošināšana pakalpojumu veidā.

–  Zināšanas, izziņas un mācību sistēmas: semantiskās sistēmas; saglabāt un izmantot zināšanas, kas ir iekļautas tīmekļa un multivides saturā; saskaņā ar bioloģiskiem principiem veidotas mākslīgas sistēmas, kas uztver, saprot, mācās un attīstās, un darbojas autonomi; atvērto iekārtu un cilvēku mācīšanās, pamatojoties uz labāku cilvēka izziņas izpratni.

–  Modelēšana, vizualizācija, mijiedarbība un jauktā realitāte: instrumenti produktu, pakalpojumu un digitālās vides inovatīvai veidošanai un radīšanai, un dabiskai, valodas-iespējotai un valodas iespējotai mijiedarbībai un komunikācijai.

–  Jaunas perspektīvas IKT jomā, pateicoties citu zinātņu un tehnoloģiju disciplīnu attīstībai, ietverot elementus no matemātikas un fizikas, biotehnoloģijas, materiālu zinātnes un zinātnēm par dzīvību, lai padarītu IKT ierīces apmērā tik mazas, lai tās būtu savietojamas ar dzīviem organismiem un mijiedarbotos ar tiem, lai palielinātu sistēmu inženierijas un informācijas apstrādes veiktspēju un lietotājdraudzīgumu un lai modelētu un imitētu dzīvo pasauli.

· Tehnoloģiju integrēšana:

–  Personālā vide: personālās komunikācijas ierīces un skaitļošanas tehnika, palīgierīces, valkājamie datori, implanti; to saskarnes un starpsavienojumi ar pakalpojumiem un resursiem.

–  Mājas vide: komunikācija, uzraudzība, kontrole, palīdzība; nevainojama savstarpējā izmantojamība un visu ierīču izmantošana; mijiedarbīgais digitālais saturs un pakalpojumi.

–  Robotikas sistēmas: progresīvas autonomās sistēmas; izziņa, kontrole, darbības prasmes, dabiska mijiedarbība un sadarbība; miniaturizācija, humanoīdās tehnoloģijas.

–  Automatizēta infrastruktūra: līdzekļi, lai ikdienas dzīvē visvairāk nepieciešamo infrastruktūru padarītu efektīvāku un vieglāk lietojamu, vieglāk pielāgojamu un uzturamu, izturīgāku lietošanā un aizsargātāku pret atteici.

· Lietojumprogrammu pētniecība:

–  IKT, kas risina sabiedrības problēmas: tādas jaunas sistēmas, inovatīvi materiāli, struktūras, tehnoloģijas un pakalpojumi sabiedriski nozīmīgās jomās, kas uzlabo kvalitāti, efektivitāti, pieejamību un iekļautību, tostarp pieejamību invalīdiem; lietotājdraudzīgas lietojumprogrammas, jauno tehnoloģiju un ierosmju integrēšana, piemēram, interaktīva automatizēta dzīves vide:

–  IKT saturam, jaunradei un personīgai attīstībai:

–  IKT uzņēmumu un rūpniecības nozaru atbalstam:

–  IKT uzticamībai un drošībai: identitātes pārvaldība; autentificēšana un apstiprināšana; privātumu uzlabojošas tehnoloģijas; tiesību un pamatlīdzekļu pārvaldība; aizsardzība pret kiberdraudiem sadarbībā ar citām tēmām, jo īpaši "Drošības" tēmu.

4.  Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas

Mērķis

Uzlabot Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju un radīt zināšanas, lai nodrošinātu tās pārveidošanu no resursu ietilpīgas nozares zināšanu ietilpīgā nozarē, radot radikālas pārmaiņas zināšanās un ieviešot progresīvas zināšanas jauniem lietojumiem, kas ietver dažādas tehnoloģijas un disciplīnas. Tas būs noderīgi kā jaunajām augsto tehnoloģiju nozarēm, tā progresīvākajām uz zināšanām balstītām tradicionālām nozarēm, īpašu uzmanību veltot pienācīgai PTA rezultātu izplatīšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šie pasākumi, pirmkārt, ir saistīti ar tādu tehnoloģiju attīstību, kas ietekmē visas rūpniecības nozares un daudzas citas Septītās pamatprogrammas tēmas.

Pamatojums

Augošās grūtības, kas ietekmē daudzas rūpnieciskās darbības, vērojamas ne tikai tradicionālās nozarēs, kurām raksturīgs augsts darbietilpīgums, bet kļūst vērojama arī starpniecības pakalpojumu nozarē, kas veido Eiropas ekonomikas pamatu, un pat dažos augsto tehnoloģiju sektoros. Jāuztur spēcīga rūpnieciskā bāze, stiprinot zināšanu saturu esošajā rūpniecībā, kā arī veidojot Eiropā uz zinātnes atziņām balstītu zināšanu ietilpīgu rūpniecību, uzsverot pamatpētījumu izmantošanu rūpnieciskiem lietojumiem. Tas ietvers esošās MVU bāzes modernizāciju un jaunu uz zināšanām balstītu MVU izveidi un tālāku izaugsmi, sākot ar zināšanu un kompetences izplatīšanu, īstenojot kopīgas programmas.

Rūpniecības konkurētspēja nākotnē lielā mērā būs atkarīga no nanotehnoloģijām un to izmantošanas. PTA nanozinātnēs un nanotehnoloģijās, ko veic vairākās jomās, var paātrināt Eiropas rūpniecības pārveidošanos. ES pieder atzīta vadošā loma tādās jomās kā nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un ražošanas tehnoloģijas, kas jānostiprina, lai nodrošinātu un palielinātu ES ietekmi augstas globālās konkurences apstākļos.

Materiāli ar jaunām īpašībām ir ļoti svarīgi Eiropas rūpniecības konkurētspējai nākotnē, un tie ir tehniskā progresa pamats daudzās jomās.

Ar rūpniecību saistītas prioritātes un to integrāciju nozares lietojumiem var noteikt ar tādiem pasākumiem kā Eiropas tehnoloģiju platformas tādās jomās kā nanoelektronika, rūpniecība, elektroenerģijas ieguve, tērauda rūpniecība, ķīmija, enerģētika, transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila nozare, keramikas nozare, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība un nanomedicīna. Tas palīdzēs noteikt kopējas pētniecības prioritātes un mērķus. Papildus elastīgai reaģēšanai uz jaunām politikas vajadzībām, kas radīsies Septītās pamatprogrammas laikā, tiks risināti attiecīgie politikas, regulatīvie, standartizācijas un ietekmes jautājumi.

Darbības

· Nanozinātnes, nanotehnoloģijas

–  Jaunu zināšanu radīšana par saskarni un no lieluma atkarīgām parādībām; materiālu īpašību nanomēroga kontrole jauniem lietojumiem; tehnoloģiju integrēšana nanomērogā, tostarp pārraudzība un zondēšana; paškomplektējošas īpašības; nanomotori; nanoierīces un nanosistēmas; metodes un instrumenti raksturošanai un manipulācijām nanomērogā; nano- un augstas precizitātes tehnoloģijas ķīmijā pamatmateriālu un sastāvdaļu ražošanai; līdz nanometram precīzu komponentu pētīšana un ražošana; ietekme uz cilvēka drošību, veselību un vidi; metroloģija, pārraudzība un zondēšana, nomenklatūra un standarti; jaunu koncepciju un pieeju izpēte nozares lietojumiem, ieskaitot jauno tehnoloģiju integrēšanu un konverģenci. Ar pasākumiem pētīs arī nanotehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un nanozinātnes un tehnoloģiju nozīmi sabiedrības problēmu risināšanā.

· Materiāli

–  Jaunu zināšanu radīšana par augstas efektivitātes virsmām un materiāliem jauniem produktiem un procesiem, kā arī to labošanai; uz zinātnes atziņām balstīti materiāli ar pielāgotām īpašībām un paredzamu veiktspēju; uzticamāka konstruēšana un simulācija; skaitļojošā modelēšana; augstāka sarežģītība; saderība ar vidi; nano-, mikro- un makro- funkcionalitātes integrācija ķīmijas tehnoloģijā un materiālu apstrādes nozarēs; jauni nanomateriāli, tostarp nanokompozīti, biomateriāli un hibrīdu materiāli, tostarp to veidošana un apstrādes, īpašību un veiktspējas kontrole.

· Jauna ražošana

–  Radīt apstākļus un resursus ilgtspējīgai uz zināšanām balstītai ražošanai, tostarp, lai veidotu, attīstītu un apstiprinātu jaunas sistēmas saistībā ar jaunām rūpnieciskām vajadzībām, kā arī veicinātu Eiropas rūpnieciskās bāzes modernizāciju; izstrādāt plaša lietojuma ražošanas pamatlīdzekļus pielāgojamai, uz sadarbību un zinātnes atziņām balstītai ražošanai; izstrādāt jaunas inženierzinātnes koncepcijas, izmantojot tehnoloģiju apvienojumu (piemēram, nano-, mikro- bio-, ģeo-, info-, optikas, izziņas un to inženierijas prasības), lai radītu nākamās paaudzes jaunus vai atjaunotus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību un pielāgotos mainīgajām vajadzībām; iesaistīt augstas iedarbības ražošanas tehnoloģijas.

· Tehnoloģiju integrēšana rūpnieciskiem lietojumiem

–  Integrēt jaunas zināšanas, nano- un mikrotehnoloģijas, materiālus un ražošanu lietojumiem vienā vai vairākās nozarēs, tādās kā: veselība, pārtika, būvniecība un ēkas, transports, enerģētika, informācija un komunikācija, ķīmija, vide, tekstilpreces un apģērbs, apavi, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība, tērauda rūpniecība, mašīnbūve.

5.  Enerģētika

Mērķis

Pielāgot pašreizējo enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā sistēmā, kas mazāk būtu atkarīga no importētas degvielas un balstītos uz dažādiem enerģijas avotiem, jo īpaši uz atjaunīgās enerģijas avotiem, enerģijas nesējiem un nepiesārņojošiem avotiem; uzlabot energoefektivitāti, tostarp padarīt enerģijas lietošanu un glabāšanu racionālāku; risināt arvien augošos izaicinājumus saistībā ar piegādes drošību un klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

Pamatojums

Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv lielas problēmas. Nepieciešams steidzami atklāt un izstrādāt piemērotus un savlaicīgus risinājumus, ņemot vērā satraucošas enerģijas pieprasījuma tendences pasaulē, parasto naftas un dabasgāzes krājumu izsīkumu, kā arī vajadzību būtiski ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas nolūkā mazināt klimata pārmaiņu postošās sekas, naftas cenu kaitējošo nepastāvību (jo īpaši attiecībā uz transporta nozari, kas ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām) un ģeopolitisko nestabilitāti naftas piegādātāju apgabalos. Pētniecība enerģētikas jomā ir nozīmīgs ieguldījums, lai nodrošinātu samaksājamas enerģijas cenas mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Pētījumi un demonstrējumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu videi draudzīgākās un rentablākās tehnoloģijas un pasākumus, kas dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt, un izpildīt savas enerģētikas politikas saistības, kā aprakstīts 2000. gada Zaļajā grāmatā par energoapgādes drošību(23), 2005. gada Zaļajā grāmatā par energoefektivitāti(24) un 2006. gada Zaļajā grāmatā par Eiropas stratēģiju stabilam, konkurētspējīgam un drošam enerģētikas tirgum(25).

Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē vairākās enerģijas ražošanas un energoefektivitātes tehnoloģijās. Tā ir pirmajā vietā attiecībā uz modernajām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā saules enerģija, bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves un sadales tehnoloģiju jomā, un tai ir lielas pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pašlaik ir parādījusies konkurence (jo īpaši no ASV un Japānas). Tāpēc Eiropai ir jāuztur un jāattīsta sava vadošā pozīcija, kas prasa ievērojamu darbu un starptautisku sadarbību.

Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai par uzticamu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu ar mazāku CO2 emisiju vai bez tās ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas un jauni materiāli, kuru radīšanā iesaistītais risks ir liels un ieguvumi pārāk nekonkrēti, lai privātie uzņēmumi sniegtu visu vajadzīgo finansējumu pētniecībai, attīstībai, demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ privātā sektora ieguldījumu veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un, lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, būtu jāapvieno Eiropas centieni un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā būtiska loma ir Eiropas tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā apvienojot vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Efektivitātes palielināšana visā enerģētikas sistēmā, no avota līdz lietotājam, ir būtiska un tā ir visas enerģētikas tēmas pamatā. Atzīstot to ievērojamo ieguldījumu nākotnes ilgtspējīgās enerģētikas sistēmās, atjaunīgajiem enerģijas avotiem un enerģijas efektivitātei tās pēdējā izmantošanas stadijā būs galvenā vieta šajā tēmā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pētniecības, attīstības un demonstrācijas veicināšanai, kā arī spēju palielināšanas sekmēšanai šajā jomā. Šajā sakarā pilnībā izmantos sinerģiju ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas sastāvdaļu – programmu 'Saprātīga enerģija Eiropai'. Tiks arī pētītas iespējas turpmākām liela mēroga ierosmēm, kas integrētu finansējumu no dažādiem avotiem (piemēram, KTI).

Ir paredzēta īpaša darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas politikas veidošanai, kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas vajadzībām, piemēram, saistībā ar Eiropas enerģētikas politikas lomu starptautisko ar klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu nestabilitāti un pārtraukumiem.

Darbības

· ūdeņradis un kurināmā elementi

Integrētas darbības, lai nodrošinātu stabilu tehnoloģisku pamatu konkurētspējīgai ES kurināmā elementu un ūdeņraža nozarei stacionāriem, pārnēsājamiem un transporta lietojumiem. Ūdeņraža un kurināmā elementu Eiropas tehnoloģiju platforma atbalsta šo pasākumu, ierosinot integrētu pētniecības un ieviešanas stratēģiju.

· Atjaunīgās elektroenerģijas ražošana

Tehnoloģijas, lai palielinātu vispārējo pārveides efektivitāti, izmaksu efektivitāti un uzticamību, samazinot izmaksas elektrības ražošanai no vietējiem atjaunīgiem enerģijas avotiem, tostarp atkritumiem, un lai izstrādātu un demonstrētu tehnoloģijas, kas ir piemērotas dažādiem reģionāliem apstākļiem.

· Atjaunīgo veidu degvielas ražošana

Integrētas degvielas ražošanas sistēmas un pārveides tehnoloģijas: izstrādāt un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem, šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem (tostarp ūdeņradim), ko ražo no atjaunīgiem enerģijas avotiem, tostarp biomasas un atkritumiem, lai radītu oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu ražošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu, jo īpaši biodegvielu transportam un elektrības ražošanu.

· Atjaunīgie avoti apsildei un dzesēšanai

Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt tehnoloģijas un iekārtas, tostarp uzglabāšanas tehnoloģijas, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izmaksas aktīvajai un pasīvajai apsildei un dzesēšanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, nodrošinot to lietošanu dažādos reģionālos apstākļos, kur iespējams konstatēt pietiekami lielu potenciālu.

· CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa elektroenerģijas ieguvei

Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt tehnoloģijas, lai krasi samazinātu izrakteņu kurināmā izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties nodrošināt efektīvas un ekonomiskas elektroenerģijas un/vai siltuma ieguves stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni, pamatojoties uz CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, jo īpaši uzglabāšanu pazemē.

· Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas

Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt tehnoloģijas, lai būtiski uzlabotu iekārtu efektivitāti, uzticamību un izmaksas, attīstot un demonstrējot tīrās akmeņogļu un citu cieto kurināmo pārveides tehnoloģijas, tostarp ķīmijas procesus, ražojot arī sekundārus enerģijas nesējus (tostarp ūdeņradi) un gāzveida vai šķidros kurināmos. Darbības attiecīgi tiks saistītas ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām vai ar biomasas kopizmantošanu.

· Viedi enerģētikas tīkli

Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt, kā palielināt Eiropas elektrības un gāzes sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību, uzticamību un kvalitāti, īpaši integrētākā Eiropas enerģijas tirgū, piemēram, pārveidojot pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā (patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā, izstrādājot enerģijas uzglabāšanas iespējas un novēršot šķēršļus izkliedētu un atjaunīgu enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai integrēšanai.

· Energoefektivitāte un ietaupījumi

Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt jaunas koncepcijas, optimizēt pārbaudītas koncepcijas un tehnoloģijas, lai veicinātu tālāku galīgo un primāro enerģijas patēriņa ietaupījumu to aprites cikla laikā ēkām (tostarp apgaismei), transportam, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju integrēšanu (tostarp koģenerāciju un poliģenerāciju), jaunu atjaunīgo enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas pieprasījuma pārvaldības pasākumus un iekārtas, un minimālu klimata ietekmes ēku demonstrāciju.

· Zināšanas enerģētikas politikas veidošanai

Izstrādāt līdzekļus, metodes un modeļus, lai izvērtētu galvenos ekonomikas un sociālos jautājumus saistībā ar enerģijas tehnoloģijām un nodrošināt skaitliskus mērķus un attīstības modeļus vidējam un ilgam termiņam (tostarp nodrošinot zinātnisku atbalstu politikas izstrādei).

6.  Vide (tostarp klimata pārmaiņas)

Mērķis

Vides un tās resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, padziļinot mūsu zināšanas par mijiedarbību starp klimatu, biosfēru, ekosistēmām un cilvēka darbībām un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, līdzekļus un pakalpojumus, lai integrēti risinātu globālos ar vidi saistītos jautājumus. Īpašu vērību pievērsīs klimata, ekoloģisko, sauszemes un okeāna sistēmas izmaiņu paredzēšanai; instrumentiem un tehnoloģijām, lai kontrolētu, novērstu, mazinātu un pielāgotu ietekmi uz vidi un apdraudējumu, tostarp veselības apdraudējumu, kā arī instrumentiem un tehnoloģijām, lai saglabātu dabas un cilvēka radīto vidi.

Pamatojums

Vides problēmas pārsniedz valstu robežas, un to risināšanai ir nepieciešama koordinēta pieeja Eiropas un bieži vien pasaules līmenī. Zemes dabas resursus un cilvēka veidoto vidi negatīvi ietekmē iedzīvotāju pieaugums, urbanizācija, būvniecība, lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības, transporta un enerģētikas nozaru nepārtraukta paplašināšanās, kā arī klimata mainīgums un sasilšana vietējā, reģionālā un pasaules mērogā. Eiropai jānodrošina ilgtspējīga vides jautājumu risināšana, vienlaicīgi uzlabojot konkurētspēju un nostiprinot Eiropas rūpniecību. Lai sasniegtu "kritisko masu", ņemot vērā vides pētniecības mērogu, apjomu un augstu sarežģītības līmeni, ir vajadzīga sadarbība visā ES. Sadarbība atvieglos kopēju plānošanu, savienotu un savstarpēji izmantojamu datu bāžu izmantošanu un saskanīgu liela mēroga novērošanas un prognozēšanas sistēmu attīstību. Pētniecībai būtu jārisina jautājumi saistībā ar datu vadības nepieciešamību un informācijas pakalpojumiem, un problēmas, kas saistītas ar datu pārraidi, integrāciju, kartēšanu.

Pētniecība ES līmenī ir vajadzīga, lai īstenotu starptautiskas saistības, tādas kā ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto protokols, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, ANO Konvencija cīņai ar pārtuksnešošanos, Stokholmas Konvencija par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, 2002. gada Pasaules sammits par noturīgu attīstību, tostarp ES ūdens iniciatīva, un sniegtu ieguldījumu darbam, ko veic Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos un Zemes novērošanas iniciatīvā.

Turklāt ir nozīmīgas pētniecības vajadzības, kas rodas no spēkā esošām un jaunām ES mēroga politikas jomām, Sestās vides rīcības programmas un saistīto tematisko stratēģiju (piem., ES jūras stratēģija) īstenošanas, Vides tehnoloģiju un Vides un veselības rīcības plānu, programmu un direktīvu ieviešanas, ūdens pamatdirektīvas un NATURA 2000 īstenošanas.

ES ir jānostiprina tās stāvoklis pasaules tirgū vides tehnoloģiju jomā. Šādas tehnoloģijas palīdz nodrošināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, palīdzot radīt ilgtspējīgu izaugsmi, sniedzot ekoloģiski efektīvus dažāda mēroga vides problēmu risinājumus un aizsargājot mūsu kultūras un dabas mantojumu. Ar vidi saistītās prasības darbojas kā inovāciju stimuls un var nodrošināt uzņēmējdarbības iespējas un lielāku konkurētspēju, vienlaikus garantējot ilgtspējīgāku nākotni nākamajām paaudzēm. Eiropas tehnoloģiju platformas ūdensapgādes, kanalizācijas un asenizācijas, un ilgtspējīgas ķīmijas jomā apstiprina ES līmeņa darbības nepieciešamību, un to pētniecības programmas ir ņemtas vērā turpmāk izklāstītajās darbībās. Citas platformas (piemēram, būvniecības un mežsaimniecības jomā) daļēji nodarbojas ar vides tehnoloģiju jautājumiem, un tās arī ir ņemtas vērā. Sociālekonomiskajiem aspektiem ir īpaši spēcīga ietekme uz vides tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu tirgū, un to vēlāko piemērošanu, kā tas ir, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošanas gadījumā. Pasākumos jāņem vērā politikas jomu un tehnoloģiskās izstrādes sociālekonomiskos aspektus, kad vien tas ir būtiski attiecīgajai tēmai.

Turpmāk izklāstīti vairāki pasākumi(26), no kuriem daudzi ir tieši saistīti ar politikas vajadzībām. Tomēr var sniegt papildu atbalstu jaunām politikas vajadzībām, piemēram, lai novērtētu ES politiku ietekmi uz ilgtspējību; saistībā ar pārraudzību attiecībā uz darbībām klimata pārmaiņu risināšanai pēc Kioto protokola pieņemšanas; un ar jaunu politiku vides jomā, kā, piemēram, Eiropas Augsnes stratēģija ietverto un to, kas attiecas uz jūrniecības politiku, standartiem un noteikumiem.

Darbības

· Klimata pārmaiņas, piesārņojums un riski

–  Ietekme uz vidi un klimatu: klimata un sauszemes, un jūras sistēmas, tostarp polāro reģionu, darbība; pielāgošanās un ietekmes mazināšanas pasākumi; gaisa, grunts un ūdens piesārņojums; izmaiņas atmosfēras sastāvā un ūdens ciklā; globāla un reģionāla mijiedarbība starp klimatu un atmosfēru, zemes virsmu, ledu un okeānu; un ietekme uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, tostarp jūras līmeņa paaugstināšanās ietekme uz piekrastes zonām un ietekme uz īpaši jutīgām zonām.

–  Vide un veselība: vides negatīvo faktoru mijiedarbība ar cilvēka veselību, tostarp avotu noteikšana, biomonitoringa pētījumi par vidi, kas saistīta ar veselību, iekštelpu gaisa kvalitāte un saistība ar iekštelpu vidi, pilsētvide, automašīnu izplūdes gāzes un ietekme, un jaunie riska faktori; integrētas riska novērtēšanas metodes bīstamām vielām, tostarp alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem; vides radītā veselības apdraudējuma kvantitatīva noteikšana un izmaksu un ieguvumu analīze, novēršanas stratēģiju indikatori.

–  Dabas apdraudējums: uzlabot ar ģeoloģisko apdraudējumu (piemēram, zemestrīces, vulkāni, cunami) un klimatu saistīto katastrofu (piemēram, vētras, sausums, plūdi, mežu ugunsgrēki, zemes nogruvumi, lavīnas un citi ārkārtas stāvokļi) prognozēšanu un integrētu apdraudējuma, sensibilitātes un riska novērtējumu, kā arī to ietekmes novērtējumu; izstrādāt agrīnā brīdinājuma sistēmas un uzlabot novēršanas, ietekmes mazināšanas un pārvaldības stratēģijas, arī ar pieeju, kas ņem vērā daudzus riskus.

· Resursu ilgtspējīga apsaimniekošana

–  Dabas un cilvēka veidotu resursu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana: ekosistēmas; ūdens resursu apsaimniekošana; atkritumu apsaimniekošana un novēršana; bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un pārvaldība, tostarp invazīvu svešu sugu kontrole, augsnes, jūras gultnes, lagūnu un piekrastes zonu aizsardzība, pasākumi pret pārtuksnešošanos un augsnes degradāciju, ainavu saglabāšana; ilgtspējīga mežu izmantošana un apsaimniekošana; pilsētvides, tostarp postindustriālo zonu, ilgtspējīga apsaimniekošana un plānošana; datu pārvalde un informācijas pakalpojumi; ar dabas procesiem saistītā novērtēšana un prognozēšana.

–  Jūras vides pārvaldība: cilvēka darbību ietekme uz jūras vidi un tās resursiem; piesārņojums un eitrofikācija reģionālās jūrās un piekrastes zonās; dziļjūras ekosistēmas; jūras bioloģiskās daudzveidības tendenču, ekosistēmas procesu un okeāna cirkulācijas novērtēšana; jūras gultnes ģeoloģija; stratēģiju, koncepciju un rīku izstrāde okeāna un tā resursu ilgtspējīgai izmantošanai.

· Vides tehnoloģijas

–  Vides tehnoloģijas dabas un cilvēka veidotās vides novērošanai, imitācijai, profilaksei, ietekmes mazināšanai, pielāgošanai, atveseļošanai un atjaunošanai: saistībā ar ūdeni, klimatu, gaisu, jūras, pilsētas un lauku vidi, augsni, atkritumu apstrādi, otrreizējo pārstrādi, tīrās ražošanas procesiem un ilgtspējīgiem ražojumiem, ķīmisko vielu drošību.

–  Kultūras mantojuma, tostarp cilvēku apdzīvoto teritoriju, aizsardzība, saglabāšana un uzlabošana: uzlabots kultūras mantojuma bojājumu novērtējums, inovatīvu saglabāšanas stratēģiju izstrāde, veicināt kultūras mantojuma integrāciju pilsētu vidē.

–  Tehnoloģiju novērtēšana, apstiprināšana un testēšana: metodes un instrumenti procesu, tehnoloģiju un produktu vides riska un dzīves cikla novērtēšanai, tostarp alternatīvas testēšanas stratēģijas un jo īpaši ar dzīvniekiem nesaistītas rūpniecisku ķīmisko vielu testēšanas metodes; atbalsts ilgtspējīgas ķīmijas, mežu tehnoloģijas, ūdensapgādes un kanalizācijas un asenizācijas platformām (27); nākamās Eiropas vides tehnoloģiju apstiprināšanas un testēšanas programmas zinātniskie un tehnoloģiskie aspekti, trešo personu novērtēšanas instrumentu papildināšana.

· Zemes novērošanas un novērtēšanas instrumenti

–  Zemes un okeāna novērošanas sistēmas un monitoringa metodes videi un ilgtspējīgai attīstībai: veicināt novērošanas sistēmu attīstību un integrāciju vides un ilgtspējības jautājumu nolūkos saskaņā ar GEOSS (ko papildina GMES); sistēmu savstarpēja izmantojamība un informācijas optimizēšana vides parādību izpratnei, modelēšanai un prognozēšanai, lai novērtētu, pētītu vai apsaimniekotu dabas resursus.

–  Ilgtspējīgas attīstības prognozēšanas metodes un novērtēšanas instrumenti, ņemot vērā dažādus novērošanas mērogus: modelēšanas saiknes starp tautsaimniecību/vidi/sabiedrību, tostarp uz tirgu balstītie instrumenti, sekundāras sekas, robežvērtības, zināšanu bāzes un metodiku izstrāde ilgtspējības novērtējumam attiecībā uz svarīgākajiem jautājumiem, tādiem kā zemes izmantošana un ar jūru saistītie jautājumi; pilsētu attīstība, sociālās un ekonomikas problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām.

7.  Transports (tostarp aeronautika)

Mērķis

Pamatojoties uz tehnoloģiju un operatīvo attīstību un uz Eiropas transporta politiku, visu iedzīvotāju, sabiedrības un klimata politikas labā izstrādāt integrētas drošākas, videi nekaitīgākas un "viedākas" Eiropas transporta sistēmas, kas atbilstu dabas un vides resursu saglabāšanas prasībām; nostiprināt un turpmāk attīstīt konkurētspēju, ko pasaules tirgū ir sasnieguši Eiropas rūpniecības pārstāvji.

Pamatojums

Transporta nozare ir viens no Eiropas stiprākajiem punktiem: gaisa transporta nozare veido 2,6% no ES IKP (nodrošinot 3,1 miljonu darbavietu), un virszemes transporta nozare rada 11% no ES IKP (nodrošinot darbu 16 miljoniem cilvēku). Tomēr transports rada 25% no visa ES CO2 emisiju apjoma, tādēļ ir absolūti nepieciešams padarīt šo nozari "videi draudzīgāku", lai nodrošinātu ilgtspējīgāku transporta nozares darbību un saderību ar izaugsmes tempiem, kā norādīts Baltajā grāmatā "Eiropas Transporta Politika 2010. gadam: laiks lemt"(28).

ES paplašināšanās un ekonomikas attīstība (palielinot zemes platību par 25% un iedzīvotāju skaitu par 20%) rada jaunu izaicinājumu cilvēku un preču efektīvai, rentablai un ilgtspējīgai pārvadāšanai. Transportam ir tieša saistība ar citām svarīgām politikas jomām, tādām kā tirdzniecība, konkurence, nodarbinātība, vide, kohēzija, enerģētika, drošība un iekšējais tirgus.

Investīcijas pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ES transporta nozarē ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu tehnoloģiskas konkurētspējas priekšrocības pasaules tirgos(29). Darbības Eiropas līmenī stimulēs arī rūpniecības restrukturizāciju, tostarp piegādes ķēdes un jo īpaši MVU integrāciju.

Eiropas tehnoloģiju platformu(30) izstrādātajās darba programmās atbalstīta vajadzība attīstīt jaunu "transporta sistēmu" perspektīvu, kurā ņemta vērā transportlīdzekļu vai kuģošanas līdzekļu, transporta tīklu vai infrastruktūras un transporta pakalpojumu lietošanas mijiedarbība un kuru var izstrādāt vienīgi Eiropas līmenī. PTA izmaksas visās šajās jomās būtiski pieaug, un ir vajadzīga sadarbība ES mērogā, lai ļautu dažādu PTA sniedzēju "kritiskajai masai" rentabli atrisināt šāda mēroga daudzdisciplināras problēmas tādās jomās kā nākotnes "tīrs un drošs transportlīdzeklis", savstarpējā izmantojamība un kombinētie pārvadājumi ar īpašu uzsvaru uz ūdens un dzelzceļa transportu, pieejamām cenām, nekaitīgumu, ietilpību, drošību un ietekmi uz vidi paplašinātā Eiropas Savienībā. Eiropas politiku īstenošanai būs arī jāizstrādā tehnoloģijas Galileo sistēmas un tās lietojumu atbalstam.

Politikas veidotāju vajadzības, tāpat kā turpmāk izklāstīto tēmu un pasākumu ciešā saistība ar rūpniecību, tiks risinātas integrētā veidā, aptverot transporta politikas ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Turklāt tiks sniegts atbalsts, lai reaģētu uz pašreizējām un jaunām politikas vajadzībām, piemēram, saistībā ar notikumu attīstību jūrniecības politikā vai Vienotās Eiropas gaisa telpas ieviešanu.

Darbības

· Aeronautika un gaisa satiksme

–  Videi draudzīgāks gaisa transports: emisiju, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju un trokšņa traucējumu samazināšana, ietverot darbu pie motoru un alternatīvu degvielu, konstrukciju un jaunu lidaparātu, arī rotorlidaparātu (tostarp helikopteru un lidaparātu ar maināmu rotora leņķi) projektu izstrādes, lidostu darbību un satiksmes pārvaldību.

–  Laika efektivitātes palielināšana: kustību saraksta efektivitātes uzlabošana, koncentrējoties uz inovatīvām gaisa satiksmes pārvaldes sistēmām atbilstīgi Vienotās gaisa telpas politikas efektīvai īstenošanai, kas apvieno gaisa, zemes un kosmosa elementus, tostarp satiksmes plūsmu un gaisa kuģu lielāku autonomiju.

–  Patērētāju apmierinātības un drošības garantēšana: pasažieru komforta uzlabošana, inovatīvi pakalpojumi lidojuma laikā un pasažieru efektīvāka apkalpošana; visu gaisa transporta drošības aspektu uzlabošana; plašāka gaisa kuģu izvēle, sākot no plata korpusa līdz mazāka izmēra transportlīdzekļiem, ko varētu lietot dažādi (tostarp reģionāli).

–  Izmaksu efektivitātes uzlabošana: samazināt izmaksas saistībā ar produktu attīstību, ražošanu un ekspluatāciju, koncentrējoties uz inovatīvu apkopi un iespējām iztikt bez apkopes, remontu un kapitālremontu vai uz gaisa kuģiem, kuriem nav vajadzīga tehniskā apkope, remonts un kapitālremonts, lielāku automatizācijas un simulācijas izmantošanu.

–  Gaisa kuģu un pasažieru aizsardzība: ceļotāja, apkalpes, gaisa kuģa un gaisa satiksmes sistēmas aizsardzības pasākumu uzlabošana, piemēram, uzlabotas datu un identifikācijas metodes, gaisa kuģa aizsardzība pret uzbrukumu, no drošības viedokļa uzlabota gaisa kuģu konstrukcija.

–  Vadošā loma nākotnes gaisa transportā: ilgāka termiņa aviācijas problēmu risināšana, ieviešot radikālākus, no vides viedokļa efektīvus, pieejamus un inovatīvu tehnoloģiju apvienojumus, kas radītu nozīmīgu progresu gaisa transportā.

· Ilgtspējīgs virszemes un virsūdens transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)

–  Videi draudzīgāks virszemes transports: vides un trokšņa piesārņojuma samazināšana, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana; klimata pārmaiņu un transporta ietekmes uz vidi samazināšana, samazinot emisijas ar tehnoloģiskiem un sociālekonomiskiem līdzekļiem, kā arī lietotāju mācības; tīru un efektīvu motoru un transmisiju izstrāde, izmantojot hibrīdās tehnoloģijas un alternatīvu degvielu, kā piemēram ūdeņradi un kurināmā elementus, ņemot vērā rentabilitātes un energoefektivitātes apsvērumus; nolietojuma stratēģijas transportlīdzekļiem un kuģošanas līdzekļiem.

–  Veicināt un palielināt kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un transporta koridoru atslogošanu: ilgtspējīgu inovatīvu, kombinētu un savstarpēji izmantojamu reģionālu un valsts transporta un loģistikas tīklu, infrastruktūras un sistēmu attīstība Eiropā; izmaksu internalizācija; informācijas apmaiņa starp transportlīdzekli/kuģošanas līdzekli un transporta infrastruktūru; infrastruktūras jaudas optimizēšana; transporta veida maiņas stratēģijas, lai rosinātu izmantot energoefektīvus transporta veidus.

–  Nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās visiem pilsoņiem, tostarp cilvēkiem, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā: inovatīvas organizācijas shēmas, tostarp tīri un droši transportlīdzekļi, un transportlīdzekļi ar zemāku piesārņojuma līmeni, jauni augstas kvalitātes sabiedriskā transporta veidi un privātā transporta racionalizācija, komunikāciju infrastruktūra, integrēta pilsētas un transporta plānošana, ņemot vērā to saikni ar izaugsmi un nodarbinātību.

–  Uzlabot drošumu un drošību: transporta sistēmas uzlabošana, apstākļu uzlabošana attiecībā uz transporta darbībās iesaistītajiem transportlīdzekļu vadītājiem, pasažieriem, apkalpes locekļiem, velosipēdistiem un gājējiem, kā arī kravām; projektējot un darbinot transportlīdzekļus, kuģošanas līdzekļus un infrastruktūru, kā arī transporta sistēmā kopumā.

–  Stiprināt konkurētspēju: projektēšanas procesu uzlabošana; progresīvu transmisiju un transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu tehnoloģiju izstrāde; inovatīvas un rentablas ražošanas sistēmas un infrastruktūras būvniecība un uzturēšana; mijiedarbības arhitektūras.

· Atbalsts Eiropas globālajai navigācijas pavadoņu sistēmai (Galileo un EGNOS): precīzas navigācijas un momenta iestatīšanas pakalpojumi lietošanai vairākās nozarēs; navigācijas pavadoņu efektīva izmantošana un atbalsts otrās paaudzes tehnoloģiju izstrādei un lietojumam.

8.  Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes

Mērķis

Radīt dziļu kopīgu izpratni par sarežģītajām un savstarpēji saistītām sociālekonomiskām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa, tādām kā izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja, sociālā kohēzija, sociālie, kultūras un izglītības uzdevumi paplašinātajā ES un ilgtspējība, ar vidi saistītas problēmas, demogrāfijas izmaiņas, migrācija un integrācija, dzīves kvalitāte un savstarpēja atkarība pasaulē, jo īpaši, lai nodrošinātu uzlabotu zināšanu bāzi politikām attiecīgajās jomās.

Pamatojums

Eiropai ir stabila augstas kvalitātes pētniecības bāze sociālekonomisko un sociālkultūras zinātņu un humanitāro zinātņu jomā. Pieeju dažādība ES ekonomikas, sociālajā, politikas un kultūras jomā rada bagātīgu augsni šo jomu pētniecībai ES līmenī. Kopīgiem pētījumiem, kuros tiek risināti Eiropas sociālekonomiskie un sociālkultūras jautājumi minētajās jomās, ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Pirmkārt, šiem jautājumiem un problēmām ir augsta prioritāte Eiropas mērogā un tos risina ar Kopienas politiku. Otrkārt, salīdzinošā pētniecība, iesaistot ES valstis vai citas valstis, piedāvā īpaši efektīvu līdzekli, kā arī svarīgas mācību iespējas dažādās valstīs un reģionos.

treškārt, ES mēroga pētniecībai ir īpašas priekšrocības, jo ar to var radīt Eiropas datu bāzi un izmantot dažādās perspektīvas, kas ir vajadzīgas, lai izprastu sarežģītus jautājumus. Visbeidzot, Eiropas sociālekonomisko zināšanu bāzes izstrāde šajās galvenajās jomās būs svarīgs ieguldījums to kopējas izpratnes veicināšanā visā Eiropas Savienībā un – vissvarīgākais – starp Eiropas iedzīvotājiem.

