Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus 2007. gada 31. janvāra debašu laikā Parlamentā pēc mutiskiem jautājumiem par SWIFT un sarunām par jauno pasažieru datu reģistra (PNR) nolīgumu ES un ASV starpā,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2007. gada 30. janvāra atbildes vēstuli uz tai uzdoto jautājumu par to, ka ECB neinformēja attiecīgās datu aizsardzības iestādes un centrālās bankas par ASV praksi piekļūt datiem par finanšu darījumiem, kuri veikti ar SWIFT, kā arī šajā sakarā par morālas ietekmes izmantošanu attiecībā uz SWIFT,

–   ņemot vērā darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kura izveidota saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvas 29. pantu(1) (29. panta darba grupa), atzinumu par turpmāko PNR nolīgumu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDPS) atzinumu par ECB nozīmi SWIFT jautājumā,

–   ņemot vērā Reglamenta 103. panta 2. punktu,

A.   tā kā datu un informācijas apmaiņa ir vērtīgs instruments starptautiskajā cīņā pret terorismu un ar to saistītiem noziegumiem;

B.   tā kā uzņēmumi, kuri strādā abpus Atlantijas okeānam aizvien biežāk sastopas ar pretrunīgām ASV un EK iestāžu tiesiskajām prasībām;

C.   tā kā apmaiņai ar personas datiem jānotiek, ievērojot pienācīgu juridisko pamatu, šai apmaiņai jāpiemēro skaidri noteikumi un nosacījumi, kā arī jānodrošina atsevišķu pilsoņu privātuma un pilsonisko brīvību pietiekama aizsardzība;

D.   tā kā cīņai pret terorismu un noziedzību jābūt attiecīgai demokrātiskai leģitimitātei, t.i., datu apmaiņas programmām vienmēr jāpiemēro parlamentārā izpēte un izskatīšana tiesā;

Vispārīgi jautājumi

1.   uzsver, ka dažu pēdējo gadu laikā ASV automatizētā atlases sistēma (ATS) un vairāki nolīgumi, kurus steidzināja ASV prasības un kurus pieņēma, neiesaistot Eiropas Parlamentu, īpaši nolīgumu par pasažieru datu reģistru un SWIFT memorandu, izraisīja juridisku nenoteiktību par nepieciešamo datu aizsardzības nodrošināšanu datu apmaiņā un nosūtīšanā starp ES un ASV, lai panāktu valstu drošību un īpaši lai novērstu terorismu un cīnītos pret to;

2.   atkārto, ka Padomes un Komisijas, kā arī privātuzņēmumu līdz šim paredzētie risinājumi nepietiekami aizsargā ES pilsoņu personas datus (kā to vēstulē par pasažieru datu reģistra jauno pagaidu nolīgumu atzīmē 29. panta darba grupas priekšsēdētājs P. Schaar), un ka tādējādi ir iespējami Kopienas un valstu tiesību aktu pārkāpumi kā SWIFT gadījumā (sk. 29. panta darba grupas 2006. gada 22. novembra atzinumu 10/2006 un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja 2007. gada 1. februāra atzinumu);

3.   atzīmē, ka cīņā pret terorismu ASV Kongress dažkārt lūdz ASV valdībai pieņemt precīzākus pasākumus, kuri labāk nodrošinātu privātumu un kuriem piemēro parlamentāru un tiesu iestāžu veiktu kontroli (šādu prasību izteica, kad Kongresam darīja zināmu, ka pastāv Nacionālās drošības iestādes (NDI) programma par telefonsarunu noklausīšanos);

4.   atgādina iebildumus, kurus nesen pauda arī Kongress, par profilu izveides un datu ieguves metodi, kuras pamatā ir personas datu uzkrāšana aizvien lielākā apjomā, tos nešķirojot, kā ASV valdība jau darīja gaisa satiksmes pakalpojumu gadījumā;

5.   atzinīgi vērtē to, ka ASV valdība ir nesen šos iebildumus pieņēmusi zināšanai un ka tā mēģinās uzlabot stāvokli ar šādiem pasākumiem:

