Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Kopienas rīcības plāns nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanai" (COM(2002)0180) un Padomes 2002. gada 11. jūnija secinājumus,

–   ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 20. novembra rezolūciju par Kopienas rīcības plānu nelegālas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanai(1),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumus attiecībā uz Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu triju gadu periodā un attiecīgās Parlamenta rezolūcijas šajā jomā,

–   ņemot vērā Komisijas gada paziņojumus un attiecīgās Parlamenta rezolūcijas par būtiskiem KZP noteikumu pārkāpumiem,

–   ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas starptautisko rīcības plānu attiecībā uz nelegālu, nedeklarētu un neregulētu zveju un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pieņemtos attiecīgos tehniskos dokumentus,

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru(2) un jo īpaši 3. panta h) apakšpunktu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 13. decembra rezolūciju par izdevīgāku karogu nozīmi zivsaimniecības nozarē(3),

–   ņemot vērā Zaļo grāmatu "Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām" (COM(2006)0275),

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 7. septembra rezolūciju par diskusijas uzsākšanu par Kopienas nostāju attiecībā uz zivsaimniecības produktu ekomarķējuma programmām(4),

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0015/2007),

A.   tā kā nelegāla, nedeklarēta un neregulēta zveja ir liela problēma visā pasaulē, kas nodara būtisku kaitējumu videi, samazina rūpnieciskās un nekomerciālās zvejas zivju krājumus, nodara kaitējumu citām sugām un rada grūtības tiem jaunattīstības un attīstīto valstu iedzīvotājiem, kuru iztika ir atkarīga no zvejas;

B.   tā kā nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanu kavē tādi faktori kā izdevīgāku karogu izmantošana, pārkraušana tāljūrā, nepietiekama ostu kontrole un vāja inspekcijas iestāžu sadarbība;

C.   tā kā saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas noteikto nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas definīciju, "nelikumīga zveja" ir kuģu darbības, pārkāpjot reģionālo zvejas pārvaldības organizāciju tiesību aktus un noteikumus, "nedeklarēta zveja" ir darbības, par kurām kompetentajai valsts iestādei vai attiecīgajai reģionālajai zvejas pārvaldības iestādei sniegtas nepatiesas ziņas vai arī ziņas nav sniegtas, un "neregulēta zveja" ir tādu kuģu darbības, kuri peld bez valsts piederības karoga vai peld ar tādas valsts karogu, kura nav pievienojusies attiecīgajai reģionālajai zvejas pārvaldības organizācijai, pārkāpjot šīs organizācijas noteiktos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

D.   tā kā, lai gan nelikumīga, nedeklarēta un neregulēta zveja var būt saistīta ar jebkuru flotes segmentu, visbiežāk tā konstatēta piekrastes zvejas segmentā, kas galvenokārt notiek starptautiskajos ūdeņos un jaunattīstības valstu kontinentālajā šelfā, kurā kontroles līdzekļi ir nepietiekami, un līdz ar to Eiropas Savienībai lielākā uzmanība ir jāpievērš tieši šīm zonām un šim flotes segmentam;

E.   tā kā tie kuģi, kuri ir iesaistīti nelikumīgā, nedeklarētā un neregulētā zvejā, pasliktina kuģu apkalpju sociālos apstākļus, kā arī dzīves un darba apstākļus;

F.   tā kā nelikumīga, nedeklarēta un neregulēta zveja un ar to saistītā tirdzniecība rada arī negodīgas konkurences apstākļus tiem zvejniekiem un uzņēmējiem, kuri ievēro tiesību aktu noteikumus, tostarp ES, dalībvalstu un citu valstu tiesību aktus un reģionālo zvejas pārvaldības organizāciju apstiprinātos pārvaldības pasākumus;

G.   tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpalielina centieni, lai apkarotu visa veida nelikumīgu zveju, taču arī jānodala Kopienas kuģu izdarītie Kopienas noteikumu pārkāpumi no tādas zvejas, kas starptautiskā mērogā atzīta kā nelikumīga, nedeklarēta un neregulēta, paturot prātā, ka saskaņā ar KZP veiktās darbības ir tiesiski reglamentētas, un līdz ar to minēto divu darbību apkarošana vairumā gadījumu būs saistīta ar atšķirīgām procedūrām;