Atbalstāmie pasākumi ir izklāstīti turpmāk un ir paredzams, ka tie sniegs nozīmīgu ieguldījumu politikas formulēšanā, īstenošanā, ietekmē un novērtējumā, kā arī reglamentējošu pasākumu definēšanā daudzās jomās, tādās kā ekonomika, sociālā joma, kultūra, izglītība un mācības, dzimumu līdztiesība, uzņēmējdarbība, starptautiskā tirdzniecība, patērētāji, ārējie sakari, zinātne un tehnoloģijas, oficiālās statistikas politika un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide. Turklāt tiks sniegtas iespējas, lai risinātu sociālekonomiskas problēmas, kā arī, lai veiktu pētījumus saistībā ar jaunām vai neparedzētām politikas vajadzībām. Varēs arī izmantot sociālās platformas, lai apspriestu izpētes plānus nākotnē.

Darbības

· Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā: izstrādāt un integrēt pētījumus par jautājumiem, kas ietekmē izaugsmi, sociālo un ekonomikas stabilitāti, nodarbinātību un konkurētspēju, attiecībā uz tādiem elementiem kā inovācijas, izglītības, tostarp mūžizglītības, un zinātnisko un citu zināšanu, kā arī nemateriālo preču loma pasaules mērogā, jaunatne un jaunatnes politika, darba tirgus politikas pielāgošana, un valsts iestāžu konteksts.

· Ekonomikas, sociālo un vides mērķu apvienošana Eiropas perspektīvā: risinot divus galvenos un savstarpēji cieši saistītos jautājumus ‐ turpināt Eiropas sociālekonomisko modeļu attīstību un ekonomisko un sociālo, un reģionālo kohēziju paplašinātā Eiropas Savienībā, ņemot vērā vides ilgtspējību un aizsardzību, ilgtspējīgu pilsētplānošanu, mijiedarbību starp vidi, enerģiju un sabiedrību, kā arī pilsētu un metropoles reģionu lomu, un Eiropas politikas nostādņu un tiesību aktu sociāli ekonomisko ietekmi.

· Galvenās tendences un to sekas sabiedrībā: piemēram, demogrāfiskās izmaiņas, tostarp sabiedrības novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmām, migrācija un integrācija, demogrāfisko pārmaiņu ietekmes uz pilsētu attīstību analīze; dzīvesstils, darbs, ģimene, saskaņota profesionālā un ģimenes dzīve, dzimumu līdztiesība, invaliditātes jautājumi, veselība un dzīves kvalitāte; ekonomiska patērētāju aizsardzība; nevienlīdzība; noziedzība; uzņēmējdarbības loma sabiedrībā un iedzīvotāju daudzveidība, etniskā izcelsme, reliģiju plurālisms, kultūru mijiedarbība, kultūru daudzveidība un jautājumi saistībā ar fundamentālo tiesību aizsardzību un cīņu pret jebkura veida diskrimināciju.

· Eiropa pasaulē: izpratne par mainīgo mijiedarbību, attiecībām starp kultūrām un savstarpējo atkarību starp pasaules reģioniem, tostarp attīstības reģioniem un to ietekmi; jaunu draudu un risku risināšana, neierobežojot cilvēktiesības, brīvību un labklājību, un miera veicināšana.

· Pilsonis Eiropas Savienībā: ņemot vērā paplašinātās ES nākotnes attīstību, panākt demokrātiskās "piederības" izjūtu un Eiropas tautu aktīvu līdzdalību; efektīva un demokrātiska pārvaldība visos līmeņos, tostarp ekonomiskā un juridiskā pārvaldība un pilsoniskās sabiedrības loma; kā arī inovatīvi pārvaldības procesi, lai veicinātu pilsoņu dalību un privāto un valsts dalībnieku sadarbību; pētniecība, lai veidotu vienotu izpratni un cieņu pret Eiropas atšķirībām un kopīgām iezīmēm kultūrā, reliģijās, kultūras mantojumā, institūcijās un tiesību sistēmās, vēsturē, valodās un vērtībās, kā pret mūsu eiropeiskās daudzkultūru identitātes un mantojuma svarīgām sastāvdaļām.

· Sociālekonomiskie un zinātniskie rādītāji: to izmantošana politikā un tās īstenošana un kontrole, pastāvošo rādītāju uzlabošana, paņēmieni to analizēšanai un jaunu rādītāju izstrāde šim mērķim un pētniecības programmu novērtēšanai, tostarp rādītāji, kas balstīti uz oficiālo statistiku.

· Prognozēšanas darbības attiecībā uz galvenajām zinātnes, tehnoloģijas un saistītajām sociālekonomiskajām jomām, tādām kā turpmākās demogrāfiskās tendences, zināšanu globalizācija, zināšanu izplatīšana, pētniecības sistēmu attīstība, kā arī attiecībā uz turpmāko attīstību galvenajās pētniecības jomās un zinātniskajās disciplīnās, un saistībā ar tām.

9.  Kosmoss

Mērķis

Atbalstīt Eiropas Kosmosa programmu, kas koncentrētos uz tādiem lietojumiem kā GMES (Globālais monitorings par vidi un drošību), sniedzot labumu iedzīvotājiem un Eiropas kosmosa nozares konkurētspējai. Tas veicinās Eiropas Kosmosa politikas izstrādi, papildinot dalībvalstu un citu galveno dalībnieku, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA), centienus.

Pamatojums

Kopiena var sniegt ieguldījumu šajā jomā, labāk definējot kopējos mērķus, pamatojoties uz lietotāju prasībām un politikas mērķiem; koordinējot pasākumus, lai izvairītos no dublēšanas un maksimāli palielinātu savstarpējo izmantojamību; veicinātu rentabilitāti un lai noteiktu standartus. Valsts iestādes un lēmēji ir svarīgi potenciālie lietotāji, arī Eiropas rūpniecība gūs priekšrocības no skaidri definētas Eiropas Kosmosa politikas, ko īsteno ar Eiropas Kosmosa programmu, kurai daļējs atbalsts paredzēts ierosinātajos pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos. Eiropas līmeņa pasākumi arī ir vajadzīgi, lai atbalstītu Kopienas politikas mērķus, piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, vides, veselības, telekomunikāciju, drošības, transporta jomā, kā arī lai nodrošinātu, ka Eiropa ir cienījams partneris reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā.

Pēdējo 40 gadu laikā Eiropa, valstu līmenī un ar EKA starpniecību, ir izveidojusi izcilu tehnoloģisko kompetenci. Lai saglabātu nozares (tostarp ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un operatoru) konkurētspēju, vajadzīgi jauni pētījumi un tehnoloģijas. Kosmosa lietojumi sniedz nozīmīgu labumu iedzīvotājiem, pateicoties tehnoloģiskiem blakus rezultātiem, un ir nepieciešami augsto tehnoloģiju sabiedrībā.

Īpašu uzmanību pievēršot esošo iespēju izmantošanai Eiropā, turpmāk izklāstīto darbību mērķis ir: efektīva kosmosa resursu izmantošana (saskaņojot ar resursiem, kas paredzēti in-situ un gaisa sistēmām), lai ieviestu lietojumus, proti, GMES un to sniegtais ieguldījums tiesībaizsardzībā Kopienas politikas jomās; kosmosa izpēte, nodrošinot starptautiskas sadarbības iespējas un progresīvus tehnoloģijas atklājumus, kā arī rentablas misijas; kosmosa izmantošana un izpēte, ko atbalsta ar veicinošiem pasākumiem, garantējot Eiropas Savienības stratēģisko lomu. Šos pasākumus papildinās ar citām darbībām, kas ir ietvertas Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā un Izglītības un mācību programmā. Ar turpmāk minētām darbībām tiks maksimāli palielināti valsts politikas ieguvumi, tostarp papildu atbalsts jaunām iespējamām politikas vajadzībām, piemēram: uz kosmosu balstīti risinājumi jaunattīstības valstu atbalstam; kosmosa novērošanas instrumentu un metožu izmantošana, lai atbalstītu Kopienas politikas attīstību.

Darbības

· Uz kosmosu balstīti lietojumi Eiropas sabiedrības rīcībā

–  Globālais monitorings videi un drošībai: uz pavadoņiem balstītu un in-situ monitoringa un agrīnās brīdināšanas sistēmu izstrāde, tostarp pilsoņu drošībai, kā arī metožu izstrāde saistībā ar vides un drošības pārvaldību (tostarp dabas katastrofu pārvaldību) un to integrāciju ar elementiem uz zemes, jūrā un gaisā; atbalsts integrācijai, harmonizācijai, GMES datu (gan no pavadoņiem, gan in-situ, tostarp no zemes, jūras un gaisa) un pakalpojumu lietošanai un nodrošināšanai.

–  Inovatīvi pavadoņu komunikācijas pakalpojumi, kas ir integrēti globālajos elektroniskās komunikācijas tīklos, iedzīvotājiem un uzņēmumiem tādās pielietojuma jomās, kas aptver civilo aizsardzību, e-pārvaldi, telemedicīnu, tālmācību, meklēšanu un glābšanu, tūrismu un brīvā laika pavadīšanu, individuālo navigāciju, flotes apsaimniekošanu, lauksaimniecību un mežsaimniecību, meteoroloģiju un vispārējos lietotājus.

–  Uzraudzības tehnoloģiju un sistēmu attīstība, lai samazinātu uz kosmosu balstīto pakalpojumu neaizsargātību un veicinātu kosmosa uzraudzību.

–  Uz kosmosu balstītu sistēmu izmantošana risku novēršanai un pārvaldībai, kā arī citu neparedzētu gadījumu novēršanai, uzlabojot konverģenci ar sistēmām, kas nav balstītas uz kosmosu.

· Kosmosa izpēte

–  Sniegt pētniecības un attīstības atbalstu un maksimāli palielināt zinātnisko pievienoto vērtību, izmantojot sinerģiju ar EKA vai valstu kosmosa aģentūru ierosmēm kosmosa izpētes jomā; vienkāršot pieeju zinātniskajiem datiem.

–  Sniegt atbalstu centienu koordinēšanā, lai pilnveidotu kosmosa teleskopus un uztvērējus, kā arī datu analīzi kosmosa zinātnēs.

· PTA kosmosa pētniecības pamatu nostiprināšanai

–  Kosmiskā pētniecība un attīstība ilgtermiņa vajadzībām, tostarp kosmiskais transports; pētniecības pasākumi, lai palielinātu Eiropas kosmosa tehnoloģijas nozares konkurētspēju un rentabilitāti.

–  Kosmosa zinātnes, tostarp biomedicīna un dzīvības un fizikas pētījumi kosmosā.

10.  Drošība

Mērķis

Izstrādāt tehnoloģijas un zināšanas, lai izveidotu spējas, kas vajadzīgas, lai garantētu iedzīvotāju drošību no tādiem draudiem kā terorisms, dabas katastrofas un noziedzība, vienlaicīgi ievērojot cilvēka pamattiesības, tostarp privātās dzīves aizsardzību; nodrošināt optimālu un saskaņotu pieejamo tehnoloģiju izmantošanu Eiropas civilajai drošībai, veicināt pakalpojumu sniedzēju un lietotāju sadarbību civilajiem drošības risinājumiem, uzlabojot Eiropas drošības nozares konkurētspēju un izmantojot uz misijām/ uzdevumiem vērstas izpētes rezultātus, lai samazinātu drošības nepilnības.

Pamatojums

Drošība Eiropā ir priekšnosacījums labklājībai un brīvībai. ES drošības stratēģija: ES drošības stratēģijā "Drošāka Eiropa labākā pasaulē", ko pieņēma Eiropadome, risināta vajadzība pēc visaptverošas drošības stratēģijas, kura ietver gan civilos, gan ar aizsardzību saistītos drošības pasākumus.

Ar drošību saistītā pētniecība ir svarīgs elements, sniedzot augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tā arī sniegs ieguldījumu attīstības stadijā esošajās tehnoloģijās un iespējās citu Kopienas politikas jomu atbalstam tādās jomās kā transports, civilā aizsardzība, enerģētika, vide un veselība. Drošības pētniecībai jāparedz īpaši īstenošanas noteikumi, lai ņemtu vērā tās īpašo raksturu.

Pašreizējām ar drošību saistītām pētniecības darbībām Eiropā raksturīga centienu sadrumstalotība, atbilstoša mēroga un apjoma "kritiskās masas" trūkums un saistību un sadarbspējas nepietiekamība. Eiropai jāuzlabo tās pasākumu saskanība, izstrādājot efektīvu iestāžu kārtību un rosinot dažādos valsts un starptautiskos dalībniekus uz sadarbību un koordināciju, lai novērstu dublēšanu un izmantotu sinerģiju, kur vien tas iespējams. Drošības pētniecība Kopienas līmenī notiks tikai un vienīgi civilos nolūkos un tiks vērsta uz pasākumiem ar skaidru pievienoto vērtību valsts līmenim. Rezultātā civilās drošības pētniecība saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pastiprinās Eiropas drošības nozares konkurētspēju. Atzīstot, ka ir jomas, kurās tehnoloģijai var būt "divējāds" lietojums, būs nepieciešama cieša koordinācija ar Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībām, lai nodrošinātu atbilstību.

Drošības izpētē tiks uzsvērtas Kopienas spējas attiecībā uz uzraudzību, informācijas izplatīšanu un informētību par draudiem un incidentiem, kā arī sistēmām labākai novērtēšanai un situāciju kontrolei ar kopējo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IST) sistēmu labāku izmantošanu dažādu operāciju jomās.

Šajā jomā ir jāievieš īpašas prasības saistībā ar konfidencialitāti, taču nav jānosaka nevajadzīgi ierobežojumi pētniecības rezultātu pārredzamībai. Turklāt ir jānosaka jomas, kurās ir jau pašlaik pieļaujama pētniecības rezultātu publiskošana.

Turpmāk izklāstītie ar aizsardzību nesaistītie pasākumi papildinās un integrēs uz tehnoloģijām un sistēmām vērsto ar civilo drošību saistīto pētniecību, ko veic saskaņā ar citām tēmām. Tie būs vērsti uz uzdevumu, attīstot tehnoloģijas un iespējas atkarībā no īpašo drošības uzdevumu vajadzībām. Tie ir veidoti elastīgi, lai varētu pielāgoties šobrīd nezināmiem drošības apdraudējumiem un saistītām politikas vajadzībām, kas var rasties, veicinot pastāvošo tehnoloģiju savstarpējo papildināšanu un pārņemšanu civilās drošības jomā; Eiropas drošības pētniecība stimulēs arī vairākiem nolūkiem paredzēto tehnoloģiju attīstību, lai līdz maksimumam palielinātu to izmantošanas jomu.

Darbības

· Iedzīvotāju drošība: sniegt tehnoloģiju risinājumus iedzīvotāju civilajai aizsardzībai, tostarp bioloģiskajai drošībai un aizsardzībai pret noziedzības un teroristu uzbrukumu radītajiem draudiem.

· Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu drošība: analizēt un aizsargāt pastāvošo un nākotnes sabiedrisko un privāto svarīgāko/tīklā savienoto infrastruktūru (piemēram, transportā, enerģētikā, Ikt), sistēmas un pakalpojumus (tostarp finanšu un administratīvos pakalpojumus).

· Automatizēta uzraudzība un robežapsardze: koncentrēties uz tehnoloģijām un iespējām, lai uzlabotu visu to sistēmu, iekārtu, instrumentu un procesu efektivitāti, kā arī ātras identificēšanas paņēmienus, kas ir vajadzīgi Eiropas teritorijas un piekrastes robežu drošības uzlabošanai, ieskaitot robežu kontroles un uzraudzības jautājumus.

· Drošības un drošuma atjaunošana krīzes gadījumā: koncentrēties uz tehnoloģijām, lai atbalstītu dažādas ārkārtēju situāciju vadības darbības (tādas kā civilā aizsardzība, humānās palīdzības un glābšanas operācijas) un nodrošinātu pārskatu pār tām, un koncentrēties uz tādiem jautājumiem kā sagatavošanās, koordinācija un saziņa starp organizācijām, dalītās arhitektūras un cilvēka faktors.

Minēto četru jomu atbalstam paredzētas šādas plašākas tēmas:

· Drošības sistēmu integrācija, savstarpējā savienojamība un savstarpējā izmantojamība: izlūkošana, informācijas vākšana un civilā drošība, koncentrējoties uz tehnoloģijām, lai uzlabotu sistēmu, iekārtu, pakalpojumu un procesu, tostarp tiesībaizsardzības, ugunsdzēšanas, civilās aizsardzības un medicīniskas informācijas infrastruktūras savietojamību, kā arī uz uzticamību, organizatoriskiem aspektiem, konfidencialitātes un informācijas integritātes aizsardzību un visu darījumu un apstrādes operāciju izsekojamību.

· Drošība un sabiedrība: uz uzdevumiem vērsta pētniecība, kas galvenokārt būs vērsta uz sociālekonomisko analīzi, attīstības modeļu veidošanu un pasākumiem saistībā ar: drošības kulturālajiem, sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, komunikāciju ar sabiedrību, humāno vērtību nozīmi un politikas veidošanu, terorisma psiholoģiju un tā sociālo vidi, iedzīvotāju izpratni par drošību, ētiku, privātās dzīves aizsardzību, sociālo prognozēšanu un sistēmisku risku analīzi. Pētniecība tiks vērsta arī uz tehnoloģijām, kas labāk aizsargā privātumu un tiesības, un tajā tiks risināta neaizsargātība un jauni draudi, kā arī iespējamo seku pārvaldība un ietekmes novērtējums.

· Drošības pētniecības koordinācija un strukturēšana: Eiropas un starptautiskās drošības pētniecības pasākumu koordinācija un sinerģijas attīstīšana starp civilo, drošības un aizsardzības pētniecību, juridisko nosacījumu uzlabošana un pašreizējās infrastruktūras optimālas izmantošanas veicināšana.

II.  II IDEJAS

Mērķis

Šī programma veicinās dinamismu, jaunradi un izcilību Eiropas pētniecībā zināšanu progresīvākajās jomās. To panāks, atbalstot "pētnieku ierosinātus" pētniecības projektus, ko visās jomās veic individuālas grupas, savstarpēji konkurējot Eiropas līmenī. Projektus finansēs, pamatojoties uz pētnieku iesniegtajiem priekšlikumiem gan no privātajiem, gan valsts sektoriem viņu izvēlētajās jomās, un izvērtēs, veicot salīdzinošu vērtējumu, ņemot vērā tikai un vienīgi izcilības kritēriju. Šīs programmas svarīgs aspekts ir pētniecības rezultātu paziņošana un izplatīšana.

Pamatojums

Pētnieku ierosinātā "progresīvā" pētniecība, tādu pasākumu sistēmā, ko parasti apzīmē ar jēdzienu "pamatpētniecība", ir galvenais pārticības un sociālā progresa virzītājspēks, kas piedāvā jaunas iespējas zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un ļauj radīt jaunas zināšanas, kuru rezultātā veidojas jaunas izmantošanas iespējas un tirgi.

Lai gan paveikts jau ir daudz un daudzās jomās ir nodrošināts augsta līmeņa sniegums, Eiropā netiek pilnībā izmantots tās pētniecības potenciāls un resursi, tādēļ steidzami jāpaaugstina tās spēja radīt zināšanas un pārvērst šādas zināšanas ekonomiskā un sociālā vērtībā un izaugsmē.

Uz konkurenci balstīta Eiropas mēroga finansēšanas struktūra (papildus valsts finansējumam un nevis tā vietā) progresīvajai pētniecībai, ko veic individuālas grupas, kas var būt valsts vai starpvalstu grupas, ir galvenais Eiropas pētniecības telpas komponents, kas papildina citus Kopienas un valsts līmeņa pasākumus. Tas palīdzēs vairot Eiropas dinamismu un piesaistīt labākos pētniekus gan no Eiropas, gan trešām valstīm, kā arī investīcijas rūpniecībā.

Darbības

Šī darbības joma ietvers visdaudzsološākās un visproduktīvākās pētniecības jomas, kā arī labākās zinātnes un tehnoloģiju progresa iespējas dažādās disciplīnās un starpdisciplinārās jomās, tostarp inženierzinātnē, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. To īstenos neatkarīgi no pārējo Septītās pamatprogrammas daļu tematiskās orientācijas, un tajā uzmanību veltīs gan jaunajai zinātnieku paaudzei un jaunām grupām, gan jau agrāk izveidotām grupām.

Kopienas pasākumus progresīvās pētniecības jomā īstenos Eiropas Pētniecības padome (EPP), ko veidos neatkarīga Zinātniskā padome un īpaši izveidota efektīva un ekonomiski izdevīga īstenošanas struktūra. EPP vadību veiks personāls, ko šim nolūkam pieņems darbā, tostarp no ES iestādēm, un tā aptvers tikai faktiskās administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu stabilitāti un nepārtrauktību, kas vajadzīga efektīvai vadībai.

Zinātnisko padomi veidos Eiropas zinātnes aprindu aprindu augstākā līmeņa pārstāvji, kuri, nodrošinot pētniecības nozaru dažādību, darbosies kā privātpersonas neatkarīgi no politiskajām vai citām interesēm. Tās locekļus iecels Komisija, ievērojot objektīvu un pārredzamu izvēles procedūru, kas saskaņota ar Zinātnisko padomi un kurā ir paredzēta arī apspriešanās ar zinātnisko kopienu un ziņošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Viņus iecels amatā uz četriem gadiem, un šo termiņu varēs vienreiz pagarināt, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, ar kuru nodrošinās zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.

Zinātniskā padome, cita starpā, nosaka vispārējo zinātnisko stratēģiju, pilnībā pārrauga lēmumus par finansējamiem pētniecības veidiem un garantē darbības kvalitāti no zinātniskā viedokļa. Tās uzdevumos jo īpaši ietilps ikgadējās darba programmas izstrāde, salīdzinošā novērtējuma procesa izveide, kā arī programmas īstenošanas uzraudzība un kvalitātes kontrole no zinātniskā viedokļa. Tā izstrādā rīcības kodeksu, kurā, cita starpā, uzmanība pievērsta interešu konfliktu novēršanai.

Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra atbildēs par visiem īstenošanas aspektiem un programmas izpildi saskaņā ar ikgadējo darba programmu. Jo īpaši tā īstenos salīdzinošās vērtēšanas un atlases procesu saskaņā ar zinātniskās padomes noteiktiem principiem, kā arī nodrošinās piešķīrumu finansiālo un zinātnisko pārvaldību.

EPP administratīvās un personāla izmaksas attiecībā uz Zinātnisko padomi un īpašajām īstenošanas struktūrām atbildīs efektīgas un ekonomiskas vadības prasībām; administratīvās izmaksas būs minimālas un nepārsniegs 5% no EPP finanšu piešķīruma kopapjoma, kā arī samērīgas ar tādu resursu nodrošināšanu, kas vajadzīgi augstas kvalitātes darba īstenošanai, lai maksimāli palielinātu finansējumu progresīvai pētniecībai.

Komisija garantēs pilnīgu EPP autonomiju un integritāti. Tā nodrošinās to, ka EPP darbojas saskaņā ar zinātniskās izcilības, autonomijas, efektivitātes un pārredzamības principiem un ka tiks precīzi ievērota Zinātniskās padomes noteiktā stratēģija un īstenošanas metodoloģija. Komisija, sadarbojoties ar Zinātnisko padomi, izstrādās gada pārskatu par EPP darbībām un mērķu sasniegšanu un iesniegs to Eiropas Parlamentam un Padomei.

EPP var individuāli veikt stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotu un atbalstītu operatīvo darbību. Jo īpaši tā var apspriesties par Eiropas, starpvaldību vai valstu iniciatīvām, lai ieplānotu darbības, ņemot vērā citu pētniecību, kas noris Eiropas un valstu līmenī.

Pasākumu īstenošanu un pārvaldību pastāvīgi pārskatīs un izvērtēs, lai novērtētu paveikto un, ņemot vērā pieredzi, koriģētu un uzlabotu procedūras. Saistībā ar 7. panta 2. punktā minēto neatkarīgo starpposma izvērtējumu, tiks veikta arī EPP struktūru un mehānismu pārskatīšana, ņemot vērā šādus kritērijus: zinātniskā izcilība, autonomija, efektivitāte un pārredzamība, un pilnībā iesaistot Zinātnisko padomi. Tas attiecas arī uz Zinātniskās padomes locekļu atlases procesu un kritērijiem. Izvērtējumā sīki izskatīs tādas struktūras priekšrocības un trūkumus, kas balstīta uz izpildaģentūru un uz Līguma 171. panta balstītas struktūras priekšrocības un trūkumus. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, šīs struktūras un mehānismi ir attiecīgi jāmaina. Komisija nodrošinās, lai iespējami ātri tiktu veikti un atbilstīgi Līguma prasībām Eiropas Parlamentam un Padomei uzrādīti visi sagatavošanas darbi – tostarp jebkādi tiesību aktu priekšlikumi, ko tā uzskata par nepieciešamiem – kas vajadzīgi, lai īstenotu pāreju uz jebkuru paredzēto pārveidoto struktūru. Šajā nolūkā Pamatprogrammu pielāgos vai papildinās, izmantojot koplēmuma procedūru atbilstīgi Līguma 166. panta 2. punktam. Progresa ziņojumā, kas minēts 7. panta 2. punktā un ko sagatavos pirms starpposma novērtējuma, būs sniegti sākotnējie secinājumi par EPP darbību.

III.  III CILVĒKI

Mērķis

Kvantitatīvi un kvalitatīvi stiprināt cilvēku potenciālu pētniecības un tehnoloģiju jomā Eiropā, rosinot cilvēkus pievērsties pētnieka profesijai, veicinot Eiropas zinātnieku palikšanu Eiropā, kā arī piesaistot Eiropai zinātniekus no visas pasaules, veidojot labākajiem pētniekiem pievilcīgu Eiropu. Turpinot pieredzi ar programmu "Marijas Kirī pasākumi" saskaņā ar iepriekšējām pamatprogrammām, to panāks, ieviešot konsekventu Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību kopumu, jo īpaši ņemot vērā Eiropas pievienoto vērtību tādā ziņā, kā šie pasākumi ietekmē Eiropas pētniecības telpu. Šīs darbības būs paredzētas pētniekiem visos profesionālās darbības posmos, no sākotnējās pētnieku sagatavošanas, kas īpaši paredzēta jauniem cilvēkiem, līdz mūžizglītībai un profesionālajai izaugsmei gan valsts, gan privātajā sektorā. Tiks pieliktas pūles, lai palielinātu pētnieku sieviešu dalību, veicinot vienādas iespējas visos Marijas Kirī vārdā nosauktajos pasākumos, nodrošinot pētniekiem piemērotu darba un personīgās dzīves līdzsvaru un atvieglojot pētniecības darbības atsākšanu pēc pārtraukuma.

Pamatojums

Pietiekams daudzums augsti kvalificētu zinātnieku ir nepieciešams priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju pamats, kā arī nozīmīgs faktors tam, lai piesaistītu stabilas valsts un privātā sektora investīcijas pētniecības jomā. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules mēroga konkurenci, pētniekiem atvērta Eiropas tāda darba tirgus izveide, kurā ir izskausta visu veidu diskriminācija, un zinātnieku prasmju un profesionālās izaugsmes iespēju daudzveidība ir būtiska, lai nodrošinātu pētnieku un viņu zināšanu veiksmīgu apriti gan Eiropā, gan visā pasaulē. Ieviesīs īpašus pasākumus jaunu zinātnieku iedrošināšanai un atbalstīšanai zinātniskās karjeras sākumā, kā arī pasākumus intelektuālā darbaspēka emigrācijas samazināšanai, piemēram, reintegrācijas dotācijas.

Starpvalstu un starpnozaru mobilitāte, tostarp rūpniecības līdzdalības veicināšana un zinātniskās karjeras un akadēmisko amatu pieejamība Eiropas mērogā ir galvenais Eiropas pētniecības telpas komponents, kas ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu Eiropas iespējas un sniegumu pētniecības jomā. Starptautiskai konkurencei starp pētniekiem saglabāsies būtiska nozīme, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu veiktās pētniecības visaugstāko kvalitāti. Zinātnieku mobilitātes palielināšana un to iestāžu resursu stiprināšana, kas piesaista zinātniekus no citām dalībvalstīm, atbalstīs izcilības centrus un izplatīs šo izcilību visā Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu mācības un mobilitāti jaunās pētniecības un tehnoloģiju jomās, tiks nodrošināta attiecīga koordinācija ar citām pamatprogrammas daļām un būs jāmēģina izveidot sinerģiju ar citiem Kopienas politikas aspektiem, piemēram, izglītību, kohēziju un nodarbinātību. Programmas "Iespējas" daļā "Zinātne sabiedrībā" ir paredzētas darbības zinātniskās izglītības piesaistei karjerai, kā arī jaunu zinātniskās izglītības metožu pētniecības un koordinācijas darbības.

Darbības

· Zinātnieku sākotnējā sagatavošana, lai uzlabotu viņu profesionālās izaugsmes perspektīvas gan valsts, gan privātajā sektorā, inter alia, paplašinot viņu zinātniskās un vispārīgās prasmes, tostarp tās, kas attiecas uz tehnoloģiju pārņemšanu un uzņēmējdarbību, kā arī piesaistot vairāk jaunu cilvēku profesionālai zinātniskajai darbībai. To īstenos ar Marijas Kirī vārdā nosaukto sadarbības tīklu (Marie Curie Networks) palīdzību, kuru pamatmērķis ir novērst zinātnieku sākotnējās profesionālās sagatavošanas un profesionālās izaugsmes fragmentāciju un stiprināt tās Eiropas līmenī. Ir paredzēts atbalsts labākajiem jaunajiem pētniekiem, lai viņi varētu pievienoties pieredzējušu pētnieku grupām. Starpvalstu tīklu dalībniekiem ir jāizmanto savas savstarpēji papildinošās kompetences integrētu mācību programmu veidā. Atbalsts būs paredzēts zinātnieku pieņemšanai darbā agrīnā profesionālās darbības posmā, tādu mācību pasākumu organizēšanai, kas pieejami arī tīklā neiesaistītiem pētniekiem, kā arī augstākā līmeņa akadēmiskajiem un/vai rūpniecības nozares amatiem, lai nodotu zināšanas un veiktu uzraudzību.

· Mūžizglītība un profesionālā izaugsme, lai atbalstītu pieredzējušu zinātnieku profesionālo izaugsmi. Lai papildinātu esošās prasmes un kompetenci vai apgūtu jaunas, vai arī sekmētu starpdisciplināru/daudzdisciplināru pieeju un/vai starpnozaru mobilitāti, ir paredzēts atbalsts pētniekiem, kam ir īpaša vajadzība papildināt vai pilnveidot zināšanas un prasmes, pētniekiem, kas atsāk zinātnisko darbību pēc pārtraukuma, kā arī lai (re)integrētu pētniekus ilgāka termiņa amatā pētniecības jomā Eiropā, tostarp viņu izcelsmes valstī, pēc starpvalstu vai starptautiskas mobilitātes pieredzes. Šo darbību kopumu īstenos, gan tieši piešķirot individuālas zinātnisko darbinieku stipendijas Kopienas līmenī, gan līdzfinansējot reģionālas, valsts līmeņa vai starptautiskas programmas, kas atbilst šādiem kritērijiem: Eiropas pievienotā vērtība, pārskatāmība un atvērtība.

Sākotnēji līdzfinansējums tiks realizēts kontrolētā apmērā, tādējādi dodot iespēju gūt vajadzīgo pieredzi.

· Rūpniecības un akadēmisko aprindu integrācija un partnerība: atbalsts ilgāka termiņa sadarbības programmām starp akadēmiskajām un rūpniecības organizācijām, jo īpaši MVU un tostarp arī tradicionālajām ražošanas nozarēm, tiks paredzēts, lai veicinātu starpnozaru mobilitāti un pastiprinātu zināšanu apmaiņu, veidojot kopīgas pētniecības partnerības, ko sekmē, iesaistot partnerībā pieredzējušus zinātniekus, nosūtot personālu darbā otrā nozarē, kā arī organizējot pasākumus.

· Starptautiskā dimensija, lai paaugstinātu Eiropas pētniecības kvalitāti, piesaistot talantīgus zinātniekus no valstīm ārpus Eiropas un veicinot savstarpēji izdevīgu sadarbību pētniecības jomā ar zinātniekiem ārpus Eiropas. Tas tiks veikts, izmantojot starptautiskas stipendijas Eiropas zinātniekiem ārvalstīs (paredzot obligātu atgriešanās posmu); starptautiskas stipendijas ārvalstu zinātniekiem Eiropā; partnerības zinātnieku apmaiņas atbalstam. Tiks atbalstītas arī kopīgas ierosmes starp Eiropas organizācijām un ES kaimiņvalstu organizācijām, un valstīm, ar kurām Kopiena noslēgusi nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā. Šī darbība ietvers pasākumus, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no attīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kā arī pasākumus, kas paredzēti, lai izveidotu ārvalstīs strādājošo Eiropas zinātnieku tīklu. Šīs darbības īstenos saskaņā ar starptautiskajiem pasākumiem programmā "Sadarbība" un "Iespējas".

· Īpašie pasākumi, kas paredzēti tam, lai atbalstītu reāla Eiropas darba tirgus izveidi pētniecības jomā, novēršot šķēršļus mobilitātei un sekmējot pētnieku profesionālās darbības perspektīvas Eiropā. Tiks atbalstīti arī pasākumi valsts iestādēm, kas veicina mobilitāti, kvalitāti un pētnieku reputācijas paaugstināšanu. Papildus tam piešķirs līdzekļus, lai uzlabotu sabiedrības informētību par Marijas Kirī vārdā nosauktajiem pasākumiem un to mērķiem.

IV.  IV IESPĒJAS

PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA

Mērķis

Optimizēt Eiropas labāko pētniecības infrastruktūru izmantojumu un pilnveidošanu, un palīdzēt visās zinātnes un tehnoloģiju jomās radīt jaunas Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras, kas vajadzīgas, lai saglabātu Eiropas zinātnisko aprindu vietu pētniecības attīstības priekšgalā un to spēju palīdzēt rūpniecības nozarei stiprināt tās zināšanu bāzi un tehnoloģiskās prasmes.

Pamatojums

Pētniecības infrastruktūras ieņem aizvien nozīmīgāku vietu zinātnes atziņu un tehnoloģijas attīstībā un to izmantošanā. Šādas infrastruktūras jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu tādās jomās kā enerģētika, kosmoss un elementārdaļiņu fizika, un to nozīme palielinās arī citās jomās. Tā, piemēram, starojuma avoti, datu bankas genomikā un datu bankas sociālajās zinātnēs, observatorijas vides un kosmosa zinātnē, attēlu veidošanas sistēmas vai sterilas telpas jaunu materiālu vai nanoelektronikas pētījumiem un izstrādei veido pētniecības pamatu. Šīs infrastruktūras ir dārgas, saistībā ar tām vajadzīgs plašs specializētu zināšanu spektrs un tās jāizmanto plašām zinātnieku un viņu pakalpojumus izmantojošām rūpniecības aprindām Eiropas mērogā.

Eiropas pieejas izstrāde attiecībā uz pētniecības infrastruktūrām, tostarp skaitļošanas tehniku un uz komunikāciju balstītām e-infrastruktūrām un virtuālām infrastruktūrām, kā arī ES līmeņa pasākumu īstenošana šajā jomā var ievērojami sekmēt Eiropas zinātniskā potenciāla paaugstināšanu un tā izmantojumu un dot ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas izveidē.

Kaut arī infrastruktūru attīstīšanā un finansēšanā centrālā nozīme paliks dalībvalstu ziņā, Kopiena var veikt un tai jāveic katalizatora un izmantojuma veicinātāja funkcija, palīdzot nodrošināt plašāku un efektīvāku dažādās dalībvalstīs esošo infrastruktūru pieejamību un izmantošanu, sekmējot saskaņotu minēto infrastruktūru un to tīklu pilnveidošanu un veicinot jaunu Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru rašanos vidēja termiņa un ilgtermiņa laikposmā. Šajā sakarā, lai apzinātu vajadzības un izstrādātu ceļa karti Eiropas pētniecības infrastruktūrām, galvenā nozīme ir Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumam (ESFRI).

Darbības

Šajā jomā paredzētos pasākumus veiks visās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Tās īstenos ciešā sadarbībā ar tematiskajās jomās paredzētajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka visas Eiropas mērogā veiktās Kopienas darbības atbilst vajadzībai pēc pētniecības infrastruktūrām attiecīgajā jomā, tostarp starptautiskajā sadarbībā.

Šie pasākumi būs šādi:

· Atbalsts esošām pētniecības infrastruktūrām

–  Darbību integrācija, lai Eiropas mērogā labāk strukturētu veidu, kā pētniecības infrastruktūras darbojas attiecīgajā jomā, un sekmētu to saskaņotu izmantošanu un attīstību, jo īpaši, izmantojot starpvalstu pieejamību, lai nodrošinātu Eiropas zinātniekiem, tostarp rūpniecības uzņēmumu pētniekiem un MVU, pieeju labākajām pētniecības infrastruktūrām un iespēju veikt pētījumus neatkarīgi no infrastruktūras atrašanās vietas,

–  Pētniecības e-infrastruktūras stiprināšana, veicinot lieljaudas un lielas veiktspējas komunikāciju un GRID infrastruktūru tālāku pilnveidošanu, attīstību, un globālo savienojamību, sekmējot Eiropas tehnoloģijas skaitļošanas tehnikas iespējas, kā arī veicinot to pieņemšanu lietotāju vidū, vajadzības gadījumā vairojot to globālo nozīmi, uzticamības un ticamības pakāpi, pamatojoties uz GEANT un GRID infrastruktūru sasniegumiem un atvērtiem savstarpējas izmantojamības standartiem.

