Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas ziņojumu "Eiropas energoresursi un transports ‐ scenāriji augstajām naftas un gāzes cenām", kas publicēts 2006. gada septembrī,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu "Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana" (COM(2006)0545),

–   ņemot vērā 2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadomes sanāksmes, kā arī 2006. gada 23. un 24. marta un 2006. gada 15. un 16. jūnija Briseles Eiropadomes sanāksmju prezidentūras secinājumus,

–   ņemot vērā ES valstu vai valdību vadītāju 2005. gada 27. oktobra neformālās tikšanās Hemptonas tiesu pilī secinājumus, kas iezīmēja ES jaunās enerģētikas politikas sākumu,

–   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 26. februāra rezolūciju par Eiropas ekonomikas stāvokli ‐ ziņojumu par vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm(1),

–   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā(2),

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par Zaļo grāmatu "Energoefektivitāte vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu"(3), un jo īpaši ņemot vērā aicinājumu Komisijai un valstu energoefektivitātes rīcības plāniem,

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai ‐ Zaļā grāmata(4),

–   ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvārī publicēto enerģijas un klimata pārmaiņu integrēto paketi par emisiju samazināšanu 21. gadsimtā,

–   ņemot vērā N. Sterna pārskatu "Klimata pārmaiņu ekonomika", kas publicēts 2006. gada oktobrī,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A6-0001/2007),

A.   tā kā naftas cenu pieaugumam ir ietekme uz ES kā neto naftas importētāju, samazinot iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, nodarbinātību un ieguldījumus, kā arī palielinot spiedienu uz inflāciju un procentu likmes;

B.   tā kā augsto naftas cenu dēļ neapšaubāmi pieaugs arī citu degvielu cenas, vēl vairāk saasinot naftas cenu pieauguma negatīvo makroekonomisko ietekmi;

C.   tā kā iepriekšējos naftas cenu šokus izraisīja būtiski traucējumi naftas piedāvājumā, bet pašreizējo naftas cenu kāpumu pamatā izraisa būtisks pieprasījuma pieaugums Āzijā un ASV, kā arī ģeopolitiskā nestabilitāte naftas eksportētājvalstu reģionos;

D.   tā kā nenoteiktība jautājumos par naftas piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru ir vēl vairāk palielinājusi naftas cenas un veicinājusi tirgus nestabilitāti;

E.   tā kā zemas naftas cenas ir ietekmējušas pasaules ekonomiku ilgāk nekā pēdējos 50 gadus un tā kā ilgstoši augstu cenu iespējamība jau tagad veicina būtiskas izmaiņas ekonomikā; tā kā, neveicot pasākumus, Eiropas atkarība no energoresursu importa var palielināties no 50 % līdz 70 % laika posmā līdz 2030. gadam, importējot 94 % no nepieciešamā naftas daudzuma;

F.   tā kā jebkuriem ES pasākumiem atkarības samazināšanai no naftas importa jārisina arī klimata pārmaiņu problēma; tā kā iepriekšminētajā Sterna pārskatā atkārtoti apliecināts, ka ES enerģijas paketei būs izšķiroša nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām; tā kā Sterna pārskatā arī uzsvērtas lielas ekonomiskas iespējas, kuras varētu rasties ES, ja tā uzņemtos vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām,

1.   pauž bažas par to, ka pēdējos gados naftas cenas ir ļoti nestabilas un to straujais pieaugums no 12 ASV dolāriem par barelu pirms 2000. gada līdz 79 ASV dolāriem par barelu 2006. gada 8. augustā ierobežo Eiropas ekonomikas atlabšanu; uzsver faktu, ka nesenais cenu pieaugums reālajā izteiksmē ir līdzīgs pārmaiņām, kas notika iepriekšējā cenu straujā pieauguma fāzē no 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu vidum, un ka pašreizējā pieauguma pamatā ir vēl papildu apstākļi un problēmas;