H.   tā kā Komisija atzīst, ka ir sarežģīti nošķirt likumīgu zveju no nelikumīgas zvejas, jo īpaši gadījumos, ja izkrauj saldētas zivis vai ja pastāv tirdzniecības tīkli ar trešajām valstīm, un zivis pirms nonākšanas Eiropas tirgū tiek apstrādātas;

I.   tā kā reģionālās zvejas pārvaldības organizācijas ir labākais līdzeklis nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanai starptautiskā mērogā, un Kopienas līdzdalība tajās ir kopīgas rīcības pamats un ļauj cieši sadarboties ar kompetentajām starptautiskajām organizācijām;

J.   tā kā efektīva un konsekventa kontroles sistēma ir ilgtspējīgas resursu saglabāšanas un pārvaldības politikas galvenais elements, un tas attiecas ne tikai uz stingrāku pasākumu ieviešanu, bet arī uz pašreizējo pasākumu labāku un atbilstošāku piemērošanu;

K.   uzsverot informācijas apmaiņas un starptautiskās sadarbības nozīmi nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanā;

L.   tā kā peļņa, kas gūta no nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas, atsevišķos gadījumos var tikt izmantota, lai finansētu organizētās noziedzības tīklu darbību,

1.   atkārtoti pauž iepriekšminētajā 2002. gada 20. novembra rezolūcijā izteikto apņemšanos apkarot visus nelegālas, nedeklarētas un neregulētas zvejas veidus;

2.   atzinīgi vērtē starptautiskā mērogā un ES panākto attīstību nelegālas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanā, taču uzskata, ka nelegālā zveja turpina izplatīties un ka, līdz ar to, ir jāveic turpmāki pasākumi;

3.   uzskata, ka nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas mērogs, izplatības faktoru daudzveidība un apkarošanai nepieciešamo juridisko, loģistikas un finanšu instrumentu plašais klāsts izvirza prasību sadarbībai visos līmeņos, tostarp sadarbībai starp dažādiem Komisijas ģenerāldirektorātiem (jo īpaši, bet ne tikai, aptverot sadarbību starp Zivsaimniecības un jūras lietu ģenerāldirektorātu, Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, Attīstības ģenerāldirektorātu un Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātu), Padomi, atsevišķām dalībvalstīm un starptautisko sabiedrību; šajā ziņā uzskata, ka Zaļā grāmata par jauno ES jūrniecības politiku var būt sadarbības pamats, kas uzlabotu nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanas efektivitāti;

4.   uzskata, ka ES starptautiskā nozīme, tās daudzpusīgā ietekme saistībā ar lielāko nozvejas jaudu un pasaulē lielāko zivju tirgu, izvirza prasību ES būt nelegālas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanas vadībā;

5.   atzīmē, ka ES ir viena no pasaules bagātākajām un tehnoloģiski attīstītākajām organizācijām, kuras pastāvēšanas pamatā ir tiesiskums, kas ES uzliek pienākumu izvērst un pastiprināt cīņu pret nelegālu, nedeklarētu un neregulētu zveju;

6.   uzskata, ka ES darbība pasaules mērogā ticama var būt tikai tad, ja ES ir veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu tās saistību ar nelegālu, nedeklarētu un neregulētu zveju gan ES ūdeņos, gan saistībā ar ES kuģiem vai interesēm ārpus ES;

7.   prasa Komisijai palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši tām, ar kurām Kopiena ir noslēgusi zvejas nolīgumus, pilnībā ievērot saistības, kas izriet no iepriekšminētā starptautiskā rīcības plāna nelikumīgas zvejas novēršanai, un sekmēt tām pieejamo nepietiekamo līdzekļu uzlabošanu, paredzot īpašus pasākumus jaunajos partnerattiecību nolīgumos;