· Atbalsts jaunām pētniecības infrastruktūrām

–  Jaunu infrastruktūru veidošana un pastāvošo infrastruktūru būtiska atjaunināšana, uzmanību galvenokārt pievēršot sagatavošanas posmiem, lai veicinātu jaunu pētniecības iekārtu izveidi, saskaņā ar "mainīgās ģeometrijas" principu, galvenokārt turpinot ESFRI(31) darbu. Projektēšanas pētījumi, izmantojot pieeju "no apakšas uz augšu" attiecībā uz konkursiem iesniegt priekšlikumus, lai sekmētu jaunu pētniecības infrastruktūru radīšanu, finansējot piešķīrumus izpētei un jaunu infrastruktūru tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumus.

Attiecībā uz jaunu infrastruktūru izveidi attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā iespējas zinātnes izcilībai konverģences reģionos un attālākos reģionos. Tiks nodrošināta Kopienas finanšu instrumentu, jo īpaši Septītās pamatprogrammas un struktūrfondu efektīva koordinācija.

PĒTNIECĪBA MVU VAJADZĪBĀM

Mērķi

Stiprināt Eiropas MVU inovāciju iespējas un to ieguldījumu jaunu uz tehnoloģijām balstītu produktu un tirgu attīstībā, palīdzot tiem izmantot ārējus pētniecības pakalpojumus, intensificēt to pētniecības centienus, paplašināt to tīklus, labāk izmantot pētījumu rezultātus un apgūt tehnoloģiskās prasmes, mazinot plaisu starp pētniecību un inovācijām.

Pamatojums

MVU ir Eiropas rūpniecības pamatā. Tiem jābūt nozīmīgam inovāciju sistēmas komponentam, kā arī svarīgam ķēdes posmam, pārvēršot zināšanas jaunos produktos, procesos un pakalpojumos. Tā kā konkurence gan iekšējā tirgū, gan visā pasaulē aizvien pieaug, Eiropas MVU jāpaaugstina to zināšanu un pētniecības intensitātes līmenis, jāsekmē pētniecības izmantošana, jāpaplašina to uzņēmējdarbība, aptverot lielākus tirgus, un jāveicina to zināšanu tīklu internacionalizācija. Lielākā daļa dalībvalstu veikto darbību saistībā ar MVU neveicina un neatbalsta starpvalstu sadarbību pētniecības jomā un tehnoloģiju pārņemšanu. Tādēļ ir vajadzīgas ES mēroga darbības, kas papildinātu valstu un reģionālā līmeņa darbības un pastiprinātu to ietekmi. Papildus tālāk tekstā minētajiem pasākumiem tiks veicināta un atvieglota MVU dalība un to vajadzības tiks ņemtas vērā visā Septītajā pamatprogrammā.

Darbības

Uzmanību galvenokārt pievērsīs pētniecības projektu atbalstam. Turklāt atbalsts tiks sniegts valsts shēmām, paredzot finanšu līdzekļus MVU vai MVU asociācijām, lai tie varētu sagatavot darbību priekšlikumus programmai "Pētniecība MVU vajadzībām". Kopienas PTA pamatprogrammas īstenošanas laikā nodrošinās papildināmību un sinerģiju ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas pasākumiem.

Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma veicinās un atvieglos MVU dalību Septītajā pamatprogrammā ar tās horizontālajiem pakalpojumiem, kas atbalsta uzņēmējdarbību un inovācijas. Tiks nodrošināta papildināmība un sinerģija ar citām Kopienas programmām.

ZINĀŠANU REĢIONI

Mērķi

Stiprināt Eiropas reģionu zinātniskās pētniecības potenciālu, jo īpaši veicinot un atbalstot visā Eiropā ar pētniecību saistītu tādu reģionālu kopu veidošanos, kurās apvienojas universitātes, pētniecības centri, uzņēmumi un reģionālās iestādes.

Pamatojums

Reģioni ES pētniecības un attīstības ainā ieņem aizvien nozīmīgāku vietu. Reģionālā līmeņa pētniecības politikas un pasākumu pamatā bieži ir "kopu" veidošana, kurās apvienojas valsts un privātā sektora pārstāvji. Izmēģinājuma pasākums "Zināšanu reģionu" jomā parādīja šīs jaunās attīstības dinamiku un vajadzību atbalstīt un sekmēt šādu struktūru izveidi.

Šajā jomā veiktie pasākumi ļaus Eiropas reģioniem stiprināt to iespējas ieguldīt PTA un veikt pētniecības pasākumus, kā arī maksimāli izmantot to potenciālu, lai veiksmīgi iesaistītu to uzņēmējus Eiropas pētniecības projektos, un atvieglot kopu izveidošanos, tādējādi sekmējot reģionālo attīstību Eiropā. Pasākumi veicinās reģionālu kopu veidošanos, kuras sniegs ieguldījumus Eiropas Pētniecības telpas attīstībā.

Darbības

Jaunajā Zināšanu reģionu ierosmē iesaistīsies un apvienosies ar pētniecību saistītie reģionālie dalībnieki, piemēram, universitātes, pētniecības centri, rūpniecības nozares, valsts iestādes (reģionālās padomes vai reģionālās attīstības aģentūras). Projekti ietvers reģionālo kopu pētījumu programmu kopīgu analīzi (saskaņojot to ar citiem pasākumiem saistībā ar plašāko reģionālo inovāciju kopu jautājumu) un instrumentu kopuma izstrādi, lai tos īstenotu konkrētos pētniecības pasākumos, tostarp augsti attīstītiem reģioniem uzņemoties padomdevēja pienākumus attiecībā uz reģioniem, kuros pētniecības plāni ir vājāk attīstīti, kā arī tiešs atbalsts jaunajiem Zināšanu reģioniem.

Tas ietvers pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbības tīklu veidošanu pētniecības jomā un pētniecības finansējuma avotu pieejamību, kā arī pētniecības dalībnieku un iestāžu integrāciju un iesaisti reģionālajā ekonomikā. Šos pasākumus īstenos ciešā saistībā ar Kopienas reģionālo politiku (struktūrfondi) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, kā arī Izglītības un mācību programmu.

Saistībā ar īpašo "Zināšanu reģionu" pasākumu tiks veidota centienu saskaņotība ar Kopienas reģionālo politiku, kā arī attiecīgām valstu un reģionālām programmām, jo īpaši attiecībā uz konverģences un attālākajiem reģioniem.

PĒTNIECĪBAS POTENCIĀLS

Mērķis

Stimulēt paplašinātās savienības pētniecības potenciāla pilnīgu apzināšanu un izmantošanu, apgūstot un attīstot esošo vai potenciālo izcilību ES konverģences reģionos un attālākajos reģionos(32), un palīdzēt stiprināt zinātnieku iespējas veiksmīgi piedalīties Kopienas mēroga pētniecības pasākumos.

Pamatojums

Eiropā netiek pilnībā izmantots tās pētniecības potenciāls, it īpaši mazāk attīstītos reģionos, kas atrodas tālu no Eiropas pētniecības un rūpnieciskās attīstības centriem. Lai palīdzētu šo reģionu zinātniekiem un iestādēm gan no valsts, gan privātā sektora piedalīties Eiropas vispārējā pētniecības procesā, izmantojot citos Eiropas reģionos pieejamās zināšanas un pieredzi, šīs darbības mērķis ir izveidot nosacījumus, kas ļautu tiem izmantot potenciālu un palīdzētu pilnībā īstenot Eiropas pētniecības telpas ideju paplašinātajā Eiropas Savienībā. Darbības turpinās iepriekšējos un pašreizējos pasākumus, piemēram, Eiropas Izcilības centrus toreizējās valstīs, kas pievienojās, un kandidātvalstīs saskaņā ar Piekto pamatprogrammu un Marijas Kirī viesuzņemšanas stipendijām zināšanu tālāknodošanai.

Pasākumi

Tiks veicināta spēcīga sinerģija ar Kopienas reģionālo politiku. Ar šajā sadaļā atbalstīto darbību palīdzību tiks apzinātas tās vajadzības un iespējas vairot pētniecības veiktspēju topošajos un jau esošajos konverģences reģionu izcilības centros, kuras var finansēt ar struktūrfondu un kohēzijas fondu starpniecību.

Sinerģiju mēģinās panākt arī ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, lai sekmētu reģionālo pētniecības un attīstības komercializāciju sadarbībā ar rūpniecību.

ZINĀTNE SABIEDRĪBĀ

Mērķis

Lai izveidotu atvērtu, efektīvu un demokrātisku uz zinātnes atziņām balstītu Eiropas sabiedrību, stimulēt harmonisku zinātnisko un tehnoloģisko centienu un ar tiem saistīto pētniecības politiku integrāciju Eiropas sociālajā sistēmā, rosinot Eiropas mēroga pārdomas un debates par zinātni un tehnoloģijām, kā arī to saistību ar sabiedrību un kultūru visplašākajā diapazonā.

Pamatojums

Zinātne un tehnoloģijas aizvien vairāk ietekmē mūsu ikdienu. Lai gan zinātne un tehnoloģijas ir sabiedriskās darbības rezultāts, ko ietekmē sociālie un kultūras faktori, tā joprojām ir sfēra, kas ir tālu no lielākās sabiedrības daļas un politisko lēmumu pieņēmēju ikdienas un aizvien ir pārpratumu avots. Diskutējami jautājumi saistībā ar jaunajām tehnoloģijām sabiedrībā būtu jārisina ar pamatotu debašu starpniecību, kuru rezultātā tiek veikta pārdomāta izvēle un pieņemti pārdomāti lēmumi.

Darbības

Šie pasākumi jo īpaši izpaudīsies kā pētījumu projekti, pētījumi, sadarbības tīklu veidošana un apmaiņas, sabiedriski pasākumi un ierosmes, balvas, aptaujas un datu apkopošana. Daudzos gadījumos tie ietvers starptautiskas partnerības ar trešo valstu organizācijām.

ATBALSTS PĒTNIECĪBAS POLITIKAS SASKAŅOTAI ATTĪSTĪBAI

Mērķi

Vairot valstu un Kopienas pētniecības politikas jomu efektivitāti un saskaņotību, un to sasaisti ar citām politikas jomām, uzlabot valsts pētījumu ietekmi un saikni ar rūpniecību, kā arī stiprināt valsts atbalstu un tā ietekmi uz investīciju piesaisti no privātā sektora.

Pamatojums

Palielināt investīcijas pētniecībā un attīstībā līdz 3% mērķim un uzlabot to efektivitāti ir galvenā prioritāte Lisabonas stratēģijā par izaugsmi un nodarbinātību. Tādējādi attīstīt efektīvu politiku, lai piesaistītu valsts un privātā sektora investīcijas, ir būtisks uzdevums valsts iestādēm, lai paātrinātu pāreju uz konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tādēļ pētniecības politikai jābūt pielāgojamai, ir jāmobilizē plašāks instrumentu klāsts, jākoordinē pasākumi pāri valstu robežām un jāiesaista citas politikas jomas, lai radītu labākus pamatnosacījumus pētniecībai.

Darbības

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Lai veicinātu konkurētspēju un ieņemtu vadošo pozīciju pasaulē, Eiropas Kopienai vajadzīga spēcīga un saskaņota starptautiska zinātnes un tehnoloģiju politika. Vispārējā starptautiskā sadarbības stratēģijā tiks īstenoti starptautiski pasākumi, kuri tiek veikti saskaņā ar Septītajai pamatprogrammai pakārtotajām dažādām programmām.

Tematiski orientētās starptautiskās sadarbības darbības veiks saistībā ar programmu "Sadarbība". Starptautiskās darbības cilvēku potenciāla jomā veiks saistībā ar programmu "Cilvēki".

Saskaņā ar programmu "Iespējas" īstenos ar "Sadarbības" programmas konkrētu tematisko vai starpdisciplināro jomu nesaistītas horizontālā atbalsta darbības un pasākumus, un tās dažos atsevišķos gadījumos varētu papildināt ar īpašām sadarbības darbībām, kas ir izdevīgas abām pusēm. Tiks veikti pasākumi, lai uzlabotu dalībvalstu darbību saskaņotību, atbalstot valstu starptautiskās zinātniskās sadarbības programmu koordināciju. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta apvienībā INTAS, un balstoties uz tās darbu, sadarbojoties ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, pasākumi, kas nodrošina noturību, tiks veikti šajā programmā un programmās "Sadarbība" un "Cilvēki".

Nodrošinās starptautiskās sadarbības darbību vispārēju koordināciju attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dažādajām programmām, kā arī uz citiem Kopienas instrumentiem.

KOPĪGĀ PĒTNIECĪBAS CENTRA (KPC) DARBĪBAS, KAS NAV SAISTĪTAS AR KODOLJAUTĀJUMIEM

Mērķis

Sniegt uz klientu vērstu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas veidošanas procesā, nodrošinot atbalstu esošo politiku īstenošanai un uzraudzībai, kā arī reaģējot uz jaunām politikas vajadzībām.

Pamatojums

KPC neatkarība no īpašām privātām vai valstiskām interesēm līdz ar tā tehnisko kompetenci ļauj atvieglot komunikāciju un vairot vienprātību starp iesaistītajām personām (rūpnieciskām apvienībām, vides darba grupām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, citiem pētniecības centriem u.c.) un politikas veidotājiem, īpaši Kopienas mērogā un jo īpaši ar Eiropas Parlamentu. Ar zinātniskā un tehnoloģiskā atbalsta palīdzību KPC veicina Kopienas politikas procesa efektivitāti, pārredzamību un zinātnisko pamatotību. Vajadzības gadījumā, lai novērstu pārklāšanos un dublēšanos, KPC veiktie pētījumi jāsaskaņo ar pētījumiem, kas veikti saskaņā ar īpašās programmas "Sadarbība" sadaļu "Tēmas".

KPC stiprinās savu nozīmi Eiropas pētniecības telpā. Atvieglinot piekļuvi tā iekārtām Eiropas pētniekiem un pētniekiem ārpus Eiropas, tostarp zinātniekiem karjeras sākumā, tiks palielināta centra sadarbība ar citām valsts un privātām pētniecības organizācijām, būtiski uzlabota paša centra darbību zinātniskā kvalitāte, kā arī sekmēta apmācība zinātniskajā jomā, kas joprojām būs svarīga KPC darbības prioritāte.

KPC nodrošinātā Kopienas politikas atbalsta lietderīgums un uzticamība ir cieši saistīti ar tā zinātniskās kompetences kvalitāti un tā integrāciju starptautiskajā zinātniskajā sabiedrībā. Tādēļ KPC turpinās ieguldīt pētniecībā un sadarbības tīklu veidošanā ar citiem izcilības centriem atbilstīgās jomās. Tas piedalīsies netiešās darbībās visās jomās, jo īpaši saistībā ar kopīgām zinātniskās atsauces sistēmām, tīklu veidošanu, mācībām un mobilitāti, pētniecības infrastruktūru un dalību tehnoloģiju platformās un koordinācijas instrumentos jomās, kurās tā kompetence ļauj radīt pievienoto vērtību.

KPC turpinās aktīvi veicināt jaunu dalībvalstu un kandidātvalstu integrāciju tā pasākumos, kuros pašlaik var piedalīties 15 ES dalībvalstis.

Darbības

KPC prioritātes būs Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgās jomās un jomās, kurās tā sniegums rada augstu pievienoto vērtību. Turpināsies zinātniskais un tehniskais atbalsts Kopienas politikai tādās pamatjomās kā ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas, pārtika, enerģētika, transports, ķīmiskas vielas, alternatīvas dzīvnieku izmantošanai izmēģinājumos, pētījumu politika, informācijas tehnoloģijas, references metodes un materiāli, biotehnoloģija, riski, bīstamība un sociālekonomiskā ietekme. Izaugsme paredzēta šādās būtiskās Kopienas jomās:

· Pārticība uz zināšanām balstītā sabiedrībā

–  Veikt un pilnveidot progresīvus ekonometriskās modelēšanas un analīzes paņēmienus politikas definēšanas un uzraudzības kontekstā, piemēram, Lisabonas programmas izpildes pārbaude, iekšējā tirgus un Kopienas pētniecības un izglītības politika;

–  Izstrādāt modeļus, lai atbildīgā veidā atbalstītu jaunu līdzsvaru starp ilgtspējības mērķiem un konkurētspēju;

–  Nodrošināt zinātnisko/tehnisko atbalstu riska novērtēšanas un pārvaldības procedūru izstrādei kā līdzeklim Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā.

· Solidaritāte un atbildīga resursu pārvaldība

–  Kļūt par atzītu zinātnes un tehnoloģiju etaloncentru ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā, koncentrējoties uz pārtikas kvalitāti, izsekojamību un nekaitīgumu (tostarp ĢM pārtiku un lopbarību), zemes platību pārvaldību un savstarpējo atbilstību, kā arī atbalstīt kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanu.

–  Sniegt zinātniski tehnoloģisko atbalstu kopējai zivsaimniecības politikai.

–  Sekmēt saskaņotu Eiropas ģeogrāfisko norāžu datu un telpiskās informācijas sistēmu nodrošinājumu (atbalsts INSPIRE) un turpināt attīstīt jaunas pieejas globālajam vides un resursu monitoringam (atbalsts GMES).

–  Sniegt īpašās zināšanas un būt nozīmīgam GMES pētniecības darbībās un jaunu pielietojumu izstrādāšanā šajā jomā.

–  Atbalstīt ES Vides un veselības rīcības plāna īstenošanu, tostarp sniegt atbalstu jau iesāktajiem pasākumiem, lai izveidotu integrētu Kopienas vides un veselības informācijas sistēmu.

–  Visās būtiskās pētniecības jomās (drošības novērtēšana, vakcīnu pārbaude, veselības un biomedicīnas pētniecība u. tml.) veicināt un pastiprināt alternatīvu stratēģiju izstrādāšanu un apstiprināšanu un jo īpaši tādu metožu izstrādāšanu un apstiprināšanu, kurās neizmanto dzīvniekus.

· Brīvība, drošība un tiesiskums

–  Sadarbībā ar attiecīgām struktūrām izvērst pasākumus, kas palīdz izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, jo īpaši teritorijās, kurās ir aktuāla cīņa pret terorismu, organizēto noziedzību un krāpšanu, robežu drošība un nozīmīga riska novēršana.

–  Atbalstīt Kopienas rīcību dabas un tehnoloģisku katastrofu gadījumos.

· Eiropa kā pasaules partneris

–  Pastiprināt atbalstu Kopienas ārējai politikai konkrētās jomās, tādās kā iekšējās drošības ārējie aspekti, attīstības sadarbība un humānā palīdzība.

II PIELIKUMS

INDIKATĪVAIS SADALĪJUMS PA PROGRAMMĀM

Indikatīvais sadalījums pa programmām ir šāds (miljonos EUR):

Īpaši noteikumi par Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM)

Paredzamais budžets "Sadarbība" un "Iespējas" ietver ieguldījumus Eiropas Investīciju bankā (EIB) III pielikumā minētā RDFM izveides nolūkos. Padomes lēmumos, ar ko pieņem īpašas ieguldījuma programmas, inter alia nosaka īstenošanas kārtību attiecība uz to, kā Komisija lemj par EIB neizmantotā Kopienas ieguldījuma RDFM pārdali citām darbībām.

Septītās pamatprogrammas ieguldījums RDFM līdz 2010. gadam būs līdz EUR 500 miljoniem. Laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam būs iespēja piešķirt papildu EUR 500 miljonus pēc tam, kad Padome un Eiropas Parlaments būs veikuši izvērtējumu saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kurā ietverta informācija par MVU un universitāšu dalību, Septītās  pamatprogrammas atlases kritēriju izpildi, atbalstīto projektu veidu un pieprasījumu pēc attiecīgā instrumenta, atļaujas piešķiršanas procedūru ilgumu, projektu rezultātiem un finansējuma sadali.

Summai, kas pieejama no Septītās pamatprogrammas, ir jābūt pieskaņotai iemaksai no EIB. Tā nāks no īpašajām programmām "Sadarbība" (līdz EUR 800 miljoniem, no proporcionāliem ieguldījumiem no visām tematiskajām prioritātēm, izņemot sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes) un "Iespējas" (līdz EUR 200 miljoniem no pētniecības infrastruktūras sadaļas).

Šo summu pakāpeniski darīs pieejamu EIB, ņemot vērā pieprasījuma līmeni.

Lai nodrošinātu ātru uzsākšanu ar resursu kritisko daudzumu, laikposmā līdz šā lēmuma 7. panta 2. punktā minētajam Septītās pamatprogrammas starpposma izvērtējumam budžetā pakāpeniski iemaksās summu EUR 500 miljonu apmērā.

III PIELIKUMS

FINANSĒŠANAS SHĒMAS

Netiešās darbības

Septītajā pamatprogrammā atbalstītos pasākumus finansēs, izmantojot vairākas "Finansēšanas shēmas". Šīs shēmas – vai nu atsevišķi, vai kombinācijā ar citām – izmantos, lai finansētu dažādas visā pamatprogrammā īstenoto darbību kategorijas.

Lēmumos par īpašajām programmām, darba programmām un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgi norādīs:

· Shēmas(-u) veidu(-us), ko izmanto, lai finansētu dažādas darbības;

· Dalībnieku kategorijas (piemēram, pētniecības organizācijas, universitātes, rūpniecības uzņēmumi, MVU, valsts iestādes), uz kurām tā(-s) attiecas;

· Pasākumu veidi (tādās jomās kā pētniecība un tehnoloģiju attīstība, demonstrējumi, pārvaldība, mācības, izplatīšana un tamlīdzīgi pasākumi), ko var finansēt katrā no shēmām.

Ja var izmantot dažādas finansēšanas shēmas, darba programmās var noteikt finansēšanas shēmu, kas izmantojama attiecībā uz tematu, par kuru publicēts aicinājums iesniegt priekšlikumus.

Atbalsts pētījumu projektiem, ko veic konsorciji, kurus veido dalībnieki no dažādām valstīm, lai izstrādātu jaunas zinātniskās atziņas, jaunas tehnoloģijas, produktus, demonstrējumu pasākumus vai kopīgus pētniecības resursus. Projektu apjoms, darbības sfēra un iekšējā organizācija katrā jomā un katrā tematā var atšķirties. Projekti var būt, sākot ar neliela vai vidēja mēroga specifiskām pētniecības darbībām līdz plaša mēroga integrētiem projektiem, lai sasniegtu noteiktu mērķi. Projektiem jābūt paredzētiem arī īpašām grupām, tādām kā MVU un citiem neliela mēroga dalībniekiem.

Atbalsts kopīgai tādu pasākumu programmai, kurus īsteno virkne pētniecības organizāciju, kas integrē savus pasākumus noteiktā jomā, un kurus veic pētniecības grupas, sadarbojoties ilgākā termiņā. Šīs kopīgās pasākumu programmas īstenošanai būs vajadzīgs oficiāls ieguldījums no organizācijām, kas integrē daļu no saviem resursiem un pasākumiem.

Atbalsts pasākumiem, kuru mērķis ir koordinēt vai atbalstīt pētniecības pasākumus un politikas jomas (tīklu veidošana, apmaiņa, starpvalstiska pētniecības infrastruktūras pieejamība, pētījumi, konferences u.tml.). Šīs darbības var īstenot, izmantojot arī citus veidus, ne tikai uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.

Atbalsts projektiem, ko veic individuālas valsts vai starpvalstu pētniecības grupas. Šo shēmu izmantos, lai atbalstītu pētnieku ierosinātus "progresīvās" pētniecības projektus, ko finansē Eiropas Pētniecības padome.

Atbalsts pētnieku mācībām un profesionālajai izaugsmei, ko galvenokārt izmanto Marijas Kirī vārdā nosaukto pasākumu īstenošanai.

Kopiena īstenos minētajā a) daļā noteiktās finansēšanas shēmas saskaņā ar noteikumiem regulā, kas jāpieņem atbilstīgi Līguma 167. pantam, atbilstīgiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī starptautiskiem noteikumiem šajā jomā. Saskaņā ar šiem starptautiskajiem noteikumiem būs jāspēj pielāgot finansiālās līdzdalības apjomu un veidu katrā atsevišķajā gadījumā, jo īpaši, ja ir pieejams finansējums no citiem valsts sektora avotiem, tostarp citiem Kopienas finansējuma avotiem, piemēram, EIB.

Papildus tieša finansiāla atbalsta sniegšanai PTA darbību dalībniekiem, Kopiena uzlabos to piekļuvi aizdevumu finansējumiem, izmantojot "Riska dalīšanas finanšu mehānismu", sniedzot EIB ieguldījumu. EIB – kā riska dalīšanas partnerim –jāizmanto Kopienas ieguldījums, lai segtu aizdevuma finansēšanas sagatavošanu un kapitāla sadali aizņēmumiem, un garantētu finansējumu no pašas resursiem. Kopienas budžetā nedrīkst noteikt nekādas papildu saistības attiecībā uz izdevumiem. Saskaņā ar kārtību, ko izveido ar regulu, kuru pieņem atbilstīgi Līguma 167. pantam un Padomes lēmumiem, ar ko pieņem īpašās programmas, šis mehānisms ļauj EIB palielināt finansējumu Eiropas darbībām pētniecības un tehnoloģiju jomā (piemēram, kopīgām tehnoloģijas ierosmēm, lielus projektus ietverošiem EUREKA projektiem un jaunām pētniecības infrastruktūrām un projektiem, ko veic MVU, lai palīdzētu pārvarēt vājākos tirgus posmus.

Tādas netiešas darbības dalībniekiem, kas izvērsta mazāk attīstītā reģionā (konverģences reģioni un attālāki reģioni(38)), iespēju un vajadzības gadījumos tiks mobilizēts papildfinansējums no struktūrfondiem. Attiecībā uz kandidātvalstu vienību līdzdalību, ievērojot līdzīgus nosacījumus, var piešķirt papildu iemaksu no pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Attiecībā uz darbībām Septītās pamatprogrammas "Iespēju" programmas "pētniecības infrastruktūras" daļā tiks sīki noteikti finansēšanas nosacījumi, lai nodrošinātu, ka Kopienas finansējums pētniecībai un citi Kopienas un valstu instrumenti, jo īpaši struktūrfondi, efektīvi papildina cits citu.

Tiešās darbības

Kopiena īstenos pasākumus ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību, kuras apzīmē kā tiešās darbības.

(1) Pieņemtie teksti, 15.6.2006., P6_TA(2006)0265. (2) OV vēl nav publicēts. (3) OV vēl nav publicēts. (4) OV C 65, 17.3.2006., 9. lpp. (5) OV C 115, 16.5.2006., 20. lpp. (6) Eiropas Parlamenta 2006. gada 15. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 25. septembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Nostāja. (7) OV C 320 E, 15.12.2005., 259. lpp. (8) OV L ... (9) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (10) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. (11) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. (12) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp. (13) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (14) Visā Septītajā pamatprogrammā ar "MVU" saprot arī mikrouzņēmumus. (15) Piezīme: visas summas ir pašreizējās cenās, atspoguļojot Iestāžu nolīgumu (IN) par finanšu Shēmu (2007.-2013. gads). Attiecīgi IN summa FP7 2007.-2013. gadam EUR 48 081 miljonu apjomā 2004. g. cenās atbilst EUR 54 582 miljoniem 2007.-2013. gadam pašreizējās cenās. No šīs summas EUR 50 521 miljoni ir paredzēti FP7 (EK) 2007.-2013. gadam, EUR 2 751 miljoni ir paredzēti FP7 (Euratom) 2007.-2011. gadam un, indikatīvi, EUR 1 310 miljoni ir paredzēti Euratom programmai 2012.-2013. gadam. (16) Var finansēt zinātnisko izpēti, kas saistīta ar dzimumdziedzeru vēža ārstēšanu. (17) Visā Septītajā pamatprogrammā ar "MVU" saprot arī mikrouzņēmumus. (18) Jo īpaši darbībās, ko veic starpvaldību struktūra EUREKA. Turklāt saistībā ar EUREKA grupām gūtā pieredze varētu būt svarīga kopīgajām tehnoloģiju ierosmēm saistītajās jomās (19) Tas ietvers finansiālu atbalstu COST administrēšanas un koordinācijas darbībām. (20) Termins "bioekonomika" ietver visas nozares un tautsaimniecības sektorus, kuros ražo, apsaimnieko un citādi izmanto bioloģiskos resursus un saistītos pakalpojumus, piegādes vai patērētāju nozares, tādas kā lauksaimniecība, pārtika, zivsaimniecība, mežsaimniecība utt. (21) "Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija – Eiropas stratēģija" - KOM(2002) 0027. (22) Papildu zinātniskā izpēte saistībā ar ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un saglabāšanu ir minēta "Vides (tostarp klimata pārmaiņas)" tēmā. (23) KOM(2000) 0769. (24) KOM(2005) 0265. (25) KOM(2006) 0105. (26) Papildinošā pētniecība saistībā ar bioloģisko resursu ražošanu un lietošanu ir paredzēta saskaņā ar tēmu "Pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, biotehnoloģija". (27) Dažādās darbībās tiks ņemtas vērā attiecīgo Eiropas tehnoloģiju platformu pētniecības programmas. (28) KOM(2001) 0370. (29) Eiropas aeronautikas nozarē 14% no apgrozījuma tiek ieguldīti pētniecībā, Eiropas automašīnu ražošanas nozarē – gandrīz 5% no apgrozījuma; ES kuģu būves nozares konkurences priekšrocību lielā mērā nosaka PTA. (30) ACARE: Eiropas Aeronautikas izpētes konsultatīvā padome. Tās darbība sākta 2001. gadā, un tā ir pirmais Tehnoloģiju platformas piemērs. ERRAC: Eiropas Dzelzceļa pētniecības konsultatīvā padome; ERTRAC: Eiropas Autotransporta pētniecības konsultatīvā padome; WATERBORNE (ūdens transporta) tehnoloģiju platforma. (31) ESFRI darbu sāka 2002. gada aprīlī. ESFRI darbojas pārstāvji no 25 ES dalībvalstīm, ko ieceļ par pētniecību atbildīgie ministri, kā arī pārstāvis no Eiropas Komisijas. Valstis, kas iesaistītas pētniecības pamatprogrammās, tika aicinātas pievienoties 2004. gadā. (32) Konverģences reģioni ir tie, kas noteikti 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). Tas ietver "konverģences" mērķa reģionus, reģionus, kas var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu, un attālākos reģionus. (33) Valstis, kas nav asociētas kandidātvalstis. (34) Iepriekš sauktas par jaunajām neatkarīgajām valstīm: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstānas Republika, Moldāvija, Krievija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna. (35) Ņemot vērā, ka Latīņamerika ietver gan attīstības valstis, gan valstis ar strauji augošu ekonomiku. (36) Tostarp kopīgās tehnoloģiju ierosmes (arī finanšu plāns, utt.) un tā koordinācijas un starptautiskās sadarbības daļa, ko finansēs atbilstīgi tēmām. (37) Mērķis būs novirzīt vismaz 15% no programmas sadaļā "Sadarbība" pieejamajiem resursiem uz MVU. (38) Konverģences reģioni ir tie, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1083/2006 5. pantā. Tas ietver "konverģences" mērķa reģionus, reģionus, kas var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu, un attālākos reģionus.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007–2013) (KOM(2005)0705 – C6-0005/2006 – 2005/0277(COD))

P6_TA(2006)0514 A6-0304/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0705)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 167. un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0005/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A6-0304/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007–2013)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 167. pantu un 172. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu(3),

saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru(4),

tā kā:

(1)  Septīto pamatprogrammu pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... gada ...(5) Lēmumu Nr. …/…/EK(6)+ par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)(7). Komisija ir atbildīga par minētās pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu, ieskaitot ar tām saistītos finanšu aspektus.

(2)  Septīto pamatprogrammu īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(8), turpmāk – "Finanšu regula", un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Finanšu regulai(9), turpmāk – "īstenošanas noteikumi".

(3)  Septīto pamatprogrammu īsteno arī saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši ‐ saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, pašlaik - Kopienas pamatprogrammu valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai(10).

(4)  Konfidenciālu datu apstrādi reglamentē visi attiecīgie Kopienas tiesību akti, tostarp iestāžu iekšējie noteikumi, piemēram, Komisijas Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu(11) attiecībā uz drošības noteikumiem.

(5)  Uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalības noteikumiem būtu jāizveido saskaņots, visaptverošs un pārredzams satvars, lai ar vienkāršotu procedūru starpniecību atbilstīgi proporcionalitātes principam nodrošinātu Septītās pamatprogrammas maksimāli efektīvu īstenošanu, ņemot vērā nepieciešamību pēc vieglas pieejamības visiem tās dalībniekiem.

(6)  Aizsargājot pārējos dalībniekus un Kopienas likumīgās intereses, noteikumiem būtu arī jāatvieglo dalībnieka izstrādāta intelektuālā īpašuma izmantošana, ņemot vērā arī veidu, kādā dalībnieks var būt organizēts starptautiskā līmenī.

(7)  Septītajai pamatprogrammai būtu jāpiesaista dalībnieki no Kopienas attālākajiem reģioniem, kā arī jāveicina plaša uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu, tostarp MVU līdzdalība.

(8)  Saskaņotības un pārredzamības labad būtu jāpiemēro Komisijas Ieteikumā Nr. 2003/361/EK(12) iekļautās mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijas.

(9)  Jānosaka obligātie līdzdalības nosacījumi, gan vispārīgu noteikumu veidā, gan arī attiecinot tos uz konkrētam netiešām darbībām Septītajā pamatprogrammā. Īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus attiecībā uz dalībnieku skaitu un to reģistrācijas vietu.

(10)  Ir lietderīgi paredzēt, ka pamatprogrammā var piedalīties jebkura juridiska vienība, kas izpildījusi obligātos nosacījumus. Līdzdalībai, kas pārsniedz obligātos nosacījumus, būtu jānodrošina attiecīgās netiešās darbības efektīva īstenošana.

(11)  Septītajā pamatprogrammā būtu jārosina iesaistīties starptautiskās organizācijas, kuru uzdevums ir attīstīt sadarbību pētniecības jomā Eiropā un kuru locekļi galvenokārt ir dalībvalstis vai asociētās valstis.

(12)  Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (Aizjūras asociācijas lēmums(13) paredz, ka aizjūras zemju un teritoriju juridiskas personas ir tiesīgas piedalīties Septītajā pamatprogrammā.

(13)  Saskaņā ar starptautiskās sadarbības mērķiem, kas noteikti Līguma 164. un 170. pantā, būtu jāparedz gan trešās valstīs dibinātu juridisku vienību, gan starptautisku organizāciju līdzdalība. Tomēr ir lietderīgi izvirzīt nosacījumu, ka šāda līdzdalība jāattaisno ar minēto organizāciju lielāku devumu Septītajā pamatprogramma izvirzīto mērķu sasniegšanā.

(14)  Saskaņā ar iepriekšminētajiem mērķiem jāparedz noteikumi un nosacījumi Kopienas finansējuma piešķiršanai netiešu darbību dalībniekiem.

(15)  Dalībnieku vajadzībām būtu jānodrošina efektīva un vienmērīga pāreja no izmaksu aprēķināšanas režīma, ko izmantoja Sestajā pamatprogrammā. Tādēļ Septītās pamatprogrammas uzraudzības procesā būtu jāseko, kā šī pārmaiņa ietekmē budžetu, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi uz administratīvo slogu dalībniekiem.

(16)  Lai reglamentētu priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu un atlasi, dotāciju piešķiršanu, kā arī prasību procedūras dalībniekiem, Komisijai jāparedz sīkāki noteikumi un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, un šajā regulā. Jo īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu.

(17)  Lai reglamentētu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību dalībnieku finansiālās dzīvotspējas un tiesiskās stabilitātes novērtēšanu, Komisijai ir lietderīgi arī paredzēt sīkākus noteikumus un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos. Šādiem noteikumiem ir jānodrošina pareizs līdzsvars starp Kopienas finanšu interešu aizsardzību un juridisku personu līdzdalības vienkāršošanu un atvieglošanu Septītajā pamatprogrammā.

(18)  Šajā kontekstā Finanšu regula un tās īstenošanas noteikumi, kā arī Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību(14) cita starpā reglamentē Kopienas finanšu interešu aizsardzību, cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Komisijai piekritīgo summu atgūšanas procedūru, izslēgšanu no līgumu slēgšanas un dotāciju piešķiršanas procedūrām un ar to saistītās sankcijas, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas, pārbaudes un inspekcijas saskaņā ar Līguma 248. panta 2. punktu.

(19)  Ir svarīgi, lai visi dalībnieki bez nepamatotas kavēšanās saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu.

(20)  Nolīgumos, kas noslēgti par katru darbību, jāparedz uzraudzība un finanšu kontrole, ko veic Komisija vai Komisijas pilnvarots pārstāvis, kā arī revīzijas, ko veic Revīzijas palāta, pārbaudes uz vietas, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (15) noteikto kārtību.

(21)  Komisijai būtu jāuzrauga gan netiešās darbības, ko veic Septītās pamatprogrammas ietvaros, gan tās, ko veic Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu netiešu darbību uzraudzību un novērtēšanu, Komisijai būtu jāizveido un jāuztur atbilstīga informācijas sistēma.

(22)  Septītajā pamatprogrammā būtu jāatspoguļo un jāatbalsta pamatprincipi, kas izklāstīti Eiropas Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā(16), ievērojot to brīvprātīgo raksturu.

(23)  Ar pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem būtu jānodrošina, ka dalībnieki attiecīgā gadījumā aizsargā darbībās radīto intelektuālo īpašumu, kā arī izmanto un izplata minētos rezultātus.