2.   uzskata, ka šādu uzskatu ir pastiprinājušas bailes par resursu nepietiekamību nākotnē, turklāt daži analītiķi paredz neizbēgamu fizisko resursu trūkumu, bet citi, galvenokārt naftas rūpniecības pārstāvji, pauž cerīgu viedokli par naftas rezervēm; norāda, ka uzskats par resursu nepietiekamību ilgtermiņā ietekmē tirgus cenas;

3.   atzīmē, ka kļūst arvien grūtāk atklāt jaunus naftas avotus un ka katra nākamā barela atklāšana un ražošana ir dārgāka; turklāt atzīmē, ka ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi naftas ražošanas nozarē, lai palielinātu ražošanas un pārstrādes jaudu ar mērķi apmierināt pieaugošo pieprasījumu;

4.   atzīmē, ka pašreizējais naftas cenu pieaugums ir atšķirīgs no iepriekšējiem, kas bija pārejoši un ko noteica piedāvājuma puses problēmas; pašreizējā naftas cenu pieauguma pamatā ir straujais pieprasījuma pieaugums, piemēram, Ķīnā un augstais patēriņš ASV, kā arī nenoteiktība naftas ieguves reģionos un piedāvājuma problēmas, ko izraisa ieguldījumu trūkums infrastruktūrā; no tā izriet, ka nesenais cenu pieaugums ir pastāvīgs;

5.   pauž bažas, ka naftas pieprasījums pieaug ne tikai enerģētikas nozarē, bet arī citās nozarēs, piemēram, naftas ķīmijas nozarē; uzskata, ka naftu nevajadzētu izmantot elektroenerģijas ieguvē;

6.   atzīmē būtiski atšķirīgās prognozes un viedokļus par atlikušajām naftas rezervēm un par to, kad tiks sasniegts maksimālais naftas ieguves punkts; šajā sakarā mudina turpināt uzlabot enerģētikas statistikas datu pārredzamību, īpaši attiecībā uz naftas krājumu apjomu; tomēr uzsver, ka Eiropai nāksies vēl vairāk saskarties ar ilgstoši augstām un nestabilām cenām un ar to saistīto ietekmi uz ekonomiku un ka jaunatklātie resursi ir mazāki un to iegūšana ir daudz dārgāka, jo aizvien biežāk tie atrodas prom no krasta, kā arī pieaugs izpētes, iegūšanas un ražošanas izmaksas, tādā veidā pasteidzinot nepieciešamību pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem un attīstīt enerģijas taupības un atjaunošanas tehnoloģijas;

Recesīvā ietekme

7.   uzsver naftas cenu pieauguma jūtamo ietekmi uz ES kā neto naftas importētāju, samazinot iekšzemes kopprodukta pieaugumu (IKP), ieguldījumus, nodarbinātību, kā arī palielinot spiedienu uz inflāciju un procentu likmes;

8.   uzsver, ka naftas cenu pieauguma ietekme ir atšķirīga dažādās dalībvalstīs, ko nosaka atkarības līmenis no naftas, kā arī dažādās ražošanas struktūras, un šī pieauguma ietekme visvairāk ir jūtama valstīs, kas ir ļoti atkarīgas no naftas importa, piemēram, eiro zonā, kur iekšzemes kopprodukts varētu būt samazinājies vismaz par 0,5 %, un jaunajās dalībvalstīs, ņemot vērā to ekonomiku ievērojamo energointensitāti;

9.   ir norūpējies par energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu, palielinot saskaņotā patēriņa cenu indeksa inflāciju līdz 2,3 % eiro zonā un ES, norāda uz to, ka ražotāju cenas rūpniecībā 2006. gada jūlijā ir pieaugušas par 5,9 % eiro zonā, kamēr naftas cenu kāpuma sekundārā ietekme uz algām vēl joprojām lielākoties nav novērojama, algām palielinoties tikai nedaudz; pauž bažas par naftas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību pieprasījumu, jo ir samazinājušies rīcībā esošie ienākumi;