6.   tomēr uzskata, ka šie uzlabojumi nav pietiekami attiecībā uz ASV jurisdikcijā esošo ES pilsoņu datu aizsardzību un būtu apsveicami, ja 1974. gada Likumu par privātuma aizsardzību varētu piemērot arī šiem ES pilsoņiem, ievērojot savstarpīguma principu, lai viņi varētu piekļūt saviem datiem, tos labot un grozīt, kā arī lai viņiem būtu piekļuve tiesiskas aizsardzības mehānismam un neatkarīgai datu aizsardzības iestādei;

7.   atgādina savu viedokli, ka šādas datu aizsardzības garantijas atvieglotu datu apmaiņu, nodrošinot privātuma aizsardzību, un kā šādas datu nosūtīšanas pamatā jebkurā gadījumā jābūt vienam vai vairākiem starptautiskiem nolīgumiem, kuru struktūra ir līdzīga EK un ASV nolīgumam par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un izdošanā, kuru pašlaik izskata ASV Kongress;

8.   uzskata, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem, kā arī ASV Kongresam ir pilnīgi jāiesaistās, jo šādi starptautiski nolīgumi skar ES un arī ASV pilsoņu pamattiesības;

9.   prasa, lai datu aizsardzības jautājumos nolīgumos cenšas panākt augstu aizsardzības līmeni pret ļaunprātīgas izmantošanas risku, kā arī tiem papildus jānosaka saistoši principi ES līmenī attiecībā uz datu aizsardzību drošības nolūkā (trešais pīlārs);

10.   uzsver nepieciešamību pieņemt pamatlēmumu par personas datu aizsardzību attiecībā uz trešo pīlāru; vērš uzmanību uz to, ka nostājā, ko Parlaments vienprātīgi pieņēma 2006. gada 27. septembrī(2), tas prasīja šādā lēmumā noteikt visaptverošu un vērienīgu darbības jomu, kurā iekļautu datu aizsardzības noteikumus arī attiecībā uz personas datu apmaiņu ar trešām valstīm;

11.   uzskata, ka ar ASV ir jānosaka kopējs pamats, lai veidotu nepieciešamās garantijas, kuras ir vajadzīgas īpašajai ES un ASV partnerībai cīņā pret terorismu, un šajā pamatā varētu arī iekļaut visus aspektus par personu brīvu pārvietošanos starp ES un ASV;

12.   cer, ka šo transatlantiskās partnerības stratēģiju apspriedīs nākamajā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē 2007. gada 30. aprīlī, un uzskata, ka šajā sakarā jāstiprina kontakti starp Eiropas Parlamentu un Kongresu; prasa:

Sarunas par PNR ilgtermiņa nolīgumu

13.   uzskata, ka papildus Eiropas Parlamenta jau septembrī pieņemtajiem punktiem minētajā 2006. gada 27. septembra Eiropas Parlamenta nostājā turpmākais pasažieru datu reģistra ilgtermiņa nolīgums jābalsta uz šādiem principiem:

Piekļuve SWIFT datiem

14.   atkārtoti pauž bažas, ka četrus gadus SWIFT, atsaucoties uz tiesas pavēstēm, pārsūtīja ASV administrācijai datu apakškopas no ASV sistēmas, tostarp datus, kuri neattiecas uz ASV pilsoņiem, un datus, kuri nav ASV izcelsmes dati, pārkāpjot Eiropas un nacionālos datu aizsardzības tiesību aktus, lai īstenotu SWIFT komerciālu un sistēmisku iemeslu dēļ pieņemtu lēmumu par datu sistemātisku kopēšanu paralēlā informācijas sistēmā, kura atrodas ASV;

15.   pauž ārkārtīgu satraukumu, ka šo stāvokli, kad ir pārkāpta Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Eiropas Savienības pamattiesību harta, kā arī Līgumi un sekundārie tiesību akti (Datu aizsardzības direktīva un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr.45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(4)), agrākā posmā nav stingri kritizējusi ECB vai 10 Centrālo banku grupa, kura pārrauga SWIFT darbību, un ka Eiropas bankas un to klientus par šo stāvokli tikai nesen informēja preses paziņojumos;

16.   pauž ārkārtēju nožēlu, ka vairākus mēnešus pēc šo lietu atklāšanas Padome nav pieņēmusi nostāju šajā jautājumā, kas skar tik daudzus pilsoņus, patērētājus un uzņēmumus, un ka tikai 10 no 27 dalībvalstīm ir iesūtījušas Komisijai jautājumu lapu, kuru tā izsūtīja, lai iegūtu precizējumus par dalībvalstu un Kopienas datu aizsardzības tiesību aktiem;