(24)  Ievērojot īpašnieku tiesības uz intelektuālo īpašumu, šie noteikumi būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu dalībnieku un attiecīgā gadījumā to dalībvalstī vai asociētā valstī izveidotu saistītu juridisko personu piekļuvi informācijai, kas ieguldīta projektā, un zināšanām, kas rodas projektā veiktajos pētījumos, tādā mērā, kas nepieciešams, lai veiktu pētniecisko darbu vai izmantotu radītās zināšanas.

(25)  Tiks atcelts Sestajā pamatprogrammā paredzētais pienākums konkrētiem dalībniekiem uzņemties finansiālu atbildību par saviem partneriem viena konsorcija ietvaros. Šajā sakarā būtu jāizveido Komisijas pārvaldīts dalībnieku garantijas fonds, lai segtu Komisijai piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši partneri, kuri nepilda saistības. Aizsargājot Kopienas finanšu intereses atbilstīgi Septītajai pamatprogrammai, šāda pieeja it īpaši vienkāršos un atvieglos MVU līdzdalību.

(26)  Šīs regulas darbības joma neietver Kopienas ieguldījumus kopuzņēmumā vai citā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar Līguma 171. pantu vai Līguma 169. pantu.

(27)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(28)  Kopiena var piešķirt dotācijas Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai veicinātu privātā sektora ieguldījumus plašās PTA darbībās, kas ir tiesīgas pretendēt uz Kopienas finansējumu, lai palielinātu bankas riska pārvaldības iespējas, tādējādi panākot (i) lielāku EIB aizdevumu apjomu zināmam riska līmenim un (ii) riskantāku PTA darbību finansēšanu Eiropā, kas nebūtu iespējams bez Kopienas atbalsta.

(29)  Kopiena var sniegt finanšu atbalstu, kā paredzēts Finanšu regulā, cita starpā izmantojot:

(30)  XXX

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu, kā arī citu juridisku vienību līdzdalībai darbībās, ko viens vai vairāki dalībnieki veic, izmantojot finansēšanas shēmas, kas norādītas III pielikuma a) daļā Lēmumā …/…(17), ar ko izveido Septīto pamatprogrammu, še turpmāk "netiešas darbības".

Atbilstīgi noteikumiem, kas iekļauti Regulā (EK/Euratom) Nr. 1605/2002, še turpmāk "Finanšu regula", un Regulā (EK/Euratom) Nr. 2342/2002, še turpmāk "īstenošanas noteikumi", tajā paredzēti arī nosacījumi attiecībā uz Kopienas finanšu ieguldījumu Septītās pamatprogrammas netiešās darbībās.

Kas attiecas uz Septītajā pamatprogrammā veikto pētījumu rezultātiem, šajā regulā paredzēti noteikumi jaunu zināšanu izpaušanai ar jebkādiem piemērotiem līdzekļiem, izņemot tos, kas saistīti ar minēto jauno zināšanu aizsardzības formalitātēm, bet ietverot jaunu zināšanu publicēšanu jebkuros datu nesējos, še turpmāk "izplatīšana".

Papildus ir paredzēti noteikumi tiešai vai netiešai jauno zināšanu lietošanai turpmākos pētījumos, izņemot tajos, ko veic attiecīgās netiešās darbības ietvaros, vai kāda produkta vai metodes izstrādē, izveidē un pārdošanā, vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, še turpmāk "izmantošana".

Attiecībā gan uz jaunām, gan iepriekš uzkrātām zināšanām šajā regulā paredzēti noteikumi saistībā ar atļaujām un lietotāju tiesībām izmantot minētās zināšanas, še turpmāk "piekļuves tiesības".

2. pants

Definīcijas

14)  "MVU" ir mikro, mazie un vidējie uzņēmumi Ieteikuma Nr. 2003/361/EK 2003. gada 6. maija redakcijas nozīmē.

3. pants

Konfidencialitāte

Atbilstoši nosacījumiem, kas iekļauti dotāciju nolīgumā, apstiprinājuma vēstulē vai līgumā, Komisija un dalībnieki tur slepenībā datus, zināšanas un dokumentus, par kuriem saņemta informācija, ka tie ir konfidenciāli.

II NODAĻA

LĪDZDALĪBA

1.IEDAĻA

OBLIGĀTIE NOSACĪJUMI

4. pants

Vispārīgie principi

1.  Ikviens uzņēmums, universitāte vai pētniecības centrs, vai arī kāda cita juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī, asociētā valstī vai trešā valstī, var piedalīties netiešā darbībā, ja ir izpildīti šajā nodaļā paredzētie obligātie nosacījumi, tostarp nosacījumi, kas izvirzīti saskaņā ar 12. pantu.

Tomēr attiecībā uz 5. panta 1. punktā, 7., 8. vai 9. pantā minētajām netiešām darbībām, kuru obligātos līdzdalības nosacījumus var izpildīt arī tad, ja tajās nepiedalās dalībvalstī dibināta juridiska vienība, šādai līdzdalībai noteikti jāveicina Līguma 163. un 164. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

2.  Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, še turpmāk "KPC", var piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz tiem pašiem nosacījumiem un ar tām pašām tiesībām un pienākumiem kā dalībvalstī reģistrēta juridiska vienība.

5. pants

Obligātie nosacījumi

1.  Netiešo darbību obligātie nosacījumi ir šādi.

2.  Ja viens no dalībniekiem ir KPC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Kopienas tiesībām reģistrēta juridiska vienība, šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka minētās organizācijas reģistrētas dalībvalstī vai asociētā valstī, kas nav dalībvalsts vai asociēta valsts, kurā reģistrēti citi tās pašas darbības dalībnieki.

6. pants

Neatkarība

1.  Divas juridiskas vienības uzskata par neatkarīgām vienai no otras, ja neviena no tām nav pakļauta tiešai vai netiešai otras vienības kontrolei, vai arī tai pašai tiešai vai netiešai kontrolei, kam pakļauta otra vienība.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā kontrole var izpausties šādi:

3.  Tomēr par kontroles attiecībām neuzskata šādas attiecības starp juridiskām vienībām:

7. pants

Netiešas darbības konkrētiem sadarbības pasākumiem, kas paredzēti starptautiskās sadarbības partnervalstīm

8. pants

Koordinācijas un atbalsta pasākumi, kā arī pētnieku sagatavošana un profesionālā izaugsme

Vienas juridiskas vienības līdzdalība ir obligātais nosacījums koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kā arī darbībām, kas paredzētas pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja veikto darbību mērķis ir saskaņot pētniecības pasākumus.

9. pants

"Progresīvās" pētniecības projekti

Vienas dalībvalstī vai asociētā valstī reģistrētas juridiskas vienības līdzdalība ir obligātais nosacījums darbībām "progresīvās" pētniecības projektu atbalstam, ko finansē ar Eiropas Pētniecības padomes palīdzību.

10. pants

Vienīgie dalībnieki

Ja netiešās darbības obligātos nosacījumus izpilda vairākas juridiskas vienības, kas visas kopā veido vienu juridisku vienību, pēdējā var būt vienīgais netiešas darbības dalībnieks, ja vien tā ir reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī.

11. pants

Trešās valstīs reģistrētas starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības

Netiešās darbībās var piedalīties trešās valstīs reģistrētas starptautiskas organizācijas un juridiskas vienības, ja tās atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem, kā arī visiem nosacījumiem, kas norādīti īpašajās programmās vai attiecīgajās darba programmās.

12. pants

Papildu nosacījumi

Papildus šajā nodaļā izklāstītajiem obligātajiem nosacījumiem īpašajās programmās vai darba programmās var iekļaut nosacījumus attiecībā uz minimālo dalībnieku skaitu.

Atbilstīgi netiešās darbības veidam un mērķiem tajās var iekļaut arī papildu nosacījumus attiecībā uz dalībnieku veidu un attiecīgā gadījumā ‐ to reģistrācijas vietu.

2.IEDAĻA

KĀRTĪBA

1.APAKŠIEDAĻA

UZAICINĀJUMI IESNIEGT PRIEKŠLIKUMUS

13. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.  Komisija aicina iesniegt priekšlikumus netiešām darbībām saskaņā ar attiecīgajās īpašajās programmās un darba programmās, kuras var ietvert uzaicinājumus konkrētām grupām, piemēram, MVU, noteiktajām prasībām.

Papildus publicēšanai, kas norādīta īstenošanas noteikumos, Komisija publisko uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnēs, izmantojot īpašus informācijas kanālus, kā arī dalībvalstu un asociēto valstu izveidotajos kontaktpunktos.

2.  Attiecīgā gadījumā Komisija uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda, ka dalībniekiem nav jānoslēdz konsorcija nolīgums.

3.  Uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir skaidri formulēti mērķi, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzēji nepiesakās nevajadzīgi.

14. pants

Izņēmumi

2.APAKŠIEDAĻA

PRIEKŠLIKUMU NOVĒRTĒŠANA UN IZVĒLĒŠANĀS UN DOTĀCIJU PIEŠĶIRŠANA

15. pants

Novērtēšana, atlase un dotāciju piešķiršana

1.  Komisija novērtē visus priekšlikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz novērtēšanas principiem un atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijiem, kas izklāstīti īpašajā programmā un darba programmā.

a)  Darba programmā var paredzēt īpašus kritērijus vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu. "Sadarbības" un "spēju" programmām piemēro šādus kritērijus:

b)  "Cilvēku" programmai piemēro šādus kritērijus:

c)  Atbalstam "progresīvās" pētniecības pasākumiem "Ideju" programmā piemēro tikai izcilības kritēriju. Koordinācijas un atbalsta pasākumiem var piemērot ar projektu saistītus kritērijus.

Šajā sakarā darba programmās norāda novērtēšanas un izvēles kritērijus un var pievienot papildu prasības, koeficientus un limitus, vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu.

2.  Neizvēlas tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar ētikas pamatprincipiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras.

3.  Priekšlikumus klasificē pēc novērtēšanas rezultātiem. Finansējuma lēmumus pieņem, pamatojoties uz šo klasifikāciju.

16. pants

Iesniegšanas, novērtēšanas, atlases un dotāciju piešķiršanas procedūras

1.  Ja uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nosaka divpakāpju novērtēšanas procedūru, tad novērtēšanā turpina piedalīties tikai pirmo pakāpi saskaņā ar novērtējumu pēc ierobežota kritēriju kopuma izgājušie priekšlikumi.

2.  Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju iesniegšanas procedūra, otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi tiem iesniedzējiem, kuru priekšlikumi atbilst pirmās pakāpes novērtēšanas kritērijiem.

Visus iesniedzējus nekavējoties informē par novērtēšanas pirmās pakāpes rezultātiem.

3.  Komisija pieņem un publicē noteikumus, kas nosaka priekšlikumu iesniegšanas procedūru, kā arī ar to saistītās novērtēšanas, izvēles un piešķiršanas procedūras, un publicē norādījumus iesniedzējiem un vadlīnijas novērtētājiem. It īpaši tā nosaka detalizētus noteikumus iesniegšanas divpakāpju procedūrai (tostarp attiecībā uz pirmās pakāpes priekšlikumu apjomu un raksturu, kā arī attiecībā uz otrās pakāpes pilno priekšlikumu apjomu un raksturu), un noteikumus par divpakāpju novērtēšanas procedūru.

Komisija nosaka iesniedzēju kompensācijas procedūru un sniedz informāciju par to.

4.  Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi.

Komisija neatkārto šādu pārbaudi, ja dalībnieka stāvoklis nav mainījies.

17. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt priekšlikumu novērtēšanu.

Koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kas minēti 14. pantā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija to uzskata par lietderīgu.

2.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, pamatojoties uz viņu prasmju un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Gadījumos, kad neatkarīgiem ekspertiem būs jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

Lai izveidotu piemērotu kandidātu sarakstus, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot konkursu fiziskām personām vai uzaicinājumu tādām attiecīgām organizācijām kā valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības institūcijām vai uzņēmumiem.

Ja tas šķiet lietderīgi, Komisija izraugās tādas fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļautas minētajos sarakstos.

Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu dzimumu līdzsvaru.

"Progresīvās" pētniecības projektu gadījumā ekspertus, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes ieteikumu, ieceļ Komisija.

3.  Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums.

4.  Komisija pieņem apstiprinājuma vēstules paraugu, še turpmāk "apstiprinājuma vēstule", kurā iekļauj apliecinājumu, ka neatkarīgais eksperts iecelšanas brīdī nav interešu konfliktā, un eksperta apņemšanos informēt Komisiju gadījumā, ja šāds konflikts rodas atzinuma sniegšanas vai pienākumu izpildes gaitā. Komisija sagatavo apstiprinājuma vēstuli, ko paraksta Kopiena un katrs neatkarīgais eksperts.

5.  Komisija reizi gadā publicē piemērotos plašsaziņas līdzekļos to neatkarīgo ekspertu sarakstu, kuri tai palīdzējuši Septītajā pamatprogrammā un katrā īpašajā programmā.

3.APAKŠIEDAĻA

ĪSTENOŠANA UN DOTĀCIJU NOLĪGUMI

18. pants

Vispārīga informācija

1.  Dalībnieki īsteno netiešo darbību un tālab veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus. Vienas un tās pašas netiešās darbības dalībnieki strādā solidāri Kopienas labā.

2.  Komisija izstrādā dotāciju nolīgumu starp Kopienu un dalībniekiem, pamatojoties uz 19. panta 8. punktā paredzēto paraugu un ņemot vērā attiecīgās finansēšanas shēmas īpatnības.

3.  Dalībnieki neuzņemas saistības, kas neatbilst dotāciju nolīgumam.

4.  Ja dalībnieks nepilda savas saistības attiecībā uz netiešās darbības tehnisko īstenošanu, pārēji dalībnieki izpilda dotāciju nolīgumā paredzēto, nesaņemot Kopienas papildu ieguldījumu, ja vien Komisija viņus nepārprotami neatbrīvo no šīm saistībām.

5.  Ja darbības īstenošana kļūst neiespējama vai arī ja dalībniekiem neizdodas to īstenot, Komisija nodrošina darbības izbeigšanu.

6.  Dalībnieki nodrošina, ka Komisija ir informēta par katru notikumu, kas varētu ietekmēt netiešās darbības īstenošanu vai skart Kopienas intereses.

7.  Ja tas paredzēts dotācijas nolīgumā, dalībnieki par noteiktu darba elementu izpildi var slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem.

8.  Komisija nosaka dalībnieku kompensācijas procedūru.

19. pants

Dotāciju nolīgumos iekļaujamie vispārīgie noteikumi

1.  Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā pret Kopienu saskaņā ar Lēmumu …/…(19), šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem, kā arī saskaņā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem.

Saskaņā ar jau minētajiem nosacījumiem tajā nosaka arī tādu juridisku vienību tiesības un pienākumus, kas kļūst par jau uzsāktas netiešas darbības dalībniekiem.

2.  Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā paredz, kuru Kopienas finanšu ieguldījuma daļu piešķirs, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu, un kuru ‐ pamatojoties uz vienotām likmēm (tostarp uz vienības pašizmaksas skalu) vai vienreizējiem maksājumiem.

3.  Dotāciju nolīgumā norāda, kādu konsorcija dalībnieku sastāva izmaiņu gadījumā nepieciešams iepriekš izsludināt konkursu.

4.  Dotāciju nolīgumā paredz regulāri Komisijai iesniegt progresa ziņojumus par attiecīgās netiešās darbības īstenošanu.

5.  Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu trešai personai.

6.  Ja dotāciju nolīgumā paredzēts, ka dalībniekiem jāveic darbības trešo personu labā, dalībnieki to dara zināmu plašai sabiedrībai un attiecīgo trešo personu noteikšanu, novērtēšanu un atlasi veic pārredzami, taisnīgi un objektīvi. Dotāciju nolīgumā nosaka kritērijus šādu trešo personu atlasei, ja tas paredzēts darba programmā. Komisija saglabā tiesības izteikt iebildumus pret trešo personu atlasi.

7.  Dotācijas nolīgumā var paredzēt dalībniekiem laika ierobežojumus dažādu šajā regulā minēto paziņojumu sniegšanai.

8.  Komisija saskaņā ar šo regulu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīguma paraugu. Ja izrādās, ka dotāciju paraugnolīgumu nepieciešams ievērojami izmainīt, Komisija to pienācīgi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pārskata.

9.  Dotāciju nolīguma paraugā atspoguļo vispārīgos principus, kas izklāstīti Eiropas Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā. Tajā attiecīgi aplūkota atbilstība izglītībai visos līmeņos; gatavība un spēja sekmēt dialogu un debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem plašākā sabiedrībā ārpus zinātnieku aprindām; darbības, kuru mērķis ir palielināt sieviešu lomu pētniecībā; un pasākumi, kuru pamatā ir pētījuma sociāli ekonomiskie aspekti.

10.  Dotāciju paraugnolīgums paredz, ka Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis un Revīzijas palāta veic uzraudzību un finanšu kontroli.

20. pants

Noteikumi par piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu

1.  Dotāciju nolīgumā nosaka attiecīgās dalībnieku tiesības un pienākumus saistībā ar piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu, ciktāl minētās tiesības un panākumi nav noteikti šajā regulā.

Šim nolūkam tajā paredz iesniegt Komisijai jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plānu.

2.  Dotāciju nolīgumā var paredzēt nosacījumus, ar kādiem dalībnieki var iebilst pret tādu tehniskās darbības pārbaudi attiecībā uz jauno zināšanu izmantošanu un izplatīšanu, ko veic konkrēti Komisijas pilnvaroti pārstāvji.

21. pants

Noteikumi par nolīguma darbības izbeigšanu

Dotāciju nolīgumā paredz iemeslu tā darbības daļējai vai pilnīgai izbeigšanai, jo īpaši sakarā ar neatbilstību šai regulai, saistību neizpildi vai nolīguma laušanu, kā arī sekas dalībniekiem, ja kāds cits dalībnieks neievēro nolīguma saistības.

22. pants

Īpaši noteikumi

1.  Ja netiešas darbības veic esošu pētniecības infrastruktūru atbalstam un attiecīgā gadījumā arī jaunu pētniecības infrastruktūru atbalstam, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, publicitāti un piekļuves tiesībām, kā arī saistībām, kas varētu ietekmēt infrastruktūras lietotājus.

2.  Ja netiešas darbības veic pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes atbalstam, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz konfidencialitāti, piekļuves tiesībām un saistībām, kas attiecas uz pētniekiem, kuri gūst labumu no minētas darbības.

3.  Ja netiešas darbības veic drošības izpētes jomā, dotāciju nolīgumā var paredzēt īpašus nosacījumus it īpaši attiecībā uz izmaiņām konsorcija sastāvā, konfidencialitāti, informācijas klasificēšanu un dalībvalstu informēšanu, piekļuves tiesībām, jauno zināšanu īpašumtiesību nodošanu un to izmantošanu.

4.  Attiecīgā gadījumā šādus īpašus noteikumus var iekļaut arī dotāciju nolīgumā, ko noslēdz par netiešām darbībām, kuras saistītas ar 3. punktā neminētiem drošības jautājumiem.

5.  "Progresīvās" pētniecības pasākumu gadījumā dotācijas nolīgumā var iekļaut īpašus nosacījumus attiecībā uz izplatīšanu.

23. pants

Parakstīšana un pievienošanās

Dotāciju nolīgums stājas spēkā pēc tam, kad to parakstījis koordinators un Komisija.

To piemēro katram dalībniekam, kas tam oficiāli pievienojies.

4.APAKŠIEDAĻA

KONSORCIJI

24. pants

Konsorcija nolīgumi

1.  Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts citādi, visi dalībnieki, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, noslēdz nolīgumu, še turpmāk "konsorcija nolīgums", ar ko cita starpā reglamentē:

2.  Komisija nosaka un publicē vadlīnijas par galvenajiem jautājumiem, kuriem dalībnieki var pievērsties savos konsorcija nolīgumos, tostarp noteikumus par MVU dalības veicināšanu.

25. pants

Koordinators

1.  Juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, no sava vidus izraugās vienu, kas darbojas kā koordinators, lai tas saskaņā ar šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un dotāciju nolīgumu veiktu šādus uzdevumus:

2.  Koordinatoru norāda dotāciju nolīgumā.

3.  Jauna koordinatora iecelšanai vajadzīga Komisijas piekrišana rakstveidā.

26. pants

Izmaiņas konsorcijā

1.  Netiešas darbības dalībnieki var vienoties par jauna dalībnieka pievienošanos vai esoša dalībnieka izslēgšanu saskaņā ar konsorcija nolīguma attiecīgajiem noteikumiem.

2.  Ikviena juridiska vienība, kas iesaistās jau uzsāktā darbībā, pievienojas dotāciju nolīgumam.

3.  Īpašos gadījumos, ja tas paredzēts dotāciju nolīgumā, konsorcijs izsludina konkursu un nodrošina tam plašu reklāmu, izmantojot specializētos informācijas nesējus, jo īpaši Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnes, nozaru presi un brošūras, kā arī valstu kontaktpunktus, ko informācijai un atbalstam izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis.

Konsorcijs izvērtē piedāvājumus atbilstīgi kritērijiem, kas bija spēkā attiecībā uz sākotnējo darbību, un kopīgi ar neatkarīgiem ekspertiem, kurus konsorcijs iecēlis saskaņā ar attiecīgi 15. pantā un 17. pantā izklāstītajiem principiem.

4.  Konsorcijs paziņo Komisijai par visām ierosinātajām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst 45 dienu laikā pēc paziņojuma veikšanas.

Izmaiņām konsorcija sastāvā, kas saistītas ar ierosinājumiem veikt citas izmaiņas dotāciju nolīgumā, kuras nav tieši saistītas ar izmaiņām konsorcija sastāvā, nepieciešama Komisijas piekrišana rakstveidā.

5.APAKŠIEDAĻA

PROGRAMMU UN NETIEŠO DARBĪBU UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA UN INFORMĀCIJAS PAZIŅOŠANA

27. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1.  Komisija uzrauga netiešo darbību īstenošanu, pamatojoties uz periodiskiem progresa ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar 19. panta 4. punktu.

Jo īpaši Komisija uzrauga jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna īstenošanu, kas iesniegts saskaņā ar 20. panta 1. punkta otro daļu.

Šajā nolūkā Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 17. pantu.

2.  Komisija izveido un uztur informācijas sistēmu, kas ļauj šo uzraudzību visā Septītajā pamatprogrammā veikt efektīvi un saskaņoti.

Saskaņā ar 3. pantu Komisija jebkurā piemērotā saziņas līdzeklī publicē informāciju par finansētajiem projektiem.

3.  Pamatprogrammas Lēmuma Nr. .../.../EK(20) 7. pantā minētā uzraudzība un novērtēšana ietver ar šās regulas piemērošanu saistītos aspektus, it īpaši ietverot ar MVU saistītos aspektus, un attiecas uz izmaksu aprēķināšanas režīma izmaiņu ietekmi uz budžetu salīdzinājumā ar Sesto pamatprogrammu un tās ietekmi uz administratīvo slogu dalībniekiem.

4.  Komisija saskaņā ar 17. pantu ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt Septītajā pamatprogrammā un tās īpašajās programmās paredzēto novērtēšanu un vajadzības gadījumā iepriekšējo pamatprogrammu novērtēšanu.

5.  Papildus Komisija var izveidot atbilstīgi 17. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu grupas, lai tās sniegtu konsultācijas par Kopienas pētniecības politikas izstrādi un īstenošanu.

28. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1.  Komisija, pienācīgi ievērojot 3. pantu, pēc jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu jebkādu Komisijas rīcībā esošu noderīgu informāciju par jaunām zināšanām, kas gūtas, veicot pētījumus netiešas darbības ietvaros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.  Informācijas nodošanu, ko veic atbilstīgi 1. punktam, nekādā gadījumā neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu nodošanu informācijas saņēmējam.

Tomēr saņēmējam ar šāda veida informāciju jārīkojas kā ar slepenu informāciju, izņemot gadījumus, ja tā kļūst publiski pieejama vai dalībnieki to publisko, vai arī tā darīta zināma Komisijai, nenorādot ierobežojumus attiecībā uz tās konfidencialitāti.

3.IEDAĻA

KOPIENAS FINANŠU IEGULDĪJUMS

1.APAKŠIEDAĻA

TIESĪBAS SAŅEMT FINANSĒJUMU UN DOTĀCIJU VEIDI

29. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1.  Kopienas finanšu ieguldījumu var saņemt šādas juridiskās vienības, kuras piedalās netiešā darbībā:

2.  Ja netiešā darbībā piedalās starptautiska organizācija, kas nav starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai juridiska vienība, kas reģistrēta trešā valstī, kura nav asociētā valsts vai starptautiskās sadarbības partnervalsts, Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

30. pants

Dotāciju veidi

1.  Kopienas finanšu ieguldījumu dotācijās, kas norādītas Lēmuma .../...(21) III pielikuma a) daļā, piešķir, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu pilnīgu vai daļēju atlīdzināšanu.

Tomēr Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, arī piemērojot vienotas likmes finansējumu, tostarp vienības pašizmaksas skalu, vienreizējus maksājumus vai arī kombinējot attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu ar vienotās likmes finansējumu un vienreizējiem maksājumiem. Kopiena var sniegt finanšu ieguldījumu arī stipendiju vai naudas balvu veidā.

2.  Darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda attiecīgajās darbībās izmantojamo dotāciju veidus.

3.  Dalībnieki no starptautiskās sadarbības partnervalstīm var izvēlēties Kopienas finanšu ieguldījumu saņemt vienreizēja maksājuma veidā. Komisija attiecīgos vienreizējos maksājumus nosaka saskaņā ar Finanšu regulu.

31. pants

Attaisnoto izmaksu atlīdzināšana

1.  Dalībnieki līdzfinansē dotāciju finansētās netiešās darbības.

Kopienas finanšu ieguldījumus attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai nevar būt darbības peļņas avots.

2.  Aprēķinot dotācijas maksājumu, ņem vērā ieņēmumus pasākuma īstenošanas beigās.

3.  Lai netiešas darbības īstenošanas laikā radušās izmaksas uzskatītu par attaisnotām, tām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā var izmantot vidējās personāla izmaksas, ja tās atbilst dalībnieka vadības principiem un grāmatvedības praksei un īpaši neatšķiras no faktiskajām izmaksām.

4.  Lai gan Kopienas finanšu ieguldījumu aprēķina, atsaucoties uz netiešās darbības kopējām izmaksām, tās atlīdzina, pamatojoties uz katra dalībnieka paziņotajām izmaksām.

32. pants

Tiešās attaisnotās izmaksas un netiešās attaisnotās izmaksas

1.  Attaisnotās izmaksas veido izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo darbību, še turpmāk "tiešās attaisnotās izmaksas", un attiecīgā gadījumā izmaksas, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo darbību, bet radušās tiešā saistībā ar darbības tiešajām attaisnotajām izmaksām, še turpmāk "netiešās attaisnotās izmaksas".

2.  Dalībnieku izmaksu atlīdzināšana pamatojas uz viņu tiešajām un netiešajām attaisnotajām izmaksām.

Saskaņā ar 31. panta 3. punkta c) apakšpunktu dalībnieks var izmantot netiešo attaisnoto izmaksu vienkāršotu aprēķinu metodi juridiskās vienības līmenī, ja tas atbilst tā parastajiem uzskaites un pārvaldības principiem un praksei. Principus, kas šajā gadījumā jāievēro, nosaka dotāciju paraugnolīgumā.

3.  Dotāciju nolīgumā var paredzēt, ka netiešās attaisnotās izmaksas atlīdzina līdz noteiktam maksimālajam procentuālajam īpatsvaram no tiešajām attaisnotajām izmaksām, neiekļaujot tiešās attaisnotās apakšlīguma izmaksas; jo īpaši tas attiecas uz koordinācijas un atbalsta pasākumiem, un attiecīgā gadījumā ‐ uz pasākumiem pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei.

4.  Atkāpjoties no 2. punkta, netiešo attaisnoto izmaksu segšanai dalībnieks var izvēlēties vienotu likmi no viņa kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot viņa tiešās attaisnotās apakšlīgumu vai trešo pušu kompensācijas izmaksas.

Komisija pienācīgu vienotu likmi nosaka, pamatojoties uz ciešu tuvinājumu attiecīgajām reālajām netiešajām izmaksām, saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

5.  Bezpeļņas publiskās iestādes, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un MVU, kas nespēj ticami noteikt to reālās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedaloties pētniecības un tehnoloģiskās attīstības un demonstrējumu pasākumus ietverošās finansējuma shēmās, kā norādīts 33. pantā, var izvēlēties vienotu likmi 60 % apmērā no kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām saistībā ar dotācijām, kas piešķirtas saskaņā ar tiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru termiņš beidzas pirms 2010. gada 1. janvāra.

Lai atvieglotu pāreju uz 2. punktā minētā vispārīgā principa pilnīgu piemērošanu, Komisija nosaka dotācijām, kas piešķirtas pēc uzaicinājumiem, kuru termiņš beidzas pēc 2009. gada 31. decembra, atbilstīga līmeņa vienotu likmi, kurai jābūt attiecīgo reālo netiešo izmaksu tuvinājumam, bet ne zemākai kā 40 %. Tā pamatā ir bezpeļņas publisko iestāžu, vidējās un augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju un MVU, kas nespēj ticami noteikt to reālās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedalīšanās novērtējums.

6.  Visas vienotās likmes nosaka dotāciju paraugnolīgumā.

33. pants

Finansējuma maksimālais apmērs

1.  Kopienas finanšu ieguldījums pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Tomēr tas var sasniegt arī līdz 75 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, ja minētos pasākumus veic bezpeļņas sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU.

Ar drošību saistītām pētniecības un tehnoloģiskās attīstības darbībām tas var sasniegt līdz 75 % gadījumā, ja attīsta iespējas tādās jomās, kuru tirgus izmērs ir ļoti ierobežots un pastāv komerciālas neveiksmes risks, vai paātrina aprīkojuma attīstīšanu, atbildot uz jauniem draudiem.

2.  Kopienas finanšu ieguldījums demonstrējumu pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

3.  Kopienas finanšu ieguldījums pasākumos, kas veikti progresīvās pētniecības darbību, koordinācijas un atbalsta pasākumu, kā arī pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes pasākumu atbalstam, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

4.  Kopienas finanšu ieguldījums pārvaldības darbībām, tostarp finanšu pārskatu sertifikātiem un citiem pasākumiem, kas nav minēti 1., 2. un 3. punktā, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

Pārējie pasākumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, cita starpā ietver mācības tādos pasākumos, kas nav iekļauti pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes, koordinācijas, tīklu veidošanas un izplatīšanas finansēšanas shēmā.

5.  Lai noteiktu Kopienas finanšu ieguldījumu, šā panta 1. līdz 4. punktā ņem vērā attaisnotās izmaksas un ieņēmumus.

6.  Netiešām darbībām, kuras pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu vai vienreizējus maksājumus, attiecīgi piemēro 1. līdz 5. punktu.

34. pants

Pārskats un attaisnoto izmaksu revīzija

1.  Komisijai iesniedz periodiskus pārskatus par attaisnotajām izmaksām, finanšu procentiem, kas iegūti no iepriekšējas finansēšanas, un ieņēmumiem saistībā ar attiecīgo netiešo darbību; attiecīgā gadījumā tos apliecina ar finanšu pārskatu sertifikātu atbilstīgi Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem.

Ja saistībā ar attiecīgo pasākumu tiek saņemts līdzfinansējums, par to ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā apliecina pasākuma beigās.

2.  Neatkarīgi no Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumiem finanšu pārskatu sertifikāts ir obligāts tikai tad, ja starpposma maksājumu un atlikušo maksājumu kopsumma dalībniekam netiešajai darbībai ir vismaz EUR 375 000.

Tomēr par netiešajām darbībām, kuras ilgst 2 gadus vai mazāk, no dalībnieka prasa ne vairāk kā vienu finanšu pārskatu sertifikātu projekta beigās.

Finanšu pārskatu sertifikātus neprasa par netiešajām darbībām, kuras pilnībā apmaksā ar vienreizējiem maksājumiem vai pēc vienotām likmēm.

3.  Ja darbību veic sabiedriskas iestādes, pētniecības organizācijas un augstākās un vidējās izglītības iestādes, 1. punktā paredzēto finanšu pārskatu sertifikātu var izsniegt kompetenta valsts amatpersona.

35. pants

Izcilības tīkli

1.  Darba programmā paredz izcilības tīkliem izmantojamo dotāciju veidus.

2.  Ja Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, to aprēķina atkarībā no izcilības tīklā iesaistīto pētnieku skaita un pasākuma ilguma. Vienreizējo maksājumu vienības vērtība ir EUR 23 500 vienam pētniekam gadā.

Komisija pielāgo minēto summu saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

3.  Darba programmā nosaka minimālo dalībnieku skaitu un attiecīgā gadījumā arī pētnieku maksimālo skaitu, ko var izmantot par pamatu, aprēķinot vienreizējā maksājuma maksimālo apjomu. Tomēr attiecīgā gadījumā pasākumā var piedalīties dalībnieki, kuru līdzdalība pārsniedz augšējās robežas, kas izmantotas finanšu ieguldījuma noteikšanai.

4.  Maksājumus izmaksā periodiski pa daļām.

Minētos periodiskos daļu maksājumus veic atbilstīgi kopīgas darbības programmas pakāpeniskas īstenošanas novērtējumam, nosakot pētniecības resursu un spēju integrāciju, ņemot vērā ar konsorciju saskaņotos un dotāciju nolīgumā izklāstītos rādītājus.

2.APAKŠIEDAĻA

MAKSĀJUMI, SADALE, ATGŪŠANA UN GARANTIJAS

36. pants

Maksājumi un sadale

1.  Kopienas finanšu ieguldījumu dalībniekiem izmaksā ar koordinatora starpniecību bez nepamatotas kavēšanās.

2.  Koordinators veic uzskaiti, lai jebkurā laikā būtu iespējams noskaidrot, cik liela Kopienas līdzekļu daļa ir piešķirta katram dalībniekam.

Koordinators pēc pieprasījuma dara šo informāciju zināmu Komisijai.

37. pants

Atgūšana

Komisija saskaņā ar Finanšu regulu var pieņemt lēmumu par atgūšanu.

38. pants

Riska novēršanas mehānisms

1.  Katra dalībnieka finansiālā atbildība aprobežojas ar paša parādiem, ievērojot 2. līdz 5. punktu.

2.  Lai kontrolētu risku, kas saistīts ar Kopienai piekritīgo summu neatgūšanu, Komisija izveido un uztur dalībnieku garantijas fondu (še turpmāk "fonds") saskaņā ar pielikumu.

Fonda gūtos finanšu ienākumus pievieno fondam un izmanto vienīgi pielikuma 3. punktā noteiktajiem mērķiem, neierobežojot 4. punktu.

3.  Netiešās darbības dalībnieka ieguldījums fondā dotācijas veidā nepārsniedz 5 % no Kopienas finansiālā ieguldījuma, kas paredzēts dalībniekam. Darbības beigās fondā ieguldīto summu ar koordinatora starpniecību atdot atpakaļ dalībniekam, ievērojot 4. punktu.

4.  Ja fonda gūtie ienākumi ir nepietiekami Kopienai piekritīgo summu segšanai, Komisija var atņemt no summas, kas jāatdod atpakaļ dalībniekam, ne vairāk kā vienu procentu no tam paredzētā Kopienas finansiālā ieguldījuma.

5.  Šā panta 4. punktā minēto atņemšanu nepiemēro: publiskām iestādēm, juridiskām vienībām, kuru līdzdalību netiešā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestādēm;

6.  Komisija iepriekšēju finansiālā stāvokļa pārbaudi veic tikai koordinatoriem un dalībniekiem, kuri nav minēti 5. punktā un kuri piesakās uz Kopienas finansiālo ieguldījumu netiešā darbībā, kas pārsniedz EUR 500 000, ja vien nav ārkārtēju apstākļu, kad ir pienācīgs pamatojums apšaubīt šo dalībnieku finansiālo stāvokli, pamatojoties uz jau pieejamu informāciju.

1.  Fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. No dalībniekiem nevar pieprasīt un tiem nevar piemērot nekādas papildu garantijas vai nodrošinājumu.

III NODAĻA

IZPLATĪŠANA, IZMANTOŠANA UN PIEKĻUVES TIESĪBAS

IEDAĻA

JAUNAS ZINĀŠANAS

1.APAKŠIEDAĻA

ĪPAŠUMTIESĪBAS

39. pants

Īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1.  Jaunas zināšanas, kas iegūtas darbā, kurš veikts 3. punktā neminētās netiešās darbībās, ir tā dalībnieka īpašums, kurš veicis darbu, kurā gūtas šīs jaunās zināšanas.

2.  Ja dalībnieka darbinieki vai personāls, kas strādā viņa labā, ir tiesīgi pretendēt uz jaunām zināšanām, dalībnieks nodrošina iespēju izmantot šīs tiesības veidā, kas nav pretrunā ar dotāciju nolīgumā noteiktajām saistībām.

3.  Jaunas zināšanas ir Kopienas īpašums šādos gadījumos:

40. pants

Kopīgas īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

1.  Ja vairāki dalībnieki ir kopīgi veikuši darbu, radot jaunas zināšanas, un ja viņu attiecīgo darba daļu nav iespējams precīzi nodalīt, tad šīs jaunās zināšanas ir viņu kopīpašums.