10.   pauž bažas par pieaugošo mājokļa, apkures un transporta izmaksu sociālajām sekām, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni, nabadzīgām un mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un mudina dalībvalstis veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu šo pakalpojumu pieejamību un iespēju tos atļauties arī naftas cenu pieauguma apstākļos, nodrošinot mobilitāti un izvairoties no sociālās atstumtības un galējas nabadzības;

11.   atzīmē, ka Eiropas Centrālā banka kopš 2005. gada decembra jau sešas reizes ir paaugstinājusi procentu likmes, pauž bažas par to, ka MVU aizvien vairāk nevar paredzēt aizņēmumu izmaksas, kā arī par negatīvo ietekmi uz ieguldījumiem un nodarbinātību ES; pauž nožēlu par to, ka naftas cenu pieauguma radītā inflācija kopā ar iespējamiem sekundāriem efektiem varētu novest pie tā, ka būs neizbēgami stingrāki monetārie pasākumi;

12.   uzsver, ka ekonomikas lēnas atgūšanās apstākļos procentu likmju pieaugums var apdraudēt izaugsmi, un norāda uz riskiem, kuri ir saistīti ar pārmaiņām eiro maiņas kursā un naftas cenās, kas daļēji ir vājo izaugsmi 2005. gadā izraisošie faktori, jo tie ietekmēja mājsaimniecību pirktspēju; aicina apsvērt iespēju eiro zonai naftas un tās atvasināto produktu cenu izteikt drīzāk eiro nevis dolāros;

13.   atzīmē, ka nenoteiktība par turpmāko līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu ir stimulējusi jaunas finanšu tirgus darbības, piemēram, nodrosējumus (hedging) vai derivatīvus, kas ir saistīti ar naftu vai citu energoresursu cenām; tiek atzīts, ka dažos gadījumos šīs darbības ir veicinājušas nelabvēlīgu tendenču attīstību, bet, no otras puses, tās var uzlabot tirgus likviditāti, tādējādi to stabilizējot; uzskata, ka jāmeklē pareizās metodes šo darbību pārredzamības uzlabošanai, lai novērstu bažas par to arvien tālāku attīstību;

Transporta nozare

14.   atzīmē, ka naftas cenu pieauguma ietekme būtiski atšķiras dažādās nozarēs, transporta nozarei patērējot 56 % no kopējā naftas patēriņa ES, tāpat kā dzīvojamo māju nozare tā ir skarta vissmagāk, kamēr citas nozares veiksmīgi samazinājušas savu atkarību no naftas, uzlabojot energoefektivitāti un mainot degvielas maisījumus; uzsver, ka šīs divas nozares (transporta un dzīvojamo māju) ir tās par kurām mājsaimniecības izdod līdzekļus visupirms un ka naftas cenu celšanās palielina pirktspējas nevienlīdzību, kaitējot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem;

15.   aicina izstrādāt vispārēju ES stratēģiju, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā transporta nozarē, kas pakāpeniski samazinās ES atkarību no naftas un veicinās tīro enerģiju izmantošanu transportam;

16.   uzskata, ka transporta degvielas piegādi var palielināt, veicinot nestandarta naftas un šķidrās degvielas ražošanu, izmantojot dabasgāzi vai akmeņogles, ja tas ir ekonomiski pamatoti; atbalsta alternatīvo degvielu un transportlīdzekļu izstrādi un ražošanu, piemēram, automobiļiem, ko darbina biodegviela, ūdeņradis/degvielas elements, un hibrīdautomobiļiem; atbalsta arī centienus rast inovatīvus risinājumus, kā pārvaldīt transporta sistēmas kopumā, tostarp uzlabot transportlīdzekļu energoefektivitāti;

Tirdzniecības bilance; globālā nelīdzsvarotība

17.   atzīmē naftas cenu pieauguma negatīvo ietekmi uz naftas importētājvalstu tirdzniecības bilanci, naudai aizplūstot uz naftu eksportējošajām valstīm un padarot tās ietekmīgas globālās nelīdzsvarotības apstākļos, un nodrošinot naftas dolāru atkārtotu iepludināšanu tirgū, kā rezultātā jau uzkrājušies ievērojami ārvalstu aktīvi;