17.   atkārto bažas par pašreizējo SWIFT uzraudzības sistēmu, par ko atbild 10 centrālo banku grupa, kuru pārrauga ECB, bet bez oficiālas atbildības; aicina Padomi un ECB kopīgi apsvērt, kā uzlabot šo sistēmu, lai nodrošinātu pareizu brīdināšanas procesu, pilnībā nosakot veicamo darbību;

18.   atbalsta Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pausto nostāju par ECB lomu un prasa ECB:

19.   atkārtoti pauž uzskatu, ka finanšu darījumos radušos datus skaidri noteiktos apstākļos var izmantot tikai tiesu izmeklēšanas mērķiem saistībā ar aizdomām par teroristu finansēšanu, un atgādina, ka gan ES, gan ASV attiecīgajos tiesību aktos (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju(5) un Likums par banku slepenību) ir īstenojušas Finanšu darbības uzdevumu grupas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF) VII ieteikumu;

20.   atgādina, ka saskaņā ar FATF VII ieteikumu no 2006. gada 31. decembra finanšu iestādēm ir jāievāc un jāsaglabā ieraksti par atsevišķiem īpašiem datiem attiecībā uz līdzekļu pārskaitījumiem 1000 vai vairāk USD apmērā Eiropā (3000 dolāru apmērā ASV); visi šie ieraksti jāiesniedz vai jānosūta iestādēm pēc pieprasījuma(6);

21.   uzskata, ka ES un ASV ir būtiski un lojāli sabiedrotie cīņā pret terorismu un ka tādēļ šim tiesiskajam regulējumam ir jābūt pamatā sarunām par iespējamo starptautisko nolīgumu, balstoties uz pieņēmumu, ka SWIFT kā Beļģijas uzņēmumam piemēro Beļģijas likumus, un tādējādi tas ir atbildīgs par datu apstrādi saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 4. panta 1. punktu; dabiskam iznākumam jābūt tādam, ka SWIFT jāizbeidz līdzšinējā prakse kopēt visus datus par ES pilsoņiem un uzņēmumiem ASV tīmekļa vietnē, vai arī alternatīvā datu bāzes tīmekļa vietne jāpārvieto ārpus ASV jurisdikcijas; mudina uz to, lai minētais starptautiskais nolīgums nodrošinātu vajadzīgo aizsardzību pret datu ļaunprātīgu izmantošanu ekonomiskiem un uzņēmējdarbības nolūkiem;

22.   vērš uzmanību uz to, ka SWIFT nodrošina pakalpojumus ārpus ES un ASV, bet arī citur, un tādēļ uzskata, ka visos apstiprinātajos pasākumos jāņem vērā SWIFT pakalpojumu globālais aspekts;

23.   aicina Komisiju, kura ir kompetenta gan datu aizsardzības, gan maksājumu sistēmu tiesību aktos, analizēt iespējamo ekonomisko un uzņēmējdarbības spiegošanu, kura izriet no līdzšinējās maksājumu sistēmu struktūras plašākajā nozīmē, tādējādi jo īpaši ietverot ziņojumapmaiņas nodrošinātājus, kā arī sniegt ziņojumu par veidiem, kā risināt šo problēmu;

24.   atzīmē, ka finanšu pakalpojumiem var nepiemērot Nolīgumu par drošības principiem ("Safe Harbour Agreement") saskaņā ar 29. panta darba grupas atzinumu 10/2006; pauž bažas, ka ES uzņēmumi un nozares, kuras darbojas ASV un uz kurām neattiecas Nolīgums par drošības principiem, jo īpaši Eiropas banku, apdrošināšanas sabiedrību, sociālās nodrošināšanas sabiedrību un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju filiāles ASV, var pašlaik būt spiestas izpaust personu datus ASV iestādēm; aicina Komisiju steidzami izpētīt šo jautājumu;

o
o   o

25.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī ASV Kongresam.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0370. (3) OV L 220, 29.7.1989., 1. lpp. (4) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp. (5) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp. (6) (Sk. 2006. gada 17. janvārī publicēto Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) ziņojumu par datu paziņošanu par pārrobežu elektroniskajiem pārskaitījumiem: http://www.fincen.gov/news_release_cross_border.html)