Viņi izstrādā nolīgumu attiecībā uz minētā kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas nosacījumiem atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

2.  Ja vēl nav noslēgts kopīpašuma nolīgums, katrs no līdzīpašniekiem ir tiesīgs piešķirt trešām personām ekskluzīvas licences bez tiesībām izsniegt apakšlicences saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

3.  Komisija pēc pieprasījuma sniedz norādījumus par iespējamiem aspektiem, kas jāiekļauj kopīpašuma nolīgumā.

41. pants

Konkrētu grupu īpašumtiesības uz jaunām zināšanām

Ja pasākumus veic konkrētu grupu vajadzībām, nepiemēro 39. panta 1. punktu un 40. panta 1. punktu. Šādos gadījumos jaunas zināšanas ir to dalībnieku kopīpašums, kuri ir tās konkrētās grupas locekļi, kuras vajadzībām veic pasākumu, ja vien minētie dalībnieki nav vienojušies citādi.

Ja jauno zināšanu īpašnieki nav minētās grupas locekļi, viņi nodrošina, ka grupa saņem tiesības uz šīm jaunajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai izmantotu un izplatītu šīs zināšanas saskaņā ar dotāciju nolikuma tehnisko pielikumu.

42. pants

Jauno zināšanu nodošana

1.  Jauno zināšanu īpašnieks var tās nodot jebkurai juridiskai personai saskaņā ar 43. panta 2. līdz 5. punktu.

2.  Ja dalībnieks nodod īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām, tas nodod pēctecim arī savas saistības, kas attiecas uz šīm jaunajām zināšanām, tostarp saistības nodot tās katram nākamajam pēctecim, atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

3.  Atbilstīgi savam pienākumam ievērot konfidencialitāti dalībnieks, ja tam jānodod piekļuves tiesības, iepriekš par to paziņo citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem, sniedzot pietiekamu informāciju par jauno zināšanu nākamo īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības atbilstīgi dotāciju nolīgumam.

Tomēr citi dalībnieki, vienojoties rakstveidā, var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju individuālu paziņojumu gadījumos, kad viens dalībnieks nodod savas īpašumtiesības īpaši noteiktai trešai personai.

4.  Saņemot paziņojumu saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu, pārējie dalībnieki var iebilst pret jebkādu īpašumtiesību nodošanu, pamatojot to tādējādi, ka šāda nodošana neatgriezeniski ietekmēs viņu piekļuves tiesības.

Ja kāds no pārējiem dalībniekiem uzskatāmi parāda, ka viņu tiesības tiks neatgriezeniski ietekmētas, paredzētā nodošana nenotiek, līdz attiecīgie dalībnieki panāk savstarpēju vienošanos.

5.  Attiecīgā gadījumā, iekļaujot dotāciju nolīgumā papildu prasību, nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu īpašumtiesību vai jebkuru plānotu ekskluzīvas licences nodošanu trešai personai, kas ir izveidota trešā valstī, kura nav saistīta ar Septīto pamatprogrammu.

43. pants

Eiropas konkurētspējas un ētisko principu saglabāšana

Komisija var iebilst pret to, ka trešām personām, kas izveidotas ar Septīto pamatprogrammu nesaistītā trešā valstī, nodod īpašumtiesības uz jaunām zināšanām vai piešķir ekskluzīvu licenci attiecībā uz jaunām zināšanām, ja tā uzskata, ka tas nav saskaņā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas attīstīšanas interesēm vai nav saderīgs ar ētiskajiem principiem vai drošības apsvērumiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību nodošana vai ekskluzīvas licences piešķiršana nenotiek, ja vien Komisija nepārliecinās, ka tiks nodrošināta atbilstīga aizsardzība.

2.APAKŠIEDAĻA

AIZSARDZĪBA, PUBLICĒŠANA, IZPLATĪŠANA UN IZMANTOŠANA

44. pants

Jauno zināšanu aizsardzība

1.  Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot industriāli vai komerciāli, to īpašniekam jānodrošina to pienācīga un efektīva aizsardzība, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās viņa un citu netiešās darbības dalībnieku likumīgās intereses, jo īpaši komerciālās intereses.

Ja dalībnieks, kas nav jauno zināšanu īpašnieks, atsaucas uz savām likumīgajām interesēm, viņam jebkurā gadījumā jāpierāda, ka viņam var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

2.  Ja jaunās zināšanas var izmantot rūpniecībā un tirdzniecībā un ja to īpašnieks neaizsargā un nenodod tās citam dalībniekam, dalībvalstī vai asociētā valstī izveidota saistīta juridiska persona vai jebkura cita dalībvalstī izveidota trešā persona ar saistītajiem pienākumiem saskaņā ar 42. pantu nekādas izplatīšanas darbības nevar veikt, kamēr par to nav informēta Komisija.

Šādos gadījumos Komisija ar attiecīgā dalībnieka piekrišanu var pārņemt īpašumtiesības uz šīm jaunajām zināšanām un veikt pasākumus to adekvātai un efektīvai aizsardzībai. Attiecīgais dalībnieks var nedot piekrišanu tikai tad, ja viņš var uzskatāmi parādīt, ka viņa likumīgajām interesēm var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums.

45. pants

Kopienas finansiāla atbalsta apliecinājums

Visās publikācijās, dalībnieka vai viņa vārdā iesniegtos patentu pieteikumos, vai kā citādi veicot jauno zināšanu izplatīšanu, tekstā iekļauj apliecinājumu, kas var ietvert vizuālus līdzekļus, par to, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar Kopienas finansiāla atbalsta palīdzību.

Apliecinājuma nosacījumus paredz dotāciju nolīgumā.

46. pants

Izmantošana un izplatīšana

1.  Dalībnieks izmanto savā īpašumā esošās jaunās zināšanas vai arī nodrošina to izmantošanu.

2.  Katrs dalībnieks nodrošina, ka viņa īpašumā esošās jaunās zināšanas tiek iespējami ātri izplatītas. Ja dalībnieks šādi nerīkojas, Komisija var veikt minēto zināšanu izplatīšanu. Dotāciju nolīgumā šajā sakarā var noteikt termiņu.

3.  Izplatīšanas pasākumi ir saderīgi ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes prasībām un jauno zināšanu īpašnieka likumīgajām interesēm.

4.  Pirms ikviena izplatīšanas pasākuma par to informē pārējos attiecīgos dalībniekus.

Pēc paziņojuma saņemšanas ikviens no šiem dalībniekiem var iebilst, ja viņš uzskata, ka tā likumīgām interesēm, kas saistītas ar jaunajām vai uzkrātajām zināšanām, var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākums nevar notikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi likumīgo interešu aizsardzībai.

2.IEDAĻA

PIEKĻUVES TIESĪBAS IEPRIEKŠ UZKRĀTĀM ZINĀŠANĀM UN JAUNĀM ZINĀŠANĀM

47. pants

Iepriekš uzkrātās zināšanas

Dalībnieki, vienojoties rakstveidā, var noteikt, kādas iepriekš uzkrātās zināšanas vajadzīgas netiešai darbībai, un attiecīgā gadījumā liegt piekļuvi konkrētām iepriekš uzkrātām zināšanām.

48. pants

Principi

1.  Visi pieprasījumi par piekļuves tiesībām iesniedzami rakstveidā.

2.  Ja vien jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks nav piekritis citiem nosacījumiem, piekļuves tiesības neietver tiesības izdot apakšlicences.

3.  Ekskluzīvas licences attiecībā uz jaunajām zināšanām un iepriekš uzkrātajām zināšanām var piešķirt, ja visi dalībnieki rakstveidā apliecina atteikšanos no savām piekļuves tiesībām.

4.  Neskarot 3. punktā noteikto, jebkuru nolīgumu, kurā paredzēts nodot jauno zināšanu vai iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesības dalībniekiem vai trešām personām, sagatavo tā, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta citu dalībnieku iespēja iegūt piekļuves tiesības.

5.  Neskarot 49. un 50. pantu, kā arī dotāciju nolīgumu, vienas darbības dalībnieki pēc iespējas drīzāk informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesību piešķiršanu vai jebkādiem citiem ierobežojumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt piekļuves tiesību piešķiršanu.

6.  Ja dalībnieks izbeidz savu līdzdalību netiešā darbībā, tas nekādā ziņā neietekmē viņa pienākumu piešķirt piekļuves tiesības pārējiem tās pašas darbības dalībniekiem atbilstīgi dotāciju nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem un noteikumiem.

49. pants

Piekļuves tiesības, lai īstenotu netiešas darbības

1.  Piekļuves tiesības jaunajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja nepieciešams nodrošināt, ka šie dalībnieki var veikt viņu darbu attiecīgās netiešās darbības ietvaros.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

2.  Piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem piešķir, ja nepieciešams nodrošināt, ka šie dalībnieki var veikt viņu darbu attiecīgās netiešās darbības ietvaros, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības, ja vien visi dalībnieki pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam nav vienojušies citādi.

Tomēr PTA darbību veicēji piekļuves tiesības iepriekš uzkrātām zināšanām piešķir bez atlīdzības.

50. pants

Piekļuves tiesības, lai izmantotu zināšanas

1.  Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai.

Šādas piekļuves tiesības pēc vienošanās piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

2.  Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības.

Šādas piekļuves tiesības pēc vienošanās piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības.

3.  Atbilstīgi 1. un 2. punktā noteiktajam dalībvalstī vai asociētā valstī izveidotai saistītai juridiskai personai arī ir piekļuves tiesības jaunajām vai uzkrātajām zināšanām saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz dalībnieku, ar kuru šīs zināšanas ir saistītas, ja vien nav citādi noteikts dotāciju vai konsorcija nolīgumā;

4.  Pieprasījumu 1., 2. un 3. punktā minēto piekļuves tiesību saņemšanai var iesniegt vienu gadu pēc kāda no šādiem notikumiem:

Tomēr attiecīgie dalībnieki var vienoties par citu laikposmu.

5.  Ja visi attiecīgie īpašnieki piekrīt, PTA darbību veicējam tālākiem pētījumiem piešķir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, par kuriem vienojas iepriekš.

6.  PTA darbību veicēji bez atlīdzības vai saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem noteikumiem, par kuriem vienojas pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas, piešķir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai izmantotu netiešajā darbībā radītās jaunās zināšanas.

51. pants

Papildu nosacījumi attiecībā uz piekļuves tiesībām izmantošanai "progresīvās" pētniecības pasākumos un pasākumos konkrētu grupu vajadzībām

1.  Tās pašas progresīvās pētniecības darbības dalībniekiem ir bezmaksas piekļuves tiesības jaunajām un iepriekš uzkrātajām zināšanām darbības īstenošanai vai turpmākiem pētniecības pasākumiem.

Piekļuves tiesībām izmantošanai, ja netiek paredzēti turpmāki pētniecības pasākumi, jābūt bez atlīdzības, ja vien nav citādi noteikts dotāciju nolīgumā.

2.  Ja konkrēto grupu, kas gūst labumu no pasākuma, pārstāv juridiska vienība, kas piedalās pasākumā tās vietā, minētā juridiskā vienība var piešķirt apakšlicenci attiecībā uz jebkurām tai piešķirtām piekļuves tiesībām tiem šīs vienības dalībniekiem, kas ir reģistrēti dalībvalstī vai asociētā valstī.

IV NODAĻA

EIROPAS INVESTĪCIJU BANKA

52. pants

1.  Kopiena var piešķirt ieguldījumu Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai segtu to aizdevumu vai garantiju risku, ko EIB izsniedz Septītajā pamatprogrammā izvirzīto pētniecības mērķu atbalstam (Riska dalīšanas finanšu mehānisms).

2.  EIB piešķir minētos aizdevumus vai garantijas saskaņā ar taisnīguma, pārredzamības, neitralitātes un vienlīdzīgas attieksmes principiem.

3.  Komisijai ir tiesības iebilst pret Riska dalīšanas finanšu mehānisma izmantošanu konkrētiem aizdevumiem vai garantijām saskaņā ar nosacījumiem, kas dotāciju nolīgumā jānosaka atbilstīgi darba programmām.

V.NODAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

53. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Dalībnieku garantiju fonds

1.  Fondu pārvaldīs Kopiena, ko pārstāv Komisija, kas darbojas kā izpildītājs dalībnieku vārdā saskaņā ar dotāciju nolīguma paraugā paredzētajiem noteikumiem.

Komisija uzticēs fonda finanšu pārvaldi vai nu Eiropas Investīciju bankai, vai saskaņā ar 14.b pantu atbilstīgai finanšu iestādei (še turpmāk depozītbanka). Depozītbanka pārvalda fondu saskaņā ar pilnvarām, ko piešķīrusi Komisija.

2.  Komisija var no sākotnējā finansējuma, ko tā maksās konsorcijam, kompensēt dalībnieku ieguldījumu fondā un veikt maksājumu viņu vārdā.

3.  Ja dalībnieks ir parādā Kopienai, Komisija, neskarot sodus, ko iespējams piemērot dalībniekiem, kas neievēro savas saistības, atbilstīgi Finanšu regulai var:

Komisija izsniedz fondam iekasēšanas rīkojumu pret šo dalībnieku. Komisija šajā sakarā var pieņemt lēmumu par atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulu.

4.  No fonda Septītās pamatprogrammas laikā atgūtās summas veidos ieņēmumus, kas tai piešķirti Finanšu regulas 18. panta 2. punkta nozīmē.

Ja visas dotācijas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu ir piešķirtas, visas fondā atlikušās summas atgūs un Kopienas budžetā iekļaus Komisija atbilstīgi lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar Astoto pamatprogrammu.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) Atzinums sniegts 2006. gada 5. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). (3) OV C 203, 25.8.2006, 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Nostāja. (5) + OV: Ludzu ievietot šī lēmuma datumu. (6) ++ OV: Ludzu ievietot šī lēmuma numuru. (7) OV L ... (8) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (9) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.). (10) OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp. (11) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.). (12) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp. (13) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. (14) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. (15) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. (16) OV L 75, 22.3.2005., 67. lpp. (17) + OV: Lūdzu ievietot 1. apsvērumā minētā Lēmuma numuru. (18) + OV: Lūdzu ievietot 1. apsvērumā minētā Lēmuma numuru. (19) + OV: Lūdzu ievietot 1. apsvērumā minētā Lēmuma numuru. (20) + OV: Lūdzu ievietot 1. apsvērumā minētā lēmuma numuru. (21) + OV: Lūdzu ievietot 1. apsvērumā minētā Lēmuma numuru.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū (COM(2005)0457 – C6-0312/2005 – 2005/0194(COD))

P6_TA(2006)0515 A6-0289/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0457)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0312/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A6-0289/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/.../EK par pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Dalībvalstīs spēkā esošie normatīvie un administratīvie akti par pirotehnisko priekšmetu laišanu tirgū ir atšķirīgi, jo īpaši attiecībā uz tādiem aspektiem kā drošība un efektivitātes rādītāji.

(2)  Šie noteikumi, kas rada šķēršļus realizācijai Kopienā, jāsaskaņo, lai nodrošinātu pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaicīgi nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības un patērētāju, kā arī profesionālo gala lietotāju drošības un aizsardzības līmeni.

(3)  Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvā 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību(4) pirotehniskie izstrādājumi ir izslēgti no tās piemērošanas jomas un noteikts, ka pirotehniskiem izstrādājumiem jāpiemēro atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un sabiedrības drošību, un ka šajā jomā ir paredzēti papildu tiesību akti.

(4)  Padomes 1996. gada 9. decembra Direktīvā 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (saukta par "Seveso II direktīvu")(5) nosaka drošības prasības uzņēmumiem, kuros starp citām bīstamām vielām ir sprāgstvielas, tostarp pirotehniskās vielas.

(5)  Pirotehniskie izstrādājumi, cita starpā, ietver uguņošanas ierīces, skatuves pirotehniskos izstrādājumus un pirotehniskos izstrādājumus tehniskiem mērķiem, piemēram, gāzes ģeneratorus, kurus izmanto drošības spilvenos vai drošības jostas nospriegotājos.

(6)  Šī direktīva neattiecas uz pirotehniskajiem izstrādājumiem, kuriem piemēro Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīvu 96/98/EK par kuģu aprīkojumu(6) un attiecīgās starptautiskās konvencijas atbilstīgi minētās direktīvas 1. pantam un 3. panta 3. punktam.

(7)  Lai nodrošinātu pienācīgi augstu aizsardzības līmeni, pirotehniskie izstrādājumi vispirms jāklasificē atkarībā no to bīstamības pakāpes, ņemot vērā izmantošanas veidu, mērķi vai trokšņa līmeni.

(8)  Fiziskai vai juridiskai personai, kas izstrādājumu ieved Kopienā, jāuzņemas visas ražotāja saistības, lai izvairītos no viltotu izstrādājumu laišanas tirgū.

(9)  Saskaņā ar principiem Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartiem(7) pirotehniskajam izstrādājumam būtu jāatbilst šai direktīvai, kad to pirmo reizi laiž Kopienas tirgū. Ņemot vērā reliģiskos, kultūras un tradicionālos svētkus dalībvalstīs, uguņošanas ierīces, kuras ražotājs ir izgatavojis izmantošanai paša vajadzībām un ko dalībvalsts apstiprinājusi lietošanai tās teritorijā, neuzskata par laistām tirgū, un tāpēc tām nav jāatbilst šai direktīvai.

(10)  Ņemot vērā ar pirotehnisko izstrādājumu izmantošanu saistīto bīstamību, ir ieteicams noteikt vecuma ierobežojumus to pārdošanai patērētājiem un izmantošanai un nodrošināt, ka šo izstrādājumu etiķetes satur pietiekamu un pareizu informāciju par drošu izmantošanu, lai aizsargātu cilvēku veselību un drošību, kā arī vidi. Jānosaka, ka pieeja atsevišķiem pirotehniskiem izstrādājumiem ir tikai licencētiem speciālistiem, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, prasmes un pieredze. Izstrādājot prasības marķējumā attiecībā uz transportlīdzekļu pirotehniskiem priekšmetiem, jāņem vērā pašreizējā pieredze, kā arī tas, ka šos izstrādājumus piegādā vienīgi ar ražošanu saistītiem lietotājiem.

(11)  Pirotehnisko priekšmetu un jo īpaši uguņošanas ierīču izmantošana dažādās dalībvalstīs ir saistīta ar ievērojami atšķirīgām kultūras paražām un tradīcijām. Tas nosaka nepieciešamību ļaut dalībvalstīm pieņemt valstu pasākumus, lai drošības vai drošuma apsvērumu dēļ ierobežotu atsevišķu klašu uguņošanas ierīču izmantošanu vai pārdošanu plašai sabiedrībai.

(12)  Ir ieteicams noteikt drošības pamatprasības attiecībā uz pirotehniskiem izstrādājumiem, lai aizsargātu patērētājus un novērstu nelaimes gadījumus.

(13)  Atbildība par pirotehnisko izstrādājumu atbilstības nodrošināšanu šai direktīvai un jo īpaši drošības pamatprasībām jāuzņemas ražotājam. Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, ievedējiem būtu jānodrošina, ka ražotājs ir izpildījis savas saistības saskaņā ar pašreizējo direktīvu vai arī viņam būtu jāuzņemas visas ražotāja saistības.

(14)  Gadījumā, ja drošības pamatprasības ir izpildītas, dalībvalstis nedrīkstētu aizliegt, ierobežot vai kavēt pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti. Šī direktīva būtu jāpiemēro neatkarīgi no valstu tiesību aktiem par dalībvalstu īstenotu ražotāju, izplatītāju un ievedēju licencēšanu.

(15)  Lai atvieglotu procesu, kurā apliecina atbilstību drošības pamatprasībām, tiek izstrādāti saskaņoti standarti attiecībā uz šādu izstrādājumu konstruēšanu, ražošanu un pārbaudīšanu.

(16)  Saskaņotos Eiropas standartus izstrādā, pieņem un groza Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehniskas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI). Šīs organizācijas ir atzītas par kompetentām pieņemt saskaņotus standartus, ko tās izstrādā saskaņā ar vispārīgajām pamatnostādnēm to sadarbībai un sadarbībai ar Komisiju un Eiropas Brīvu tirdzniecības asociāciju(8) un ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu(9) jomā. Attiecībā uz transportlīdzekļu pirotehniskiem priekšmetiem būtu jāņem vērā Eiropas transportlīdzekļu detaļu piegādes nozares starptautiskā ievirze, ievērojot atbilstīgos starptautiskos ISO standartus.

(17)  Saskaņā ar jauno pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai atbilstīgi saskaņotajiem standartiem ražotie pirotehnikas izstrādājumi jau atbilst šai direktīvā noteiktajām drošības pamatprasībām.

(18)  Padome savā 1993. gada 22. jūlija Lēmumā 93/465/EEK par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem, kas jāizmanto tehniskās saskaņošanas direktīvās(10), ieviesa saskaņotus līdzekļus atbilstības novērtēšanas procedūru piemērošanai. Šo moduļu piemērošana pirotehniskiem izstrādājumiem dos iespēju noteikt ražotāju un atbilstības novērtēšanas procedūrā iesaistīto iestāžu atbildību, ņemot vērā attiecīgo pirotehnisko izstrādājumu īpašības.

(19)  Pirotehnikas izstrādājumu grupas, kurās ir līdzīgas uzbūves, funkcijas vai rakstura izstrādājumi, pilnvarotajām iestādēm pārbaudēs ir jāvērtē kā viena izstrādājumu kategorija.

(20)  Lai pirotehniskos izstrādājumus laistu tirgū, tiem jābūt CE marķējumam, kas norāda uz to atbilstību šīs direktīvas nosacījumiem, lai nodrošinātu pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti Kopienā.

(21)  Saskaņā ar jauno pieeju tehniskai saskaņošanai un standartizācijai ir nepieciešama drošības klauzulas procedūra, lai varētu pieļaut iespēju apstrīdēt pirotehnisko izstrādājumu atbilstību vai nepilnības. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai aizliegtu vai ierobežotu tādu izstrādājumu laišanu tirgū, uz kuriem ir CE marķējums, vai arī, lai izņemtu tos no tirgus, ja šie izstrādājumi apdraud patērētāju veselību un drošību, lietojot paredzētajam mērķim.

(22)  Attiecībā uz drošību pārvadājot, noteikumi par pirotehnisko izstrādājumu pārvadāšanu ir iekļauti starptautiskās konvencijās un nolīgumos, tostarp Apvienoto Nāciju rekomendācijās par bīstamu preču pārvadāšanu.

(23)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un jānodrošina to īstenošana. Attiecīgajiem sodiem būtu jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem.

(24)  Drošu izstrādājumu piegāde ir ražotāja un ievedēja interesēs, lai izvairītos no saistību izmaksām par bojātiem izstrādājumiem, kuri var radīt kaitējumu cilvēkiem un privātīpašumam. Šajā sakarā Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem(11) papildina šo direktīvu, jo minētā direktīva uzliek ražotājiem un ievedējiem atbildību neatkarīgi no vainas, kā arī nodrošina atbilstīgu patērētāju aizsardzības līmeni. Turklāt šī direktīva nodrošina, ka pilnvaroto iestāžu profesionālajai darbībai ir jābūt attiecīgi apdrošinātai, ja vien atbildību par tām neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai arī dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par pārbaudēm.

(25)  Svarīgi nodrošināt pārejas periodu, lai ļautu pakāpeniski pielāgot valstu tiesību aktus konkrētajās jomās. Ražotājiem un ievedējiem pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā ir jādod vairāk laika, lai izmantotu attiecīgās valsts spēkā esošajās tiesību normās noteiktās tiesības, piemēram, izpārdot saražoto izstrādājumu krājumus. Turklāt šajā direktīvā noteiktais īpašais pārejas posms dotu papildu laiku saskaņotu standartu pieņemšanai un nodrošinātu šīs direktīvas ātru īstenošanu, lai veicinātu patērētāju aizsardzību.

(26)  Tā kā šīs direktīvas mērķus dalībvalstu līmenī nevar pietiekami īstenot un tos var labāk īstenot Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz šo mērķu sasniegšanai nepieciešamo.

(27)  Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(12).

(28)  Jo īpaši pilnvaras jāpiešķir Komisijai, lai apstiprinātu Kopienas pasākumus attiecībā uz Apvienoto Nāciju rekomendācijām, pirotehnisko izstrādājumu marķēšanas prasībām, kā arī II un III pielikuma pielāgošanu tehnikas attīstībai saistībā ar drošības prasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām. Tā kā šie pasākumi ir vispārējas nozīmes un paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus un/vai papildinātu šo direktīvu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tos jāapstiprina saskaņā ar izvērtētu regulatīvo procedūru, kas noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(29)  Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku tiesību aktu izstrādi(13) 34. punktu dalībvalstis tiek mudinātas savās un Kopienas interesēs sastādīt pašām savas tabulas, kas iespēju robežās attēlos saistību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, un publiskot tās.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķi un joma

1.  Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas nodrošina pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaicīgi nodrošinot augstu cilvēku veselības aizsardzības, sabiedrības drošības un aizsardzības un patērētāju drošības līmeni, kā arī ņemot vērā atbilstošos aspektus attiecībā uz vides aizsardzību.

2.  Šajā direktīvā noteiktas drošības pamatprasības, kurām pirotehniskiem izstrādājumiem jāatbilst attiecībā uz to laišanu tirgū.

3.  Šī direktīva piemērojama attiecībā uz pirotehniskiem izstrādājumiem atbilstoši 2. panta 1.–5. punkta definīcijai.

4.  Šī direktīva nav piemērojama:

2. pants

Definīcijas

3. pants

Klasifikācija

1.  Pirotehniskos izstrādājumus ražotājs klasificē atbilstoši to izmantošanas veidam vai to nolūkam un bīstamības līmenim, tostarp radītā trokšņa līmenim. Attiecīgās pilnvarotās iestādes, kas minētas 10. pantā, apstiprina klasifikāciju atbilstoši atbilstības novērtēšanas procedūrām saskaņā ar 9. pantu.

Klasifikācija ir šāda:

a)  Uguņošanas ierīces

1. klase: ļoti zemas bīstamības un zema trokšņa līmeņa uguņošanas ierīces, kas paredzētas izmantošanai norobežotās telpās, tostarp uguņošanas ierīces, kas paredzētas izmantošanai dzīvojamo ēku iekšpusē;

2. klase: zemas bīstamības un zema trokšņa līmeņa uguņošanas ierīces, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām norobežotās teritorijās;

3. klase: vidējas bīstamības uguņošanas ierīces, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām lielās, atklātās teritorijās un kuru radītā trokšņa līmenis nav kaitīgs cilvēku veselībai;

4. klase: augstas bīstamības uguņošanas ierīces, kas paredzētas izmantošanai tikai personām ar speciālām zināšanām (vispārēji pazīstamas kā "uguņošanas ierīces profesionālai izmantošanai"). Šo ražojumu radītā trokšņa līmenis nav kaitīgs cilvēku veselībai.

b)  Skatuves pirotehniskie izstrādājumi

T1 klase: zemas bīstamības pirotehniskie izstrādājumi izmantošanai uz skatuves;

T2 klase: izmantošanai uz skatuves paredzēti pirotehniskie izstrādājumi, kurus var lietot tikai personas ar speciālām zināšanām.

c)  Citi pirotehniskie izstrādājumi

P1 klase: pirotehniskie izstrādājumi, kas nav uguņošanas ierīces, un zemas bīstamības skatuves pirotehniskie izstrādājumi;

P2 klase: pirotehniskie izstrādājumi, kas nav uguņošanas ierīces, un skatuves pirotehniskie izstrādājumi, kuri paredzēti, lai ar tiem rīkotos vai tos izmantotu tikai personas ar speciālām zināšanām.

2.  Dalībvalstis informē Komisiju par procedūrām, ar kādām tās nosaka un pilnvaro personas ar speciālām zināšanām.

4. pants

Ražotāja, ievedēja un izplatītāja pienākumi

1.  Ražotāji nodrošina, ka tirgū laistie pirotehniskie izstrādājumi atbilst drošības pamatprasībām, kas noteiktas I pielikumā.

2.  Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, pirotehnisko izstrādājumu ievedējs nodrošina, ka ražotājs ir izpildījis savas saistības saskaņā ar šo direktīvu vai pats uzņemas šīs saistības.

Attiecībā uz saistībām Kopienas iestādes un organizācijas var vērsties pie ievedēja.

3.  Izplatītāji rīkojas pietiekami piesardzīgi saskaņā ar piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem, tostarp šo direktīvu. Jo īpaši viņi pārbauda, ka uz attiecīgā produkta ir vajadzīgais (-ie) atbilstības marķējums (-i) un ka tam pievienoti vajadzīgie dokumenti.

4.  Pirotehnisko izstrādājumu ražotāji:

5. pants

Laišana tirgū

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskos izstrādājumus laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām, tiem ir CE marķējums un tie atbilst atbilstības novērtēšanas prasībām.

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskie izstrādājumi netiek nepamatoti marķēti ar CE marķējumu.

6. pants

Brīva aprite

1.  Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu laišanu tirgū, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.  Šīs direktīvas nosacījumi neizslēdz dalībvalsts pasākumus sabiedrības drošības vai drošuma, vai sabiedriskās kārtības, vai vides aizsardzības interesēs aizliegt vai ierobežot 2. un 3. klases uguņošanas ierīču, skatuves pirotehnisko izstrādājumu un citu pirotehnisko izstrādājumu turēšanu īpašumā, izmantošanu un/vai pārdošanu plašai sabiedrībai.

3.  Gadatirgos, komercizstādēs un demonstrācijās, kuru nolūks ir pirotehnisko izstrādājumu realizācija, dalībvalstis nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu demonstrēšanu un izmantošanu, kas neatbilst šīs direktīvas nosacījumiem, ar noteikumu, ka skaidri saskatāma zīme norāda uz attiecīgā gadatirgus, komercizstādes vai demonstrācijas nosaukumu un datumu un uz šādu izstrādājumu neatbilstību un nepieejamību pārdošanā, kamēr ražotājs, ja tas reģistrēts Kopienā, vai ievedējs nenodrošina šādu atbilstību. Šādu pasākumu laikā tiek veikti nepieciešamie drošības pasākumi saskaņā ar jebkādām attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktajām prasībām, lai garantētu personu drošību.

4.  Dalībvalstis nekavē tādu pirotehnisko izstrādājumu brīvu apriti un izmantošanu, kas ražoti izpētes, attīstības un pārbaudes nolūkos un kas neatbilst šīs direktīvas nosacījumiem, ar noteikumu, ka skaidri saskatāma zīme norāda to neatbilstību un nepieejamību nolūkos, kuri nav attīstība, pārbaude un izpēte.

7. pants

Vecuma ierobežojumi

1.  Pirotehniskos izstrādājumus nepārdod un tie nav citādi pieejami patērētājiem, kas jaunāki par:

a)  Uguņošanas ierīces

1. klase: 12 gadiem.

2. klase: 16 gadiem.

3. klase: 18 gadiem.

b)  Citi pirotehniskie izstrādājumi un skatuves pirotehniskie izstrādājumi

T1 un P1 klase: 18 gadiem.

2.  Dalībvalstis drīkst paaugstināt vecuma ierobežojumus saskaņā ar 1. punktu, ja to attaisno sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai drošuma apsvērumi. Dalībvalstis drīkst arī pazemināt vecuma ierobežojumus personām, kas ir profesionāli apmācītas vai veic šādas apmācības.

3.  Ražotāji, ievedēji un izplatītāji nepārdod vai nedara citādi pieejamus šādus pirotehniskos izstrādājumus, izņemot tikai personām ar speciālām zināšanām:

8. pants

Saskaņotie standarti

1.  Komisija drīkst saskaņā ar Direktīvā 98/34/EK noteiktajām procedūrām lūgt Eiropas standartizācijas iestādes izstrādāt vai pārskatīt Eiropas standartus šīs direktīvas atbalstam, vai arī skubināt attiecīgās starptautiskās iestādes izstrādāt vai pārskatīt starptautiskos standartus.

2.  Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē atsauces uz šiem saskaņotajiem standartiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek atzīti un pieņemti saskaņotie standarti, kas ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstis atzīst, ka pirotehniskie izstrādājumi, uz ko attiecas šīs direktīvas darbības joma un kas atbilst valstu standartiem, kuros ir transponēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētie saskaņotie standarti, atbilst I pielikumā minētajām drošības pamatprasībām. Dalībvalstis publicē to valstu standartu atsauces, kuros ir transponēti minētie saskaņotie standarti.

Kad dalībvalstis saskaņotos standartus transponē valstu tiesību aktos, tās publicē šīs transponēšanas atsauces numurus.

4.  Gadījumā, ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka šajā pantā minētie saskaņotie standarti pilnībā neatbilst I pielikumā noteiktajām drošības pamatprasībām, Komisija vai attiecīgā dalībvalsts iesniedz šo jautājumu saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK izveidotajai pastāvīgajai komitejai, minot iemeslus. Komiteja sešu mēnešu laikā pēc šīs iesniegšanas sniedz savu atzinumu. Ņemot vērā komitejas atzinumu, Komisija informē dalībvalstis par pasākumiem, kas veicami attiecībā uz saskaņotajiem standartiem un 2. punktā minēto publicēšanu.

9. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

10. pants

Pilnvarotās iestādes

1.  Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par iestādēm, ko tās iecēlušas, lai veiktu 9. pantā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras kopā ar konkrētajiem uzdevumiem, kas uzticēti šīm iestādēm, un identifikācijas numuriem, ko tām iepriekš piešķīrusi Komisija.

2.  Komisija savā tīmekļa vietnē publicē pilnvaroto iestāžu sarakstu, to identifikācijas numurus un uzdevumus, kādiem tās apstiprinātas. Komisija nodrošina šā saraksta regulāru atjaunošanu.

3.  Dalībvalstis piemēro minimālos III pielikumā noteiktos kritērijus, lai novērtētu iestādes, par kurām jāinformē Komisija. Iestādes, kas atbilst saskaņotajos standartos attiecībā uz pilnvarotajām iestādēm paredzētajiem novērtējuma kritērijiem, tiek uzskatītas par atbilstošām attiecīgajiem minimālajiem kritērijiem.

4.  Dalībvalsts, kas informējusi Komisiju par konkrētu iestādi, atsauc šo paziņojumu, ja atklāj, ka iestāde vairs neatbilst 3. punktā minētajiem kritērijiem. Tā nekavējoties attiecīgi informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

5.  Ja kādas iestādes paziņojums tiek atsaukts, atbilstības sertifikāti un saistītie dokumenti, ko attiecīgā iestāde ir izdevusi, ir spēkā, izņemot gadījumus, kad konstatē nenovēršamus un tiešus draudus veselībai un drošībai.

6.  Komisija savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgās iestādes iecelšanas atsaukumu.

11. pants

CE marķējuma pievienošanas pienākums

1.  Pēc atbilstības novērtēšanas veiksmīgas pabeigšanas saskaņā ar 9. pantu, ražotāji pievieno CE marķējumu tā, lai tas būtu skaidri saskatāms, viegli izlasāms un neizdzēšams uz pašiem pirotehniskiem izstrādājumiem vai, ja tas nav iespējams, uz tiem piestiprinātas identifikācijas plāksnītes vai uz iepakojuma. Identifikācijas plāksnītei jābūt izstrādātai tā, lai padarītu neiespējamu tās atkārtotu izmantošanu.

CE marķējuma modelis atbilst Lēmumam 93/465/EEK.

2.  Pirotehniskiem priekšmetiem nedrīkst pievienot marķējumu vai uzrakstu, kas var maldināt trešās personas par CE marķējuma nozīmi un formu. Jebkādu citu marķējumu pirotehniskiem izstrādājumiem drīkst pievienot, ja netiek traucēta CE marķējuma saskatāmība un salasāmība.

3.  Gadījumā, ja pirotehniskie izstrādājumi ir pakļauti citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri attiecas uz citiem aspektiem un paredz CE marķējuma pievienošanu, šajā marķējumā jānorāda, ka iepriekšminētajiem ražojumiem jāatbilst arī to citu tiesību aktu nosacījumiem, kas tiem ir piemērojami.

12. pants

Izstrādājumu, kuri nav transportlīdzekļu pirotehniskie izstrādājumi, marķēšana

1.  Ražotāji nodrošina, ka pirotehniskie izstrādājumi, kas nav transportlīdzekļu pirotehniskie izstrādājumi, ir pienācīgi marķēti redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā tās dalībvalsts oficiālajā valodā (-s), kurā izstrādājums tiek pārdots patērētājam.

2.  Pirotehnisko izstrādājumu marķējumā iekļauj vismaz ražotāja nosaukumu un adresi, ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, ražotāja nosaukumu, kā arī ievedēja nosaukumu un adresi, izstrādājuma nosaukumu un tipu, minimālos vecuma ierobežojumus izmantošanai atbilstoši 7. panta 1. un 2. punktam, attiecīgo klasi, lietošanas instrukcijas, ražošanas gadu 3. un 4. klases izstrādājumiem un nepieciešamības gadījumā drošības attālumu. Marķējumā iekļauj aktīvo sprāgstvielu neto ekvivalento lielumu (NEQ).

3.  Uguņošanas ierīces papildus satur šādu informācijas minimumu:

1. klase: nepieciešamības gadījumā "tikai izmantošanai ārpus telpām" un minimālo drošības attālumu.

2. klase: "tikai izmantošanai ārpus telpām" un nepieciešamības gadījumā minimālo drošības attālumu(s).

3. klase: "tikai izmantošanai ārpus telpām" un minimālo drošības attālumu(s).

4. klase: "izmantošanai tikai personām ar speciālām zināšanām" un minimālo drošības attālumu(s).

4.  Skatuves pirotehniskie izstrādājumi papildus satur šādu informācijas minimumu:

T1 klase: nepieciešamības gadījumā "tikai izmantošanai ārpus telpām" un minimālo drošības attālumu,

T2 klase: "izmantošanai tikai personām ar speciālām zināšanām" un minimālo (-s) drošības attālumu (-s).

5.  Ja uz pirotehniskā izstrādājuma nav pietiekami daudz vietas, lai etiķete atbilstu 2. un 4. punkta prasībām, šo informāciju sniedz uz iepakojuma mazākās vienības.