18.   atzinīgi vērtē to, ka naftas eksportētāju atkārtota naftas dolāru iepludināšana tirgū ir sniegusi labumu eiro zonai, pozitīvi ietekmējot ārvalstu ieguldījumus un palielinot pieprasījumu pēc eiro zonas precēm un pakalpojumiem, kas daļēji atsver naftas cenu pieauguma bremzējošo ietekmi;

Konkurence

19.   atgādina, ka steidzami jānodrošina taisnīgas naftas cenas iekšzemes enerģijas tirgos; šajā sakarā atzīmē, ka enerģijas tirgi joprojām lielā mērā paliek valstu varā un tajos valda nedaudzi uzņēmumi, kas ir gan privāti, gan valsts uzņēmumi, kuriem bieži vien pieder arī infrastruktūra; aicina Komisiju un valstu konkurences institūcijas un regulatorus pievērst īpašu uzmanību enerģētikas uzņēmumiem;

20.   aicina pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi, veicot pasākumus, kas palīdzētu pārvarēt galvenās atšķirtības jautājumos par regulatoru varu, tāda Eiropas energoregulatora trūkumu, kas varētu kontrolēt pārrobežu jautājumus, kā arī jautājumus par to, ka nav prioritārā starpsavienojumu plāna, energotīklu noteikumu un izlīdzināšanas un gāzes uzglabāšanas sistēmu;

21.   uzsver, ka infrastruktūras un piegādātāju nošķiršana ir būtiska valstu un iekšējā tirgus pienācīgai funkcionēšanai un investīciju infrastruktūrā veicināšanai;

22.   turklāt atzīmē, ka pieaugoša koncentrācija iekšējā tirgū var saasināt pašreizējos izkropļojumus, tāpēc pieprasa uzlabot dalībvalstu un ES regulēšanas spējas, lai garantētu patērētāju tiesības un atbilstību ES energoefektivitātes mērķiem;

23.   aicina Komisiju un dalībvalstis publiskā iepirkuma atlases kritērijos iekļaut prasību pēc augsta energoefektivitātes līmeņa; uzskata, ka saistībā ar Kopienas pamatnostādņu par valsts palīdzību vides aizsardzībai pārskatīšanu jādara vairāk, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātes un energoresursu dažādošanas pasākumos;

Eiropai nekavējoties jārīkojas

24.   uzsver, ka nekavējoties jārīkojas, citādi Eiropas atkarība no energoresursu importa palielinsies no 50 % līdz 71 % 2030. gadā, no kuriem 94 % būs naftas imports, pastiprinot naftas cenu pieauguma negatīvo ietekmi un palielinot Eiropas ekonomikas nestabilitāti;

25.   aicina Komisiju, izvērtējot valsts atbalstu, ņemt vērā enerģētikā radušos nepieciešamību ieguldīt jauninājumos, kā arī nodrošināt, lai jaunais atbalsts nenovestu pie konkurences izkropļojumiem;

26.   uzsver, ka tuvākajos gados nepieciešami lieli ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā un piegādē, aicina uzsākt visaptverošas Kopienas līmeņa debates par dažādiem enerģijas avotiem, ņemot vērā visas izmaksas, kas saistītas ar energoresursu ražošanu, uzglabāšanu, piegādi, transportu, patēriņu un piegādes drošību, kā arī par drošības un atkritumu aspektiem un to ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz CO2 emisiju; aicina Komisiju iesaistīties dažādu enerģijas avotu un dažādu enerģijas veidu portfeļu ietekmes vērtējumā saskaņā ar minētajiem parametriem;