8.   atkārtoti pauž pārliecību, ka būtiskākais un pirmais pasākums, kas ir jāveic Eiropas Savienībai, ir, pirmkārt, spēkā esošo KZP noteikumu un citu attiecīgo Kopienas tiesību aktu pilnīga īstenošana efektīvā un taisnīgā veidā, ievērojot likuma bardzību, lai samazinātu Kopienas kuģu veikto nedeklarēto un nelegālo zveju Kopienas ūdeņos, un, otrkārt, lai novērstu tādu produktu izkraušanu un tirdzniecību, kas izgatavoti no ārpuskopienas valstīs nelegāli nozvejotām zivīm; atzīmē, ka par šiem pasākumiem galvenā atbildība ir dalībvalstu valdībām, piemērojot Kopienu tiesības, un ostu valstīm;

9.   prasa Komisijai un dalībvalstīm uzlabot soda mehānismus (uzraudzība, kontrole, sankcijas utt.) un ierosināt pasākumus, ar kuriem būtu iespējams novērst pārkāpumus un uzlabot spēkā esošo noteikumu piemērošanu;

10.   atzīmē, ka zvejas nepietiekamā izsekojamība rada neskaidrības attiecībā uz zivju izcelsmi, tādējādi radot grūtības vai padarot neiespējamu nošķirt nelikumīgi un likumīgi zvejotas zivis;

11.   uzskata, ka ir jāuzlabo palīdzība un sadarbība dalībvalstu starpā, lai pastiprinātu kontroli un uzraudzību, kā arī ieviestu tirdzniecību reglamentējošus pasākumus, ar kuriem būtu iespējams noteikt izkrauto lomu izcelsmi;

12.   uzskata, ka ir jāpastiprina ostas valsts kontrole attiecībā uz tādu saldētu zivju izkraušanu krastā un pārkraušanu, kas ievestas no trešajām valstīm, un jāuzlabo dalībvalstu un minēto valstu sadarbība;

13.   atgādina iepriekšminēto Parlamenta 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ekomarķējumu un atkārtoti pauž uzskatu, ka zivju lomu izsekojamības uzlabošana, sākot no nozvejas brīža līdz pat patēriņam uzturā, kas būtu ekomarķējuma sistēmu prasība, būtiski uzlabotu nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas noteikšanu, novēršot tās nonākšanu ES tirgū; aicina Komisiju līdz 2007. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu par ekomarķējumu;

14.   aicina Komisiju un dalībvalstis divkāršot centienus, lai īstenotu ES rīcības plānā, attiecībā uz nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju, ietvertos 15 pasākumus, par ko vienojās 2002. gadā, jo īpaši izvirzot šādus uzdevumus:

15.   atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2007. gada darba programmā ir iekļauta dokumentu pakete attiecībā uz nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju, tostarp Komisijas paziņojums un priekšlikums Padomes regulai par cīņas pastiprināšanu, lai novērstu nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju; atzinīgi vērtē Komisijas starpdienestu apspriežu grupas darba atjaunošanu, ko sākotnēji izveidoja 2002. gadā;

16.   aicina Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru nelikumīgas zvejas apkarošanu un dalībvalstu rīcības saskaņošanu šajā jomā iekļaut aģentūras gada darba programmas prioritāro pasākumu jomā;

17.   aicina visas puses, kuras ir ieinteresētas nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanā, tostarp visas ES iestādes, dažādas zvejniecības, pārstrādes un mazumtirdzniecības struktūras, NVO un citas iesaistītās puses iesniegt savus priekšlikumus ES rīcībai šajā jomā debašu laikā, ko organizēs Komisija saistībā ar tās nākamo paziņojumu par nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju;

18.   uzskata, ka Komisijai savā priekšlikumā ir jāiekļauj šādi pasākumi, kuri jāparedz ES tiesībās:

19.   atzinīgi vērtē jaunās kontroles aģentūras izveidi un ir pārliecināts, ka šai aģentūrai būs liela nozīme nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas apkarošanā; aicina Komisiju apsvērt jautājumu par ES krasta apsardzes izveidošanu;