6.  Šā panta 1. līdz 4. punkta prasības neattiecas uz pirotehniskiem izstrādājumiem, ko pārdošanas nolūkos eksponē gadatirgos, izstādēs un demonstrācijās saskaņā ar direktīvas 6. panta 3. punktu, vai uz tiem priekšmetiem, ko ražo izpētes, attīstības un pārbaudes nolūkos saskaņā ar direktīvas 6. panta 4. punktu.

13. pants

Transportlīdzekļu pirotehnisko izstrādājumu marķēšana

1.  Transportlīdzekļu pirotehnisko izstrādājumu marķējumā norāda ražotāja nosaukumu vai gadījumā, ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, ievedēja nosaukumu, izstrādājuma nosaukumu un tipu, kā arī norādījumus par drošību.

2.  Ja uz pirotehniskā izstrādājuma nav pietiekami daudz vietas, lai etiķete atbilstu 1. punkta prasībām, šo informāciju sniedz uz iepakojuma.

3.  Profesionālam lietotājam viņa pieprasītā valodā tiek piegādāta drošības datu lapa, kas sastādīta saskaņā ar 2001. gada 27. jūlija Direktīvas 2001/58/EK pielikumu, ar ko otro reizi groza Direktīvu 91/155/EEK(15) (norādījumi drošības datu lapu sastādīšanai).

Drošības datu lapu var piegādāt papīra veidā vai elektroniski ar nosacījumu, ka attiecīgajam adresātam ir vajadzīgie piekļuves līdzekļi.

14. pants

Tirgus uzraudzība

1.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirotehniskos izstrādājumus laiž tirgū tikai tad, ja tie ir pareizi uzglabāti un izmantoti paredzētajam nolūkam un neapdraud cilvēku veselību un drošību.

2.  Dalībvalstis regulāri veic pirotehnisko izstrādājumu pārbaudes ievešanas brīdī Kopienas teritorijā un uzglabāšanas un ražošanas vietās.

3.  Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pārvietojot pirotehniskos izstrādājumus Kopienas ietvaros, tiek izpildītas šajā direktīvā noteiktās drošības, kā arī sabiedrības drošumu un aizsardzības prasības.

4.  Dalībvalstis organizē un veic atbilstošu tirgū laisto ražojumu uzraudzību, pievēršot pienācīgu uzmanību ražojumu ar CE marķējumu atbilstības pieņēmumam.

5.  Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par saviem tirgus uzraudzības pasākumiem.

6.  Ja dalībvalsts pārliecinās, ka pirotehniskais izstrādājums, kam ir CE marķējums, kā arī EK atbilstības deklarācija, un kas tiek izmantots saskaņā ar paredzēto nolūku, var kaitēt cilvēku veselībai un drošībai, tā veic attiecīgus pagaidu pasākumus, lai izņemtu šādu izstrādājumu no tirgus, aizliegtu tā laišanu tirgū vai ierobežotu brīvu apriti. Dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

7.  Komisija savā tīmekļa vietnē publicē to ražojumu nosaukumus, kuri saskaņā ar 6. punktu vairs netiek laisti tirgū, kuri ir aizliegti vai kuru laišana tirgū ir ierobežota.

15. pants

Operatīva informēšana par ražojumiem ar nopietnu riska pakāpi

Ja dalībvalstij ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka pirotehniskais izstrādājums ir saistīts ar nopietnu risku cilvēku veselībai un/vai drošībai Eiropas Savienībā, tā par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un veic nepieciešamo novērtējumu. Tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma apstākļiem un rezultātiem.

16. pants

Drošības klauzula

1.  Ja dalībvalsts nepiekrīt citas dalībvalsts atbilstīgi 14. panta 6. punkta īstenotajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktiem, Komisija nekavējoties apspriežas ar visām iesaistītajām pusēm, izvērtē pasākumu un pieņem nostāju par to, vai attiecīgais pasākums ir pamatots. Komisija savu nostāju paziņo dalībvalstīm un informē par to ieinteresētās puses.

Ja Komisija uzskata valsts pasākumu par pamatotu, pārējās dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nedrošo izstrādājumu izņemtu no attiecīgās valsts tirgus, un par to informē Komisiju.

Ja Komisija uzskata valsts pasākumu par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts to atceļ.

2.  Ja 1. punktā minētie pasākumi pamatojas uz trūkumiem saskaņotajos standartos, Komisija iesniedz šo jautājumu saskaņā ar Direktīvu 98/34/EK izveidotajai komitejai, ja dalībvalsts, kas uzsākusi šos pasākumus, saglabā savu nostāju, un Komisija vai dalībvalsts sāk 8. pantā minēto procedūru.

3.  Ja pirotehniskais izstrādājums nav atbilstošs, bet tam ir CE marķējums, kompetentā dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus pret marķējuma pievienotāju un informē par to Komisiju. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

17. pants

Pasākumi par pamatu atteikumam vai ierobežojumam

1.  Saskaņā ar šo direktīvu jebkuru pasākumu ar mērķi

2.  Ja tiek veikts 1. punktā minētais pasākums, ražotājam jābūt iespējai pirms tam izteikt savu viedokli, ja vien šāda konsultācija nav neiespējama pasākuma steidzamības dēļ, kas jo īpaši pamatota ar sabiedrības veselības vai drošuma prasībām.

18. pants

Īstenošanas pasākumi

1.  Saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto izvērtēto regulatīvo kontroles procedūru pieņem šādus pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, tostarp papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem:

2.  Saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem šādus pasākumus:

19. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā 8. panta nosacījumus.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā 8. panta nosacījumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

20. pants

Sodi

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kas piemērojami par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti atbilstīgi šai direktīvai, un nodrošina to īstenošanu. Noteiktie sodi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi.

Dalībvalstis arī pieņem vajadzīgos pasākumus, kas ļauj tām aizturēt pirotehnisko izstrādājumu sūtījumus, kas neatbilst šai direktīvai.

21. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais līdz …(16) pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai atbilstu šai direktīvai. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu tekstus.

2.  Tās piemēro minētos tiesību aktus līdz …(17) attiecībā uz 1., 2. un 3. klases uguņošanas ierīcēm un līdz …(18)* attiecībā uz citiem pirotehniskiem izstrādājumiem, 4. klases uguņošanas ierīcēm un skatuves pirotehniskajiem izstrādājumiem.

3.  Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4.  Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5.  Valstu atļaujas, kas izsniegtas pirms 2. punktā minētā datuma, paliek spēkā tās dalībvalsts teritorijā, kas izsniegusi atļauju, līdz atļaujas beigu termiņam vai līdz 10 gadiem pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

6.  Atkāpjoties no 5. punkta prasībām, valstu atļaujas transportlīdzekļu pirotehniskiem izstrādājumiem, kas izsniegtas pirms 2. punktā norādītā datuma, paliek spēkā līdz to termiņa beigām.

22. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

23. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

DROŠĪBAS PAMATPRASĪBAS

(1)  Katram pirotehniskajam izstrādājumam jābūt efektivitātes rādītājiem, kurus ražotājs norādījis kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu maksimālu drošumu un ticamību.

(2)  Katram pirotehniskajam izstrādājumam jābūt izstrādātam un ražotam tā, lai to var droši iznīcināt attiecīgā procesā, minimāli ietekmējot vidi.

(3)  Katram pirotehniskajam izstrādājumam jādarbojas pareizi, kad tas tiek izmantots paredzētajam nolūkam.

Attiecīgos gadījumos jāņem vērā vai jāpārbauda šāda informācija un īpašības. Katrs pirotehniskais izstrādājums jāpārbauda reālos apstākļos. Ja tas nav iespējams laboratorijā, testi jāveic apstākļos, kādos pirotehniskais izstrādājums ir izmantojams.

a)  Konstrukcija, uzbūve un raksturīgās īpašības, tostarp detalizēts ķīmiskais sastāvs (izmantoto vielu svars un procentuālās attiecības) un izmēri.

b)  Pirotehniskā izstrādājuma fiziskā un ķīmiskā stabilitāte visos normālos, paredzamos vides apstākļos.

c)  Jutīgums pret normālu, paredzamu pārvietošanu un pārvadāšanu.

d)  Visu komponentu savietojamība attiecībā uz to ķīmisko stabilitāti.

e)  Pirotehniskā izstrādājuma izturība pret ūdens ietekmi gadījumā, ja to paredzēts lietot mitros vai slapjos apstākļos un ja drošumu vai uzticamību var negatīvi ietekmēt ūdens.

f)  Izturība pret zemām un augstām temperatūrām, ja pirotehnisko izstrādājumu paredzēts glabāt vai izmantot šādās temperatūrās, un tā drošumu vai uzticamību var negatīvi ietekmēt kādas sastāvdaļas vai pirotehniskā izstrādājuma atdzišana vai sakaršana kopumā.

g)  Drošuma īpašības, kas paredzētas, lai novērstu nesavlaicīgu vai netīšu palaišanu vai uzliesmošanu.

h)  Piemērotas instrukcijas un, ja nepieciešams, marķējums attiecībā uz drošu apiešanos, glabāšanu, izmantošanu (ieskaitot drošības attālumus) un iznīcināšanu saņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā(s).

i)  Pirotehniskais izstrādājums, tā iepakojuma vai citu komponentu spēja nezaudēt kvalitāti normālos, paredzamos glabāšanas apstākļos.

j)  Visu nepieciešamo ierīču un aksesuāru specifikācija un lietošanas instrukcijas pirotehniskā izstrādājuma drošai funkcionēšanai.

k)  Pārvadāšanas un normālas apiešanās laikā, ja vien ražotāja instrukcijās nav noteikts citādi, pirotehniskiem izstrādājumiem jābūt pirotehniskajam sastāvam.

(4)  Pirotehnisko izstrādājumu sastāvā nedrīkst būt:

(5)  Dažādām pirotehnisko izstrādājumu grupām jāatbilst vismaz šādām prasībām:

A.  Uguņošanas ierīces

a)  Ražotājam jāiedala uguņošanas ierīces dažādās klasēs saskaņā ar 3. pantu pēc to neto sprāgstvielu satura, drošības attālumiem, skaņas līmeņa vai līdzīgām īpašībām. Klasei jābūt skaidri norādītai uz etiķetes.

i)  Attiecībā uz 1. klases uguņošanas ierīcēm jāievēro šādi nosacījumi:

ii)  Attiecībā uz 2. klases uguņošanas ierīcēm jāievēro šādi nosacījumi:

iii)  Attiecībā uz 3. klases uguņošanas ierīcēm jāievēro šādi nosacījumi:

b)  Uguņošanas ierīces drīkst saturēt tikai tādus konstrukcijas materiālus, kuru atlikumi samazina risku veselībai, īpašumam un videi.

c)  Aizdedzināšanas metodei jābūt skaidri saskatāmai vai norādītai uz etiķetes vai instrukcijās.

d)  Uguņošanas ierīces nedrīkst kustēties nepareizi vai neparedzami.

e)   1., 2. un 3. klases uguņošanas ierīcēm jābūt aizsargātām pret netīšu uzliesmošanu vai nu ar aizsargapvalka, iepakojuma vai izstrādājuma konstrukcijas palīdzību. 4. klases uguņošanas ierīces jāaizsargā pret netīšu uzliesmošanu ar ražotāja noteiktām metodēm.

B.  Citi pirotehniskie izstrādājumi

a)  Pirotehniskie izstrādājumi jāizstrādā tā, lai samazinātu risku veselībai, īpašumam un videi normālas izmantošanas laikā.

b)  Aizdedzināšanas metodei jābūt skaidri saskatāmai vai norādītai uz etiķetes vai instrukcijās.

c)  Pirotehniskajam izstrādājumam jābūt izstrādātam tā, lai samazinātu risku veselībai, īpašumam un videi no tā atlikumiem, ja tas netīši uzliesmojis.

d)  Nepieciešamības gadījumā pirotehniskajam izstrādājumam pienācīgi jāfunkcionē līdz ražotāja noteiktajam izmantošanas termiņam.

C.  Aizdedzes ierīces

a)  Aizdedzes ierīcēm jābūt droši iedarbināmām un jāspēj darboties visos normālos, paredzamos izmantošanas apstākļos.

b)  Aizdedzes ierīcēm jābūt aizsargātām pret elektrostatisku izlādēšanos visos normālos, paredzamos glabāšanas un izmantošanas apstākļos.

c)  Elektriskajiem degļiem jābūt aizsargātiem pret elektromagnētisko lauku ietekmi normālos, paredzamos glabāšanas un izmantošanas apstākļos.

d)  Degļu apvalkam jābūt piemērotam mehāniskam stiprumam un pietiekami jāpasargā eksplozīvais pildījums normālas, paredzamas mehāniskas spriedzes apstākļos.

e)  Degļa degšanas laika parametri jāpievieno izstrādājumam.

f)  Izstrādājumam jāpievieno elektrisko degļu elektriskās īpašības (piemēram, neaizdegšanās strāva, pretestība utt.).

g)  Elektrisko degļu vadiem jābūt pietiekami izolētiem un mehāniski stipriem, ieskaitot savienojuma ar degli stiprību, ņemot vērā to paredzamo izmantošanu.

II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

1.  B MODULIS: EK tipa pārbaude

1.  Šajā modulī aprakstīta procedūras daļa, saskaņā ar kuru pilnvarotā iestāde noskaidro un apstiprina, ka paredzamās produkcijas paraugs atbilst šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

2.  Ražotājs iesniedz pieteikumu EK tipa pārbaudei pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

Iesniedzējam pilnvarotās iestādes rīcībā jānodod paredzamās produkcijas paraugs, turpmāk tekstā – "tips". Pilnvarotā iestāde drīkst pieprasīt turpmākus paraugus, ja tie nepieciešami testa programmas veikšanai.

3.  Tehniskajai dokumentācijai jāļauj novērtēt iesnieguma atbilstība šīs direktīvas prasībām. Tiem, cik tas attiecas uz šādu novērtējumu, jāietver ierīces uzbūve, ražošana un darbība:

4.  Pilnvarotās iestādes pienākums ir:

5.  Ja tips atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām, pilnvarotā iestāde pieteikuma iesniedzējam izsniedz EK tipa pārbaudes sertifikātu. Uz sertifikāta ir ražotāja nosaukums un adrese, pārbaudes slēdziens un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamie dati.

Sertifikātam pievieno tehniskās dokumentācijas atbilstošo daļu sarakstu, un tā kopiju glabā pilnvarotā iestāde.

Ja ražotājam atsaka tipa sertifikāta izsniegšanu, pilnvarotajai iestādei jāsniedz detalizēti šāda atteikuma iemesli.

Jāparedz iespēja lūgt šo lēmumu pārskatīt.

6.  Pieteikuma iesniedzējs informē pilnvaroto iestādi, kura glabā tehnisko dokumentāciju par EK tipa pārbaudes sertifikātu, par visām izmaiņām apstiprinātajā ierīcē, kurai jāsaņem papildu apstiprinājums, ja šīs izmaiņas var ietekmēt atbilstību pamatprasībām vai iepriekš noteiktos nosacījumus ražojuma izmantošanai. Šis papildu apstiprinājums tiek izsniegts papildinājuma formā oriģinālajam EK tipa pārbaudes sertifikātam.

7.  Katrai pilnvarotajai iestādei jāiesniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm atbilstoša informācija, kas attiecas uz EK tipa pārbaudes sertifikātiem un izsniegtajiem un atsauktajiem papildinājumiem.

8.  Pārējās pilnvarotās iestādes drīkst saņemt EK tipa pārbaudes sertifikātu kopijas un/vai to papildinājumus. Sertifikātu pielikumi glabājami tā, lai tie būtu pieejami pārējām pilnvarotajām iestādēm.

9.  Ražotājam kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā EK tipa pārbaudes sertifikātu un to papildinājumu kopijas vismaz 10 gadus pēc attiecīgā ražojuma izgatavošanas beigu datuma.

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, pienākums saglabāt tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama, ir tai personai, kas laiž ražojumu Kopienas tirgū.

2.  C MODULIS: Atbilstība tipam

1.  Šajā modulī aprakstīta procedūras daļa, kurā ražotājs nodrošina un apliecina, ka attiecīgie pirotehniskie izstrādājumi atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā un atbilst šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas. Ražotājam jāpievieno CE marķējums katram pirotehniskajam izstrādājumam un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija.

2.  Ražotājam jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pārliecinātos, ka ražošanas process nodrošina ražojuma atbilstību tipam, kāds aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas drošības pamatprasībām.

3.  Ražotājam jāsaglabā atbilstības deklarācijas kopija vismaz 10 gadus pēc attiecīgā ražojuma izgatavošanas beigu datuma.

Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, pienākums saglabāt tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama, ir tai personai, kas laiž ražojumu Kopienas tirgū.

4.  Ražotāja izvēlētajai pilnvarotajai iestādei jāveic vai jābūt veikušai ražojuma pārbaudes izlases veida intervālos. Pilnvarotā iestāde pārbauda uz vietas ņemta gatavā ražojuma paraugu un veic attiecīgus testus, kas noteikti 8. pantā minētajā piemērojamā saskaņotajā standartā, vai atbilstošus testus, lai pārbaudītu ražojuma atbilstību attiecīgās direktīvas prasībām. Gadījumā, ja viens vai vairāki pārbaudītie ražojumu paraugi neatbilst, pilnvarotajai iestādei jāveic attiecīgie pasākumi.

Pilnvarotajai iestādei uzņemoties atbildību, ražotājs izgatavošanas procesā pievieno šīs iestādes identifikācijas numuru.

3.  D MODULIS: Ražošanas kvalitātes nodrošināšana

1.  Šajā modulī aprakstīta procedūra, ar kuru ražotājs, kas atbilst 2. iedaļas prasībām, nodrošina un apliecina, ka attiecīgie pirotehniskie izstrādājumi atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst šīs direktīvas prasībām. Ražotājs katram izstrādājumam pievieno CE marķējumu un sastāda rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumu papildina tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kas ir atbildīga par 4. iedaļā minētajā pārbaudēm.

2.  Ražotājs uztur apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ražošanas laikā, ražojuma galapārbaudēs un testēšanā, kā noteikts 3. iedaļā. Viņš ir pakļauts 4. iedaļā minētajām pārbaudēm.

3.  Kvalitātes sistēma

3.1.  Ražotājs par attiecīgajiem pirotehniskiem izstrādājumiem iesniedz pieteikumu kvalitātes sistēmas novērtējumam pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

3.2.  Kvalitātes sistēmai jānodrošina pirotehnisko izstrādājumu atbilstība tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un tām šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un noteikumus sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstisku standartu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes sistēmas dokumentācijai jāļauj kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un ziņojumu vienots novērtējums.

3.3.  Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. iedaļā minētajām prasībām. Tai jāparedz atbilstība šīm prasībām attiecībā uz kvalitātes sistēmām, kas īsteno atbilstošo saskaņoto standartu. Pārbaudes komandā jābūt vismaz vienam dalībniekam, kuram ir pieredze atbilstošās ražojumu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtējuma procedūra ietver pārbaudes apmeklējumu ražotāja telpās.

Lēmumu paziņo ražotājam. Ziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pienācīgi pamatots lēmuma novērtējums.

3.4.  Ražotājam jāapņemas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu, un jāuztur tā atbilstošā un efektīvā līmenī.

Ražotājam jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkādām ierosinātām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē ierosinātās izmaiņas un jānolemj, vai grozītā kvalitātes sistēma atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. iedaļā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tai par savu lēmumu jāinformē ražotājs. Ziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots lēmuma novērtējums.

4.  Uzraudzība, atbildību uzņemoties pilnvarotajai iestādei

4.1.  Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes sistēmu.

4.2.  Ražotājam pilnvarotajai iestādei inspekcijas nolūkos jādod pieeja ražošanas, pārbaudes, testēšanas un glabāšanas telpām un jānodrošina tā ar visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

4.3.  Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un jāiesniedz revīzijas ziņojums ražotājam.

4.4.  Turklāt pilnvarotā iestāde drīkst veikt nepieteiktu ražotāja apmeklējumu. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde drīkst veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma funkcionē pareizi; ja nepieciešams, pilnvarotajai iestādei jāiesniedz ražotājam ziņojums par apmeklējumu un, ja noticis tests – testa ziņojums.

5.  Ražotājam vismaz 10 gadus pēc ražojuma izgatavošanas beigu datuma jāsaglabā valsts iestādēm pieeja:

6.  Katrai pilnvarotajai iestādei jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm atbilstošā informācija par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

4.  E MODULIS: Ražojuma kvalitātes nodrošināšana

1.  Šajā modulī aprakstīta procedūra, ar ko ražotājs, kurš atbilst 2. iedaļas prasībām, nodrošina un deklarē, ka pirotehniskie izstrādājumi atbilst tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā. Ražotājam jāpievieno CE marķējums katram izstrādājumam un jāsastāda rakstiska atbilstības deklarācija. CE marķējums jāpapildina ar tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kas ir atbildīga par 4. iedaļā minētajām pārbaudēm.

2.  Ražotājs uztur apstiprinātu kvalitātes sistēmu pirotehnisko izstrādājumu gala pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 3. iedaļā. Viņš ir pakļauts 4. iedaļā minētajām pārbaudēm.

3.  Kvalitātes sistēma

3.1.  Ražotājs par pirotehniskiem izstrādājumiem iesniedz pieteikumu kvalitātes sistēmas novērtējumam pilnvarotajai iestādei pēc savas izvēles.

3.2.  Saskaņā ar kvalitātes sistēmu katrs pirotehniskais izstrādājums tiek pārbaudīts un veikti attiecīgi testi, kā noteikts 8. pantā minētajā atbilstošajā saskaņotajā standartā(-os), vai tiem līdzvērtīgi testi, lai pārliecinātos par pirotehnisko izstrādājumu atbilstību attiecīgajām direktīvas prasībām. Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstisku standartu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes sistēmas dokumentācijai jāveicina kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un ziņojumu vienots novērtējums.

3.3.  Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. iedaļā minētajā prasībām. Tai jāpieņem atbilstība šīm prasībām attiecībā uz kvalitātes sistēmām, ar ko īsteno atbilstošo saskaņoto standartu.

Pārbaudes komandā jābūt vismaz vienam dalībniekam ar pieredzi atbilstošas ražojumu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā ietver pārbaudes apmeklējumu ražotāja telpās.

Ražotājs jāinformē par lēmumu. Ziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots lēmuma novērtējums.

3.4.  Ražotājam jāapņemas izpildīt pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu un jāuztur tā pienācīgā un efektīvā līmenī.

Ražotājam regulāri jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkādiem priekšlikumiem grozījumiem kvalitātes sistēmā. Pilnvarotajai iestādei jānovērtē plānotās izmaiņas un jāizlemj, vai grozītā kvalitātes sistēma atbildīs 3.2. iedaļā minētajām prasībām vai arī nepieciešams pārvērtējums. Tai jāpaziņo ražotājam savs lēmums. Ziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots novērtējuma lēmums.

4.  Uzraudzība, atbildību uzņemoties pilnvarotajai iestādei

4.1.  Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda savus pienākumus, kas saistīti ar apstiprināto kvalitātes sistēmu.

4.2.  Ražotājam pārbaudes veikšanas nolūkos jādod pilnvarotajai iestādei pieeja savām pārbaužu, testu un noliktavu telpām un jānodrošina tā ar visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

4.3.  Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un jāiesniedz revīzijas ziņojums ražotājam.

4.4.  Turklāt pilnvarotā iestāde drīkst veikt nepieteiktus ražotāja apmeklējumus. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde drīkst veikt testus vai likt tos veikt, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi; ja nepieciešams, pilnvarotajai iestādei jāiesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un, ja ticis veikts tests – testa ziņojums.

5.  Ražotājam vismaz 10 gadus pēc ražojuma izgatavošanas beigu datuma jāuzglabā pieejami valsts iestādēm:

6.  Katrai pilnvarotajai iestādei jāiesniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm atbilstošā informācija par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes sistēmas apstiprinājumiem.

5.  F MODULIS: Eksemplāra pārbaude

1.  Šajā modulī aprakstīta procedūra, ar kuru ražotājs nodrošina un deklarē, ka pirotehniskais izstrādājums, kas izlaists ar 2. iedaļā minēto sertifikātu, atbilst attiecīgajām direktīvas prasībām. Ražotājam izstrādājumam jāpievieno CE marķējums un jāsastāda atbilstības deklarācija.

2.  Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda pirotehniskais izstrādājums un jāveic attiecīgie testi, kā to paredz 8. pantā minētais saskaņotais standarts(i), vai līdzvērtīgi testi, lai nodrošinātu to atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Pilnvarotajai iestādei jāpievieno tās identifikācijas numurs vai jāliek to pievienot uz apstiprinātā pirotehniskā izstrādājuma un jāsastāda atbilstības sertifikāts attiecībā uz veiktajiem testiem.

3.  Tehniskās dokumentācijas mērķis ir ļaut novērtēt atbilstību direktīvas prasībām un saprast pirotehnisko izstrādājumu uzbūvi, ražošanu un darbību.

6.  G MODULIS: Kvalitātes pilnīga nodrošināšana

1.  Šajā modulī ir aprakstīta procedūra, kurā ražotājs, kurš izpilda 2. sadaļā noteiktās saistības, nodrošina un paziņo, ka attiecīgie izstrādājumi atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas. Ražotājs vai attiecīgais ievedējs katram izstrādājumam pievieno CE marķējumu un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. CE marķējumu papildina tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kura ir atbildīga par 4. sadaļā minētajā pārbaudēm.

2.  Ražotājam jāstrādā ar apstiprinātu kvalitātes sistēmu uzbūvei, ražošanai, galaprodukcijas pārbaudei un izmēģināšanai, kā paredzēts 3. sadaļā, kā arī ražotājam piemēro 4. sadaļā minētās pārbaudes.

3.  Kvalitātes sistēma

3.1.  Ražotājs pilnvarotajai iestādei iesniedz pieprasījumu par savas kvalitātes sistēmas novērtēšanu.

3.2.  Kvalitātes sistēmai jānodrošina izstrādājumu atbilstība tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un kārtīgi jādokumentē rakstisku standartu, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes sistēmas dokumentācijai jāļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un ziņojumus.

3.3.  Pilnvarotajai iestādei jānovērtē kvalitātes sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. sadaļā minētajā prasībām. Tai jāparedz atbilstība šīm prasībām attiecībā uz kvalitātes sistēmām, kas īsteno atbilstošo saskaņoto standartu.

Pārbaudes grupā jābūt vismaz vienam dalībniekam ar pieredzi atbilstošas ražojumu tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtējuma procedūra ietver ražotāja telpu apmeklējumu.

Lēmumu paziņo ražotājam. Ziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pienācīgi pamatots novērtējuma lēmums.

3.4.  Ražotājam jāapņemas izpildīt saistības, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes sistēmas, un jāuztur tā pienācīgā un efektīvā līmenī.

Ražotājam pastāvīgi jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes sistēmu, par jebkādām ierosinātām izmaiņām kvalitātes sistēmā.

Pilnvarotajai iestādei jānovērtē ierosinātās izmaiņas un jānolemj, vai grozītā kvalitātes sistēma atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. iedaļā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tai jāpaziņo ražotājam savs lēmums. Ziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots novērtējuma lēmums.

4.  EK uzraudzība, atbildību uzņemoties pilnvarotajai iestādei

4.1.  EK uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda savas saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes sistēmu.

4.2.  Ražotājam pilnvarotajai iestādei inspekcijas nolūkos jādod pieeja ražošanas, pārbaudes, izmēģināšanas un glabāšanas telpām un jānodrošina tā ar visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

4.3.  Pilnvarotajai iestādei periodiski jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes sistēmu, un jāiesniedz revīzijas ziņojums ražotājam.

4.4.  Turklāt pilnvarotā iestāde drīkst veikt nepieteiktu ražotāja apmeklējumu. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde vajadzības gadījumā drīkst veikt testus vai likt tos veikt, lai pārliecinātos, ka kvalitātes sistēma darbojas pareizi. Pilnvarotajai iestādei jāiesniedz ražotājam apmeklējuma protokols un, ja notikusi pārbaude, pārbaudes ziņojums.

5.  Ražotājam vismaz 10 gadus pēc ražojuma izgatavošanas beigu datuma jāsaglabā valsts iestādēm pieeja:

6.  Katrai pilnvarotajai iestādei jāsniedz pārējām pilnvarotajām iestādēm vajadzīgā informācija par izsniegtajiem un atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumiem.

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE KRITĒRIJI, KAS JĀŅEM VĒRĀ DALĪBVALSTĪM ATTIECĪBĀ UZ IESTĀDĒM, KAS ATBILDĪGAS PAR ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANU

1.  Iestāde, tās vadītājs un personāls, kas ir atbildīgi par apstiprinošu pārbaužu veikšanu, nedrīkst būt pārbaudāmo pirotehnisko izstrādājumu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji vai ievedēji, ne arī pilnvarotie pārstāvji kādai no šīm pusēm. Tie nedrīkst ne tieši, ne arī kā pilnvaroti pārstāvji iesaistīties šādu preču izstrādē, konstruēšanā, realizācijā vai uzturēšanā vai ievešanā. Tas neizslēdz tehniskas informācijas apmaiņu starp ražotāju un iestādi.

2.  Iestāde un tās personāls veic apstiprinošas pārbaudes ar visaugstākā līmeņa profesionālo godprātību un tehnisko kompetenci un ir brīvi no jebkāda spiediena un ietekmēšanas, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to spriedumu vai pārbaudes rezultātus, jo īpaši, ja to veic personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas pārbaudes rezultātā.

3.  Iestādes rīcībā jābūt nepieciešamajam personālam un iekārtām, lai tā spētu pienācīgi veikt savus administratīvos un tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pārbaužu veikšanu; tai arī jābūt pieejamām iekārtām speciālu pārbaužu veikšanai.

4.  Par pārbaužu veikšanu atbildīgajam personālam jābūt:

5.  Jāgarantē pārbaužu personāla objektivitāte. Tā atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no veikto testu skaita vai šo testu rezultātiem.

6.  Iestādei jāsaņem civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, ja vien tās atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valstu tiesību aktiem vai par testiem ir tieši atbildīga pati dalībvalsts.

7.  Iestādes personālam jāuzņemas saistības saglabāt profesionālo noslēpumu attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot savus uzdevumus (izņemt attiecībā uz kompetentām tās valsts pārvaldes iestādēm, kurā tas veic savu darbību) saskaņā ar šo direktīvu vai jebkādiem valstu tiesību aktu noteikumiem, kas to paredz.

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS MARĶĒJUMS

CE atbilstības marķējums sastāv no sākumburtiem "CE" šādā formā:

Ja marķējumu samazina vai palielina, iepriekš sniegtajā graduētajā zīmējumā norādītās proporcijas jāsaglabā.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) OV C 195, 18.8.2006., 7. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Nostāja. (4) OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10. 2003., 1. lpp.). (5) OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/105/EK (OV L 345, 31.12.2003., 97. lpp.). (6) OV L 46, 17.2.1997., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/84/EK (OV L 324, 29.11.2002., 53. lpp.). (7) OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp. (8) OV C 91, 16.4.2003., 7. lpp. (9) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu. (10) OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp. (11) OV L 210, 7.8.1985., 29. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/34/EK (OV L 141, 4.6.1999., 20. lpp.). (12) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (13) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp. (14) OV L 187, 16.7.1988., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/68/EEK (OV L 220, 30.8.1993., 1. lpp.). (15) OV L 212, 7.8.2001., 24. lpp. (16) * 30 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (17) * 3 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (18) ** 6 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. (19) Vajadzības gadījumā drošības attālums var būt mazāks. (20) Vajadzības gadījumā drošības attālums var būt mazāks.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmu (ESSPROS) (COM(2006)0011 – C6-0024/2006 – 2006/0004(COD))

P6_TA(2006)0516 A6-0324/2006

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0011)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6-0024/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0324/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2006. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../2007par Eiropas integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmu (ESSPROS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2. pantā augsta līmeņa sociālās aizsardzības veicināšana nosaukta par vienu no Eiropas Kopienas uzdevumiem.

(2)  Lisabonas 2000. gada marta Eiropadome deva impulsu politikas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par sociālās aizsardzības sistēmu modernizāciju.

(3)  Ar Padomes 2004. gada 4. oktobra Lēmumu 2004/689/EK(4) tika izveidota sociālās aizsardzības komiteja, kuras uzdevums ir veicināt Komisijas un dalībvalstu kooperatīvo apmaiņu sociālās aizsardzības sistēmu modernizācijas un uzlabošanas jomā.

(4)  Komisijas 2003. gada 27. maija Paziņojumā(5) tika sniegta atklātās koordinācijas metode racionalizēšanas stratēģijai sociālās politikas jomā, lai nostiprinātu Lisabonas stratēģijā iekļautās sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stāvokli. Padome 2003. gada 20. oktobrī nolēma, ka šī racionalizēšana tiks piemērota sākot no 2006. gada. Šajā kontekstā galvenais ziņošanas instruments būs ikgadējais Kopīgais ziņojums, kura uzdevums būs apvienot galvenos analītiskos rezultātus un politiskos ziņojumus gan attiecībā uz dažādās nozarēs izmantoto atklātās koordinācijas metodi (AKM), gan sociālās aizsardzības transversālajiem jautājumiem.

(5)  Ar (AKM) no jauna uzsvērta vajadzība pēc salīdzināmas, savlaicīgas un ticamas statistikas sociālās politikas jomā. Konkrēti, salīdzinošā statistika par sociālo aizsardzību tiks izmantota ikgadējos Kopīgajos ziņojumos.

(6)  Komisija (Eurostat) vāc no dalībvalstīm ikgadējus brīvprātīgi iesniegtus datus par sociālo aizsardzību. Dalībvalstīs tā jau ir nostiprinājusies prakse, kas balstās uz kopīgiem metodoloģiskiem principiem, lai nodrošinātu datu salīdzināmību.

(7)  Īpašas Kopienas statistikas izveidi reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1997. gada 17. februāra Regulā (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku(6).

(8)  Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību(7).

(9)  Komisijai jo īpaši jāpiešķir pilnvaras pirmajā gadā lemt par to, kādi dati jāvāc, pieņemt pasākumus attiecībā uz nodoto datu detalizētu klasifikāciju, izmantojamajām definīcijām un izplatīšanas noteikumu atjaunināšanu. Tā kā šiem pasākumiem ir vispārēja nozīme un tie domāti nebūtisku elementu grozīšanai, kā arī šīs regulas papildināšanai, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, šos pasākumus pieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5. a panta regulatīvo kontroles procedūru.

(10)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, kopīgu statistisko standartu izveidi, kas ļauj veidot saskaņotus datus, dalībvalstis apmierinošā veidā nevar sasniegt, tāpēc tie labāk sasniedzami Kopienas līmenī, Kopiena, atbilstīgi Līguma 5. pantā izklāstītajam subsidiaritātes principam, nosaka pasākumus. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas ir izklāstīts šajā pantā, šī regula nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai.

(11)  Ir sadarbība ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) neto sociālās aizsardzības pasākumu jomā.

(12)  Pēc apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas tika nodibināts ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom(8),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

2. pants

Definīcijas

3. pants

Sistēmas darbības joma

1.  Statistika, kas attiecas uz ESSPROS pamatsistēmu, aptver sociālās aizsardzības izdevumu un ieņēmumu finanšu plūsmas.

Šos datus nosūta sociālās aizsardzības programmu līmenī; saskaņā ar ESSPROS klasifikāciju par katru programmu iesniedz sīku izdevumu un ieņēmumu pārskatu.

Kvantitatīvie dati pa programmām un detalizētiem pabalstiem, dati, kuri jānosūta saistībā ar kopīgo klasifikāciju, un kārtība datu iesniegšanai un izplatīšanai sniegta I Pielikuma 1. punktā. Kvalitatīvai informācija pa programmām un detalizētiem pabalstiem, kā arī ietveramajiem objektiem, un kārtība datu iesniegšanai, kvalitatīvas informācijas atjaunināšanai un izplatīšanai sniegta I pielikuma 2.punktā.

Pirmais gads, attiecībā uz kuru dati tiek vākti, ir kalendārais gads pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Līdztekus pamatsistēmai tiks sniegti moduļi, kas aptvers papildu statistikas informāciju par pensiju saņēmējiem un sociālās aizsardzības neto pabalstiem.

4. pants

Modulis par pensiju saņēmējiem

1.  Atbilstīgi šai regulai katru gadu pievieno moduli par pensiju saņēmējiem sākot no pirmā datu vākšanas gada. Ietveramie objekti un kartība datu sniegšana un izplatīšana ir noteikti II pielikumā.

2.  Pirmais gads, attiecībā uz kuru dati tiek vākti, ir kalendārais gads pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Sociālās aizsardzības neto pabalstu modulis

1.  Nolūkā ieviest Sociālās aizsardzības neto pabalstu moduli, izmēģinājuma datu vākšanu 2005. gadam visās dalībvalstīs veic līdz 2008. gada beigām. Ietveramie objekti un datu iesniegšana ir noteikti III pielikumā.

2.  Pamatojoties uz šo valstu izmēģinājuma datu krājumu sintēzi, un ja lielākās daļas izmēģinājuma pētījumu rezultātu ir pozitīvi, lēmums par pilnīgu datu vākšanas uzsākšanu attiecībā uz šo moduli ne agrāk kā 2010. gadā, jāpieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru .

6. pants

Datu avoti

7. pants

Izpildes pasākumi

1.  Šīs regulas īstenošanas kārtībā jāņem vērā izmaksu–ieguvumu analīzes rezultāti un jāattiecas uz ESSPROS pamatsistēmu (I pielikums), moduli par pensiju saņēmējiem (II pielikums) un moduli par neto sociālās aizsardzības pabalstiem (5. pants).