27.   atgādina 2004. gada 26. februāra rezolūciju, kurā jau tika uzsvērts, cik "nozīmīgi ir samazināt Eiropas atkarību no naftas importa, kas ir smags slogs politiskā un cenu nepastāvības ziņā"; tika atzinīgi vērtētas "tādas tehnoloģiju platformas kā Eiropas partnerība ūdeņraža ekonomikai"; tika mudināts "turpināt ieguldīt visefektīvākajos atjaunīgās enerģijas veidos, tādējādi samazinot katras enerģijas vienības izmaksu nepastāvību, palielinot energoresursu piegādes drošību, samazinot kaitīgumu videi un, iespējams, iesākot rūpniecisku revolūciju, kas līdzinātos rūpnieciskajai revolūcijai IT nozarē ASV";

28.   uzsver to, ka naftas cenu kāpums īpaši negatīvi ietekmē jaunās un jaunattīstības valstis, kā arī tās, kas atrodas pārejas procesā, jo tām ir augsta energointensitāte un zema energoefektivitāte, un uzsver, cik svarīga ir ilgtspējīgas attīstības programma ES ārpolitikā, tirdzniecībā un attīstības politikā;

29.   norāda uz daudzsološo atjaunīgās enerģijas un energoefektivitāti veicinošu tehnoloģiju tirgu potenciālu; uzsver pozitīvos izaugsmes un nodarbinātības rādītājus atjaunīgās enerģijas jomā; un brīdina par risku zaudēt vadošo vietu vides tehnoloģiju tirgū, atdodot to Amerikas Savienotajām Valstīm un augsti kvalificētajām jaunajām un strauji augošajām ekonomikām; atzīmē, ka ēku atjaunošanas programmas attiecībā uz CO2 emisijas ierobežošanu ir ļoti nozīmīgas energoefektivitātes ziņā;

30.   atzīmē, ka joprojām eksistē naftas avoti Eiropā; uzskata, ka vietējo avotu izmantošanas palielināšanai jābūt svarīgam (lai gan pagaidu) līdzeklim, kā kompensēt Eiropā importētās naftas daudzuma palielināšanos;

31.   norāda, ka enerģētikas infrastruktūra jāorientē uz apvienoto siltuma un strāvas, kā arī decentralizētu enerģijas ražošanu;

32.   aicina Komisiju un Padomi izstrādāt detalizētu plānu ES atkarības samazināšanai no naftas importa un pārejai uz tīro enerģiju, mudina veikt pasākumus, lai uzlabotu energoefektivitāti; atgādina, ka energoefektivitāte parasti ir vislētākais veids, kā samazināt oglekļa dioksīda emisijas un uzlabot energodrošību;

33.   atzinīgi vērtē Komisijas rīcības plānu energoefektivitātes jomā kā būtisku ieguldījumu enerģijas taupīšanā un līdz ar to atkarības samazināšanā;

34.   uzsver. ka energoefektivitātes politikai un pasākumiem nepieciešams pienācīgs atbalsts no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda, kā arī no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas(5); atzinīgi vērtē Energoefektivitātes rīcības plāna priekšlikumu piesaistīt šiem instrumentiem privāto finansējumu;

35.  aicina izveidot integrētu ES ārkārtas mehānismu piegādes drošībai, palielinot minimālo naftas uzkrājumu apjomu ES no 90 līdz 120 patēriņa dienām, kā arī izveidot minimālos gāzes uzkrājumus vismaz 90 dienām; šajā sakarā pauž nožēlu, ka Komisija 2007. gada 10. janvāra enerģijas un klimata pārmaiņu integrētajā paketē nepiedāvāja naftas un gāzes ārkārtas krājumu palielināšanu un dalīšanos ar šiem krājumiem;

36.   uzskata, ka, ik nedēļu publicējot datus par Eiropas naftas un naftas produktu krājumiem (pamatojoties uz publiskajiem datiem kā, piemēram, ASV), kā arī par importa un eksporta apjomu pa produktu veidiem (jēlnafta, benzīns, dīzeļdegviela, šķidrais kurināmais u.c.), varētu labāk novērtēt pasaules tirgus saspīlējumus, parādīt Eiropas patēriņu, mazināt tirgus operatoru reakciju uz ASV krājumiem un līdz ar to dot ieguldījumu naftas cenu nepastāvības mazināšanā;