20.   aicina Komisiju un dalībvalstis neļaut zvejot Kopienas ūdeņos un ieiet Kopienas ostās tiem kuģiem, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir iesaistīti nelikumīgā, nedeklarētā un neregulētā zvejā, un aizliegt zivju importu no šiem kuģiem; turklāt aicina dalībvalstis neļaut šiem kuģiem peldēt ar savas valsts karogu un aicina importētājus, pārvadātājus un citu attiecīgo nozaru pārstāvjus nepārkraut šo kuģu nozvejotās zivis vai neiesaistīties citās darbībās ar tām;

21.   mudina Komisijai nodrošināt, ka neviena fiziska vai juridiska persona, kura, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, atzīta par vainīgu nelikumīgā, nedeklarētā un neregulētā zvejā, nesaņem nekāda veida Kopienas līdzekļu atbalstu vai subsīdijas jebkāda veida darbībai, un prasa dalībvalstis veikt līdzīgus pasākumus attiecībā uz savas valsts sniegto atbalstu;

22.   aicina Komisiju veikt un iesniegt pētījumu par tarifiem un izcelsmes noteikumiem, ietverot izpēti par šo instrumentu pielietošanas veidiem, lai rosinātu trešās valstis nodrošināt, ka to kuģi ievēro attiecīgos starptautiskās pārvaldības noteikumus;

23.   aicina Komisiju veikt un iesniegt pētījumu par atbilstību Kopienas darba, veselības un drošības tiesību aktiem un darbinieku sociālo tiesību ievērošanu uz šāda veida kuģiem, kā arī par darbinieku dzīves un darba apstākļiem uz kuģa;

24.   aicina Komisiju izmantot savu vērā ņemamo ietekmi reģionālajās zvejas pārvaldības organizācijās, lai tās rosinātu izveidot to kuģu sarakstus, kuriem ir zvejas atļauja (baltie saraksti), un to kuģu sarakstus, kuri ir pieķerti nelikumīgā zvejā (melnie saraksti); šādi saraksti ir jāizveido pārredzamā un saskaņotā veidā, atbilstoši skaidri noteiktiem kritērijiem; turklāt aicina Komisiju rosināt reģionālās zvejas pārvaldības organizācijas noteikt valstis, kuras nekontrolē to kuģu darbības, kuri peld ar attiecīgās valsts karogu, un izmantot šos sarakstus kā instrumentus, lai atļautu vai aizliegtu veikt zvejas darbības;

25.   prasa Komisijai arī turpmāk lielāko prioritāti piešķirt sadarbībai ar tādām reģionālajām zvejas pārvaldības organizācijām kā Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisija, Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija un Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija, kuras ar nelikumīgas zvejas apkarošanas iniciatīvām ir sevi apliecinājušas kā piemērotākos instrumentus labas pārvaldības nodrošināšanai tāljūrās;

26.   prasa Komisijai un Padomei palielināt resursus, kas piešķirti korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai visos līmeņos;

27.   ir pārliecināts, ka priekšnoteikums nelikumīgas, nedeklarētas un neregulētas zvejas mazināšanai un apkarošanai ir pilnīga izsekojamība visos pārvaldības posmos, lēmumu pārskatāmība, sadarbība ES iekšienē un ar starptautiskās sabiedrības organizācijām un ‐ pats būtiskākais priekšnoteikums ‐ visu iesaistīto pušu politiskā griba; atkārtoti pauž nostāju, ka, kamēr centieni netiks daudzkāršoti, zivju krājumi samazināsies un ES un citu valstu zvejnieku kopienu stāvoklis joprojām pasliktināsies;

28.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Zivsaimniecības komitejai un reģionālajām zvejas pārvaldības organizācijām, kurām ES ir pievienojusies.

(1) OV C 25 E, 29.01.2004., 179. lpp. (2) OV L 128, 21.05.2005., 1. lpp. (3) OV C 177 E, 25.07.2002., 324. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0347. (5) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.). (6) OV L 17, 21.01.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 01.12.2006., 3. lpp.). (7) OV L 139, 30.04.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).