2.  Pasākumi attiecībā uz datu pārsūtīšanas formātu, pārsūtāmajiem rezultātiem un kvalitātes noteikšanu jāpieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

3.  Pasākumi, kas domāti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, inter alia to papildinot attiecībā uz lēmumu pirmo datu vākšanas gadu, pasākumiem, attiecībā uz detalizētu nodoto datu klasifikāciju, izmantojamajām definīcijām, kā arī izplatīšanas noteikumu atjaunināšanu, jāpieņem saskaņā ar 8. panta 3. punktā noteikto regulatīvo kontroles procedūru.

8. pants

Procedūra

1.  Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais laikposms ir trīs mēneši.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ESSPROS pamatsistēma

1.  Kvantitatīvie dati pēc shēmām un detalizētiem pabalstiem

1.1.  Nosūtītie dati

Saistībā ar kopīgo klasifikāciju pārsūtītajos datos ietilps:

1.1.1.  Izdevumi

1.1.1.1.  Sociālās aizsardzības pabalsti klasificēti pēc:

1.1.1.2.  Pārvaldes izmaksas

1.1.1.3.  Pārvedumi uz citām shēmām

1.1.1.4.  Citi izdevumi

1.1.2.  Ieņēmumi

1.1.2.1.  Sociālās iemaksas

1.1.2.2.  Vispārējās valsts iemaksas

1.1.2.3.  Pārvedumi no citām shēmām

1.1.2.4.  Citi ieņēmumi

Ietvertie dati (saistībā ar kopīgo klasifikāciju) tiks sniegti saskaņā ar 8. pantā noteikto kārtību.

1.2.  Datu sniegšana

Statistikas dati tiks sniegti ik gadu. Dati attiecas uz kalendāro gadu saskaņā ar valsts praksi. Datu nosūtīšanas termiņš ir N+18 mēneši, t.i., dati par kalendāro gadu N kopā ar jebkuru iepriekšējo gadu pārskatītajiem datiem jānosūta vēlākais N+2 gada jūnijā.

1.3.  Datu izplatīšana

Komisija (Eurostat) publicē datus par sociālās aizsardzības izdevumiem kopējā shēmu līmenī līdz N+22 mēnešu beigām (N+2 gada oktobris), pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz N  kalendāro gadu. Komisija (Eurostat) vienlaicīgi izplata sīkus datus pēc shēmām īpašiem izmantotājiem (valsts iestādēm, kas apkopo ESSPROS datus, Komisijas nodaļām un starptautiskām institūcijām). Šie īpašie izmantotāji drīkst publicēt tikai shēmu grupas.

2.  Kvalitatīvā informācija pēc shēmām un atsevišķiem pabalstiem

2.1.  Aptvertie objekti

Katrai shēmai kvalitatīvā informācija ietver vispārēju programmas aprakstu, detalizētu pabalstu aprakstu un informāciju par jaunākajiem grozījumiem un reformām.

2.2.  Datu sniegšana un kvalitatīvās informācijas atjaunināšana

Ikgadējā jau iesniegtās kvalitatīvās informācijas pilnā komplekta atjaunināšana nepārsniegs sociālās aizsardzības sistēmas izmaiņas un to nosūtīs kopā ar kvantitatīvajiem datiem.

2.3.  Datu izplatīšana

Komisija (Eurostat) izplata kvalitatīvo informāciju programmu līmenī līdz N+22 mēnešiem (N+2 gada oktobrim).

II PIELIKUMS

Modulis par pensiju saņēmējiem

1.  Aptvertie objekti

2.  Datu iesniegšana

3.  Datu izplatīšana

Komisija (Eurostat) publicēs datus par visām programmām līdz N+22 mēnešu beigām (N+2 gada oktobrim), pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz N finanšu gadu. Komisija (Eurostat) vienlaicīgi izplatīs detalizētus datus pa programmām īpašiem lietotājiem (valsts iestādēm, kas apkopo ESSPROS datus, Komisijas nodaļām un starptautiskām institūcijām). Šie īpašie izmatotāji drīkstēs publicēt tikai shēmu grupas.

Komisija (Eurostat) publicēs un nosūtīs īpašiem izmantotājiem (valstu iestādes, kas apkopo ESSPROS datus, Komisijas departamenti un starptautiskas institūcijas ) katras no 7 kategorijām kopsummu N+22 mēnešu beigās (N+2 gada oktobris), pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz kalendāro gadu N.

III PIELIKUMS

Izmēģinājuma datu vākšana par neto sociālās aizsardzības pabalstiem

1.  Aptvertie objekti

Šī vākšana ietver "Neto sociālās aizsardzības pabalstu" aprēķināšanu. Neto sociālās aizsardzības pabalstus ir sociālās aizsardzības pabalstu vērtība, neskaitot nodokļus un sociālās iemaksas, ko maksā pabalstu saņēmēji, tai ir pieskaitītas "nodokļu priekšrocības".

"Nodokļu priekšrocības" ir sociālā aizsardzība, kas tiek sniegta nodokļu atvieglojumu veidā un kas būtu saucama par sociālās aizsardzības pabalstu, ja tā tiktu sniegta skaidrā naudā. Nodokļu atvieglojumi, kas veicina sociālās aizsardzības sniegšanu vai kas veicina privātos apdrošināšanas plānus, nav iekļauti.

2.  Datu sniegšana

Jānorāda atbilstošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu daļa, ko iekasē no sociālās aizsardzības pabalstiem 2005. gadam saskaņā ar dažāda veida sociālās aizsardzības skaidras naudas pabalstiem, kas vēlams sadalīts pa vienmērīgi ar nodokļiem apliktu programmu īpašām grupām. Sarežģītos gadījumos rezultātus var norādīt pa atbilstošām pabalstu grupām, t.i., septiņu pensiju kategoriju kopsumma, kurass uzskaitītas II pielikumā, vai īpašas funkcijas skaidras naudas pabalsta kopsumma. Nodokļu priekšrocības piešķir katram punktam atsevišķi, izmantojot nesaņemto ieņēmumu metodi.

(1) OV vēl nav publicēts. (2) 2006. gada 5. jūlijā sniegtais Atzinums (OV vēl nav publicēts). (3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Nostāja. (4) OV L 314, 13.10.2004., 8. lpp. (5) COM(2003)0261. (6) OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). (7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.). (8) OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007–2011) (COM(2006)0042 – C6-0080/2006 – 2006/0014(CNS))