37.   atgādina savu prasību, lai daudzpusējās bankas un publiskās finanšu iestādes izveidotu energoefektivitātes fondus, piešķirot naudu energoefektivitātes projektiem; uzskata, ka energoefektivitātes mērķiem jābūt integrētiem arī citu nozaru politikās, jo īpaši fiskālajā, transporta un kohēzijas politikā; uzskata, ka vietējo partneru un lēmumu pieņēmēju aktīvai iesaistīšanai jāveicina inovatīvas finansēšanas shēmas un līgumi, piemēram, mikrokredīti un privātuzņēmumu un pašvaldību kopuzņēmumi;

38.   uzsver Eiropas Investīciju bankas lielo nozīmi ieguldījumu veicināšanā tīrajās enerģijās; atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas apņemšanos stiprināt tās līdzdalību ieguldījumos infrastruktūrā, tostarp arī enerģijas drošībā un atjaunīgās enerģijās, kā arī Eiropas komunikāciju tīklos, un palielināt ieguldījumu apjomu atjaunīgās enerģijas projektos no 7 % līdz 15 %; uzsver, cik neatliekama ir enerģijas avotu dažādošana un ES apņemšanās ilgtspējīgas attīstības jomā, kā arī starptautiskās saistības, lai izpildītu Kioto protokolu; mudina Eiropas Investīciju banku atlases kritērijos integrēt CO2 emisiju normas un pieņemt vēl ambiciozākus mērķus atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes projektiem;

Nodokļu politika

39.   atzīmē nodokļu ieņēmumu pieaugumu saistībā ar neseno naftas cenu pieaugumu; uzsver, cik nozīmīga ir adekvāta fiskālā politika, tostarp attiecībā uz nekustamo īpašumu, kā līdzeklis, lai samazinātu ekonomisko atkarību no fosilā kurināmā, risinātu klimata pārmaiņu jautājumus un veicinātu lielākus ieguldījumus un dotu priekšroku energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunīgajām enerģijām un videi draudzīgiem ražojumiem; uzsver, ka nodokļu sistēmās jāpieņem arī "piesārņotājs maksā" princips;

40.   uzsver, ka transporta nozare patērē 56 % no kopējā ES naftas patēriņa un to visvairāk ietekmē naftas cenu pieaugums; aicina izstrādāt pamatdirektīvu par transporta energoefektivitāti; uzsver, ka ir svarīgi pāriet uz citiem transporta veidiem, lai samazinātu naftas izmantošanu; mudina saskaņot tiesību aktus vieglo automobiļu jomā, tostarp arī ES mērogā saskaņot automobiļu aplikšanu ar nodokļiem saistībā ar CO2 emisijām, kā arī marķēšanas kārtību un fiskālos stimulus enerģijas avotu dažādošanai; aicina izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai samazinātu un izbeigtu fosilās degvielas izmantošanu transporta nozarē, veicinātu transporta līdzekļu ar zemu CO2 emisiju izplatību tirgū, izmantotu visjaunāko tehnoloģiju biodegvielu un/vai bio-ūdeņraža degvielas transportlīdzekļus; uzsver, ka biodegvielas ieviešana nedrīkst novest pie tā, ka transportlīdzekļu rūpniecība tiek atbrīvota no saistībām ražot ekonomiskākus transportlīdzekļus ar piesārņojošo vielu mazāku emisiju;

Kopējā enerģētikas politika ‐ enerģijas diplomātija

41.   atzinīgi vērtē ES dialogu un sadarbību ar naftas eksportētājvalstīm, lai mazinātu nenoteiktību gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusē, lai veicinātu ieguldījumus un abu pušu lēmumus par ekonomisko un enerģijas dažādošanu, kā arī radītu savstarpēju uzticību;