P6_TA(2006)0517 A6-0305/2006

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0042)(1),

–   ņemot vērā Euratom līguma 7. un 10. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu (C6-0080/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0305/2006),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Euratom līguma 119. panta otro punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.   prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Parlamenta izdarītie grozījumi Grozījums Nr. 39 3.a apsvērums (jauns) (3a) Konfidenciālo datu apstrādi reglamentē visi attiecīgie Kopienas tiesību akti, tostarp iestādes iekšējie noteikumi, tādi kā Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmums 2001/844/EK, EOTK, Euratom1, ar ko groza tās iekšējo reglamentu attiecībā uz drošības noteikumiem. _______________ 1 OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.). Grozījums Nr. 40 4. apsvērums (4)  Uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalības noteikumiem jāizveido saskaņots un pārredzams satvars, lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas efektīvu īstenošanu un vieglu pieejamību visiem tās dalībniekiem. (4)  Uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalības noteikumiem jāizveido saskaņots, visaptverošs un pārredzams ietvars, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu īstenošanu, ņemot vērā vajadzību ar vienkāršotām procedūrām saskaņā ar proporcionalitātes principu nodrošināt vieglu pieejamību visiem tās dalībniekiem. Grozījums Nr. 41 4.a apsvērums (jauns) (4a) Noteikumiem jāveicina arī dalībnieka izstrādātā intelektuālā īpašuma izmantošana, ņemot vērā arī veidu, kādā dalībnieks var būt starptautiski organizēts, vienlaikus aizsargājot citu dalībnieku un Kopienas likumīgās intereses. Grozījums Nr. 42 7. apsvērums (7)  Tādēļ ir lietderīgi atļaut ne tikai juridisku personu līdzdalību, ar nosacījumu, ka tās ir tiesīgas izmantot tiesības un uzņemties saistības, bet arī fizisku personu līdzdalību. Fizisku personu līdzdalība nodrošinās, ka zinātniskās izcilības un spēju radīšana un attīstīšana neaprobežosies tikai ar Kopienas finansējuma piešķiršanu projektiem, kuros iesaistītas vienīgi juridiskās personas, nodrošinot arī tādu MVU līdzdalību, kas nav juridiskas personas. Svītrots Grozījums Nr. 43 9. apsvērums (9)  Ir lietderīgi paredzēt, ka pamatprogrammā var piedalīties jebkura juridiska vienība, kas izpildījusi obligātos nosacījumus. Līdzdalībai, kas pārsniedz obligātos nosacījumus, jānodrošina attiecīgās netiešās darbības efektīva darbība. (9)  Ir lietderīgi paredzēt, ka pamatprogrammā var piedalīties jebkura juridiska vienība, kas izpildījusi obligātos nosacījumus. Līdzdalībai, kas pārsniedz obligātos nosacījumus, jānodrošina attiecīgās netiešās darbības efektīva īstenošana. Grozījums Nr. 44 11.a apsvērums (jauns) (11a) Saskaņā ar Līguma 198. pantu juridiskās vienības no dalībvalstu jurisdikcijā esošām teritorijām ārpus Eiropas ir tiesīgas piedalīties Septītajā pamatprogrammā. Grozījums Nr. 45 12.a apsvērums (jauns) (12a) Pārejai no Sestajā pamatprogrammā izmantotā izmaksu aprēķināšanas režīma jānotiek efektīvi un mierīgi. Tāpēc Septītās pamatprogrammas uzraudzības procesam dalībnieku labā jāpievēršas šīs izmaiņas ietekmei uz budžetu, it īpaši saistībā ar tās ietekmi uz administratīvo slogu dalībniekiem. Grozījums Nr. 46 13. apsvērums (13)  Lai reglamentētu priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu, atlasi un piešķīrumu sniegšanu, Komisijai jāparedz sīkāki noteikumi un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos. Jo īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu. (13)  Lai reglamentētu priekšlikumu iesniegšanu, novērtēšanu un atlasi un piešķīrumu sniegšanu, kā arī dalībnieku kompensācijas procedūras, Komisijai jāparedz sīkāki noteikumi un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā, tās īstenošanas noteikumos un šajā regulā. Jo īpaši svarīgi ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu. Grozījums Nr. 47 14. apsvērums (14)  Lai reglamentētu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību dalībnieku finansiālās dzīvotspējas un tiesiskās stabilitātes novērtēšanu, Komisijai ir lietderīgi arī paredzēt sīkākus noteikumus un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos. (14)  Lai reglamentētu Septītās pamatprogrammas netiešo darbību dalībnieku finansiālās dzīvotspējas un tiesiskās stabilitātes novērtēšanu, Komisijai ir lietderīgi arī paredzēt sīkākus noteikumus un procedūras papildus tām, kas noteiktas Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos. Šādiem noteikumiem jābūt pienācīgā līdzsvarā starp Kopienas finansiālajām interesēm un juridisko vienību dalības pamatprogrammā vienkāršošanu un veicināšanu. Grozījums Nr. 48 15. apsvērums (15)  Šajā kontekstā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem cita starpā reglamentēs Kopienas finanšu interešu aizsardzību, cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Komisijai piekritīgo summu atgūšanas procedūru, izslēgšanu no līgumu slēgšanas un piešķīrumu sniegšanas procedūrām un ar to saistītās sankcijas, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas, pārbaudes un inspekcijas saskaņā ar Līguma 160.c pantu. (15)  Šajā kontekstā ar Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību1 cita starpā reglamentēs Kopienas finanšu interešu aizsardzību, cīņu pret krāpšanu un pārkāpumiem, Komisijai piekritīgo summu atgūšanas procedūru, izslēgšanu no līgumu slēgšanas un piešķīrumu sniegšanas procedūrām un ar to saistītās sankcijas, kā arī Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas, pārbaudes un inspekcijas saskaņā ar Līguma 160.c pantu. ________________ 1 OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. Grozījums Nr. 49 15.a apsvērums (jauns) (15a) Kopienas finanšu ieguldījumam dalībnieki jāsasniedz bez liekas kavēšanās. Grozījums Nr. 50 17. apsvērums (17)  Komisijai jāuzrauga gan netiešās darbības, ko veic Septītās pamatprogrammas ietvaros, gan tās, ko veic Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu ietvaros. (17)  Komisijai jāuzrauga gan netiešās darbības, ko veic Septītās pamatprogrammas ietvaros, gan tās, ko veic Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu ietvaros. Lai nodrošinātu netiešo darbību īstenošanas efektīvu un saskaņotu uzraudzību un novērtēšanu, Komisijai jāizveido un jāuztur atbilstīga informācijas sistēma. Grozījums Nr. 51 17.a apsvērums (jauns) (17a) Septītajai pamatprogrammai jāatspoguļo un jāveicina vispārīgie principi, kas noteikti Hartā par pētniekiem un Rīcības kodeksā par pētnieku pieņemšanu darbā, vienlaikus ievērojot to brīvprātīgo raksturu. Grozījums Nr. 52 19. apsvērums (19)  Ievērojot īpašnieku tiesības uz intelektuālo īpašumu, šie noteikumi jāizstrādā tā, lai nodrošinātu dalībnieku piekļuvi informācijai, kas ieguldīta projektā, un zināšanām, kas rodas projekta ietvaros veiktajos pētījumos, tādā mērā, kas nepieciešams, lai veiktu pētniecisko darbu vai izmantotu radītās zināšanas. (19)  Ievērojot īpašnieku tiesības uz intelektuālo īpašumu, šie noteikumi jāizstrādā tā, lai nodrošinātu dalībnieku un attiecīgos gadījumos ar tiem saistītu dalībvalstīs vai asociētās valstīs dibinātu vienību piekļuvi informācijai, kas ieguldīta projektā, un zināšanām, kas rodas projekta ietvaros veiktajos pētījumos, tādā mērā, kas nepieciešams, lai veiktu pētniecisko darbu vai izmantotu radītās zināšanas. Grozījums Nr. 53 20. apsvērums (20)  Tiks atcelts Sestajā pamatprogrammā paredzētais pienākums konkrētiem dalībniekiem uzņemties finansiālu atbildību par saviem partneriem viena konsorcija ietvaros. Atkarībā no tā, cik liels ir risks, kas saistīts ar iespēju neatgūt naudas summas, daļu no Kopienas finanšu ieguldījuma var paredzēt, lai segtu Komisijai piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši partneri, kuri nepilda saistības. Dalībnieki, kuriem būtu bijis jāuzņemas citu dalībnieku finansiālās saistības, tagad dos ieguldījumu riska novēršanā, Komisijai ieturot konkrētas summas no maksājumiem. (20)  Tiks atcelts Sestajā pamatprogrammā paredzētais pienākums konkrētiem dalībniekiem uzņemties finansiālu atbildību par saviem partneriem viena konsorcija ietvaros. Šajā sakarā jāizveido Komisijas pārvaldīts "dalībnieku garantijas fonds", lai segtu piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši partneri, kuri nepilda saistības. Šāda pieeja veicinās vienkāršošanu un sekmēs piedalīšanos, vienlaikus sargājot Kopienas finansiālās intereses pamatprogrammai piemērotā veidā. Grozījums Nr. 55 2. panta (1) līdz (3) punkts -1.  "Juridiska vienība" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem tās izveides vietā vai saskaņā ar Kopienas vai starptautiskajām tiesībām, kurai ir juridiskas personas statuss un kura drīkst, rīkojoties savā vārdā, īstenot tiesības un būt par saistību subjektu. Fizisku personu gadījumā tiek uzskatīts, ka atsauce uz dibināšanu attiecas uz pastāvīgo dzīvesvietu. -1.a "Saistītā vienība" ir juridiska vienība, kuru tieši vai netieši kontrolē kāds dalībnieks vai kurai ar kādu dalībnieku ir kopīgs tiešs vai netiešs kontrolētājs; kontrole var izpausties jebkurā no veidiem, kas norādīti 7. panta 2. punktā. -1.b "Taisnīgi un saprātīgi nosacījumi" ir piemēroti nosacījumi, tostarp iespējamie finansiālie nosacījumi, ņemot vērā piekļuves pieprasījuma specifiskos apstākļus, piemēram, iepriekš uzkrāto vai jauno zināšanu, kurām pieprasīta piekļuve, reālo vai potenciālo vērtību un/vai apjomu, ilgumu vai citas paredzētā izmantojuma īpatnības. 1.  "Jaunas zināšanas" ir darbībās iegūti rezultāti, tostarp informācija, neatkarīgi no iespējas tos aizsargāt. Šie rezultāti ietver arī autortiesības, dizaina tiesības, patenta tiesības, augu šķirņu aizsardzības tiesības, vai līdzīgus aizsardzības veidus. 1.  "Jaunas zināšanas" ir attiecīgajā netiešajā darbībā iegūti rezultāti, tostarp informācija, neatkarīgi no iespējas tos aizsargāt. Šie rezultāti ietver arī autortiesības, dizaina tiesības, patenta tiesības, augu šķirņu aizsardzības tiesības, vai līdzīgus aizsardzības veidus. 2.  Iepriekš uzkrātas zināšanas" ir informācija, kas ir dalībnieku rīcībā pirms pievienošanās piešķīruma nolīgumam, kā arī autortiesības un ar šādu informāciju saistītās tiesības uz citu intelektuālo īpašumu, par kurām pieteikumi to aizsardzībai saņemti pirms pievienošanās piešķīruma nolīgumam, un kas ir nepieciešama, lai veiktu netiešo darbību vai izmantotu tās rezultātus. 2.  "Iepriekš uzkrātas zināšanas" ir informācija, kas ir dalībnieku rīcībā pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, kā arī autortiesības un ar šādu informāciju saistītās tiesības uz citu intelektuālo īpašumu, par kurām pieteikumi to aizsardzībai saņemti pirms pievienošanās dotāciju nolīgumam, un kas ir nepieciešama, lai veiktu netiešo darbību vai izmantotu tās rezultātus. 2.a "Dalībnieks" ir juridiska vienība, kura dod ieguldījumu netiešajā darbībā un kurai ir tiesības un saistības attiecībā uz Kopienu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem. 3.  "Pētniecības organizācija" ir bezpeļņas organizācija, kuras darbības pamatmērķis ir veikt zinātniskus vai tehniskus pētījumus. 3.  "Pētniecības organizācija" ir juridiska vienība, kas ir bezpeļņas organizācija, kurai viens no darbības pamatmērķiem ir veikt pētījumus vai attīstīt tehnoloģijas. Grozījums Nr. 56 8. panta otrā daļa Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja veiktā darbība ir pētniecības projekta koordinēšana. Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja veikto darbību mērķis ir pētniecības pasākumu koordinēšana. Grozījums Nr. 57 12. panta 2. punkta 1.a apakšpunkts Uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ir skaidri formulēti mērķi, lai nodrošinātu, ka pieteikumu iesniedzēji nepiesakās lieki. Grozījums Nr. 58 14. pants Novērtēšana, atlase un piešķīrumu sniegšana Novērtēšanas principi un atlases un piešķiršanas kritēriji 1.  Komisija novērtē visus priekšlikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz novērtēšanas principiem un atlases un piešķīrumu sniegšanas kritērijiem, kas izklāstīti īpašajā programmā un darba programmā. 1.  Komisija novērtē visus priekšlikumus, kas iesniegti, atsaucoties uz aicinājumu iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz novērtēšanas principiem un atlases un piešķīrumu sniegšanas kritērijiem. Izmanto šādus kritērijus: (a) zinātniskā un tehnoloģiskā izcilība un novatorisma pakāpe; (b) spēja sekmīgi īstenot netiešo darbību un tai nodrošināt resursu un kompetences ziņā efektīvu pārvaldību, it īpaši attiecībā uz dalībnieku noteikto organizatorisko kārtību; (c) atbilstība īpašās programmas mērķiem; (d) mobilizēto resursu kritiskā masa un to ieguldījums Kopienas politikās; (e) iegūto zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna kvalitāte, potenciāls veicināt novatorismu un skaidras shēmas intelektuāla īpašuma pārvaldības jomā. Darba programmā var paredzēt īpašus kritērijus vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu. Šajā sakarā darba programmā norāda novērtēšanas un izvēles kritērijus un var iekļaut papildu prasības, koeficientus un limitus vai sniegt sīkākus norādījumus par kritēriju piemērošanu. 2.  Neizvēlas tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar ētikas pamatprincipiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas, atlases un piešķīrumu sniegšanas procedūras. 2.  Neizvēlas tādus priekšlikumus, kas ir pretrunā ar ētikas pamatprincipiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti darba programmā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šādus priekšlikumus var jebkurā laikā izslēgt no novērtēšanas, atlases un piešķīrumu sniegšanas procedūras. 3.  Priekšlikumus atlasa, pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem. 3.  Priekšlikumus klasificē pēc novērtēšanas rezultātiem. Finansējuma lēmumus pieņem, pamatojoties uz šo klasifikāciju. Grozījums Nr. 59 15. pants 1.  Komisija pieņem un publicē noteikumus, kas reglamentē priekšlikumu iesniegšanas, kā arī to novērtēšanas, atlases un piešķīrumu sniegšanas procedūras. Jo īpaši tā paredz sīki izstrādātus noteikumus divpakāpju iesniegšanas procedūrai un divpakāpju novērtēšanas procedūrai. 1.  Ja uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nosaka divpakāpju novērtēšanas procedūru, tad novērtēšanā turpina piedalīties tikai pirmo pakāpi saskaņā ar novērtējumu pēc ierobežota kritēriju kopuma izgājušie priekšlikumi. 2.  Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju iesniegšanas procedūra, otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kas atbilst visiem pirmās pakāpes novērtēšanas kritērijiem. 2.  Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju iesniegšanas procedūra, otrajā pakāpē pilnu priekšlikumu lūdz iesniegt vienīgi tiem iesniedzējiem, kuru priekšlikumi atbilst pirmās pakāpes novērtēšanas kritērijiem. Visus iesniedzējus nekavējoties informē par novērtēšanas pirmās pakāpes rezultātiem. 3.  Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus paredzēta divpakāpju novērtēšanas procedūra, otrajā pakāpē vērtē tikai tos priekšlikumus, kas ir izturējuši pirmo pakāpi, kurā novērtēšanu veic, pamatojoties uz ierobežotu kritēriju kopumu. 3.  Komisija pieņem un publicē noteikumus, kas nosaka priekšlikumu iesniegšanas procedūru, kā arī ar to saistītās novērtēšanas, izvēles un piešķiršanas procedūras, un publicē norādījumus iesniedzējiem, tostarp vadlīnijas novērtētājiem. It īpaši tā nosaka detalizētus noteikumus iesniegšanas divpakāpju procedūrai (tostarp attiecībā uz pirmās pakāpes priekšlikumu apjomu un raksturu, kā arī attiecībā uz otrās pakāpes pilno priekšlikumu apjomu un raksturu), un noteikumus par divpakāpju novērtēšanas procedūru. Komisija nosaka iesniedzēju kompensācijas procedūru un sniedz informāciju par to. 4.  Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi. 4.  Komisija pieņem un publicē noteikumus, lai nodrošinātu netiešo darbību dalībnieku pastāvēšanas un juridiskā statusa, kā arī to finansiālā stāvokļa vienotu pārbaudi. Komisija neatkārto šādu pārbaudi, ja dalībnieka stāvoklis nav mainījies. Grozījums Nr. 60 16. pants 1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt Septītajā pamatprogrammā un īpašajās programmās paredzēto novērtēšanu. 1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt priekšlikumu novērtēšanu. Koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kas minēti 13. pantā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija to uzskata par lietderīgu. Koordinācijas un atbalsta pasākumiem, kas minēti 13. pantā, neatkarīgus ekspertus ieceļ tikai tad, ja Komisija to uzskata par lietderīgu. 2.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. 2.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, pamatojoties uz viņu prasmju un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Gadījumos, kad neatkarīgiem ekspertiem būs jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide. Lai izveidotu piemērotu kandidātu sarakstus, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot konkursu fiziskām personām vai uzaicinājumu valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības institūcijām vai uzņēmumiem. Lai izveidotu piemērotu kandidātu sarakstus, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot konkursu fiziskām personām vai uzaicinājumu tādām attiecīgām organizācijām kā valsts pētniecības aģentūrām, pētniecības institūcijām vai uzņēmumiem. Ja tas šķiet lietderīgi, Komisija izraugās tādu fizisku personu ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļauta minētajos sarakstos. Ja tas šķiet lietderīgi, Komisija izraugās tādas fiziskas personas ar atbilstošām prasmēm, kas nav iekļautas minētajos sarakstos. Jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu dzimumu līdzsvaru, veidojot neatkarīgu ekspertu grupas. Veidojot neatkarīgu ekspertu grupas, jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu dzimumu līdzsvaru. 3.  Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums. 3.  Kad Komisija ieceļ neatkarīgu ekspertu, tā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai minētais eksperts nenonāktu interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par ko viņam jāsniedz atzinums. 4.  Komisija pieņem apstiprinājuma vēstules paraugu, še turpmāk "apstiprinājuma vēstule", kurā iekļauj apliecinājumu, ka neatkarīgais eksperts iecelšanas brīdī nav interešu konfliktā, un eksperta apņemšanos informēt Komisiju gadījumā, ja šāds konflikts rodas atzinuma sniegšanas vai pienākumu izpildes gaitā. Komisija sagatavo apstiprinājuma vēstuli, ko paraksta Kopiena un katrs neatkarīgais eksperts. 4.  Komisija pieņem apstiprinājuma vēstules paraugu, še turpmāk "apstiprinājuma vēstule", kurā iekļauj apliecinājumu, ka neatkarīgais eksperts iecelšanas brīdī nav interešu konfliktā, un eksperta apņemšanos informēt Komisiju gadījumā, ja šāds konflikts rodas atzinuma sniegšanas vai pienākumu izpildes gaitā. Komisija sagatavo apstiprinājuma vēstuli, ko paraksta Kopiena un katrs neatkarīgais eksperts. 5.  Komisija periodiski publicē piemērotos plašsaziņas līdzekļos to neatkarīgo ekspertu sarakstu, kuri tai palīdzējuši katrā īpašajā programmā. 5.  Komisija reizi gadā publicē piemērotos plašsaziņas līdzekļos to neatkarīgo ekspertu sarakstu, kuri tai palīdzējuši pamatprogrammā un katrā īpašajā programmā. Grozījums Nr. 61 17. panta 4. līdz 6. punkts 4.  Ja dalībnieks nepilda savas saistības, pārēji dalībnieki izpilda piešķīruma nolīgumā paredzēto, nesaņemot Kopienas papildu ieguldījumu, ja vien Komisija viņus nepārprotami neatbrīvo no šīm saistībām. 4.  Ja dalībnieks nepilda savas saistības attiecībā uz netiešās darbības tehnisko īstenošanu, pārējie dalībnieki izpilda dotāciju nolīgumā paredzēto, nesaņemot Kopienas papildu ieguldījumu, ja vien Komisija viņus nepārprotami neatbrīvo no šīm saistībām. 5.  Ja darbības īstenošana kļūst neiespējama vai arī ja dalībniekiem neizdodas to īstenot, Komisija nodrošina darbības izbeigšanu. 5.  Ja darbības īstenošana kļūst neiespējama vai arī ja dalībniekiem neizdodas to īstenot, Komisija nodrošina darbības izbeigšanu. 6.  Dalībnieki nodrošina, ka Komisija ir informēta par katru notikumu, kas varētu ietekmēt netiešās darbības īstenošanu vai skart Kopienas intereses. 6.  Dalībnieki nodrošina, ka Komisija ir informēta par katru notikumu, kas varētu ietekmēt netiešās darbības īstenošanu vai skart Kopienas intereses. 6.a Ja tas paredzēts dotācijas nolīgumā, netiešās darbības dalībnieki par noteiktu darba elementu izpildi var slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem. 6.b Komisija nosaka dalībnieku kompensācijas procedūru. Grozījums Nr. 63 18. panta 7. punkts 7.  Komisija saskaņā ar šo regulu izstrādā piešķīruma nolīguma paraugu. 7.  Komisija saskaņā ar šo regulu un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīguma paraugu. Ja izrādās, ka dotāciju paraugnolīgumu nepieciešams ievērojami izmainīt, Komisija to pienācīgi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pārskata. Grozījums Nr. 62 18. panta 8.a un 8.b punkts (jauns) 8.a Dotāciju paraugnolīgums paredz, ka Komisija vai tās pilnvarots pārstāvis un Revīzijas palāta veic uzraudzību un finanšu kontroli. 8.b Dotācijas nolīgumā dalībniekiem var paredzēt termiņus dažādu šajā regulā minēto paziņojumu sniegšanai. Grozījums Nr. 64 19. panta 1. punkta 1. apakšpunkts 1.  Piešķīruma nolīgumā nosaka attiecīgos dalībnieku pienākumus saistībā ar piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu, ciktāl minētie pienākumi nav noteikti šajā regulā. 1.  Dotāciju nolīgumā nosaka attiecīgās dalībnieku tiesības un pienākumus saistībā ar piekļuves tiesībām, izplatīšanu un izmantošanu, ciktāl minētās tiesības un pienākumi nav noteikti šajā regulā. Grozījums Nr. 65 23. pants 1.  Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts citādi, visas juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, sagatavo nolīgumu, še turpmāk "konsorcija nolīgums", ar ko reglamentē: 1.  Ja vien uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus nav noteikts citādi, visi dalībnieki, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, noslēdz nolīgumu, še turpmāk "konsorcija nolīgums", ar ko cita starpā reglamentē: (a) konsorcija iekšējo organizāciju; (a) konsorcija iekšējo organizāciju; (b)  Kopienas finanšu ieguldījuma sadali; (b)  Kopienas finanšu ieguldījuma sadali; (c) papildu noteikumus par izplatīšanu un izmantošanu, tostarp attiecīgā gadījumā vienošanos par intelektuālā īpašuma tiesībām; (c) noteikumus, kas papildina III nodaļā minētos noteikumus par izplatīšanu un izmantošanu, piekļuves tiesības, kā arī noteikumus saistībā ar dotāciju nolīguma noteikumiem; (d) iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību. (d) iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību, tostarp saistībā ar pilnvaru pārkāpšanas gadījumiem; (da) atbildību, kompensāciju un konfidencialitātes nolīgumus starp dalībniekiem. 2.  Komisija nosaka un publicē vadlīnijas par galvenajiem jautājumiem, kurus dalībnieki var noteikt savos konsorcija nolīgumos. Grozījums Nr. 66 24. panta 1. punkts 1.  Juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, no sava vidus izraugās vienu, kas darbojas kā koordinators, lai tas saskaņā ar šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un piešķīruma nolīgumu veiktu šādus uzdevumus: 1.  Juridiskās vienības, kas vēlas piedalīties netiešā darbībā, no sava vidus izraugās vienu, kas darbojas kā koordinators, lai tas saskaņā ar šo regulu, Finanšu regulu, tās īstenošanas noteikumiem un dotāciju nolīgumu veiktu šādus uzdevumus: (-a) pārraudzītu, kā dalībnieki ievēro savas saistības netiešajā darbībā; (a) nodrošinātu, ka piešķīruma nolīgumā norādītās juridiskās vienības izpilda nepieciešamās formalitātes, lai pievienotos piešķīruma nolīgumam tā, kā tajā paredzēts; (a) pārbaudītu, vai dotāciju nolīgumā norādītās juridiskās vienības izpilda nepieciešamās formalitātes, lai pievienotos dotāciju nolīgumam; (b) saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu un sadalītu to; (b) saņemtu Kopienas finanšu ieguldījumu un sadalītu to saskaņā ar konsorcija un dotāciju nolīgumu; (c) uzturētu kārtībā finanšu kontus, veiktu uzskaiti un informētu Komisiju par Kopienas finanšu ieguldījuma sadali saskaņā ar 35. pantu; (c) uzturētu kārtībā ar Kopienas finanšu ieguldījumu saistīto uzskaiti un finanšu kontus un informētu Komisiju par tā sadali saskaņā ar 23. panta (b) apakšpunktu un 35. pantu; (d) nodrošinātu efektīvu un korektu saziņu starp dalībniekiem un Komisiju. (d) būtu par starpnieku efektīvā un korektā saziņā starp dalībniekiem un regulāri ziņotu dalībniekiem un Komisijai par projekta gaitu. Grozījums Nr. 67 25. pants 1.  Netiešas darbības dalībnieki var ierosināt jauna dalībnieka pievienošanos vai esoša dalībnieka izslēgšanu. 1.  Netiešas darbības dalībnieki var vienoties par jauna dalībnieka pievienošanos vai esoša dalībnieka izslēgšanu saskaņā ar attiecīgajiem konsorcija nolīguma noteikumiem. 2.  Ikviena juridiska vienība, kas iesaistās jau uzsāktā darbībā, pievienojas piešķīruma nolīgumam. 2.  Ikviena juridiska vienība, kas iesaistās jau uzsāktā darbībā, pievienojas piešķīruma nolīgumam. 3.  Ja tas paredzēts piešķīruma nolīgumā, konsorcijs izsludina konkursu un nodrošina tam plašu reklāmu, izmantojot specializētos informācijas nesējus, jo īpaši Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnes, nozaru presi un brošūras, kā arī valstu kontaktpunktus, ko informācijai un atbalstam izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis. 3.  Īpašos piešķīruma nolīgumā paredzētos gadījumos konsorcijs izsludina konkursu un nodrošina tam plašu reklāmu, izmantojot specializētos informācijas nesējus, jo īpaši Septītās pamatprogrammas tīmekļa vietnes, nozaru presi un brošūras, kā arī valstu kontaktpunktus, ko informācijai un atbalstam izveidojušas dalībvalstis un asociētās valstis. Konsorcijs izvērtē piedāvājumus atbilstīgi kritērijiem, kas bija spēkā attiecībā uz sākotnējo darbību, un kopīgi ar neatkarīgiem ekspertiem, kurus konsorcijs iecēlis saskaņā ar attiecīgi 14. pantā un 16. pantā izklāstītajiem principiem. Konsorcijs izvērtē piedāvājumus atbilstīgi kritērijiem, kas bija spēkā attiecībā uz sākotnējo darbību, un kopīgi ar neatkarīgiem ekspertiem, kurus konsorcijs iecēlis saskaņā ar attiecīgi 14. pantā un 16. pantā izklāstītajiem principiem. 4.  Konsorcijs paziņo Komisijai par visām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst 45 dienu laikā pēc paziņojuma veikšanas. 4.  Konsorcijs paziņo Komisijai par visām ierosinātajām izmaiņām tā dalībnieku sastāvā, un Komisija var pret tām iebilst 45 dienu laikā pēc paziņojuma. Izmaiņām konsorcija sastāvā, kas saistītas ar ierosinājumiem veikt citas izmaiņas piešķīruma nolīgumā, kuras nav tieši saistītas ar izmaiņām konsorcija sastāvā, nepieciešama Komisijas rakstiska piekrišana. Izmaiņām konsorcija sastāvā, kas saistītas ar ierosinājumiem veikt citas izmaiņas piešķīruma nolīgumā, kuras nav tieši saistītas ar izmaiņām konsorcija sastāvā, nepieciešama Komisijas rakstiska piekrišana. Grozījums Nr. 77 5. apakšiedaļas virsraksts PROGRAMMU UN NETIEŠO DARBĪBU UZRAUDZĪBA UN INFORMĀCIJAS PAZIŅOŠANA PROGRAMMU UN NETIEŠO DARBĪBU UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA UN INFORMĀCIJAS PAZIŅOŠANA Grozījums Nr. 68 26. pants Uzraudzība Komisija uzrauga netiešo darbību īstenošanu, pamatojoties uz periodiskiem progresa ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar 18. panta 4. punktu. Uzraudzība un novērtēšana 1.  Komisija uzrauga netiešo darbību īstenošanu, pamatojoties uz periodiskiem progresa ziņojumiem, ko iesniedz saskaņā ar 18. panta 4. punktu. Jo īpaši Komisija uzrauga jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna īstenošanu, kas iesniegts saskaņā ar 19. panta 1. punkta otro daļu. Jo īpaši Komisija uzrauga jauno zināšanu izmantošanas un izplatīšanas plāna īstenošanu, kas iesniegts saskaņā ar 19. panta 1. punkta otro daļu. Šim nolūkam Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 16. pantu. Šim nolūkam Komisijai var palīdzēt neatkarīgi eksperti, kas iecelti saskaņā ar 16. pantu. Komisija uzrauga Septītās pamatprogrammas, tās īpašo programmu un attiecīgā gadījumā iepriekšējo pamatprogrammu īstenošanu ar atbilstīgi 16. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu palīdzību. 2.  Komisija izveido un uztur informācijas sistēmu, kas ļauj šo uzraudzību visā pamatprogrammā veikt efektīvi un saskaņoti. Saskaņā ar 3. pantu Komisija jebkurā piemērotā plašsaziņas līdzeklī publicē informāciju par finansētajiem projektiem. 3.  Pamatprogrammas lēmuma 6. pantā minētā uzraudzība un novērtēšana ietver ar šās regulas piemērošanu saistītos aspektus un attiecas uz izmaksu aprēķināšanas režīma izmaiņu ietekmi uz budžetu salīdzinājumā ar Sesto pamatprogrammu un uz administratīvo slogu dalībniekiem. 4.  Komisija saskaņā ar 16. pantu ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri tai palīdz veikt Septītajā pamatprogrammā un tās īpašajā programmā paredzēto vērtēšanu un vajadzības gadījumā iepriekšējo pamatprogrammu vērtēšanu. Papildus tā var izveidot atbilstīgi 16. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu grupas, lai tās sniegtu konsultācijas par Kopienas pētniecības politikas īstenošanu. 5.  Papildus Komisija var izveidot atbilstīgi 16. pantam ieceltu neatkarīgu ekspertu grupas, lai tās sniegtu konsultācijas par Kopienas pētniecības politikas izstrādi un īstenošanu. Grozījums Nr. 69 27. panta 1. punkta ievaddaļa 1.  Komisija pēc jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu jebkādu Komisijas rīcībā esošu noderīgu informāciju par jaunām zināšanām, kas gūtas, veicot pētījumus netiešas darbības ietvaros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1.  Komisija, pienācīgi ievērojot 3. pantu, pēc jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts pieprasījuma dara tai pieejamu jebkādu Komisijas rīcībā esošu noderīgu informāciju par jaunām zināšanām, kas gūtas, veicot pētījumus netiešas darbības ietvaros, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: Grozījums Nr. 70 28. pants 1.  Kopienas finanšu ieguldījumu var saņemt netiešām darbībām, kurās piedalās kāda no turpmāk minētajām juridiskajām vienībām: 1.  Kopienas finanšu ieguldījumu var saņemt šādas juridiskās vienības, kuras piedalās netiešā darbībā: (a) juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī vai izveidota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, (a) juridiska vienība, kas reģistrēta dalībvalstī vai asociētā valstī vai izveidota saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, (b) starptautiska Eiropas interešu organizācija, (b) starptautiska Eiropas interešu organizācija. 2.  Ja netiešā darbībā piedalās starptautiska organizācija, kas nav starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai juridiska vienība, kas reģistrēta trešā valstī, kura nav starptautiskās sadarbības partnervalsts, Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 2.  Ja netiešā darbībā piedalās starptautiska organizācija, kas nav starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai juridiska vienība, kas reģistrēta trešā valstī, kura nav asociētā valsts, Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, ja izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: (a) šāda iespēja paredzēta īpašajā programmā vai attiecīgajā darba programmā, (a) šāda iespēja paredzēta īpašajā programmā vai attiecīgajā darba programmā, (b) tas ir būtiski nepieciešams netiešās darbības veikšanai, (b) tas ir būtiski nepieciešams netiešās darbības veikšanai, (c) šāds finansējums ir paredzēts kādā divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Kopienu un valsti, kurā reģistrēta attiecīgā juridiskā vienība. (c) šāds finansējums ir paredzēts kādā divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Kopienu un valsti, kurā reģistrēta attiecīgā juridiskā vienība. Grozījums Nr. 71 29. pants 1.  Kopienas finanšu ieguldījumu piešķīrumos, kas norādīti Septītās pamatprogrammas II pielikuma (a) daļā, atvēlē, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu. Kopienas finanšu ieguldījumu piešķīrumos, kas norādīti Septītās pamatprogrammas B pielikuma a) daļā, atvēlē, pamatojoties uz attaisnoto izmaksu pilnīgu vai daļēju atlīdzināšanu. Tomēr Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, arī piemērojot vienotas likmes finansējumu, tostarp vienības pašizmaksas skalu, vienreizējus maksājumus vai arī kombinējot attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu ar vienotās likmes finansējumu un vienreizējiem maksājumiem. Kopiena var sniegt finanšu ieguldījumu arī stipendiju vai naudas balvu veidā. Tomēr Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt, arī piemērojot vienotas likmes finansējumu, tostarp vienības pašizmaksas skalu, vienreizējus maksājumus vai arī kombinējot attaisnoto izmaksu atlīdzināšanu ar vienotās likmes finansējumu un vienreizējiem maksājumiem. Kopiena var sniegt finanšu ieguldījumu arī stipendiju vai naudas balvu veidā. 2.  Kopienas finanšu ieguldījumu aprēķina, ņemot vērā netiešās darbības kopējās izmaksas, tādējādi tas pamatojas uz katra dalībnieka paziņotajām izmaksām. Darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda attiecīgajās darbībās izmantojamo piešķīruma veidus. Grozījums Nr. 72 30. pants 1.  Piešķīrumus līdzfinansē no dalībnieku budžeta. 1.  Dalībnieki līdzfinansē piešķīrumu finansētās netiešās darbības. Kopienas finanšu ieguldījumus attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai nevar būt darbības peļņas avots. Kopienas finanšu ieguldījumus attaisnoto izmaksu atlīdzināšanai nevar būt darbības peļņas avots. 2.  Aprēķinot piešķīruma maksājumu, ņem vērā ieņēmumus pasākuma īstenošanas beigās. 2.  Aprēķinot piešķīruma maksājumu, ņem vērā ieņēmumus pasākuma īstenošanas beigās. 3.  Lai netiešas darbības īstenošanas laikā radušās izmaksas uzskatītu par attaisnotām, tām jāatbilst šādiem nosacījumiem: 3.  Lai netiešas darbības īstenošanas laikā radušās izmaksas uzskatītu par attaisnotām, tām jāatbilst šādiem nosacījumiem: (a) tām jābūt faktiskām; (a) tām jābūt faktiskām; (b) tām jārodas darbības laikā, izņemot izmaksas saistībā ar gala ziņojumiem, ja tādi paredzēti piešķīruma nolīgumā; (b) tām jārodas darbības laikā, izņemot izmaksas saistībā ar gala ziņojumiem, ja tādi paredzēti piešķīruma nolīgumā; (c) tām jābūt noteiktām atbilstīgi parastajiem grāmatvedības un vadības principiem un dalībnieku praksei un izmantotām vienīgi nolūkā īstenot netiešās darbības mērķus un sasniegt tās gaidāmos rezultātus atbilstīgi saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem; (c) tām jābūt noteiktām atbilstīgi parastajiem grāmatvedības un vadības principiem un dalībnieku praksei un izmantotām vienīgi nolūkā īstenot netiešās darbības mērķus un sasniegt tās gaidāmos rezultātus atbilstīgi saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem; (d) tām jābūt reģistrētām dalībnieka grāmatvedībā, izmaksātām, kā arī ‐ trešās personas ieguldījuma gadījumā ‐ reģistrētām trešās personas grāmatvedībā; (d) tām jābūt reģistrētām dalībnieka grāmatvedībā, izmaksātām, kā arī ‐ trešās personas ieguldījuma gadījumā ‐ reģistrētām trešās personas grāmatvedībā; (e) tajās nedrīkst būt iekļautas neattaisnotas izmaksas, jo īpaši skaidri nosakāmi netieši nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, nodevas, procentu maksājumi, rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, izmaksas, kas saistītas ar kapitāla peļņu, izmaksas, kas deklarētas, radušās vai atlīdzinātas saistībā ar citu Kopienas projektu, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi, kā arī jebkuras citas izmaksas, kas neatbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. (e) tajās nedrīkst būt iekļautas neattaisnotas izmaksas, jo īpaši skaidri nosakāmi netieši nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, nodevas, procentu maksājumi, rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, izmaksas, kas saistītas ar kapitāla peļņu, izmaksas, kas deklarētas, radušās vai atlīdzinātas saistībā ar citu Kopienas projektu, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi, kā arī jebkuras citas izmaksas, kas neatbilst a) līdz d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem. Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā var izmantot vidējās personāla izmaksas, ja tās atbilst dalībnieka vadības principiem un grāmatvedības praksei un īpaši neatšķiras no faktiskajām izmaksām. Šā punkta a) apakšpunkta nolūkā var izmantot vidējās personāla izmaksas, ja tās atbilst dalībnieka vadības principiem un grāmatvedības praksei un īpaši neatšķiras no faktiskajām izmaksām. 3.a Lai gan Kopienas finanšu ieguldījumu aprēķina pēc netiešās darbības kopējām izmaksām, tās atlīdzina, pamatojoties uz katra dalībnieka paziņotajām izmaksām. Grozījums Nr. 73 31. panta 2. un 3. punkts 2.   Netiešo attaisnoto izmaksu segšanai dalībnieks var izvēlēties vienotu likmi no viņa kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot viņa tiešās attaisnotās apakšlīgumu izmaksas. 2.   Dalībnieku izmaksu atlīdzināšana pamatojas uz viņu tiešajām un netiešajām attaisnotajām izmaksām. Saskaņā ar 30. panta 3. punkta (c) apakšpunktu dalībnieks var izmantot netiešo attaisnoto izmaksu vienkāršotu aprēķinu metodi juridiskās vienības līmenī, ja tas atbilst tā parastajiem uzskaites un pārvaldības principiem un praksei. Principus, kas šajā gadījumā jāievēro, nosaka piešķīruma nolīgumā. 3.  Piešķīruma nolīgumā var paredzēt, ka netiešās attaisnotās izmaksas atlīdzina līdz noteiktam maksimālajam procentuālajam īpatsvaram no tiešajām attaisnotajām izmaksām, neiekļaujot tiešās attaisnotās apakšlīguma izmaksas; jo īpaši tas attiecas uz koordinācijas un atbalsta pasākumiem, un attiecīgā gadījumā ‐ uz pasākumiem pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei. 3.  Piešķīruma nolīgumā var paredzēt, ka netiešās attaisnotās izmaksas atlīdzina līdz noteiktam maksimālajam procentuālajam īpatsvaram no tiešajām attaisnotajām izmaksām, neiekļaujot tiešās attaisnotās apakšlīguma izmaksas; jo īpaši tas attiecas uz koordinācijas un atbalsta pasākumiem, un attiecīgā gadījumā ‐ uz pasākumiem pētnieku sagatavošanai un profesionālajai izaugsmei. 3.a Atkāpjoties no 2. punkta, netiešo attaisnoto izmaksu segšanai dalībnieks var izvēlēties vienotu likmi no viņa kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām, izņemot viņa tiešās attaisnotās apakšlīgumu vai trešo pušu kompensācijas izmaksas. Komisija pienācīgu vienotu likmi nosaka, pamatojoties uz ciešu tuvinājumu attiecīgajām reālajām netiešajām izmaksām, saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem. 3.b Bezpeļņas publiskās iestādes, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas un MVU, kas nespēj ticami noteikt to reālās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedaloties pētniecības un tehnoloģiskās attīstības un demonstrējumu pasākumus ietverošās finansējuma shēmās, kā norādīts 32. pantā, var izvēlēties vienotu likmi 60 % apmērā no kopējām tiešajām attaisnotajām izmaksām saistībā ar piešķīrumiem, kas atvēlēti saskaņā ar tiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuru termiņš beidzas pirms 2010. gada 1. janvāra. Lai atvieglotu pāreju uz 2. punktā minētā vispārīgā principa pilnīgu piemērošanu, Komisija nosaka piešķīrumiem, kas atvēlēti pēc uzaicinājumiem, kuru termiņš beidzas pēc 2009. gada 31. decembra, atbilstīga līmeņa vienotu likmi, kurai jābūt attiecīgo reālo netiešo izmaksu tuvinājumam, bet ne zemākai kā 40 %. Tā pamatā ir bezpeļņas publisko iestāžu, vidējās un augstākās izglītības iestāžu, pētniecības organizāciju un MVU, kas nespēj ticami noteikt to reālās netiešās izmaksas saistībā ar attiecīgo darbību, piedalīšanās novērtējums. 3.c Visas vienotās likmes nosaka piešķīruma nolīgumā. Grozījums Nr. 74 32. pants 1.  Kopienas finanšu ieguldījums pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. 1.  Kopienas finanšu ieguldījums pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. Tomēr tas var sasniegt arī līdz 75 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, ja minētos pasākumus veic sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU. Tomēr tas var sasniegt arī līdz 75 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, ja minētos pasākumus veic bezpeļņas sabiedriskas organizācijas, vidējās un augstākās izglītības iestādes, pētniecības organizācijas vai MVU. 2.  Kopienas finanšu ieguldījums demonstrējumu pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. 2.  Kopienas finanšu ieguldījums demonstrējumu pasākumos var sasniegt līdz 50 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. 3.  Kopienas finanšu ieguldījums darbībās, kuru atbalstam veic koordinācijas un atbalsta pasākumus un pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes pasākumus, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. 3.  Kopienas finanšu ieguldījums darbībās, kuru atbalstam veic koordinācijas un atbalsta pasākumus un pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes pasākumus, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. 4.  Kopienas finanšu ieguldījums pārvaldībai, revīzijas sertifikātiem un citiem pasākumiem, kas nav minēti 1., 2 un 3. punktā, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. 4.  Kopienas finanšu ieguldījums pārvaldības darbībām, tostarp finanšu pārskatu sertifikātiem un citiem pasākumiem, kas nav minēti 1., 2. un 3. punktā, var sasniegt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām. Pārējie pasākumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, cita starpā ietver mācības tādos pasākumos, kas nav iekļauti pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes, koordinācijas, tīklu veidošanas un izplatīšanas finansēšanas shēmā. Pārējie pasākumi, kas minēti šā punkta pirmajā daļā, cita starpā ietver mācības tādos pasākumos, kas nav iekļauti pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes, koordinācijas, tīklu veidošanas un izplatīšanas finansēšanas shēmā. 5.  Lai noteiktu Kopienas finanšu ieguldījumu, šā panta 1. līdz 4. punktā nolūkos ņem vērā attaisnotās izmaksas, atskaitot no tām ieņēmumus. 5.  Lai noteiktu Kopienas finanšu ieguldījumu, šā panta 1. līdz 4. punktā ņem vērā attaisnotās izmaksas un ieņēmumus. 6.  Netiešām darbībām, kuras pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu vai vienreizējus maksājumus, attiecīgi piemēro 1. līdz 5. punktu. 6.  Netiešām darbībām, kuras pilnībā finansē, izmantojot vienotas likmes finansējumu vai vienreizējus maksājumus, attiecīgi piemēro 1. līdz 5. punktu. Grozījums Nr. 75 33. pants 1.  Komisijai iesniedz periodiskus pārskatus par attaisnotajām izmaksām, finanšu procentiem, kas iegūti no iepriekšējas finansēšanas, un ieņēmumiem saistībā ar attiecīgo netiešo darbību; attiecīgā gadījumā tos apliecina ar revīzijas sertifikātu atbilstīgi Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem. 1.  Komisijai iesniedz periodiskus pārskatus par attaisnotajām izmaksām, finanšu procentiem, kas iegūti no iepriekšējas finansēšanas, un ieņēmumiem saistībā ar attiecīgo netiešo darbību; attiecīgā gadījumā tos apliecina ar finanšu pārskatu sertifikātu atbilstīgi Finanšu regulai un tās īstenošanas noteikumiem. Ja saistībā ar attiecīgo pasākumu tiek saņemts līdzfinansējums, par to ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā apliecina pasākuma beigās. Ja saistībā ar attiecīgo pasākumu tiek saņemts līdzfinansējums, par to ziņo Komisijai un attiecīgā gadījumā apliecina pasākuma beigās. 1.a Neatkarīgi no Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumiem finanšu pārskatu sertifikāts ir obligāts tikai tad, ja starpposma maksājumu un atlikušo maksājumu kopsumma dalībniekam netiešajai darbībai ir vismaz EUR 375 000. Tomēr par netiešajām darbībām, kuras ilgst 2 gadus vai mazāk, no dalībnieka prasa ne vairāk par vienu finanšu pārskatu sertifikātu projekta beigās. Finanšu pārskatu sertifikātus neprasa par netiešajām darbībām, kuras pilnībā apmaksā ar vienreizējiem maksājumiem vai pēc vienotām likmēm. 2.  Sabiedriskām iestādēm, pētniecības organizācijām un augstākās un vidējās izglītības iestādēm 1. punktā paredzēto revīzijas sertifikātu var izsniegt kompetenta valsts amatpersona. 2.  Sabiedriskām iestādēm, pētniecības organizācijām un augstākās un vidējās izglītības iestādēm 1. punktā paredzēto finanšu pārskatu sertifikātu var izsniegt kompetenta valsts amatpersona. Grozījums Nr. 76 34. pants 1.  Ja vien darba programmā nav noteikts citādi, Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, ko aprēķina atkarībā no izcilības tīklā iesaistīto pētnieku skaita un pasākuma ilguma. 1.  Darba programmā paredz izcilības tīkliem izmantojamo piešķīrumu veidus. 2.  Atbilstīgi 1. punktam piešķirto vienreizējo maksājumu vienības vērtība ir EUR 23 500 vienam pētniekam gadā. 2. (a)  Ja Kopienas finanšu ieguldījumu izcilības tīklos veic vienreizēja maksājuma veidā, to aprēķina atkarībā no izcilības tīklā iesaistīto pētnieku skaita un pasākuma ilguma. Vienreizējo maksājumu vienības vērtība ir EUR 23 500 vienam pētniekam gadā. Komisija pielāgo minēto summu saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem. Komisija pielāgo minēto summu saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem. 3.  Darba programmā nosaka minimālo dalībnieku skaitu un attiecīgā gadījumā arī pētnieku maksimālo skaitu, ko var izmantot par pamatu, atbilstīgi 1. punktam aprēķinot vienreizējā maksājuma maksimālo apjomu. Tomēr attiecīgā gadījumā pasākumā var piedalīties dalībnieki, kuru līdzdalība pārsniedz augšējās robežas, kas izmantotas finanšu ieguldījuma noteikšanai. (b)  Darba programmā nosaka minimālo dalībnieku skaitu un attiecīgā gadījumā arī pētnieku maksimālo skaitu, ko var izmantot par pamatu, aprēķinot vienreizējā maksājuma maksimālo apjomu. Tomēr attiecīgā gadījumā pasākumā var piedalīties dalībnieki, kuru līdzdalība pārsniedz augšējās robežas, kas izmantotas finanšu ieguldījuma noteikšanai. 4.  Saskaņā ar 1. punktu piešķirtās vienreizējo maksājumu summas izmaksā periodiski pa daļām. (c)  Maksājumus izmaksā periodiski pa daļām. Minētos periodiskos daļu maksājumus veic atbilstīgi kopīgas darbības programmas pakāpeniskas īstenošanas novērtējumam, nosakot pētniecības resursu un spēju integrāciju, ņemot vērā ar konsorciju saskaņotos un piešķīruma nolīgumā izklāstītos rādītājus. Minētos periodiskos daļu maksājumus veic atbilstīgi kopīgas darbības programmas pakāpeniskas īstenošanas novērtējumam, nosakot pētniecības resursu un spēju integrāciju, ņemot vērā ar konsorciju saskaņotos un piešķīruma nolīgumā izklāstītos rādītājus. Grozījums Nr. 78 35. panta 1. punkts 1.  Kopienas finanšu ieguldījumu dalībniekiem izmaksā ar koordinatora starpniecību. 1.  Kopienas finanšu ieguldījumu dalībniekiem izmaksā ar koordinatora starpniecību bez nepamatotas kavēšanās. Grozījums Nr. 79 37. pants Ieturētās summas riska novēršanai Riska novēršanas mehānisms -1.  Katra dalībnieka finansiālā atbildība aprobežojas ar paša parādiem, ievērojot 1. un 2. punktu. . 1.  Atkarībā no riska pakāpes, kas saistās ar Kopienai piekritīgo summu neatgūšanu, Komisija var ieturēt nelielu daļu no katram netiešās darbības dalībniekam piešķirtā Kopienas finanšu ieguldījuma, lai segtu tai piekritīgās summas, ko nav atmaksājuši netiešās darbības dalībnieki, kuri nepilda savas saistības. 1.  Lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar Kopienai piekritīgo summu neatgūšanu, Komisija izveido un vada dalībnieku garantijas fondu (še turpmāk "fonds") saskaņā ar pielikumu. Fonda gūtos finanšu ienākumus pievieno fondam un izmanto vienīgi pielikuma 3. punktā noteiktajiem mērķiem, neierobežojot 4. punktu. 1.a Netiešās darbības dalībnieka ieguldījums fondā piešķīruma veidā nepārsniedz 5 % no Kopienas finansiālā ieguldījuma, kas paredzēts dalībniekam. Darbības beigās fondā ieguldīto summu ar koordinatora starpniecību atdod atpakaļ dalībniekam, ievērojot 1.b punktu. 1.b Ja fonda gūtie ienākumi ir nepietiekami Kopienai piekritīgo summu segšanai, Komisija var atņemt no summas, kas jāatdod atpakaļ dalībniekam, ne vairāk kā vienu procentu no tam paredzētā Kopienas finansiālā ieguldījuma. 2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro: 2.  Šā panta 1.b punktā minēto samazinājumu nepiemēro publiskām iestādēm, juridiskām vienībām, kuru līdzdalību netiešā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestādēm; (a) sabiedriskām iestādēm, juridiskām vienībām, kuru līdzdalību netiešā darbībā garantē dalībvalsts vai asociētā valsts, kā arī augstākās un vidējās izglītības iestādēm; (b) dalībniekiem, kas piedalās pētnieku sagatavošanas un profesionālās izaugsmes atbalsta pasākumos. Katrs (a) un (b) apakšpunktā minētais dalībnieks pats ir atbildīgs par saviem parādiem. 3.   Ieturētās summas veido ieņēmumus, kas Septītajai pamatprogrammai piešķirti Finanšu regulas 18. panta 2. punkta nozīmē. 3.   Komisija iepriekšēju finansiālā stāvokļa pārbaudi veic tikai koordinatoriem un dalībniekiem, kuri nav minēti 2. punktā un kuri piesakās uz Kopienas finansiālo ieguldījumu netiešā darbībā, kas pārsniedz EUR 500 000, ja vien nav ārkārtēju apstākļu, tas ir, pietiekams pamatojums apšaubīt šo dalībnieku finansiālo stāvokli, pamatojoties uz jau pieejamu informāciju. Fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. No dalībniekiem nevar pieprasīt un tiem nevar piemērot nekādas papildu garantijas vai nodrošinājumu. 4.  Pamatprogrammas darbībai beidzoties, veic novērtējumu, lai noteiktu atlikto risku segšanai vajadzīgās summas. Visas summas, kas pārsniedz minētās, atmaksā pamatprogrammai, un tās veido īpašiem mērķiem iezīmētus ieņēmumus. Grozījums Nr. 80 40. pants 1.  Ja vairāki dalībnieki ir kopīgi veikuši darbu, radot jaunas zināšanas, un ja viņu attiecīgo darba daļu nav iespējams precīzi nodalīt, tad šīs jaunās zināšanas ir viņu kopīpašums. 1.  Ja vairāki dalībnieki ir kopīgi veikuši darbu, radot jaunas zināšanas, un ja viņu attiecīgo darba daļu nav iespējams precīzi nodalīt, tad šīs jaunās zināšanas ir viņu kopīpašums. Viņi slēdz nolīgumu par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas nosacījumiem saskaņā ar piešķīruma nolīguma noteikumiem. 2.  Ja nav noslēgts kopīpašuma nolīgums attiecībā uz minētā kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas nosacījumiem, katrs no līdzīpašniekiem ir tiesīgs piešķirt trešām personām ekskluzīvas licences bez tiesībām izsniegt apakšlicences saskaņā ar šādiem nosacījumiem: 2.  Ja vēl nav noslēgts kopīpašuma nolīgums, katrs no līdzīpašniekiem ir tiesīgs piešķirt trešām personām ekskluzīvas licences bez tiesībām izsniegt apakšlicences saskaņā ar šādiem nosacījumiem: (a) par to iepriekš jāinformē pārējie līdzīpašnieki, (a) par to iepriekš jāinformē pārējie līdzīpašnieki, (b) pārējiem līdzīpašniekiem jāsaņem taisnīga un saprātīga atlīdzība. (b) pārējiem līdzīpašniekiem jāsaņem taisnīga un saprātīga atlīdzība. 2.a Komisija pēc pieprasījuma sniedz norādījumus par iespējamiem aspektiem, kas jāiekļauj kopīpašuma nolīgumā. Grozījums Nr. 81 41. pants -1.  Dalībnieks var nodot īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām jebkurai juridiskai vienībai saskaņā ar 42. panta 1.–4. punktu. 1.  Ja dalībnieks nodod īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām, tas nodod pēctecim arī savas saistības, jo īpaši tās, kas attiecas uz piekļuves tiesību piešķiršanu, jauno zināšanu izplatīšanu un izmantošanu atbilstīgi piešķīruma nolīgumam. 1.  Ja dalībnieks nodod īpašumtiesības uz jaunajām zināšanām, tas nodod pēctecim arī savas saistības, ko uzliek šīs zināšanas, tostarp pienākumu tās nodot tālāk jebkuram turpmākam pēctecim atbilstīgi piešķīruma nolīgumam. 2.  Atbilstīgi savam pienākumam ievērot konfidencialitāti dalībnieks, ja tam jānodod piekļuves tiesības, iepriekš par to paziņo citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem, sniedzot pietiekamu informāciju par jauno zināšanu nākamo īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības atbilstīgi piešķīruma nolīgumam. 2.  Atbilstīgi savam pienākumam ievērot konfidencialitāti dalībnieks, ja tam jānodod piekļuves tiesības, iepriekš par to paziņo citiem tās pašas netiešās darbības dalībniekiem, sniedzot pietiekamu informāciju par jauno zināšanu nākamo īpašnieku, lai citi dalībnieki varētu izmantot savas piekļuves tiesības atbilstīgi piešķīruma nolīgumam. Tomēr citi dalībnieki, rakstiski vienojoties, var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju individuālu paziņojumu gadījumos, kad viens dalībnieks nodod savas īpašumtiesības īpaši noteiktai trešai personai. Tomēr citi dalībnieki, rakstiski vienojoties, var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju individuālu paziņojumu gadījumos, kad viens dalībnieks nodod savas īpašumtiesības īpaši noteiktai trešai personai. 3.  Saņemot paziņojumu saskaņā ar 2. punkta pirmo daļu, pārējie dalībnieki var iebilst pret jebkādu īpašumtiesību nodošanu, pamatojot to tādējādi, ka šāda nodošana neatgriezeniski ietekmēs viņu piekļuves tiesības. 3.  Saņemot paziņojumu saskaņā ar 3. punkta pirmo daļu, pārējie dalībnieki var iebilst pret jebkādu īpašumtiesību nodošanu, pamatojot to tādējādi, ka šāda nodošana neatgriezeniski ietekmēs viņu piekļuves tiesības. Ja pārējie dalībnieki uzskatāmi parāda, ka viņu tiesības tiks neatgriezeniski ietekmētas, paredzētā nodošana nenotiek, līdz attiecīgie dalībnieki panāk savstarpēju vienošanos. Ja jebkurš no pārējiem dalībniekiem uzskatāmi parāda, ka viņa tiesības tiks neatgriezeniski ietekmētas, paredzētā nodošana nenotiek, līdz attiecīgie dalībnieki panāk savstarpēju vienošanos. 4.  Attiecīgā gadījumā, iekļaujot piešķīruma nolīgumā papildu prasību, nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu licenču izsniegšanu vai īpašumtiesību nodošanu trešai personai. 4.  Attiecīgā gadījumā piešķīruma nolīgums nosaka, ka Komisija iepriekš jāinformē par jebkuru plānotu īpašumtiesību vai licences nodošanu trešai personai, kas ir nodibināta trešā valstī, kura nav saistīta ar Septīto pamatprogrammu. Grozījums Nr. 82 42. panta 1. daļa Komisija var iebilst pret to, ka juridiskai vienībai, kas izveidota ar Septīto pamatprogrammu nesaistītā trešā valstī, nodod īpašumtiesības uz jaunām zināšanām vai piešķir licenci attiecībā uz jaunām zināšanām, ja tā uzskata, ka tas nav saskaņā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas attīstīšanas interesēm, dalībvalstu aizsardzības interesēm Līguma 24. panta nozīmē, vai nav saderīgs ar ētikas principiem. Šādos gadījumos īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana notiek, ja vien Komisija nepārliecinās, ka tiks nodrošināta atbilstīga aizsardzība. Komisija var iebilst pret to, ka trešām pusēm, kas izveidotas ar Septīto pamatprogrammu nesaistītā trešā valstī, nodod īpašumtiesības uz jaunām zināšanām vai piešķir licenci attiecībā uz jaunām zināšanām, ja tā uzskata, ka tas nav saskaņā ar Eiropas ekonomikas konkurētspējas veicināšanu, dalībvalstu aizsardzības interesēm Līguma 24. panta nozīmē, vai nav saderīgs ar ētikas principiem. Šādos gadījumos īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana notiek, ja vien Komisija nepārliecinās, ka tiks nodrošināta atbilstīga aizsardzība. Grozījums Nr. 83 43. panta 1. un 2. punkts 1.  Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot industriāli vai komerciāli, to īpašniekam jānodrošina to pienācīga un efektīva aizsardzība saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās netiešās darbības dalībnieku likumīgās intereses, jo īpaši komerciālās intereses. 1.  Ja jaunās zināšanas ir iespējams izmantot industriāli vai komerciāli, to īpašniekam jānodrošina to pienācīga un efektīva aizsardzība, atbilstīgi ņemot vērā savas un citu attiecīgās netiešās darbības dalībnieku likumīgās intereses, jo īpaši komerciālās intereses. Ja dalībnieks atsaucas uz savām likumīgajām interesēm, viņam jebkurā gadījumā jāpierāda, ka viņam var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Ja dalībnieks, kam nav jauno zināšanu īpašumtiesības, atsaucas uz savām likumīgajām interesēm, viņam jebkurā gadījumā jāpierāda, ka viņam var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. 2.  Ja jauno zināšanu īpašnieks neaizsargā savā īpašumā esošās jaunās zināšanas un nenodod tās citam dalībniekam saskaņā ar 41. panta 1. un 2. punktu, nekādas izplatīšanas darbības nevar veikt, kamēr par to nav informēta Komisija. 2.  Ja jaunās zināšanas var izmantot rūpniecībā un tirdzniecībā un to īpašnieks tās neaizsargā un saskaņā ar 41. pantu nenodod kopā ar saistībām citam dalībniekam, saistītai vienībai, kas ir izveidota dalībvalstī vai asociētā valstī, vai jebkurai citai trešai pusei, kas ir izveidota dalībvalstī vai asociētā valstī, nekādas izplatīšanas darbības nevar veikt, kamēr par to nav informēta Komisija Grozījums Nr. 84 44. panta 1. daļa Visās publikācijās, dalībnieka vai viņa vārdā iesniegtos patentu pieteikumos, vai kā citādi veicot jauno zināšanu izplatīšanu, tekstā iekļauj apliecinājumu, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar Kopienas finansiāla atbalsta palīdzību. Visās publikācijās, dalībnieka vai viņa vārdā iesniegtos patentu pieteikumos, vai kā citādi veicot jauno zināšanu izplatīšanu, tekstā iekļauj apliecinājumu, kam var pievienot vizuālus līdzekļus, ka attiecīgās jaunās zināšanas radītas ar Kopienas finansiāla atbalsta palīdzību. Grozījums Nr. 85 45. pants 1.  Dalībnieks izmanto savā īpašumā esošās jaunās zināšanas vai arī nodrošina to izmantošanu. 1.  Dalībnieks izmanto savā īpašumā esošās jaunās zināšanas vai arī nodrošina to izmantošanu. 2.  Katrs dalībnieks nodrošina, ka viņa īpašumā esošās jaunās zināšanas tiek iespējami ātri izplatītas. Ja dalībnieks šādi nerīkojas, Komisija var veikt minēto zināšanu izplatīšanu atbilstīgi Līguma 12. pantam. 2.  Katrs dalībnieks nodrošina, ka viņa īpašumā esošās jaunās zināšanas tiek iespējami ātri izplatītas. Ja dalībnieks šādi nerīkojas, Komisija var veikt minēto zināšanu izplatīšanu atbilstīgi Līguma 12. pantam. Piešķīruma nolīgumā šajā sakarā var iekļaut laika ierobežojumu. 3.  Izplatīšanas pasākumi ir saderīgi ar intelektuālā īpašuma tiesībām, konfidencialitāti, jauno zināšanu īpašnieka likumīgajām interesēm un dalībvalstu aizsardzības interesēm Līguma 24. panta nozīmē. 3.  Izplatīšanas pasākumi ir saderīgi ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, konfidencialitātes pienākumu, jauno zināšanu īpašnieka likumīgajām interesēm un dalībvalstu aizsardzības interesēm Līguma 24. panta nozīmē. 4.  Pirms ikviena izplatīšanas pasākuma par to informē pārējos attiecīgos dalībniekus. 4.  Pirms ikviena izplatīšanas pasākuma par to informē pārējos attiecīgos dalībniekus. Pēc paziņojuma saņemšanas ikviens no šiem dalībniekiem var iebilst, ja viņš uzskata, ka tā likumīgām interesēm, kas saistītas ar jaunajām zināšanām, var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākums nevar notikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi likumīgo interešu aizsardzībai. Pēc paziņojuma saņemšanas ikviens no šiem dalībniekiem var iebilst, ja viņš uzskata, ka tā likumīgām interesēm, kas saistītas ar jaunām vai iepriekš uzkrātām zināšanām, var tikt nodarīts nesamērīgi liels kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanas pasākums nevar notikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi likumīgo interešu aizsardzībai. Grozījums Nr. 86 47. panta 5. punkts 5.  Vienas darbības dalībnieki pēc iespējas drīzāk informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesību piešķiršanu vai jebkādiem citiem ierobežojumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt piekļuves tiesību piešķiršanu. 5.  Neierobežojot 48. un 49. pantu un piešķīruma nolīgumu, vienas darbības dalībnieki pēc iespējas drīzāk informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz iepriekš uzkrāto zināšanu piekļuves tiesību piešķiršanu vai jebkādiem citiem ierobežojumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt piekļuves tiesību piešķiršanu. Grozījums Nr. 87 49. pants 1.  Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai. 1.  Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības jaunajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības. Atbilstoši nolīgumam šādas piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības. 2.  Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības. 2.  Vienas netiešās darbības dalībniekiem ir piekļuves tiesības iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja tās viņiem vajadzīgas savu jauno zināšanu izmantošanai, ar nosacījumu, ka attiecīgais dalībnieks ir tiesīgs piešķirt piekļuves tiesības. Šādas piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības. Atbilstoši nolīgumam šādas piekļuves tiesības piešķir saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem vai bez atlīdzības. 2.a Dalībvalstī vai asociētā valstī izveidotai saistītai vienībai ir 1. un 2. punktā minētās piekļuves tiesības jaunām un iepriekš uzkrātām zināšanām atbilstoši tiem pašiem nosacījumiem, kas ir dalībniekam, ar kuru šī vienība ir saistīta, ja vien piešķīruma nolīgumā vai konsorcija nolīgumā nav noteikts citādi. 3.  Pieprasījumu 1. un 2. punktā minēto piekļuves tiesību saņemšanai var iesniegt vienu gadu pēc kāda no šādiem notikumiem: 3.  Pieprasījumu 1.,2. un 2.a punktā minēto piekļuves tiesību saņemšanai var iesniegt vienu gadu pēc kāda no šādiem notikumiem: (a) netiešās darbības beigas, (a) netiešās darbības beigas, (b) attiecīgo iepriekš uzkrāto zināšanu vai jauno zināšanu īpašnieka līdzdalības izbeigšana. (b) attiecīgo iepriekš uzkrāto zināšanu vai jauno zināšanu īpašnieka līdzdalības izbeigšana. Tomēr attiecīgie dalībnieki var vienoties par citu laikposmu. Tomēr attiecīgie dalībnieki var vienoties par citu laikposmu. Grozījums Nr. 88 51. panta 1.a daļa (jauna) Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto kopuzņēmumu izveido, lai pārvaldītu un vadītu Eiropas ieguldījumu starptautiskajā ITER nolīgumā, ar ko tiks ratificēta ITER organizācijas izveidošana, kā arī papildu darbības, kas saistītas ar ITER izveidošanu, un darbība, ko paredz īpašā programma, ar kuru īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas Septīto pamatprogrammu (2007–2011) pētniecības un apmācības darbībām kodolenerģijas jomā. Visas citas šajā programmā paredzētās darbības tematiskajā jomā "kodolsintēzes enerģijas" īstenos un pārvaldīs atsevišķi no c) apakšpunktā minētā kopuzņēmuma, ar šādu nošķiršanu ļaujot saglabāt integrēto pieeju un kodolsintēzes asociāciju ciešu iesaistīšanos. Grozījums Nr. 89 Pielikums (jauns) PIELIKUMS Dalībnieku garantijas fonds 1.  Fondu, pārstāvot Kopienu, kā izpildaģents dalībnieku vārdā pārvalda Komisija atbilstoši piešķīrumu paraugnolīguma noteikumiem. Komisija finanšu pārvaldību uztic Eiropas Investīciju bankai vai saskaņā ar 13. panta (b) apakšpunktu atbilstošai finanšu iestādei (turpmāk "depozītbanka"). Depozītbanka pārvalda fondu saskaņā ar Komisijas instrukcijām. 2.  Komisija priekšfinansējumā, ko tā maksās konsorcijam, var atcelt dalībnieku iemaksas fondā un tās veikt viņu vietā. 3.  Ja dalībniekam jāveic maksājumi Kopienai, Komisija, neierobežojot sodus, ko saskaņā ar Finanšu regulu var uzlikt dalībniekam, kas nav veicis maksājumus, var: (a) noteikt depozītbankai pārvest summu, kas fondam jāizmaksā netiešās darbības koordinatoram, ja tas joprojām piedalās, un ja pārējie dalībnieki piekrīt to īstenot precīzi atbilstoši mērķiem saskaņā ar 17. panta 4. punktu. Summa, ko pārved no fonda, tiek uzskatīta par Kopienas finansiālo ieguldījumu; vai (b) efektīvi atgūt minēto summu no fonda, ja netiešā darbība ir pārtraukta vai jau pabeigta. Komisija fonda labā pret attiecīgo dalībnieku izdod atgūšanas orderi. Komisija šajā sakarā saskaņā ar Finanšu regulu var pieņemt lēmumu par atgūšanu. 4.  Summa, kas atgūta no fonda Septītās pamatprogrammas laikā, veido ienākumus, kas tam atvēlēti Finanšu regulas 18. panta 2. punkta nozīmē. Tiklīdz ir īstenoti visi Septītās pamatprogrammas piešķīrumu uzdevumi fonda atlikušo summu Komisija atgūst un iekļauj Kopienas budžetā Astotajai pamatprogrammai.