42.   atzīmē, ka enerģētikas politikai un jo īpaši energoresursu piegādes drošībai jākļūst par neatņemamu ES kopējās ārējās, tirdzniecības attīstības un drošības politikas sastāvdaļu, un arī aicina izstrādāt kopēju stratēģiju, lai nodrošinātu un dažādotu piegādi, kā arī tranzīta ceļus, apliecinot solidaritāti ES iekšienē; iesaka, ka jāizmanto partnerības un sadarbības nolīgumi ar naftu ražojošiem reģioniem ar mērķi izstrādāt stabilus un atvērtus reglamentējošos noteikumus piegādātājvalstīs, lai veicinātu ieguldījumus ekspluatācijas un transporta infrastruktūrā un nodrošinātu ilgtermiņa piegādi;

43.   uzsver, cik nozīmīgi ir iekļaut jaunajā ES enerģētikas diplomātijā konstruktīvu dialogu par energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu ar naftas eksportētājvalstīm, valstīm, caur kurām iet tranzīta ceļi, un visiem lielākajiem enerģijas patērētājiem, jo īpaši jaunajām un strauji augošajām ekonomikām, lai noteiktu obligātos efektivitātes standartus globālajām precēm, attīstītu solidaritāti enerģētikas politikā, kā arī cīnītos pret vides piesārņošanu un klimata pārmaiņām;

44.   atgādina, cik izšķiroši nozīmīgi ir nodrošināt ES energoapgādes drošību un ilgtspējību; uzsver atbilstīga tirgus noregulējuma un enerģētikas diplomātijas lomu stabilas energoresursu piegādes nodrošināšanā;

45.   aicina Komisiju izpētīt, kādi pasākumi varētu samazināt maksimālā naftas ieguves punkta sasniegšanas ietekmi uz ES iedzīvotājiem, tostarp analizēt priekšlikumus, piemēram, naftas resursu izsmelšanas protokolu, kas varētu atvieglot atteikšanos no fosilās degvielas izmantošanas;

46.   atzinīgi vērtē ES emisijas tirdzniecības sistēmas nozīmi, lai radītu stimulus samazināt enerģijas patēriņu; aicina attiecināt šo sistēmu arī uz gaisa satiksmes nozari; kā arī aicina Komisiju iesaistīties pasaules mēroga emisiju tirdzniecības sistēmas ieviešanā;

47.   atzīst, ka ilglaicīgas augstas energoresursu cenas ietekmēs ražošanas procesus, kas ir atkarīgi no dažādu, ģeogrāfiski tālu esošu vietu izejmateriāliem; aicina Komisiju kā daļu no darba par tirdzniecību un konkurētspēju veikt pilnu analīzi par ietekmi, ko rada enerģijas augstākas cenas un maksimālā naftas ieguves punkta sasniegšana uz tirdzniecības plūsmām;

48.   uzsver, cik nozīmīgi ir veicināt labi darbojošos pasaules mēroga naftas un gāzes tirgu, jo īpaši izmantojot PTO noteikumus un pamatnostādnes; uzskata, ka šāda pieeja ļautu dot svarīgu ieguldījumu energoefektivitātē un tādējādi samazinātu ietekmi uz energoresursu cenu pieaugumu;

49.   uzsver nepieciešamību aktīvāk iesaistīt Pasaules Tirdzniecības organizāciju enerģētikas politikā un vajadzību vienoties starp ES un naftu eksportējošo valstu organizāciju, lai kontrolētu energoresursu cenu pieaugumu;

50.   aicina piešķirt Eiropas un Vidusjūras reģiona patiesa energoresursu tirgus izveidošanai galveno nozīmi; ar interesi pieņem zināšanai Komisijas vēlmi saistībā ar 2006. gada 20. un 21. novembra Enerģētikas ārpolitikas konferenci pausto vēlmi enerģētikas ārpolitikā svarīgu lomu piešķirt Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu valstīm un cer, ka izteikumiem sekos konkrēta rīcība;

o
o   o

51.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 98 E, 23.4.2004., 162. lpp. (2) OV C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp. (3) OV C 298 E, 8.12.2006., 273. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).